Lai valsts pārvaldes darbinieki vienmēr domātu par iedzīvotājiem

Vakar, 1. februāra plenārsēdē Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās". Likumprojekts tika iesniegts jau 2000. gada septembrī un pirmajā lasījumā pieņemts 16. novembrī. Likumprojekta anotācijā teikts, ka tas izstrādāts, lai nodrošinātu Ministru kabineta (MK) 1999. gada 14. decembra sēdē (Nr.70 33.§) pieņemtās koncepcijas par iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu valsts un pašvaldību institūcijās (par informācijas un pakalpojumu centriem) ieviešanu. MK 2000. gada 2. maija sēdē tika pieņemta zināšanai informācija par valsts un pašvaldību budžeta finansēto institūciju sniedzamo pakalpojumu maksas noteikšanas kārtību un izdarīti grozījumi MK 1999. gada 14.decembra sēdes protokollēmumā. Līdz ar to īpašu uzdevumu ministram valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās Jānim Krūmiņam tika uzdots vienlaikus ar grozījumiem likumā "Par pašvaldībām" par revīzijas sistēmas reorganizēšanu iesniegt grozījumus likumā "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās".

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" Saeimā tika pieņemti jau 2000. gada 21.decembrī un spēkā stājās 2001. gada 19. janvārī (grozījumi publicēti "Latvijas Vēstnesī" 2001. gada 5. janvārī). Tomēr jaunā pašvaldību revīzijas sistēma būs jāveido jaunievēlētajām pašvaldībām, jo likuma "Par pašvaldībām" pieņemtie grozījumi revīzijas veikšanas kārtībā stāsies spēkā pēc vēlēšanām.

Otra likumprojekta, kas Saeimā otrajā lasījumā tika skatīts 1. februārī, mērķis ir uzlabot valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu darbību tā, lai to rīcības prioritāte būtu pakalpojumu kvalitātes uzlabošana iedzīvotāju interesēs.

Pašreizējais likums nosaka, ka ikvienai fiziskai un juridiskai personai ir tiesības griezties institūcijās ar mutvārdu iesniegumiem, sūdzībām un priekšlikumiem, paredzot apmeklētāja un institūcijas pārstāvja mutisko dialogu, nevis mutvārdu iesniegumu noformēšanu tālākai izskatīšanai.

Ja, iesniedzot mutvārdu iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu, amatpersona konstatē, ka nepieciešama papildu pārbaude, personai tiek ierosināts sagatavot rakstveida iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu un ar to atkārtoti vērsties institūcijā. Tādējādi netiek nodrošināta ātra un efektīva mutvārdu iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu noformēšana to tālākai izskatīšanai.

Likumprojekta anotācijā minēts, ka likuma grozījumu pieņemšana nodrošinās Latvijas Republikas Satversmē noteikto demokrātiskas valsts principu īstenošanu, kur institūcijām savā darbībā par prioritārām jāuzskata iedzīvotāju interešu ievērošana. Ar grozījumiem likumā nodrošinās: ja institūcijā mutvārdu iesniegumu, priekšlikumu vai sūdzību neizskata un lēmumu par to nepieņem uzreiz, institūcijas pārstāvim tas jānoformē kā rakstveida iesniegums, priekšlikums vai sūdzība un jāizskata analoģiski rakstveida iesniegumam, priekšlikumam vai sūdzībai. Tādējādi minētais likums saskaņots arī ar Administratīvā procesa likumprojektā noteikto mutvārdu iesniegumu iesniegšanas kārtību.

Lai īstenotu minētos mērķus, paredzēts grozīt likuma "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās" 1. pantu, kas šobrīd nosaka, ka ikvienai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības griezties valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos (institūcijās) ar individuāliem vai kolektīviem rakstveida iesniegumiem, sūdzībām un priekšlikumiem un saņemt atbildi šajā likumā noteiktajā kārtībā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija kā par likumprojektu atbildīgā komisija atbalstījusi priekšlikumu piešķirt ikvienai fiziskai un juridiskai personai tiesības griezties valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos ar mutvārdu un rakstveida iesniegumiem, sūdzībām un priekšlikumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Turklāt iestādei būs pienākums mutvārdu iesniegumu noformēt rakstveidā nekavējoties un iedot to iesniedzējam parakstīt. Atbildīgā komisija pirms likumprojekta iesniegšanas otrajam lasījumam savā atzinumā noraidījusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu izslēgt no likumprojekta grozījumu projekta iestādes pienākumu noformēt mutvārdu iesniegumu rakstiski. Komisija noraidījusi arī piecu deputātu priekšlikumu par iespēju iesnieguma iesniedzējam saņemt mutisku atbildi no valsts vai pašvaldības amatpersonas citā valodā, ja iesniedzējs tādu lūgumu ir izteicis un attiecīgā amatpersona šo valodu pārvalda. Šobrīd spēkā esošā likuma 3. pantu, kas paredz valsts un pašvaldību institūcijām pieņemt individuālos un kolektīvos iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus un pieņemt lēmumu, sniedzot atbildi, ievērojot valodu likuma prasības, paredzēts grozīt, nosakot, ka valsts un pašvaldību institūcijām ir jāpieņem iesniegumi, sūdzības un priekšlikumi, savas kompetences ietvaros un likumā noteiktajos termiņos tie jāizskata, jāpieņem lēmums un jāsniedz iesniedzējam atbilde, ievērojot Valsts valodas likuma prasības. Valsts valodas likums nosaka, ka valsts un pašvaldību iestādes no personām pieņem un izskata dokumentus tikai valsts valodā.

Likums tāpat kā līdz šim paredz, ka valsts un pašvaldību institūcijas nebūs tiesīgas atteikties sniegt rakstveida atbildi uz saņemto iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu.

Vairāki deputāti bija ieteikuši grozīt likuma 8. pantu, paredzot, ka valsts vai pašvaldības institūcijai, saņemot iesniegumu un reģistrējot to, lēmums par iesnieguma nodošanu citai kompetentai institūcijai jāpieņem trīs darba dienu laikā līdzšinējo septiņu vietā. Noraidīts tika arī priekšlikums trīs dienu laikā paziņot iesniedzējam par to, ka objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams 30 dienu laikā iesniedzējam sniegt atbildi uz viņa sūdzību, iesniegumu vai priekšlikumu. Šobrīd likums nenosaka paziņošanas termiņu.

Grozījumu likumprojekts likuma 2.pantā un 11. pantā izslēdz vārdus "Latvijas Republika", līdz ar to iespēja iesniegt iesniegumus, sūdzības vai priekšlikumus valsts un pašvaldību institūcijās tiek dota arī personām, kuras nedzīvo vai vairs neuzturas Latvijas Republikā.

Tāpat kā līdz šim ziņas par apmeklētāju būs jāreģistrē speciāli iekārtotā informācijas nesējā — kartotēkā, žurnālā, datora datu bāzē, taču otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi paredz, ka reģistrējams arī mutvārdos izteiktās sūdzības, iesnieguma vai priekšlikuma saturs.

Kristīne Valdniece, "LV" nozares redaktore