Latvijas Republikas satiksmes ministra apstiprināts
1992. gada 6. oktobrī

NOLIKUMS
par kravu un pasažieru pārvadājumiem pa Latvijas Republikas dzelzceļiem

I. sadaļa.
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. Nolikums par kravu un pasažieru pārvadājumiem pa Latvijas Republikas dzelzceļiem (turpmāk tekstā Nolikums) nosaka, kādi pienākumi, tiesības un atbildība ir dzelzceļam un to uzņēmumu, organizāciju, iestāžu un pilsoņu pienākumus, tiesības un atbildību, kuri Latvijas Republikas teritorijā izmanto dzelzceļa transportu kā līdztiesīgi pārvadājumu procesa dalībnieki.

Nolikums reglamentē:

dzelzceļa pārvadājumu pieteikumu sastādīšanas un izpildes kārtību;

kravu, pasažieru, bagāžas un pasta pārvadāšanas pamatnoteikumus;

dzelzceļu un to pievedceļu ekspluatācijas pamatnoteikumus.

2. Dzelzceļam, kravas nosūtītājiem un kravas saņēmējiem, pārvadājot kravas, jānodrošina:

— saistību, ko tie uzņēmušies pēc kravu pārvadāšanas līguma, godprātīga un pilnīga izpildīšana kā kopumā, tā arī attiecībā uz katra veida kravu un katru staciju;

—ritošā sastāva racionāla un saudzīga izmantošana.

3. Nolikums reglamentē attiecības, kas rodas, pārvadājot kravas, pasažierus, bagāžu un pastu, kā arī ekspluatējot dzelzceļus un to pievedceļus Latvijas Republikas teritorijā.

4. Satiksmē ar citām valstīm dzelzceļš kravas, pasažierus, bagāžu un pastu pārvadā saskaņā ar noteiktā kārībā noslēgtiem līgumiem par starptautisko dzelzceļa satiksmi.

5. Pamatojoties uz šo Nolikumu, dzelzceļš izstrādā un Latvijas Republikas Satiksmes ministrija apstiprina:

1) pasažieru un bagāžas pārvadāšanas noteikumus;

2) kravu pārvadāšanas noteikumus;

3) dzelzceļa pārvadāšanas tarifus;

4) sliežu ceļu tehniskās ekspluatācijas noteikumus;

5) kravas iekraušanas un nostiprināšanas tehniskos noteikumus.

Maksu par papildpakalpojumiem nosaka dzelzceļš.

Piezīme:
Līdz iepriekš minēto noteikumu izstrādāšanai piemērojami līdz šim Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti.

II. sadaļa.
KRAVU UN PASAŽIERU PĀRVADĀJUMU NODROŠINĀŠANA UN APKALPOŠANA

6. Dzelzceļš veic kravu, pasažieru, bagāžas un pasta pārvadājumus starp stacijām, kuras atklātas attiecīgajām operācijām.

Stacijas veic kravu (kravas, kas aizņem visu vagona tilpumu; kravas — sīksūtījumi; konteineros pārvadājamās kravas) pieņemšanas, izsniegšanas, iekraušanas un izkraušanas operācijas, kā ari ar pasažieru un bagāžas pārvadāšanu saistītās operācijas. Stacijas var tikt atklātas visu vai atsevišķu operāciju veikšanai.

Lai noformētu pārvadājumu dokumentus un iekasētu pārvadājumu maksājumus, stacijās tiek organizētas kases.

Stacijas visu vai atsevišķu operāciju izpildei atklāj un slēdz dzelzceļš, saskaņojot ar vietējām pašvaldībām un Satiksmes ministriju.

7. Stacijās, kuras atklātas pasažieru un bagāžas pārvadājumu operācijām, ir jābūt nepieciešamajam iekārtojumam, kas nodrošinātu šo operāciju izpildi.

Staciju laukumu labiekārtošana un uzturēšana atrodas zemes lietotāju pārziņā.

8. Kravas, pasažierus, bagāžu un pastu pārvadā dzelzceļam un uzņēmumam piederošajos vagonos.

Vagoniem jāatbilst tehniskās ekspluatācijas noteikumiem.

9. Stacijās ar lielu koplietošanas vietās izpildāmo kravas operāciju ap-. jomu tiek iekārtoti ar nepieciešamajām kravas apstrādes iekārtām apgādāti kravas pagalmi, lai nodrošinātu normālus iekraušanas, izkraušanas un transportēšanas apstākļus, kustības drošību, kravas saglabāšanos, drošības tehnikas un ugunsdrošības noteikumu ievērošanu.

Kravas pagalmu piebrauktuvju izbūvi un labiekārtošanu veic zemes lietotājs.

10. Dzelzceļam lietošanā nodotajā zemes joslā esošās brīvās zemes platības un noliktavas pie sliežu ceļiem dzelzceļš var iznomāt uz laiku uzņēmumiem, kuri tās izmanto pa dzelzceļu pārvadājamo kravu nokraušanai vai pievedceļu pievienojumu un citu ietaišu ierīkošanai.

11. Pārvadājamās kravas un bagāžas nosvēršanai lieto vagonu svarus, preču svarus (stacionāros un pārvietojamos), elevatoros izmantojamos svarus, kādi paredzēti pārvadājamās kravas masas noteikšanai.

Dzelzceļam koplietošanas vietas, bet kravas nosūtītājiem un kravas saņēmējiem — vietas, kas nav paredzētas koplietošanai, jāapgādā ar svariem nepieciešamajā skaitā.

Iekraujot masveidā pārvadājamas beramas vai sakrautas kravas (bez taras), kravas nosūtītājam ir jābūt apgādātam ar svaru ierīcēm, ar kurām iekrautās kravas masu nosaka iekraušanas procesā, vai ar vagonu svariem.

Svari ir pakļauti obligātai pārbaudei un apzīmogošanai noteiktā kārtībā.

12. Svaru īpašnieki ir atbildīgi par svaru uzturēšanu lietošanas kārtībā, svaru savlaicīgu pārbaudi un par kravu svara pareizu noteikšanu.

Nav atļauts svērt kravas ar svariem, kas nav lietošanas kārtībā, kā ari ar svariem, kuru pārbaudes un apzīmogošanas termiņi nokavēti.

III. sadaļa.
PIETEIKUMI PAR KRAVU PĀRVADĀJUMIEM

Kravas pārvadājumu plānošana.

13. Dzelzceļš izstrādā kravas pārvadājumu plānus, pamatojoties uz kravas nosūtītāju pieteikumiem.

Pieteikumi tiek sniegti par plānojamā perioda kravu pārvadājumiem. To iesniegšanas kārtību paredz Kravu pārvadāšanas noteikumi.

14. 20 dienas pirms plānojamā perioda sākuma kravas nosūtītāji iesniedz dzelzceļam pieteikumu par kravu pārvadājumiem plānojamā periodā, kas tiek 15 dienas pirms katra plānojamā mēneša sākuma precizēts. Pieteikums par plānojamo mēnesi liek iesniegts kravas nosūtīšanas stacijā.

Kravas nosūtītājs ar dzelzceļa piekrišanu var iesniegt pieteikumu par kravu pārvadājumiem cilos termiņos vai par citu plānojamo termiņu.

Pieteikumos uzrāda kravas nosaukumu un s v aru, nepieciešamo vagonu (konteineru) skaitu un to veidu, nosūtīšanas staciju (dzelzceļu), galapunkta staciju (dzelzceļu), vēlamo iekraušanas termiņu un citas ziņas, kas nepieciešamas kravas pārvadātājam.

15. Dzelzceļam pēc pieteikuma saņemšanas 5 dienu laikā jāsniedz atbilde.

Pieteikuma daļēja vai pilnīga noraidījuma gadījumā dzelzceļam jāpamato savs atteikums.

Dzelzceļam nav tiesību nepamatoti atteikties pieņemt pieteikumu, kā arī atteikties pieņemt kravu pārvadāšanai.

Pieteikuma iesniedzējs dzelzceļa atteikumu ir tiesīgs pārsūdzēt Satiksmes ministrijai.

16. Dzelzceļš pēc savstarpējas vienošanās ar kravas nosūtītāju vienreizējus kravu sūtījumus var pieņemt pārvadāšanai pēc pārvadātāja pieteikuma, kas iesniegts ne vēlāk kā piecas dienas pirms pārvadājuma sākuma.

17. Kravas nosūtītājs ir tiesīgs atsaukt pieteikumu 10 dienu laikā līdz plānojamā perioda sākumam, neatkarīgi no dzelzceļa atbildes uz pieteikumu.

IV. sadaļa.
KRAVAS PĀRVADĀJUMU LĪGUMI

18. Kravas pārvadājumus realizē, pamatojoties uz kravas pārvadājuma līgumu un organizatorisko līgumu.

19. Uzņēmējiem (neatkarīgi no īpašuma formas) ir priekšrocības slēgt pārvadājumu līgumus pieņemtā valsts pasūtījuma izpildei.

Kravām, kuras dzelzceļam jāpārvadā saskaņā ar republikas valdības vai augstākās varas institūcijas rīkojumiem, ir priekšrocības attiecībā pret citām kravām, kuras pārvadā dzelzceļš.

20. Pieteikumu iesniegšana un tā pieņemšana uzskatāma par organizatoriskā līguma noslēgšanu starp pieteikuma iesniedzēju un dzelzceļu.

21. Kravas pārvadājuma līgums uzskatāms par izpildītu līdz ar kravas nodošanu kravas saņēmējam, kurš parakstās ceļazīmē. Dzelzceļam jāizsniedz kravas saņēmējam kravas pavadzīmes oriģināls.

22. Pārvadātājs ar kravas nosūtītāju var noslēgt ilgtermiņa vai īstermiņa vienreizējus līgumus.

23. Dzelzceļš var sniegt kravas nosūtītājiem un kravas saņēmējiem ari citus pakalpojumus vai darbus, kas nav paredzēti šajā Nolikumā, bet atsevišķos līgumos.

V. sadaļa.
KRAVAS PĀRVADĀJUMU ORGANIZĒŠANA

24. Organizatoriskā līguma izpildes kārtība, ko precizē pirms katra plānojamā mēneša, tiek ierakstīta uzskaites kartītē.

Kravas nosūtītājiem 3 dienas pirms katras dekādes sākuma jāiesniedz dzelzceļam kravas nosūtīšanas stacijā kravas iekraušanas pieteikums, kurā norādīts iekraušanas kalendārais grafiks katrai dekādes dienai.

25. Uzskaites kartītes veidlapu un kārtību, kādā šajā kartītē izdarāmi ieraksti, nosaka Kravu pārvadāšanas noteikumi. Uzskaites kartīti paraksta pilnvaroti stacijas un kravas nosūtītāja pārstāvji katras pārskata diennakts beigās.

26. Savlaicīgi nepiegādātie vagoni pēc kravas nosūtītāja pieprasījuma dzelzceļam jāpiegādā nākošā mēneša pirmās dekādes laikā.

Dzelzceļš pēc saskaņošanas ar kravas nosūtītāju nosaka kārtību, kādā tiks pārvadāšanai iekrauta krava, kas pēc plāna nebija piegādāta laikā.

27. Dzelzceļam ir tiesības atļaut nosūtītājam kravas iekraušanu virs vai ārpus plāna.

Lai iekrautu virs plāna vai ārpusplāna, kravas nosūtītājam jāiesniedz pieteikums ar garantijas vēstuli, ka ne vēlāk kā 5 dienas pirms kravas nosūtīšanas tiks samaksāti dzelzceļa izdevumi, kas saistīti ar vagonu meklēšanu un sagatavošanu kravas pārvadāšanai.

28. Dzelzceļam ir tiesības pēc kravas nosūtītāju lūguma:

1) atļaut stacijas iekšējos kravas pārvadājumus (viena tarifa punkta ietvaros), un ieskaitīt tos līguma izpildē;

2) atļaut uzņēmumu, organizāciju un iestāžu ritošajam sastāvam iziet uz Latvijas Republikas kopējs tīkla sliežu ceļiem, lai pārvadātu kravas vietējā satiksmē;

3) noteikt citu staciju līgumā paredzētās stacijas vietā, no kuras tiek nosūtīta krava;

4) atļaut līgumā neparedzētas kravas iekraušanu pārvadāšanai un ieskaitīt to līguma izpildē;

5) aizstāt līgumā paredzēto segto ritošo sastāvu ar vaļēju ritošo sastāvu, ja Kravas pārvadāšanas noteikumi atļauj attiecīgās kravas pārvadāšanu vaļējā ritošā sastāvā, kā ari aizstāt viena veida vaļējo (segto) ritošo sastāvu ar attiecīgu cita veida ritošo sastāvu.

Kravas nosūtītāji atlīdzina dzelzceļam radušos papildu izdevumus.

20. Kravas nosūtītājam par katru nosūtāmo kravu jāiesniedz stacijai, no kuras krava nosūtāma, pārvadājuma dokumentu komplektu, kurā ir pavadzīme, ceļazīme, ceļazīmes pasaknis un kvīts par kravas pieņemšanu vietējā satiksmē vai dokumentu komplekts, kāds paredzēts nolīgumos par starp tautiskajiem kravu pārvadājumiem dzelzceļa transportā.

Vietējā satiksmē lietojamās pārvadājumu dokumentu veidlapas un to aizpildīšanas kārtību nosaka Kravu pārvadāšanas noteikumi.

Dzelzceļam kravas nosūtītājus ar pārvadājumu dokumentu veidlapām jāpiegādā par maksu.

30. Kravas nosūtītājs ir atbildīgs par visām sekām, kādas var izraisīt nepareizība, neprecizitāte un nepilnīgas ziņas, kuras viņš norādījis līgumā vai kravas pavaddokumentos.

Dzelzceļam kravas nosūtītāja klātbūtnē ir tiesības pārbaudīt šo ziņu pareizību.

31. Kārtību, kādā kravas nosūtītājs nodod un dzelzceļš pieņem kravas pārvadāšanai, kravas masas noteikšanas kārtību, to kravu sarakstu, kuras var pārvadāt sakrautas, to kravu sarakstu, kuras atļauts pārvadāt neaizplombētos vagonos un plombu izgatavošanas tehniskos noteikumus paredz Kravu pārvadāšanas noteikumi.

32. Kravas pieņem pārvadāšanai ar parasto kravas pārvadāšanas ātrumu, kā arī ar lielo kravas pārvadāšanas ātrumu pēc paaugstināta tarifa saskaņā ar pārvadājuma līgumu.

Pārvadāšanas ātrums tiek norādīts pavadzīmei. Ja attiecīgo kravu atļauts pārvadāt tikai ar noteiktu ātrumu, kravas nosūtītājam šis ātrums ir jānorāda kravas pavadzīmē.

33. Kravas, kurām vajadzīga tara vai iepakojums, lai pasargātu tās no iztrūkuma, bojāšanās, bojājuma vai kvalitātes samazināšanās pārvadājuma laikā, lai pasargātu ritošo sastāvu vai citas kravas no bojājumiem, kā ari lai nenodarītu kaitējumu cilvēkiem un apkārtējai videi, jānodod pārvadāšanai nebojātā tarā vai iesaiņojumā, kas atbilst minētajām prasībām.

34. Dzelzceļš ir tiesīgs atteikties pieņemt kravu pārvadāšanai, ja kravas tiek nodotas bez taras vai iepakojuma, vai tara vai iepakojums ir bojāts vai neatbilst kravas īpašībām, vai nenodrošina kravas pārkraušanu, ja minētie trūkumi ir konstatēti, izdarot kravas, tās taras vai iepakojuma ārējo apskati, par ko tiek sastādīts attiecīgs akts.

35. Kravu nosūtīšana noteiktos dzelzceļa virzienos (uz noteiktām stacijām) var tikt ierobežota vai aizliegta tikai izņēmuma gadījumos ar satiksmes ministra pavēli.

Stihiska rakstura parādību, katastrofu un avāriju gadījumos, kas izraisījuši kustības pārtraukumu, kā arī gadījumos, kad izsludināta karantīna, kravu iekraušana var tikt uz laiku pārtraukta vai ierobežota ar valsts uzņēmuma "Latvijas dzelzceļš" ģenerāldirektora rīkojumu, nosakot iekraušanas pārtraukuma vai tās ierobežojuma termiņu.

36. Kravas iekrauj un izkrauj:

1) koplietošanas vietās — dzelzceļš vai kravas nosūtītājs (saņēmējs) saskaņā ar līgumu;

2) pievedceļos — kravas nosūtītājs (saņēmējs).

Kārtību, kādā tiek veikta plombēšana, un plombu izgatavošanas nosacījumus nosaka Kravu pārvadāšanas noteikumi.

37. Kravas, kas ir bīstamas, ātri bojājas, dzīvnieku valsts jēlproduktus, smagsvara kravas (virs 0,5 tonnām gabalā), negabarīta kravas, šķidrās, beramās un sakrautā veidā (bez taras) vedamās kravas, speciālā ritošā sastāva vedamās kravas un nosūtītāju vai saņēmēju pavadoņu pavadībā vedamās kravas izkrauj un iekrauj tikai pievedceļos.

38. Kravu pārvadāšanai lietojami universālie, speciālie un specializētie konteineri.

Kravu konteineros iekrauj un no tiem izkrauj kravas nosūtītāji vai kravas saņēmēji.

Konteinerus dzelzceļa vagonos iekrauj un no tiem izkrauj:

1) dzelzceļš—koplietošanas vietās;

2) pārējos gadījumos kravas nosūtītājs vai saņēmējs.

Konteineriem jāatbilst pēc izmēriem un celtspējas tehnisku standartu prasībām.

Konteinerus, kuri pēc iekraušanas noplombēti ar kravas nosūtītāja plombām, dzelzceļš pieņem bez pārbaudes.

Kravas, kas pienākušas nebojātā konteinerā ar nebojātām kravas nosūtītāja plombām, tiek izsniegtas kravas saņēmējam bez pārbaudes.

Visas kravas, kuras var tikt komplektētas transporta paketēs, kravas nosūtītāji nodod pārvadāšanai paketēs.

39. Dzelzceļa pienākums ir padot kravas iekraušanai vagonus un konteinerus, kas ir lietošanas kārtībā, tīri un derīgi attiecīgās kravas pārvadāšanai, bet, ja nepieciešams — izmazgāti un izdezinficēti.

Šķidrās kravas iepildīšanai jāpadod lejamā produkta veidam atbilstošas cisternas un bunkurvagoni saskaņā ar Kravu pārvadāšanas noteikumiem.

Speciālās cisternas šķidrās kravas iepildīšanai sagatavo kravas nosūtītājs.

Galīgo vagonu un konteineru atbilstību kravas pārvadāšanai nosaka kravas nosūtītājs vai dzelzceļš atkarībā no tā, kurš veic iekraušanas darbus.

40. Kravu svaru konteineros un vagonos visos gadījumos nosaka kravas nosūtītājs, uzrādot kravas pavadzīmē kravas svaru un svara noteikšanas veidu.

41. Vagonu un konteineru noslodzes tehniskās normas nosaka dzelzceļš, ievērojot nepieciešamību maksimāli izmantot to celtspēju un ietilpību, kā arī racionālas metodes, pēc kurām kravas sagatavo pārvadāšanai, nodrošinot to saglabāšanu.

Vagonu un konteineru pārkraušanas kārtību paredz Kravas pārvadāšanas noteikumi un tehniskie noteikumi.

42. Noteikumus, pēc kādiem vagoni padodami un aizvācami iekraušanai un izkraušanai, paredz Kravas pārvadāšanas noteikumi un līgumi ar kravas nosūtītājiem un kravas saņēmējiem.

43. Kravas saņēmējam vai organizācijai, kas veic izkraušanas darbus, jāizkrauj visa krava no vagona vai konteinera, jānovāc visi nostiprināšanas elementi un jāiztīra vagoni vai konteineri no iekšpuses un ārpuses.

Konteinerus visos gadījumos iztīra kravas saņēmējs.

Vagonus pēc dzīvnieku, putnu, dzīvnieku valsts jēlproduktu, ātri bojājošos, smirdošu un smērējošu kravu pārvadāšanas mazgā un, ja nepieciešams, dezinficē kravas saņēmējs vai dzelzceļš uz kravas saņēmēja rēķina tarifos noteiktajos apmēros.

Minēto kravu sarakstu nosaka Kravu pārvadāšanas noteikumos.

44. Cisternu un bunkurvagonu ārējā virsma pēc šķidrās kravas iepildīšanas un izliešanas jānotīra no netīrumiem attiecīgi kravas nosūtītājam un kravas saņēmējam.

Produkti no cisternām un bunkurvagoniem jāizlej pilnībā un, jānotīra viskozie produkti no cisternas un bunkura iekšējās virsmas.

Kravas saņēmējam (nosūtītājam) pēc iekraušanas vai izkraušanas darbu pabeigšanas vagoni lietošanas kārtībā jānodod atpakaļ dzelzceļam.

45. Par kravas pienākšanu galastacijā dzelzceļam jāizliek saraksts kravas pienākšanas dienā, bet ne vēlāk par 12.00 nākošajā dienā. Saraksts izliekams stacijā noteiktā un pieejamā vietā.

Dzelzceļš uz savstarpēja līguma pamata nodrošina kravas saņēmēju ar iepriekšēju informāciju par gaidāmās kravas pienākšanu un kravas dislokāciju pārvadāšanas laikā.

Ja kravas saņēmējs un stacija ir savstarpēji vienojušies, vagoni var tikt padoti bez iepriekšēja paziņojuma.

Saņemot kravu, kravas saņēmējs parakstās ceļazīmē.

46. Dzelzceļš ir tiesīgs kravu neizsniegt kravas saņēmējam, ja nav samaksāti visi dzelzceļam pienākošie maksājumi par šīs kravas pārvadājumu.

47. Kravas saņēmējam jāpieņem un jāizved no stacijas viņam adresētā krava.

Kravas izvešanas, uzglabāšanas kārtību un maksimālos kravu uzglabāšanas termiņus paredz Kravu pārvadāšanas noteikumi.

Dzelzceļš ņem maksu par kravu (izņemot pilsoņu mājas iedzīves lietas) uzglabāšanu un vagonu (konteineru) lietošanu, ja krava nav izkrauta, pēc 24 stundām no brīža, kad stacijā izlikts saraksts par kravu pienākšanu vai nosūtīts paziņojums kravas saņēmējam.

Divkārša maksa par kravas uzglabāšanu tiek pielietota pēc tam, kad pagājušas 48 stundas pēc saraksta izlikšanas.

Pieckārša maksa par kravas uzglabāšanu tiek pielietota pēc tam, kad pagājušas 72 stundas pēc saraksta izlikšanas.

Kravas saņēmējs atbild par kravas bojāšanos vai bojājumu, ja krava nav izkrauta un aizvesta kravas saņēmēja vainas dēļ maksimālajos kravu uzglabāšanas termiņos.

Ja krava uzglabājas virs maksimālajiem kravas uzglabāšanas termiņiem, dzelzceļš ir tiesīgs kravu realizēt.

48. Dzelzceļam ir jānogādā krava noteiktos termiņos.

Kravas piegādes termiņu nosaka no pīkst. 24 dienā, kad krava pieņemta pārvadāšanai, līdz saraksta izlikšanai par kravas pienākšanu galastacijā, par ko tiek izdarīta atzīme kravas pavadzīmē.

Maksimālos kravas pārvadāšanas termiņus un termiņu aprēķināšanas kārtību nosaka Kravu pārvadāšanas noteikumi.

49. Dzelzceļš pēc kravas nosūtītāja vai kravas saņēmēja pieprasījuma var noteikt citu kravas nosūtīšanas galastaciju (pāradresēt kravu).

Kravas pāradresēšana notiek pēc visu ar kravas pāradresēšanu saistīto izmaksu samaksas.

Līdz ar jauno pārvadājuma dokumentu noformēšanu iekasējama maksa par vagonu un konteineru lietošanu un kravu uzglabāšanu.

Kravu pāradresēšanas kārtību nosaka Kravu pārvadāšanas noteikumi.

50. Galastacijā dzelzceļam jāpiedalās kravas masas, vietu skaita un stāvokļa pārbaudē šādos gadījumos:

1) ja krava pienākusi bojātā vagonā vai vagonā ar bojātām plombām vai ar starpstaciju plombām;

2) ja pienākušai kravai, kas vesta vaļējā ritošā sastāvā vai neaizplombētos segtajos vagonos, ir iztrūkuma, bojāšanās vai bojājuma pazīmes un šīs pazīmes var noteikt, izdarot ārējo apskati;

3) ja pienākusi ātri bojājošās krava un nav ievērots maksimālais termiņš šīs kravas pārvadāšanai, vai nav ievērots pārvadāšanas temperatūras režīms refrižerator-vagonos;

4) ja no koplietošanas vietām tiek izsniegtas kravas, ko izkrāvis dzelzceļš.

Kravas, kas pārvadātas ar taru un gabalkravas dzelzceļš izsniedz, pārbaudot kravas masu un stāvokli tikai bojājuma vietās.

Dzelzceļš piedalās pēc kravas saņēmēja uzaicinājuma, par Tarifos noteikto samaksu, kravas masas, kravas vielu skaita un kravas stāvokļa pārbaudē ari cilos gadījumos.

Ja kravas saņēmējs, pieņemot kravu, neuzaicina dzelzceļu piedalīties kravas pārbaudē un pieņem kravu, krava uzskatāma par nodotu bez iztrūkuma, bojājumiem vai bojāšanās saskaņā ar kravas pavaddokumentiem.

51. Ja pārbaudes laikā konstatēts iztrūkums, bojājums, bojāšanās vai citi kravas trūkumi, tiek sastādīts kopīgs komercakts.

Ja nepieciešama ekspertīze, dzelzceļš pēc savas iniciatīvas vai pēc kravas saņēmēja pieprasījuma pieaicina ekspertus vai attiecīgus speciālistus.

52. Kravas masa atzīstama par pareizu, ja nosūtīšanas stacijā noteiktās kravas masa un galastacijā konstatētās kravas masas starpība nepārsniedz šīs kravas masas dabiskā zuduma normu un maksimāli pieļaujamo starpību.

53. Par šaursliežu dzelzceļa līnijām, kā arī no platsliežu dzelzceļa stacijām uz šaursliežu dzelzceļa stacijām un pretējā virzienā kravas pārvadājamas tādā kārtībā, kā paredzēts Kravas pārvadāšanas noteikumos.

54. Kravu pārvadājumu tarifi, maksa par kravas pavadoni, par papildu pakalpojumiem un citi pārvadāšanas izdevumi un to aprēķināšanas kārtība noteikta Dzelzceļa pārvadājumu tarifos, saīsināti, Tarifos.

55. Kārtību, kādā izdarāmi norēķini par pārvadājumiem un pakalpojumiem, nosaka dzelzceļš saskaņā ar Latvijas bankas noteikto norēķinu kārtību vai saskaņā ar pārvadājumu līgumu.

Kravu nosūtīšana var tiki aizkavēta līdz maksājumu nokārtošanai.

Šādā gadījuma par vagonu un konteineru lietošanu, bet koplietošanas vietās ari par kravu uzglabāšanu maksā kravas nosūtītājs.

56. Ja dzelzceļam nav iespējams nogādāt kravu vai izdot to kravas saņēmējam vai saņēmējs neierodas saņemt kravu, dzelzceļš drīkst kravu pārdot kravu pārvadājumu noteikumos noteiktajā kārtībā, negaidot norādījumus no nosūtītāja, ja to pieprasa kravas stāvoklis, vai kravas uzglabāšanas izdevumi pārsniedz pusi no kravas vērtības.

Pārējos gadījumos dzelzceļam nekavējoties jāinformē kravas nosūtītājs ar kravas nosūtīšanas stacijas starpniecību. Kravas nosūtītājam jāatbild 5 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas.

Dzelzceļam ir tiesības kravu realizēt no brīža, kad pagājušas 15 dienas kopš paziņojuma nosūtīšanas.

57. Summa, ko dzelzceļš saņēmis par realizēto kravu, pēc dzelzceļam pienākušos līdzekļu aprēķināšanas tiek pārskaitīta:

1) pavadzīmē norādītajam kravas saņēmējam —ja viņš samaksājis kravas vērtību;

2) kravas nosūtītājam — visos pārējos gadījumos.

Naudas, summas, kuras nav iespējams pārskaitīt kravas saņēmējam vai nosūtītājam, tiek pārskaitītas dzelzceļam to summu segšanai, kas tiek izmaksātas sakarā ar pretenzijām par kravu nesaglabāšanu vai nozaudēšanu.

Naudas summas, kuras saņemtas par tādu kravu realizāciju, kas stacijā pienākušas bez dokumentiem pēc noteiktā pretenziju pārkravās nepiegādi termiņa notecējuma, tiek ieskaitītas valsts budžetā.

VI. sadaļa.
PIEVEDCEĻI

58. Pievedceļi ir tādi sliežu ceļi, kuri paredzēti atsevišķu uzņēmumu, organizāciju un iestāžu apkalpošanai un kuri ar Latvijas Republikas dzelzceļu kopējo tīklu saistīti nepārtrauktām sliedēm. Pievedceļi pieder:

1) uzņēmumiem, organizācijām un iestādēm;

2) dzelzceļiem.

59. Pievedceļi, kā arī iekraušanas, izkraušanas un vagonu tīrīšanas ietaises un citi objekti tiek būvētas pēc projekta, kas saskaņots ar Satiksmes ministriju.

Pievedceļu ietaišu un tehnisko būvju konstrukcijai un stāvoklim jānodrošina lielkravu vagonu un vagonu ar pagarinātu bāzi caurlaišana, bet, ja pievedceļu apkalpo dzelzceļa lokomotīves,— to lokomotīvju caurlaišana, kuras dzelzceļš šīm vajadzībām iedalījis.

Esošo dzelzceļa staciju paplašināšana jaunu pievedceļu celtniecības vai darba apjomu pieauguma rezultātā jāveic uzņēmumiem, kas veic minētos celtniecības darbus vai paplašina ražošanu.

60. Jaunbūvēto pievedceļu atklāt pastāvīgai ekspluatācijai un padot uz to ritošo sastāvu atļauts tikai pēc tam, kad darbi saskaņā ar projektu ir pabeigti, pievedceļš pieņemts ekspluatācijā un dzelzceļš noteicis tā tehniskās ekspluatācijas kārtību.

61. Uzņēmumiem, organizācijām un iestādēm piederošajām lokomotīvēm un vagoniem, kas iziet uz dzelzceļa kopējā tīkla sliežu ceļiem, pilnībā jāatbilst dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu prasībām. Kārtību; kādā uzņēmumam, organizācijai vai iestādei piederošā lokomotīve izbrauc uz staciju, kurā pievedceļš pievienojās sliežu ceļu tīklam, nosaka Kravu pārvadāšanas noteikumi un līgums par pievedceļu ekspluatāciju.

62. Uzņēmumiem piederošo pievedceļu darbiniekiem, kuri saistīti ar vilcienu kustību un manevru darbiem sliežu ceļos, jānokārto pārbaudījumi dzelzceļa darbiniekiem noteiktajā kārtībā un termiņos, lai noteiktu, kā viņi apguvuši Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumus, kā arī vilcienu kustības un signalizācijas instrukcijas, bet darbiniekiem, kuri izraudzīti kravas iekraušanai un nostiprināšanai ritošajā sastāvā darbu vadībai, — pārbaudījumi, lai noteiktu, kā šie darbinieki apguvuši kravas iekraušanas un nostiprināšanas tehniskos noteikumus.

Personas, kas pārbaudījumus nav nokārtojušas, pie darba nedrīkst pielaist.

Laikā, kad uzņēmumu darbinieki pilda dienesta pienākumus uz sliežu ceļiem, viņiem jābūt klāt noteikta parauga apliecībai par pārbaudījumu nokārtošanu un viņiem precīzi, jāpilda stacijas amatpersonu rīkojumi.

Darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar vilcienu kustību, noteiktos termiņos jāiziet medicīniskā pārbaude.

63. Savstarpējās attiecības starp dzelzceļu un uzņēmumu, kuram ir pievedceļi, regulē līgums par šo pievedceļu ekspluatāciju.

Dzelzceļam ir tiesības kontrolēt pievedceļu tehnisko stāvokli. Gadījumā, ja tiek konstatēti pārkāpumi, kas apdraud satiksmes drošību, dzelzceļam ir tiesības pārtraukt vagonu padošanu un aizvākšanu uz pievedceļiem vai to daļā līdz pārkāpuma novēršanai.

64. Savstarpējās attiecības starp uzņēmumu, kuram pieder pievedceļi, kas tiek apkalpoti ar paša uzņēmuma lokomotīvi, un uzņēmumiem. kuriem pieder noliktavas pie pievedceļiem vai kuru pievedceļi pievienoti galvenajam pievedceļam, regulē līgums. Par šāda līguma noslēgšanu liek izdarīta atzīme līgumā par pievedceļu ekspluatāciju starp dzelzceļu un pievedceļa īpašnieku.

Par vagonu un konteineru lietošanu un saglabāšanu atbild uzņēmums, kam pieder pievedceļš, kurš tiek apkalpots ar šī uzņēmuma lokomotīvi.

65. Laiku, kurā vagoni atradusies sliežu pievedceļos, uzskaita, pielietojot vagonu numuru uzskaites sistēmu.

66. Dzelzceļa savstarpējās attiecības ar uzņēmumu (organizāciju vai iestādi), kam ir savas noliktavas, iekraušanas un izkraušanas laukumi, pie pievedceļiem, kuri pieder dzelzceļam, regulē līgums par vagonu padevi un aizvākšanu.

67. Pievedceļus un kravu iekraušanas un izkraušanas vietas uzņēmuma (organizācijas, iestādes) teritorijas robežās no gružiem .un sniega attīra un apgaismo uzņēmums.

Vagonu un kravu apsardzību uzņēmumiem piederošajā teritorijā nodrošina paši uzņēmumi.

68. Līgums par pievedceļa ekspluatāciju un līgums par vagonu padevi un aizvākšanu tiek noslēgts uz pieciem gadiem. Ja mainās stacijas tehniskais aprīkojums vai darba tehnoloģija, vai mainās uzņēmuma tehniskais aprīkojums vai pamatražošanas tehnoloģija, atsevišķi līguma punkti vai viss līgums pēc pušu vienošanās var tikt pārskatīts pirms tā termiņa izbeigšanās. Ja puses savstarpēji vienojas, līgums par pievedceļu ekspluatāciju un līgums par vagonu padevi un aizvākšanu var tikt pagarināts uz turpmākajiem gadiem.

69. Līgums par pievedceļu ekspluatāciju un līgums par vagonu padevi un aizvākšanu tiek izstrādāts, ievērojot sliežu pievedceļu un, tās stacijas darba organizāciju, kurā pievedceļš pievienojas kopējam sliežu tīklam.

Tipveida līguma izstrādāšanas kārtību un pamatnoteikumus paredz Kravas pārvadāšanas noteikumi.

70. Domstarpību gadījumos par līgumu noslēgšanu katra no pusēm var griezties jautājumā par strīda izskatīšanu Latvijas Republikas Saimnieciskajā tiesā vai šķīrējtiesā likumā noteiktajā kārtībā.

Līdz laikam, kad Saimnieciskā tiesa vai šķīrējtiesa izlems strīdīgos jautājumus, pušu savstarpējās attiecības šajos jautājumos regulē agrākā līguma noteikumi.

Strīdīgos jautājumus, kas saistīti ar kustības drošību, nodod izskatīšanai Satiksmes ministrijai.

VII. sadaļa.
PASAŽIERU UN BAGĀŽAS PĀRVADĀJUMI

71. Dzelzceļam jāapmierina iedzīvotāju vajadzības pēc pasažieru pārvadājumiem, jāgarantē pasažieru drošība dzelzceļā transporta lietošanas laikā, nepieciešamās ērtības, un apkalpošana stacijās un vilcienos, kā arī pasažieru bagāžas savlaicīga pārvadāšanā un saglabāšana.

72. Stacijas ēkā jāatrodas:

1) informācijai pasažieriem par vilcienu atiešanas un pienākšanas laiku, par pasažieru braukšanas un bagāžas pārvadāšanas maksu;

2) paziņojumiem par biļešu un bagāžas kasu darba laiku un par brīvo vietu skaitu vilcienos;

3) stacijas telpu izvietojuma plānam.

73. Pēc pasažieru pārvadājuma līguma dzelzceļš apņemas nogādāt pasažieri un viņa bagāžu uz galastaciju, ierādot viņam vietu vilcienā saskaņā ar nopirkto biļeti, bet pasažieris apņemas samaksāt par braucienu pēc noteiktā tarifa un, nododot pārvadāšanai bagāžu, — arī par bagāžas vešanu.

Katram vilciena pasažierim ir jābūt braukšanas biļetei. Dzelzceļam jānodrošina braukšanas biļešu pārdošana līdz norādītajai galastacijai, kas atklāta pasažieru pārvadājumu operācijām.

Biļešu un citu braukšanas dokumentu paraugus, šo dokumentu pārdošanas un lietošanas kārtību, derīguma termiņus, kā arī noteikumus braukšanai pa dzelzceļu izstrādā un apstiprina Satiksmes ministrija.

Pasažieru nozaudētie un sabojātie braukšanas dokumenti netiek atjaunoti un par tiem samaksāto naudu neatlīdzina.

74. Dzelzceļam jāpagarina dzelzceļa braukšanas biļetes derīguma termiņš šādos gadījumos:

1) ja pasažieriem netiek ierādīta vieta vilcienā (izņemot piepilsētas vilcienus) — uz laiku līdz nākamā vilciena atiešanai, kurā pasažierim būs ierādīta vieta;

2) ja saskaņoti vilcieni nokavējas pasažiera pārsēšanās vietā — uz visu tranzītpasažiera aizkavēšanās laiku līdz brīdim, kad viņam būs dota iespējā turpināt braucienu;

3) ja pasažieris ceļā saslimis — uz visu slimības laiku, Uzrādot medicīnas iestādes izziņu;

4) ja pasažieris ceļā apstājas — uz laiku, ne ilgāku par 10 diennaktīm.

75. Biļetes pasažieriem jāpārdod gan iepriekš pārdošanas kasēs, gan arī tekošās dienas kasēs.

Biļešu iepriekšpārdošanas termiņus nosaka dzelzceļš.

Tajās stacijās, kurās notiek pasažieru vilcienu un bezpārsēšanās vagonu formēšana, biļešu pārdošana uz tekošo dienu notiek 24 stundu laikā līdz vilciena atiešanai.

Stacijās, kurās nav sadales procesa un braukšanas dokumentu noformēšanas automatizēto vadības sistēmu, biļetes jāpārdod no brīža, kad saņemtas ziņas pār brīvo vietu skaitu tranzītvilcienā. Laiks, kad pasažieriem pārdod biļetes braukšanai piepilsētas vilcienos, tiek noteikts, ievērojot piepilsētas vilcienu kustības sarakstu.

76. Dzelzceļa stacijas bagāžas glabātavas pieņem no pasažieriem glabāšanā rokas bagāžu bez braukšanas dokumentu uzrādīšanas.

Aizliegts nodot un pieņemt bagāžas glabātavās viegli uzliesmojošas un citas bīstamas vielas un priekšmetus, kā arī dokumentus, naudas summas un vērtslietas.

77. Pasažieriem ir tiesības:

1) iegādāties biļeti uz jebkuru vilcienu un jebkurā vagonā līdz nosauktajai stacijai, kas atklātā pasažieru pārvadāšanas operācijām pēc pasažieru kustības visīsākā maršruta ar vismazāko pārsēšanās skaitu vai pēc laika ziņā ērtākā maršruta;

2) ņemt sev līdzi bez maksas vienu bērnu, kas nav vecāks par 7 gadiem, ja viņš neaizņem atsevišķu vietu;

3) vest sev līdzi (bez sīkām lietām) rokas bagāžu, kuras izmēri nepārsniedz 100x40x60 cm un svars nepārsniedz 36 kg;

4) nodot pārvadāšanai bagāžu par maksu pēc tarifa;

5) apstāties ceļā, pagarinot biļetes derīguma termiņu uz laiku ne ilgāku par 10 diennaktīm, izņemot piepilsētas zonas vilcienus;

6) saslimšanas gadījumā brauciena laikā pagarināt biļetes derīgumā termiņu uz visu slimības laiku, uzrādot medicīnas iestādes izziņu;

7) aizņemt brauciena laikā brīvo vietu augstākās kategorijas vagonā, piemaksājot braukšanas maksas starpību;

8) izbraukt ar vilcienu, kas atiet agrāk par to vilcienu, uz kuru nopirkta biļete, Par to stacijas, kasē uz biļetes iepriekš izdarāma nepieciešamā atzīmē;

9) visos pārējos gadījumos, kad nokavēta (izņemot piepilsētas vilcienu) atiešana, — 3 stundu laikā pēc vilciena atiešanas atjaunot braukšanas dokumentus; ar piemaksu vai saņemt atpakaļ braukšanas maksu, atskaitot 25% no braukšanas maksas;

10) atdot braukšanas dokumentus atpakaļ dzelzceļa kasē;

11) ja braucienu ceļā pārtrauc no pasažiera neatkarīgu iemeslu dēļ, saņemt atpakaļ braukšanas maksu par nenobrauktu attālumu.

78. Pasažierim ir tiesības, ja braukšanas, dokumenti tiek nodoti atpakaļ:

ne mazāk par 24 stundām pirms vilciena atiešanas - saņemt atpakaļ pilnu braukšanas maksu;

mazāk par 24 stundām, bet ne mazāk par 6 stundām pirms vilciena atiešanas — saņemt atpakaļ 90% no braukšanas maksas;

mazāk par 6 stundām pirms vilciena atiešanas — saņemt atpakaļ 60% no braukšanas maksas.

Ja atpakaļceļam iegādātos braukšanas dokumentus nodod atpakaļ to iegādes punktos ne vēlāk kā 3 diennaktis pirms vilciena atiešanas, pasažierim jāizmaksā pilnu atpakaļ braukšanas maksu. Ja atpakaļceļam iegādātos dokumentus nodod vēlāk par šo laiku, bet pirms vilciena atiešanas— pasažierim izmaksā 75% no atpakaļceļa maksas.

79. Atpakaļceļam iegādātos braukšanas dokumentus atpakaļceļa sākumpunktā nodod atpakaļ pēc tādiem pašiem noteikumiem kā biļetes.

Braukšanas dokumentu atpakaļ nodošanas gadījumā pasažieru tiek izmaksāta komisijas nauda.

80. Ar stacijas priekšnieka atļauju pasažieris var nodot atpakaļ braukšanas dokumentus piepilsētas satiksmē, ja pārvadājums noticis dzelzceļa vainas dēļ.

81. Dzelzceļš pārdod biļetes uzņēmumiem (organizācijām un iestādēm) pēc iepriekšējiem pasūtījumiem atsevišķu pasažieru grupu pārvadāšanai.

Par pasažieru pārvadājumiem, ko veic pēc uzņēmumu (organizāciju un iestāžu) pasūtījumiem, apmaksa tiek izdarīta saskaņā ar līgumcenām.

Nododot atpakaļ braukšanas dokumentus dzelzceļa stacija kasē, ja līdz vilciena atiešanai palicis:

1) ne mazāk par 7 diennaktīm, - uzņēmums saņem atpakaļ pilnu braukšanas maksu;

2) ne mazāk par 3 diennaktīm, - uzņēmums saņem atpakaļ 85% no braukšanas maksas;

3) mazāk par 3 diennaktīm, - uzņēmums saņem atpakaļ 75% no braukšanas maksas.

82. Pilna braukšanas maksa tiek atdota atpakaļ neatkarīgi no braukšanas dokumenta atpakaļ nodošanas laika (pirms vilciena atiešanas), ja biļetē norādītais vilciens atcelts vai tā atiešana no pasažieru brauciena sākumpunkta aizkavējas vairāk par trim stundām, vai pasažieriem nav ierādītas braukšanas dokumentos paredzētās vietas un nav piekrituši izmantot citas vietas.

83. Ja pasažierim vagonā nevar ierādīt vietu pēc nopirktās biļetes, dzelzceļam ar pasažiera piekrišanu jāierāda vieta citā vagonā. Ja tas ir augstākas kategorijas vagons, maksa par to netiek ņemta, bet ja pasažierim ierāda vietu, maksa par kuru ir mazāka nekā viņa nopirktās biļetes cena, viņam atmaksā braukšanas maksas starpību divkāršā apmērā. Ja pasažieris atsakās no šādas viņam piedāvātas vietu dzelzceļš atlīdzina viņam braukšanas maksu.

Pasažierim ir tiesības prasīt, lai viņam ierāda atbilstošu vietu vilcienā.

84. Dzelzceļam, ja pasažieris uzrāda braukšanas biļeti, jāpieņem pārvadāšanai bagāža un jānosūta tā ar tuvāko atbilstoša virziena vilcienu, kurā ir bagāžas vagons. Pēc pasažiera lūguma bagāžu var nosūtīt pa citu maršrutu, kas nav norādīts.

Lai apliecinātu bagāžas pieņemšanu pārvadāšanai, pasažierim izsniedz bagāžas kvīti. Nododot bagāžu, pasažieris var pieteikt tās vērtību un samaksāt atbilstoši tarifam.

85. Pārvadāšanai bagāžā no pasažieriem pieņem tikai tādas lietas un priekšmetus, kuru izmēri, iesaiņojums, svars un citas īpašības ļauj tos bez grūtībām iekraut, un izvietot bagāžas vagonā un kuri nevar nodarīt kaitējumu citu pasažieru bagāžai.

Viegli uzliesmojošu un citu bīstamu priekšmetu un vielu sarakstu, kuras aizliegts nodot un pārvadāt bagāžā, paredz Bagāžas pārvadāšanas noteikumi.

86. Bagāžas piegādes laiku nosaka atbilstoši laikam, kad galastacijā jāpienāk vilcienam, ar kuru bagāža nosūtīta.

Ja bagāžas pārvadāšana notiek ar pārkraušanu ceļā, tad bagāžas piegādes laiks tiek noteikts atbilstoši saskaņoto vilcienu kustības laikam maršrutā, pieskaitot vienu diennakti uz katru pārkraušanas reizi.

87. Pasažierim ir tiesības uzskatīt bagāžu par nozaudētu un pieprasīt atlīdzināt tās vērtību, ja bagāža galastacijā nav pienākusi 7 diennakšu nakšu laikā pēc tam, kad beidzies bagāžas piegādes termiņš.

88. Bagāžu galastacijā izsniedz bagāžas kvīts uzrādītājam. Bagāžu izsniedz visu laiku, kad stacija ir atvērta pasažieru pārvadāšanas operācijām. Par bagāžas uzglabāšanu maksā kvīts uzrādītājs bagāžas saņemšanas brīdī.

89. Bagāža, kas nav pieprasīta 30 dienu laikā, nododama vietējām tirdzniecības organizācijām pārdošanai tādā kārtībā, kā paredzēts Bagāžas pārvadāšanas noteikumos.

Bagāžas kvīts uzrādītājam 6 mēnešu laikā no bagāžas realizēšanas brīža ir tiesības saņemt  summu, ko dzelzceļš saņēmis par bagāžas realizāciju. No šīs naudas ieturama summa, kura pienākas dzelzceļam par bagāžas realizāciju un glabāšanu.

VIII. sadaļa.
PASTA PĀRVADĀJUMI

90. Dzelzceļa pienākums ir veikt pasta pārvadājumus, izmantojot šim nolūkam speciālus vagonus.

To vilcienu sarakstus, kuru sastāvā ir pasta vagoni, nosaka valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš" pēc saskaņošanas ar valsts uzņēmumu "Latvijas pasts".

Par pasta pārvadājumiem maksā pēc līgumā noteiktiem tarifiem.

91. Valsts uzņēmumam "Latvijas pasts" jāuztur pasta vagoni lietošanas kārtībā saskaņā ar dzelzceļa ekspluatācijas noteikumiem. Pasta vagonus par valsts uzņēmuma "Latvijas pasts" līdzekļiem remontē dzelzceļš līgumā paredzētajā kārtībā.

Kārtību, kādā pasts pārvadājams pa dzelzceļu, nosaka dzelzceļš pēc saskaņošanas ar uzņēmumu "Latvijas pasts".

92. Dzelzceļa atbildību par pārvadājamā pasta nozaudēšanu, sabojāšanu vai aizkavēšanu nosaka valsts uzņēmuma "Latvijas pasts" un dzelzceļa savstarpējās vienošanās.

IX. sadaļa.
ATBILDĪBA PAR DZELZCEĻA TRANSPORTA PĀRVADĀJUMU ATTIECĪBU PĀRKĀPUMIEM

93. Saskaņā ar šo Nolikumu un noslēgtajiem līgumiem dzelzceļš, kravas nosūtītāji, kravas saņēmēji un pasažieri ir savstarpēji atbildīgi par uzņemto saistību izpildi. Jebkura dzelzceļa vienošanās, kura noslēgta ar kravas nosūtītājiem, kravas saņēmējiem un pasažieriem, kuras mērķis ir samazināt vai novērst dzelzceļam, kravas nosūtītājiem, kravas saņēmējiem un pasažieriem uzlikto atbildību, atzīstama spēkā neesošu.

Par spēkā neesošām atzīstamas arī jebkuras kravas pavaddokumentos izdarītās atzīmes, kādas nav paredzētas šajā Nolikumā, attiecīgos noteikumos un noslēgtajos līgumos.

94. Ja dzelzceļš vai kravas nosūtītājs atsakās pilnīgi vai daļēji izpildīt noslēgto organizatorisko līgumu, ja dzelzceļš akceptējis pieteikumu  un kravas nosūtītājs nav savlaicīgi, izmantojis savas tiesības atteikties no pieteikuma, vainīgajai pusei jāmaksā soda nauda:

2% apmērā no vidējās pārvadājuma maksas, ja līdz plānotajām pārvadājumam ir ne mazāk kā 5 dienas;

10% apmērā no vidējās pārvadāšanas maksas, ja līdz plānotajam pārvadājumam ir mazāk par 5 dienām.

Vidējā pārvadājuma maksa tiek noteikta Tarifos.

95. Kravas nosūtītājs atbrīvojams no soda naudas par organizatoriskā līguma neizpildi:

1) ja tam par iemeslu bijušas stihiska rakstura parādības (sniega sanesumi, plūdi, ugunsgrēki), kuras izraisījušas kustības pārtraukumu pievedceļos vai kuru laikā pēc spēkā esošajiem noteikumiem aizliegts veikt iekraušanas un izkraušanas darbus, vai sakarā ar avāriju uzņēmumā jāpārtrauc ražošana uz laiku, ne mazāku par 3 diennaktīm;

2) ja saskaņā ar šī Nolikuma 35.punktu kravu iekraušana aizliegta, pārtraukta vai ierobežota;

3) ja kravas nosūtītājs atteicies no pārvadājuma saskaņā ar Nolikuma 7.punktu.

96. Dzelzceļš atbrīvojams no soda naudas maksas par organizatoriska aizlieguma neizpildi:

1) ja tam par iemeslu bijušas stihiska rakstura parādības (sniega sanesumi, plūdi, ugunsgrēki), kuru dēļ nav bijis iespējams padot vagonus un konteinerus kravu iekraušanai;

2) ja saskaņā ar šī Nolikumā 35.punktu kravu iekraušana aizliegta, pārtraukta vai ierobežota;

3) ja kravas nosūtītājs aizturējis vagonus (konteinerus), kravu iekraujot vai izkraujot.

97. Par organizatoriskā līguma neizpildi (vagonu un konteineru ne-piegāde iekraušanai vai kravu ne-piegāde nosūtīšanai) vainīgā puse maksā soda naudu 20% apmērā no vidējā pārvadājuma maksas par katru nokavēto dienu.

98. Dzelzceļš par kravas saglabāšanu ir atbildīgs no brīža, kad tā pieņemta pārvadāšanā, līdz kravas izsniegšanai saņēmējam vai līdz tās realizācijai.

99. Dzelzceļš neatbild par kravas nozaudēšanu, iztrūkumu. bojāšanos vai bojājumu:

1) ja krava pienākusi lietošanas kārtībā esošā vagonā (konteinerā) ar sabojātām kravas nosūtītāja plombām;

2) ja krava pienākusi lietošanas kārtībā esošā vaļējā ritošā sastāvā bez pārkraušanas ceļā un tās aizsargmarķējums vai nostiprinājums nav bojāts, vai nav citu pazīmju, kas liecinātu par kravas iztrūkumu, sabojāšanos vai bojājumu pārvadāšanas laikā;

3) ja iztrūkums, bojāšanās vai bojājums radies kravas sevišķu dabisku īpašību dēļ, par kurām kravas nosūtītājs nav informējis pārvadātāju;

4) ja krava pārvadāta kravas nosūtītāja vai kravas saņēmēja pavadoņa pavadībā;

5) ja kravas iztrūkums nepārsniedz dabiskā zuduma normas un pieļaujamo maksimālo starpību, kas konstatēta, nosakot kravas masu;

6) ja pārvadāšanai nodota krava, kuras mitruma koeficients pārsniedz noteikto normu;

7) kas radies kravas nosūtītāja vai saņēmēja vainas dēļ;

8) ja konstatēts tādas, kravas iztrūkums, nozaudēšana, bojājums vai bojāšanās, kuru kravas nosūtītājs nav minējis pārvadājuma dokumentos;

9) ja kravas nosūtītājs nosūtījis nekvalitatīvu (neizšķirotu, inficētu utt.) produkciju, kas ātri bojājas, un tā galapunktā pienākusi pārvadāšanai noteiktā laikā, ja tas pierādīts ar eksperta slēdzienu;

10) stihiskas nelaimes vai nepārvaramas varas rezultātā;

11) ja kravas nosūtītājs, iekrāvis kravu neiztīrītā un nesagatavotā vagonā (konteinerā) dubultoperāciju kārtībā;

12) ja kravas bojājums, bojāšanās vai iztrūkums, radies taras vai iepakojuma trūkuma dēļ, kurus nevarēja konstatēt, izdarot ārējo apskati;

13) ja krava, kura nav paredzēta pārvadāšanai vaļējā ritošā sastāvā, pārvadāta vaļējā ritošā sastāvā ar kravas nosūtītāja piekrišanu.

To kravu sarakstu, kuras var pārvadāt vaļējā ritošā sastāvā, nosaka Kravu pārvadāšanas noteikumi.

Minētie iemesli uzskatāmi par pierādītiem, ja kravas saņēmējs vai nosūtītājs nepierāda pretējo.

100. Par kravas pārvadājuma līguma neizpildi dzelzceļš atlīdzina:

1) par kravas nozaudēšanu vai iztrūkumu, — nozaudētās vai iztrūkstošās kravas faktiskās vērtības apmērā;

2) par kravas bojāšanos un bojājumu, — tās summas apmērā, par kādu samazinājusies kravas vērtība;

3) ja dzelzceļš izmantojis savām vajadzībām kādu no pārvadāšanai pieņemtām kravām, —  kravas vērtības divkāršā apmērā, izņemot 56. punktā paredzētajos gadījumos.

Ja pārvadājamā krava nozaudēta vai konstatēts tās iztrūkums, dzelzceļš atlīdzina par šo kravu saņemto pārvadāšanas, maksu pilnā apmērā vai proporcionāli iztrūkstošajai daļai.

101. Kravas vērtību nosaka pēc līgumā vai citā dokumentā uzrādītās kravas vērtības, ja šādu dokumentu nav, tad pēc pastāvošajām cenām kravas pieņemšanas vietā.

Gadījumā, ja minētajos dokumentos uzrādīta kravas vērtība citas valsts valūtā, kravas vērtība pārrēķināma pēc Latvijas Bankas oficiālā kursa kravas pieņemšanas dienā.

102. Pārkravās piegādes nokavēšanu dzelzceļš maksā kravas saņēmējam soda naudu (ja dzelzceļš nepierāda, ka nokavējums nav noticis tā vainas dēļ) šādos apmēros:

1) 15 % no maksas par pārvadājumiem, —ja nokavējums nepārsniedz vienu desmitdaļu no piegādes laika;

2) 30% no maksas par pārvadājumu, —ja nokavējums pārsniedz vienu desmit daļu no piegādes laika, bet nav lielāks par divām desmitdaļām;

3) 45 % no maksās par pārvadājumu, —ja nokavējums pārsniedz divas desmitdaļas no piegādes laika, bet nav lielāks par  trim desmitdaļām;

4) 60 % no maksas par pārvadājumu, —ja nokavējums pārsniedz trīs desmitdaļas no piegādes laika, bet nav lielāks par četrām desmitdaļām no šī laika;

5) 15% no maksas par pārvadājumu, —- ja nokavējums pārsniedz četras desmitdaļas no piegādes laika, bet nav lielāks par piecām desmitdaļām;

6) 90 % no maksas par pārvadājumu, —ja nokavējums pārsniedz piecas desmitdaļas no piegādes laika.

Ja piegādes laiks nepārsniedz 6 diennaktis, dzelzceļš maksā kravas nosūtītājiem soda naudu šādos apmēros:

1) 15 % no maksas par pārvadājumu —par 1 nokavēto diennakti;

2) 30 % no maksas par pārvadājumu — par 2 nokavētām diennaktīm;

3) 45 % no maksas par pārvadājumu — par 3 nokavētām diennaktīm;

4) 60 % no maksas par pārvadājumu—par 4 nokavētām diennaktīm;

5) 75%  no maksas par pārvadājumu — par 5 nokavētām diennaktīm;

6) 90 % no maksas par pārvadājumu —ja nokavēts vairāk par 5 diennaktīm.

Šādos pašos apmēros no dzelzceļa iekasējama soda nauda par uzņēmumiem, organizācijām un iestādēm piederošo vai to nomāto tukšo vagonu piegādes nokavēšanu.

Dzelzceļš bez soda naudas par piegādes nokavējumu ir atbildīgs par minētās kravas sabojāšanos.

Kravas saņēmējs zaudē tiesības saņemt soda naudu par kravas piegādes nokavējumu, ja tas nav divu diennakšu laikā pēc saraksta izlikšanas kravu izkrāvis un izvedis.

103. Kravas nosūtītājam vai kravas saņēmējam ir tiesības, uzskatīt kravu par nozaudētu un pieprasīt atlīdzību par to, ja šī krava nav izsniegta kravas saņēmējam pēc viņa pieprasījuma 30 dienu laikā pēc piegādes termiņa izbeigšanās.

Ja krava pienākusi pēc iepriekš minēto termiņu izbeigšanās, krava saņēmējam ir jāpieņem un jāatlīdzina summa, ko dzelzceļš tam izmaksājis par kravas nozaudēšanu.

104. Par tādas kravas nedošanu pārvadāšanai, kuru pārvadājot nepieciešami īpaši piesardzības pasākumi, ja nepareizi uzrādīts kravas nosaukums, īpašības un stāvoklis vai bijis aizliegums to pārvadāt, no kravas saņēmēja bez dzelzceļam nodarītā zaudējuma atlīdzības iekasējama soda nauda pārvadāšanas, maksas pieckāršā apmērā par visu pārvadājuma attālumu.

105. Kravas pārvadāšanas laikā dzelzceļš izpilda muitas un citu administratīvo orgānu kravas pavaddokumentu noformēšanas prasības. Kravas nosūtītājs atlīdzina dzelzceļam izdevumus saskaņā ar Tarifiem.

106. Par dzelzceļam piederošo vagonu vai konteineru, kā arī dzelzceļa nomāto vagonu vai konteineru patvaļīgu lietošanu bez dzelzceļa piekrišanas jāmaksā soda nauda divkāršā apmērā no maksas par vagonu (konteineru) lietošanu.

107. Par vagonu vai konteineru lietošanu kravu iekraušanas un izkraušanas, kravas pavaddokumentu noformēšanas laikā, nesavlaicīgas kravas piegādes un citos gadījumos kravas nosūtītājs (saņēmējs) maksā Tarifos noteiktajā apmērā.

108. Ja tukšo vagonu padošana kravas nosūtītājiem pēc viņu pieprasījuma kravu iekraušanai aizkavējas kravas nosūtītāja vainas dēļ, viņš maksā par vagonu lietošanu paraisu laiku. kad vagoni aizturēti stacijā.

Ja kravas nosūtītājs paziņo stacijai, ka atsakās izmantot šos vagonus, minēto mākšu aprēķina tikai līdz brīdim, kad stacija saņēmusi šādu paziņojumu.

Tas neatbrīvo kravas nosūtītāju no atbildības par organizatoriskā līguma neizpildi.

109. Kravas nosūtītājs un kravas saņēmējs tiek atbrīvoti no maksas par vagonu un konteineru lietošanu:

1) par vagonu vai konteineru dīkstāves laiku, ja tās cēlonis bijušas stihiska rakstura parādības, kas izraisījušas kustības pārtraukumu pievedceļā, kā arī uzņēmumā notikušas stihiska rakstura parādības vai avārijas, kuru dēļ saskaņā ar esošajiem noteikumiem aizliegts veikt kravu iekraušanas un izkraušanas darbus;

2) ja dzelzceļš padevis vagonus (konteinerus) tādā daudzumā, kas pārsniedz kravas nosūtītāja iekraušanas punktu maksimālo tehnisko kravas pārstrādes spēju;

3) ja dzelzceļš saskaņā ar noslēgto līgumu nav savlaicīgi paziņojis par vagonu padošanu;

4) ja dzelzceļš padevis vagonus vai konteinerus, kās neatbilst attiecīgās kravas pārvadāšanai.

110. Par vagonu un konteineru aizturēšanu tāpēc, ka kravas pavadzīmei nav bijuši pievienoti muitas, sanitāro un citu administratīvo noteikumu izpildei nepieciešamie dokumenti, kravas nosūtītājs samaksā soda naudu divkāršā apmērā no vagonu (konteineru), lietošanas maksas.

111. Padot iekraušanai neiztīrītu ritošo sastāvu atļauts tikai ar kravas nosūtītāja piekrišanu. Šādā gadījumā dzelzceļš atlīdzina iztīrīšanas izdevumus.

Gadījumā, ja kravas nosūtītājs pamatoti atsakās pieņemt neiztīrītu vagonu kravas iekraušanai, dzelzceļam jāmaksā soda nauda saskaņā ar Nolikuma 97. punktu.

Kravas nosūtītājam tiek dots nepieciešamais laiks vagonu vai konteineru iztīrīšanai, ko nosaka, dzelzceļam vienojoties ar kravas nosūtītāju.

112. Ja pēc kravas izkraušanas (izliešanas) tiek nodots nepilnīgi izkrauts vai neiztīrīts ritošais sastāvs, kravas saņēmējs maksā dzelzceļam soda naudu iztīrīšanas izdevumu trīskāršā apmērā.

Tāda pati atbildība ir ari kravas nosūtītājam par kravas nodošanu pārvadāšanai, kas iekrauta vagonos ar agrāk pārvadāto kravu atliekām, neatkarīgi no vietas, kur šis fakts konstatēts. Dzelzceļam ir tiesības atteikties pieņemt šādu kravu pārvadāšanai.

113. Par vagonu vai konteineru sabojāšanu, ja kravu iekraušanas un izkraušanas darbus veic ar kravas nosūtītāja vai saņēmēja līdzekļiem, kā ari par dzelzceļa iedalīto kravas pārvadāšanai lietojamo un noņemamo ietaišu (pamatnes, štropes, savilces, aizsargi, krāsnis u.c.) sabojāšanu vai nozaudēšanu kravas nosūtītājs, kravas saņēmējs samaksā dzelzceļam soda naudu sabojāto (nozaudēto) vagonu (konteineru) vai to daļu, vai noņemamo ietaišu vērtības pieckāršā apmērā pēc dzelzceļa apstiprinātā izcenojuma.

Kravas nosūtītājam (saņēmējam) jāatlīdzina dzelzceļa izdevumi, kādi tam radušies sakarā ar ritošā sastāva pārslogošanu vai kravas nepareizu iekraušanu, iesaiņošanu vai nostiprināšanu.

114. Ja dzelzceļš patvaļīgi aizņēmis citiem piederošos vai to nomātos vagonus vai konteinerus, dzelzceļam jāmaksā soda nauda divkāršā apmērā no vagonu (konteineru) lietošanās maksas.

Ja dzelzceļš sabojājis citiem piederošos vai to nomātos vagonus vai konteinerus, dzelzceļam šie bojātie vagoni vai konteineri jāizremontē vai jāsamaksā to īpašniekiem soda nauda bojāto (nozaudēto) ritošā sastāva daļu v ai konteineru vērtības pieckāršā apmērā.

Ja dzelzceļš nozaudējis uzņēmumiem', organizācijām vai iestādēm piederošos vagonus, dzelzceļam pēc to pieprasījuma jānodod tiem uz laiku bezmaksas lietošanā attiecīgs ritošais sastāvs, bet pēc trim mēnešiem — citi vagoni nozaudēto vagonu vietā.

Ja dzelzceļam attiecīgo Vagonu nav, jāatlīdzina nozaudēto vagonu vērtība.

115. Pēc kravas pienākšanas un tās saņemšanas gala stacijā kravas saņēmējs ir pilnīgi atbildīgs dzelzceļam par šo pārvadājumu.

Kravas saņēmējs ir tiesīgs pieprasīt kravas nosūtītājam atlīdzināt soda naudu un citu maksājumu summas, ko kravas saņēmējs samaksājis dzelzceļam par kravas nosūtītāja nepareizām darbībām, kā arī radušos zaudējumus.

116. Dzelzceļš ir materiāli atbildīgs par pārvadāšanai pieņemtās bagāžas nozaudēšanu, iztrūkumu, bojāšanos vai bojājumu, kā arī par bagāžas piegādes nokavējumu, ja nevar pierādīt, ka bagāžas nozaudēšana, iztrūkums, bojāšanās vai bojājums, kā arī piegādes nokavējums nav noticis dzelzceļa vainas dēļ.

Par bagāžas nozaudēšanu, iztrūkumu, bojāšanos vai bojājumu dzelzceļš ir atbildīgs šādos apmēros:

1) par bagāžu, kas pieņemta pārvadāšanai ar pieteiktu vērtību, — pieteiktās vērtības apmērā, bet, ja dzelzceļš pierada, ka pieteiktā vērtība pārsniedz faktisko vērtību,— faktiskās vērtības apmērā;

2) par bagāžu, kas pieņemta pārvadāšanai bez pieteiktas vērtības, — 50 rbļ. par vienu bagāžas kilogramu.

Par bagāžas piegādes nokavējumu dzelzceļš maksā soda naudu 10% apmērā no bagāžas pārvadājuma maksas par katru diennakti, skaitot nepilnās diennaktis par pilnām.

Bagāžas piegādes nokavējums aprēķināms no pulksten 24.00 datumā, kurā bagāžai bija jāpienāk.

Soda naudu par bagāžas piegādes nokavējumu samaksā dzelzceļā vārdā galastacija, ja bagāžu izsniedz, pamatojoties uz aktu, kas sastādīts pēc pasažiera pieprasījuma.

Par sev līdzi vedamās rokas bagāžas saglabāšanu pasažierim jārūpējas pašam.

117. Ja bagāžā, ko pasažieris nodod pārvadāšanai, liek atrasti priekšmeti, kurus pārvadāt aizliegts bagāžā, bagāžas īpašniekam jāmaksā sodanauda bagāžas pārvadāšanas maksās pieckāršā apmērā, bet attiecīgajos gadījumos viņš tiek saukts pie likumā noteiktās atbildības.

118, Apstākļi, kuri. var būt par pamaļu dzelzceļa, kravas nosūtītāju, kravas saņēmēju un pasažieru atbildībai dzelzceļa pārvadājumos, apliecināmi ar komercaktiem vai vispārējā parauga aktiem.

Dzelzceļam komercakts jāsastāda, ja kravas vai bagāžas saņēmējs to pieprasa vai dzelzceļš pats konstatējis šādus apstākļus:

1) faktiski konstatēto kravas, vai bagāžas nosaukumu, svaru vai vielu neatbilstību pārvadājuma dokumentā uzrādītajiem datiem;

2) kravas vai bagāžas bojāšanos vai bojājumu;

3) faktu, ka atrasta krava vai bagāža bez dokumentiem vai dokumenti bez kravas vai bagāžas;

4) faktu, ka dzelzceļam atdota nolaupītā krava vai bagāža;

5) faktu, ka dzelzceļš nav nodevis uz pievedceļiem kravu 24 stundu laikā pēc kravas izsniegšanas dokumentu noformēšanas preču kantori (kasē). Šajā gadījumā komercaktu sastāda tikai pēc kravas saņēmēja pieprasījuma.

Komercaktu un vispārēja parauga aktu sastādīšanas kārtību paredz Kravas pārvadāšanas noteikumi.

X. sadaļa.
PRETENZIJAS UN PRASĪBAS CELŠANAS KĀRTĪBA

119. Pirms prasības celšanas par dzelzceļa pārvadājumu saistību pārkāpumiem obligāti jāpiesaka pretenzija.

Tiesības pieteikt pretenzijas un attiecīgajos gadījumos —celi prasību pret dzelzceļu ir:

1) kravas saņēmējam vai nosūtītājam — kravas nozaudēšanas gadījumā;

2) kravas saņēmējam -—- kravas iztrūkuma, bojāšanās, bojājuma, kravas piegādes un izsniegšanas nokavējuma gadījumā;

3) kravas nosūtītājam — visos pārējos gadījumos;

4) bagāžas kvīts uzrādītājam — bagāžas nozaudēšanas gadījumā;

5) bagāžas kvīts uzrādītājam — bagāžas iztrūkuma, bojājuma, bojāšanās vai piegādes termiņa nokavējuma gadījumā.

Pretenzijas dzelzceļam jāpiesaka rakstveidā.

120. Nav atļauts nodot citām organizācijām un pilsoņiem tiesības pieteikt pretenzijas un celt prasības, izņemot gadījumus, kad šīs tiesības kravas nosūtītājs nodod kravas saņēmējam vai kravas saņēmējs nodod kravas nosūtītājam.

Pretenzijas pieteikšanas un prasības celšanas tiesības nodošana apliecināma ar cesijas uzrakstu uz pavadzīmes vai kvīts par kravas pieņemšanu vai ar pilnvaru.

121. Pretenzijas pieteikumam jāpievieno dokumenti, kas šo pretenziju pamato.

Nepieciešamo dokumentu uzskaitījumu un pretenzijas iesniegšanas kārtību nosaka Kravu pārvadāšanas noteikumi.

122. Pretenzijas dzelzceļam var tikt pieteiktas sešu mēnešu laikā, bet pretenzijas par soda naudas samaksu — 45 dienu laikā.

Norādītie termiņi aprēķināmi:

1) no kravas vai bagāžas izsniegšanas dienas — attiecībā uz pretenzijām par kravas vai bagāžas bojāšanos, bojājumu vai iztrūkumu;

2) pēc trīsdesmit diennaktīm no dienas, kad beidzies piegādes termiņš ,—attiecībā uz pretenzijām par atlīdzībās izmaksu kravas nozaudēšanas gadījumā;

3) pēc desmit diennaktīm, kas pagājušas pēc bagāžas piegādes termiņa izbeigšanās, — attiecībā uz pretenzijām par atlīdzības izmaksu bagāžas nozaudēšanas gadījumā;

4) no kravas vai bagāžas izsniegšanas dienas — attiecībā uz pretenzijām par kravas vai bagāžas piegādes nokavēšanos;

5) no tā notikuma dienas, kurš bijis pamats pretenziju pieteikšanai — visos pārējos gadījumos.

123. Dzelzceļa pienākums ir pieteikto pretenziju izskatīt un par tās apmierināšanu vai noraidīšanu paziņot pretenzijas pieteicējam šādos termiņos no pretenzijas saņemšanas dienas:

1) divu mēnešu laikā — par pretenzijām, kas radušās sakarā ar pārvadājumiem dzelzceļa satiksmē;

2) mēneša laikā — par pretenzijām par sodu naudas samaksu.

Ja dzelzceļš tikai daļēji apmierina pretenziju vai to noraida, atbildē jānorāda, uz kāda pamata dzelzceļš pieņēmis šādu lēmumu. Šajā gadījumā pretenzijas pieteikumam pievienotie dokumenti atdodami atpakaļ iesniedzējam.

124. Saskaņā ar šo Nolikumu prasību dzelzceļam var pieteikt tikai tad, ja dzelzceļš pilnīgi vai daļēji atsakās apmierināt pretenzijas vai ja no dzelzceļa nav saņemta atbilde 123.punktā norādītajā termiņā.

Minētās prasības iesniedzamas izskatīšanai Latvijas Republikas tiesās pēc to piekritības divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemta dzelzceļa atbilde vai notecējis atbildei paredzētais termiņš saskaņā ar 123. punktu.

Puses var vienoties pār citādu pretenziju iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, kā arī vienoties par domstarpību izšķiršanu šķīrējtiesā.

125. Dzelzceļš piesaka pretenzijas un ceļ prasībās pret kravas nosūtītājiem, kravas saņēmējiem un pasažieriem Latvijas Republikas tiesās saskaņā ar esošo likumdošanu.

XI. sadaļa.
APDROŠINĀŠANA DZELZCEĻA TRANSPORTĀ

126. Dzelzceļam Latvijas Republikas teritorijā jāapdrošina pasažieri pret nelaimes gadījumiem brauciena laikā.

127. Kravu nosūtītājiem, kas nodod pārvadāšanai Latvijas Republikas teritorijā bīstamas kravas, pirms pārvadāšanas obligāti jāapdrošina varbūtējais kaitējums, kas var tikt nodarīts sakarā ar šo kravu pārvadājumu.

Dzelzceļš nav tiesīgs pieņemt bīstamas kravas pārvadāšanai, ja nav ievērotas minētās prasības.

Bīstamo kravu sarakstu nosaka Kravu pārvadāšanas noteikumi.

NOLIKUMĀ LIETOTIE TERMINI

Dzelzceļš — dzelzceļa transporta organizācija, kas veic pasažieru, kravu, bagāžas un pasta pārvadājumus pa dzelzceļiem un kuras īpašumā vai likumīgajā pārvaldē atrodas dzelzceļa ritošais sastāvs, sliežu ceļi ar nepieciešamo aprīkojumu, stacijas un pieturas punkti.

Kravas nosūtītājs — fiziska vai juridiska persona, kura nodod kravu pārvadāšanai un kura tiek uzrādīta kravas pavaddokumentos.

Kravas saņēmējs — fiziska vai juridiska persona, kurai ir adresēta krava saskaņā ar pārvadājuma līgumu Un kura ir tiesīga adresēto kravu saņemt.

Plānojamais periods — pieteikumā norādītais laika periods, kurā kravas nosūtītājs plāno nodot kravas pārvadāšanai.

Pieteikums par kravas pārvadājumiem — kravas nosūtītāja iesniegts priekšlikums dzelzceļam noslēgt organizatorisko līgumu.

Organizatoriskais līgums — līgums, saskaņā ar kuru kravas nosūtītājs apņemas nodot kravu pārvadāšanai un samaksāt par kravas pārvadājumu, bet dzelzceļš apņemas pieņemt un pārvadāt minēto kravu.

Kravas pārvadājuma līgums — līgums, saskaņā ar kuru kravas nosūtītājs nodod, bet dzelzceļš pieņem pārvadāšanai kravu noteiktā termiņā kravas pavadzīmē norādītajam kravas saņēmējam.

Koplietošanas vietas — laukumi, kravu pagalmi un cita teritorija, kas atrodas dzelzceļa īpašumā vai likumīgajā pārvaldē un kurās notiek ar kravu un pasažieru pārvadājumiem saistītās operācijas.

Koplietošanas sliežu ceļi — sliežu ceļi un pievedceļi, kas atrodas dzelzceļa īpašumā vai likumīgajā pārvaldē un kurus ar dzelzceļa atļauju izmanto ar vienlīdzīgām tiesībām citi dzelzceļa ritošā sastāva īpašnieki.

Stacija — visām vai atsevišķām dzelzceļa pārvadājumu operācijām atvērta stacija vai pieturas punkts ar nepieciešamo iekārtojumu.

Zemes josla — dzelzceļam likumīgā pārvaldē nodota valsts īpašumā esošā zeme, uz kuras atrodas sliežu ceļi ar 50 metru platu joslu abās sliežu ceļa pusēs, dzelzceļa stacijas un citas ražošanas un dienesta ēkas, dzelzceļa inženiertehniskās būves un citas nepieciešamās iekārtas un aprīkojums.

Vagons — dzelzceļa transporta pārvadāšanas līdzeklis kravu, pasažieru un pasta pārvadājumiem. Vagoni šī Nolikuma nozīmē ir arī bunkurvagoni, cisternas, platformas un citi kravu pārvadāšanas līdzekļi.

Vagona lietošana — laiks, kurā vagons atrodas kravas nosūtītāja (saņēmēja) lietošanā saskaņā ar pārvadājuma attiecībām, par kuru Tarifos paredzēta attiecīga samaksa.

Kravas piegādes termiņš — laiks, kurā dzelzceļam jāpiegādā pārvadāšanai pieņemtā krava pavadzīmē norādītajam kravas saņēmējam.

Maksimālais kravas uzglabāšanas termiņš — laiks, kurā krava var tikt pārvadāta un uzglabāta, dzelzceļam garantējot kravas saglabāšanos.

Dubultoperācija — vagonu izkraušana un iekraušana tajā pašā stacijā, ko veic viens un tas pats kravas saņēmējs (nosūtītājs).