Savienības "Latvijas Ceļš" programma

Preambula

Savienība "Latvijas Ceļš" ir liberāla politiska partija, kas pārstāv tautas intereses un kuras mērķis ir izveidot Latviju par augsti attīstītu Eiropas valsti- latviešu tautas un visu Latvijas iedzīvotāju drošu, ērtu mājvietu.

Tas sasniedzams, turpinot politiskās, saimnieciskās un sociālās reformas, iesaistot tajās visus iedzīvotājus un harmoniski saskaņojot viņu intereses. "Latvijas Ceļš" uzskata, ka reformu procesam nepieciešamās tiesiskās normas Latvijā pamatā ir izstrādātas. Turpmākajā attīstībā ir svarīgi šīs normas konsekventi īstenot, vienlaikus nodrošinot, lai demokrātiskās iekārtas dāvātās iespējas aktīvai darbībai netiktu izmantotas prettiesiski, ar to diskreditējot demokrātiju un reformas.

"Latvijas Ceļš" savu darbību saista ar katra cilvēka visdabiskākajām vēlmēm - dzīvot drošībā un labklājībā, ekoloģiski tīrā un kultūras piesātinātā vidē, saimnieciski un tiesiski sakārtotā sabiedrībā. Mēs apzināmies, ka to var īstenot tikai demokrātiskā valstī, kurā ir pārdomāta saimnieciskā attīstība, nodrošināta kārtība un stabilitāte.

Savienība "Latvijas Ceļš" sāka savu darbu laikā, kad bija sasniegts tikai pirmais Latvijas Republikas atjaunošanas mērķis - panākta Latvijas neatkarības atzīšana. Veidojot valsts attīstības programmu, mēs vadījāmies no nacionālā pragmātisma un realitātes kritērijiem. Mūsu darbības pamatā bija sekojoši pamatprincipi:

- parlamentāra demokrātija,

- tiesiska valsts, katra cilvēka drošība,

- uz privātīpašumu balstīta, sociāli atbildīga brīvā tirgus saimniecība,

- latviešu nācijas interešu aizstāvība Latvijā kā nacionālā valstī,

- cilvēka pamattiesību garantijas visiem Latvijas iedzīvotājiem,

- Baltijas valstu cieša sadarbība,

- integrācija Eiropas politiskajās, saimnieciskajās, tiesiskajās un drošības struktūrās.

5. Saeimas vēlēšanās liels skaits Latvijas pilsoņu balsoja par vēlēšanu savienību "Latvijas Ceļš". Tas bija uzticības apliecinājums un vienlaikus pārbaude ar varas un atbildības smagumu.

1993. gada septembrī dibināšanas kopsapulcē vēlēšanu savienība "Latvijas Ceļš" tika pārveidota par politisku partiju ar nosaukumu savienība "Latvijas Ceļš". 1994. gada 22. oktobrī savā pirmajā kongresā savienība "Latvijas Ceļš" pievienojās Liberālajai internacionālei.

Pasaule šodien kļuvusi tik sarežģīta, ka to vairs nevar izprast tikai klasiskajās konservatīvisma, liberālisma un sociāldemokrātijas kategorijās. Īpaši tas raksturīgs Latvijai kā pārejas sabiedrībai, kurā pilsoniskā sabiedrība vēl tikai veidojas. Labi to apzinoties, savienība "Latvijas Ceļš" (LC) savā programmā ir iekļāvusi Eiropas tradicionālo politisko spēku - liberālisma un konservatīvisma atziņas.

Šajā partijas programmā mēs vēlreiz īpaši uzsveram atziņas, par kurām esam pārliecināti un kuras aizstāvam.

 

Latvijas valsts

Mēs esam pārliecināti, ka tikai neatkarīga un suverēna Latvijas valsts spēj nodrošināt latviešu tautai un visiem Latvijas iedzīvotājiem brīvas un netraucētas attīstības iespējas. Tas būs iespējams tikai tad, ja visi Latvijas iedzīvotāji apzināsies un pieņems to, ka Latvija ir nacionāla latviešu valsts, un ja visiem Latvijā dzīvojošajiem tiks garantētas starptautiski noteiktās cilvēka tiesības. Mēs uzskatām, ka tikai tiesiska valsts un parlamentāra demokrātija spēj nodrošināt taisnīgu, efektīvu sabiedrības un valsts funkcionēšanu un pasargāt no liktenīgu pagātnes kļūdu atkārtošanās.

 

Brīvība un atbildība

Mēs esam par atklātu sabiedrību, katra cilvēka individuālo brīvību un spēju uzņemties atbildību par sevi un savu rīcību. Tas saskan ar mūsu tautas atziņu, ka katrs pats ir savas laimes kalējs. Tomēr individuālā brīvība nedrīkst traucēt citus. Mēs atgādinām, ka patiesa iekšējā brīvība nozīmē arī iecietību pret citiem uzskatiem, un neviena sabiedrības grupa nedrīkst uzkundzēties citai ideoloģiski, tiesiski vai saimnieciski.

Mēs uzskatām, ka saimniecisko brīvību garantē privātīpašums un sakārtota, stabila likumdošanas sistēma. Tas ir pamats pārdomātai, straujai un perspektīvai saimniecības attīstībai, sekmē plašas un spēcīgas vidusšķiras- sabiedrības stabilitātes garanta- veidošanos.

Mēs uzskatām, ka brīvība un atbildība ir nešķirami jēdzieni. Mēs esam par sociāli atbildīgu brīvā tirgus saimniecību, kurā visi sabiedrības locekļi izjūt un realizē savstarpēju morālu un materiālu solidaritāti. Katram ir jāapzinās, ka cilvēks kā tautas, valsts un pasaules sastāvdaļa ir atbildīgs par sevi, savu ģimeni un īpašumu, apkārtējo vidi un visu valsti. Mēs aicinām katru pirmām kārtām paļauties uz paša spēkiem, nevairīties no iesaistīšanās politiskajā procesā un uzņemties atbildību darba vietā, pagastā, pilsētā un valstī, tā praktiski īstenojot principu - "domā globāli, rīkojies lokāli".

 

Sabiedrības stabilitāte un cilvēka drošība

Mēs esam pārliecināti, ka patiesi radikālas, dziļas, konsekventas un neatgriezeniskas reformas iespējamas tikai sabiedrībā, kurā valda sociāls miers un politiska stabilitāte. Šodien Latvijas uzplaukumam vairāk kā jebkad ir vajadzīga iekšējā stabilitāte, savstarpēja izpratne un iecietība.

Cilvēkam jābūt drošam par savu dzīvību un mantu. Cilvēkam jābūt pārliecinātam, ka viņš varēs baudīt sava darba augļus. Mēs esam pārliecināti, ka ilglaicīgu un stabilu cilvēka sociālo drošību spēj garantēt tikai sekmīga Latvijas attīstība un paša cilvēka gatavība uzņemties daļu atbildības par savu sociālo nodrošinājumu.

 

Ģimene

Stipra ģimene ir valsts pamats, bez tās nav iedomājama cilvēka kā personības un pilsoņa veidošanās. Latvijai grūtos vēstures periodos tieši ģimene ir bijusi tā, kas spējusi saglabāt, attīstīt un nodot turpmākajām paaudzēm mūsu tautas tradicionālās ētiskās vērtības un latvisko mentalitāti. LC uzskata, ka katra cilvēka individuālā atbildība par Latvijas valsti sākās ar atbildību par savu ģimeni.

 

Latviskais dzīvesveids

LC ir pārliecināts, ka demokrātija un tirgus saimniecība savā visdziļākajā būtībā saskan ar mūsu tautas dzīves uztveri, garīgajām vērtībām un izpratni par dzīves kvalitāti.

LC uzskata, ka būtiskas latviskās dzīves kvalitātes ir tautas tradīciju saglabāšana, pastāvīga saskarsme ar kultūras vērtībām, sakārtota un gaumīga dzīves vide, tuvība dabai, cieša saikne ar laukiem, sabalansēta attīstība, kvalitātē centrēta saimniecība.

 

Ilgtermiņa attīstība

LC uzskata, ka Latvijas attīstība par konkurētspējīgu, pasaulē cienītu valsti ir svarīgākais ilgtermiņa attīstības mērķis. LC apzinās, ka šī uzdevuma sasniegšanas obligāti priekšnoteikumi ir parlamentārās demokrātijas attīstība, iekšpolitiskā stabilitāte un tautas vairākuma akceptētas ekonomiskās reformas nepārtrauktība Latvijā. Mēs esam pārliecināti, ka tautas un valsts intereses neļauj pieņemt un īstenot īslaicīgus, tikai šim brīdim izdevīgus lēmumus.

LC uzskata, ka ietekme uz apkārtējo vidi nedrīkst negatīvi iespaidot mūsu tautas turpmākās pastāvēšanas priekšnoteikumus. LC ir par līdzsvarotu attīstību, kad sabiedrība ilgā laika perspektīvā prognozē savas attīstības un darbības sekas. Līdzsvarotā attīstība saglabā un attīsta cilvēka, cilvēces un dabas harmoniju. Mēs esam pārliecināti, ka līdzsvarotā attīstība lielā mērā atbilst mūsu tautas mentalitātei un dzīvesziņai tās visdziļākajā izpratnē.

 

Izglītība

LC atgādina, ka pēcindustriālajā sabiedrībā izglītība un zināšanas kļūst par vienu no svarīgākajiem resursiem, bet informācija un iespējas ar to rīkoties- par vienu no galvenajiem bagātības veidiem. Bez augstvērtīgas izglītības mūsu tauta nekad nebūs konkurētspējīga. Izglītībai jābūt tādai, kas cilvēku padara drošāku, patstāvīgāku, rīcības spējīgāku; tādu, kurš pats nemitīgi tiecas pēc zināšanām.

 

Tautas un valsts konkurētspēja

LC uzskata, ka viens no svarīgākajiem reformu mērķiem ir mūsu tautas un Latvijas valsts konkurētspējas nodrošināšana modernajā pasaulē. Priekšnoteikums tam ir privātīpašums, tiesiska valsts, politiskā, saimnieciskā un garīgā brīvība.

 

Integrācija Eiropā

Mēs esam pārliecināti, ka Latvijas valsts starptautisko drošību palīdzēs garantēt iekļaušanās Eiropas tiesiskajās, politiskajās, drošības un saimnieciskajās struktūrās. Tiekšanās uz Eiropu ir arī atgriešanās pie mūsu kultūras tradīcijām un saknēm.

Iekļaušanās Eiropas Savienības ( ES) ekonomiskajā sistēmā veicinās Latvijas saimniecības, zinātnes, izglītības un kultūras straujāku attīstību. Latvijas līdzdalība Rietumeiropas Savienībā un NATO programmās ļaus piedalīties ES drošības politikas veidošanā. T omēr LC atzīst tikai tādu iekļaušanos Eiropā, kas saglabā Latvijas savdabību un ļauj tai vispusīgi attīstīties.

 

 

1. Tautsaimniecība

LC mērķis ir tautas turība un sakārtota saimnieciskā vide, kurā katram paveras iespēja sasniegt labklājību. LC uzskata, ka, ievērojot latviešu nācijas un visu Latvijas iedzīvotāju ilglaicīgās interesēs, Latvijā jāizveido uz privātīpašumu balstīta, sociāli atbildīga brīvā tirgus saimniecība.

Saimnieciskās politikas mērķi, uzdevumi un īstenošanas metodes tuvākajos gados būs tieši atkarīgi no Latvijas vietas un lomas starptautiskajā saimnieciskajā sistēmā. LC uzskata, ka, ievērojot Latvijas ģeopolitisko stāvokli, par ilgtermiņa mērķi valsts ārējās drošības un saimnieciskā uzplaukuma garantēšanai ir uzskatāma Latvijas pakāpeniska iekļaušanās Eiropas ekonomiskajā sistēmā, sagatavojot valsti pārejai no asociatīvā dalībnieka statusa ES uz pilntiesīgu ES locekļa statusu. No šīs stratēģijas izriet svarīgākie uzdevumi naudas un finansu politikā, struktūrpolitikā, enerģētikā, transportā, ārējās tirdzniecības un eksporta politikā, reģionālajā attīstībā, privatizācijā un īpašuma reformā.

 

Naudas un finansu politika

Lai arī Latvijas finansu un banku sistēma vēl nav pietiekami sakārtota, tā tomēr ir dzīvotspējīgs un dinamisks tautsaimniecības sektors, kura potenciāls jau pašlaik ir pietiekams, lai tautsaimniecību kopumā izvestu no stagnācijas. Tai pašā laikā finansu un banku sistēma nonākusi disproporcijā ar dažām citām tautsaimniecības jomām, kurās reformas joprojām nenotiek pietiekami ātri, it sevišķi īpašuma attiecību jomā.

LC uzskata, ka svarīgs banku sistēmas stabilizācijas un turpmākās attīstības priekšnosacījums ir sakārtots nekustamā īpašuma tirgus. Ar nekustamā īpašuma tirgu ir cieši saistīts vērtspapīru tirgus. Pašlaik tajā dominē valsts vērtspapīri - valsts kases zīmes. Uzņēmumu vērtspapīri Latvijas vērtspapīru tirgū joprojām apgrozās maz. Tāpēc jāpilveido likumdošana vērtspapīru jomā un jāveido nepieciešamās vērtspapīru tirgus struktūras, kas būtiski aktivizēs vērtspapīru apgrozību.

Akciju emisija un apgrozība vērtspapīru tirgū ir viens no svarīgākajiem uzņēmējdarbības attīstības finansēšanas avotiem. Līdz šim Latvijā liela akciju emisija nav bijusi iespējama aizkavējušās privatizācijas dēļ.

LC uzskata, ka ierobežojumi zemes un nekustāmā īpašuma tirgus attīstībā var kļūt par nopietnu šķērsli privatizācijai, ar to aizkavējot arī vērtspapīru tirgus attīstību. Ekonomiskā politika jāvirza uz šī tirgus sakārtošanu, lai akciju kapitāls Latvijā kļūtu par vienu no svarīgākajiem tautsaimniecības attīstības faktoriem. Akciju emisija un pārdošana vērtspapīru tirgū paplašinās īpašnieku slāni, radīs alternatīvus finansu resursus, uzlabos uzņēmumu vadību un nodrošinās kontroli pār to.

Īpaša uzmanība jāveltī finansu sistēmas un uzņēmējdarbības savstarpējo attiecību sakārtošanai. Nepieciešams atrisināt saasinājušos banku un to īpašnieku problēmu. Lielākajai daļai banku ir ierobežots akcionāru skaits. Tādēļ bankas ir pārāk atkarīgas no saviem akcionāriem, lai spētu integrēties vienotā finansu sistēmā, kuras darbību nosaka saskaņota kārtība un standarta procedūras.

LC pamatā atbalsta līdzšinējo Latvijas Bankas lomu tautsaimniecībā un tās realizēto monetāro politiku. Viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, kas sekmēja stabilas nacionālās valūtas ieviešanu Latvijā un īsā laikā nodrošināja ekonomisko stabilitāti, bija Latvijas Bankas neatkarība no politiskajiem procesiem. Svarīgi ir arī turpmāk nodrošināt, lai Latvijas Banka būtu neatkarīga no mainīgā politisko spēku izkārtojuma valstī.

LC uzsver, ka nestabila banku sistēma negatīvi iespaido visu tautsaimniecību, dezorganizē norēķinu mehānismu valstī, samazina noguldījumu līmeni un investīcijas tautsaimniecībā, ierobežo finansu starpniecības lomu ekonomikā un sāpīgi skar noguldītāju intereses. Tādēļ LC uzskata, ka banku depozītu apdrošināšanas sistēmas izveidošana Latvijā ir viens no neatliekamākajiem uzdevumiem. Šādas sistēmas izveidošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu iedzīvotāju uzticību bankām un radītu mehānismu grūtībās nokļuvušo banku stabilizēšanai.

Lai izveidotu banku depozītu apdrošināšanas sistēmu, jāizstrādā likumprojektu un citu normatīvo aktu pakete, kas nosaka šīs sistēmas uzdevumus, funkcijas un procedūras. Jābūt noteiktām finansu institūcijām un depozītu veidiem, uz kuriem attiecināma apdrošināšana, apdrošināmā depozīta maksimālajam lielumam un apdrošināšanas sistēmas finansēšanas veidiem.

 

Nodokļu politika

Jaunās nodokļu paketes, kas stājas spēkā 1995. gadā, mērķis atbilst LC ekonomiskās politikas pamatmērķim - veicināt tautsaimniecības attīstību ilgtermiņa perspektīvā. Šī mērķa sasniegšanai nepieciešamas investīcijas visās svarīgākajās tautsaimniecības nozarēs. LC uzskata, ka svarīgs investīciju avots ir valsts iekšējie uzkrājumi. Tādēļ nodokļu politikas galvenais uzdevums ir veicināt uzkrājumu veidošanos Latvijas tautsaimniecībā un ieguldījumus uzņēmējdarbībā, samazināt nodokļu negatīvo ietekmi uz uzņēmējdarbību.

Tā panākšanai ieviesta vienota uzņēmumu ienākuma nodokļa likme 25% apmērā, kas ir viena no zemākajām Eiropā. Ieviestas jaunas pamatlīdzekļu nolietojuma normas, kas stimulē modernu tehnoloģiju un iekārtu ieviešanu ražošanā.

LC atbalsta tādu nodokļu politiku, kas veicina Latvijas integrēšanos Eiropas Savienības un citās starpvalstu ekonomiskajās struktūrās, nodrošina nodokļu likumu atbilstību pārejai Latvijas Republikas likumdošanai, īpaši Civillikumam un likumiem par grāmatvedību un uzņēmumu gada pārskatiem, kā arī tuvina ES lietotajai nodokļu likumdošanai un novērš iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas.

LC iestājas ne tikai par ražošanas attīstības stimulēšanu, bet arī par to, lai ražošanas sfērā sasniegtos pozitīvos rezultātus pēc iespējas ātrāk sajustu arī sociālā, kultūras un izglītības jomas. LC uzskata, ka arī turpmāk jāsaglabā pašreizējie nodokļu atvieglojumi ziedotājiem un nodokļa atlaides invalīdu uzņēmumiem.

 

Struktūrpolitika

Struktūrpolitikā galvenais ilgtermiņa attīstības stratēģijas uzdevums ir Latvijas ekonomikas daudzpusības palielināšana, kas ļaus elastīgāk piemēroties mainīgajai situācijai starptautiskajās ekonomiskajās un politiskajās attiecībās, samazinās vienpusīgu valsts atkarību no izejvielu piegādēm un padarīs Latviju neatkarīgāku no lielvalstu savstarpējām politiskajām un ekonomiskajām attiecībām.

Šī mērķa sasniegšana prasa radikālus pašreizējās tautsaimniecības struktūras, it sevišķi mikroekonomisko struktūru, pārkārtojumus un ir saistīta ar liela apjoma investīcijām ražošanas nozarēs un infrastruktūrā.

Jāturpina veicināt tiešās ārvalstu investīcijas tautsaimniecībā, vietējiem un ārzemju uzņēmējiem jāpiedāvā vienādi saimniekošanas apstākļi. Valstij jānodrošina investori ar informāciju par saimniecības jomā spēkā esošajiem likumdošanas aktiem un sadarbības iespējām.

LC uzskata, ka Latvijai tuvākajos gados var būt negatīva ārējās tirdzniecības bilance, importam pārsniedzot eksportu pat līdz 10 %, jo, tikai importējot modernas iekārtas, tehnoloģijas un aprīkojumu, iespējams izvērst konkurētspējīgu preču ražošanu.

LC uzskata, ka ārējā parāda palielināšanas, tā apkalpošanas un valsts garantiju sniegšanas politika jārealizē ļoti pārdomāti. Valsts garantētie kredīti galvenokārt jānovirza infrastruktūras objektiem valsts investīciju programmas ietvaros. Valsts investīcijām jāpieaug līdz 3 % gadā no nacionālā kopprodukta.

Jāturpina Latvijas tautsaimniecības nozaru pakāpeniska pārorientācija uz Rietumeiropas un Ziemeļeiropas, kā arī Centrāleiropas tirgiem. Īpaši tas attiecināms uz nozarēm, kas nav energoietilpīgas un materiālietilpīgas, bet kurās Latvijai ir liela darba pieredze un kvalificēts darbaspēks. LC ir pārliecināts, ka Latvijai ir reālas iespējas sekmīgi konkurēt Rietumu tirgū ar produkciju, kas pašlaik tiek ražota citās vidēja ekonomiskās attīstības līmeņa valstīs.

Paredzama Latvijas ekonomikas pamata - ražojošo nozaru (rūpniecības, lauksaimniecības, transporta, mežsaimniecības, enerģētikas u.c. ) modernizācija, izmantojot jaunas tehnoloģijas ar minimālu materiālietilpību un energoietilpību. Jāpanāk uzņēmumu tehniskā un tehnoloģiskā rehabilitācija - pārprofilēšana, rekonstrukcija un modernizācija. Tādējādi ilgākā laikposmā Latvijas ekonomika attīstītos sabalansēti, veidojot neatkarīgu, modernu ražošanas potenciālu un izmantojot ģeogrāfiskās priekšrocības.

Konkurences nodrošināšana atzīstama par vienu no galvenajiem Latvijas struktūrpolitikas stratēģiskajiem uzdevumiem. Tādēļ vienlaikus ar ekonomiski spēcīgu korporatīvo struktūru (koncernu) veidošanos nepieciešams attīstīt mazo un vidējo biznesu, kā arī radīt tiesiskos un organizatoriskos nosacījumus efektīvai konkurences, tai skaitā bankrotu mehānisma, funkcionēšanai.

Īpaši veicināma mazā un vidējā biznesa attīstība, apmācot cilvēkus, veidojot īpašus fondus mazā un vidējā biznesa atbalstīšanai un garantiju izsniegšanai.

LC uzskata, ka rūpniecības izveidē valstij Latvijā būs svarīga loma, realizējot mērķtiecīgu, pragmatisku industriālo politiku. Tādēļ ir svarīgi jau tuvākajā laikā izstrādāt jaunu Latvijas rūpniecības attīstības koncepciju, kā arī attiecīgu rīcības programmu. Vienai no galvenajām Latvijas pārveidotās industrijas iezīmēm jābūt augsti profesionālam, izglītotam darbaspēku.

Latvijas industriālais sektors jāpārkārto atbilstīgi tirgus prasībām, pamatojoties uz stabilu makroekonomikas, tirdzniecības un konkurences politiku. Valdībai jānodrošina palīdzība rūpniecības pārstrukturēšanas procesā, nodrošinot menedžmenta konsultāciju pakalpojumus, ieviešot produktu, mērvienību un kvalitātes starptautiskos standartus, veicinot ārvalstu investīciju piesaistīšanu, kā arī sekmējot eksportu.

Uz modernu tehnoloģiju un kvalificētu darbaspēku balstīta Latvijas rūpniecība var izveidoties tikai kā daļa no Eiropas industrijas. Tas nozīmē ciešu sasaisti ar to gan tehnoloģijas, gan gatavās produkcijas tirgus ziņā. LC uzskata, ka nākotnē Latvijas tautsaimniecībai nozīmīga būs arī savstarpēji izdevīga ekonomiskā sadarbība ar NVS valstīm.

Turpinot vidējo un lielo uzņēmumu privatizācijas procesu, realizējot valsts investīciju politiku un struktūrpolitiku, uzsākama mērķtiecīga ražojošo nozaru sagatavošana darbībai Eiropas tirgū. Nepieciešams informēt uzņēmējus par ES struktūrām un tirgus nosacījumiem, kā arī rūpīgi saskaņot Latvijas likumus un citus tiesību aktus ar Eiropas tiesību principiem, nodrošinot to pasniegšanu arī augstskolās.

Atbilstīgi ES standartiem jāturpina pilnīgot statistikas sistēmu. Tai jāsniedz patiesa un pilnīga aina par saimniecisko stāvokli valstī un jābūt informācijas avotam lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā.

 

Valsts īpašuma apsaimniekošana

LC uzskata, ka galvenie valsts īpašuma apsaimniekošanas uzdevumi ir:

- valsts uzņēmumu un valsts akciju sabiedrību ekonomiskās un finansu darbības salīdzinoša analīze pēc vienotas, starptautiskajā praksē atzītas metodoloģijas;

- valsts uzņēmumu pārveidošana valsts akciju sabiedrībās, ieceļot šo sabiedrību padomēs profesionālus valsts pilnvarniekus;

- attīstības perspektīvas saglabājušo lielo valsts uzņēmumu pārstrukturēšana par koncerniem, atdalot to stratēģiskās funkcijas no operatīvajām ražošanas pārvaldes funkcijām;

- valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību parādu dzēšanas mehānisma izstrādāšana un ieviešana.

 

Privatizācija

LC uzskata, ka jāpaātrina mazo un vidējo uzņēmumu privatizācija, par galveno privatizācijas metodi izmantojot izsoles. LC apzinās, ka lielo valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību privatizācija ir sarežģīts process, kas jāpakārto uzņēmumu attīstības koncepcijai. Šie uzņēmumi ir jāizvērtē no Latvijas rūpniecības ilgtermiņa attīstības perspektīvas viedokļa un attiecīci jāizlemj to nākotne. LC uzskata, ka šo uzņēmumu privatizācija uzsākama tikai pēc to attīstības koncepcijas vai biznesa plāna izstrādāšanas.

 

Enerģētika

LC uzskata, ka valsts enerģētikas stratēģijas galvenais mērķis ir nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai stabilu, garantētu energoresursu piegādi ar iespējami zemām izmaksām.

Ievērojot tautsaimniecības pārstrukturizācijas gaitā izraisītās energopatēriņa struktūras izmaiņas, kā arī energoresursu cenu prognozējamo pieaugumu līdz pasaules cenu līmenim, minētā mērķa sasniegšanai jākoncentrējas uz:

- energoresursu taupīgu izmantošanu un jaunu, mazas energoietilpības tehnoloģiju ieviešanu,

- vietējo energoresursu izmantošanas palielināšanu,

- izmantojamo energoresursu aizvietojamību.

Ievērojot Latvijas atkarību no ievestajiem energoresursiem, jāparedz finansu līdzekļu un investīciju novirzīšana energotaupības pasākumu un modernu, mazas energoietilpības tehnoloģiju ieviešanai, kā arī esošo energoobjektu rekonstrukcijai. Jaunu enerģētikas objektu celtniecība jāuzsāk, tikai pamatojoties uz nopietnu ekonomisko analīzi.

Lai nodrošinātu enerģētisko jaudu ekspluatāciju un atjaunošanu, ražotās un piegādātās enerģijas tarifi jānosaka atbilstīgi ekonomiski un komerciāli pamatotām izmaksām. Valsts subsīdijas jāmaksā nevis enerģijas ražotājiem, bet gan maznodrošinātajiem iedzīvotājiem- enerģijas pateretājiem.

Turpināma energoresursu piegāžu un enerģijas ražošanas demonopolizācija, veicinot energoobjektu privatizāciju un vienlaikus par galveno uzskatot patērētāju interešu aizstāvību. Likumdošanas aktiem jāregulē un valsts institūcijām jākontrolē dabīgo monopolu darbība. Konkurences veicināšanai jānodrošina vienādi labvēlīgi apstākļi visām uzņēmējsabiedrībām neatkarīgi no īpašuma formas.

Īpaša uzmanība jāpievērš energotaupībai. LC uzskata, ka energotaupības pasākumiem ir jāaptver viss enerģētikas sektors, sākot ar enerģijas ražotājiem un piegādātājiem un beidzot ar iedzīvotājiem un uzņēmumiem kā enerģijas patērētājiem. Lai to veiktu, nepieciešams:

- uzstādīt attiecīgu mēraparatūru gan enerģijas patērētājiem, ieskaitot iedzīvotāju dzīvokļus, gan ražotājiem;

- samazināt un novērst enerģijas zudumus ēkās un siltuma pārvades līnijās;

- veidot cenu un tarifu politiku, kas veicina energoresursu efektīvu izmantošanu;

- ar pamatotas, pārliecinošas informācijas un reklāmas palīdzību veidot sabiedrības apziņu, lai energotaupība ikdienā kļūtu par domāšanas veidu un pieradumu.

LC uzskata, ka jāveicina enerģijas ražošana, izmantojot jaunas, videi labvēlīgas tehnoloģijas (mazās hidroelektrostacijas, biomasa, vēja ģeneratori utt.). Latvijā jāveic savu naftas resursu izpēte. LC uzskata, ka Latvijas enerģētikas problēmas ne tuvākā, ne tālākā nākotnē nav lietderīgi risināt ar atomspēkstacijas būvi.

Jāturpina meklēt risinājumi savstarpējo maksājumu problēmām un parādu likvidēšanai. Vienlaikus pilnīgi jāatsakās no starptautisko kredītu izmantošanas energoresursu iegādei.

LC ir par Baltijas valstu ciešāku sadarbību, par kopīgu elektropārvades līniju un gāzes vadu tīklu izmantošanu, tādējādi samazinot šo resursu piegādes izmaksas. Saglabājot energoresursu piegādātājus no NVS valstīm, jāturpina darbs jaunu resursu piegādātāju piesaistīšanā no Rietumiem, ar to veicinot konkurenci energoresursu tirgū un samazinot vienpusīgu atkarību no piegādātājiem.

Latvijai maksimāli jāizmanto starptautisko līgumu sniegtās priekšrocības, lai droši un netraucēti importētu vai tranzīta ceļā transportētu energoresursus, tādējādi attīstot Latvijas ostas un attiecīgo infrastruktūru.

 

Transports

Latvijas ģeogrāfiski izdevīgais stāvoklis Eiropā un atrašanās pie Baltijas jūras dod lielas priekšrocības un plašas iespējas transporta nozares attīstībai. Transports ir un arī turpmāk būs viens no visnozīmīgākajiem valsts iekšzemes kopprodukta palielināšanas avotiem. LC uzskata, ka valsts garantijas un garantētie valsts kredīti pirmām kārtām izmantojami nozarēs, kas palielina Latvijas konkurētspēju un dod lielāko nacionālā kopprodukta pieaugumu.

Latvija kā tranzītvalsts un transporta plūsmu krustpunkts ļauj attīstīt tranzīta ekonomiku un ar to saistītās transporta, finansu un sakaru nozares. Starptautiskie darījumi un ar tiem saistītās transporta funkcijas būs Latvijas starptautisko pārvadājumu (eksporta, importa, tranzīta) un transporta koridoru "Rietumi - Austrumi" un "Ziemeļi - Dienvidi" attīstības potenciāls. Starptautisko transporta līgumu, Brīvās tirdzniecības līguma un Eiropas enerģētikas hartas nolīguma parakstīšana rada jaunus transporta attīstības apstākļus un iespējas.

Kravu un pasažieru pārvadāšana vienmēr būs transporta pamatfunkcija. Nepieciešamība apmierināt tautsaimniecības un iedzīvotāju vajadzības pēc pārvadājumiem vietējā un starptautiskā līmenī prasa izveidot valstī drošu, ekoloģiski nekaitīgu un pieejamu transporta sistēmu.

Latvijas iekļaušanās Eiropas un pasaules ekonomiskajā sistēmā, cilvēku, kravu, kapitāla un informācijas plūsmas, mūsu valsts transporta sistēmu integrēšanās Eiropas un pasaules transporta sistēmā lielā mērā veicinās transporta nozares attīstību. Sevišķi svarīga Latvijai ir jūras ostu, Rīgas starptautiskās lidostas, citu lidostu, kā arī dzelzsceļa un autoceļu attīstība, satiksmes tīklu un transporta veidu sasaiste. Svarīga loma transporta attīstībā paredzama tūrismam.

Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis, dabīgās pazemes gāzes krātuves, esošās un potenciālās eksporta jaudas Ventspils, Rīgas un Liepājas ostās un kvalificēts darbaspēks ļauj Latvijai piedāvāt visekonomiskākās naftas, gāzes un citu produktu transporta iespējas no Krievijas un citām NVS valstīm uz Rietumeiropu. L C uzskata, ka šo Latvijas priekšrocību izmantošanai jābūt svarīgai valdības prioritātei, kuras realizācijā pielietojami visi valdības rīcībā esošie dienesti.

 

Ārējās tirdzniecības politika

LC ārējās tirdzniecības politikas mērķis ir veidot optimālas eksporta un importa proporcijas, sakārtot ekonomiskās attiecības atbilstīgi valdības līmenī noteiktajām prioritātēm, pakāpeniski iekļaujoties ES, kā arī starptautiskajā darba dalīšanā un panākt, lai ienākumi no eksporta veidotu ne mazāk par trešdaļu no nacionālā ienākuma.

LC ārējās tirdzniecības politikas pamatā ir eksporta veicināšanas programma. Eksportu veicinās nodokļu atvieglojumi, netiešo nodokļu un ievedmuitas atmaksāšana eksportējamām precēm. Valstij jārūpējas, lai tiktu izveidota droša un stabila eksporta apdrošināšanas un finansēšanas sistēma, kā arī valūtas risku apdrošināšanas sistēma.

Muitas nodokļu politikai arī turpmāk jāpilda nevis fiskālās, bet gan iekšējā tirgus aizsardzības un regulēšanas funkcijas. Tā nodrošināšanai jāturpina izstrādāt ekonomiski pamatotu muitas tarifu sistēmu, kas balstās uz valsts noteiktajām prioritātēm, valūtas kursu attiecību, cenu samēru, importa un eksporta operāciju apjomu. Muitas tarifu politikai jāstimulē eksportspējīgas produkcijas ražošana, jāveicina modernu tehnoloģiju, iekārtu un izejvielu imports, nosakot tiem viszemākās ievedmuitas tarifu likmes.

Muitas procedūras jāpilnveido un jāvienkāršo. Jāveido visus muitas punktus aptverošs informācijas tīkls, kas dod pilnīgu un savlaicīgu informāciju par eksporta un importa operācijām, tranzītu un reeksportu.

Ārējā tirdzniecībā jāpieaug starptautiski atzītu ārpustarifu pasākumu nozīmei, jāpiemēro antidempinga nodevas, kompensācijas mehānisms, muitas vērtības noteikšanas procedūra saskaņā ar starptautiskajiem principiem, kā arī nepieciešamības gadījumā tarifu kvotas. Valstij jānodrošina, lai būtu pieejama informācija par starptautiskajiem standartiem un kvalitātes sistēmām, jārosina uzņēmējus tos ieviest ražošanā. Starptautiski atzītu tehnisku standartu piemērošana ļaus paaugstināt Latvijas preču konkurētspēju ārējā tirgū, savukārt nacionālo standartu noteikšana palīdzēs nosargāt iekšējo tirgu no nekvalitatīvu, viltotu un bīstamu preču importa.

Latvija turpinās veidot jaunas tirdzniecības attiecības ar pasaules valstīm. Ārējās tirdzniecības un eksporta politikas mērķis ir ne tikai iegūt un apgūt jaunus tirgus Eiropā, bet arī atklāt jaunas iespējas eksportam Tuvajos Austrumos un Amerikas kontinentā. Maksimāli jāveicina tirgus paplašināšana NVS valstīs ar iespējami zemu riska pakāpi. Valstij jānodrošina tirdzniecības misiju atvēršana ārvalstīs, kā arī pieejamība lielai daļai informācijas par dažāda veida piedāvājumiem un konjunktūru.

LC uzskata, ka no visiem brīvo ekonomisko zonu veidiem Latvijai piemērotākās ir brīvās tirdzniecības zonas (brīvās ostu zonas), kā arī tehnoloģiskie parki modernu tehnoloģiju apgūšanai un ieviešanai. 6. Saeimas darbības laikā precīzi jārealizē 1995. gadā noslēgtais Baltijas valstu līgums par vienoto muitas telpu.

LC uzskata, ka daudzpusējās un divpusējās attiecības ārējās tirdzniecības politikā jāattīstīta, ievērojot Latvijas stabilitātes, drošības un suverenitātes garantijas un nepieciešamību saglabāt nacionālo identitāti.

 

Reģionālā politika

LC apzinās, ka Latvija nespēs izveidoties par modernu Eiropas valsti, ja tājā būs atpalikuši novadi. LC uzskata, ka Latvijas reģionālajā politikā īpaši svarīga ir:

- lauku novadu attīstība, savienojot tirgus regulēšanas pasākumus lauksaimniecībā ar tiešu atbalstu lauku struktūras maiņai;

- nabadzīgāko reģionu attīstība, ilgstoša bezdarba samazināšana tajos;

- strādājošo pārkvalificēšana atbilstīgi izmaiņām tautsaimniecības struktūrā;

LC atbalsta šādus valdības pasākumus reģionālās attīstības veicināšanai:

- lauku pašvaldību finansiālās bāzes palielināšana un administratīvās struktūras reforma, kas ļaus efektīvāk attīstīt infrastruktūru un akumulēt līdzekļus;

- ar ienākuma nodokli neapliekamās daļas noteikšana ieguldījumiem nekustamo īpašumu atjaunošanā un dzīvojamo māju celtniecībā;

- mērķieguldījumi infrastruktūras attīstībā, lai padarītu lētākas privātās investīcijas un celtu reģiona īpašumu vērtību.

Latvijas reģionālās politikas veidošanā rūpīgi jāizvērtē ES pieredze. Jāizstrādā plāns, kas harmonizētu Latvijas iekļaušanos ES, kā arī ļautu novērtēt Latvijas saimnieciskās un finansiālās iespējas pēc iekļaušanās ES.

 

Rīgas attīstība

Par īpaši svarīgu LC uzskata Rīgas- Eiropas mēroga pilsētas- attīstību, lai palielinātu tās starptautisko politisko, saimniecisko, intelektuālo, tūrisma un kulturālo nozīmi. Rīgas attīstības veicināšanai jānosaka šādi galvenie mērķi:

- transporta sistēmas pilnveidošana, racionalizējot transporta plūsmas un veicinot privātu transporta pakalpojumu attīstīšanu, maģistrāļu, pazemes tuneļu, daudzstāvu autostāvvietu un tiltu izbūvi un sabiedriskā transporta uzņēmumu privatizāciju. Izveidot pilsētā vienotu dzelzceļa un pārējā sabiedriskā transporta kustības sistēmu.

- investīciju piesaistīšana Rīgas centram tuvo un neapbūvēto teritoriju infrastruktūrā, kas rosinātu turpmākās investīcijas šajās zonās;

- pilnīgas un kvalitatīvas pilsētas energoapgādes nodrošināšana, izveidojot vienotu pilsētas siltumapgādes sistēmu un energoresursu patēriņa uzskaites sistēmu, kā arī veicot energoražotāju monopoldarbības regulēšanu.

 

 

2. Lauku attīstība

LC uzskata, ka Latvijas lauku attīstībai ir prioritāra nozīme. Laukos joprojām dzīvo lielākā latviešu tautas daļa, lauki ir mūsu tautas garīgā spēka un tradīciju avots. Lauku attīstības pamatu LC saskata stiprās dažāda lieluma un specializācijas zemnieku saimniecībās vienlaikus ar jebkuriem citiem konkurētspējīgiem saimniekošanas veidiem.

LC uzskata, ka lauksaimniecībai ir jāattīstās vienotas Latvijas tautsaimniecības ietvaros, turklāt tas nevar notikt uz citu tautsaimniecības nozaru noplicināšanas rēķina. Nav pieļaujama lauksaimniecības atbalstīšana no valsts budžeta līdzekļiem savtīgu, šauri politisku mērķu sasniegšanai.

Turpmākajai lauku attīstībai jāpamatojas uz Latvijas novadu - Latgales, Vidzemes, Zemgales un Kurzemes kompleksu attīstību pēc shēmas: zemnieks - pagasts - rajons - reģions - valsts, papildus lauksaimniecībai aptverot arī mežsaimniecību, zvejniecību un citu lauku uzņēmējdarbības veidu attīstību, lauku sociālās un ražošanas infrastruktūras tālāku izveidi, vides aizsardzību, kultūrvides izveides veicināšanu, izglītības un kultūras attīstību.

Latvijas lauku dzīves sakārtošanai jāveic šādi uzdevumi:

- jāturpina agrārā reforma - gan zemes īpašumu jomā, gan lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības uzņēmumu, gan to apkalpojošo un pārstrādes uzņēmumu privatizācijā un pārstrukturizācijā;

- jānostiprina Valsts zemes dienests, lai zemi un ražošanas objektus reģistrētu privātīpašumā, un lai īpašniekam būtu pilnas tiesības rīkoties ar savu īpašumu;

- jāturpina produkcijas noieta tirgus stabilizācija, paplašināšana un aizsardzība, lai Latvija vienlaikus ar integrēšanos ES un pasaules saimnieciskajās struktūrās kļūtu par lauksaimniecības preču eksportētājvalsti;

- jāizstrādā lauku kompleksā attīstības programma;

- jāatbalsta īpašnieku kooperācija;

- jānosaka garantētas iepirkuma kvotas lauksaimniecības produktiem valsts pārtikas rezervei, šo kvotu lielumu un iepirkuma cenas ik gadus jāapstiprina Ministru kabinetā;

- jāsakārto savstarpējo norēķinu sistēma;

- jāattīsta reģionālie zemnieku, zvejnieku un mežsaimnieku konsultāciju centri;

- ar ieguldījumiem un kredītiem jāatbalsta eksportspējīga lauksaimniecības produktu ražošana; mežsaimniecība un zvejniecība, jāsekmē ekoloģiski tīru lauksaimniecības produktu ražošana un eksports;

- jāizvērš aktīva banku hipotekārā darbība laukos;

- īpaša uzmanība jāveltī mežsaimniecības, kokapstrādes un tūrisma attīstībai;

- jāsaglabā un jāpilnveido efektīvi strādājošas valsts izmēģinājumu un selekcijas stacijas, savtarpēji integrējot izglītības, zinātnes un konsultāciju jomas.

Līdz ar zemes reformu Latvijas laukos kardināli mainījies ne tikai zemes īpašuma veids, bet arī zemes izmantošanas struktūra. Zemnieku saimniecības ir kļuvušas par dominējošām lauku saimnieciskajām struktūrām, laukos izveidojusies nelauksaimnieciska rakstura ražošanas, motivācijas un dzīvesveida bāze. LC ir pārliecināts, ka pašlaik esošajam lauku iedzīvotāju daudzumam nodarbinātība nav iespējama tikai lauksaimniecībā. Tāpēc sevišķa nozīme lauku vides attīstībā ir darba izvēles iespēju paplašināšanai lauku un mazpilsētu iedzīvotājiem. Īpaša uzmanība jāveltī infrastruktūras un pakalpojumu jomas attīstībai. Šajā nolūkā:

- laukos pakāpeniski jāizveido un jāuztur stabila sociālā un ražošanas infrastruktūra - ceļi, sakaru sistēmas, transports, skolas, medicīniskā aprūpe, kultūras iestādes;

- jāatbalsta uzņēmējdarbības attīstība laukos un mazpilsētās, radot plašu lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādes tīklu un jaunu darbavietu nodrošinājumu, ieskaitot modernu mājražošanu, novirzot uz laukiem ārvalstu kredītus, kā arī budžeta līdzekļus;

- ar reģionālo nodokļu politiku jāsekmē mērķtiecīga ieguldījumu ieplūšana Latvijas laukos, ievērojot attālumu līdz tirgiem un zemes auglības balles;

- jāsakopj Latvijai raksturīgās ainavas un tūrisma objekti, jāizveido tūrisma infrastruktūra.

Sakopti lauki, attīstīta infrastruktūra, ekonomiski stipras saimniecības - tādu mēs redzam Latvijas lauku nākotni.

 

 

3. Latvijas daba

Tiesības dzīvot tīrā, ekoloģiski drošā, bioloģiski daudzveidīgā un iespējami mazāk pārveidotā vidē ir būtiska cilvēka dzīves kvalitātes sastāvdaļa. Īpaši nozīmīga tā ir latviešu tautai, kuras mentalitāte gadsimtu gaitā veidojusies ciešā ikdienas saskarsmē ar dabu. Latvijā vēl ir saglabājies daudz samērā neskartu dabas teritoriju, un tā ir ievērojama Latvijas nacionālā bagātība.

LC apzinās, ka vides aizsardzībā jāievēro gan teritoriālās, gan valsts un starptautiskās intereses. Ekoloģiskās problēmas ir globālas, tāpēc Latviju apdraud arī citās valstīs radītais piesārņojums: toksisko vielu izmeši, skābie lieti, atmosfēras augšējo slāņu piesārņojums, "siltumnīcas efekts". Nežēlīgā dabas izmantošana joprojām tuvina planētu ekoloģiskai katastrofai- iespējamām globālām klimata izmaiņām. Latvijas dabu šodien joprojām apdraud:

- vispārējs vides piesārņojums blīvi apdzīvotās teritorijās, nepietiekama notekūdeņu attīrīšana, neefektīva energosaimniecība, nehumāna dzīvojamā un darba vide;

- atkritumu saimniecības neefektivitāte;

- jūras, ezeru, upju ūdens piesārņojums un eitrofikācija, pazemes ūdeņu piesārņojums no nelabiekārtotām atkritumu izgāztuvēm, ķimikāliju un degvielu novietnēm;

- paaugstināts avāriju risks transporta infrastruktūrā un ražotnēs.

Draudi vides bioloģiskajai daudzveidībai var pastiprināties līdz ar tautsaimniecības attīstību, kā arī zemes reformas gaitā līdz ar zemes lietojuma vai īpašuma veida maiņu.

LC deklarē šādus vides aizsardzības politikas mērķus:

- panākt vides kvalitātes būtisku uzlabošanu piesārņotajās teritorijās;

- nepieļaut vides kvalitātes pasliktināšanos pārējās teritorijās;

- saglabāt esošo bioloģiskās daudzveidības līmeni;

- nodrošināt Latvijas dabas resursu racionālu un ilglaicīgu izmantošanu;

- vienlaikus ar dzīves līmeņa kāpumu nodrošināt līdzsvarotas un ilglaicīgas attīstības priekšnoteikumus.

- veidot tādu nodokļu un kredītpolitiku, kas veicina uzņēmēju ieinteresētību ieguldīt līdzekļus vides aizsardzības pasākumos;

- pastiprināt atbildību par videi nodarīto kaitējumu, ieviešot principu- "maksā piesārņotājs".

Šo mērķu sasniegšanai vienlaikus ar tautsaimniecības atdzimšanu jānodrošina ieguldījumi ekoloģiskās situācijas stabilizēšanai un uzlabošanai. Vienlaikus ar pozitīvām pārmaiņām ekonomikā jāsasniedz pozitīvas pārmaiņas vides aizsardzībā (dubultatdeves princips).

Jāveicina aktīva vides un reģionālās attīstības politika, rūpīgi jāanalizē pasaulē uzkrātā pieredze un jāievieš praksē Latvijas apstākļiem piemērotākie risinājumi. Valstī jārealizē vienota, līdzsvarota un ilglaicīga tautsaimniecības un vides politika.

LC apzinās, ka tautsaimniecība un vides aizsardzība ir savstarpēji cieši saistītas. Viens no uzdevumiem ir integrēt vides aizsardzības atziņas visās tautsaimniecības nozarēs un dzīves jomās. LC uzskata, kad produktivitātes pieaugums nedrīkst būt vienīgais ekonomiskās politikas efektivitātes rādītājs.

LC uzskata, ka cilvēka ietekme uz apkārtējo vidi nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēces turpmākās pastāvēšanas priekšnoteikumus. LC ir par līdzsvaroto attīstību, kad sabiedrība ilgā laika perspektīvā spēj prognozēt savas attīstības un darbības sekas. Līdzsvarota attīstība noliedz iespēju uzturēt pašreizējo dzīves standartu, noplicinot bāzi, dabas resursus ieskaitot, un atstāt nākamajām paaudzēm mazākas izdzīvošanas izredzes un lielāku risku. Savā visdziļākā būtībā līdzsvarotās attīstības stratēģija par mērķi izvirza cilvēku, cilvēces un dabas harmoniju. Līdzsvarotā attīstība lielā mērā atbilst mūsu tautas dzīvesziņai un mentalitātei.

Jāpilnveido un jāievieš jauni vides politikas realizācijas līdzekļi. Jāpilnīgo likumdošanas un normatīvo aktu bāze ar ievirzi integrēties ES juridiskajā sistēmā. Jāievieš ar vides aizsardzību saistīti ekonomiskās regulēšanas papildlīdzekļi. Lai iegūtu visaptverošu, objektīvu un starptautiski salīdzināmu vides stāvokļa ainu, jāpilnīgo vides kvalitātes datu un monitoringa sistēma. Valstij nozīmīgās vides problēmas jārisina prioritāšu kārtībā.

Jāveicina enerģiju un materiālus taupošo tehnoloģiju ieviešana rūpniecībā, lauksaimniecībā un sadzīvē. Jārada "tīro " tehnoloģiju centri, jāpalielina alternatīvo enerģijas veidu izmantošana. Tomēr LC apzinās, ka būtiski samazināt tradicionālo enerģijas veidu patēriņu varēs tikai fundamentāli tehnoloģiski jaunievedumi.

Lai panāktu videi draudzīgāku domāšanas un rīcības veidu, lielāka uzmanība jāpievērš sabiedriskās domas veidošanai. Plašāka sabiedrības informētība un tās iesaistīšana vides problēmu risināšanā nodrošinās videi labvēlīgākas attieksmes veidošanos valstī. Visās mācību iestādēs audzēkņiem jāpasniedz ekoloģijas pamati. Mēs uzskatām- "Zaļajai domāšanai" jāuzvar visā pasaulē, pretējā gadījumā mūsu bērnu un mazbērnu nākotne būs apdraudēta.

 

 

4. Tautas labklājība

LC uzskata, ka sociālās politikas pamats ir valsts, darba devēja un darbinieka savstarpēja līdzdalība un atbildība. Katram cilvēkam jāzina, ko darīt šodien, lai viņš būtu nodrošināts vecumdienās, slimības, darba nespējas vai nelaimes gadījumā. Jāturpina ar ekonomisko attīstību saskaņotu reformu īstenošana, jāveicina strādājāšo ekonomiskā aktivitāte un ieinteresētība cilvēka cienīgas dzīves nodrošināšanā pensionāriem un invalīdiem.

LC ideāls ir sabiedrība, kurā vienlaikus ar savstarpējās solidaritātes principu, ka ikviens sabiedrības loceklis ir morāli un arī materiāli atbildīgs par pārējiem, darbojas arī sociālo risku apdrošināšanas sistēma.

Valsts politikai sociālajā jomā ir jāveicina savstarpējās cieņas un atbildības īstenošana sabiedrībā.

 

Sociālā drošība

Jāturpina pakāpeniska pāreja no sociālās nodrošināšanas uz apdrošināšanas (pensiju, slimības, bezdarba, nelaimes gadījumu) fondu veidošanu, kuros iemaksas izdara darba devēji, valsts un strādājošie.

Jānodrošina regulāra pensiju indeksācija un diferenciācija, vairāk palielinot pensijas tiem, kuri daudzus darba gadus godprātīgi strādājuši Latvijai.

 

Sociāli apdraudētu cilvēku aizsardzība

LC uzskata, ka humānai sabiedrībai jārūpējas par tiem, kuri paši nespēj sevi pietiekami nodrošināt. Valstij kopīgi ar pašvaldībām jāveicina mērķētas sociālās aprūpes sistēmas izveide, lai lielākus pabalstus saņemtu tie cilvēki, kuriem palīdzība patiešām ir vajadzīga, un ierobežot pabalstus tiem, kuri mēģina tos saņemt nepamatoti.

Jārūpējas par invalīdu integrāciju sabiedrībā, paplašinot iespējas tiem iegūt izglītību, apgūt piemērotu profesiju, atrast darbu vai citādi realizēt savas ieceres. Nepieciešamības gadījumā jāpalīdz invalīdiem iegādāties kompensatorās palīgierīces.

Jāpilnīgo jau iesāktais darbs, lai bāreņi varētu iegūt izglītību, atrast darbu un nodrošināt sadzīvi.

Jāattīsta efektīvs sociālo darbinieku dienests, jāpaplašina aprūpes pakalpojumu klāsts mājās un dienas aprūpes centros, jāveicina iedzīvotāju solidaritāte un pašpalīdzība, sociālās palīdzības sniegšanā jāiesaista brīvprātīgie.

Jārealizē īpaša programma trūcīgo iedzīvotāju nodrošināšanai ar Latvijā ražotu pārtiku (pārtikas kuponu programma) un jāizstrādā efektīvs mehānisms šīs programmas kontrolei.

 

Sabiedrības līdzdalība sociālās drošības pasākumu realizēšanā

LC ir pārliecināts, ka pilnvērtīgu sociālo drošību var panākt tikai ar pašas sabiedrības aktīvu līdzdalību. Jāturpina atbalstīt dažādu nevalstisko sabiedrisko organizāciju (pensionāru, invalīdu, sporta biedrību, darba devēju apvienību, arodbiedrību, daudzbērnu ģimeņu savienību, darba meklētāju klubu, bērnu interešu aizsardzības biedrību u.c.) veidošanās un attīstība, pakāpeniski atdodot tām daļu valsts funkciju un iedalot budžeta līdzekļus statūtos paredzēto funkciju veikšanai.

LC uzskata, ka arī turpmāk jāattīsta programma "Saikne ar pilsoni", plaši un saprotami izklāstot likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētās iedzīvotāju tiesības, garantijas un pienākumus.

 

Bezdarbs

Jāturpina aktīva darba tirgus politika, radot jaunas, konkurētspējīgas darba vietas, tā samazinot bezdarbu un paplašinot cilvēku iespējas atrast sev un sabiedrībai derīgu nodarbošanos. LC apzinās, ka daudzos reģionos bezdarbam pirmām kārtām ir strukturāls cēlonis, tāpēc jāpilnīgo pārkvalificēšanās sistēma. Jāveicina mazaizsargāto iedzīvotāju grupu (jaunieši, pirmspensijas vecuma cilvēki, invalīdi) iesaistīšana darba tirgū un integrācija sabiedrībā, realizējot speciālas nodarbinātības programmas un palielinot tām iedalīto līdzekļu īpatsvaru. Nepieciešams efektivizēt pagaidu sabiedrisko darbu organizēšanu. Bezdarbnieku pabalsta lielums jāsaista ar strādājošā iepriekš saņemtās darba algas lielumu.

Lai samazinātu darba traumas un arodslimības, jānodrošina augstas prasības darba videi. Īpaša uzmanība jāpievērš cilvēkiem, kuri padomju varas laikā ir ieguvuši sakropļojumus darbā vai arodslimības, no īpaša fonda jāfinansē viņu rehabilitācija, pārkvalificēšanās un darbā iekārtošanās.

Tautsaimniecības pārstrukturizācijas gaitā izbrīvētos cilvēkus jācenšas pārkvalificēt un iekārtot darbā, pirms viņi ir kļuvuši par bezdarbniekiem. Šim mērķim jāizmanto daļa no privatizācijas procesā iegūtajiem līdzekļiem.

LC ir par stingru darba likumdošanas aktu ievērošanu. Jāpalielina darba inspekcijas loma ar to saistīto jomu valsts uzraudzībā, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgu un obligātu kārtību valstī.

 

 

5. Tautas veselība

Tautas veselība ir Latvijas valsts un jebkuras valstiski domājošas organizācijas prioritāte.

 

Veselības izglītība

Veselības aprūpes reformas neatņemama sastāvdaļa ir medicīniskās izglītības un veselības izglītības kvalitātes paaugstināšana. LC uzskata, ka Latvijas iedzīvotāju veselības pamats ir veselīga dzīvesveida propaganda un katra cilvēka atbildības celšana par savu veselību. LC atzīst par nepietiekamu pašreizējo veselības mācības pamatu apguvi skolās, kā arī veselību veicinošu pasākumu propagandu un kaitīgo ieradumu nosodījumu. Papildus jāizdod tematiskas grāmatas un žurnāli, jāfinansē veselības propagandas raidījumi televīzijā un radio. Veselības izglītības jomā nepieciešams izveidot apmācības sistēmu skolotājiem, medicīnas darbiniekiem, skolēniem, policistiem, ugunsdzēsējiem, kareivjiem un citām iedzīvotāju grupām.

LC uzskata, ka tautas veselības izglītības diapazons sniedzas no personīgās higiēnas normu zināšanas līdz veselības aprūpes sistēmas funkcionēšanas izpratnei. Tikai tā sabiedrība, kura zinās savas iespējas, tiesības un pienākumus veselības aprūpē un kopšanā, varēs ar pārliecību un pašapziņu pilnvērtīgi dzīvot, strādāt un atpūsties.

Satraukumu izraisa abortu īpatsvara pieaugums salīdzinājumā ar jaundzimušo skaitu. Lai samazinātu abortu skaitu, LC uzskata par nepieciešamu saskaņā ar pasaules praksi izvērst plašu ģimenes plānošanas izglītības programmu.

Medicīnas darbinieku izglītībā LC orientējas uz augsti kvalificētu vispārējas prakses ārstu, ārstu speciālistu, zobārstu, augsti kvalificētu medicīnas māsu un rehabilitācijas speciālistu sagatavošanu. LC atbalsta veselības aprūpes menedžeru, kā arī veselības un sociālās aprūpes speciālistu izglītības sistēmas veidošanu Latvijā.

Medicīniskās izglītības mērķi ir: mūsdienu prasībām atbilstīgas zināšanas, praktiskā darba iemaņas, godprātīga attieksme pret pacientu, kolēģiem, profesiju un sabiedrību, savas darbības pašnovērtēšanas spējas. Medicīniskās izglītības mērķu realizācijai svarīgākie priekšnoteikumi ir augsti kvalificēti un adekvāti atalgoti docētāji; teorētiskās un klīniskās mācību bāzes, sakārtotas veselības aprūpes sistēmas radītā motivācija labākajiem jauniešiem izvēlēties mediķa profesiju. Jāpanāk Latvijas medicīniskās izglītības standartu pielīdzināšana ES pieņemtajiem standartiem.

LC uzskata, ka kvalitatīvi funkcionējošas veselības aprūpes iestādes ir viens no iedarbīgākajiem pedagoģiskajiem līdzekļiem. Latvijas lielākajām slimnīcām jākļūst par Latvijas Medicīnas akadēmijas klīnikām, kurās augsta speciālistu kvalifikācija un daudzveidīgu medicīnisku pakalpojumu sniegšanas iespējas valsts programmu ietvaros tiek apvienotas ar iespējām kvalitatīvi sagatavot topošos mediķus.

 

Veselības aprūpe

LC uzskata, ka reformas veselības aprūpes finansēšanā norit nepietiekami ātri. Vienlaikus LC uzskata, ka reformu nedrīkst sasteigt. Katram reformas solim jābūt pārdomātam un izsvērtam. Reforma rūpīgi apspriežama visu ieinteresēto personu, īpaši medicīnas darbinieku, lokā. Virzību uz veselības obligāto apdrošināšanu jāsāk ar atsevišķu nozaru un iedzīvotāju grupu obligātu apdrošināšanu, nozaru Slimo kasu attīstību, kā arī visu Slimo kasu, neatkarīgi no teritoriālās vai nozares piederības, līdzvērtību un ciešu sadarbību.

LC atzīst par nepieciešamu arī turpmāk no valsts programmām iedalītajiem līdzekļiem subsidēt tādas svarīgas medicīnas nozares kā psihiatrija, onkoloģija, bīstamo infekciju slimību ārstēšana, narkoloģija, hematoloģija, ftiziatrija u.c.

LC uzskata par vēlamu vispārējas ārstu prakses tīkla attīstību Latvijā, izvietojot doktorātus iespējami tuvu iedzīvotāju dzīves vietām. Šai nolūkā realizējamas nostādnes par prakses ārstu kā brīvu profesiju un ārstu pašpārvaldi. Vienlaikus ar ārstu prakses tīkla attīstību veidojami diagnostikas centri uz atsevišķu bijušo poliklīniku bāzes, kuros pacienti saņemtu augsti kvalificētu ārstu pakalpojumus.

LC uzskata, ka līdz šim pietiekama uzmanība nav pievērsta pirmās neatliekamās palīdzības, intensīvās terapijas un katastrofu medicīnas attīstībai Latvijā. LC atzīst par nepieciešamu atjaunot neatliekamās medicīniskās palīdzības transporta autoparku. Līdztekus donoru kustības aktivizācijai LC uzskata par mērķtiecīgu veidot asins bankas, lai ļautu katram iedzīvotājam rezervēt savas asinis iespējamam nelaimes gadījumam vai slimībai.

LC atbalsta profilaktiskās zobārstniecības attīstību Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot bērnu un pusaudžu mutes dobuma higiēnai un sanācijai kā valsts veselības programmas sastāvdaļai.

Zāļu politikas jomā jāveicina vietējās farmaceitiskās rūpniecības attīstība un iekļaušanās kopējā ES zāļu kontroles, standartu un prasību sistēmā. Nepieciešams izglītošanas darbs zāļu racionālākai lietošanai.

LC uzskata, ka nepieciešama vienota vides veselības valsts politikas izstrāde un tās realizācija, lai pasargātu valsts teritoriju no infekciju un sociāli bīstamu transmisīvu slimību ievazāšanas un izplatīšanās, kā arī pastiprināts darbs imunizācijas programmu izveidē.

Latvijas veselības aprūpi LC nākotnē saskata kā savstarpēji saistītu un koordinētu sistēmu, kas darbojas iespējami tuvināti ES valstu medicīnas standartiem un atbilstīgā medicīnas darbinieku zināšanu līmenī, kurā nav lielas starpības atsevišķiem reģioniem un pilsētām medicīniskās palīdzības apjomā.

 

Sociāli bīstamu slimību ierobežošana

Par īpašu problēmu Latvijā uzskatāma alkohola pārmērīga lietošana, kā arī nekvalitatīva un veselībai īpaši bīstama alkohola ražošana un tirdzniecība. LC iestājas par aktīvāku policijas un prokuratūras darbu, apzinot un konfiscējot nelegālo alkohola ražotāju un tirgotāju produkciju. Par valsts pretalkohola politikas pamatu jākļūst stingrai alkohola ražošanas un tirdzniecības licencēšanai, mazumtirdzniecības licences cenas paaugstināšana, konkrētu vairumtirdzniecības bāzu skaita noteikšana, kurām atļauts nodarboties ar alkohola tirdzniecību, importu un eksportu. Jāizveido alkohola ražošanas un tirdzniecības uzskaites un informācijas centrs. Jāuzlabo narkoloģiskā dienesta darbs, jāievieš jaunās, Rietumeiropas valstīs populārās alkoholiķu ārstēšanas metodēs.

LC atzinīgi vērtē paveikto darbu ar tabakas izstrādājumu pārdošanas ierobežošanu saistīto likumdošanas aktu izstrādāšanā un uzskata, ka nepieciešams pastiprināt izglītības darbu tabakas lietošanas ierobežošanai.

Strauji pieaugot seksuāli transmisīvo slimību skaitam, LC atbalsta jaunu ārstniecības metožu ieviešanu, kā arī īpaša reģistra veidošanu šīs slimību grupas pacientu uzskaitei, ārstēšanai un profilaksei. LC uzskata par nepieciešamu noteikti turpināt uzsākto AIDS profilakses kursu un ievērojami aktīvāk veikt drošības pasākumu izskaidrošanu skolās.

LC ir norūpējies par narkomānijas izplatīšanos Latvijā. Cīņā ar šo bīstamo parādību aktīvāk jāizmanto starptautisko organizāciju piedāvātās iespējas un Rīgā izvietotā Baltijas reģionālā Narkomānijas apkarošanas biroja darbs.

 

Sports

LC apliecina savu atbalstu sportam kā tautas nacionālās pašapziņas veidotājam, veicinātājam un nostiprinātājam.

LC uzskata, ka fiziskajai audzināšanai un sportam kā fiziskās kultūras būtiskai sastāvdaļai, kā arī olimpiskajai kustībai, jākļūst par iedarbīgu līdzekli sabiedrības morālajā un fiziskajā atveseļošanā. Valstī ir jāizveido sabalansēta sporta attīstības sistēma, kas katram cilvēkam dod iespēju ar fiziskām aktivitātēm saglabāt un nostiprināt savu veselību vai arī sasniegt augstus rezultātus sportā.

LC iestājas par to, ka nacionālais sporta budžets jāveido atbilstoši starptautiski atzītai pieredzei un pašreizējām iespējām valstī. Nodokļu atvieglojumi piešķirami kapitālam, kas ieguldīts visos ar cilvēka veselības nostiprināšanu un darba spēju veicināšanu saistītos pasākumus.

LC uzskata, ka jāpilnveido fiziskās audzināšanas un sporta darbs mācību iestādēs, kā arī sporta skolu sistēma. Tai jābūt virzītai uz plašu bērnu un jauniešu iesaistīšanu sporta nodarbībās, ar to nostiprinot jaunās paaudzes veselību un fizisko attīstību, gatavojot viņus dzīvei un Tēvzemes aizsardzībai, izkopjot jaunos sporta talantus un veidojot augstu sasniegumu rezerves sportam.

LC atbalsta sporta bāzu, īpaši nacionālo sporta bāzu saglabāšanu un attīstību, klubu sistēmas, dažādu sporta pasākumu, tai skaitā kustības "Sports visiem" organizācijas pilnveidošanu, šajā darbā plaši iesaistot valsts, pašvaldību, saimnieciskās un sabiedriskās institūcijas.

 

 

6. Izglītība un zinātne

LC apzinās, ka Latvijas ģeopolitiskais stāvoklis, ierobežotie izejvielu un enerģētiskie resursi nosaka, ka galvenie Latvijas konkurences spēju nodrošinošie faktori ir un būs augsti kvalificēti un izglītoti iedzīvotāji, zinātniski, intelektuāli ietilpīga tautsaimniecība. Tas nozīmē, ka intelektuālais potenciāls, izglītība un zināšanas ir galvenais mūsu tautas nākotnes izredžu mērs un neatņemama bagātība.

Izglītības attīstības stratēģijas pamatā liekama izstrādātā Latvijas izglītības koncepcija. Turpmākā izglītības sistēmas sakārtošana veicama, pieņemot Izglītības likumu un Augstskolu likumu. Izglītības pārveidē nepieciešams nodrošināt dažādu izglītības veidu un pakāpju saskaņotību, veidojot vienotu mūžizglītības sistēmu. Dažādojami izglītības ieguves ceļi un radāmi apstākļi to brīvai izvēlei atkarībā no cilvēka spējām, interesēm un pūliņiem. Lai sekmētu bērnu- invalīdu integrāciju sabiedrībā, jāveicina viņu iespējas iegūt izglītību kopā ar veseliem bērniem.

Valsts atbalstīti ekonomiskās attīstības virzieni un investīciju programmas tieši saistāmi ar izglītības un zinātnes atbalstu tajos. Katrā investīciju programmā jābūt izglītības attīstības daļai.

Prioritārs uzdevums ir izglītības darbinieku izglītošanas un profesionālās meistarības pilnveides sistēmas attīstība un skolotāju sociālā statusa paaugstināšana. Jāizstrādā likums "Par skolotāju", kas regulētu pedagogu izglītošanas un profesionālās meistarības pilnveides jautājumus un nodrošinātu izglītības darbinieku sociālās garantijas. Jāatbalsta pedagogu izglītošanas reģionālo centru veidošana. Pedagogu turpmākizglītībā un profesionālās meistarības pilnveidē jāiegulda ievērojami vairāk līdzekļu. Izglītības darbinieku darba samaksai tuvākajos gados būtiski jāpalielinās. Vienlaikus jāsekmē tādas algu sistēmas attīstība, kurā darba algas lielumu galvenokārt nosaka darba kvalitāte, profesionālā sagatavotība un pieprasījums.

Par prioritātēm skolotāju izglītošanā atzīstamas: izglītības iestāžu vadītāju izglītošana un profesionālās meistarības pilnveide, pamatskolas skolotāju izglītošana, profesionālās izglītības un papildizglītības pedagogu izglītošana. Jāpanāk, lai pedagogi pamatizglītības posmā varētu mācīt vairākus priekšmetus. Skolās ar krievu, poļu, ebreju vai citu mācībvalodu skolotāju izglītošanā un profesionālās meistarības pilnveidē jāsekmē latviešu valodas apguve augstākajā līmenī, lai pakāpeniski varētu pāriet uz mācību priekšmetu mācīšanu latviešu valodā. Pedagoģijas studiju plānu pamatā jābūt profesionālās meistarības raksturojumam. Studiju kvalitātes atbilstību profesionālās meistarības prasībām jānosaka kvalifikācijas pārbaudījumos, kuros jāiesaista pedagogu profesionālo asociāciju pārstāvjus. Jāpanāk, lai skolās strādātu skolotāji ar augstāko pedagoģisko izglītību. Jāpaplašina skolotāju iespējas iegūt nepieciešamo izglītību un pilnveidot profesionālo meistarību eksternatūrā.

Nostiprinoties izglītības programmu un projektu principam, jāsekmē, lai izglītības iestāžu vadītāji kļūtu par šo iestāžu attīstības ideologiem un stratēģijas veidotājiem.

Valsts investīciju programmai izglītībā jābūt vērstai uz valsts skolu tīkla optimālu sakārtošanu, skolotāju tālākizglītošanas struktūras izveidi un mācību līdzekļu modernizāciju valsts skolās. Īpaša uzmanība veltāma valsts atbalstam privātskolām tiešu subsīdiju un nodokļu atvieglojumu veidā. Tieši un pierādāmi izdevumi izglītībai atskaitāmi no fizisko un juridisko personu ar ienākuma nodokli apliekamiem ienākumiem.

Lai paaugstinātu līdzekļu izmantošanas efektivitāti, jāveic pirmie neatliekamie pasākumi izglītības sistēmas vienotībai un jāatsakās no izglītības iestāžu dažādās resoriskās pakļautības. Profesionālā izglītība jāiekļauj vienotā izglītības sistēmā, nevis jāsadala atšķirīgā administratīvā pakļautībā. Sadarbībā ar pašvaldībām jāturpina izglītības iestāžu tīkla optimizācija, 1996. gadā jāattīsta valsts ģimnāziju tīkls, jānodrošina tā garantēts un palielināts finansējums. Izglītības reģionālā attīstībā īpaši jāveicina profesionālās izglītības iegūšanas iespējas. Jāizveido reģionālās augstskolas Ventspilī un Valmierā. Lai optimizētu izglītības iestāžu tīklu, jāparedz nepabeigto skolu ēku celtniecības pabeigšana un veco ēku kapitālais remonts, finansējumu plānojot no valsts un pašvaldību budžetiem.

Izstrādājot finansēšanas normatīvus visām izglītības pakāpēm un veidiem, jārada mehānisms, kas ļauj elastīgi ievērot dažādu izglītības iestāžu un novadu specifiskās vajadzības, kā arī pamatojas uz garantētiem līdzekļiem katra skolēna izglītošanai.

Mācību grāmatu nodrošināšanā jāattīsta valsts dotāciju pārorientācija no ražotāja uz pircēju. Jāveicina izvēle: pirkt mācību grāmatas par tirgus cenu vai arī izmantot bibliotēkas grāmatas. Jāturpina dotēt mācību grāmatu izdošana, kur tas objektīvi nepieciešams (jauns saturs, metodika, jauni mācību priekšmeti ). Būtiski jāpalielina mācību līdzekļu nodrošināšanas finansējums. Materiāli jāatbalsta jaunu, mūsdienīgu mācību līdzekļu veidotāji.

 

Izglītības saturs

Jāpilnīgo mācību saturs un metodes, lai tiktu apgūta prasme strādāt ar informāciju: to iegūt, analizēt un radoši izmantot. Mācību saturs jāpārskata un jāpapildina atbilstoši ES izglītības kritērijiem, tajā jāatspoguļo tādi jēdzieni kā demokrātija, humānisms, vispārcilvēciskās tiesības un vērtības. Skolotāja darbā jāpieaug cilvēciskajai, audzinošajai funkcijai. Jāsekmē būtiska sociālo zinību un civilzinību satura attīstība un to iekļaušana izglītības programmās. Īpaša uzmanība jāpievērš intensīvai svešvalodu un datorzinību apguvei.

LC uzskata, ka izglītība ir ne tikai faktu zināšanas, bet gan pirmām kārtām prasmes. Izglītībai jāpadara cilvēks drošāks un patstāvīgāks. Svarīgi ir iemācīt cilvēkam mācīties, apgūt zināšanas patstāvīgi. LC uzskata, ka papildus formālo zināšanu iegūšanai galvenie izglītības mērķi ir šādu spēju un māku iegūšana: tieksme pēc pašizglītības, intelektuālas un kritiskas spējas, spēja novērtēt savu iespēju robežu, spēja pārvarēt nevajadzīgu impulsivitāti un destruktīvu rīcību, spēja būt radošam, māka kontaktēt ar cilvēkiem, māka izpildīt sabiedrībā atbildīgas lomas, māka pieņemt lēmumus, māka raudzīties uz pasauli globāli. Jāveido cilvēks, kurš nemitīgi pats tiecas pēc zināšanām un vajadzības gadījumā ir spējīgs pārkvalificēties un mainīt ne tikai darba vietu, bet arī profesiju.

Jāturpina latviskās izglītošanas attīstība, it īpaši Latgalē un Rīgā. Vienlaikus jāizstrādā nacionālo un etnisko minoritāšu izglītības koncepcija, kas veicinātu integrācijas procesus latviskajā izglītībā un kultūrvidē. Nepieciešama latviešu valodas, Latvijas kultūras, vēstures un ģeogrāfijas mācīšanas pilnveide skolās ar citu mācībvalodu. Jāatbalsta atsevišķu nacionālo minoritāšu klašu un skolu pāriešana uz mācībām latviešu valodā.

 

Pirmskolas un pamata izglītība

Jāpilnīgo sistēma bērnu sagatavošanai skolai un pirmskolas bērnu vecāku pedagoģiskajai izglītošanai. Jāveicina pašvaldību pirmskolas izglītības konsultatīvo centru veidošana. Likumdošanas aktos jānostiprina vecāku atbildība par bērnu izglītošanas tiesību nodrošināšanu. Veicināma vecāku finansiālā līdzdalība bērnu izglītības nodrošināšanā.

 

Arodizglītība

Tirgus saimniecības apstākļos arodizglītības sistēmai ir elastīgi jāreaģē uz pārmaiņām tautas saimniecības struktūrā. Jāpilnīgo valsts, darba devēju un darba ņēmēju sadarbības modelis, kā arī jāmaina mācību saturs un forma. Lai regulētu audzēkņu uzņemšanu valsts finansētajās profesionālās izglītības mācību iestādēs, jāpilnīgo darba tirgus analīze. Profesionālajai izglītībai jābūt pietiekami daudzpusīgai, lai audzēkņi būtu konkurētspējīgi mainīga darba tirgus apstākļos. Jāturpina darbs jaunu profesionālās izglītības programmu izstrādāšanā. Jāveido pārkvalificēšanās un uzņēmējdarbības atbalsta centru tīkls.

 

Augstskola

Lai garantētu augstākās izglītības kvalitāti un sakārtotu augstākās izglītības sistēmu valstī, atbilstoši likumdošanas aktiem jāorganizē augstskolu akreditācija. Latvijas augstskolām iekļaujoties ES augstākās izglītības sistēmā, jāturpina darbs studiju programmu un augstskolu diplomu pielīdzināšanā. Augstskolām jākļūst atvērtām un aktīvi orientētām uz jaunākajiem sasniegumiem zinātnē.

Nepieciešams paaugstināt studentu atbildību, ieviešot studiju kreditēšanas sistēmu, lai daļēji nodrošinātu mācību un citu izdevumu segšanu. Studiju kreditēšanas sistēma saistāma ar valsts pasūtījumu izglītībā. Ja absolvents pēc augstskolas beigšanas strādā valsts piedāvātajā darbā, jāparedz kredīta atmaksa ar zemākiem aizdevuma procentiem vai pat tā pilnīga dzēšana. Īpaši jāveicina pedagogu studiju kreditēšana ar atvieglinātiem nosacījumiem.

 

Mūžizglītība

LC uzskata, ka izglītībai jābūt pieejamai un nepārtrauktai katram cilvēkam visā viņa dzīves gaitā. Jārada apstākļi, lai arī pieaugušie atbilstīgi vajadzībām, spējām un interesēm varētu iesaistīties izglītošanās un profesionālās meistarības iegūšanas un pilnveides procesos. Mūžizglītības kontekstā nepieciešama jaunu prasmju apgūšana, kā arī pārkvalificēšanos, personības harmonizāciju un garīgo izaugsmi veicinošas vides radīšana. Jāsekmē izglītošanas veidu dažādība (vakara, eksternāta u.c. veidi) un jānodrošina izglītības kvalitāte. Jāattīsta reģionālo pieaugušo izglītības centru izveide.

 

Zinātne

LC uzskata, ka izglītības un zinātnes attīstībai jānorit vienoti, izglītībā aktīvi jāiekļauj jaunākās zinātnes atziņas. Jāpaplašina tautsaimniecības līdzdalība zinātnes attīstībā. Līdzekļu palielinājums zinātnē saistāms ar Latvijas Zinātnes padomes atbildības pastiprināšanu par to izlietojumu.

Jāstimulē fundamentālo un lietišķo zinātņu attīstība, tās ciešāk jāsaista ar valsts attīstības stratēģiju. Sekmējama tehnoloģisko centru izveide jaunu ražošanas un pakalpojumu uzņēmumu veidošanai uz zinātņietilpīgu tehnoloģiju bāzes. Lai nostiprinātu valsts pētniecības institūtus, jānosaka zinātnes finansēšanas principi, nodalot līdzekļus grantiem, zinātnes infrastruktūrai un attīstībai. Fundamentālajās zinātnēs veicināma starptautisko fondu iesaistīšana pētījumu finansēšanā. Jāatbalsta praktiski orientēti pētījumi jaunradīto vērtību un jaunu darba vietu radīšanai. Jāveicina nacionāli nozīmīgi pētījumi, kas nodrošina nacionālās humanitārās, ekonomiskās un dabas vides aizsardzību un attīstību.

 

 

7. Kultūra

LC uzskata, ka latviešu nācijas izdzīvošana, sabiedrības morāles normu un ētisko principu saglabāšana ir cieši saistīta ar valsts kultūras politiku. Kultūra ir mūsdienu demokrātiskas valsts pastāvēšanas pamats, tā ir būtiska pamatvērtība, bez kuras nav iespējama pilnvērtīga tautas un personības attīstība intensīvas starptautiskas informācijas plūsmas apstākļos, valsts progress un neatkarības nostiprināšana.

LC uzskata, ka svarīga kultūras sastāvdaļa ir arī attieksme pret darbu, savstarpējo attiecību kultūra sadzīvē un darbā, kā arī dzīves un darba vides sakoptība.

Kultūrpolitikā LC par īpaši svarīgu uzskata:

- kopt un aizsargāt nacionālo kultūru, saglabājot kultūras tradīcijas un veidot materiālo bāzi tās attīstībai. Veltīt īpašu uzmanību latviešu valodas kultūras jautājumiem. Atbalstīt un veicināt tautas mākslas un pašdarbības attīstību;

- atzīt kultūru par nozīmīgu ilgtermiņa ekonomisko ieguldījumu. Izstrādāt un sākt īstenot detalizētu ilgtermiņa valsts programmu kultūras nekomerciālo nozaru attīstības veicināšanai;

- atbalstīt un nodrošināt kultūras mantojuma saglabāšanu atbilstīgi mūsdienu prasībām. Apzināt ārpus Latvijas dzīvojošās latviešu tautas daļas kultūru un veicināt tās popularizēšanu dzimtenē;

- sekmēt un pilnveidot visu līmeņu kultūrizglītību. Rosināt sabiedrībā nopietnu un mūsdienu humanitāro zinātņu līmenim atbilstošu dialogu par latviskās, eiropeiskās un pasaules kultūras kopsakarībām un paradigmu maiņu gadsimtu mijā;

- gatavojoties Latvijas galvaspilsētas Rīgas 800 gadu jubilejai, akcentēt Rīgas kā Baltijas jūras reģiona liela un dinamiska kultūras centra nozīmi;

- atbalstīt un veicināt kultūras dzīves decentralizāciju Latvijā, stabilu un pilnvērtīgu kultūras centru izveidi ārpus Rīgas;

- nodrošināt vienlīdzīgas iespējas dažādu ārvalstu kultūras institūciju un fondu darbībai Latvijā;

- atbalstīt Latvijā dzīvojošo mazākumtautību centienus izkopt un attīstīt savas kultūras tradīcijas, kā arī to tiesības uzturēt un pilveidot kultūras sakarus ar savu etnisko dzimteni;

- ar atbilstīgu nodokļu politiku garantēt un īstenot labvēlības statusu kultūru atbalstītājiem fondiem, veicināt mecenātisma attīstību;

- atbilstīgi starptautiskajām autortiesību aizsardzības normām izveidot Latvijā autortiesību aizsardzības sistēmu;

- veicināt Latvijas kultūras iekļaušanos Eiropas un pasaules kultūras procesā;

- atbalstīt radošo savienību un māksliniecisko grupējumu darbību kā svarīgu garantiju nacionālās kultūras attīstībai un uzplaukumam.

Mēs apzināmies: "Latvijas Ceļš" ir kultūras ceļš. Kopsim un sargāsim to.

 

 

8. Tautas un valsts drošība

LC uzskata, ka Latvijai nepieciešama stabila, profesionāla Latvijas drošības sistēma, kurā ir divas savstarpēji saistītās daļas:

- iekšējās drošības sistēma, kuras pamatuzdevums ir nodrošināt personas dzīvības, veselības un īpašuma neaizskaramību, tā radot katram Latvijas iedzīvotājam personiskās drošības sajūtu, kā arī novērst iespēju valstī darboties tai naidīgiem spēkiem;

- ārējās drošības sistēma, kuras uzdevums ir atturēt un novērst ārvalstu bruņoto spēku un bandu iebrukumu valstī.

 

Iekšējās drošības sistēma

LC apzinās, ka augstais noziedzības līmenis ir saistīts ar sociālpolitisko un saimniecisko stāvokli pašreizējā pārejas posmā. Slikti sadzīves apstākļi, neaizsargāts īpašums, bezdarbs, nestabilas ģimenes, alkoholisms, narkomānija un prostitūcija ir vide, kurā veidojas noziedzība. Jāveic pasākumi, lai ne tikai ar represīviem, bet arī ar ekonomiskiem un sociāliem līdzekļiem pozitīvi izmainītu nelabvēlīgo sociālo vidi un vienlaikus ierobežotu un novērstu noziedzību.

Jānodrošina tiesību aizsardzības iestāžu prioritāte finansiālajā un tehniskajā nostiprināšanā, jāpanāk tiesas, prokuratūras un policijas efektīvu darbību noziedzības apkarošanā. Katram Latvijas iedzīvotājam ir tiesības pieprasīt, lai šīs iestādes kalpotu viņam un būtu viņa personīgās drošības garants.

Ekonomikas, finansu, tirdzniecības, nodokļu un privāttiesību jomās jānovērš pati iespēja izdarīt likumpārkāpumus. Jāuzlabo nodokļu iekasēšana un jānodrošina ar nodokļu slēpšanu saistīto zaudējumu atlīdzināšana. Konsekventi jāapkaro negodīga uzņēmējdarbība, nodokļu nemaksāšana, kontrabanda, it sevišķi alkohola, tabakas, naftas produktu, cukura, graudu un citu svarīgu preču kontrobanda.

Tiesību aizsardzības iestādes jānostiprina ar jauniem, profesionāliem, Latvijai uzticamiem darbiniekiem. Katram noziegumam jābūt atklātam, noziedzniekam aizturētam, vainīgajam sodītam.

Nepieciešams nostiprināt veiktās reformas jurisdikcijas iestādēs, nepieļaut kukuļdošanas un korupcijas gadījumus, valsts un sabiedriskās mantas izsaimniekošanu, protekcionismu. Pret organizēto noziedzību, vardarbīgiem noziegumiem pret personas dzīvību un veselību, citiem smagiem noziegumiem jāvēršas ar daudz bargākiem līdzekļiem un aktīvāku pretdarbību.

LC atbalsta iedzīvotāju aktīvu līdzdalību noziedzības apkarošanā. Jānodrošina stingrāka personu un īpašuma aizsardzība. Jārūpējas par iedzīvotāju drošību un īpašumu, ieviešot noguldījumu, nekustamā īpašuma un transporta līdzekļu obligāto apdrošināšanu.

 

Ārējās drošības sistēma

LC valsts aizsardzības politika pamatojas uz vēsturisko pieredzi un atziņu, ka Latvija viena pati tikai ar militāriem līdzekļiem vien savu neatkarību nosargāt nevar. Tādēļ mūsu valsts stratēģiskais militāri- politiskais mērķis ir pilntiesīgas dalībvalsts statusa iegūšana NATO organizācijā. Tas ļautu atrisināt valsts drošības problēmu ilgstošā laikposmā.

Vienlaikus jāturpina plānveidīga Nacionālo bruņoto spēku (NBS) veidošana un sagatavošana integrācijai Eiropas drošības struktūrās. Šai nolūkā pakāpeniski jānostiprina valsts policija, kā arī galvenā bruņoto spēku sastāvdaļa - Zemessardze, kas pamatā jāorientē uz valsts aizsardzības funkciju realizēšanu un atteikšanos no policejiskiem uzdevumiem. Vispirms tas veicams pilsētās, tad laukos.

Ar 1996. gadu Latvijas Republikā jāizvērš principiāli jauna, kvalitatīvāka sistēma pilsoņu sagatavošanai valsts aizsardzībai. Tās ietvaros jāpieņem jauns likums par obligāto valsts dienestu un jāpanāk ikviena Latvijas pilsoņa - iesaukuma vecuma vīrieša militārā sagatavošana 2 mēnešu militārās pamatapmācības kursā. Lai uzlabotu NBS kvalitatīvo sastāvu, jāpaplašina valsts dienestā iesaucamā kontingenta bāze, vienlaikus samazinot obligātā valsts dienesta laiku no 18 uz 12 mēnešiem.

Veidojot nacionālos bruņotos spēkus, jāizmanto visas iespējas, ko dod Latvijas līdzdalība programmā Par tnerattiecības mieram , pirmām kārtām militāro kadru sagatavošanā, kaujas mācību jomā, NBS apgādē un it īpaši racionālas, kompaktas NBS struktūras izveidē. Baltijas bataljona izveidē gūtā pieredze jāizmanto visā NBS veidošanas procesā.

Orientējot aizsardzības politiku uz līdzdalību kolektīvās drošības sistēmās, Latvijai ir jāveido un jāuztur nelieli, labi apmācīti, Latvijai uzticami NBS, kas arī patstāvīgi būtu spējīgi izrādīt maksimāli efektīvu pretdarbību iespējamam agresoram.

 

 

9. Latvija pasaulē

LC uzskata, ka svarīgākais Latvijas Republikas ārpolitikas uzdevums ir valsts neatkarības nostiprināšana un tās neatgriezeniskuma nodrošināšana.

Šis uzdevums sasniedzams, Latvijai integrējoties Eiropas drošības, politiskajās un ekonomiskajās struktūrās, piedaloties Eiropas politikas veidošanā, kontinenta stabilitātes un drošības veicināšanā, kā arī aktīvi iesaistoties pasaules politiskajos procesos. LC apzinās, ka šī uzdevuma veikšanas obligāti priekšnoteikumi ir parlamentārās demokrātijas attīstība, iekšpolitiskā stabilitāte un ekonomisko reformu nepārtrauktība Latvijā.

Lai Latvija attīstītos par modernu, demokrātisku, drošu un ekonomiski spēcīgu Eiropas valsti, viens no priekšnoteikumiem ir konsekventa un elastīga šādu ārpolitikas pamatvirzienu īstenošana:

 

Integrācija Eiropas, Transatlantiskajās un citās starptautiskajās struktūrās

LC ir pārliecināts, ka iestāšanās ES ir būtiski svarīga latviešu tautas izdzīvošanai un Latvijas valsts saglabāšanai. Iekļaušanās ES ekonomiskajā sistēmā veicinās Latvijas saimniecības, zinātnes, izglītības un kultūras straujāku attīstību. Latvijas aktīva līdzdalība Rietumeiropas Savienībā un NATO programmās ļaus piedalīties ES drošības politikas veidošanā.

Latvijai jāizmanto visas iespējas, lai kļūtu par pilntiesīgu NATO dalībvalsti. Mērķtiecīga iesaistīšanās programmā P artnerattiecības mieram un Ziemeļatlantijas sadarbības padomē ir nepieciešama, lai sagatavotos uzņemšanai NATO. LC uzskata, ka Latvijai jāveicina tāda NATO paplašināšanās, kas jebkurā tās stadijā palielina un nostiprina ne tikai visas Eiropas, bet arī Latvijas drošību.

Latvijas drošības problēmu un svarīgu ārpolitikas uzdevumu risināšanai jāturpina aktīva darbība pasaules un Eiropas starptautiskajās organizācijās - Apvienoto Nāciju Organizācijā, Organizācijā Eiropas drošībai un sadarbībai, Eiropas Padomē, Parlamentu savienībā, Baltijas jūras valstu padomē.

 

Baltijas valstu sadarbības padziļināšana

LC uzskata, ka Baltijas valstu visaptveroša sadarbība ir nozīmīga Latvijas, Lietuvas un Igaunijas politiskai un ekonomiskai attīstībai un visa Baltijas reģiona drošībai. Šīs sadarbības veicināšanas priekšnoteikums ir Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru Padomes darbības attīstīšana un pilnīgošana.

 

Divpusējās attiecības reģionālās sadarbības ietvaros

Latvijas Republikas divpusējās attiecības ar visām valstīm jāveido, līdzsvarojot kopīgās intereses, paplašinot un daudzveidojot sadarbības jomas, nostiprinot Latvijas drošību, veicinot valsts ekonomisko attīstību un iedzīvotāju labklājību.

LC uzskata, ka Latvijas mērķis- iestāties ES - nosaka, ka prioritāras ir divpusējās attiecības ar ES valstīm. Latvijai jāturpina īpaši aktīva sadarbība ar Franciju, Lielbritāniju un Vāciju, kurām ir nozīmīga vieta Latvijas suverenitātes nostiprināšanā. Latvijai jāintensificē divpusējās attiecības ar Ziemeļvalstīm - Dāniju, Islandi, Norvēģiju, Somiju un Zviedriju, jāaktivizē Baltijas Ministru padomes un Ziemeļvalstu Ministru padomes sadarbība.

Jāattīsta tālāka sadarbība ar Centrāleiropas un Austrumeiropas jaunajām demokrātiskajām valstīm, radoši jāizvērtē tajās uzkrātā pieredze tirgus saimniecības veidošanā.

Latvijas un Krievijas attiecībām jāpamatojas uz starptautisko tiesību normām un starptautisko saistību ievērošanu. Ar jaunajām neatkarīgajām NVS valstīm Latvijai jāveido uz savstarpēji izdevīgas sadarbības principiem balstītas attiecības.

LC atzīst, ka sadarbība ar ASV ir viena no Latvijas ārpolitikas divpusējo attiecību prioritātēm, kurai jāsekmē Latvijas drošības problēmu risināšana, kā arī valsts ekonomiskā, zinātnes un kultūras attīstība. Sekmīgas reģionālās sadarbības ietvaros jāpadziļina attiecības ar Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līguma valstīm Kanādu un Meksiku.

Jāveic precīza Latvijas ilgtermiņa interešu izvērtēšana un to pakāpeniska īstenošana Āzijas, Tuvo Austrumu, Austrālijas un Okeānijas, Dienvidamerikas un citos reģionos.

 

Saimniecisko un humāno attiecību turpmākā padziļināšana

Līdztekus saimnieciskajai integrācijai ES Latvijai jāattīsta sadarbība divpusējo attiecību ietvaros un jāaktivizē darbs starptautiskajās finansu un ekonomiskajās organizācijās: Starptautiskajā valūtas fondā, Pasaules rekonstrukcijas un attīstības bankā, Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankā, Vispārējā vienošanās par tirdzniecību un tarifiem (GATT), Pasaules tirdzniecības organizācijā, Organizācijā ekonomiskai sadarbībai un attīstībai.

LC uzskata, ka jāizstrādā īpašas programmas "Latvija pasaulē" un "Latvijas diaspora". Šīm programmām pasaules sabiedriskajā domā jārada un jānostiprina īstenībai atbilstīgs priekšstats par Latviju, kā arī jāveicina Latvijas diasporas kultūras, ekonomisko un citu saišu stiprināšana ar Latvijas valsti.

LC uzskata, ka Latvijas ārpolitikai jābūt aktīvai, elastīgai, tai nepārprotami jākalpo Latvijas valsts un tautas interesēm.

 

 

10. Latvija — kārtības un taisnības valsts

LC mērķis ir izveidot Latviju par kārtības un taisnības valsti. Mūsu izpratnē tas nozīmē tiesisku valsti, kurā ikviens cilvēks ir aizsargāts. To nodrošina stabila tiesiska kārtība, varas dalīšana, valsts un pilsoņu savstarpēja atbildība, cilvēka pamattiesību un brīvību garantijas. Tiesību normas ir savstarpēji saskaņotas un jebkura persona ir pakļauta likumam.

Latvijas valstij ir jākalpo cilvēkam, viņa brīvībai, drošībai un labklājībai.

Likumdošanas, izpildu un tiesas varām jābūt nodalītām un savstarpēji līdzsvarotām. Nav pieļaujama vienas varas iejaukšanās citas varas komptencē. Īpaša uzmanība jāpievērš tiesu varas neatkarības nostiprināšanai un autoritātes paaugstināšanai. Saeimas, valdības un pašvaldību pieņemtajiem aktiem jāatbilst Satversmei un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Jāizveido augsti kvalificēta Satversmes tiesa, kurai būtu tiesības atcelt vai apturēt likumus vai citus tiesību aktus, ja tie ir pretrunā ar valsts pamatlikumu- Satversmi. LC uzskata, ka nepieciešams saglabāt Satversmē noteikto Latvijas valsts varas iekārtu.

Taisnīgumam jākļūst par mūsu dzīves izpratnes pamatu. Jādarbojas principam- viens likums un viena taisnība visiem.

Likumu ievērošanai jābūt izdevīgākai nekā to ignorēšanai vai pārkāpšanai. Sodam par likumpārkāpumu jābūt nenovēršamam un taisnīgam.

Konsekventi jāturpina uzsāktā cīņa pret korupciju, amatpersonu patvaļu un visatļautību. LC atzīst korupciju par ļoti bīstamu parādību, kas saēd sabiedrību un grauj valsts pamatus. Korupcijas apkarošanai jāparedz efektīvas juridiskās barjeras, kā arī negodīgā ceļā iegūto naudas līdzekļu legalizācijas nepieļaušana. LC uzskata, ka efektīvs līdzeklis cīņā ar korupciju ir visu to darbību atklātība jeb caurspīdīgums, kas attiecas uz valsts līdzekļu, mantas vai priekšrocību sadali. Jāparedz bargi kriminālsodi un administratīvi sodi par visiem korupcijas veidiem.

LC uzskata, ka valsts aparāts jāpakārto cilvēka interesēm, un jāatceras, ka suverēnā vara valstī pieder tikai un vienīgi Latvijas tautai. Ierēdņiem jādarbojas nevis savās un partiju, bet gan valsts un tās pilsoņu interesēs, un viņu varu ierobežo likums. Jārada konsultatīva struktūra un efektīvs izpildes mehānisms ētikas un interešu konfliktu atrisināšanai.

LC uzskata, ka jāsamazina ierēdņu skaits un vienlaikus jāpaaugstina viņu darba efektivitāte. Īpaši jārūpējas par atestēto ierēdņu kandidātu izglītību un morāli ētisko stāju.

Ieviešot administratīvo procesu valsts pārvaldes iestādēs, jāpanāk, lai katrs lēmums, kas attiecas uz iedzīvotāju, būtu rakstisks, ar likumu pamatots, skaidri formulēts un pārsūdzams. Katrā lēmumā jābūt norādei par tā pārsūdzības iespēju. Pārsūdzības procesam jābūt atklātam, vienkāršam un ātram.

LC ir par atklātuma palielināšanu valsts pārvaldes iestāžu un amatpersonu darbībā. Atklātumam jākļūst par ierēdņu darba normu. Iedzīvotājiem ir tiesības saņemt informāciju un valsts pārvaldes iestāžu pienākums ir sniegt informāciju par jebkuru iedzīvotājus interesējošu valsts dzīves jautājumu, arī par to, kā valsts pārvalde rīkojas ar nodokļos iekasētajiem līdzekļiem. Ar likumu jānosaka jomas, kurās informācija nav publiski pieejama.

 

Vietējā vara

LC atzīst, ka pašvaldībām jābūt pēc iespējas patstāvīgākām vietējo kultūras, izglītības, sociālo un saimniecisko jautājumu risināšanā. Vienlaikus LC uzskata, ka pašvaldībām konsekventi jāievēro likumi un jādarbojas iedzīvotāju interesēs.

LC uzskata, ka Satversmē jānosaka pašvaldību vieta valsts varas struktūrā. Pašvaldību galvenais uzdevums ir likuma ietvaros nodrošināt iedzīvotāju interešu aizstāvību. LC ir par šādu principu ievērošanu pašvaldību darbā:

- pašvaldību tiesībām ir jābūt līdzsvarā ar to pienākumiem,

- pašvaldību lēmumiem ir jābūt pārsūdzamiem;

- pakalpojumi iedzīvotājiem pēc iespējas jānodrošina vietējām, nevis centrālajām iestādēm;

- pašvaldību rīcībā ir jābūt valsts ekonomiskajām iespējām atbilstīgiem finansu līdzekļiem;

- pašvaldībām ir jābūt ieinteresētām savas pārvaldītās teritorijas ekonomikas attīstībā;

- jālikvidē disproporcija dažādu Latvijas novadu attīstībā;

- pašvaldībās jāstrādā godīgiem, izglītotiem un profesionāli sagatavotiem cilvēkiem;

- pašvaldību darbam ir jābūt atklātam un informācijai pieejamai iedzīvotājiem;

- iedzīvotājiem ir jābūt ar likumu noteiktām iespējām ietekmēt pašvaldību darbu.

LC uzskata, ka minēto principu īstenošanai jāveic šādi pasākumi:

- jāpilnīgo pašvaldību finansu un budžeta veidošanas likumdošanas sistēma, īpaša uzmanību jāvelta pašvaldību nodokļu un to bāzes noteikšanai, pašvaldību kreditēšanas iespēju paplašināšanai, pašvaldību uzņēmējdarbības principu realizēšanai;

- jāizstrādā un jārealizē reģionālās attīstības programma, kurā jāietver reģionu un teritoriju ekonomiskā potenciāla novērtēšanas metodika, kapitālinvestīciju piesaistīšanas metodika teritoriju ekonomiskā potenciāla paaugstināšanai; administratīvi teritoriālās reformas realizācija. LC uzskata, ka administratīvi teritoriālajai reformai jānodrošina, lai pašvaldības būtu finansiāli dzīvotspējīgas. Teritoriāli grozījumi nedrīkst samazināt vai pasliktināt pašvaldību pakalpojumu nodrošinājumu iedzīvotājiem, un pašvaldību administrācijai ir jādarbojas racionālāk. Pārvaldāmajai teritorijai ir jābūt tik lielai, lai katru pašvaldības vai valsts institūcijas sniegto pakalpojumu veidu iedzīvotāji saņemtu pēc iespējas ātrāk. Teritoriālās reformas jāsaskaņo ar zemes reformas gaitu. Reformas gaitā jāievēro arī vēsturiskie, etniskie un psiholoģiskie faktori;

- jāpilnīgo likumības pārraudzības sistēma, jāievieš administratīvās tiesas un Satversmes tiesas institūcijas, jāuzdod valsts pārraudzības iestādēm apturēt nelikumīgus pašvaldību lēmumus;

- lai dotu dotu lielākas tiesības iedzīvotājiem iesaistīties un kontrolēt pašvaldību darbu, jāsagatavo likumi par vietējiem referendumiem un aptaujām; iedzīvotāji jānodrošina ar statistikas un finansu datiem par pašvaldību darbību un jāveicina pašvaldību izglītības sistēmas nostiprināšanās;

- jāievieš civildienests pašvaldību darbā.

 

 

11. Latvijas tauta

LC uzskata, ka Latvijai jābūt nacionālai vienkopienas valstij ar nacionālo mazākumtautību kultūrautonomijas tiesībām.

LC uzskata, ka pieņemtais Pilsonības likums un uzsāktais naturalizācijas process garantē latviešu tautai drošību un neierobežotas attīstības iespējas. Vienlaikus tas dod skaidrību katram Latvijas iedzīvotājam par viņa iespējām un nosacījumiem kļūt par Latvijas pilsoni, ar to ievērojami stabilizējot Latvijas iekšpolitisko un ārpolitisko stāvokli.

Latvijas iedzīvotājiem, kuri nav Latvijas Republikas pilsoņi, jāgarantē tiesības, kādas paredzētas starptautiskajos dokumentos cilvēktiesību jautājumos ( ANO "Konvencija par apatrīda statusu" un ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcija 40/ 144 " Deklarācija par to personu cilvēka tiesībām, kuri nav tās valsts pilsoņi, kurā tie dzīvo"). Līdztekus tam jārada reāla iespēja brīvprātīgai repatriācijai uz etnisko dzimteni tām personām, kuras to vēlas.

Jāturpina valdības akceptētās Individuālās cilvēka tiesību nacionālās programmas realizācija.

Šo mērķu īstenošanu sekmē likumi pilsonības, kultūrautonomijas, izglītības un ticības brīvības jomās, kā arī Latvijai saistošie starptautisko tiesību dokumenti cilvēka tiesību jautājumos.

 

Pamatnācijas drošības un attīstības garantijas

Latvija ir latviešu nācijas vēsturiskā dzimtene, vienīgā vieta pasaulē, kurā latviešu nācijai ir tiesības radīt vislabvēlīgākos apstākļus savai drošībai un attīstībai. Valsts varai jānodrošina:

- latviešu valodas kā valsts valodas pilnvērtīga funkcionēšana visās valsts varas, pārvaldes, lietvedības, kultūras, izglītības un sadzīves jomās, kā arī valsts valodas jautājumā pieņemto likumdošanas aktu izpildes pastiprināta kontrole;

- īpaša programma līvu valodas un kultūras aizsardzībai un attīstībai;

- zinātniski pamatota programma Latvijas vēsturisko reģionu kultūrvēsturisko īpatnību saglabāšanai, izmantojot Eiropas pieredzi un līdzekļus;

- īpaši ieguldījumi izglītībai latviešu valodā un latviešu profesionālo tradīciju atjaunošanai.

 

Latvijas mazākumtautību kultūrautonomija

LC uzskata, ka Latvijā jāīsteno mazākumtautību kultūrautonomija, nodrošinot:

- tiesības veidot nacionālās kultūras biedrības, brīvi piekopt nacionālās tradīcijas un parašas;

- tiesības izdot un izplatīt presi un literatūru dzimtajā valodā;

- tiesības uz raidlaiku elektroniskajos masu informācijas līdzekļos kultūras un izglītības programmu veidošanai;

- tiesības veidot mazākumtautību mācību iestādes;

- tiesības uzturēt sakarus ar etnisko dzimteni.

LC uzskata, ka cilvēka piederība pie mazākumtautības nevar būt par iemeslu jebkāda veida politisko un sociālo tiesību ierobežojumiem.

 

Sievietes un vīrieša līdztiesība

LC par savu mērķi uzskata turpmāku sabiedrības humanizāciju. Diemžēl Latvijas valsts un sabiedrības struktūras joprojām lielā mērā veidotas atbilstīgi vīriešu pasaules uztverei un viņu priekšstatiem. Tas izpaužas pirmām kārtām praktiskajā dzīvē. Daļā sabiedrības joprojām valda konservatīvs sievietes- mājsaimnieces stereotips. Abu dzimumu neproporcionāla pārstāvība likumdevēja un izpildvaras institūcijās liecina par vēl nepilnīgu demokrātijas izpratni sabiedrībā. LC par pašsaprotamu uzskata, ka sievietēm un vīriešiem jābūt vienādām tiesībām, pienākumiem un iespējām:

- iegūt izglītību, sasniegt profesionālu izaugsmi;

- sasniegt ekonomisku neatkarību, strādājot algotu darbu un piedaloties uzņēmējdarbībā,

- kopt un audzināt bērnus, rūpēties par ģimeni un māju;

- piedalīties politiskos un citos sabiedrības procesos,

- pilnvērtīgi atpūsties.

LC uzskata par īpaši svarīgu:

- realizēt likumos un starptautisko tiesību dokumentos garantētās bērna un sievietes tiesības;

- nepieļaut sievieti diskriminējošu normu iekļaušanu likumdošanas aktos;

- pārskatīt visas spēkā esošās likumu normas un izdarīt nepieciešamos grozījumus, lai nepieļautu sievietes diskrimināciju;

- saskaņā ar Konvenciju par sievietes diskriminācijas izskaušanu norīkot Ministru kabinetā atbildīgo amatpersonu Latvijas starptautisko saistību izpildei šajā jomā;

- kāpināt sieviešu sabiedrisko un politisko aktivitāti, viņu uzņēmību kandidēt vēlēšanās un izmantot savu interešu aizstāvībai citus demokrātiskus līdzekļus;

- atbalstīt sieviešu sociālo problēmu pētījumus;

- likumos paredzēt īpašas garantijas sievietes, mātes un bērna veselības un labklājības aizsardzībai;

- izdarīt grozījumus Darba kodeksā, kuros paredzēt tiesības izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu un saņemt pabalstu mātei vai tēvam pēc ģimenes pašas izvēles.

 

Ģimene

Stipra ģimene ir valsts pamats, bez tās nav iedomājama cilvēka kā personības un pilsoņa veidošanās.

LC iestājas par ģimenes vērtībām, par tādu sabiedrības sociālo un psiholoģisko orientāciju, kas nostiprina un attīsta ģimeniskumu. LC atzīst, ka līdz šim nav bijusi pietiekami novērtēta ģimenes nozīme gan bērnu audzināšanā, gan sabiedrībā kopumā. Nepieciešams pastiprināt vecāku atbildība par bērnu audzināšanu. Īpaša uzmanība veltāma kā pilnās, tā nepilnās ģimenes aizsardzības civiltiesiskajiem aspektiem.

 

Palielināma un dažādojama valsts palīdzība trūcīgām un daudzbērnu ģimenēm. Jāpilnīgo bērnu tiesību aizsardzības sistēma. LC uzskata, ka pārdomāta, noteikta un enerģiska demogrāfiskā politika var nākotnē garantēt paaudžu struktūras uzlabošanos un bremzēt vai pat apstādināt šobrīd vērojamo sabiedrības novecošanos. Šim nolūkam jāizstrādā valsts demogrāfiskā programma.

 

Baznīca Latvijas sabiedrībā

Sabiedrības garīgajā dzīvē LC ir par latviešu tautai raksturīgo garīgo, to skaitā arī kristīgo, vērtību atjaunošanu. LC respektē starptautiskajās konvencijās un Latvijas likumdošanas aktos deklarētās normas apziņas brīvības jautājumos, kā arī atzīst par nepieciešamu konsekventi īstenot valsts varas un pārvaldes institūciju laicīgo raksturu Latvijas Republikā. Nevienai ticībai vai konfesijai, kas likumīgi darbojas Latvijā, nedrīkst būt privilēģiju ne savstarpējās attiecībās, ne valsts priekšā.

Ievērojot to, ka sabiedrībā jāpieaug garīgo vērtību nozīmei, un reliģiskās vērtības atzīstamas par laika gaitā pārbaudītām cilvēces pamatvērtībām, LC uzsver, ka tas:

- uzturēs pastāvīgu un konstruktīvu dialogu ar visām Latvijas reliģiskajām konfesijām,

- arī turpmāk atbalstīs Latvijas vēsturiskās konfesijas, lai saglabātu Latvijas sabiedrības kultūrvēsturiskās tradīcijas,

- likumā noteiktajā kārtībā veicinās īpašuma atdošanu reliģiskajām organizācijām,

- sekmēs kristīgā pasaules uzskata līdztiesības nodrošināšanu visās sabiedriskās dzīves jomās, arī izglītībā.

LC jānostiprina kontakti ar Eiropas kristīgajām partijām, lai paplašinātu sadarbību starptautiskā jomā.

 

Repatriācija

LC atzīst, ka īpaši jārisina jautājumi par latviešu atgriešanos dzimtenē. LC uzskata, ka repatriācijas procesu sekmēs likuma " Par repatriāciju" un ekonomiski pamatotas Repatriācijas programmas izstrādāšana un pieņemšana.

 

Sabiedriskais izlīgums

Atzīstot sabiedriskā un nacionālā izlīguma nepieciešamību, LC uzskata, ka nekādu izlīgumu un piedošanu nedrīkst attiecināt uz personām, kuras izdarījušas noziegumus pret Latvijas tautu un cilvēci. Noziedznieki jātiesā un viņiem jāsaņem pelnītais sods. Izlīgums ir iespējams, ja tam piekrīt visas Latvijā reģistrētās politiskās organizācijas. LC ir pret jauniem profesiju ierobežojumiem papildu jau spēkā esošajiem.

 

Tautas garīgā un morālā atdzimšana

Atgūtās brīvības apstākļos Latvijā turpinās daudzu cilvēku morāli tikumiskā degradācija. Joprojām augsts ir noziedzības līmenis, turpinās ģimeņu iziršana, pieaug alkohola patēriņš, plaukst prostitūcija. LC uzskata, ka cīņā ar alkoholismu nepietiek tikai ar aicinājumiem atturēties no grādīgo dzērienu lietošanas. Lai samazinātu alkoholismu un veicinātu veselīgu dzīves veidu, pienācis laiks stingrākiem pasākumiem. Viens no pirmajiem pasākumiem alkohola pārmērīgas lietošanas samazināšanā ir alkohola tirdzniecības laika ierobežošana, nosakot likumos stingru atbildību par šo ierobežojumu pārkāpšanu.

LC uzskata, ka visos laikos svarīgs sabiedrību stabilizējošs spēks ir bijušas garīgās un morālās vērtības. P ar mūžīgām vērtībām LC atzīst brīvību, tēvzemes mīlestību, godu, cilvēka tiesības un pienākumus, ģimeni, līdzcietību pret veciem un invalīdiem, sievietes un vīrieša līdztiesību, iecietību, cieņu pret citiem, cilvēka dzīvi kā tādu, mieru, patiesības meklējumus.

 

 

Nobeiguma vietā

"Latvijas Ceļš", uzņemoties atbildību par valsti, ir spējis realizēt savas iepriekšējās ilgtermiņa attīstības programmas galvenos mērķus. Valstī saglabāta stabilitāte, uzsāktas vērienīgas reformas un nodrošināta attīstības perspektīva.

Šī programma ir iepriekšējās programmas turpinājums, kurā uzkrāta līdzšinējā darbā gūtā pieredze. Mēs esam pilni apņēmības turpināt darbu un uzklausīt gan padomus, gan konstruktīvu kritiku. Mēs esam pārliecināti- neatlaidīgi jāmeklē arvien labāki risinājumi Latvijas attīstībai.

Mēs neliekam punktu, jo apzināmies: Latvija savā virzībā uz priekšu nedrīkst apstāties. Aicinām atraisīt prātus un atrotīt piedurknes, lai kopā ar mums strādātu Latvijas labā!