• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par apgrozījuma nodokli tirdzniecībā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.07.1993., Nr. 51 https://www.vestnesis.lv/ta/id/272817

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

VALSTS GALVENĀ FINANSU INSPEKCIJA

Par norēķiniem ar valsts un pašvaldību budžetiem 1993. gadā

Vēl šajā numurā

16.07.1993., Nr. 51

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

NO VALSTS GALVENĀS FINANSU INSPEKCIJAS

Par apgrozījuma nodokli tirdzniecībā

Sakarā ar ienākošiem jautājumiem par apgrozījuma nodokli komisijas tirdzniecībā Galvenā Valsts finansu inspekcija paskaidro:

Latvijas Republikas 1992. gada 10. jūlija likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem 1991. gada 18. decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli" normas noteica, ka ar apgrozījuma nodokli tiek apliktas preču, maksas pakalpojumu un darbu realizācijas summas, kā arī starpniecības pakalpojumi un komisijas atlīdzības ieņēmumu summas.

Savukārt Latvijas Republikas 1993. gada 1. jūnija likums "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par apgrozījuma nodokli", kas stājās spēkā ar 1993. gada 1. jūliju, nosaka, ka ar apgrozījuma nodokli apliekamais objekts ir tikai preču (pašražoto, iegādāto, importēto), maksas pakalpojumu un darbu realizācijas apgrozījums un ieņēmumi par starpniecības pakalpojumu.

Kā redzams, likumdevējs no apliekamo objektu skaita ir izslēdzis komisijas atlīdzības ieņēmumu summas, un tādēļ komisijas veikaliem, tāpat kā visiem citiem apgrozījuma nodokļa maksātājiem mazumtirdzniecības tīklā, minētais nodoklis jārēķina no pilnas preču realizācijas cenas.

Galvenā Valsts finansu inspekcija vērš uzmanību uz to, ka starpniecības firma ir firma vai organizācija, kas atrodas starp preču ražotāju (īpašnieku) un patērētāju (pircēju) un kas veicina preču apriti.

Starptautiskajā praksē par starpniekiem uzskata tās firmas un organizācijas, kuras piedalās līgumu izpildē starp pircēju un pārdevēju, pirkšanas un pārdošanas procesā nepiedalās, bet saņem no vienas vai abām darījuma pusēm tikai noteiktu atlīdzības maksu, un tām nav nekāda sakara un līdzības ar tā saukto "komisijas tirdzniecību", kas ir tipiska sociālistiskas iekārtas parādība.

Likumos, kas reglamentē saimniecisko operāciju uzskaiti un kārtību, finansu, "peļņas un zaudējumu" atskaišu sastādīšanu, ar 1993. gada 1. janvāri ir paredzēta jauna norēķinu kārtība starp preču piegādātāju un saņēmēju (veikalu).

Veikali caur kasi (kases aparātu) cenās, kādas noteiktas konkrētai precei, uzskaita savu apgrozījumu, kurā ietilpst preču vērtība, uzcenojuma summa (peļņa) un apgrozījuma nodoklis pie realizācijas cenas.

Tā kā no 1993. gada 1. jūlija ar apgrozījuma nodokli apliekamais objekts ir preču realizācijas apgrozījums un starpniecības pakalpojumu ieņēmumu summa, tad uz, t.i. preču realizāciju, attiecināma apgrozījuma nodokļa aplikšanas kārtība kā pārējām tirdzniecības organizācijām, t.i. vispārnoteiktā kārtība.

Tā kā Galvenā Valsts finansu inspekcija vēl strādā pie attiecīgās instrukcijas izmaiņām, lai apgrozījuma nodokļa maksātāji mazumtirdzniecības tīklā savlaicīgi varētu veikt preču atlikumu pārcenošanu, jāvadās pēc Galvenās Valsts finansu inspekcijas 1993. gada 22. jūnija vēstules Nr.02. 04. 1 — 27/1402 "Par apgrozījuma nodokli", kas publicēta masu informācijas līdzekļos.

Valsts galvenās finansu inspekcijas priekšnieka vietnieks G.Zaķis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!