SVĒTKI UN GODADIENAS

Šodien, 2.jūnijā, savus nacionālos svētkus — Nacionālo dienu — svin Itālijas Republika. 1946.gadā šajā dienā Itālijas tauta referendumā nobalsoja par republikānisku valsts iekārtu.

Itālija ar apmēram 60 miljoniem iedzīvotāju un 301 tūkstoti kvadrātkilometru teritorijas ir viena no lielākajām Eiropas valstīm. Itālijas valstiskums ir viens no vecākajiem pasaulē. Jau 2. — 1.gadu tūkstotī pirms mūsu ēras tagadējā Itālijas valsts teritorijā dzīvoja senitāļu ciltis. VIII gadsimtā tika nodibināta Roma, pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras radās senās Romas antīkā civilizācija. Viduslaikos Itālija pārdzīvoja smagu vēsturisku periodu. Tā bija sadalīta sīkās valstiņās, kas sevi novājināja savstarpējos karos. Itāliju novājināja kari arī par Spānijas, Polijas, Austrijas mantojumiem. XVIII gadsimtā sākās kustība par Itālijas nacionālo atbrīvošanos un politisko apvienošanos. 1861.gadā tika nodibināta Itālijas konstitucionālā monarhija. 1871.gadā par Itālijas galvaspilsētu tika pasludināta Roma.

Pirmā pasaules kara laikā Itālija karoja Antantes pusē un saskaņā ar Senžermēnas miera līgumu kara beigās ieguva Trentīno, Triestu un vairākus citus apgabalus. Lielus zaudējumus Itālija cieta Otrajā pasaules karā, kad tā kara sākumā bija hitleriskās Vācijas sabiedrotā. Pēc tam, kad 1943.gada jūlijā Sicīlijā ieradās angļu un amerikāņu karaspēks, 25.jūlijā Itālija bija spiesta izstāties no kara. Musolīni fašistiskais režīms tika gāzts, Musolīni pašu arestēja. Taču Hitlers, galvenokārt propagandistisku apsvērumu vadīts, kā arī, lai saglabātu abu valstu koalīcijas ilūziju, deva rīkojumu savu sabiedroto un draugu atbrīvot. Vācu speciālās vienības karavīri spoži veica šo operāciju. Musolīni tika nogādāts Vācijā, bet Ziemeļitālijā tika ievesta vācu armija. 1943.gada beigās maršala Badoljo vadītā Itālijas valdība pieteica hitleriskajai Vācijai karu, un Itālijas bruņotie spēki kopā ar angļiem un amerikāņiem cīnījās par savas valsts atbrīvošanu no vācu okupācijas. Liela nozīme kara darbības gaitā Itālijā bija arī partizānu kustībai, kas 1945.gada aprīlī vainagojās ar itāļu tautas sacelšanos. Vēl pēc gada Itālija kļuva par republiku.

Tagad Itālijā ir augsti attīstīta rūpniecība un lauksaimniecība, augstas ir Itālijas — NATO locekles — aizsardzības spējas. Nesen "Latvijas Vēstnesis" rakstīja par Itālijas gaisa spēku lidotāju grupas "Trīskrāsu bultas" augstās meistarības demonstrējumiem.

Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas Itālija viena no pirmajām Rietumvalstīm atzina mūsu valsts neatkarību un Rīgā atvēra savu vēstniecību. Uberto Pestaloca, Itālijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā, bija trešais ārvalstu vēstnieks Rīgā. Tagad pēc savu Vācijas un Dānijas kolēģu aizbraukšanas Uberto Pestaloca ir arī diplomātiskā korpusa duajēns (vecākais) Latvijā. Patlaban rit mūsu valsts vēstniecības atklāšanas sagatavošanas darbs Romā, un jau tuvākajā laikā Itālijā tiks akreditēts Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Itālijā. Līdz ar to Latvijai būs vēl viens diplomātisks atbalsta punkts Vidusjūras reģiona valstīs.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors