Ministru kabineta noteikumi Nr.126

Rīgā 2015.gada 10.martā (prot. Nr.14 12.§)

Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un
lauku attīstības likuma 5.panta ceturto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1.  Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (turpmāk – regula Nr. 1307/2013), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (turpmāk – regula Nr. 1306/2013).

2.  Lauksaimnieks var saņemt šādus Eiropas Savienības tiešos maksājumus:

2.1. vienoto platības maksājumu;

2.2. maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi;

2.3. maksājumu gados jaunajiem lauksaimniekiem;

2.4. brīvprātīgu saistīto atbalstu par slaucamām govīm;

2.5. brīvprātīgu saistīto atbalstu par kazām;

2.6. brīvprātīgu saistīto atbalstu par liellopiem;

2.7. brīvprātīgu saistīto atbalstu par aitām;

2.8. brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem;

2.9. brīvprātīgu saistīto atbalstu par cietes kartupeļiem;

2.10. brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētas sēklas kartupeļiem;

2.11. brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām;

2.12. brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētām labības sēklām;

2.13. brīvprātīgu saistīto atbalstu par miežiem;

2.14. brīvprātīgu saistīto atbalstu par vasaras rapsi;

2.15. brīvprātīgu saistīto atbalstu par dārzeņiem;

2.16. brīvprātīgu saistīto atbalstu par augļiem un ogām;

2.17. mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumu.

3.  Lauksaimnieks 2015. un 2016. gadā var saņemt šādus pārejas posma valsts atbalsta maksājumus:

3.1. pārejas posma valsts atbalstu par zīdītājgovīm;

3.2. pārejas posma valsts atbalstu par aitu mātēm;

3.3. atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par platībām;

3.4. atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par laukaugu platībām;

3.5. atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par kartupeļu cieti.

4.  Par nepārvaramu varu vai ārkārtas apstākļiem atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 2. panta 2. punktam uzskatāmi šādi gadījumi:

4.1.  atbalsta saņēmēja nāve;

4.2. atbalsta saņēmēja ilgstoša darbnespēja;

4.3.  nopietna dabas katastrofa, kas būtiski ietekmē saimniecību;

4.4.  lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanai paredzēto ēku nejauša nopostīšana saimniecībā;

4.5.  epizootija vai augu slimība, kas ietekmē daļu vai visus atbalsta saņēmējam piederošos lauksaimniecības dzīvniekus vai kultūraugus;

4.6.  visas saimniecības vai lielas saimniecības daļas atsavināšana, ja minēto atsavināšanu nevarēja paredzēt pieteikuma iesniegšanās dienā.

5.  Ja iestājušies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļi, lauksaimnieks saskaņā ar Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, maksājumu atteikšanas vai atsaukšanas nosacījumiem un administratīvajiem sodiem, kas piemērojami tiešo maksājumu, lauku attīstības atbalsta un savstarpējās atbilstības kontekstā (turpmāk – regula Nr. 640/2014), 4. panta 2. punktu 15 darbdienu laikā, sākot no dienas, kad šāda iespēja rodas, Lauku atbalsta dienestā iesniedz:

5.1.  detalizētu aprakstu par nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanos;

5.2.  nepārvaramu varu vai ārkārtas apstākļus apliecinošus dokumentus.

6.  Lēmumu par tiešo maksājumu avansa izmaksu saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 75. panta 1. punktu pieņem zemkopības ministrs.

7.  Regulas Nr. 1307/2013 8. pantā minēto finanšu disciplīnas korekcijas likmi neietur no avansā izmaksātajiem tiešajiem maksājumiem atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūlija Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, lauku attīstības pasākumiem un savstarpējo atbilstību (turpmāk – regula Nr. 809/2014), 10. pantā noteiktajam.

8. Atbilstoši regulas Nr. 809/2014 8. panta 3. punkta "a" un "b" apakšpunktam šo noteikumu 2. punktā minēto atbalstu, par kuru iesniegumu iesniegusi persona, kas saimniecību nodod, vai maksājumu, kuru pieprasījusi persona, kas saimniecību nodod, saimniecības pārņēmējam piešķir, ja laikposmā no kārtējā gada 16. jūnija līdz 15. oktobrim saimniecības pārņēmējs informē Lauku atbalsta dienestu par saimniecības nodošanu un pieprasa atbalsta maksājumu. Saimniecības pārņēmējs Lauku atbalsta dienestā iesniedz īpašuma vai valdījuma (lietojuma) tiesības apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot tā oriģinālu, un rakstisku apliecinājumu, ka atbalsta saņemšanas nosacījumi ir zināmi un tiks izpildīti.

9.  Ja saimniecība tiek pilnībā pārņemta un mainās tās īpašnieks vai valdītājs (lietotājs), šo noteikumu 3.5. apakšpunktā minēto atbalstu var saņemt saimniecības pārņēmējs, ievērojot atdalītā pārejas posma valsts atbalsta saņemšanas nosacījumus. Saimniecības pārņēmējs vienotajam iesniegumam (1. pielikums) pievieno īpašuma vai valdījuma (lietojuma) tiesības apliecinošus dokumentus vai to kopijas, uzrādot oriģinālus, un rakstisku apliecinājumu par tiesībām saņemt atdalīto pārejas posma valsts atbalstu. Apliecinājumu paraksta persona, kas saimniecību pārņem, un persona, kas saimniecību nodod.

10. Ja mainās saimniecības īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (lietotājs), šo noteikumu 3.3. vai 3.4. apakšpunktā minēto atbalstu var saņemt saimniecības pārņēmējs, kurš:

10.1.  daļēji vai pilnībā pārņem saimniecību un ir saimniecības un lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (lietotājs). Šādā gadījumā vienotajam iesniegumam (1. pielikums) pievieno rakstisku apliecinājumu par tiesībām daļēji vai pilnībā saņemt atdalīto pārejas posma valsts atbalstu. Apliecinājumu paraksta persona, kas saimniecību pārņem, un persona, kas saimniecību nodod;

10.2.  iegādājas īpašumā lauksaimniecībā izmantojamo zemi un par atbilstošu hektāru skaitu pārņem tiesības saņemt atdalīto pārejas posma valsts atbalstu. Šādā gadījumā vienotajam iesniegumam (1. pielikums) pievieno rakstisku apliecinājumu par tiesībām daļēji vai pilnībā saņemt atdalīto pārejas posma valsts atbalstu, kā arī īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus vai to kopijas, uzrādot oriģinālus. Apliecinājumu paraksta persona, kas saimniecību pārņem, un persona, kas saimniecību nodod.

11.  Veicot Eiropas Savienības budžetā Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda asignēto ieņēmumu kredīta grāmatojumu, 20 procentus no tiešo maksājumu summas, kas ir atgūta, ņemot vērā konstatētos pārkāpumus, un no šīs summas uzkrātos procentus kā vienotas likmes atgūšanas izmaksas ieskaita valsts budžetā saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 55. pantu.

12.  Valsts budžetā ieskaita 25 procentus no summas, kas rodas, maksājumu samazinot un to nepiešķirot saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 99. pantu.

2. Integrētā administrēšanas un kontroles sistēma

2.1. Vienotais iesniegums

13. Vienoto iesniegumu (1. pielikums) saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 72. panta 4. punktu lauksaimnieks iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 15. maijam, piesakoties uz šo noteikumu 2. punktā un 3.3., 3.4. un 3.5. apakšpunktā minēto atbalstu. Par dalību mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā vienoto iesniegumu iesniedz līdz 2015. gada 9. jūnijam.

14.  Vienotajā iesniegumā informāciju par atsevišķiem zemes gabaliem norāda atbilstoši zemes izmantošanas veidiem saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu.

15.  Lauksaimnieks, kura rīcībā ir 10 vai vairāk hektāru aramzemes, tai skaitā aramzeme, kas netiek pieteikta tiešajiem maksājumiem, vienoto iesniegumu un lauku bloku karti aizpilda Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā atbilstoši regulas Nr. 640/2014 11. pantam.

16. Atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 72. panta 3. punktam Lauku atbalsta dienests elektroniskajā pieteikšanās sistēmā nodrošina vienotā iesnieguma veidlapu pieejamību. Sākot ar 2016. gadu, veidlapās ir norādīta iepriekšējā gadā noteiktās lauksaimniecības zemes platība un ekoloģiski nozīmīgā platība.

17. Ja vienotais iesniegums Lauku atbalsta dienestā iesniegts, izmantojot elektronisko pieteikšanās sistēmu, iesnieguma iesniedzējs arī šo noteikumu 16. punktā minēto informāciju iesniedz elektroniskajā pieteikšanās sistēmā.

2.2. Lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēma

18.  Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 1. aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu lauku bloku precizēšanai par:

18.1.  regulas Nr. 1307/2013 32. panta 2. punkta nosacījumiem atbilstošu jaunu lauksaimniecības zemes gabalu iekļaušanu lauku reģistrā vai lauku reģistrā iekļautu lauksaimniecības zemes gabalu precizēšanu;

18.2.  šo noteikumu 116.3. un 116.5. apakšpunktā minētās ekoloģiski nozīmīgās platības iekļaušanu vai precizēšanu lauku reģistra ekoloģiski nozīmīgo platību slānī.

19.  Lai vienotajā iesniegumā deklarētu visu savā rīcībā esošo lauksaimniecības zemi atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 72. panta 1. punkta "a" apakšpunktam, lauksaimnieks Lauku atbalsta dienestā iesniedz iesniegumu lauku bloku precizēšanai par lauksaimniecības zemes (tai skaitā par lauksaimniecības zemes gabaliem, kuru platība ir mazāka par 0,3 hektāriem) iekļaušanu lauku reģistrā.

20.  Lauku atbalsta dienests iesniegumu lauku bloku precizēšanai var noraidīt, ja izmaiņas attiecas uz mazāk nekā diviem procentiem no lauku bloka platības.

21.  Atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 72. panta 2. punktam lauksaimnieks var nedeklarēt lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu, kura platība nepārsniedz 0,1 hektāru, ja to nepiesaka maksājumu saņemšanai un ja šādu zemes gabalu kopējā platība nepārsniedz vienu hektāru.

2.3. Kontroles sistēma

22.  Lauku atbalsta dienests veic atbalsta pretendenta iesnieguma administratīvo pārbaudi un pārbaudes saimniecībā, kā arī saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 nosacījumiem dokumentē un uzskaita veiktās pārbaudes.

23.  Atbalsta pretendents nodrošina iespēju Lauku atbalsta dienestam veikt pārbaudi saimniecībā un pēc Lauku atbalsta dienesta amatpersonu pieprasījuma apliecina atbilstību šo noteikumu 2. un 3. punktā minētā atbalsta saņemšanas nosacījumiem.

24.  Atbalsta pretendents ir tiesīgs piedalīties pārbaudē, kas tiek veikta saimniecībā, un iepazīties ar pārbaudes rezultātiem.

25.  Atbalsta pretendenta nepiedalīšanās pārbaudē neietekmē atbalsta samazinājuma un regulas Nr. 1306/2013 64. pantā minēto administratīvo sodu piemērošanu, ja konstatēts atbalsta piešķiršanas nosacījumu un saistību pārkāpums.

26.  Pamatojoties uz administratīvajās pārbaudēs un saimniecībā veiktajās pārbaudēs iegūtajiem rezultātiem, Lauku atbalsta dienests pieņem lēmumu par atbalsta apmēru vai iesnieguma noraidīšanu saskaņā ar regulā Nr. 1307/2013, regulā Nr. 1306/2013, Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētajā regulā Nr. 639/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar kuru groza minētās regulas X pielikumu (turpmāk – regula Nr. 639/2014), regulā Nr. 640/2014, Komisijas 2014. gada 16. jūnija Īstenošanas regulā (ES) Nr. 641/2014, ar kuru paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām (turpmāk – regula Nr. 641/2014), regulā Nr. 809/2014 un šajos noteikumos noteikto kārtību.

27.  Ja lauksaimnieks, piesakoties šo noteikumu 2. punktā un 3.1. un 3.2. apakšpunktā minētajam atbalstam, ir sniedzis nepatiesu informāciju vai pārkāpis atbalsta piešķiršanas nosacījumus, tas nesaņem maksājumu par konkrēto vienību attiecīgajā gadā, kā arī Lauku atbalsta dienestam atmaksā piešķirto atbalstu, ja tāds ir izmaksāts pirms pārkāpuma konstatēšanas.

28.  Ja Lauku atbalsta dienests pieprasa papildu informāciju par iesniegtajiem dokumentiem vai saistībā ar atbilstību atbalsta saņemšanas nosacījumiem, lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas rakstiski iesniedz attiecīgo informāciju un, ja nepieciešams, pievieno papildu dokumentus. Ja Lauku atbalsta dienests pieprasīto informāciju nesaņem, atbalstu nepiešķir vai to samazina par to maksājuma vienību, par kuru nav saņemta pieprasītā informācija.

29.  Ja lauksaimnieks kavē pārbaudes veikšanu saimniecībā, attiecīgā amatpersona to norāda kontroles ziņojumā un lauksaimnieka iesniegums tiek noraidīts atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 59. panta 7. punktam.

30.  Lauksaimnieks iepazīstas ar kontroles ziņojumu un paraksta to, apliecinot savu klātbūtni saimniecībā veiktajā pārbaudē. Lauksaimniekam ir tiesības, parakstot kontroles ziņojumu, piekrist vai nepiekrist kontroles ziņojumā sniegtajai informācijai.

31.  Lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc kontroles ziņojuma saņemšanas ir tiesīgs iesniegt Lauku atbalsta dienestā paskaidrojumus vai precizētu informāciju saistībā ar kontroles ziņojumu.

3.  Aktīva lauksaimnieka statuss (attiecas uz lauksaimniekiem, kas darbojas nelauksaimnieciskās darbības jomās)

32.  Nosacījumus par tiešo maksājumu nepiešķiršanu regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punktā minētajām personām un par pierādījumiem atbilstībai aktīva lauksaimnieka statusam piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 9. pantu un regulas Nr. 639/2014 1. nodaļas 3. iedaļu.

33.  Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 9. panta 4. punktam aktīva lauksaimnieka nosacījumu nepiemēro lauksaimniekam, kam iepriekšējā gadā tiešo maksājumu kopsumma nepārsniedza 5000 euro.

34.  Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punktam personas, kas:

34.1.  pārvalda hidrotehniskās būves, ir Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētas personas;

34.2.  pārvalda lidostas, ir Civilās aviācijas aģentūras datubāzē reģistrētie civilās aviācijas lidlauku apsaimniekotāji;

34.3.  pārvalda pastāvīgus sporta laukumus, ir Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta bāzu reģistrā reģistrētās personas;

34.4.  pārvalda pastāvīgus sporta un atpūtas laukumus, ir personas, kurām Valsts zemes dienesta kadastrā zemes lietošanas veids ir norādīts kā sportam un atpūtai aprīkotās dabas teritorijas;

34.5. sniedz dzelzceļa pakalpojumus, ir Dzelzceļa infrastruktūras valsts reģistrā reģistrētās personas;

34.6.  sniedz pakalpojumus nekustamo īpašumu jomā, ir personas, kuru darbības veids, kas deklarēts Valsts ieņēmumu dienestā, vai viens no darbības veidiem, kas norādīts Uzņēmumu reģistrā vai LURSOFT datu bāzē, atbilst NACE 2. redakcijas saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas klasei 68.31. vai 68.32. atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulai Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. redakcijas saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (turpmāk – regula Nr. 1893/2006).

35. Persona atbilst šo noteikumu 34. punktā minētajām prasībām, ja attiecīgajā reģistrā tā ir reģistrēta līdz kārtējā gada 15. maijam.

36.  Šo noteikumu 34. punktu nepiemēro izglītības iestādēm, kas īsteno lauksaimniecības izglītības programmu.

37.  Saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "b" apakšpunktu lauksaimniecisko darbību neuzskata par nenozīmīgu, ja ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības pēdējā noslēgtajā pārskata gadā, par kuru ir pieejama informācija, ir vismaz viena trešdaļa no kopējiem ieņēmumiem attiecīgajā gadā.

38. Saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "c" apakšpunktu personas darījumdarbības vai personas galvenais mērķis ir lauksaimnieciskā darbība, ja tās apgrozījums veido kopējā apgrozījuma lielāko īpatsvaru pēdējā noslēgtajā pārskata gadā, par kuru ir pieejama informācija.

39.  Šo noteikumu 38. punktā minētais apgrozījums no lauksaimnieciskās darbības ir:

39.1. neto apgrozījums, kas saistīts ar lauksaimniecisko darbību savā saimniecībā regulas Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta "c" apakšpunkta izpratnē;

39.2.  neto apgrozījums, kas saistīts ar savā īpašumā esošu, tostarp iepirktu, regulas Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta "d" apakšpunktā minēto lauksaimniecības produktu pārstrādi, ja ar šādu produktu pārstrādi tiek iegūts cits regulas Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta "d" apakšpunktā minētais lauksaimniecības produkts;

39.3.  atbalsts, kas piešķirts no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), kā arī jebkurš valsts atbalsts, kas piešķirts par lauksaimniecisko darbību.

40.  Šo noteikumu 38. punktā minētā apgrozījuma īpatsvara noteikšanā darbības veidu klasifikācijai izmanto regulā Nr. 1893/2006 noteiktos NACE 2. redakcijas saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas divu zīmju ciparu kodus. Lauksaimnieciskai darbībai atbilst:

40.1.  nodaļā 01 minētās darbības, izņemot 01.6 un 01.7 grupā minētās darbības;

40.2.  nodaļā 10 un 11 minētās darbības, kas attiecas tikai uz savā īpašumā esošu, tostarp iepirktu, regulas Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta "d" apakšpunktā minēto lauksaimniecības produktu pārstrādi, ja ar šādu produktu pārstrādi tiek iegūts cits regulas Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta "d" apakšpunktā minētais lauksaimniecības produkts.

41.  Par nelauksaimniecisko darbību uzskatāmas darbības, kas atbilst regulā Nr. 1893/2006 noteiktajiem NACE 2. redakcijas saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas divu zīmju kodiem, izņemot šo noteikumu 40. punktā minētos kodus. Par atsevišķām nelauksaimnieciskām darbībām uzskatāmas arī ar šiem kodiem klasificētās darbības:

41.1.  grupa 01.6 un 01.7;

41.2. grupa 32, ja saimnieciskā darbība ir saistīta ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, slēdzot pakalpojuma līgumu, un produkta izejviela un galaprodukts nepaliek saimniecības īpašumā, kā arī ja ar savā īpašumā esošu, tostarp iepirktu, regulas Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta "d" apakšpunktā minēto lauksaimniecības produktu pārstrādē neiegūst regulas Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta "d" apakšpunktā minēto lauksaimniecības produktu;

41.3.  grupa 96, ja ar lauksaimniecību saistītos pakalpojumus sniedz ārpus saimniecības.

42. Lai identificētu personas, kas atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punktam nav tiesīgas saņemt šo noteikumu 2. punktā minēto atbalstu, Lauku atbalsta dienests pārbauda informāciju šo noteikumu 34. punktā minētajos reģistros.

43.  Lauku atbalsta dienests saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 12. pantu sagatavo informāciju, kas nepieciešama aktīvā lauksaimnieka statusa pierādījuma deklarācijas aizpildīšanai, un līdz kārtējā gada 1. augustam nosūta to personai kopā ar pierādījuma iesniegšanas pieprasījumu.

44. Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 1. oktobrim pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma saņemšanas iesniedz regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešajā daļā minēto aktīva lauksaimnieka statusa pierādījuma deklarāciju (3. pielikums). Deklarācijas daļas attiecīgi apliecina:

44.1.   I daļa – atbilstību regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "a" apakšpunktā noteiktajam kritērijam;

44.2.   II daļa – atbilstību regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "b" apakšpunktā noteiktajam kritērijam;

44.3.   III daļa – atbilstību regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "c" apakšpunktā noteiktajam kritērijam.

45.  Šo noteikumu 44. punktā minētajai deklarācijai lauksaimnieks pievieno zvērināta revidenta ziņojumu, kas apstiprina deklarācijā sniegto ziņu patiesumu.

46.  Lai varētu veikt šo noteikumu 44. punktā minētās informācijas pārbaudi, lauksaimnieks nodrošina Lauku atbalsta dienestam pieeju grāmatvedības uzskaites datiem.

47.  Persona, kas iesniedz šo noteikumu 44. punktā minēto deklarāciju, kārtojot grāmatvedību, atbilstoši regulas Nr. 639/2014 11. panta 1. punktam nodrošina atsevišķu uzskaiti par:

47.1.  lauksaimnieciskās darbības neto apgrozījumu, piemēroto pievienotās vērtības nodokli un akcīzes nodokli;

47.2. nelauksaimnieciskās darbības neto apgrozījumu, piemēroto pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli un saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu.

48.  Atbilstoši regulas Nr. 639/2014 11. pantam ieņēmumus veido neto apgrozījums, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis un saņemtais valsts un Eiropas Savienības atbalsts.

4.  Maksājuma samazinājums

49.  Vienotā platības maksājuma summai, ko lauksaimniekam attiecīgajā kalendāra gadā paredzēts piešķirt, saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 11. panta 1. punktu piemēro maksājuma samazinājumu piecu procentu apmērā no summas daļas, kas pārsniedz 150 000 euro.

50.  Pirms regulas Nr. 1307/2013 11. panta 1. punktā minētā samazinājuma piemērošanas Lauku atbalsta dienests pēc lauksaimnieka pieprasījuma no vienotā platības maksājuma summas atskaita iepriekšējā kalendāra gadā izmaksāto darba algu, kas saistīta ar lauksaimniecisko darbību, kā arī algas nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.

51.  Ja nodarbinātā pienākumi ir saistīti gan ar lauksaimniecisko, gan nelauksaimniecisko darbību, tā darba algai piemērojamos atvieglojumus aprēķina proporcionāli darba algas apmēram par katru darbības veidu.

52.  Lai piemērotu šo noteikumu 50. punktā minētos atskaitījumus, lauksaimnieks līdz kārtējā gada 1. oktobrim Lauku atbalsta dienestā iesniedz deklarāciju par iepriekšējā gadā izmaksātajām darba algām, kas saistītas ar lauksaimniecisko darbību (4. pielikums). Deklarācijā sniegto ziņu pārbaudei lauksaimnieks nodrošina pieeju grāmatvedības uzskaites datiem.

53.  Persona, kas sniedz šo noteikumu 52. punktā minēto deklarāciju, kārtojot grāmatvedību, nodrošina atsevišķu darbinieku darba laika uzskaiti saistībā ar lauksaimnieciskās darbības veidiem, informāciju par darba algu aprēķinu, tostarp par piemēroto algas likmi, un faktiski izmaksāto darba algu iepriekšējā kalendāra gadā, kā arī algas nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.

5.  Atbalsta saņemšanas nosacījumu apiešanas novēršana

54.  Ja Lauku atbalsta dienests konstatē, ka tiešo maksājumu pretendents pretēji atbalsta mērķiem ir mākslīgi radījis apstākļus, lai iegūtu atbalsta piešķiršanas nosacījumos paredzētās priekšrocības vai neievērotu atbalsta piešķiršanas nosacījumus, Lauku atbalsta dienests tiešo maksājumu pretendentam nepiešķir priekšrocības vai atgūst nepamatoti veiktos maksājumus saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 60. pantu.

55.  Lauku atbalsta dienests izvērtē tiešo maksājumu pretendentu iesniegto informāciju un dienesta rīcībā pieejamos datus, lai saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 60. pantu atklātu gadījumus, kad mākslīgi ir radīti apstākļi atbalsta piešķiršanas nosacījumu apiešanai vai priekšrocību iegūšanai, īpaši pievēršot uzmanību saimniecību dalīšanās gadījumiem, kad radīto saimniecību īpašumtiesības nemainās, un gadījumiem, kad lauksaimnieks iegādājas vai nomā aramzemi, uz kuras izvietota ekoloģiski nozīmīga platība un kura nav ģeogrāfiski saistīta ar tiešo maksājumu pretendenta rīcībā bijušo lauksaimniecības zemes platību.

56.  Ja saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 60. pantu ir konstatētas mākslīgi radītu apstākļu pazīmes vai risks atbalsta piešķiršanas nosacījumu apiešanai vai nepamatotu priekšrocību radīšanai, lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma saņemšanas iesniedz pierādījumus ar apliecinājumu, ka apstākļi nav radīti mākslīgi.

6. Minimālie atbalsta saņemšanas nosacījumi

57.  Lauksaimniekam tiešos maksājumus par platībām piešķir par lauksaimniecības zemi:

57.1.  kas ir lauksaimnieka īpašumā vai tiesiskajā valdījumā (lietošanā) kārtējā gada 15. jūnijā;

57.2.  ja atbalstam pieteiktā saimniecības atbalsttiesīgā lauksaimniecības zemes kopējā platība ir vismaz viens hektārs saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 10. panta 1. punkta "b" apakšpunktu.

58.  Minimālais lauksaimniecības zemes gabala lielums, par kuru saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 72. panta 1. punktu var iesniegt iesniegumu tiešo maksājumu saņemšanai par platībām, ir 0,3 hektāri.

59.  Lauksaimniecības zemes gabals saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 67. panta 4. punkta "a" apakšpunktu ir vienlaidu lauksaimniecības zemes platība:

59.1.  ko aizņem ilggadīgie zālāji vai aramzemē sēti zālāji un kas atbilst regulas Nr. 1307/2013 36. panta 2. punktā minētajām prasībām, un ko no 2016. gada ir deklarējis viens lauksaimnieks, piesakoties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam;

59.2.  ko aizņem ilggadīgie stādījumi vai aramzeme, izņemot aramzemē sētos zālājus, un platība, kuru aizņem kaņepes un kas atbilst regulas Nr. 1307/2013 36. panta 2. punktā minētajām prasībām, un ko no 2016. gada ir deklarējis viens lauksaimnieks, piesakoties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam;

59.3.  ko aizņem dārzeņu kultūraugu sugas, par kurām piešķirams brīvprātīgs saistītais atbalsts saskaņā ar šo noteikumu 2.15. apakšpunktu, ja katra suga aizņem mazāk par 0,3 hektāriem un saimniecības kopējā aramzemes platība ir mazāka nekā 10 hektāri;

59.4.  ko aizņem augļu koku un ogulāju (izņemot zemenes) kultūraugu sugas, par kurām piešķirams brīvprātīgs saistītais atbalsts saskaņā ar šo noteikumu 2.16. apakšpunktu, ja katra suga aizņem mazāk par 0,3 hektāriem un saimniecības kopējā aramzemes platība ir mazāka nekā 10 hektāri;

59.5.  ko pieteicis viens lauksaimnieks un ko atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam aizņem ne vairāk kā viens kultūraugs vai kam ir ne vairāk kā viens zemes izmantošanas veids. Šis nosacījums attiecas arī uz kaņepju platību, kuru no 2016. gada ir deklarējis viens lauksaimnieks, piesakoties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam.

60.  Lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma uzrāda apliecinājumu, ka atbalstam pieteiktā lauksaimniecības zemes platība pēc stāvokļa kārtējā gada 15. jūnijā atrodas tā tiesiskajā valdījumā (lietošanā), ja to neapliecina ieraksts zemesgrāmatā.

61. Lauksaimniekam, kura īpašumā vai tiesiskajā valdījumā (lietošanā) esošā lauksaimniecības zemes platība nepārsniedz vienu hektāru, šo noteikumu 2.4., 2.5., 2.6. un 2.7. apakšpunktā minēto atbalstu nepiešķir saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 10. panta 3. punktu, ja piešķiramo tiešo maksājumu kopsumma ir mazāka par 100 euro.

7. Atbalsttiesīgas lauksaimniecības zemes noteikšanas kritēriji

62. Tiešo maksājumu platību atbalstu nepiešķir par lauksaimniecības zemi, ja:

62.1. tajā ir vairāk nekā 50 atsevišķi augošu koku vienā hektārā;

62.2. tajā ir invazīvo latvāņu ģints augi, kam izveidojušās ziedkopas;

62.3.  tajā aug vilkvālītes vai tā ir mitrzeme, kas laikposmā no 15. maija līdz 15. septembrim ir klāta ar ūdeni ilgāk nekā četras nedēļas pēc kārtas;

62.4. to izmanto nelauksaimnieciskai darbībai, īpaši ceļu būvei, telšu novietošanai, auto un tehnikas stāvvietām, izstāžu, gadatirgu, sporta, atpūtas un citu sabiedrisku pasākumu rīkošanai laikposmā no 15. maija līdz 15. septembrim ilgāk nekā četras nedēļas pēc kārtas, un tai nepieciešama augsnes virskārtas atjaunošana un izlīdzināšana vai zālāju zelmeņa atjaunošana;

62.5.  tā ir platība, ko pārsvarā izmanto nelauksaimnieciskai darbībai, uz tās atrodas lidlauks (izdota apliecība saskaņā ar normatīvajiem aktiem par civilās aviācijas lidlauku izveidošanu, sertifikāciju un ekspluatāciju), pastāvīgs sporta laukums, tostarp golfa laukums, lauki vai nogāzes, kurās ierīkotas slēpošanas un citu sporta veidu trases ar aprīkojumu, zirgu izjāžu laukums ar aprīkojumu, atpūtas un kempingu laukums, siltumnīcas ar grīdas segumu vai ceļi.

63.  Koku maksimālo biezību aprēķina saskaņā ar regulas Nr. 640/2014 9. panta 3. punktu, ieskaitot kokus, kuru vainaga projekcija nepārsniedz 0,01 hektāru.

64.  Tiešos maksājumus var saņemt par platību, kurā stāda un audzē viena vecuma īscirtmeta atvasāju sugas – apsi (Populus spp.), kārklu (Salix spp.) vai baltalksni (Alnus incana) – ar piecu gadu maksimālo cirtes aprites laiku un kurā saskaņā ar meliorācijas kadastra datiem pēc stāvokļa 2011. gada 1. jūlijā nav reģistrētas meliorācijas sistēmas, kā arī pēc 2011. gada 1. jūlija nav no jauna izveidota meliorācijas sistēma.

65.  Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 4. panta 2. punkta "a" apakšpunktam aramzeme ir uzturēta kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, ja:

65.1.  augsnes virsma ir līdzena atbilstoši lauksaimniecības apsaimniekošanas veidam un vietas mikroreljefam, tā ir piemērota pirmssējas apstrādei vai zālāja un citu augu nopļaušanai vai novākšanai, kā arī nav nepieciešams uzklāt augsni vai nolīdzināt augsnes virsmu, izmantojot šķūrēšanas vai iekrāvēju tehniku;

65.2.  tajā nav krūmu dzinumu, kas vecāki par vienu gadu;

65.3.  izmantojot to kā papuvi, nezāles tiek apkarotas un augi, arī tie, kas audzēti zaļmēslojumam, tiek iestrādāti augsnē līdz kārtējā gada 15. septembrim, vai saimniecībās, kas uzņēmušās lauku attīstības platībatkarīgā atbalsta saistības pasākumā "Bioloģiskā lauksaimniecība" un papuvi saglabā divus gadus pēc kārtas vai ilgāk, augi tiek iestrādāti augsnē vismaz līdz katra otrā gada 15. septembrim.

66.  Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 4. panta 2. punkta "a" apakšpunktam aramzemē sēti zālāji un ilggadīgie zālāji ir uzturēti ganīšanai piemērotā stāvoklī, ja tie līdz kārtējā gada 15. augustam ir noganīti vai nopļauti un novākti, izņemot:

66.1.  aramzemē sētos zālājus un ilggadīgos zālājus, kas izmantojami biškopībā nektāra vākšanai vai ārstniecības augu vākšanai, ja tie ir nopļauti un novākti līdz kārtējā gada 15. septembrim;

66.2.  ilggadīgos zālājus, kas atzīti par bioloģiski vērtīgiem zālājiem vai no lauksaimnieciskās darbības atkarīgiem Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopiem un putnu dzīvotnēm, ja tie ir noganīti vai nopļauti un novākti termiņā, kas noteikts normatīvajos aktos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā;

66.3.  zālājus, kas tiek izmantoti zālāju sēklaudzēšanai un kārtējā gadā ir pieteikti lauku apskatei Valsts augu aizsardzības dienestā, ja tie ir nokulti līdz kārtējā gada 1. oktobrim;

66.4.  platību, ko aizņem enerģijas ieguvei audzēta klūdziņu prosa un miežubrālis, kuru ziedēšanas fāze ir sasniegta iepriekšējā gadā, ja šī platība ir nopļauta un novākta līdz kārtējā gada 1. maijam.

67.  Ilggadīgo stādījumu platība ir uzturēta kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, ja rindstarpas, kuru platums pārsniedz vienu metru, tiek izpļautas vai mehāniski apstrādātas līdz kārtējā gada 15. septembrim.

68.  Atbalsttiesīgajā platībā var iekļaut grāvjus, dzīvžogus un koku rindas, kas nav platākas par diviem metriem.

69.  Ja atbalsttiesīgie ainavas elementi – koku un krūmu puduri, kuru platība nepārsniedz 0,01 hektāru, – ir identificēti un atrodas gan uz aramzemes, gan ilggadīgo zālāju vai ilggadīgo stādījumu platības, šo ainavas elementu aizņemtā platība tiek attiecināta uz attiecīgo zemes izmantošanas veidu proporcionāli to aizņemtajai platībai.

70.  Ja atbalsttiesīgie ainavas elementi – atsevišķi augoši koki – ir identificēti un atrodas uz robežas starp lauksaimniecības zemes platību ar dažādu izmantošanas veidu, ainavas elementu aizņemto platību sadala vienādi starp katru attiecīgo zemes platību.

71.  Ja aramzeme piecus un vairāk gadus pēc kārtas ir deklarēta kā papuve un atbilst regulas Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta "h" apakšpunkta nosacījumiem, un netiek deklarēta kā ekoloģiski nozīmīga platība, to klasificē kā ilggadīgo zālāju.

72.  Ja vienā lauku blokā starpība starp tā platības un lauku platības kopsummu, ko vienotajā iesniegumā ir pieteicis viens vai vairāki lauksaimnieki, nepārsniedz 0,1 hektāru, bet ne vairāk kā vienu procentu no lauku bloka platības, lauku platību proporcionāli samazina. Atbalsttiesīgās platības aprēķinā par pamatu ņem reālo platības lielumu.

73.  Lauksaimniecības zemes platībā neiekļauj cilvēka radītas konstrukcijas un objektus, īpaši būves, celtnes, ceļus, akmeņu krāvumus un pastāvīgus dīķus.

8. Savstarpējā atbilstība

74. Atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 93. pantam obligātās apsaimniekošanas prasības ir noteiktas šo noteikumu 5. pielikumā.

75. Ja lauksaimnieks neievēro kādu šo noteikumu 76. punktā minēto laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumu un šo noteikumu 5. pielikumā minēto obligāto apsaimniekošanas prasību, šo noteikumu 2. punktā minētā atbalsta apmēru (izņemot šo noteikumu 2.17. apakšpunktā minēto maksājumu) samazina atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 97. pantam.

8.1. Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi

76.  Atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 94. panta prasībām lauksaimnieks ievēro šādus lauksaimniecības zemes laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus:

76.1.  nelieto mēslošanas līdzekļus 10 metru platā joslā gar ūdensobjektu, kas noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru un ūdenstilpju klasifikatoru;

76.2. ir saņēmis ūdens resursu lietošanas atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens resursu lietošanas atļauju, ja, veicot lauksaimnieciskas darbības, apūdeņošanā izmanto vairāk nekā 10 kubikmetru virszemes vai pazemes ūdeņu diennaktī;

76.3. pazemes ūdeņos neievada piesārņojošās vielas, arī prioritārās vielas un bīstamās vielas, ja nav saņemta atbilstoša atļauja saskaņā ar kārtību, kādā tiek noteikta piesārņojošo vielu emisija ūdenī;

76.4.  lauksaimniecības zemes daļu, kuras nogāzes garums ir vismaz 20 metru un slīpums ir lielāks par 10 grādiem, no kārtējā gada 1. oktobra līdz nākamā gada 31. martam nodrošina vismaz ar minimālu kultūraugu veģetāciju vai saglabā rugaini;

76.5. lauksaimniecības zemē kopj savā atbildībā esošo meliorācijas sistēmu, nodrošinot tās darbību, saglabāšanu un zemes mitruma režīma regulēšanu:

76.5.1.   ūdensnoteku un novadgrāvju gultnēs vismaz viena metra platumā novāc kokus un krūmus, to atvases nopļauj vismaz vienu reizi divos gados, izvāc grunts ieskalojumus, sadzīves atkritumus, kritušus kokus, piesērējumus un bebru aizsprostojumus, kas traucē ūdens plūsmu gultnē;

76.5.2.   drenu sistēmā drenu akas nosedz ar vāku, iztīra drenu akas piesērējumu, kā arī drenu kolektoru iztekas no sanesumiem un novāc kokaugus ap drenu kolektoru iztekām vismaz piecu metru attālumā uz katru pusi no iztekas;

76.6.  rugaini vai sauso zāli nededzina uz lauka;

76.7.  saglabā un nepieļauj dabas pieminekļu – dižakmeņu, aizsargājamu koku un aleju – iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tie aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu;

76.8.  lauksaimniecības zemes platībā esošos invazīvos latvāņu ģints augu sugas augus nopļauj līdz brīdim, kad tiem veidojas ziedkopas;

76.9.  laikposmā no 15. marta līdz 31. jūlijam necērt un negriež dzīvžogus un kokus, izņemot ilggadīgos stādījumus, platībā, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, un no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam – pārējās teritorijās.

8.2. Savstarpējās atbilstības kontroles sistēma

77.  Lauksaimnieku, kas pretendē uz šo noteikumu 2. punktā minēto atbalstu (izņemot šo noteikumu 2.17. apakšpunktā minēto maksājumu), izraugās pārbaudei saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 96. panta nosacījumiem. Pārbaudi veic normatīvajos aktos par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai finansējuma administrēšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā noteiktās kompetentās kontroles iestādes.

78.  Lauksaimnieks nodrošina iespēju kompetentajām kontroles iestādēm veikt saimniecībā savstarpējās atbilstības pārbaudes un pēc pieprasījuma uzrāda pārbaudei nepieciešamos dokumentus.

79.  Par obligāto apsaimniekošanas prasību pārbaudi saimniecībā kompetentā kontroles iestāde saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 72. pantu sagatavo kontroles ziņojumu.

80.  Lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 79. punktā minētā ziņojuma saņemšanas var iesniegt kompetentajā kontroles iestādē kontroles ziņojuma precizējumus.

81.  Par tīšu pārkāpumu regulas Nr. 1306/2013 99. panta 3. punkta izpratnē atzīst pārkāpumu, kas rada apdraudējumu sabiedrības vai dzīvnieku veselībai vai kura dēļ trešajām personām rodas finansiāli zaudējumi vai papildu izmaksas, lai novērstu pārkāpuma sekas.

9. Vienotais platības maksājums

82. Vienoto platības maksājumu piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 36. pantu un regulas Nr. 639/2014 35. pantu.

83.  Pretendējot uz vienoto platības maksājumu, lauksaimnieks kopā ar vienoto iesniegumu (1. pielikums) Lauku atbalsta dienestā iesniedz šādus dokumentus:

83.1.  Lauku atbalsta dienesta sagatavoto lauku bloku karti, kurā atzīmē vienotajā iesniegumā (1. pielikums) deklarēto lauksaimniecības zemes platību un ekoloģiski nozīmīgo platību;

83.2. īscirtmeta atvasāju sugu stādu izcelsmes apliecinājumu (kopiju), ja atbalstam piesaka šo noteikumu 64. punktā minētās īscirtmeta atvasāju sugas;

83.3. informāciju par lauksaimniecības kultūraugu izmantošanas veidiem (6. pielikums), ja lauksaimnieks pretendē arī uz brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem un audzē proteīnaugus arī enerģijas ieguvei vai ja aramzemes platība ir vismaz 10 hektāru.

84.  Vienotā platības maksājuma likmi Lauku atbalsta dienests aprēķina saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 36. panta 2. punktu.

10. Papildu nosacījumi tiešo maksājumu piešķiršanai par kaņepju platību

85.  Lauksaimniekam ir tiesības pretendēt uz vienoto platības maksājumu, mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumu un brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem par kaņepju platību, ja tā saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 45. pantu ir iekļauta kaņepju tetrahidrokanabinola (turpmāk – THC) monitoringā.

86.  Lauksaimniecības zemi ar vienlaidu platību, kas nav mazāka par 0,3 hektāriem, vienotajā iesniegumā (1. pielikums) deklarē, norādot kaņepēm atbilstošu zemes izmantošanas veidu un kodu (2. pielikums), un norāda kā vienu lauku, kurā iesētas vienas atbalsttiesīgas kaņepju šķirnes sertificētas sēklas. Lauksaimnieks, kas pretendē uz vienoto platības maksājumu par kaņepju platību, papildus vienotajam iesniegumam Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 15. maijam iesniedz:

86.1.  vienotajam platības maksājumam pieteiktās kaņepju sējplatības deklarāciju (7. pielikums) ar informāciju par kaņepju sējplatību, iesēto kaņepju šķirnēm un izsēto sēklu apjomu (kg/ha);

86.2.  katras iesētās kaņepju sēklas šķirnes iepakojuma oficiālās etiķetes oriģinālu, kurā norādītais sēklas daudzums atbilst deklarācijā minētajam izsētajam kaņepju sēklu daudzumam (minimālais kaņepju izsējamais daudzums ir 25 kg/ha).

87.  Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15. jūnijam Valsts augu aizsardzības dienestā iesniedz personīgi vai elektroniska dokumenta veidā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu vai nosūta pa pastu iesniegumu platības iekļaušanai kaņepju THC monitoringā (8. pielikums).

88.  Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 30. jūnijam saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi un atbilstoši tā izsniegtajam rēķinam veic maksājumu par platību iekļaušanu kaņepju THC monitoringā, ieskaitot naudu rēķinā norādītajā kontā.

89.  Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības anulēt platības iekļaušanu kaņepju THC monitoringā kārtējā gadā, neatmaksājot par platības iekļaušanu kaņepju THC monitoringā samaksāto naudu, ja šo noteikumu 87. punktā minētajā iesniegumā ir sniegta nepatiesa informācija par kaņepju platību vai nav veikta samaksa par visu norādīto kaņepju platību.

90.  Lauku atbalsta dienests saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 30. panta "g" apakšpunktu un 34. panta 2. punktu izraugās lauksaimnieku, kas pretendē uz vienoto platības maksājumu par kaņepju platību, lai veiktu pārbaudi viņa saimniecībā. Pārbaudi veic Valsts augu aizsardzības dienesta amatpersona.

91. Valsts augu aizsardzības dienests par plānoto pārbaudi informē lauksaimniekus, kuru saimniecības izraudzītas pārbaudei saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 30. panta "g" apakšpunktu un 34. panta 2. punktu. Lai īstenotu pārbaudi saimniecībā, lauksaimnieks Valsts augu aizsardzības dienestu informē par kaņepju ziedēšanas sākumu.

11. Maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi

92.  Maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 III sadaļas 3. nodaļu un regulas Nr. 639/2014 3. nodaļu.

93. Atbalsta likmi maksājumam par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi aprēķina Lauku atbalsta dienests saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 43. panta 9. punkta otro daļu.

94.  Maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi ir tiesīgs saņemt lauksaimnieks, kuram izsniegts sertifikāts par bioloģiskās lauksaimniecības atbilstību vai izziņa par pārejas perioda uz bioloģisko lauksaimniecību uzsākšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību un kura bioloģiskajai ražošanai izmantojamā lauksaimniecības zeme saskaņā ar kontroles iestādes apliecinājumu atbilst Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulas Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (turpmāk – regula Nr. 834/2007) 11. pantam.

95. Saimniecībā, kurā bioloģiskās saimniekošanas metodes izmanto tikai daļā no saimniecības lauksaimniecības zemes, regulas Nr. 1307/2013 44. un 46. pantā minētos platības sliekšņus attiecina uz to saimniecības lauksaimniecības zemes platību, ko neizmanto bioloģiskajai ražošanai saskaņā ar regulas Nr. 834/2007 11. pantu.

96.  Lauksaimnieks, kam ir tiesības uz maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 43. panta 11. punktu var atteikties no minētajām tiesībām, izdarot par to atzīmi vienotajā iesniegumā (1. pielikums). Atteikuma gadījumā lauksaimnieks nodrošina regulas Nr. 1307/2013 III sadaļas 3. nodaļas prasību izpildi visā savas saimniecības atbalsttiesīgajā lauksaimniecības platībā.

11.1. Kultūraugu dažādošana

97. Kultūraugu dažādošanas prasību piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 44. pantu un regulas Nr. 639/2014 40. pantu.

98.  Kultūraugu saraksts atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 44. panta 4. punkta "a", "b" un "d" apakšpunktam ir noteikts šo noteikumu 9. pielikumā.

99.  Atbilstoši regulas Nr. 639/2014 40. panta 1. punktam kultūraugi vai to augu atliekas atrodas uz lauka no 15. jūnija līdz 31. augustam.

100.  Atbilstoši regulas Nr. 639/2014 40. panta 3. punktam visus kultūraugus, kas audzēti, izmantojot sēklu maisījumu, uzskata par kultūraugu maisījumu.

101.  Deklarējot kultūraugus ar nosaukumu "Pārējie citur neminēti kultūraugi, sēti tīrsējā aramzemē" vai "Dažādi kultūraugi nelielā platībā jeb vairāki kultūraugi, audzēti vienlaidu laukā, ja katrs no kultūraugiem attiecīgajā laukā aizņem mazāk par 0,3 ha", lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz papildu deklarāciju, norādot informāciju par katru kultūraugu atsevišķi atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 44. panta 4. punkta "a" vai "b" apakšpunktam un tā aizņemto platību.

102.  Dažādu kultūraugu īpatsvara aprēķināšanai kultūrauga aizņemtajā platībā ietver ainavas elementus, kas ir daļa no atbalsttiesīgās platības saskaņā ar regulas Nr. 640/2014 9. pantu.

103. Kultūraugu dažādošanas prasību uzskata par izpildītu, ja pēc vienotā iesnieguma (1. pielikums) iesniegšanas un kultūraugu deklarēšanas nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ kultūraugu sēklas neuzdīgst vai tiek kavēta kultūrauga augšana, vai kultūrauga sējums tiek iznīcināts, ja pārbaudēs tiek konstatēts, ka kultūraugu dažādošanas prasība ir izpildīta ar citiem kultūraugiem, nevis vienotajā iesniegumā deklarētajiem, izņemot gadījumus, ja deklarētais kultūraugs ietekmē kultūraugu dažādošanas vai ekoloģiski nozīmīgas platības izveides prasības atbrīvojuma piemērošanu.

11.2. Aizsargājamie ekoloģiski jutīgie ilggadīgie zālāji

104.  Aizsargājamu ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju saglabāšanas prasību piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 45. panta 1. punktu un regulas Nr. 639/2014 43. pantu.

105.  Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 45. panta 1. punktam aizsargājamie ekoloģiski jutīgie ilggadīgie zālāji ir zālāji, kas atzīti par Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu un Eiropas Savienības nozīmes putnu dzīvotni saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu, par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu, par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu, par Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu, par to Eiropas Kopienā nozīmīgu dzīvnieku un augu sugu sarakstu, kurām nepieciešama aizsardzība, un to dzīvnieku un augu sugu indivīdu sarakstu, kuru ieguvei savvaļā var piemērot ierobežotas izmantošanas nosacījumus.

106.  Regulas Nr. 1307/2013 45. panta nosacījumus kārtējā gadā piemēro tām aizsargājamām ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju platībām, kas pēc stāvokļa iepriekšējā gada 31. decembrī ir kartogrāfiski identificētas Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē, izmantojot Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" datus.

107.  Šo noteikumu 105. un 106. punktā noteiktajā aizsargājamo ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju platībā netiek iekļauta zālāju aizņemtā platība, kas atrodas kādā no ekspluatācijas aizsargjoslām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām.

108.  Lauksaimniekam, kas deklarētajā platībā ir uzaris aizsargājamos ekoloģiski jutīgos ilggadīgos zālājus vai tos pārveidojis citos zemes izmantošanas veidos, pēc šādas rīcības konstatēšanas līdz nākamā gada 9. jūnijam ir pienākums attiecīgo platību atkal pārveidot par ilggadīgo zālāju.

11.3. Ilggadīgo zālāju saglabāšana

109.  Ilggadīgo zālāju saglabāšanas prasību piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 45. panta 2., 3., 4. un 5. punktu un regulas Nr. 639/2014 44. pantu.

110.  Regulas Nr. 1307/2013 45. panta 2. punkta nosacījumus piemēro attiecībā uz valsts kopējo lauksaimniecības zemi.

111. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 45. panta 2. punktam un regulas Nr. 639/2014 43. pantam Lauku atbalsta dienests aprēķina un katru gadu līdz 20. augustam oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē informāciju par:

111.1.  ilggadīgo zālāju platības īpatsvaru kārtējā gadā;

111.2.  ilggadīgo zālāju atsauces platības un kārtējā gada ilggadīgo zālāju platības īpatsvara attiecības izmaiņām.

112. Ja šo noteikumu 111.2. apakšpunktā minētā attiecība valstī ir samazinājusies par trim, bet ne vairāk kā par pieciem procentiem, lauksaimniekam, kas piesakās uz šo noteikumu 2. punktā minēto atbalstu, ir pienākums nepārveidot ilggadīgo zālāju platību par citām vajadzībām izmantojamu zemi, ja vien nav saņemts Lauku atbalsta dienesta saskaņojums.

113. Šo noteikumu 112. punktā minēto saskaņojumu Lauku atbalsta dienests izsniedz lauksaimniekam, kas pilnībā pārstrukturē saimniecību, pārveidojot to par augkopības saimniecību vai likvidējot vai samazinot mājlopu skaitu ganāmpulkā par vairāk nekā 50 procentiem pēc stāvokļa kārtējā gada 15. jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo datumu.

114.  Ja šo noteikumu 111.2. apakšpunktā minētā attiecība valstī ir samazinājusies vairāk nekā par pieciem procentiem:

114.1.  lauksaimniekam ir aizliegts pārveidot ilggadīgo zālāju platību par citām vajadzībām izmantojamu zemi;

114.2.  Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 30. septembrim saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 44. panta 2. un 3. punktu informē lauksaimnieku par prasību pārveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgo zālāju platību, norādot attiecīgās platības lielumu;

114.3.  lauksaimnieks atjauno ilggadīgo zālāju platību līdz nākamā gada 9. jūnijam pēc šādas prasības saņemšanas.

11.4. Ekoloģiski nozīmīga platība

115. Ekoloģiski nozīmīgas platības izveides vai saglabāšanas prasību piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 46. pantu un regulas Nr. 639/2014 45. un 48. pantu.

116.  Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 46. panta 2. punktam ekoloģiski nozīmīga platība ir:

116.1. papuvē esoša zeme, kas tiek uzturēta vismaz sešus mēnešus pēc kārtas kārtējā gadā un vismaz līdz kārtējā gada 15. jūlijam;

116.2.  zeme zem dižkokiem, alejām un dižakmeņiem, kas aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu;

116.3.  zeme 0,01 līdz 0,3 hektāru platībā, ko aizņem grupā augoši koki un koku un krūmu puduri;

116.4.   1–20 metru platas laukmales, kurās nav koku un krūmu dzinumu, kas vecāki par vienu gadu. Laukmales augu segums ir atšķirīgs no blakus esošās lauksaimniecības zemes augu seguma, un tās var appļaut;

116.5.  dīķi 0,01 līdz 0,1 hektāra platībā, ietverot arī piekrastes veģetāciju ne vairāk kā 10 metru platā joslā;

116.6.   2–6 metrus platas buferjoslas gar ūdens objektu, kas noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru, ietverot arī krasta veģetāciju. Buferjoslas augu segums ir atšķirīgs no blakus esošās lauksaimniecības zemes augu seguma, un to iespējams appļaut vai noganīt;

116.7.  zeme, ko aizņem līdz kārtējā gada 15. septembrim labības vai labības un proteīnaugu pasējā sētas šādas stiebrzāles tīrsējā vai maisījumā – daudzziedu viengadīgā airene, ganību airene, hibrīdā airene, auzeņairene, pļavas timotiņš, kamolzāle, pļavas auzene, niedru auzene, sarkanā auzene, aitu auzene, rupjā auzene, bezakotu lāčauza, mīkstā lāčauza, pļavas lapsaste, pļavas skarene, purva skarene, parastā skarene, parastā smilga, baltā smilga vai ložņu smilga;

116.8. platības, ko aizņem slāpekli piesaistoši kultūraugi – lucerna (Medicago), ragainais vanagnadziņš (Lotus corniculatus), āboliņš (Trifolium), ieskaitot sarkano āboliņu, bastarda āboliņu un balto āboliņu, lauka pupas (Vicia faba), vīķi (Vicia), zirņi (Pisum), amoliņš (Meliotus), austrumu galega (Galega) un esparsete (Onobryschis). Slāpekli piesaistoši kultūraugi audzējami tīrsējā vai maisījumos, kas veidoti tikai no slāpekli piesaistošajiem kultūraugiem. Ja slāpekli piesaistošos kultūraugus audzē laukā, kas piekļaujas ūdens objektam, kurš noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru, gar attiecīgo ūdensobjektu izveido vismaz divus metrus platu joslu, ko neizmanto lauksaimniecības produktu ražošanai.

117.  Aprēķinot platību, ko aizņem ekoloģiski nozīmīgas platības veidi saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 46. panta 3. punktu, izmanto šo noteikumu 10. pielikumā minētos svēruma un pārrēķina koeficientus.

118.  Saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 46. panta 7. punktu regulas Nr. 1307/2013 46. panta 1. punkta prasību 2015., 2016. un 2017. gadā nepiemēro lauksaimniekiem, kuru īpašumā vai lietošanā esošā aramzeme vairāk nekā 50 procentu platībā atrodas šo noteikumu 11. pielikumā minētajos pagastos vai novados.

119.  Mākslīgi veidotas sētas, kas atrodas starp aramzemi un ainavas elementiem (buferjoslu, laukmali, dīķi vai koku un krūmu grupu), neuzskata par šķērsli šo ainavas elementu un aramzemes fiziskai saskarei un deklarēšanai ekoloģiski nozīmīgas platības statusā.

120.  Lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz pierādījumu par to, ka platība, ko aizņem šo noteikumu 116.2., 116.3. un 116.5. apakšpunktā minētie ainavu elementi, ir viņa īpašumā vai lietošanā pēc stāvokļa kārtējā gada 15. jūnijā.

121.  Dīķus un koku un krūmu grupas uzskata par ekoloģiski nozīmīgu platību, ja:

121.1.  tos pilnībā ieskauj lauksaimnieka rīcībā esošā aramzeme vai šo ainavas elementu robežas fiziski saskaras ar aramzemes robežu;

121.2. starp dīķi un aramzemi vai starp koku un krūmu grupu ir izvietota laukmale vai buferjosla, kas ietverta atbalsttiesīgajā lauksaimniecības zemes platībā.

122.  Laukmales, buferjoslas un aizsargājamās koku alejas saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 46. panta 2. punktu uzskata par saimniecības aramzemei blakusesošu ekoloģiski nozīmīgu platību, ja to garākā mala fiziski saskaras ar saimniecības aramzemes lauka malu.

123.  Laukmali un buferjoslu uzskata par aramzemei blakusesošu platību, ja to vismaz piecus gadus klāj zālaugu segums. Buferjoslas daļa, kas ietver piekrastes veģetāciju, ir aramzemei blakusesoša buferjoslas daļa, kas netiek iekļauta atbalsttiesīgajā platībā.

124.  Buferjoslas aizņemto platību neuzskata par laukmali, un laukmales aizņemto platību neuzskata par buferjoslu.

12. Maksājums gados jauniem lauksaimniekiem

125.  Maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem var saņemt lauksaimnieks, ja tas līdz kārtējā gada 15. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz vienoto iesniegumu (1. pielikums), norādot, ka tas pretendē uz attiecīgo maksājumu.

126.  Regulas Nr. 1307/2013 50. panta 2. punkta "a" apakšpunkta izpratnē fiziska persona pirmo reizi saimniecības vadītāja statusā dibina lauku saimniecību, kad attiecīgā persona vai tās īpašumā esošā zemnieku saimniecība vai kapitālsabiedrība, kurā tai pieder vismaz 20 procenti kapitāldaļu un paraksta tiesības, pirmo reizi veic vienu no šādām darbībām:

126.1.  iesniedz iesniegumu valsts vai Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai saņemšanai;

126.2.  deklarē lauksaimnieciskās darbības ieņēmumus Valsts ieņēmumu dienestā;

126.3.  reģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējs, norādot lauksaimniecisko darbību kā personas darbības veidu Valsts ieņēmumu dienestā.

127.  Regulas Nr. 639/2014 49. panta 1. punkta "b" apakšpunkta izpratnē:

127.1.  viens jaunais lauksaimnieks reāli un ilgstoši kontrolē kapitālsabiedrības lēmumus, ja tam pieder vismaz 50 procenti kapitāldaļu un paraksta tiesības gadā, kad iesniegts iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam;

127.2.  viens vai vairāki jauni lauksaimnieki reāli un ilgstoši kontrolē individuālā (ģimenes) uzņēmuma vai zemnieku saimniecības lēmumus, ja tie ir individuālā (ģimenes) uzņēmuma vai zemnieku saimniecības īpašnieki un tiem ir paraksta tiesības gadā, kad iesniegts iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam;

127.3.  vairāki jaunie lauksaimnieki reāli un ilgstoši kontrolē kapitālsabiedrības lēmumus, ja tiem kopā pieder vismaz 50 procenti kapitāldaļu un katram no tiem pieder vismaz 20 procenti kapitāldaļu un paraksta tiesības gadā, kad pirmo reizi iesniegts iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam. Ja kāds no gados jaunajiem lauksaimniekiem turpmākajos gados vairs nekontrolē kapitālsabiedrības lēmumus, uzskatāms, ka tos kontrolē pārējie gados jaunie lauksaimnieki, ja tiem piederošo kapitāldaļu skaits nav mazāks par kapitāldaļu skaitu, kāds bija to īpašumā pirmajā gadā, kad pirmo reizi tika iesniegts iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, un ja tiek saglabātas paraksta tiesības.

128.  Ja jaunais lauksaimnieks ir dibinājis un maksājumam gados jauniem lauksaimniekiem pieteicis vairākas tā kontrolē esošas saimniecības, maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem piešķir par tās pieteiktās saimniecības platību, kura ir dibināta pirmā.

129. Valsts ieņēmumu dienests pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma sniedz informāciju par šo noteikumu 126.2. un 126.3. apakšpunktā minēto datu atbilstību.

130. Maksājuma summu gados jauniem lauksaimniekiem Lauku atbalsta dienests aprēķina saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 50. panta 8. punktu.

131.  Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 50. panta 9. punktam maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem piešķir vienam atbalsta saņēmējam par ne vairāk kā 90 hektāriem.

13. Brīvprātīgs saistītais atbalsts

132.  Brīvprātīgu saistīto atbalstu var saņemt lauksaimnieks, ja tas līdz kārtējā gada 15. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz vienoto iesniegumu (1. pielikums), norādot izvēlēto brīvprātīga saistītā atbalsta veidu.

13.1.  Brīvprātīgs saistītais atbalsts par slaucamām govīm

133. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par slaucamām govīm piešķir, ja:

133.1.  tās ir turētas lauksaimnieka ganāmpulkā vairāk nekā trīs mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada 15. maija;

133.2. tās dzīves laikā ir reģistrētas un apzīmētas un par tām ir sniegta informācija normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu noteiktajā kārtībā;

133.3.  tiek veikta to pārraudzība atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku pārraudzību un izslaukums no govs, kurai pēdējā standarta laktācijā, kas noslēgta pārraudzības gadā, no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim ir vismaz 5500 kilogramu vai – govij bioloģiskās turēšanas apstākļos – 4500 kilogramu. Uz slaucamām govīm, kuru pirmā standarta laktācija tiek uzsākta pārraudzības gadā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim, izslaukuma prasība netiek attiecināta.

134.  Lauksaimnieks nodrošina piena izslaukuma kontroli, datu sagatavošanu un uzglabāšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par slaucamo govju pārraudzības kārtību. Lauksaimnieks izveido un veic saimniecības piena izmantošanas, arī realizācijas, uzskaiti, izmantojot elektroniskos datu uzglabāšanas līdzekļus vai iekārtojot uzskaites žurnālu, kurā informācija sakārtota hronoloģiskā secībā pēc kontroles datuma, pēc piena piegādes datuma ar ziņām par piena pircēju un piegādāto piena daudzumu un pēc piena pārstrādes datuma, ja piens tiek pārstrādāts saimniecībā.

135.  Atbilstoši regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktam atbalsta likmi attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo brīvprātīga saistītā atbalsta apmēru par slaucamām govīm ar slaucamo govju skaitu, kas attiecīgajā gadā dod tiesības saņemt atbalstu.

136. Informāciju par lauksaimniekiem, kas var saņemt brīvprātīgu saistīto atbalstu par slaucamām govīm, un slaucamo govju skaitu, kas attiecīgajā gadā dod tiesības saņemt atbalstu, iegūst no Lauksaimniecības datu centra lauksaimniecības dzīvnieku reģistra.

137.  Potenciāli atbalsttiesīgās slaucamās govis, attiecībā uz kurām konstatē, ka tās ir nepareizi identificētas vai reģistrētas dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, atbilstoši regulas Nr. 809/2014 21. panta 4. punkta "b" apakšpunktam uzskata par slaucamām govīm, attiecībā uz kurām ir konstatētas neatbilstības, kā minēts regulas Nr. 640/2014 31. pantā.

138. Lai pārliecinātos par saimniecību atbilstību šo noteikumu 133. apakšpunktā minētajām prasībām, Lauksaimniecības datu centrs saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 42. pantu veic pārbaudes saimniecībās, pārbaudot saimniecību piena izslaukuma kontroles datu, piena realizācijas un izmantošanas datu uzskaiti, kā arī atbilstību dzīvnieku identificēšanas un reģistrēšanas prasībām. Lauksaimniecības datu centrs sagatavo regulas Nr. 809/2014 43. pantā minēto kontroles ziņojumu un iesniedz to Lauku atbalsta dienestā.

139.  Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 33. pantam un 34. panta 3. punktam izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par slaucamām govīm pārbaudes izlasi un to saimniecību sarakstu, kurās veicama pārbaude, un iesniedz to Lauksaimniecības datu centrā.

140. Lauksaimniecības datu centrs sniedz Lauku atbalsta dienestam tā pieprasīto informāciju par saimniecībās veiktajām pārbaudēm un to rezultātiem saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 2. panta 2. punktu.

13.2. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par kazām

141.  Brīvprātīgu saistīto atbalstu par kazām var saņemt lauksaimnieks, ja laikposmā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim ganāmpulkā ir vismaz trīs atbalsttiesīgas kazu mātes.

142. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par kazām piešķir, ja tās:

142.1.  laikposmā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim ir atnesušās;

142.2.  ir turētas lauksaimnieka ganāmpulkā vairāk nekā trīs mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada 15. maija;

142.3.  dzīves laikā ir reģistrētas un apzīmētas un par tām ir sniegta informācija saskaņā ar normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu noteikto kārtību.

143.  Atbalsta likmi saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar kazu skaitu, kas attiecīgajā gadā dod tiesības saņemt atbalstu.

144. Informāciju par lauksaimniekiem, kas var saņemt brīvprātīgu saistīto atbalstu par kazām, un kazu sarakstu, par kurām attiecīgajā gadā ir tiesības saņemt atbalstu, iegūst no Lauksaimniecības datu centra lauksaimniecības dzīvnieku reģistra.

145. Potenciāli atbalsttiesīgās kazas, attiecībā uz kurām konstatē, ka tās ir nepareizi identificētas vai reģistrētas dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, atbilstoši regulas Nr. 809/2014 21. panta 4. punkta "b"apakšpunktam uzskata par kazām, attiecībā uz kurām ir konstatētas neatbilstības, kā minēts regulas Nr. 640/2014 31. pantā.

146. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 33. pantam un 34. panta 3. punktam izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par kazām pārbaudes izlasi un to saimniecību sarakstu, kurās veicama pārbaude, un iesniedz to Lauksaimniecības datu centrā.

147.  Saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 2. panta 2. punktu brīvprātīga saistītā atbalsta par kazām piemērošanai Lauksaimniecības datu centrs sniedz Lauku atbalsta dienestam tā pieprasīto informāciju par saimniecībās veiktajām pārbaudēm.

148.  Lai pārliecinātos par saimniecību atbilstību šo noteikumu 141. un 142. punktā minētajām prasībām, Lauksaimniecības datu centrs saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 42. pantu veic saimniecībās pārbaudes, pārbaudot dzīvnieku un ganāmpulku reģistros esošās informācijas atbilstību situācijai saimniecībā, ja lauksaimnieks izmanto autorizēto Lauksaimniecības datu centra datubāzi, vai saimniecībā izveidoto reģistru informācijas atbilstību situācijai saimniecībā un Lauksaimniecības datu centra dzīvnieku un ganāmpulku reģistra informācijai. Lauksaimniecības datu centrs saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 43. pantu sagatavo kontroles ziņojumu un iesniedz to Lauku atbalsta dienestā.

13.3. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par liellopiem

149.  Brīvprātīgu saistīto atbalstu par liellopiem piešķir par šādiem šo noteikumu 12. pielikumā minētajiem gaļas šķirnes vai kombinētās (piena–gaļas) šķirnes liellopiem vai krustojumā ar šo šķirņu dzīvnieku iegūtajiem liellopiem:

149.1.  teli – sieviešu kārtas liellopu, kas vēl nav atnesusies, kārtējā gada laikā saimniecībā ir sasniegusi 16 mēnešu vecumu un ir turēta vairāk nekā sešus mēnešus ilgu turēšanas periodu, kas noslēdzas 16 mēnešu vecuma sasniegšanas dienā;

149.2.  bulli vai vērsi, kas kārtējā gada laikā saimniecībā sasniedzis 16 mēnešu vecumu un ir turēts vairāk nekā sešus mēnešus ilgu turēšanas periodu, kas noslēdzas 16 mēnešu vecuma sasniegšanas dienā;

149.3.  zīdītājgovi, ko neslauc, bet izmanto teļu zīdīšanai, un kura ir turēta lauksaimnieka ganāmpulkā vairāk nekā sešus mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada 15. maija.

150.  Brīvprātīgu saistīto atbalstu par liellopiem piešķir par liellopu, ja tas dzīves laikā ir reģistrēts un apzīmēts un par to ir sniegta informācija normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu noteiktajā kārtībā.

151.  Brīvprātīga saistītā atbalsta par liellopiem likmi saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar to dzīvnieku skaitu, kas attiecīgajā gadā dod tiesības saņemt atbalstu.

152.  Informāciju par lauksaimniekiem, kas var saņemt brīvprātīgu saistīto atbalstu par liellopiem, un to liellopu sarakstu, par kuriem attiecīgajā gadā ir tiesības saņemt atbalstu, iegūst no Lauksaimniecības datu centra lauksaimniecības dzīvnieku reģistra.

153.  Potenciāli atbalsttiesīgus liellopus, attiecībā uz kuriem konstatē, ka tie ir nepareizi identificēti vai reģistrēti dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, atbilstoši regulas Nr.  809/2014 21. panta 4. punkta "b" apakšpunktam uzskata par liellopiem, attiecībā uz kuriem ir konstatētas neatbilstības, kā minēts regulas Nr.  640/2014 31. pantā.

154.  Lauksaimniecības datu centrs veic šo noteikumu 149. un 150. punktā minēto atbilstību pārbaudi saimniecībā un sagatavo regulas Nr. 809/2014 42. un 43. pantā noteikto kontroles ziņojumu.

155.  Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 33. pantam un 34. panta 3. punktam izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par liellopiem pārbaudes izlasi un to saimniecību sarakstu, kurās veicama pārbaude, un iesniedz to Lauksaimniecības datu centrā.

156.  Saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 2. panta 2. punktu brīvprātīga saistītā atbalsta par liellopiem piemērošanai Lauksaimniecības datu centrs sniedz Lauku atbalsta dienestam tā pieprasīto informāciju par saimniecībās veiktajām pārbaudēm.

13.4. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par aitām

157.  Brīvprātīgu saistīto atbalstu par aitām var saņemt lauksaimnieks, ja laikposmā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim ganāmpulkā ir vismaz trīs atbalsttiesīgas aitu mātes.

158.  Brīvprātīgu saistīto atbalstu par aitām piešķir, ja tās:

158.1.  laikposmā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim ir atnesušās;

158.2.  pieder pie gaļas šķirnes vai kombinētās (vilnas–gaļas) šķirnes (13. pielikums) vai ir iegūtas, krustojot ar kādu no minētajām šķirnēm;

158.3.  dzīves laikā ir reģistrētas un apzīmētas un par tām ir sniegta informācija saskaņā ar normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu noteikto kārtību;

158.4.  ir turētas lauksaimnieka ganāmpulkā vairāk nekā trīs mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada 1. jūlija.

159.  Brīvprātīga saistītā atbalsta par aitām likmi saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālā atbalsta apmēru ar dzīvnieku skaitu, kas attiecīgajā gadā dod tiesības saņemt atbalstu.

160.  Informāciju par lauksaimniekiem, kas var saņemt brīvprātīgu saistīto atbalstu par aitām, un aitu sarakstu, par kurām attiecīgajā gadā ir tiesības saņemt atbalstu, iegūst no Lauksaimniecības datu centra lauksaimniecības dzīvnieku reģistra.

161.  Potenciāli atbalsttiesīgās aitas, attiecībā uz kurām konstatē, ka tās ir nepareizi identificētas vai reģistrētas dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, atbilstoši regulas Nr. 809/2014 21. panta 4. punkta "b" apakšpunktam uzskata par aitām, attiecībā uz kurām ir konstatētas neatbilstības, kā minēts regulas Nr.  640/2014 31. pantā.

162. Saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 2. panta 2. punktu brīvprātīga saistītā atbalsta par aitām piemērošanai Lauksaimniecības datu centrs sniedz Lauku atbalsta dienestam tā pieprasīto informāciju par saimniecībās veiktajām pārbaudēm.

163.  Lauksaimniecības datu centrs veic šo noteikumu 157. un 158. punktā minēto atbilstību pārbaudi saimniecībā un sagatavo regulas Nr. 809/2014 43. pantā noteikto kontroles ziņojumu, ko iesniedz Lauku atbalsta dienestā. Lauksaimniecības datu centrs saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 42. pantu veic pārbaudes saimniecībās, pārbaudot dzīvnieku un ganāmpulku reģistros esošās informācijas atbilstību situācijai saimniecībā, ja lauksaimnieks izmanto autorizēto Lauksaimniecības datu centra datubāzi, vai saimniecībā izveidoto reģistru informācijas atbilstību situācijai saimniecībā un Lauksaimniecības datu centra dzīvnieku un ganāmpulku reģistra informācijai.

164.  Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 33. pantam un 34. panta 3. punktam izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par aitām pārbaudes izlasi un to saimniecību sarakstu, kurās veicama pārbaude, un iesniedz to Lauksaimniecības datu centrā.

13.5. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par proteīnaugiem

165.  Brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem var saņemt par kārtējā gada proteīnaugu platību:

165.1.  ko aizņem tīrsējā sētas lauka pupas, zirņi, vīķi, lupīna, lucerna, austrumu galega, soja, kaņepes, sarkanais āboliņš, bastarda āboliņš vai baltais āboliņš;

165.2.  ko aizņem maisījumos ar graudaugiem sēti zirņi vai vīķi, ja zirņu vai vīķu sēklas masas, augu skaita vai to zaļmasas īpatsvars ir lielāks par 50 procentiem;

165.3.  kas nav pieteikta citam brīvprātīgam saistītajam atbalstam par platībām.

166.  Lauksaimniekam ir tiesības pretendēt uz brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem par kaņepju platību, ja tā ir atbalsttiesīga vienotā platības maksājuma saņemšanai.

167.  Brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem lauksaimnieks var saņemt, ja:

167.1.  kopējā proteīnaugu viena vai vairāku lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam;

167.2.  atbalstam pieteiktajā proteīnaugu platībā izaudzētie proteīnaugi netiek izmantoti enerģijas ieguvei.

168.  Šo noteikumu 165.2. apakšpunktā minēto zirņu vai vīķu īpatsvaru nosaka Lauku atbalsta dienests, veicot pārbaudes saimniecībā.

169. Saimniecība, kurā audzē proteīnaugus arī enerģijas ieguvei, iesniedz informāciju par lauksaimniecības kultūraugu izmantošanas veidiem (6. pielikums) saskaņā ar šo noteikumu 83.3. apakšpunktu un nodrošina atsevišķu uzskaiti par visu saimniecībā iegūto proteīnaugu ieguvi un izlietošanu.

170.  Lauku atbalsta dienests veic šo noteikumu 165. punktā minēto atbilstības nosacījumu pārbaudi saimniecībās, pārbaudot deklarētās informācijas atbilstību situācijai dabā un uzskaitei saimniecībā, un sagatavo kontroles ziņojumu.

171.  Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par proteīnaugiem saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot kārtējam gadam noteikto maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo šim atbalstam noteikto platību limitu – 39 237 hektāriem.

172.  Ja kopējais valstī pieteiktais atbalsttiesīgo hektāru skaits pārsniedz šo noteikumu 171. punktā minēto platību limitu, atbalsta likmei piemēro lineāro samazinājuma koeficientu, ko aprēķina, šo noteikumu 171. punktā minēto platību limitu dalot ar kārtējā gadā valstī kopumā pieteikto atbalsttiesīgo proteīnaugu hektāru skaitu.

13.6. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par cietes kartupeļiem

173. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par cietes kartupeļiem var saņemt lauksaimnieks, kas ar cietes ražotāju ir noslēdzis kartupeļu audzēšanas līgumu par noteiktu cietes kartupeļu stādījumu platību un noteikta kartupeļu daudzuma piegādi kārtējā gadā.

174. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par cietes kartupeļiem var saņemt, ja:

174.1.  kopējā cietes kartupeļu viena vai vairāku lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam;

174.2.  no viena hektāra novāktiem un cietes ražotājam piegādātiem cietes kartupeļiem ir iegūtas vismaz trīs tonnas kartupeļu cietes.

175.  Maksimālais lauksaimnieka cietes kartupeļu hektāru skaits, par kuru lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt atbalstu, nepārsniedz skaitu, ko nosaka, dalot ar trīs to kartupeļu cietes daudzumu, kuru iegūst no kārtējā gada kartupeļu cietes ražotājam piegādātājiem kartupeļiem.

176. Šo noteikumu 175. punktā minēto kartupeļu cietes daudzumu tonnās nosaka Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz piegādāto kartupeļu kravas tīrsvaru un kartupeļiem noteikto zemūdens svaru, kas paziņots saskaņā ar šo noteikumu 178. punktu. Kartupeļu cietes daudzumu tonnās par katru piegādāto kravu aprēķina, dalot kartupeļu tīrsvaru (kilogramos) ar šo noteikumu 14. pielikumā norādīto zemūdens svaram atbilstošo kartupeļu daudzumu, kas nepieciešams vienas tonnas kartupeļu cietes iegūšanai.

177. Kartupeļu tīrsvaru, kas nepieciešams kartupeļu cietes daudzuma aprēķināšanai, cietes ražotājs norādītajā piegādes laikā un vietā nosaka šādi:

177.1.  kartupeļu bruto svaru katrai kravai nosaka piegādes laikā, salīdzinot piekrauta un tukša transportlīdzekļa svaru;

177.2.  kartupeļu tīrsvaru nosaka, ņemot paraugus kartupeļu pieņemšanas laikā. Pirms tukša transportlīdzekļa nosvēršanas to atbrīvo no zemes atliekām. Svara noteikšanai ņem vismaz 20 kilogramu smagu paraugu. Bumbuļus nomazgā, atbrīvo no svešķermeņiem un nosver vēlreiz. Reģistrēto svaru samazina par diviem procentiem, ņemot vērā ūdens daudzumu, kas absorbēts, bumbuļus mazgājot. Iegūto kopējo samazinājumu piemēro 1000 kilogramiem kartupeļu.

178.  Cietes ražotājs un lauksaimnieks (kartupeļu piegādātājs) paraksta kartupeļu pieņemšanas apliecinājuma dokumentu trijos eksemplāros. Vienu apliecinājuma eksemplāru izsniedz lauksaimniekam kartupeļu piegādes brīdī, otru cietes ražotājs līdz kārtējā gada 1. decembrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā, bet trešo uzglabā pats.

179. Kartupeļu pieņemšanas apliecinājumā norāda vismaz šādu informāciju:

179.1. piegādes datums;

179.2. apliecinājuma dokumenta numurs;

179.3. audzēšanas līguma numurs;

179.4. kartupeļu audzētāja vārds vai nosaukums un adrese;

179.5.  transportlīdzekļa svars pēc ierašanās cietes ražotāja norādītajā piegādes vietā;

179.6.  transportlīdzekļa svars pēc izkraušanas un atbrīvošanas no zemes atliekām;

179.7.  piegādātās kravas bruto svars;

179.8.  piegādātās kravas bruto svara samazinājums procentos, ievērojot svešķermeņu svaru un absorbētā ūdens svaru kartupeļu mazgāšanas laikā;

179.9. piegādātās kravas bruto svara samazinājums svešķermeņu svara dēļ;

179.10. piegādātās kravas kopējais kartupeļu tīrsvars;

179.11. 5050 gramu kartupeļu zemūdens svars;

179.12. kravas piegādātāja un kravas pieņēmēja paraksts.

180.  Brīvprātīga saistītā atbalsta likmi par cietes kartupeļiem saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo atbalsttiesīgo cietes kartupeļu hektāru skaitu kārtējā gadā.

181.  Cietes ražotājs piecas darbdienas pirms cietes kartupeļu pieņemšanas sezonas uzsākšanas informē par to Lauku atbalsta dienestu un nodrošina tam pieejamību pieņemšanas procesam un uzskaites informācijai.

182.  Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam saimniecībā pārbauda platības atbilstību šo noteikumu 174.1. apakšpunktam.

183.  Lai Lauku atbalsta dienests pārliecinātos par cietes ražotājam piegādāto cietes kartupeļu daudzumu, lauksaimnieks pēc tā pieprasījuma iesniedz cietes kartupeļu pieņemšanas apliecinājuma dokumenta kopiju un nodrošina Lauku atbalsta dienestam pieejamību saimniecības uzskaites informācijai.

13.7. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par sertificētas sēklas kartupeļiem

184.  Brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētas sēklas kartupeļiem var saņemt, ja:

184.1.  attiecīgajā platībā ir iestādīti PB, B vai C1 kategorijas sēklas kartupeļi;

184.2.  tiek izpildītas kartupeļu sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kartupeļu sēklaudzēšanu, tostarp iegūta PB, B un C kategorijas sēkla;

184.3. kopējā sēklas kartupeļu viena vai vairāku lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam.

185.  Lauksaimnieks, Valsts augu aizsardzības dienestā piesakot sēklas kartupeļu platību lauku apskatei, sēklaudzēšanas lauku apskates pieteikumā norāda lauka numuru un lauka bloka numuru atbilstoši vienotajam iesniegumam, kas iesniegts Lauku atbalsta dienestā saskaņā ar šo noteikumu 132. punktu.

186.  Sēklas kartupeļu platību, kas neatbilst normatīvajos aktos par kartupeļu sēklaudzēšanu noteiktajām prasībām, uzskata par sēklas kartupeļu platību, par kuru konstatēta regulas Nr. 640/2014 19. pantā minētā neatbilstība, tāpēc piemērojams administratīvais sods, izņemot gadījumu, ja neatbilstība radusies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ, īpaši, ja to izraisījušas slimības, kaitēkļi un nelabvēlīgi laikapstākļi. Konstatējot nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanos, lauksaimnieks, lai to pierādītu, izdara fotouzņēmumus un nekavējoties informē Valsts augu aizsardzības dienestu, lai tas varētu apsekot attiecīgo platību.

187.  Valsts augu aizsardzības dienests veic šo noteikumu 184.1. un 184.2. apakšpunktā minēto atbilstības nosacījumu pārbaudi saimniecībās.

188.  Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam un 34. pantam izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par kartupeļiem pārbaudes izlasi un to saimniecību sarakstu, kurās veicama pārbaude, un iesniedz to Valsts augu aizsardzības dienestā.

189.  Valsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 2. panta 2. punktu un 41. panta 1. punkta "a", "b", "e", "f" un "h" apakšpunktu sagatavo kontroles ziņojumu un līdz nākamā gada 15. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz informāciju par sēklaudzēšanas platībām:

189.1.  kurās ir konstatēta neatbilstība;

189.2.  kuras atbilst šo noteikumu 184.1. un 184.2. apakšpunktā minētajām prasībām.

190.  Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par sertificētas sēklas kartupeļiem saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo atbalsttiesīgo sēklas kartupeļu aizņemto hektāru skaitu kārtējā gadā.

13.8. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām

191.  Brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētu stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām var saņemt, ja:

191.1.  attiecīgajā platībā tiek audzēts pļavas timotiņš, pļavas auzene, hibrīdā airene, daudzziedu viengadīgā airene, sarkanā auzene, ganību airene, niedru auzene, pļavas skarene, kamolzāle, sarkanais āboliņš, baltais āboliņš, austrumu galega, lucerna, bastarda āboliņš, facēlija, ragainie vanagnadziņi, zirņi, vīķi, lauka pupas vai lupīna (saldā jeb dzeltenā, baltā vai šaurlapu);

191.2.  tiek izpildītas stiebrzāļu un lopbarības augu sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lopbarības augu sēklaudzēšanu, tostarp iegūta PB, B un C kategorijas sēkla;

191.3. kopējā viena vai vairāku attiecīgo stiebrzāļu un lopbarības augu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam;

191.4.  attiecīgā platība nav pieteikta citam brīvprātīgam saistītajam atbalstam par platībām.

192.  Lauksaimnieks, Valsts augu aizsardzības dienestā piesakot stiebrzāļu un lopbarības augu platību lauku apskatei, sēklaudzēšanas lauku apskates pieteikumā norāda lauka numuru un lauka bloka numuru atbilstoši vienotajam iesniegumam, kas iesniegts Lauku atbalsta dienestā saskaņā ar šo noteikumu 132. punktu.

193.  Stiebrzāļu un lopbarības augu sēklaudzēšanas platību, kas neatbilst normatīvajos aktos par lopbarības augu sēklaudzēšanu noteiktajām prasībām, uzskata par platību, par kuru ir konstatēta regulas Nr. 640/2014 19. pantā minētā neatbilstība, tāpēc piemērojams administratīvais sods, izņemot gadījumu, ja neatbilstība radusies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ, īpaši, ja to izraisījušas slimības, kaitēkļi un nelabvēlīgi laikapstākļi. Konstatējot nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanos, lauksaimnieks, lai to pierādītu, izdara fotouzņēmumus un nekavējoties informē Valsts augu aizsardzības dienestu, lai tas varētu apsekot attiecīgo platību.

194. Valsts augu aizsardzības dienests pārbauda, vai saimniecībā tiek nodrošināta šo noteikumu 191.1. un 191.2. apakšpunktā minēto prasību izpilde.

195.  Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam un 34. pantam izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām pārbaudes izlasi un to saimniecību sarakstu, kurās veicama pārbaude, un iesniedz to Valsts augu aizsardzības dienestā.

196.  Saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 2. panta 2. punktu un 41. panta 1. punkta "a", "b", "e", "f" un "h" apakšpunktu Valsts augu aizsardzības dienests sagatavo kontroles ziņojumu un līdz nākamā gada 15. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz informāciju par sēklaudzēšanas platībām:

196.1. kurās ir konstatēta neatbilstība;

196.2. kuras atbilst šo noteikumu 191.1. un 191.2. apakšpunktā minētajām prasībām.

197.  Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo attiecīgo augu aizņemto atbalsttiesīgo hektāru skaitu.

13.9. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par sertificētu labības sēklu

198.  Brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētu labības sēklu var saņemt, ja:

198.1.  attiecīgajā platībā tiek audzēti kvieši (Triticum aestivum L., Triticum spelta L.), rudzi (Secale cereale L.), tritikāle (Triticosecale Wittm), mieži (Hordeum vulgare L.), auzas (Avena sativa L., Avena byzantina K. Koch, Avena nuda L.) un griķi (Fagopyrum esculentum Moench);

198.2.  tiek izpildītas labības sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par labības sēklaudzēšanu, tostarp iegūta PB, B un C kategorijas sēkla;

198.3.  kopējā viena vai vairāku ar labības sēklu apsētu lauku atbalsttiesīgā platība, ko aizņem šajā punktā minētie kultūraugi, nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam;

198.4.  attiecīgā platība nav pieteikta citam brīvprātīgam saistītajam atbalstam par platībām.

199.  Lauksaimnieks, Valsts augu aizsardzības dienestā piesakot labības sēklu platību lauku apskatei, sēklaudzēšanas lauku apskates pieteikumā norāda lauka numuru un lauka bloka numuru atbilstoši vienotajam iesniegumam, kas iesniegts Lauku atbalsta dienestā.

200.  Labības sēklaudzēšanas platību, kas neatbilst normatīvajos aktos par labības sēklaudzēšanu noteiktajām prasībām, uzskata par platību, par kuru ir konstatēta regulas Nr. 640/2014 19. pantā minētā neatbilstība, tāpēc piemērojams administratīvais sods, izņemot gadījumu, ja neatbilstība radusies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ, īpaši, ja to izraisījušas slimības, kaitēkļi un nelabvēlīgi laikapstākļi. Konstatējot nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanos, lauksaimnieks, lai to pierādītu, izdara fotouzņēmumus un nekavējoties informē Valsts augu aizsardzības dienestu, lai tas varētu apsekot attiecīgo platību.

201.  Valsts augu aizsardzības dienests pārbauda, vai saimniecībā tiek nodrošināta šo noteikumu 198.1. un 198.2. apakšpunktā minēto prasību izpilde.

202.  Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam un 34. pantam izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par sertificētu labības sēklu pārbaudes izlasi un to saimniecību izlasi, kurās veicama pārbaude, un iesniedz to Valsts augu aizsardzības dienestā.

203.  Saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 2. panta 2. punktu un 41. panta 1. punkta "a", "b", "e", "f" un "h" apakšpunktu Valsts augu aizsardzības dienests sagatavo kontroles ziņojumu un līdz nākamā gada 15. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz informāciju par sēklaudzēšanas platībām:

203.1.  kurās ir konstatēta neatbilstība;

203.2.  kuras atbilst šo noteikumu 198.1. un 198.2. apakšpunktā minētajām prasībām.

204.  Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par sertificētām labības sēklām saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo attiecīgo augu aizņemto atbalsttiesīgo hektāru skaitu.

13.10. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par miežiem

205. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par miežiem lauksaimnieks var saņemt, ja:

205.1. kopējā viena vai vairāku ar miežiem apsētu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam;

205.2.  attiecīgā platība nav pieteikta citam brīvprātīgam saistītajam atbalstam par platībām.

206.  Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam veic šo noteikumu 205. punktā minēto prasību pārbaudi saimniecībā.

207.  Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par miežiem saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo miežu aizņemto atbalsttiesīgo hektāru skaitu.

13.11. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par vasaras rapsi

208.  Brīvprātīgu saistīto atbalstu par vasaras rapsi (Brassica napus subsp. napus f. annua) lauksaimnieks var saņemt, ja kopējā viena vai vairāku ar vasaras rapsi apsētu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam.

209.  Nosakot vasaras rapša atbalstiesīgo platību, piemēro lineāro samazinājumu saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 3. punktu.

210.  Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam veic šo noteikumu 208. punktā minēto prasību pārbaudi saimniecībā un sagatavo kontroles ziņojumu.

211.  Brīvprātīga saistītā atbalsta par vasaras rapsi likmi saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo šim atbalstam noteikto platību limitu – 76 285 hektāriem.

212.  Ja kopējais valstī pieteiktais atbalsttiesīgo hektāru skaits pārsniedz 211. punktā minēto platību limitu, brīvprātīga saistītā atbalsta par vasaras rapsi likmei piemēro lineāro samazinājuma koeficientu, ko aprēķina, šo noteikumu 211. punktā minēto platību limitu dalot ar kārtējā gadā valstī kopējo vasaras rapša aizņemto atbalsttiesīgo hektāru skaitu.

13.12. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par dārzeņiem

213. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par dārzeņiem var saņemt, ja:

213.1.  attiecīgajā platībā audzē tomātus, sīpolus, šalotes sīpolus, ķiplokus, puravus, galviņkāpostus, ziedkāpostus, citus kāpostus (izņemot lopbarības kāpostus), galda kolrābjus, burkānus, galda rāceņus, galda kāļus, galda bietes, mangoldu (lapu bietes), selerijas, redīsus, melnos rutkus, pētersīļus, pastinakus, gurķus, kornišonus, dārza ķirbjus, cukīni, kabačus, patisonus, vīģlapu ķirbjus, lielaugļu ķirbjus, muskata ķirbjus, parastās jeb dārza pupiņas, skābenes, rabarberus, spinātus vai mārrutkus;

213.2.  kopējā viena vai vairāku ar šo noteikumu 213.1. apakšpunktā minētajiem dārzeņiem aizņemtu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam;

213.3.  attiecīgā platība nav pieteikta citam brīvprātīgam saistītajam atbalstam par platībām.

214.  Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam veic šo noteikumu 213. punktā minēto prasību pārbaudi saimniecībā un sagatavo kontroles ziņojumu.

215.  Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par dārzeņiem saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo attiecīgo dārzeņu aizņemto atbalsttiesīgo platību.

13.13. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par augļiem un ogām

216. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par augļiem un ogām var saņemt, ja:

216.1.  attiecīgajā platībā audzē vīnogas, ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, smiltsērkšķus, saldos un skābos ķiršus, plūmes, dārza pīlādžus, zemenes, krūmmellenes, lielogu dzērvenes, upenes, sarkanās un baltās jāņogas, ērkšķogas, aronijas, avenes vai kazenes;

216.2.  kopējā viena vai vairāku šo noteikumu 216.1. apakšpunktā minēto augļu un ogu stādījumu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam.

217. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam veic šo noteikumu 216. punktā minēto prasību pārbaudi saimniecībā un sagatavo kontroles ziņojumu.

218.  Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par augļiem un ogām saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo augļu un ogu stādījumu aizņemto atbalsttiesīgo platību.

14. Mazo lauksaimnieku atbalsta shēma

219. Mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 V sadaļu.

220.  Mazo lauksaimnieku atbalsts vienam lauksaimniekam gadā ir 500 euro atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 63. panta 1. punkta "b" apakšpunktam.

221.  Lauksaimnieks, kas vēlas piedalīties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 62. panta 1. punktu un regulas Nr. 809/2014 19. panta 1. punktu līdz 2015. gada 9. jūnijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz vienoto iesniegumu (1. pielikums), izdarot atzīmi par pieteikšanos mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam.

222. Lai pretendētu uz mazo lauksaimnieku atbalstu 2016. gadā un turpmākajos gados, lauksaimnieks, kas piedalās mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā un ir iesniedzis šo noteikumu 221. punktā minēto vienoto iesniegumu, katru gadu iesniedz vienoto iesniegumu, apstiprinot, ka iepriekšējā gadā vienotajā iesniegumā norādītā informācija nemainās, vai norādot attiecīgās izmaiņas.

223.  Ja lauksaimnieks vēlas izstāties no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas, viņš par to rakstiski informē Lauku atbalsta dienestu.

224. Ja lauksaimnieks, kas piedalās mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, vēlas pieteikties šo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3. apakšpunktā un 13. nodaļā minētajiem tiešajiem maksājumiem 2016. gadā vai turpmākajos gados, viņš līdz attiecīgā gada 15. maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu par izstāšanos no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas kopā ar vienoto iesniegumu. Ja lauksaimnieks to izdara 25 dienu laikā pēc 15. maija, viņam piemēro atbalsta samazinājumu saskaņā ar regulas Nr. 640/2014 13. pantu.

225.  Lauksaimnieks, kas piesakās dalībai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, līdz 2015. gada 9. jūnijam kopā ar vienoto iesniegumu (1. pielikums) Lauku atbalsta dienestā iesniedz apliecinājumu dalībai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā (15. pielikums), norādot, ka nav mākslīgi radītu apstākļu priekšrocību gūšanai no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas.

226.  Uzskatāms, ka lauksaimnieks pēc 2011. gada 18. oktobra nav mākslīgi radījis apstākļus priekšrocību gūšanai no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājuma, ja ir piemērojams viens no šādiem nosacījumiem:

226.1. iesniegums Eiropas Savienības tiešo maksājumu saņemšanai Lauku atbalsta dienestā pirmo reizi ir iesniegts pirms 2011. gada 18. oktobra, un pēc minētā datuma atbalsttiesīgās lauksaimniecības zemes platība nav samazinājusies par vairāk nekā 50 procentiem;

226.2.   2015. gadā vienotajā iesniegumā deklarētā lauksaimniecības zemes platība, kas atbilst regulas Nr. 1307/2009 32. pantam, veido vismaz piecus hektārus;

226.3.  2015. gadā vienotajā iesniegumā pieteikto šo noteikumu 2. punktā minēto tiešo maksājumu summa, izņemot mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas atbalstu, ko lauksaimnieks būtu tiesīgs saņemt, ja nebūtu pieteicies mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam atbalstam, ir vismaz 500 euro;

226.4. saimniecība, par kuras lauksaimniecības zemi iesniegts iesniegums dalībai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, iegūta pārdošanas vai nomas ceļā, pārņemot visu saimniecību kopumā, nevis daļēji, un tā ietver regulas Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta "b" apakšpunktā minētās vienības;

226.5.  saimniecība vai tās daļa, par kuras lauksaimniecības zemi iesniegts iesniegums dalībai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, iegūta mantojuma tiesību īstenošanas ceļā;

226.6. saimniecība izveidota, pamatojoties uz tiesas spriedumu.

227.  Ja lauksaimnieks neatbilst šo noteikumu 226. punktā minētajiem nosacījumiem, viņš pierāda, ka saimniecības izveides mērķis ir lauksaimnieciskā darbība un nav mākslīgi radītu apstākļu priekšrocību gūšanai no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas.

228.  Lauku atbalsta dienests izvērtē šo noteikumu 225. punktā minēto informāciju un līdz 2016. gada 1. aprīlim informē lauksaimnieku par iekļaušanu vai par atteikumu iekļaut mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā.

229.  Ja šo noteikumu 228. punktā minētā lēmuma pieņemšanai Lauku atbalsta dienestam nepieciešama papildu informācija, lauksaimnieks to iesniedz 21 dienas laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

230.  Ja lauksaimnieks sniedzis nepatiesu informāciju un tas ir konstatēts:

230.1. pirms maksājumu piešķiršanas par 2015. gadu, lauksaimniekam tiek atteikta dalība mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā;

230.2.  kādā no nākamajiem gadiem pēc 2015. gada, lauksaimniekam ir jāatmaksā mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā saņemtais atbalsts pilnā apmērā un jāsamaksā regulas Nr. 809/2014 7. pantā noteiktie procenti.

15. Pārejas posma valsts atbalsts un atdalītais pārejas posma valsts atbalsts

15.1. Vispārīgie nosacījumi

231.  Lauku atbalsta dienests oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" līdz kārtējā gada 1. novembrim publicē šo noteikumu 242., 245. un 248. punktā minētās atdalītā pārejas posma valsts atbalsta likmes.

232.  Šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minēto atbalstu var saņemt lauksaimnieks, kas reģistrē tam piederošos dzīvniekus un regulāri sniedz informāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku reģistrēšanas un apzīmēšanas kārtību, kā arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulu (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97.

233. Šo noteikumu 3.3., 3.4. un 3.5. apakšpunktā minēto atbalstu var saņemt lauksaimnieks, kas:

233.1.  atbilst šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētā vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem;

233.2.  līdz kārtējā gada 15. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz vienoto iesniegumu (1. pielikums).

15.2. Pārejas posma valsts atbalsts par zīdītājgovīm

234. Pārejas posma valsts atbalstu var saņemt par šādām zīdītājgovīm:

234.1.  par gaļas šķirnes zīdītājgovi vai zīdītājgovi, kas iegūta krustojumā ar gaļas šķirnes dzīvnieku un pieder ganāmpulkam, kurā tiek audzēti teļi gaļas ražošanai;

234.2.  par govi, kuras šķirne nav minēta šo noteikumu 16. pielikumā, ja govi neslauc, bet izmanto teļu zīdīšanai;

234.3. par teli no astoņu mēnešu vecuma, kura vēl nav atnesusies.

235.  Pārejas posma valsts atbalstu par zīdītājgovīm var saņemt, ja ievēro šo noteikumu 232. punktā minētās prasības un izpilda šādus nosacījumus:

235.1.  pirms šo noteikumu 235.2. apakšpunktā minētā iesnieguma iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā lauksaimnieks Lauksaimniecības datu centrā deklarē šo noteikumu 234. punktā minētās govis un teles kā zīdītājgovis vai teles kā potenciālās zīdītājgovis;

235.2.  pretendējot uz maksājumu par šo noteikumu 234. punktā minētajām govīm un telēm, lauksaimnieks no kārtējā gada 15. maija līdz 15. novembrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (17. pielikums);

235.3. šo noteikumu 235.2. apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītais zīdītājgovju skaits nav mazāks par 60 procentiem no kopējā maksājumam pieteikto dzīvnieku skaita attiecīgajā gadā (kopējo dzīvnieku skaitu veido šo noteikumu 235. punktā minētās zīdītājgovis un teles). Teles, kas pieteiktas maksājumam, nepārsniedz 40 procentu no kopējā maksājumam pieteiktā dzīvnieku skaita;

235.4.  lauksaimnieks saglabā ganāmpulkā šo noteikumu 235.3. apakšpunktā minēto dzīvnieku skaitu un to proporciju vismaz sešus mēnešus pēc šo noteikumu 235.2. apakšpunktā minētā iesnieguma iesniegšanas.

236.  Ja šo noteikumu 235.4. apakšpunktā minētajā laikposmā rodas apstākļi, kuru dēļ lauksaimnieka ganāmpulkā ir nepieciešams aizstāt kādu no iesniegumā minētajiem dzīvniekiem, to 20 dienu laikā pēc minēto apstākļu rašanās aizstāj ar šo noteikumu 234. punktā minētajiem nosacījumiem atbilstošu dzīvnieku. Septiņu dienu laikā pēc dzīvnieka aizstāšanas lauksaimnieks precizē iesniegumu un iesniedz to Lauku atbalsta dienestā.

237.  Jauktā ganāmpulkā (ar slaucamām govīm un zīdītājgovīm) šo noteikumu 234. punktā minētajam maksājumam atbilstošos dzīvniekus Lauksaimniecības datu centrs nosaka, izmantojot informāciju par:

237.1.  piena govju skaitu un zīdītājgovju skaitu ganāmpulkā pēc stāvokļa kārtējā gada 31. decembrī, ja lauksaimnieks pretendē uz šo noteikumu 234. punktā minēto maksājumu attiecīgajā gadā;

237.2.  realizēto piena kvotu iepriekšējā kvotas gadā;

237.3. vidējo izslaukumu pārraudzībā esošajā ganāmpulkā attiecīgajā pārraudzības gadā. Ja šāda informācija nav pieejama, izmanto izslaukuma rādītāju – 4796 kilogrami.

238.  Ja lauksaimnieks pretendē uz pārejas posma valsts atbalstu par zīdītājgovīm attiecīgajā gadā, Lauksaimniecības datu centrs, ievērojot šo noteikumu 237. punktā minēto informāciju, izmanto šādu aprēķina metodiku:

238.1.  realizētā piena daudzumam nepieciešamo slaucamu govju skaitu nosaka, aprēķinot realizētā piena daudzuma attiecību pret vidējā izslaukuma rādītāju (pārraudzībā esošajiem ganāmpulkiem – attiecīgā pārraudzības gada rādītājs, pārējiem – izslaukuma rādītājs (4796 kilogrami));

238.2.  zīdītājgovju skaitu, par kurām var saņemt maksājumus, jauktā ganāmpulkā (ar slaucamām govim un zīdītājgovīm) nosaka, no kopējā govju skaita atņemot to slaucamo govju skaitu, kuras nepieciešamas realizētā piena daudzuma iegūšanai.

15.3. Pārejas posma valsts atbalsts par aitu mātēm

239. Pārejas posma valsts atbalstu par aitu mātēm var saņemt, ja ievēro šo noteikumu 232. punktā minētās prasības un izpilda šādus nosacījumus:

239.1. pēc stāvokļa kārtējā gada 1. jūlijā ganāmpulkā ir vismaz 10 aitu mātes, kas saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem ir vienu reizi atnesušās vai ir vecākas par gadu;

239.2.  lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15. jūlijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (18. pielikums) par aitu māšu skaitu 1. jūlijā;

239.3.  lauksaimnieks saglabā ganāmpulkā šo noteikumu 239.2. apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītos dzīvniekus vismaz 100 dienas, skaitot no kārtējā gada 16. jūlija.

240.  Ja šo noteikumu 239.3. apakšpunktā minētajā laikposmā rodas apstākļi, kuru dēļ lauksaimnieka ganāmpulkā ir nepieciešams aizstāt kādu no iesniegumā minētajiem dzīvniekiem, to 10 dienu laikā pēc minēto apstākļu rašanās aizstāj ar aitu māti, kas ir vienu reizi atnesusies vai ir vecāka par gadu. Piecu dienu laikā pēc dzīvnieka aizstāšanas lauksaimnieks precizē iesniegumu un iesniedz to Lauku atbalsta dienestā.

15.4. Atdalītais pārejas posma valsts atbalsts par platībām

241. Atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par platībām lauksaimnieks var saņemt par hektāru skaitu, kas:

241.1.  apstiprināts kā atbilstošs papildu valsts tiešajam maksājumam par laukaugu platībām 2006. gadā;

241.2.   2006. gadā ir noteikts kartupeļu audzēšanas līgumā ar cietes ražotāju.

242.  Atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par platībām likmi kārtējā gadā Lauku atbalsta dienests aprēķina līdz kārtējā gada 16. oktobrim, izmantojot šādu formulu:

Mplatība =	Nplatība x 0,995	, kur
	Qplatība

 

M_platība – atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par platībām likme (euro/ha);

N_platība – kopējais maksimāli pieejamais atdalītā pārejas posma valsts atbalsta apmērs par platībām valstī kārtējā gadā (euro);

Q_platība – kopējais attaisnoto hektāru skaits valstī saskaņā ar šo noteikumu 241. punktu.

243.  Ja saimniecībā vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem atbilstošo hektāru skaits kārtējā gadā ir mazāks nekā šo noteikumu 241. punktā minēto attaisnoto hektāru skaits, lauksaimnieks atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par platībām saņem par to hektāru skaitu, kas atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem.

15.5. Atdalītais pārejas posma valsts atbalsts par laukaugu platībām

244.  Atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par laukaugu platībām lauksaimnieks var saņemt par hektāru skaitu, kas apstiprināts kā atbilstošs papildu valsts tiešajam maksājumam par laukaugu platībām 2009. gadā.

245.  Atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par laukaugu platībām likmi kārtējā gadā Lauku atbalsta dienests aprēķina līdz kārtējā gada 16. oktobrim, izmantojot šādu formulu:

Mplatība =	Nplatība x 0,995	, kur
	Qplatība

 

M_platība – atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par laukaugu platībām likme (euro/ha);

N_platība – kopējais maksimāli pieejamais atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par laukaugu platībām apmērs valstī kārtējā gadā (euro);

Q_platība – kopējais attaisnoto hektāru skaits valstī saskaņā ar šo noteikumu 244. punktu.

246.  Ja saimniecībā vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem atbilstošo hektāru skaits kārtējā gadā ir mazāks nekā šo noteikumu 244. punktā minēto attaisnoto hektāru skaits, lauksaimnieks atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par laukaugu platībām saņem par to hektāru skaitu, kas atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem.

15.6.  Atdalītais pārejas posma valsts atbalsts par kartupeļu cieti

247.  Atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par kartupeļu cieti lauksaimnieks var saņemt par tādu kartupeļu cietes daudzumu tonnās, kāds apstiprināts kā atbilstošs papildu valsts tiešajam maksājumam par kartupeļu cieti 2011. gadā.

248. Atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par kartupeļu cieti likmi kārtējā gadā Lauku atbalsta dienests aprēķina līdz kārtējā gada 16. oktobrim, izmantojot šādu formulu:

M tonna =	N tonna x 0,995	, kur
	Q tonna

 

M _tonna – atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par kartupeļu cieti likme (euro/tonna);

N _tonna – kopējais maksimālais pieejamais atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par kartupeļu cieti apmērs valstī kārtējā gadā (euro);

Q _tonna – kopējais maksājumam atbilstošais kartupeļu cietes daudzums tonnās valstī saskaņā ar šo noteikumu 247. punktu.

16. Noslēguma jautājumi

249.  Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2013. gada 12. marta noteikumus Nr. 139 "Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros" (Latvijas Vēstnesis, 2013, 65. nr.; 2014, 65., 174. nr.).

250.  Regulas Nr. 1307/2013 45. panta nosacījumus 2015. gadā piemēro tām aizsargājamām ekoloģiski jutīgo zālāju platībām, kas kartogrāfiski identificētas Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē pēc stāvokļa 2015. gada 1. martā.

251.  Šo noteikumu 13. punktā minēto vienoto iesniegumu  2015. gadā lauksaimnieks iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz 2015. gada 22. maijam.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

Zemkopības ministrijaas iesniegtajā redakcijā

1. pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126

Vienotais iesniegums

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

2.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126

Kultūraugu un zemes izmantošanas veidu kodu saraksts

Nr. p. k.

Kultūraugi, zemes izmantošanas veids

Kods1

Tiešo maksājumu pasākumi, kuros var izmantot attiecīgos veidus2

Lauku attīstības platībmaksājumi

ENP slāpekli piesais- toši kultūr- augi

BSA par proteīn- augiem

BSA par sertificētu labības sēklu

BSA par sertificētu stiebrzāļu, lopbarības augu sēklu

BSA par dārzeņiem

BSA par augļiem un ogām

bioloģiskās daudz- veidības uztu- rēšana zālājos

vidi saudzējošu metožu lietošana dārz- kopībā

rugāju lauks ziemas periodā

bioloģiskā lauksaim- niecība

maksā- jumi apga- baliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobe- žojumi

1.

Graudaugi

1.1.

Auzas

140

x

x

x

x

1.2.

Auzas ar stiebrzāļu pasēju

141

x

x

x

1.3.

Kvieši, vasaras

111

x

x

x

x

1.4.

Kvieši, vasaras, ar stiebrzāļu pasēju

113

x

x

x

1.5.

Kvieši, ziemas

112

x

x

x

x

1.6.

Mieži, vasaras

131

x

x

x

x

1.7.

Mieži, vasaras, ar stiebrzāļu pasēju

133

x

x

x

1.8.

Mieži, ziemas

132

x

x

x

x

1.9.

Rudzi

121

x

x

x

x

1.10.

Tritikāle, vasaras

150

x

x

x

x

1.11.

Tritikāle, vasaras, ar stiebrzāļu pasēju

152

x

x

x

1.12.

Tritikāle, ziemas

151

x

x

x

x

1.13.

Griķi

160

x

x

x

x

1.14.

Graudaugu un zirņu vai vīķu maisījums ar stiebrzāļu pasēju, kur proteīnaugi >50 %

446

x

x

x

1.15.

Graudaugu un zirņu vai vīķu maisījums, kur proteīnaugi >50 %

445

x

x

x

x

2.

Zālāji

2.1.

Stiebrzāļu un lopbarības zālaugu maisījumi

2.1.1.

Ilggadīgie zālāji 3

710

x

x

x

2.1.2.

Aramzemē sētu stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu (iesk. proteīnaugus) maisījums

720

x

x

2.2.

Stiebrzāles tīrsējā

2.2.1.

Pļavas timotiņš sēklas ieguvei

731

x

x

x

2.2.2.

Pļavas auzene sēklas ieguvei

732

x

x

x

2.2.3.

Hibrīdā airene sēklas ieguvei

733

x

x

x

2.2.4.

Daudzziedu viengadīgā airene sēklas ieguvei

734

x

x

x

2.2.5.

Sarkanā auzene sēklas ieguvei

735

x

x

x

2.2.6.

Ganību airene sēklas ieguvei

736

x

x

x

2.2.7.

Niedru auzene sēklas ieguvei

737

x

x

x

2.2.8.

Pļavas skarene sēklas ieguvei

738

x

x

x

2.2.9.

Kamolzāle sēklas ieguvei

739

x

x

x

2.2.10.

Citur neminētas stiebrzāles

713

x

x

3.

Tauriņzieži, tai skaitā pākšaugi tīrsējā

3.1.

Sarkanais āboliņš

723

x

x

x

x

x

3.2.

Baltais āboliņš

724

x

x

x

x

x

3.3.

Bastarda āboliņš

725

x

x

x

x

x

3.4.

Lucerna

726

x

x

x

x

x

3.5.

Austrumu galega

727

x

x

x

x

x

3.6.

Ragainais vanagnadziņš

728

x

x

x

x

3.7.

Amoliņš

729

x

x

x

x

3.8.

Esparsete

714

x

x

x

x

3.9

Lauka pupas

410

x

x

x

x

x

x

3.10.

Zirņi

420

x

x

x

x

x

x

3.11.

Lupīna (saldā jeb dzeltenā, baltā, šaurlapu)

430

x

x

x

x

x

3.12.

Vīķi, vasaras

441

x

x

x

x

x

x

3.13.

Vīķi, ziemas

442

x

x

x

x

x

x

3.14.

Soja

443

x

x

x

4.

Zaļmasas augi un lopbarības sakņaugi

4.1.

Kukurūza biogāzes ieguvei

791

x

4.2.

Citur neminēta kukurūza

741

x

x

x

4.3.

Lopbarības bietes, cukurbietes

831

x

x

5.

Eļļas augi un šķiedraugi

5.1.

Kaņepes

170

x

x

x

5.2.

Lini, šķiedras

310

x

x

x

5.3.

Lini, eļļas

330

x

x

x

5.4.

Rapsis, vasaras

211

x

x

x

5.5.

Rapsis, ziemas

212

x

x

x

5.6.

Ripsis, vasaras

213

x

x

x

5.7.

Ripsis, ziemas

214

x

x

x

6.

Dārzeņi

6.1.

Sēklas kartupeļi

821

x

x

x

6.2.

Cietes kartupeļi

825

x

x

6.3.

Kartupeļi, kas citur nav minēti

820

x

x

6.4.

Tomāti

826

x

x

x

x

6.5.

Ziedkāposti

842

x

x

x

x

6.6.

Citur neminēti kāposti (baltie vai sarkanie galviņkāposti, rožu jeb Briseles kāposti, galda kolrābji, sparģeļkāposti, virziņkāposti jeb savojas kāposti, lapu kāposti, brokoļi, Pekinas kāposti), izņemot lopbarības kāpostus

870

x

x

x

x

6.7.

Burkāni

843

x

x

x

x

6.8.

Galda bietes, mangolds (lapu bietes)

844

x

x

x

x

6.9.

Gurķi un kornišoni

845

x

x

x

x

6.10.

Sīpoli, šalotes sīpoli, maurloki, lielloku sīpoli un batūni

846

x

x

x

x

6.11.

Ķiploki

847

x

x

x

x

6.12.

Puravi

849

x

x

x

x

6.13.

Galda rāceņi, turnepši

851

x

x

x

x

6.14.

Galda kāļi

856

x

x

x

x

6.15.

Selerijas

852

x

x

x

x

6.16.

Redīsi un melnie rutki

853

x

x

x

x

6.17.

Pētersīļi

854

x

x

x

x

6.18.

Pastinaks

855

x

x

x

x

6.19.

Dārza ķirbis, cukīni, kabači, patisoni

857

x

x

x

x

6.20.

Vīģlapu, lielaugļu, muskata ķirbis

858

x

x

x

x

6.21.

Parastās jeb dārza pupiņas

859

x

x

x

x

6.22.

Skābenes

860

x

x

x

x

6.23.

Spināti

862

x

x

x

x

6.24.

Mārrutki

863

x

x

x

x

6.25.

Salāti

864

x

x

x

6.26.

Topinambūri

865

x

x

x

6.27.

Paprika

867

x

x

x

6.28.

Baklažāni

868

x

x

x

6.29.

Sparģeļi

869

x

x

x

6.30.

Dārzeņi, ja vienlaidu platībā augošas BSA2 atbalsttiesīgās dārzeņu kultūraugu sugas katra aizņem mazāk par 0,3 ha un kopējā saimniecības aramzemes platība nav lielāka par 10 ha8

871

x

x

x

x

7.

Augļi un ogas

7.1.

Zemenes

926

x

x

x

x

8.

Ilggadīgie stādījumi

8.1.

Ābeles

911

x

x

x

x

8.2.

Bumbieres

912

x

x

x

x

8.3.

Saldie un skābie ķirši

932

x

x

x

x

8.4.

Plūmes

914

x

x

x

x

8.5.

Aronijas

918

x

x

x

x

8.6.

Smiltsērkšķis

919

x

x

x

x

8.7.

Avenes

921

x

x

x

x

8.8.

Upenes

922

x

x

x

x

8.9.

Sarkanās un baltās jāņogas

933

x

x

x

x

8.10.

Krūmmellenes (zilenes)

924

x

x

x

x

8.11.

Lielogu dzērvenes

934

x

x

x

x

8.12.

Ērkšķogas

927

x

x

x

x

8.13.

Krūmcidonijas

928

x

x

x

x

8.14.

Kazenes

929

x

x

x

x

8.15.

Dārza pīlādži

931

x

x

x

x

8.16.

Vīnogas

935

x

x

x

x

8.17.

Augļu koki un ogulāji (izņemot zemenes), ja vienlaidus platībā augošas BSA atbalsttiesīgās augļu koku un ogulāju sugas katra aizņem mazāk par 0,3 ha

950

x

x

x

x

8.18.

Citur neminēti ilggadīgie stādījumi

952

x

x

8.19.

Kokaugu stādaudzētavas lauksaimniecības zemē

640

x

8.20.

Rabarberi

861

x

x

x

x

9.

Īscirtmeta atvasāji, enerģijas augi

9.1.

Apse

644

x

9.2.

Kārkli

645

x

9.3.

Baltalksnis

646

x

9.4.

Miežabrālis

641

x

9.5.

Klūdziņprosa

642

x

10.

Pārējie

10.1.

Garšaugi un kultivēti ātsniecības augi (parastā dille, fenhelis, baziliks, sinepe, timiāns, ķimenes, estragons, sierāboliņš, anīss, majorāns, oregano jeb raudene, salvija, sējas koriandrs jeb kinza, izops, kumelīte, kliņģerīte, cigoriņš, piparmētra, pupumētra, vērmele, lofants, naktssvece, deviņvīru spēks, ābolmētra, citronmelisa, topinambūrs, tauksakne, mārdadzis, ehinācija, ārstniecības lupstājs, dižzirdzene, raspodiņš, sirds mātere, ārstniecības gurķene)

848

x

x

10.2.

Facēlija

715

x

x

x

x

10.3.

Citi kultivēti nektāraugi (ežziede, biškrēsliņš, pūķgalve, gurķumētra, melisa, daglītis, dedestiņa, kaķumētra)

930

x

x

x

10.4.

Papuve

610

x

x

10.5.

Dažādi kultūraugi nelielā aramzemes platībā jeb vairāki kultūraugi, audzēti vienlaidu laukā, ja katrs no kultūraugiem attiecīgajā laukā aizņem mazāk par 0,3 ha4

811

x

x

10.6.

Pārējie citur neminētie kultūraugi, sēti tīrsējā aramzemē4

872

x

x

10.7.

Pārējie citur neminētie kultūraugi, sēti kā kultūraugu maisījums aramzemē

873

x

x

10.8.

Lauksaimniecībā izmantojamā zeme, par kuru kārtējā gadā nevar saņemt atbalstu7

620

10.9.

Ilggadīgie stādījumi vai aramzeme, izņemot aramzemē sēti zālāji5, ko lauksaimnieks deklarē, piesakoties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam8

101

x

x

10.10.

Ilggadīgie zālāji un aramzemē sētie zālāji, ko lauksaimnieks deklarē, piesakoties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam6

102

x

x

Piezīmes.

¹ Kods – kultūraugu un lauksaimniecības zemes izmantošanas veida kods.

² ENP (slāpekli piesaistoši kultūraugi) – ekoloģiski nozīmīga platība ar slāpekli piesaistošiem kultūraugiem,

BSA – brīvprātīgs saistītais atbalsts.

³ Ilggadīgie zālāji ir zālāju platība, kas līdz 2014. gadam tika deklarēta kā pastāvīgās pļavas un ganības. Pie ilggadīgajiem zālājiem deklarē platību, kura piecus gadus pēc kārtas ir deklarēta kā aramzemē sētu stiebrzāļu un/vai lopbarības zālaugu (āboliņa, lucernas, vīķu, amoliņa, esparsetes, austrumu galegas, ragaino vanagnadziņu) maisījums vai kā stiebrzāles tīrsējā, vai kā lopbarības zālaugi tīrsējā. Pie ilggadīgiem zālājiem deklarē arī platību, kas atzīta par bioloģiski vērtīgu zālāju vai no lauksaimnieciskās darbības atkarīgu ES nozīmes zālāju biotopu, vai putnu dzīvotni.

⁴ Deklarējot kultūraugus ar šādu nosaukumu, lauksaimnieks, kura aramzemes platība ir vismaz 10 hektāri, pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz deklarāciju par attiecīgajā platībā audzētiem kultūraugiem, norādot informāciju par katru atsevišķu kultūraugu atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 44. panta 4. punkta "a" vai "b" apakšpunktam un tā aizņemto platību saskaņā ar šo noteikumu 101. punktu.

⁵ Ar attiecīgo kodu deklarējami lauksaimniecības zemes gabali saskaņā ar šo noteikumu 59.2. apakšpunktu.

⁶ Ar attiecīgo kodu deklarējami lauksaimniecības zemes gabali saskaņā ar šo noteikumu 59.1. apakšpunktu.

⁷ Lauksaimniecības zeme, par kuru kārtējā gadā nevar saņemt atbalstu, – lauksaimniecības zemes platība, kas nav apstrādāta ilgākā laikposmā (platība sākusi apaugt ar krūmiem vai krūmu atvasēm vai zāle nav pļauta, un par to liecina vairāku gadu laikā izveidojies kūlas slānis).

⁸ Ja lauksaimnieks izvēlas noteiktu platību deklarēt atbilstoši kultūraugu kodam 101, tad lauksaimniekam ir liegta iespēja pieteikt šo platību Bioloģiskās lauksaimniecības maksājumam.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

 

3.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126

Aktīva lauksaimnieka statusa pierādījuma deklarācija

1. Informācija par klientu (Aizpildīt drukātiem burtiem)

Vārds

Uzvārds

Personas kods

-

Firma (nosaukums)

Reģistrācijas numurs

LAD klienta reģistrācijas numurs

Mobilā vai fiksētā tālruņa numurs

E-pasta adrese

Personu, uz kuru attiecas Ministru kabineta 2015. gada 10. marta noteikumu Nr. 126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" 34. punktā minētās darbības jomas, uzskatīs par aktīvu lauksaimnieku, ja tā iesniegs pierādījumus, kas sagatavoti atbilstoši paraugam šīs deklarācijas I vai II, vai III daļā.

2. Iesniegtā pierādījuma deklarācijas daļa
(Atbilstošo atzīmēt ar "X")

			I daļa
			Ja persona vēlas iesniegt pierādījumu, kas apliecina atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (turpmāk – regula Nr. 1307/2013), 9. panta 2. punkta trešās daļas "a" apakšpunkta kritērijam, tā aizpilda deklarācijas I daļu.
			II daļa Ja persona vēlas iesniegt pierādījumu, kas apliecina atbilstību Ministru kabineta 2015. gada 10. marta noteikumu Nr. 126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" 37. punkta kritērijam un kas atbilst regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "b" apakšpunktā noteiktajam, tā aizpilda deklarācijas II daļu.

			III daļa Ja persona vēlas iesniegt pierādījumu, kas apliecina atbilstību Ministru kabineta 2015. gada 10. marta noteikumu Nr. 126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" 38. punkta kritērijam un kas atbilst regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "c" apakšpunktā noteiktajam, tā aizpilda deklarācijas III daļu.
Ar parakstu apliecinu, ka sniegtā informācija ir patiesa.
Datums						.			.	2	0			.	Paraksts

I daļa

Pierādījums par atbilstību regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "a" apakšpunktā noteiktajam kritērijam – gada tiešo maksājumu summa ir vismaz 5 % no kopējiem ieņēmumiem, kas gūti no nelauksaimnieciskām darbībām pēdējā noslēgtajā pārskata gadā.

Lai noteiktu personas atbilstību kritērijam, sniedzama šāda informācija:
(skatīt I daļas aizpildīšanas instrukciju)

Pārskata gads, par kuru sniegta informācija

1. postenis. Ieņēmumi no nelauksaimnieciskās darbības, tai skaitā

,

1.1. postenis. Neto apgrozījums no nelauksaimnieciskās darbības

,

1.2. postenis. PVN un akcīzes nodoklis no nelauksaimnieciskās darbības

,

1.3. postenis. Atbalsta maksājumi par nelauksaimniecisko darbību

,

2. postenis. Tiešie maksājumi

,

3. postenis. Tiešo maksājumu daļa no ieņēmumiem, kas gūti no								,
nelauksaimnieciskām darbībām, %

Aprēķina: (2. postenis : 1. postenis) x 100 %

Lauksaimnieks uzskatāms par aktīvu lauksaimnieku, ja 3. postenī norādītais rādītājs ir 5 % vai vairāk (tiešo maksājumu summa ir vismaz 5 % no ieņēmumiem, kas gūti no nelauksaimnieciskām darbībām).

I daļas aizpildīšanas instrukcija

Lai atbilstoši aizpildītu un aprēķinātu pozīcijas deklarācijas I daļā, iepazīstieties ar deklarācijas aizpildīšanas norādījumiem.

Ieņēmumus veido:

• neto apgrozījums – tie ieņēmumi no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, no kuriem atskaitīts pievienotās vērtības nodoklis un akcīzes nodoklis;

• pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un akcīzes nodoklis;

• Eiropas Savienības un jebkurš valsts atbalsts.

1. postenī "Ieņēmumi no nelauksaimnieciskās darbības" norāda visus tos ieņēmumus par pēdējo noslēgto pārskata gadu, kuri nav ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības (skatīt skaidrojumu "Ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības").

Ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības ir ieņēmumi, ko lauksaimnieks guvis no lauksaimnieciskās darbības savā saimniecībā par pēdējo noslēgto pārskata gadu, un tie ir:

• ieņēmumi no lauksaimniecības produktu* (skatīt skaidrojumu "Lauksaimniecības produkti") ražošanas vai audzēšanas, tostarp ražas novākšanas, slaukšanas, dzīvnieku audzēšanas un turēšanas lauksaimniecības nolūkā;

• ieņēmumi no savā īpašumā esošu, tostarp iepirktu, lauksaimniecības produktu* pārstrādes, ja ar šādu produktu pārstrādi tiek iegūts cits lauksaimniecības produkts*;

• ieņēmumi no atbalsta par lauksaimniecisko darbību. Personai, kurai aktīva lauksaimnieka statusa pierādīšanai ir jāiesniedz šī deklarācija, šo summu paziņo Lauku atbalsta dienests.

Piezīme.* Lauksaimniecības produkti ir produkti, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 1. pielikumā (izņemot zivsaimniecības produktus), kā arī kokvilna. Lauksaimniecības produkti nav arī tie produkti, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulas Nr. 510/2014, ar kuru nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 1216/2009 un (EK) Nr. 614/2009, 1. pielikumā (turpmāk – regula Nr. 510/2014), un ieņēmumi no tiem jānorāda 1. postenī "Ieņēmumi no nelauksaimnieciskās darbības".

1. postenī "Ieņēmumi no nelauksaimnieciskās darbības" norāda 1.1. posteņa "Neto apgrozījums no nelauksaimnieciskās darbības", 1.2. posteņa "PVN un akcīzes nodoklis no nelauksaimnieciskās darbības" un 1.3. posteņa "Atbalsta maksājumi par nelauksaimniecisko darbību" kopsummu.

1.3. postenī "Atbalsta maksājumi par nelauksaimniecisko darbību" norāda visus tos atbalsta maksājumus par pēdējo noslēgto pārskata gadu, kas nav atbalsta maksājumi par lauksaimniecisko darbību, par kuriem Lauku atbalsta dienests personai ir sniedzis informāciju.

2. postenī "Tiešie maksājumi" norāda Lauku atbalsta dienesta sniegto informāciju par tiešo maksājumu summu. To aprēķina saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 12. panta 1. un 2. punktu.

II daļa

Pierādījums par atbilstību regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "b" apakšpunkta kritērijam un Ministru kabineta 2015. gada 10. marta noteikumu Nr. 126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" 37. punktā noteiktajam, ka lauksaimnieciskās darbības nav nenozīmīgas, ja kopējie ieņēmumi, kas iegūti no lauksaimnieciskām darbībām pēdējā noslēgtajā pārskata gadā, par kuru ir pieejami šādi pierādījumi, ir vismaz viena trešā daļa no kopējiem ieņēmumiem pēdējā noslēgtajā pārskata gadā.

Lai noteiktu personas atbilstību kritērijam, sniedzama šāda informācija:
(skatīt II daļas aizpildīšanas instrukciju)

Pārskata gads, par kuru sniegta informācija

1. postenis. Ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības, tai skaitā:

,

1.1. postenis. Neto apgrozījums no lauksaimnieciskās darbības

,

1.2. postenis. PVN un akcīzes nodoklis no lauksaimnieciskās

,

darbības

1.3. postenis. Atbalsta maksājumi par lauksaimniecisko darbību

,

2. postenis. Ieņēmumi no nelauksaimnieciskās darbības, tai skaitā

,

2.1. postenis. Neto apgrozījums no nelauksaimnieciskās darbības

,

2.2. postenis. PVN un akcīzes nodoklis no nelauksaimnieciskās

,

darbības

2.3. postenis. Atbalsta maksājumi par nelauksaimniecisko darbību

,

3. postenis. Kopējie ieņēmumi Aprēķina: 1. postenis + 2. postenis

,

4. postenis. No lauksaimnieciskām darbībām gūto ieņēmumu daļa

,

no kopējiem ieņēmumiem

Aprēķina: 1. postenis : 3. postenis

Lauksaimnieks uzskatāms par aktīvu lauksaimnieku, ja 4. postenī norādītais rādītājs ir 0,3333 vai lielāks (kopējie ieņēmumi, kas iegūti no lauksaimnieciskām darbībām, ir vismaz 1/3 no kopējiem ieņēmumiem).

II daļas aizpildīšanas instrukcija

Lai atbilstoši aizpildītu un aprēķinātu pozīcijas deklarācijas II daļā, iepazīstieties ar deklarācijas aizpildīšanas norādījumiem.

Ieņēmumus veido:

• neto apgrozījums – tie ieņēmumi no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, no kuriem atskaitīts pievienotās vērtības nodoklis un akcīzes nodoklis;

• pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un akcīzes nodoklis;

• Eiropas Savienības un jebkurš valsts atbalsts.

Ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības ir ieņēmumi, ko lauksaimnieks saņēmis no lauksaimnieciskās darbības savā saimniecībā par pēdējo noslēgto pārskata gadu, un tie ir:

• ieņēmumi no lauksaimniecības produktu* (skatīt skaidrojumu "Lauksaimniecības produkti") ražošanas vai audzēšanas, tostarp ražas novākšanas, slaukšanas, dzīvnieku audzēšanas un turēšanas lauksaimniecības nolūkā;

• ieņēmumi no savā īpašumā esošu, tostarp iepirktu, lauksaimniecības produktu* pārstrādes, ja ar šādu produktu pārstrādi tiek iegūts cits lauksaimniecības produkts*;

• ieņēmumi no atbalsta par lauksaimniecisko darbību. Personai, kurai aktīva lauksaimnieka statusa pierādīšanai ir jāiesniedz šī deklarācija, šo summu paziņo Lauku atbalsta dienests. Šo summu norāda 1.3. postenī "Atbalsta maksājumi par lauksaimniecisko darbību".

Piezīme. * Lauksaimniecības produkti ir produkti, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 1. pielikumā (izņemot zivsaimniecības produktus), kā arī kokvilna. Lauksaimniecības produkti nav arī tie produkti, kas minēti regulas Nr. 510/2014 1. pielikumā, un ieņēmumi no tiem jānorāda 2. postenī "Ieņēmumi no nelauksaimnieciskās darbības".

1. postenī "Ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības" norāda 1.1. posteņa "Neto apgrozījums no lauksaimnieciskās darbības", 1.2. posteņa "PVN un akcīzes nodoklis no lauksaimnieciskās darbības" un 1.3. posteņa "Atbalsta maksājumi par lauksaimniecisko darbību" kopsummu.

2. postenī "Ieņēmumi no nelauksaimnieciskās darbības" norāda visus tos ieņēmumus par pēdējo noslēgto pārskata gadu, kas nav iekļaujami 1. postenī "Ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības" (skatīt skaidrojumu "Ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības").

2. postenī "Ieņēmumi no nelauksaimnieciskās darbības" norāda 2.1. posteņa "Neto apgrozījums no nelauksaimnieciskās darbības", 2.2. posteņa "PVN un akcīzes nodoklis no nelauksaimnieciskās darbības" un 2.3. posteņa "Atbalsta maksājumi par nelauksaimniecisko darbību" kopsummu.

2.3. postenī "Atbalsta maksājumi par nelauksaimniecisko darbību" norāda visus tos atbalsta maksājumus par pēdējo noslēgto pārskata gadu, kas nav 1.3. postenī norādītie "Atbalsta maksājumi par lauksaimniecisko darbību", par kuriem Lauku atbalsta dienests personai ir sniedzis informāciju.

III daļa

Pierādījums par atbilstību regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "c" apakšpunktā un Ministru kabineta 2015. gada 10. marta noteikumu Nr. 126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" 38. punktā noteiktajam par to, ka personas darījumdarbības vai personas galvenie mērķi ir lauksaimnieciskā darbība, ja apgrozījums no lauksaimnieciskās darbības pēdējā noslēgtajā pārskata gadā veido vislielāko īpatsvaru personas kopējā apgrozījumā.

Lai noteiktu personas atbilstību kritērijam, sniedzama šāda informācija:
(skatīt III daļas aizpildīšanas instrukciju)

Pārskata gads, par kuru sniegta informācija

Nr. p. k.	Saimnieciskās darbības veids atbilstoši NACE 2. red.						Neto apgrozījums, euro												Atbalsta maksājumi, euro												Neto apgrozījums ar atbalsta maksājumiem, euro											% īpatsvars no neto apgrozījuma ar atbalsta maksājumiem
	1. postenis						2. postenis												3. postenis												4. postenis = 2. postenis + 3. postenis											5. postenis = 4. posteņa aile : 4. posteņa pēdējā aile x 100 %
Aile
1.		01+10+11													,												,											,								,
1.1			0	1											,
1.2			1	0											,
1.3			1	1											,
2.		0	1	.	6										,												,											,								,
3.		0	1	.	7										,												,											,								,
4.			3	2											,												,											,								,
5.			9	6											,												,											,								,
6.															,												,											,								,
7.															,												,											,								,
8.															,												,											,								,
9.															,												,											,								,
10.															,												,											,								,
11.															,												,											,								,
12.															,												,											,								,
13.															,												,											,								,
14. Visi saimnieciskās darbības veidi kopā
															,												,											,					1	0	0	,	0	0

6. postenis. Pamatdarbības veids ar lielāko apgrozījuma īpatsvaru (ailes numurs, NACE 2. redakcijas kods, saimnieciskās darbības veida nosaukums (precizēt NACE 2. redakcijas klasifikatorā))

……………………………………………………………….………….…………………………………………………….

Lauksaimnieks uzskatāms par aktīvu lauksaimnieku, ja 5. posteņa 1. ailē norādītais rādītājs ir lielāks par pārējās 5. posteņa ailēs norādītajiem rādītājiem (apgrozījums no lauksaimnieciskās darbības pēdējā noslēgtajā pārskata gadā veido vislielāko īpatsvaru personas kopējā apgrozījumā).

III daļas aizpildīšanas instrukcija

Lai atbilstoši aizpildītu un aprēķinātu pozīcijas deklarācijas III daļā, iepazīstieties ar deklarācijas aizpildīšanas norādījumiem.

Atsevišķi pa saimnieciskās darbības veidiem (skatīt skaidrojumu "Saimnieciskās darbības veids") un kopā par visiem saimnieciskās darbības veidiem norāda:

• 2. postenī "Neto apgrozījums" – tos ieņēmumus no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas par pēdējo noslēgto pārskata gadu, no kuriem atskaitīts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un akcīzes nodoklis;

• 3. postenī "Atbalsta maksājumi" – Eiropas Savienības atbalsta maksājumus un jebkuru valsts atbalstu par pēdējo noslēgto pārskata gadu;

• 4. postenī "Neto apgrozījums ar atbalsta maksājumiem" – 2. posteņa "Neto apgrozījums" un 3. posteņa "Atbalsta maksājumi" kopsummu.

1. postenī "Saimnieciskās darbības veids" norāda personas saimnieciskās darbības veidus atbilstoši NACE 2. redakcijas saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācijai.

Lauksaimnieciskā darbība ir savā saimniecībā veikta darbība:

• lauksaimniecības produktu* ražošana vai audzēšana, tostarp ražas novākšana, slaukšana, dzīvnieku audzēšana un turēšana lauksaimniecības nolūkā;

• savā īpašumā esošu, tostarp iepirktu, lauksaimniecības produktu* pārstrāde, ja ar šādu produktu pārstrādi tiek iegūts cits lauksaimniecības produkts*.

Piezīme. * Lauksaimniecības produkti ir produkti, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 1. pielikumā (izņemot zivsaimniecības produktus), kā arī kokvilna. Lauksaimniecības produkti nav arī tie produkti, kas minēti regulas Nr. 510/2014 1. pielikumā, un ieņēmumi no tiem jānorāda 1. postenī "Ieņēmumi no nelauksaimnieciskās darbības".

Lauksaimniecisko darbību kā saimnieciskās darbības veidu nosaka pēc pozīcijām, kas identificētas ar ciparu kodiem:

• kods 01 – "Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības" (izņemot apakškodus 01.6 un 01.7);

• kods 10 – "Pārtikas produktu ražošana";

• kods 11 –"Dzērienu ražošana".

Par lauksaimnieciskām darbībām nav uzskatāmas un ar attiecīgiem saimnieciskās darbības kodiem ir klasificējamas šādas darbības:

• "Lauksaimniecības papilddarbības un palīgdarbības pēc ražas novākšanas", kods 01.6;

• "Medniecība un ar to saistītās palīgdarbības", kods 01.7;

• "Cita veida ražošana", kods 32 – ja saimnieciskā darbība saistīta ar lauksaimniecības produktu* pārstrādi, slēdzot pakalpojuma līgumu, un produkta izejviela un galaprodukts nepaliek saimniecības īpašumā, kā arī ja ar savā īpašumā esošu, tostarp iepirktu, lauksaimniecības produktu* pārstrādi neiegūst citu lauksaimniecības produktu*;

• "Pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana", kods 96 – ja sniedz ar lauksaimniecisko darbību saistītus pakalpojumus ārpus saimniecības;

• visi pārējie saimnieciskās darbības veidi, kas klasificējami ar kodiem no 02 līdz 09 un no 12 līdz 99.

3. posteņa "Atbalsta maksājumi" 1. ailē norāda atbalsta maksājumus par lauksaimniecisko darbību pēdējā noslēgtajā pārskata gadā. Personai, kurai aktīva lauksaimnieka statusa pierādīšanai ir jāiesniedz šī deklarācija, šo summu paziņo Lauku atbalsta dienests.

1. posteņa pēdējā ailē "Visi saimnieciskās darbības veidi kopā" norāda katra posteņa aiļu kopsummu.

5. postenī "% īpatsvars no neto apgrozījuma ar atbalsta maksājumiem" norāda īpatsvaru katra saimnieciskā darbības veida neto apgrozījumam ar atbalsta maksājumiem no kopējā aprēķinātā personas neto apgrozījuma ar atbalsta maksājumiem.

Aprēķina formula: 5. posteņa aile = 4. posteņa aile : 4. posteņa pēdējā aile x 100 %, kur

4. posteņa aile – attiecīgā saimnieciskās darbības veida neto apgrozījums ar atbalsta maksājumiem, euro;

4. posteņa pēdējā aile – visu saimnieciskās darbības veidu kopējais aprēķinātais neto apgrozījums, euro;

5. posteņa aile – attiecīgā saimnieciskās darbības veida procentuālais īpatsvars no kopējā aprēķinātā neto apgrozījuma ar atbalsta maksājumiem.

6. postenī "Pamatdarbības veids ar lielāko apgrozījuma īpatsvaru" norāda saimnieciskās darbības veidu (1. postenis) ar vislielāko procentuālo īpatsvaru no neto apgrozījuma ar atbalsta maksājumiem (5. postenis).

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

 

4.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126

Deklarācija par iepriekšējā gadā izmaksātajām darba algām, kas saistītas ar lauksaimniecisko darbību

1. Informācija par klientu (Aizpildīt drukātiem burtiem)

Vārds

Uzvārds

Personas kods

-

Firma (nosaukums)

Reģistrācijas numurs

LAD klienta reģistrācijas numurs

Mobilā vai fiksētā tālruņa numurs

E-pasta adrese

Gads, par kuru sniegta informācija

Nr. p. k.	Darbinieka personas kods	Vārds, uzvārds	Darba alga pirms nodokļu nomaksas (euro)	Aprēķinātās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (euro)	Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (euro)	Nostrādāto stundu skaits, veicot lauksaimniecisku darbību	Ar darbaspēka algošanu saistītie izdevumi (4 + 5 + 6)
1	2	3	4	5	6	7	8
Gadā kopā

Ar parakstu apliecinu, ka sniegtā informācija ir patiesa.
Datums			.			.	2	0	1	5	.	Paraksts

2. Deklarācijā minēto terminu skaidrojums un deklarācijas aizpildīšanas kārtība

Lauksaimnieciskā darbība ir savā saimniecībā veikta darbība:

• lauksaimniecības produktu* ražošana vai audzēšana, tostarp ražas novākšana, slaukšana, dzīvnieku audzēšana un turēšana lauksaimniecības nolūkā;

• savā īpašumā esošu, tostarp iepirktu, lauksaimniecības produktu* pārstrāde, ja ar šādu produktu pārstrādi tiek iegūts cits lauksaimniecības produkts*.

* Lauksaimniecības produkti ir produkti, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 1. pielikumā (izņemot zivsaimniecības produktus), kā arī kokvilna. Lauksaimniecības produkti nav arī tie produkti, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulas (ES) Nr. 510/2014, ar kuru nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 1216/2009 un (EK) Nr. 614/2009, 1. pielikumā. Ieņēmumi no tiem jānorāda 1. postenī "Ieņēmumi no nelauksaimnieciskās darbības".

Darba alga pirms nodokļu nomaksas ir alga pirms darba ņēmēja nodokļu nomaksas. 4. ailē norāda darba ņēmējam par lauksaimniecisku darbību veikšanu izmaksātās darba algas, kā arī par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķirtās naudas summu. Attiecīgā summa atbilst veiktajam lauksaimnieciskās darbības apjomam periodā, par kuru tiek iesniegta šī deklarācija.

Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu darba devēja ziņojumā norāda darba devēji, kuriem saskaņā ar Maksātnespējas likumu var pasludināt juridiskās personas maksātnespējas procesu vai saskaņā ar Kredītiestāžu likumu var pasludināt kredītiestādes maksātnespēju, ja darba devējs ir kredītiestāde, par darbiniekiem, ar kuriem attiecīgajiem darba devējiem saskaņā ar Darba likumu ir nodibinātas darba tiesiskās attiecības.

Ar darbaspēka algošanu saistītos izdevumus aprēķina, saskaitot 4. ailē norādītās darba algas, 5. ailē norādītās aprēķinātās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un 6. ailē norādītās uzņēmējdarbības riska valsts nodevas.

7. ailē norāda stundu skaitu, ko darba ņēmējs ir nostrādājis, veicot lauksaimniecisko darbību.

Maksājuma samazinājums netiek piemērots summai par gadā kopā izmaksātajiem ar darbaspēka algošanu saistītajiem izdevumiem (8. aile).

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

 

5.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126

Obligātās apsaimniekošanas prasības

I. Vide, klimata pārmaiņas, labi zemes lauksaimniecības apstākļi

1. Ūdens resursi

1.1. prasība "Pasākumi attiecībā uz kūtsmēslu apsaimniekošanu un mēslojumu lietošanas aizliegums gar virszemes ūdensobjektiem" (prasības attiecas uz īpaši jutīgajām teritorijām)

Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 5. punkta "c" apakšpunkts attiecībā uz mēslošanas līdzekļu lietošanu

Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 829 "Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs" 4.2., 4.6.6., 5.1., 5.2., 7.1. un 7.3.2. apakšpunkts un 20. punkts

1.2. prasība "Pasākumi attiecībā uz mēslošanas līdzekļu lietošanu un uzskaiti" (prasības attiecas uz īpaši jutīgajām teritorijām)

Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 834 "Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem" 3.1.1., 3.1.2., 3.3.2. un 3.3.4. apakšpunkts un 6. punkts

2. Bioloģiskā daudzveidība

2.1. prasība "Pasākumi, lai saglabātu, uzturētu vai atjaunotu atsevišķu putnu sugu dzīvotņu daudzveidību un teritoriju"

Sugu un biotopu aizsardzības likuma 9. panta 3. un 4. punkts

2.2. prasība "Piesārņojuma vai kaitējuma novēršana dzīvotnēm un savvaļas putnu dzīvei"

Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu" 37., 41. un 44. punkts

2.3. Savvaļas putnu aizsardzības sistēma

Sugu un biotopu aizsardzības likuma 11. panta 1., 2., 3. (izņemot "putnu olu lasīšana un iegūšana arī tad, ja tās ir tukšas"), 4. un 6. punkts

3. Dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzība

3.1. Dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzība

3.1.1. dabas lieguma teritorijā aizliegts: 3.1.1.1. dedzināt virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, ja vien tas nav īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākums, kura veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja un par kuru rakstveidā ir informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija; 3.1.1.2. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) palieņu un terašu pļavas; 3.1.1.3. mainīt zemes lietošanas kategoriju, izņemot: 3.1.1.3.1. dabiski apmežojušās vai pirms aizsargājamās teritorijas izveidošanas apmežotas lauksaimniecības zemes lietošanas kategorijas maiņu pret kategoriju "mežs" vai "krūmājs"; 3.1.1.3.2. upju dabiskā tecējuma atjaunošanu; 3.1.1.3.3. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju: 3.1.1.3.3.1. zemes lietošanas kategorijas maiņu nacionālo parku dabas lieguma zonā; 3.1.1.3.3.2. īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanu; 3.1.1.4. pļaut lauksaimniecības zemes un lauces virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga, upes vai ezera) uz krūmāju vai mežu; 3.1.2. dabas parka teritorijā aizliegts: 3.1.2.1. dedzināt virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, ja vien tas nav biotopu atjaunošanas pasākums, kura veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja un par kuru rakstveidā ir informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija; 3.1.2.2. mainīt zemes lietošanas kategoriju; 3.1.2.3. pļaut lauksaimniecības zemes un lauces virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga, upes vai ezera) uz krūmāju vai mežu; 3.1.3. aizsargājamo ainavu apvidus teritorijā aizliegts dedzināt virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, ja vien tas nav biotopu atjaunošanas pasākums, kura veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja un par kuru rakstveidā ir informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija; 3.1.4. dabas pieminekļa teritorijā aizliegts mainīt zemes lietošanas kategoriju, izņemot zemes lietošanas kategorijas maiņu aizsargājamos dendroloģiskajos stādījumos saskaņā ar normatīvajiem aktiem par parku ierīkošanu un apsaimniekošanu

3.2. Pasākumi attiecībā uz aizsargājamām augu sugām

Sugu un biotopu aizsardzības likuma 12. panta 1. punkts

Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu" 45.9., 45.10. un 45.12. apakšpunkts

II. Sabiedrības veselība, dzīvnieku veselība un augu veselība

4. Pārtikas nekaitīgums

4.1. Pārtikas vispārējās nekaitīguma prasības

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulas (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, 14., 15. pants, 17. panta 1. punkts, 18., 19. un 20. pants

4.2. Higiēnas noteikumi

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu I pielikuma A daļas II nodaļas 4. punkta "g", "h", "j" apakšpunkts, 5. punkta "f" un "h" apakšpunkts un 6. punkts, I pielikuma A daļas III nodaļas 8. punkta "a", "b", "d", "e" apakšpunkts un 9. punkta "a" un "c" apakšpunkts

4.3. Prasības piena ieguvei un pirmapstrādei

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, III pielikuma IX sadaļas I nodaļas I daļas 1. punkta "b", "c", "d" un "e" apakšpunkts, 2. punkta "a", "b" un "c" apakšpunkts, 3. punkta "a" apakšpunkts, "b" apakšpunkta "i" un "ii" apakšpunkts un "c" apakšpunkts, 4. un 5. punkts, III pielikuma IX sadaļas II nodaļas A sadaļas 1., 2., 3. un 4. punkts, III pielikuma IX sadaļas II nodaļas B sadaļas 1. punkta "a" un "d" apakšpunkts, 2. un 4. punkts

4.4. Prasības olu apritei

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, III pielikuma X sadaļas I nodaļas 1. punkts

4.5. Lauksaimniecības dzīvnieku barības nekaitīguma prasības

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 12. janvāra Regulas (EK) Nr. 183/2005, ar ko paredz barības higiēnas prasības, 5. panta 1., 5. un 6. punkts, I pielikuma A daļas I sadaļas 4. punkta "e" un "g" apakšpunkts, I pielikuma A daļas II sadaļas 2. punkta "a", "b" un "e" apakšpunkts un III pielikuma 1. un 2. punkts

5. Ierobežojumi hormonālas, tireostatiskas iedarbības vielu un betaagonistu lietošanā

Ministru kabineta 2009. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 831 "Noteikumi par ierobežojumiem zāļu lietošanā dzīvniekiem un prasības dzīvnieku un to izcelsmes produktu apritei, ja dzīvniekiem lietotas zāles" 2., 4., 6., 7., 8., 9., 14., 15., 17., 18., 19. un 20. punkts

6. Cūku identifikācija un reģistrācija

6.1. prasība "Par ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu"

Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" 3. punkts

6.2. prasība "Par novietnes dzīvnieku reģistru un informācijas sniegšanu"

Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" 16.2. apakšpunkts, kā arī 17., 18., 23., 24., 28., 29. un 32. punkts

6.3. prasība "Par cūku identifikāciju"

Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" 47., 51., 52. un 53. punkts

7. Liellopu identifikācija un reģistrācija

7.1. prasība "Par liellopu identifikāciju"

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulas (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97, 4. pants

Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" 42. punkts

7.2. prasība "Par novietnes dzīvnieku reģistru un informācijas sniegšanu"

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulas (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97, 7. pants

Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" 16.1. apakšpunkts, 17. un 18. punkts, 27.8. un 27.9.apakšpunkts, 28., 29., 31. un 32. punkts, kā arī 43.4. apakšpunkts

8. Aitu un kazu identifikācija un reģistrācija

8.1. prasība "Par aitu un kazu identifikāciju"

Padomes 2003. gada 17. decembra Regulas (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK, 4. pants

Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" 54. un 55. punkts

8.2. prasība "Par informācijas sniegšanu un novietnes dzīvnieku reģistru"

Padomes 2003. gada 17. decembra Regulas (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK, 5. pants

Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" 16.3. apakšpunkts, kā arī 17., 18., 28., 29., 31. un 32. punkts

9. Dzīvnieku slimības

9.1. Transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) profilakses, kontroles un apkarošanas pasākumi

9.1.1. prasība "Ierobežojumi lauksaimniecības dzīvnieku barošanā"

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulas (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai, 7. pants

9.1.2. prasība "Transmisīvās sūkļveida encefalopātijas profilakses un kontroles pasākumi"

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulas (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai, 11., 12., 13. un 15. pants

Veterinārmedicīnas likuma 59. panta 8. punkta "a" apakšpunkts

10. Augu aizsardzības līdzekļi

10.1. Augu aizsardzības likuma 7. panta pirmās daļas pirmais teikums, 9. panta trešā daļa, 10. panta pirmā daļa (neattiecas vārdi "Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas noteiktos labas augu aizsardzības prakses principus (publicēti Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļa vietnē) un augu aizsardzības līdzekļu lietošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktos integrētās augu aizsardzības principus un prasības visos tajos paredzētajos gadījumos")

10.2. Augu aizsardzības likuma 7. panta piektās daļas 1. punkts

10.3. Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumu Nr. 950 "Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi" 3., 9. un 13. punkts

10.4. Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumu Nr. 950 "Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi" 43. punkts

III. Dzīvnieku labturība

11. Teļu labturības prasības

Ministru kabineta 2003. gada 2. septembra noteikumu Nr. 491 "Teļu labturības prasības" 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 15., 17., 18., 19., 20. un 25. punkts

Ministru kabineta 2008. gada 2. janvāra noteikumu Nr. 5 "Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības" 11. un 14. punkts, kā arī 18.4. un 18.5. apakšpunkts

12. Cūku labturības prasības

Ministru kabineta 2009. gada 7. jūlija noteikumu Nr. 743 "Cūku labturības prasības" 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44. un 45. punkts

13. Vispārīgās labturības prasības lauksaimniecības dzīvniekiem

Dzīvnieku aizsardzības likuma 14. pants

Ministru kabineta 2008. gada 2. janvāra noteikumu Nr. 5 "Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības" 3., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15. un 16. punkts, 18.2., 18.3., 18.6. un 18.8. apakšpunkts, kā arī 19. un 20. punkts

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

 

6.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126

Informācija par lauksaimniecības kultūraugu izmantošanas veidu 2015. gadā

Iesnieguma numurs
LAD klienta reģistrācijas numurs
Saņemšanas datums									.			.	2	0			.
Veidlapu pieņēma
							(aizpilda Lauku atbalsta dienesta darbinieks)

Kultūrauga kods

Kopējā platība (ha)

Kultūrauga izmantojums

Uzņēmums, kura biogāzes ražotnei piegādās ražu

Plānotais piegādājamais daudzums tonnās

zaļbarībai, skābbarībai (ha)

biogāzei (ha)

cits (ha)

nosaukums

reģistrācijas numurs

LV

LV

LV

LV

LV

LV

Datums un paraksts*

Iesniegumu paraksta atbalsta pretendents vai tā pilnvarots pārstāvis (jāiesniedz notariāli vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprināta pilnvaras kopija, uzrādot oriģinālu).

Ar parakstu apliecinu, ka sniegtā informācija ir patiesa.
Datums			.			.	2	0			.	Paraksts
												Vārds
												Uzvārds

Piezīmes.

1. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

2. Dati tiks izmantoti statistikai un publiskoti saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

 

7.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126

Vienotajam platības maksājumam deklarētās kaņepju sējplatības

Iesnieguma numurs
LAD klienta reģistrācijas numurs
Saņemšanas datums									.			.	2	0			.
Veidlapu pieņēma
							(aizpilda Lauku atbalsta dienesta darbinieks)

Lauka numurs (platību maksājumu iesnieguma C daļas 4. ailē norādīts kultūras kods 170)	Iesētā kaņepju šķirne	Izsētais kaņepju sēklu daudzums (norāda ar precizitāti divi cipari aiz komata), kg/ha

Ar parakstu apliecinu, ka:

1) sniegtā informācija ir patiesa;

2) esmu izlasījis un pilnībā ievērošu normatīvajos aktos noteiktās prasības un nosacījumus attiecībā uz vienotā platības maksājuma saņemšanu par kaņepju platību.

Apņemos:

1) iesniegt Valsts augu aizsardzības dienestā iesniegumu par piedalīšanos kaņepju tetrahidrokanabinola (THC) monitoringā un samaksāt dalības maksu par vienotajam platības maksājumam deklarēto kaņepju sējplatību;

2) sniegt Valsts augu aizsardzības dienestam visu nepieciešamo informāciju;

3) atļaut Valsts augu aizsardzības dienestam noņemt kaņepju augu paraugus THC analīzēm;

4) iesniegt visu izmantoto kaņepju sēklu iepakojuma etiķešu oriģinālus Lauku atbalsta dienestā;

5) vienotajam platības maksājumam pieteiktajā kaņepju platībā augus turpināt audzēt parastos augšanas apstākļos un tos nenovākt, pirms beidzas 10 dienu termiņš pēc ziedēšanas beigām, kā to paredz 2014. gada 17. jūlija Komisijas Īstenošanas regulas Nr. 809/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, lauku attīstības pasākumiem un savstarpējo atbilstību, 45. panta 4. punkts.

Datums un paraksts*

Iesniegumu paraksta atbalsta pretendents vai tā pilnvarots pārstāvis (jāiesniedz notariāli vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprināta pilnvaras kopija, uzrādot oriģinālu).

Datums			.			.	2	0			.	Paraksts
												Vārds
												Uzvārds

Piezīmes.

1. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

2. Dati var tikt izmantoti statistikai un publiskoti saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

 

8.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126

Iesniegums platības iekļaušanai kaņepju THC monitoringā

Aizpildīt drukātiem burtiem

I. Informācija par klientu

Vārds

Uzvārds

Firma (nosaukums)

Personas kods/reģistrācijas Nr.

Lauku atbalsta dienests klienta reģistrācijas numurs

Adrese

Bankas nosaukums, adrese

Bankas SWIFT vai BIC kods

Bankas konta Nr.

II. Kontaktinformācija

Tālruņa numurs

Mobilā tālruņa numurs

E-pasta adrese

III. Informācija par platību

Kaņepju platība (ha), kas pieteikta vienotajam platības
maksājumam (ņemot vērā papildinājumus un labojumus)

.

Ar parakstu apliecinu, ka: 1) līdz kārtējā gada 30. jūnijam samaksāšu Valsts augu aizsardzības dienesta izsniegtajā rēķinā norādīto summu; 2) sniegtā informācija ir pilnīga un patiesa; 3) apzinos, ka par nepatiesas vai neprecīzas informācijas sniegšanu dalība THC monitoringā var tikt anulēta un iemaksātā summa netiks atmaksāta.

IV. Datums un paraksts*

Datums			.			.	2	0			.	Paraksts
												Vārds
												Uzvārds

V. Pieņēma

(aizpilda Valsts augu aizsardzības dienesta darbinieks)

Datums			.			.	2	0			.	Paraksts
												Vārds
												Uzvārds

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

 

9.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126

Kultūraugu saraksts

Nr. p. k.	Kultūraugu ģints, suga		Nosaukums latīņu valodā	Ietver sugas vai apakšsugas
1.	Graudaugi
1.1.		Auzas	Avena	Sējas auzas
1.2.		Kvieši, vasaras	Triticum	Mīkstie kvieši, cietie kvieši, plēkšņu jeb speltas kvieši
1.3.		Kvieši, ziemas	Triticum	Mīkstie kvieši
1.4.		Mieži, vasaras	Hordeum
1.5.		Mieži, ziemas	Hordeum
1.6.		Rudzi	Secale
1.7.		Tritikāle, vasaras	Triticosecale
1.8.		Tritikāle, ziemas	Triticosecale
1.9.		Griķi	Fagopyrum
2.	Pākšaugi1
2.1.		Zirņi	Pisum	Zirņi, dārza zirņi, cukurzirņi, lobāmie zirņi
2.2.		Soja	Glycine
2.3.		Lupīna	Lupinus	Dzeltenā lupīna, šaurlapu lupīna, baltā lupīna
2.4.		Seradella	Ornithopus
2.5.		Vīķi, vasaras	Vicia	Vasaras vīķi, lauka pupas, dārza (cūku) pupas
2.6.		Vīķi, ziemas	Vicia
2.7.		Parastās jeb dārza pupiņas	Phaseolus	Dārza pupiņas, daudzziedu pupiņas jeb puķu pupas, sviesta jeb Limas pupiņas
2.8.		Lēcas	Lens
2.9.		Austrumu galega	Galega
3.	Eļļas augi un šķiedraugi
3.1.		Ķimenes	Carum
3.2.		Kaņepes	Cannabis	Sējas kaņepes
3.3.		Lini		Eļļas lini, šķiedras lini
3.4.		Rapsis, vasaras	Brassica napus	Vasaras rapsis, galda kāļi, lopbarības kāļi
3.5.		Rapsis, ziemas	Brassica napus	Ziemas rapsis
4.	Dārzeņi, sakņaugi, zaļmasas augi
4.1.		Kukurūza	Zea	Parastā kukurūza, cukurkukurūza
4.2.		Malva	Malva
4.3.		Salāti	Lactuca	Dārza salāti, lapu salāti, galviņsalāti, romiešu salāti, ledussalāti
4.4.		Bietes	Beta	Cukurbietes, lopbarības bietes, galda bietes, mangolds jeb lapu bietes
4.5.		Burkāni	Daucus
4.6.		Pastinaks	Pastinaca
4.7.		Artišoks	Cynara	Artišoki, lapu artišoki
4.8.		Topinambūrs	Helianthus	Saulespuķe, parastā saulgrieze, topinambūrs
4.9.		Sīpoli	Allium	Puravi, dārza sīpoli, lielloku sīpoli, šalotes sīpoli, ķiploki, maurloki, lociņi
4.10.		Fenhelis	Foeniculum
4.11.		Sējas koriandrs	Coriandrum
4.12.		Parastā dille	Anethum
4.13.		Pētersīļi	Petroselinum	Lapu pētersīļi, sakņu pētersīļi
4.14.		Selerijas	Apium	Sakņu selerijas, lapu selerijas, kātu selerijas
4.15.		Cigoriņš	Cichorium	Lapu cigoriņš, sakņu cigoriņš, Vitlufa cigoriņš
4.16.		Baziliks	Ocimum
4.17.		Piparmētra	Mentha
4.18.		Spināti	Spinacia
4.19.		Rukola	Eruca sativa
4.20.		Kāposti	Brassica oleracea	Ziedkāposts, galviņkāposts (baltais, sarkanais), rožu jeb Briseles kāposts, kolrābis, sparģeļkāposts, virziņkāposts, lapu kāposts, brokoļi, kacenkāposts jeb lopbarības kāposts, Pekinas kāposts
4.21.		Rāceņi	Brassica rapa	Tīruma rācenis, lauka rācenis, ripsis
4.22.		Redīsi	Raphanus sativus	Redīsi, melnais rutks, eļļas rutks (var. oleiformis)
4.23.		Mārrutki	Armoracia rusticana	Armoracia rusticana
4.24.		Sareptas sinepes	Brassica juncea	Sareptas sinepes jeb zilganās sinepes
4.25.		Melnās sinepes	Sinapsis alba
4.26.		Baltās sinepes	Brassica nigra
4.27.		Kartupeļi	Solanum tuberosum
4.28.		Tomāti	Solanum lycopersicum
4.29.		Baklažāns	Solanum melongena
4.30.		Paprika	Capsicum annuum
4.31.		Čili pipars	Capsicum baccatum
4.32.		Gurķi	Cucumis sativus
4.33.		Arbūzs	Citrullus lanatus
4.34.		Melone	Cucumis melo
4.35.		Dārza ķirbis	Cucurbita pepo	Parastais ķirbis, kabači, patisoni, cukīni
4.36.		Vīģlapu ķirbis	Cucurbita ficifolia
4.37.		Lielaugļu ķirbis	Cucurbita maxima
4.38.		Muskata ķirbis	Cucurbita moschata	Muskata ķirbis, sviesta ķirbis
4.39.		Skābenes	Rumex
5.	Nektāraugi, ārstniecības augi
5.1.		Ežziede	Echinops	Apaļgalvas ežziede
5.2.		Biškrēsliņš	Tanacetum	Parastais biškrēsliņš
5.3.		Parastā raudene	Origanum	Parastā raudene, majorāns
5.4.		Salvija	Salvia	Ārstniecības salvija
5.5.		Mārsils jeb timiāns	Thymus
5.6.		Pūķgalve	Dracocephalum
5.7.		Mātere	Leonurus
5.8.		Melisa	Lamiaceae
5.9.		Kaķumētra	Napeta
5.10.		Izops	Hyssopus
5.11.		Gurķene	Borago
5.12.		Daglītis	Echium
5.13.		Dedestiņa	Lathyrus
5.14.		Facēlija	Phacelia
5.15.		Ārstniecības kumelīte	Chamomilla
5.16.		Ārstniecības kliņģerīte	Calendula
6.	Augļi un ogas
6.11.		Zemenes	Fragaria

Piezīme. ¹ Pākšaugi – baltais āboliņš, sarkanais āboliņš, bastarda āboliņš, amoliņš, lucerna, ragainais vanagnadziņš, esparsete – kultūraugu dažādošanā pieskaitāmi lopbarības zālaugiem, kas tradicionāli iekļaujas zālāju sastāvā.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

 

10.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126

Svēruma un pārrēķina koeficienti

Nr. p. k.	Elements	Pārrēķina koeficients (m/koki uz m2)	Svēruma koeficients	Ekoloģiski nozīmīga platība (ja piemēro abus koeficientus)
1.	Papuvē esoša zeme (uz 1 m2)	nepiemēro	1	1 m2
2.	Buferjoslas (uz 1 m)	6	1,5	9
3.	Platības, ko veido zālāju pasējs (uz 1 m2)	nepiemēro	0,3	0,3
4.	Platības, ko aizņem slāpekli piesaistoši kultūraugi (uz 1 m2)	nepiemēro	0,7	0,7
5.	Ainavas elementi:
5.1.	Aizsargājamie dižkoki (uz vienu koku)	nepiemēro	1,5	1,5
5.2.	Aizsargājamās koku alejas (uz 1 m)	nepiemēro	2	2
5.3.	Koku grupa/koku puduri (uz 1 m2)	nepiemēro	1,5	1,5
5.4.	Dižakmeņi (uz 1 m2)	nepiemēro	1	1
5.5.	Laukmale (uz 1 m)	6	1,5	9
5.6.	Dīķi (uz 1 m2)	nepiemēro	1,5	1,5

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

 

11.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126

Pagasti un novadi, kuros piemērojams atbrīvojums no ekoloģiski nozīmīgas platības prasības izpildes

1.	Ainažu pagasts	35.	Launkalnes pagasts	69.	Stradu pagasts
2.	Aiviekstes pagasts	36.	Lazdonas pagasts	70.	Straupes pagasts
3.	Allažu pagasts	37.	Lejasciema pagasts	71.	Sunākstes pagasts
4.	Alsviķu pagasts	38.	Liepnas pagasts	72.	Susāju pagasts
5.	Amatas pagasts	39.	Mazozolu pagasts	73.	Tārgales pagasts
6.	Ances pagasts	40.	Mazzalves pagasts	74.	Tīnūžu pagasts
7.	Bērzkalnes pagasts	41.	Mākoņkalna pagasts	75.	Tomes pagasts
8.	Birzgales pagasts	42.	Mālupes pagasts	76.	Ugāles pagasts
9.	Daudzeses pagasts	43.	Mārkalnes pagasts	77.	Umurgas pagasts
10.	Drabešu pagasts	44.	Meņģeles pagasts	78.	Usmas pagasts
11.	Dundagas pagasts	45.	Nītaures pagasts	79.	Valgundes pagasts
12.	Dunikas pagasts	46.	Pasienes pagasts	80.	Valkas pagasts
13.	Dzērbenes pagasts	47.	Pededzes pagasts	81.	Valles pagasts
14.	Embūtes pagasts	48.	Piltenes pagasts	82.	Veclaicenes pagasts
15.	Engures pagasts	49.	Plāņu pagasts	83.	Viesītes pagasts
16.	Ēdoles pagasts	50.	Popes pagasts	84.	Vijciema pagasts
17.	Feimaņu pagasts	51.	Puzes pagasts	85.	Viļķenes pagasts
18.	Goliševas pagasts	52.	Raiskuma pagasts	86.	Virešu pagasts
19.	Ģibuļu pagasts	53.	Ramatas pagasts	87.	Zalves pagasts
20.	Inčukalna pagasts	54.	Rankas pagasts	88.	Zaubes pagasts
21.	Indrānu pagasts	55.	Rendas pagasts	89.	Zeltiņu pagasts
22.	Ipiķu pagasts	56.	Rugāju pagasts	90.	Zentenes pagasts
23.	Istras pagasts	57.	Rumbas pagasts	91.	Ziemera pagasts
24.	Īvandes pagasts	58.	Rundēnu pagasts	92.	Zlēku pagasts
25.	Jaunalūksnes pagasts	59.	Sakas pagasts	93.	Zvārdes pagasts
26.	Jaunannas pagasts	60.	Salacgrīvas pagasts	94.	Zvārtavas pagasts
27.	Jumurdas pagasts	61.	Saulkrastu pagasts	95.	Žīguru pagasts
28.	Jūrkalnes pagasts	62.	Seces pagasts	96.	Ādažu novads
29.	Kaives pagasts	63.	Sērenes pagasts	97.	Carnikavas novads
30.	Kalna pagasts	64.	Skaņkalnes pagasts	98.	Mērsraga novads
31.	Kaplavas pagasts	65.	Skrundas pagasts	99.	Rojas novads
32.	Klintaines pagasts	66.	Skujenes pagasts	100.	Ropažu novads
33.	Kolkas pagasts	67.	Smārdes pagasts	101.	Sējas novads
34.	Ķūļciema pagasts	68.	Staiceles pagasts

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

 

12.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126

Liellopu gaļas šķirņu un kombinēto šķirņu saraksts

1. Liellopu gaļas šķirnes

Nr. p. k.	Gaļas šķirnes	Saīsinājums
1.	Šarolē	SA
2.	Herefordas	HE
3.	Aberdinangus	AB
4.	Limuzinas	LI
5.	Hailandes	HA
6.	Galovejas	GA
7.	Beļģijas zilā	BZ
8.	Hekes	HK
9.	Blondais akvitānietis	BA
10.	Aubrak	AU
11.	Pjemontas	PM
12.	Deksteras	DR
13.	Saleras	SL
14.	Shorthorn	BS
15.	Gaļas šķirņu krustojums	XG

2. Liellopu kombinētās šķirnes

Nr. p. k.	Kombinētās (piena–gaļas) šķirnes	Saīsinājums
1.	Stepju pelēkā	SP
2.	Simentāles	SI
3.	Tiroles pelēkā	TP
4.	Montbeljardas	MO
5.	Šveices brūnā	OB

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

 

13.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126

Gaļas un kombinēto vilnas–gaļas aitu šķirņu saraksts

1. Gaļas šķirnes

Nr. p. k.	Gaļas šķirnes	Saīsinājums
1.	Dorperas	DOR
2.	Dorsetas	DRS
3.	Igaunijas baltgalve	IB
4.	Il de France	IF
5.	Swifter	SW
6.	Sufolkas	S
7.	Tekselas	T
8.	Vācijas merino vietējā	VMV
9.	Oksforddaunas	OX
10.	Gaļas šķirņu krustojums	XG

2. Kombinētās šķirnes

Nr. p. k.	Kombinētās (vilnas–gaļas) šķirnes	Saīsinājums
1.	Hempšīras	HEM
2.	Igaunijas tumšgalve	IT
3.	Leisteres (Leicesteras)	LEI
4.	Lietuvas melngalve	LM
5.	Latvijas tumšgalve	LT
6.	Vācijas melngalve	VM

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

 

14.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126

5050 g cietes kartupeļu svars ūdenī un atbilstošais nepieciešamais kartupeļu daudzums 1 t cietes saražošanai

5050 g kartupeļu svars ūdenī (grami)	Cietes saturs kartupeļos (%)	Kartupeļu daudzums, kas nepieciešams, lai saražotu 1000 kg cietes (kg)		5050 g kartupeļu svars ūdenī (grami)	Cietes saturs kartupeļos (%)	Kartupeļu daudzums, kas nepieciešams, lai saražotu 1000 kg cietes (kg)
352	13,0	6533		384	14,6	5822
353	13,1	6509		385	14,7	5799
354	13,1	6486		386	14,7	5776
355	13,2	6463		387	14,8	5757
356	13,2	6439		388	14,8	5738
357	13,3	6416		389	14,9	5720
358	13,3	6393		390	14,9	5701
359	13,4	6369		391	15,0	5682
360	13,4	6346		392	15,0	5664
361	13,5	6322		393	15,1	5626
362	13,5	6299		394	15,2	5607
363	13,6	6276		395	15,2	5589
364	13,6	6252		396	15,3	5570
365	13,7	6229		397	15,3	5551
366	13,7	6206		398	15,4	5542
367	13,8	6182		399	15,4	5533
368	13,8	6159		400	15,4	5523
369	13,9	6136		401	15,5	5486
370	13,9	6112		402	15,6	5467
371	14,0	6089		403	15,6	5449
372	14,0	6065		404	15,7	5430
373	14,1	6047		405	15,7	5411
374	14,1	6028		406	15,8	5393
375	14,2	6005		407	15,8	5374
376	14,2	5981		408	15,9	5364
377	14,3	5963		409	15,9	5355
378	14,3	5944		410	15,9	5346
379	14,4	5921		411	16,0	5327
380	14,4	5897		412	16,0	5308
381	14,5	5879		413	16,1	5280
382	14,5	5860		414	16,2	5266
383	14,6	5841		415	16,2	5252

5050 g kartupeļu svars ūdenī (grami)	Cietes saturs kartupeļos (%)	Kartupeļu daudzums, kas nepieciešams, lai saražotu 1000 kg cietes (kg)		5050 g kartupeļu svars ūdenī (grami)	Cietes saturs kartupeļos (%)	Kartupeļu daudzums, kas nepieciešams, lai saražotu 1000 kg cietes (kg)
416	16,3	5234		455	18,2	4673
417	16,3	5215		456	18,3	4645
418	16,4	5206		457	18,4	4631
419	16,4	5196		458	18,4	4617
420	16,4	5187		459	18,5	4607
421	16,5	5150		460	18,5	4598
422	16,6	5136		461	18,6	4584
423	16,6	5121		462	18,6	4570
424	16,7	5107		463	18,7	4561
425	16,7	5093		464	18,7	4551
426	16,8	5075		465	18,7	4542
427	16,8	5056		466	18,8	4523
428	16,9	5042		467	18,9	4509
429	16,9	5028		468	18,9	4495
430	17,0	5000		469	19,0	4481
431	17,1	4986		470	19,0	4467
432	17,1	4972		471	19,1	4458
433	17,2	4963		472	19,1	4449
434	17,2	4953		473	19,2	4437
435	17,2	4944		474	19,2	4425
436	17,3	4930		475	19,3	4414
437	17,3	4916		476	19,3	4402
438	17,4	4902		477	19,4	4390
439	17,4	4888		478	19,4	4379
440	17,5	4874		479	19,5	4367
441	17,5	4860		480	19,5	4355
442	17,6	4846		481	19,6	4343
443	17,6	4832		481,6	19,6	4337
444	17,7	4818		482	19,7	4335
445	17,7	4804		483	19,7	4332
446	17,8	4790		483,2	19,7	4332
447	17,8	4776		484	19,8	4325
448	17,9	4762		484,4	19,8	4318
449	17,9	4748		485	19,9	4317
450	18,0	4720		486	19,9	4311
451	18,1	4706		486,4	19,9	4309
452	18,1	4692		487	20,0	4305
453	18,2	4685		488	20,0	4299
454	18,2	4679		489	20,1	4294

5050 g kartupeļu svars ūdenī (grami)	Cietes saturs kartupeļos (%)	Kartupeļu daudzums, kas nepieciešams, lai saražotu 1000 kg cietes (kg)		5050 g kartupeļu svars ūdenī (grami)	Cietes saturs kartupeļos (%)	Kartupeļu daudzums, kas nepieciešams, lai saražotu 1000 kg cietes (kg)
490	20,1	4290		521	21,7	4170
491	20,2	4287		521,3	21,7	4168
492	20,2	4285		522	21,8	4165
493	20,3	4283		523	21,8	4160
494	20,3	4280		523,2	21,8	4159
495	20,4	4278		524	21,9	4155
496	20,4	4276		525	21,9	4150
497	20,5	4273		525,1	21,9	4150
498	20,5	4271		526	22,0	4145
499	20,6	4266		527	22,0	4140
500	20,6	4262		528	22,1	4135
501	20,7	4259		528,8	22,1	4131
502	20,7	4257		529	22,2	4130
503	20,8	4255		530	22,2	4125
504	20,8	4252		530,6	22,2	4122
505	20,9	4248		531	22,3	4119
506	20,9	4243		532	22,3	4114
507	21,0	4238		532,4	22,3	4112
508	21,0	4234		533	22,4	4111
509	21,1	4229		534	22,4	4108
509,9	21,1	4224		534,2	22,4	4108
510	21,1	4224		535	22,5	4103
511	21,2	4219		536	22,5	498
511,8	21,2	4215		537	22,6	493
512	21,3	4214		537,8	22,6	4089
513	21,3	4209		538	22,7	488
513,7	21,3	4206		539	22,7	483
514	21,4	4204		539,6	22,7	4080
515	21,4	4199		540	22,8	478
515,6	21,4	4196		541	22,8	476
516	21,5	4194		541,4	22,8	4075
517	21,5	4189		542	22,9	472
517,5	21,5	4187		543	22,9	466
518	21,6	4184		543,2	22,9	4066
519	21,6	4180		544	23,0	461
519,4	21,6	4178		545	23,0	456
520	21,7	4175

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

 

15.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126

Apliecinājums dalībai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā

Svarīgi! • Iekļaušanai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā var pieteikties tikai 2015. gadā. • Ja vēlaties piedalīties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, līdz 2015. gada 9. jūnijam Lauku atbalsta dienestā iesniedziet arī aizpildītu vienoto iesniegumu 2015. gadam, izdarot tajā atzīmi par pieteikšanos mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam, kā arī norādot apstrādāto lauksaimniecības zemi. • Par to, vai esat apstiprināts mazo lauksaimnieku atbalsta shēmai, Lauku atbalsta dienests informēs līdz 2016. gada 1. aprīlim. • Lai pretendētu uz mazo lauksaimnieku atbalstu 2016. gadā un turpmākajos gados, lauksaimniekiem, kas ir apstiprināti mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, katru gadu jāiesniedz vienotais iesniegums, apstiprinot, ka iepriekšējā gadā vienotajā iesniegumā norādītā informācija nemainās, vai jānorāda attiecīgās izmaiņas. Uzmanību! Mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā iekļautajam lauksaimniekam 2016. gadā un turpmākajos gados ir jāsaglabā vismaz 2015. gada mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam atbalsttiesīgā platība. • Mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā iekļautais lauksaimnieks nevar pretendēt uz vienoto platības maksājumu, maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem un brīvprātīgiem saistītajiem atbalstiem. • Ja mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā iekļautais lauksaimnieks turpmāk vēlas pieteikties vienotajam platības maksājumam, maksājumam par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, maksājumam gados jauniem lauksaimniekiem vai brīvprātīgiem saistītajiem atbalstiem, lauksaimniekam ir jāizstājas no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas. Iesniegumu par izstāšanos no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā attiecīgajā gadā līdz 15. maijam kopā ar vienoto iesniegumu. To var izdarīt vēl 25 dienu laikā pēc 15. maija, bet tad atbalsta apmērs tiek samazināts. • Lai izstātos no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas, lauksaimniekam par to rakstiski jāinformē Lauku atbalsta dienests.

(Aizpildīt drukātiem burtiem)

I. Informācija par klientu

Vārds

Uzvārds

Firma (nosaukums)

LAD klienta reģistrācijas numurs

Atbilstošo atzīmēt ar "X":

1. Platību maksājumiem LAD esmu pieteicies 2011. gadā vai agrāk
Ja 1. punktā atbildējāt apstiprinoši, turpmākie punkti nav jāaizpilda.
2. Platību maksājumiem LAD 2015. gadā piesakos pirmo reizi
3. Lauksaimniecības zeme, par kuru iesniegts iesniegums dalībai mazo lauksaimnieku
atbalsta shēmā, bija manā īpašumā pirms 2011. gada 18. oktobra
4. Ja saimniecība, par kuras lauksaimniecības zemi iesniegts iesniegums
dalībai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, izveidota pēc 2011. gada 18. oktobra,
lūdzu, norādiet attiecīgo lauksaimniecības zemes
iegūšanas veidu un informāciju par veikto darījumu:

Lauksaimniecības zeme, par kuru iesniegts iesniegums dalībai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, iegūta	Informācija par lauksaimniecības zemes iegūšanas darījumu, ja to neapliecina ieraksts Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā
	vārds, uzvārds/ nosaukums	personas kods/ vienotais reģistrācijas Nr.	LAD klienta Nr., ja ir	tālruņa Nr.
4.1. nopērkot
4.2. nomājot
4.3. saņemot mantojumā
4.4. saņemot kā dāvinājumu
4.5. cits veids (norādīt)

5. Lauksaimnieki, kuri saimniecību izveidojuši un tiešajiem maksājumiem pirmo reizi pieteikušies pēc 2011. gada 18. oktobra un kuri neatbilst nevienam no Ministru kabineta 2015. gada 10. marta noteikumu Nr. 126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" 226. punktā minētajiem kritērijiem, sniedz informāciju pierādījumam, kā arī iesniedz pierādījuma dokumentus, kas apliecina, ka saimniecības izveidošanas mērķis ir lauksaimnieciskās darbība un ka, izveidojot saimniecību un piesakoties mazo lauksaimnieku atbalstam, nav mākslīgi radītu apstākļu priekšrocību gūšanai no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas.

Pierādījuma informācija:

Ar parakstu apliecinu, ka neesmu mākslīgi radījis apstākļus mazo lauksaimnieku atbalsta saņemšanai. Apliecinu, ka varu uzrādīt mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā pieteikto lauku robežas dabā un uzrādīt zemes iegūšanas darījuma dokumentus. Apliecinājumā sniegtā informācija ir patiesa.

 

Ar parakstu apliecinu, ka sniegtā informācija ir patiesa.
Datums			.			.	2	0	1	5	.	Paraksts
												Vārds
												Uzvārds

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

 

16.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126

Liellopu šķirņu saraksts

1. Angler Rotvieh (Angeln) – Rød dansk mœlkerace (RMD) – German Red – Lithuanian Red

2. Ayrshire

3. Armoricaine

4. Bretonne pie noire

5. Fries-Hollands (FH), Française frisonne pie noire (FFPN), Friesian-Holstein, Holstein, Black and White Friesian, Red and White Friesian, Frisona española, Frisona Italiana, Zwartbonten van België/pie noire de Belgique, Sortbroget dansk mœlkerace (SDM), Deutsche Schwarzbunte, Schwarzbunte Milchrasse (SMR), Czarno-biała, Czerwono-biała, Magyar Holstein-Friz, Dutch Black and White, Estonian Holstein, Estonian Native, Estonian Red, British Friesian, črno-bela, German Red and White, Holstein Black and White, Red Holstein

6. Groninger Blaarkop

7. Guernsey

8. Jersey

9. Malkeborthorn

10. Reggiana

11. Valdostana Nera

12. Itäsuomenkarja

13. Länsisuomenkarja

14. Pohjoissuomenkarja

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

 

17.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126

Iesniegums pārejas posma valsts atbalstam par zīdītājgovīm

LAD klienta reģistrācijas numurs

Ganāmpulka reģistrācijas numurs

L

V

(jānorāda obligāti)

Aizpildīt drukātiem burtiem

I. Informācija par klientu

Vārds

Uzvārds

II. Kontaktinformācija

Tālruņa numurs

Mobilā tālruņa numurs

III. Informācija par zīdītājgovīm un telēm

Atbilstošo atzīmēt ar "X"

	Gaļas liellopu ganāmpulks
	Jauktais (piena un gaļas liellopu) ganāmpulks

Kopējais govju skaits ganāmpulkā
Zīdītājgovju skaits ganāmpulkā ≥ 60 % (visas iesniegumā norādītās zīdītājgovis ir vismaz 60 % no kopējā maksājumam pieteikto dzīvnieku skaita (kopējais maksājumam pieteikto dzīvnieku skaits ir zīdītājgovju un sieviešu kārtas teļu kopskaits))
Maksājumam pieteiktais sieviešu kārtas teļu (no 8 mēnešu vecuma) skaits ≤ 40 % (maksājumam pieteikto sieviešu kārtas teļu skaits nedrīkst būt lielāks par 40 % no kopējā maksājumam pieteikto dzīvnieku skaita)

IV. Maksājumam pieteiktie dzīvnieki

Nr. p. k.	Zīdītājgovs identifikācijas numurs		Nr. p. k.	Teles identifikācijas numurs	Teles dzimšanas datums

Apņemos saglabāt maksājumam pieteikto zīdītājgovju un sieviešu kārtas teļu skaitu ganāmpulkā vismaz sešus mēnešus pēc iesnieguma iesniegšanas dienas. Apliecinu, ka sniegtā informācija ir pareiza un, ja nepieciešams, laikus sniegšu ziņas par visām izmaiņām.

V. Datums un paraksts*

Datums

.

.

.

Paraksts

Vārds, uzvārds

Pieņēma:
(aizpilda Lauku atbalsta dienesta darbinieks)

Datums

.

.

.

Paraksts

Vārds, uzvārds

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

 

18.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126

Iesniegums pārejas posma valsts atbalstam par aitu mātēm

LAD klienta reģistrācijas numurs

Ganāmpulka reģistrācijas numurs

L

V

(jānorāda obligāti)

Aizpildīt drukātiem burtiem

I. Informācija par klientu

Vārds

Uzvārds

Firma (nosaukums)

II. Kontaktinformācija

Tālruņa numurs

Mobilā tālruņa numurs

III. Informācija par aitu mātēm

Nr. p. k.	Aitu mātes identifikācijas numurs	Dzimšanas datums
1.
2.
3.
4.

Apņemos saglabāt maksājumam pieteikto aitu māšu skaitu ganāmpulkā vismaz 100 dienu, skaitot no 16. jūlija. Ar parakstu apliecinu, ka sniegtā informācija ir pareiza un vēlos saņemt pārejas posma valsts atbalstu par aitu mātēm.

IV. Datums un paraksts*

Datums

.

.

.

Paraksts

Vārds, uzvārds

Pieņēma:

(aizpilda Lauku atbalsta dienesta darbinieks)

Datums

.

.

.

Paraksts

Vārds, uzvārds

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs