Rīgas valdes lēmums nr.474

03.12.1993.

Par Zvejas tiesību izsoles nolikuma apstiprināšanu

Rīgas pilsētas valde nolemj:

Apstiprināt. Zvejas tiesību izsoles nolikumu.

Padomes priekšsēdētājs  A.Tikmanis

Zvejas tiesību izsoles nolikums

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Zvejas tiesību izsoli Rīgas pilsētas pašvaldības jurisdikcijā esošajos ūdens objektos rīko Rīgas pilsētas valdes vides aizsardzības pārvalde (turpmāk — Vides aizsardzības pārvalde), ja zvejas tiesību piešķiršanas pieprasījumu skaits pārsniedz pilsētai paredzēta limitu.

1.2. Izsolē zvejas tiesības piešķir fiziskām personām, kas reģistrējušas zveju kā individuālā darba veidu, un juridiskām personām, kas reģistrējušas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā zveju kā uzņēmējdarbības veidu.

1.3. Izsolei pakļauto zvejas rīku limita daļu Rīgas pilsētas pašvaldībai paredzētā limita robežās nosaka Vides aizsardzības pārvalde, izsoles sarakstos nevar iekļaut zvejas vietas, kas ar ilgtermiņa līgumiem nodotas zivsaimnieciskajā lietošanā zvejas uzņēmumiem vai individuālajam zvejnieku saimniecībām.

1.4. Aizliegts izsolē nopirkto zvejas tiesību, tālākpārdošana vai nodošana trešajām personām.

2. Izsoles organizācija

2.1. Izsoli organizē izsoles komisija, kuras sastāvu izveido ar Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētāja rīkojamu pēc Rīgas pilsētas valdes locekļa, kura pārziņā atrodas vides aizsardzības jautājumi, priekšlikuma.

2.2. Izsoles komisija:

2.2.1. vismaz desmit dienas pirms izsoles publicē, presē:

— ziņas par izsolāmo zvejas riku limita daļu,
— izsoles organizatora adresi, tālruņa numuru, darba laiku;

2.2.2. publicē vai darba laikā sniedz interesentiem šādas ziņas:

— izsoles vieta un laiks,
— izsoles dalībnieku reģistrācijas vieta un laiks,
— reģistrācijas noteikumi,
— izsolāmā zvejas rīku limita pārdošanas sākumcena.

2.2.3. iepazīstina ar nolikumu personas, kuras vēlas reģistrēties par izsoles dalībniekiem.

3. Izsoles dalībnieku reģistrācija

3.1. Par izsoles dalībniekiem reģistrē 1.2. punktā minētās personas, kas līdz izsludinātajam reģistrācijas beigu termiņam ir samaksājušas izsoles dalības maksu un iesniegušas noteikta parauga garantijas vēstuli un zvejas tiesību pieprasījumu (sk.4.paraugu). Garantijas vēstuli no fiziskas personas paraksta izsoles dalībnieks.

3.2. Izsoles dalības maksa ir noteikta Ls 10, un tā jāiemaksā Vides aizsardzības pārvaldes grāmatvedībā.

3.3. Personām, kuras vēlas reģistrēties par izsoles dalībniekiem, izsoles sagatavošanas darba grupai jāiesniedz Valsts finansu inspekcijas dokuments par to, ka ir nomaksāti likumos paredzētie nodokļi un nodevas.

Turklāt juridiskām personām jāuzrāda Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā izsniegtās reģistrācijas apliecības noraksts un uzņēmuma statūtu noraksts, bet fiziskām personām — apliecības par zvejas kā individuālā darba veida reģistrāciju noraksts.

Reģistrējoties par izsoles dalībnieku, jāuzrāda personību apliecinošs dokuments (pase) un kvīts par izsoles dalības maksas nomaksu.

3.4. Izsoles dalībnieki tiek reģistrēti žurnālā, kurā jānorāda šādas ziņas:

— dalībnieka kārtas numurs,
 — vārds, uzvārds (juridiskas personas pilns nosaukums),
— adrese,
— atzīme par izsoles dalības maksas samaksu.

3.5. Izsoles dalībnieks netiek reģistrēts, ja nav iesniegti visi šo noteikumu 3.3. punktā norādītie dokumenti.

4. Izsoles kārtība

4.1. Izsole notiek tikai tajos gadījumos, ja ir ieradušies ne mazāk par diviem noteiktajā kārtībā reģistrētajiem dalībniekiem. Dalībniekiem, kuri nav ieradušies uz izsoli, dalības maksa netiek atmaksāta.

4.2. Ja noteiktajā laikā uz izsoli ir ieradies tikai viens dalībnieks, izsoles komisija pieņem lēmumu par izsolāmo zvejas rīku limita pārdošanu šim dalībniekam, vienojoties par cenu, kura nevar būt zemāka par sākumcenu.

4.3. Izsoles komisijas priekšsēdētājs atklāj izsoli un raksturo pārdodamo objektu, paziņo tā pārdošanas sākumcenu, kā arī summu, par kādu cena paaugstināma ar katru nākamo solījumu. Sākotnējo zvejas tiesību cenu un izsoles intervālu nosaka Izsoles komisija. Izsoles gaitā komisijas priekšsēdētājam ir tiesības mainīt cenas pieauguma apmērus.

4.4. Izsole noliet divas kārtās. Izsoles pirmajā kārta tās fiziskās un juridiskās personas, kurām ir līgums ar zivju audzētavām par zivju ikru piegādi zivju mazuļu ataudzēšanai vai kas pašas nodarbojas ar zivju ataudzēšanu un nārsta vietu ierīkošanu. Izsoles pirmajā kārtā var piedalīties arī personas, kas iepriekšējā zvejas gadā ar izsolāmo zvejas rīku sasniegušas nozveju, kas ir augstāka par vidējo.

Pirmajā kārtā tiek izsolīts ne vairāk par 50% no izsolei pakļautā zvejas tiku limita.

Izsoles otrajā kārtā piedalās tās fiziskās un juridiskās personas, kas nepiedalās zivju krājumu atjaunošanā, kā arī personas, kas nav piedalījušās zvejā iepriekšējā gadā vai pieļāvušas rūpnieciskās zvejas noteikumu pārkāpumus.

Šajā kārtā izsola zvejas limitus, kas palikuši nepārdoti pēc izsoles pirmās kārtas, bet ne mazāk kā 50% no visa izsolei pakļautā zvejas rīku limita.

4.5. Izsoles gaita jāatspoguļo protokolā, kuru paraksta izsoles komisijas locekļi un apstiprina Vides aizsardzības pārvaldes priekšnieks.

Izsoles protokolā jānorada šādas ziņas:

— izsoles vieta un laiks,
— izsolāmā objekta nosaukums,
— izsolāmā objekta pārdošanas sākumcena,
— izsolē piedāvātā augstākā cena,
— ziņas par izsoles dalībnieku, kurš par objektu nosolījis augstāko cenu,
— samaksas termiņš.

4.6. Izsoles dalībnieks, kas piedāvājis visaugstāko cenu, ar parakstu protokolā apliecina tajā norādītās cenas atbilstību nosolītajai cenai. Izsoles dalībnieks, kurš objektu nosolījis, bet neparakstās protokolā, tādējādi ir atteicies no nosolītā objekta. Izsoles dalības maksa šajā gadījumā netiek atmaksāta.

Izsoles objekts tiek nokavējoties izsolīts atkārtoti.

5. Samaksas noteikumi

5.1. Izsoles darba grupa 3 dienu laikā pēc izsoles rezultātu apstiprināšanas sagatavo pārskatu par izsoles rezultātiem un izraksta norēķina dokumentus zvejas limitu ieguvējiem. Izsoles dalības maksa netiek ieskaitīta norēķinos par nosolīto objektu.

5.2. Ja izsoles dalībnieks protokola norādītajā samaksas termiņā nav iesniedzis bankas dokumentu par to, ka attiecīgie maksājumi ir nokārtoti, viņi zaudē tiesības uz nosolīto objektu. Izsole šai gadījumā tiek paziņota par nenotikušu. Atkārtota izsole tiek izziņota saskaņā ar šiem noteikumiem.

5.3. Visi zvejas tiesību izsoles ieņēmumi ieskaitāmi Vides aizsardzības pārvaldes ārpusbudžeta fondā un izmantojami izsoles organizēšanas izdevumu segšanai un zivju krājumu un ūdens objektu aizsardzībai atbilstoši Nolikumam par rūpniecisko zveju Rīgas pilsētas jurisdikcija esošajos ūdeņos.