Saeimā ceturtdien, 1.jūnijā

Saeimas ziņu dienests

Informācija

Par Saeimas Prezidija 29. maija sēdi

1. Saeimas Prezidijs nolēma 1995. gada 31. maijā sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi un apstiprināja izsludināšanai ārkārtas sēdes darba kārtību.

2. Saeimas Prezidijs sēdē izskatīja četrus saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs, pievienojot savu atzinumu par to tālākvirzīšanu, ziņos Saeimas sēdē.

3. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1995. gada 1.jūnija sēdes darba kārtību.

4. Pieņēma zināšanai informāciju, ka par Latvijas Republikas un Uzbekijas Republikas parlamentu atbalsta grupas priekšsēdētāju ievēlēts J.Urbanovičs, bet par sekretāru - A.Bartašēvičs.

5. Prezidijs nolēma atbalstīt Ķīnas Tautas Republikas parlamenta - Visķīnas Tautas Nacionālā kongresa pastāvīgās komitejas - priekšsēdētāja vietnieka Vang Hanbina vadītās delegācijas vizīti Latvijā laikā no 1995. gada 6. jūlija līdz 10. jūlijam.

6. Prezidijs izskatīja Vides un sabiedrisko lietu komisijas lēmumu par Frakciju padomes sasaukšanu jautājuma izskatīšanai par valsts uzņēmuma "Latvijas Radio" ģenerāldirektora A.Klotiņa, valsts uzņēmuma "Latvijas Televīzija" ģenerāldirektora I.Rākina un Latvijas radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja Z.Skujiņa pilnvaru beigšanos.

Prezidijs nolēma atlikt Frakciju padomes sasaukšanu un lūgt Vides un sabiedrisko lietu komisiju sagatavot lēmuma projektu, kurā izteikts komisijas viedoklis minētajā jautājumā.

7. Izskatīja deputātu iesniegumus un attaisnoja kavējumus: G.Bērziņam (Saeimas 25. maija sēdē); A.Grotam (Saeimas 19. maija ārkārtas sēdē); O.Dreģei (Saeimas 19. maija ārkārtas sēdes daļās); V.P.Karnupam (Saeimas 19. maija ārkārtas sēdē); J.Kokinam (Saeimas 19. maija ārkārtas sēdē); J.Kušnerei (Saeimas 25. maija sēdē); L.Laviņai (Saeimas 18. maija sēdē un 19. maija ārkārtas sēdē); A.Prēdelei (Saeimas 25. maija sēdes daļā); V.Puriņai (Saeimas 19. maija ārkārtas sēdes daļās un 25. maija sēdes daļā); A.Rozentālam (Saeimas 19. maija ārkārtas sēdē); A.Rugātei (Saeimas 19. maija ārkārtas sēdē un 25. maija sēdes daļā); J.Vaivadam (Saeimas 18. maija sēdē un 19. maija ārkārtas sēdē).

8. Prezidijs pieņēma lēmumu "Par Latvijas Republikas 5. Saeimas dokumentāro materiālu nodošanu arhīvā".

9. Piešķīra komandējumus:

1) deputātiem R.Jonītim, L.Kuprijanovai un A.Seikstam laikā no 9. jūnija līdz 15. jūnijam uz Eiropas starpparlamentu Pareizticīgo asamblejas otro gadskārtējo sesiju Maskavā;

2) saskaņā ar Norvēģijas parlamenta un Ziemeļu padomes stipendiju programmu deputātam M.Budovskim laikā no 11. jūnija līdz 16. jūnijam uz Oslo (Norvēģija);

3) Rietumeiropas savienības asamblejas Latvijas Pastāvīgās delegācijas priekšsēdētājam A.Berķim, Politiskās komisijas loceklim J.Sinkam un Pastāvīgās delegācijas sekretārei I.Pētersonei laikā no 18. jūnija līdz 23.jūnijam uz Rietumeiropas Savienības asamblejas kārtējo sesiju Parīzē (Francija);

4) Saeimas priekšsēdētāja biedrei I.Folkmanei laikā no 30. maija līdz 4. jūnijam uz ANO 4. Vispasaules sieviešu konferences Nacionālās sagatavošanas komitejas sēdi Stokholmā (Zviedrija);

5) Saeimas aparāta darbiniekiem I.Lācei, I.Aizstrautam un I.Rozei laikā no 18. jūnija līdz 25. jūnijam uz Eiropas parlamenta organizēto semināru Briselē (Beļģija).

Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane

Deputātu jautājums

Dokuments nr.573

Par pensiju un pabalstu izmaksu kārtību

Ministru prezidentam M.Gaiļa kungam

Labklājības ministram A.Bērziņa kungam

Ir beidzies Labklājības ministrijas Valsts sociālās apdrošināšanas fonda rīkotais konkurss par tiesībām veikt pensiju un pabalstu izmaksu Latvijā. Latvijas rietumu rajonos šīs tiesības ieguvusi Rīgas Komercbanka. Latvijas austrumu daļā turpmāk saimniekos Baltijas Tranzītu banka. Igaunijas pierobežas rajoni (25% no piegāžu apjoma) atstāti "Latvijas pastam", kurš pensiju un pabalstu izmaksāšanu veiks sadarbībā ar Latvijas Zemes banku un Latvijas Universālo banku. Līdz šim "Latvijas pasts" piegādāja vairāk par 70% no visa pensiju un pabalstu apjoma.

No ļoti neskaidri formulētā konkursa nolikuma var secināt, ka konkursa rīkotāji gribējuši uzlabot naudas līdzekļu glabāšanas un piegādes drošību un to izmantošanas efektivitāti.

Otrs mērķis - izveidot vienotu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas informācijas tīklu. Arī uzlabot apkalpošanas servisu, sniegt pensionāriem papildpakalpojumus.

Jau konkursa laikā Ministru kabineta speciālisti konstatēja, ka apjomīgais valsts pasūtījums aptuveni 3 milj. latu vērtībā tiks izvietots, balstoties uz nepilnīgu un nekvalitatīvu nolikumu. Ka konkursa gaitā netiek noskaidroti pat galvenie kritēriji: pensiju un pabalstu izmaksu reālā metodika un konkursa dalībnieku piedāvātie piegādes tarifi.

Diemžēl arī konkursa nākošajā kārtā ekspertu minētie trūkumi, mūsuprāt, nav novērsti. Apstiprinot konkursa rezultātus, Ministru kabinets nav izskaidrojis, uz kādiem apsvērumiem balstīts pieņemtais lēmums. Nav skaidrs, kāpēc "Latvijas pasts" un tā partneri - Latvijas Zemes banka un Latvijs Universālā banka, kas piedāvāja viszemākos izcenojumus, ieguvuši vismazāko piegāžu daļu. Nav saprotams, kā konkursā deklarētais mērķis: izveidot vienotu valsts sociālās apdrošināšanas informācija tīklu - sader kopā ar lēmumu - nodot Latvijas teritoriju trīs dažādiem piegādātājiem. Nav arī skaidrs, kāpēc pašreiz izteikti nestabilajā situācijā, kad sākusies banku krīze, valdība ir nolēmusi apmēram 2 miljonu latu valsts pasūtījumu izvietot komercbankās, atraujot šo summu valsts uzņēmumam "Latvijas pasts", kurš šāda darījuma rezultātā zaudē 20,6% no kopējiem ieņēmumiem un turpmāk būs jāuztur no valsts budžeta līdzekļiem.

Lūdzam Ministru prezidentu M.Gaiļa kungu un labklājības ministru A.Bērziņa kungu atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Kādi bija katra konkursa dalībnieka piedāvājumi un to reālās nodrošināšanas iespējas?

2. Kādi bija konkursā iesniegtie ekonomiskie pamatojumi, un kā tie tika vērtēti, nosakot konkursa uzvarētājus?

3. Kā turpmāk darbosies valsts infrastruktūra - "Latvijas pasts", kas šī darījuma rezultātā zaudē ievērojamu ienākumu daļu?

4. Vai, izvērtējot konkursā iesniegtos priekšlikumus, ir pietiekami ievērotas valsts intereses kopumā, vai, iegūstot vienā valsts struktūrā, neradīsies zaudējumi citās valsts struktūrās?

5. Kā tiks nodrošināta konkursa noteikumos paredzētā vienotā sociālās apdrošināšanas tīkla veidošana, strādājot kopā šīm dažādajām struktūrām?

6. Kādus uzlabojumus dos jaunā piegādes sistēma, salīdzinot ar pašreizējo?

Saeimas deputāti: A.Berķis, G.Bērziņš, M.Ā.Kalniņš,

1995.gada 31.maijā Z.Tomiņš, J.Kokins

Ministra atbilde

Dokuments nr.508A

Par Unibankas privatizāciju

Saeimai

TPA frakcijas deputātiem

Sakarā ar TPA deputātu jautājumiem par Unibankas privatizācijas noteikumiem sniedzam sekojošas atbildes:

1. Vai MK un Latvijas Privatizācijas aģentūra ir reaģējušas uz minēto Valsts kontroles slēdzienu, un, ja nē, tad kādēļ? Vai Valsts kontrole savas pretenzijas ir noņēmusi?

LR Valsts kontroles Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģijas lēmums tika izskatīts Unibankas pilnsapulcē, piedaloties Privatizācijas aģentūrai, š.g. 28. martā. Atbilde (pielikumā) nosūtīta LR Valsts kontrolei - nr.417 no 1995. gada 28. marta.

2. Lūdzam nosaukt personu sarakstu, kurām realizētas personālakcijas par sertifikātiem ar 75% atlaidi?

Personālakcijas par sertifikātiem nav realizētas nevienam.

3. Vai kāda no atbildīgajām personām, kura pārkāpusi pastāvošo likumdošanu Unibankas privatizācijas procesā, ir saukta pie atbildības?

Nē, nav saukta pie atbildības.

4. Lūdzam nosaukt desmit uzņēmumus, kuriem ir lielākie kredītparādi Unibankā, norādot parādu summas un kredīta izsniegšanas termiņus.

Saskaņā ar "Likumu par bankām" šī informācija ir konfidenciāla un izsniedzama tikai likumā paredzētajos gadījumos.

Rūpniecības politikas un privatizācijas valsts ministrs R.Jonītis

Saeimas ziņas

Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā

Trešdien, 31.maijā, Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas sēdē deputāti izskatīja priekšlikumus likumprojekta "Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību" pārejas noteikumu 3.punktam, par ko deputāti nevarēja vienoties 18.maija plenārsēdē.

Komisijā tika iesniegti veselības valsts ministra P.Apiņa un zemkopības ministra Ā.Ūdra atšķirīgi priekšlikumi par pārejas perioda nepieciešamību, ievietot Latvijā ražotās pārtikas obligātu sertifikāciju. Zemkopības ministrijas Veterinārā departamenta direktora vietniece G.Mičule, kura piedalījās komisijas sēdē, izskaidroja obligātās kontroles un obligātās sertifikācijas jēdzienus. Obligātās pārtikas kontroles prasības ir spēkā jau šobrīd un tajās nekas netiek mainīts, turpretī sertifikācija skar galvenokārt ražošanas procesu un zināmā mērā papildina obligāto kontroli. Vietējo ražotāju interesēs ir ieviest šo obligātās sertifikācijas prasību pakāpeniski.

Apsverot visus argumentus, komisija nolēma noteikt pārejas periodu uz obligāto sertifikāciju Latvijā ražotajai pārtikai līdz 1997.gada 1.jūlijam.

Saeimas ziņu dienests, Baiba Ģermane