Lai "Latvijas kuģniecības" ceturtā reize būtu veiksmīga

Valsts akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" (LK) privatizācijas ceturtajā mēģinājumā pirmo reizi pieteikušies vairāk nekā divi pretendenti, un šis fakts ir apsveicams — tā LK privatizācijas procesa pirmā posma rezultātus vakar, 1.februārī, komentēja ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Kā "LV" jau rakstīja, līdz 1.februārim interesentiem Privatizācijas aģentūrā bija jāiesniedz intereses apliecinājumi un virkne dokumentu, tai skaitā statūti un bankas izziņas.

Vairāk nekā divu pretendentu pieteikšanos ministrs vērtēja ļoti pozitīvi, jo visos iepriekšējos LK privatizācijas mēģinājumos to skaits bija ievērojami mazāks. Viņš arī neslēpa prieku par to, ka šie pretendenti pārstāv visus pasaules ekonomiski aktīvos reģionus, turklāt ne vien Eiropu, bet arī citus kontinentus.

A.Kalvītis izteica cerību, ka LK privatizācijas tālākais process būs pietiekami veiksmīgs, neraugoties uz daudzām negācijām, kas pēdējā mēneša laikā vērojamas Latvijā — gan mēģinājumiem torpedēt LK privatizācijas procesu, it kā mainot privatizācijas noteikumus, gan draudiem gāzt Latvijas valdību, izvirzot jautājumu par ekonomikas ministra atbilstību ieņemamajam amatam. Pēdējā laikā ap LK privatizāciju uzvirmojušās kaislības viņš skaidroja šādi:

— Tie spēki, kas bija iedomājušies, ka varēs klusi, samudžināti privatizēt LK sev par labu, tagad darīs visu, lai šo procesu apturētu, kaut vai gāztu Latvijas valdību un pēc tam atceltu kuģniecības privatizāciju un izveidotu tādus noteikumus, kādi tiem būtu izdevīgi.

A.Kalvītis atkārtoti uzsvēra, ka LK privatizācija pirmo reizi notiek pilnīgi atklāti, jo ir pieaicināti starptautiski Pasaules bankas akceptēti konsultanti un procesu pirmo reizi novēro sabiedrība par atklātību "Delna". Viņš pauda pilnīgu pārliecību par to, ka LK privatizācijas procesā līdz šim ievērotas visas likuma normas un apstiprinātie privatizācijas noteikumi.

Vienlaikus A.Kalvītis atzina, ka LK privatizācijas process licis viņam pārdomāt dažus nopietnus jautājumus. Tā kā ministram vairākus mēnešus bijis jāiztur politisks spiediens gan no koalīcijas partiju, gan arī no opozīcijas partiju pārstāvjiem, viņš, iespējams, nākamnedēļ griezīsies valdošajā koalīcijā ar ierosinājumu pārskatīt valsts pilnvarnieku statusu valsts akciju sabiedrībās, jo, viņaprāt, šī institūcija tiek izmantota politisku mērķu sasniegšanai.

Turpmāk neesot pieļaujama situācija, ka pilnvarnieki valsts akciju sabiedrībās pārstāv politiskās partijas. Šī institūcija, pēc A.Kalvīša domām, ir kardināli jāmaina. Tā kā ikviens valsts uzņēmums atrodas kādas konkrētas nozares ministrijas pārziņā, attiecīgie ministri un ierēdņi ir pilnīgi atbildīgi par to, kas notiek šajos valsts uzņēmumos, un "valsts uzņēmumi nav atdodami politiskajām partijām politiskai saplosīšanai". Ministriju valsts sekretāriem, viņu vietniekiem vai citām ministriju amatpersonām nevajadzētu sagādāt grūtības kāda uzņēmuma akcionāru pilnsapulcē pārstāvēt valsts intereses. Tādēļ valsts pilnvarnieku institūcija neesot nepieciešama. Lai gan likums par kapitāla daļu pārvaldi paredz pilnvarnieku statusu valsts akciju pārvaldīšanai, A.Kalvītis uzskata, ka šīs akcijas var pārvaldīt arī atbildīgo ministriju ierēdņi.

Ministrs asi nosodīja LK valsts pilnvarnieka Eižena Cepurnieka rīcību, pazemojot Latvijas valsti un gandrīz vai apsūdzot to korumpētībā. Arī Normunds Lakučs, kurš vairākus mēnešus izvairās no paskaidrojumu sniegšanas Valsts ieņēmumu dienestam, diskreditējot Latvijas valsts amatpersonas vārdu. Nekādu kritiku neizturot arī tas, ka paši pilnvarnieki nespēj sabiedrībai paskaidrot, par ko viņi saņem savu lielo atalgojumu.

Runājot par konfidencialitāti attiecībā uz pretendentu kompāniju vai konsorciju nosaukumiem, ministrs apliecināja, ka tā tiks saglabāta arī 13.februārī, valdībai lemjot par LK privatizācijas pretendentu tā dēvēto garo sarakstu. Arī starptautiskajā praksē līdz pēdējam brīdim netiekot publiskoti potenciālo pretendentu vārdi, lai novērstu savstarpēju norunu vai darījumu iespēju. Tādēļ, pēc A.Kalvīša domām, arī LK privatizācijas gadījumā netiks publiskoti ne kompāniju vai konsorciju nosaukumi, ne arī pieteikušos pretendentu skaits, lai Latvijas valstij izsolē nodrošinātu maksimāli lielus ieņēmumus.

Jautāts, vai šoreiz LK privatizācija, viņaprāt, noritēs veiksmīgi, ministrs izvairīgi atbildēja, ka šis esot tikai pats pirmais solis, ko spērušas attiecīgās kompānijas, pagaidām tikai izrādot interesi un vēlēšanos kļūt par LK akcionāriem. Turpmākajā kuģniecības privatizācijas gaitā tām būs jāsper vēl daudzi citi soļi, būs jāiemaksā liela drošības nauda — pieci miljoni dolāru, lai varētu iepazīties ar kompānijas finansiālajiem rādītājiem un to konfidenciālo informāciju, kas šobrīd ir tikai LK rīcībā. Šis process ir pietiekami komplicēts, tādēļ šobrīd esot grūti pateikt, cik veiksmīgs vai neveiksmīgs tas būs.

Attiecībā uz iespējamo informācijas noplūdi A.Kalvītis uzsvēra, ka cilvēki, kuru rīcībā ir ar LK privatizāciju saistītā konfidenciālā informācija, ar savu parakstu ir apliecinājuši, ka glabās šo valsts noslēpumu. Ja šī informācija tiks apzināti nopludināta, attiecīgās iestādes būs spiestas rīkoties tā, kā to nosaka likums. Tomēr ministrs pauda cerību, ka LK privatizācijas procesu izdosies novest līdz galam.

Gita Kronberga, "LV" nozares redaktore