Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Vans Fensjans — speciāli "Latvijas Vēstnesim"

— Jūsu ekselence, gribu sākt ar pašu vienkāršāko jautājumu: kā jūs jūtaties Rīgā?

— Es jau kopš skolas sola zināju, ka Baltijas jūras krastā atrodas valsts, kuru sauc par Latviju. Arī tajos laikos, kad pastāvēja Padomju Savienība, mēs Ķīnā trīs Baltijas valstis uztvērām citādāk nekā pārējo Padomju Savienību. Es to domāju vislabākajā nozīmē. Mēs zinājām, ka Baltijas valstīm ir savdabīga seja, savdabīga kultūra, savas tradīcijas. Un, kaut arī tad jūs atradāties Padomju Savienībā, mēs jūsu valstis uztvērām savādāk nekā, teiksim, Krieviju, Ukrainu, Gruziju, Kazahiju...

Man bija sens sapnis redzēt Baltijas valstis pašam savām acīm, tikties ar šo valstu cilvēkiem. Beidzot es ierados Rīgā, un varu teikt, ka jūtos šeit ļoti labi. Tā nav diplomātijas valoda, tas nav kompliments. Tas ir tas, ko es jūtu sirdī. Šeit es jūtu Eiropas elpu. Šeit ir normāla dzīve. Protams, ir pagājis pavisam neilgs laiks kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Un, ja šeit rit normāla dzīve, tad tas vien jau ir liels sasniegums. Tas daudz nozīmē, ja ņemam vērā, kāds veidojas kopējais stāvoklis citos bijušās Padomju Savienības reģionos.

No tā, ko esat jau sasnieguši, jūs varat izdarīt patiešām lielu izrāvienu uz priekšu. Manā vērtējumā — es uzsveru, tas ir mans viedoklis, — Latvija, Igaunija un Lietuva droši vien pirmās, ātrāk nekā citas kamiņvalstis izkļūs no visa smagā pagātnes mantojuma.

— Rīgā jūs ieradāties šī gada martā. Bet man liekas, ka esat šeit jau daudz ilgāk. Acīmredzot, tādu iespadu rada jūsu aktīvā iesaistīšanās Rīgas sabiedriskajā dzīvē. Es jūs redzu visos diplomātiskā korpusa pasākumos. Tāpat jūs esat biežs viesis Diplomātiskajā salonā, citu valstu vēstniecību pieņemšanās. Jūs nenoliedzami esat viens no visaktīvākajiem ārvalstu vēstniekiem Rīgā. Vai tas ir jūsu darba stils, vai arī jūsu vēlme iespējami ātrāk iepazīt mūsu zemi?

— Tas ir gan viens, gan otrs. Man patīk tikties ar cilvēkiem, strādāt. Otrkārt, mans darba pienākums ir kontaktēties ar cilvēkiem, iepazīt dzīvi valstī, kurā strādāju. Tāpēc es piedalos visdažādākajos pasākumos, kur tieku ielūgts, un cenšos iepazīties ar visdažādāko aprindu cilvēkiem. Esmu gatavs kontaktēties ar pilnīgi visiem cilvēkiem, neatkarīgi no viņu politiskajiem uzskatiem un orientācijas. Domāju, ka šādi kontakti sekmē savstarpējo saprašanos starp abām mūsu valstīm un mūsu tautām.

— Protams, viens no jautājumiem, kuru es noteikti gribu jums uzdot, saistās ar samērā īso mūsu valstu diplomātisko attiecību vēsturi. Vispirms — pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas — mūsu valsts noslēdza līgumu ar Ķīnas Tautas Republiku, bet pēc tam Rīgā tika atvērts Taivanas ģenerālkonsulāts. Tagad Latvija ir atzinusi, ka tā bija pārsteidzība, mūsu labās attiecības ar ĶTR ir atjaunotas. Kā jūs Ķīnas Tautas Republikā uzņēmāt šo notikumu attīstību?

— ĶTR bija viena no pirmajām valstīm, kas oficiāli atzina jūsu valsts neatkarību tūlīt pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Ķīna arī bija viena no pirmajām valstīm, kas nolēma nodibināt ar Latvijas Republiku diplomātiskās attiecības. Jā, pēc tam bija neliels laika periods, kad jau zināmā iemesla dēļ mūsu attiecības bija apgrūtinātas. Ļoti labi, ka, pateicoties abpusējām pūlēm, mūsu diplomātiskās attiecības atkal izdevies normalizēt. Kā zināms, ĶTR apmeklēja Latvijas prezidents, godājamais Ulmaņa kungs. Savukārt Latviju apmeklēja ĶTR premjerministra vietnieks un ārlietu ministrs Czjans Cičena kungs. Šī vizīte, manuprāt, noritēja labi. Tas liecina, ka Ķīna piešķir lielu nozīmi attiecībām ar Latviju un ka tāda pati ir arī Latvijas attieksme. Skatīsimies tagad uz priekšu! Nav ko cilāt pagātni. Mēs cienām Latviju. Mēs atbalstām Latvijas suverenitāti un neatkarību. Kas attiecas uz Taivanas jautājumu, tad gribu uzsvērt tikai vienu momentu: no mūsu viedokļa, jūs, protams, varat saglabāt attiecības arī ar Taivanu. Taču jautājums ir par to — kādas attiecības? Ja tās ir neoficiālas, proti, ekonomikas vai kultūras jomā, tad pret to mums nevar būt nekādu iebildumu. Taču ĶTR ir vienīgā likumīgā Ķīnas pārstāve. To atzīst pasaules sabiedrība. To atzīst 160 valstis, ar kurām mums ir diplomātiskās attiecības. Tajā skaitā arī Latvija.

— Cik man zināms, arī ĶTR ir neoficiālas ekonomiskās attiecības ar Taivanu. Tāpat tūrisma kontakti.

— Jā, tas tiesa. Taivana ir mūsu teritorija, viena no ĶTR provincēm un cilvēki, kas dzīvo Taivanā, ir mūsu tautieši. Notiek sadarbība dažādās jomās, piemēram, ekonomikā, tirdzniecībā.

Turpinājums 2.lpp.