8. jūnija sēde

Kopsavilkums

Saeima 3. lasījumā pieņēma likumprojektus:

— "Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu". (z.s. dok.nr.310; 1995.g.p.s. dok.nr.515) Balsojums: 63 par, 0 pret, 9 atturas.

— "Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību". (p.s. dok.nr.580) Balsojums: 60 par, 0 pret, 2 atturas.

— "Grozījums likumā "Par nodarbinātību"". (1994.g. r.s. dok.nr.1227; 1995.g. p.s. dok.nr.543) Balsojums: 53 par, 0 pret, 4 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"". (z.s. dok.nr.375; 1995.g.p.s. dok.nr.559) Balsojums: 56 par, 0 pret, 4 atturas.

 

Saeima 2. lasījumā pieņēma likumprojektus:

— "Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā". (z.s. dok.nr.3; 1995.g. p.s. dok.nr.490) Balsojums: 64 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Grozījums Operatīvās darbības likumā". (z.s. dok.nr.98; 1995.g. p.s. dok.nr.505) Balsojums: 63 par, 0 pret, 3 atturas.

 

Saeima 1. lasījumā kā steidzamus pieņēma likumprojektus:

— "Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos". (1995.g. p.s. dok.nr.427, nr.529) Balsojums par steidzamību: 63 par, 3 pret, 2 atturas. Balsojums 1. lasījumā: 63 par, 0 pret, 2 atturas.

— "Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību". (p.s. dok.nr.486, nr.579) Balsojums par steidzamību: 55 par, 1 pret, 5 atturas. Balsojums 1. lasījumā: 57 par, 2 pret, 2 atturas.

 

Saeima 1. lasījumā pieņēma likumprojektus:

— "Papildinājums Latvijas Kriminālkodeksā". (1995.g. p.s. dok.nr.435, nr.482) Balsojums: 66 par, 0 pret, 3 atturas.

— "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā". (1995.g. p.s. dok.nr.433, nr.491) Balsojums: 64 par, 0 pret, 1 atturas.

— "Grozījums likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". (z.s. dok.nr.307; 1995.g.p.s. dok.nr.507) Balsojums: 74 par, 0 pret, 4 atturas.

— "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē". (p.s. dok.nr.472; nr.518) Balsojums: 64 par, 3 pret, 11 atturas.

— "Par grozījumiem 1992.gada 9.jūnija likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" un Augstākās padomes 1992.gada 10.jūnija lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" spēkā stāšanās kārtību". (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.4) (1994.g.z.s. dok.nr.58; 1995.g.p.s. dok.nr.555) Balsojums: 47 par, 9 pret, 6 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.108) (p.s. dok.nr.437; nr.554) Balsojums: 39 par, 10 pret, 4 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"". (p.s. dok.nr.340; nr.553) Balsojums: 40 par, 7 pret, 7 atturas.

— "Noteikumi par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, kura aizņemta ar īpaši aizsargājamiem dabas objektiem" (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.114) (p.s. dok.nr.443, nr.557) Balsojums: 59 par, 0 pret, 1 atturas.

— "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.112) (p.s. dok.nr.441, nr.560) Balsojums: 52 par, 1 pret, 6 atturas.

 

Saeima nodeva komisijām likumprojektus:

— "Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā" (p.s. dok.nr.569, nr.569a) Nodots Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

— "Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Izraēlas valsts valdības līgumu par gaisa satiksmi". (p.s. dok.nr.583, nr.583a) Nodots Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai.

— "Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības līgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu". (p.s. dok.nr.584, nr.584a) Nodots Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai.

— "Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības līgumu par gaisa satiksmi". (p.s. dok.nr.585, nr.585a) Nodots Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai.

— "Par 1992.gada Riodežaneiro konvenciju par bioloģisko daudzveidību". (p.s. dok.nr.587, nr.587a) Nodots Ārlietu komisijai (atbildīgā), Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Vides un sabiedrisko lietu komisijai.

— "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"". (p.s. dok.nr.586, nr.586a) Nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā).

 

Deputātu pieprasījumi un jautājumi:

— Saeima noklausījās, nobalsojot 72 par, 2 pret, 7 atturoties par izskatīšanu steidzamības kārtā, apsprieda un nodeva Ministru prezidentam M.Gailim Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības steidzamo pieprasījumu par pensiju indeksāciju. (p.s. dok.nr.598)

— Saeima noklausījās labklājības ministra A.Bērziņa atbildi uz Saeimas deputātu A.Berķa, G.Bērziņa, M.Ā.Kalniņa, Z.Tomiņa un J.Kokina jautājumiem par Valsts sociālās apdrošināšanas fonda rīkoto konkursu par tiesībām veikt pensiju un pabalstu izmaksu Latvijā. (p.s. dok.nr.573, nr.573a)

— Saeima noklausījās finansu ministres I.Sāmītes atbildi uz Saeimas deputātu J.Zīgerista, O.Kostandas, J.Kušneres, A.Saulīša un R.Milberga jautājumiem par "Banku Baltija". (p.s. dok.nr.578)

— Saeima noklausījās un nodeva Ministru prezidentam M.Gailim un zemkopības ministram Ā.Ūdrim Saeimas deputātu G.Bērziņa, A.Rozentāla, Z.Tomiņa, A.Prēdeles un V.Novakšānova jautājumu par valsts graudu rezerves fondu izmantošanu graudu iepirkšanai ārzemēs. (p.s. dok.nr.599)

— Saeima noklausījās un nodeva Ministru prezidentam M.Gailim Saeimas deputātu G.Bērziņa, A.Rozentāla, V.Novakšānova, A.Prēdeles un Z.Tomiņa jautājumu par dotāciju izmaksām lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem. (p.s. dok.nr.600)

— Saeima noklausījās un nodeva zemkopības ministram Ā.Ūdrim un kooperācijas valsts ministram V.E.Bresim Saeimas deputātu G.Bērziņa, A.Rozentāla, A.Prēdeles, Z.Tomiņa un V.Novakšānova jautājumu par "Daugavpils dzirnavnieka" privatizāciju. (p.s. dok.nr.601)

— Saeima noklausījās un nodeva Ministru prezidentam M.Gailim Saeimas deputātu R.Milberga, O.Grīga, M.Grīnblata, A.Grota un A.Rugātes jautājumu sakarā ar masu informācijas līdzekļos parādījušos informāciju par Nacionālo bruņoto spēku karavīru grupas došanos uz militārajām apmācībām Dānijā, lai pēc tam šīs valsts militārajā kontingentā, kas ietilpst ANO karaspēkā, piedalītos miera uzturēšanas akcijās karadarbības rajonā bijušajā Dienvidslāvijā. (p.s. dok.nr.609)

— Saeima noklausījās un nodeva aizsardzības ministram M.Gailim Saeimas deputātu A.Čepāņa, A.Kreitusa, J.Jurkāna, Ē.Kažas un E.Kides jautājumu sakarā ar Nacionālo bruņoto spēku lidmašīnas avāriju š.g. 7.jūnijā. (p.s. dok.nr.612)

 

Saeima pieņēma lēmumu:

— "Par uzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministram J.Gaigalam". (z.s. dok.nr.588) Balsojums: 63 par, 0 pret, 3 atturas.

Lauma Koļesņikova, Saeimas ziņu dienests

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Saeimas 8.jūnija kārtējo sēdi paziņoju par atklātu. Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumus par darba kārtību . Sākam apspriest Saeimas Prezidija izsludināto darba kārtību 8.jūnija plenārsēdē. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 1995.gada 8.jūnija sēdes darba kārtībā izdarīt izmaiņas un darba kārtībā iekļautos likumprojektus — "Grozījums likumā "Par nodarbinātību"", "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"", "Par grozījumiem 1992.gada 9.jūnija likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" un Augstākās padomes 1992.gada 10.jūnija lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" spēkā stāšanās kārtību"", "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā", otrs dokuments "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"", "Par Valsts cilvēktiesību biroju", "Grozījumi Izglītības likumā", izskatīt sestajā sadaļā pēc darba kārtības 21.punkta — likumprojekta "Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos".

Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par šiem priekšlikumiem? Nevēlas. Vai kādam ir iebildes? (Starpsauciens no zāles: "Ir iebildes!") Ir iebildes. Lūdzu zvanu! Balsosim.

Lūdzu, balsosim par frakcijas "Latvijas ceļš" deputātu ierosinātajām izmaiņām darba kārtībā! Dokuments nr.602. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 6, atturas - 13. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais iesniegtais dokuments. Deputāti Kiršteins, Lambergs, Dreģe, Krastiņš, Budovskis, Žīgurs, Puriņa, Imants Kalniņš, Seile un Stalts iesniedz Saeimas lēmuma projektu - atlikt likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā" izskatīšanu plenārsēdē un pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā" līdz šā gada 20.jūnijam.

Godātie deputāti! Lūdzu uzmanību! Tā ir mūsu jaunā prakse, kuru mēs, apstākļu spiesti, esam ieviesuši. Proti, šis lēmuma projekts faktiski sastāv no divām daļām. Atlikt likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā" izskatīšanu plenārsēdē. Tas būtu izskatāms tad, kad mēs izskatām šo jautājumu. Tas tiešām ir iekļauts darba kārtībā. Tad tas būtu viens no pirmajiem balsojumiem. Pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā" līdz šā gada 20.jūnijam. Tas ir 10 deputātu patstāvīgs priekšlikums, kurš ir izskatāms tajā pašā sēdē, ja pret to neiebilst neviens deputāts. Līdzšinējā mūsu prakse ir izveidojusies tādā veidā, ka mēs šīs abas lietas esam lēmuši vienlaicīgi. Tikai jautājums tagad, kad par tām lemt — tagad izskatot darba kārtību, vai tad, kad šo likumprojektu izskatīsim secīgi, kad tas būs iekļauts darba kārtībā. Tā kā deputātiem nekādu priekšlikumu un nekādu iebilžu nav, tad acīmredzot to var izskatīt pie darba kārtības un nobalsot par šo lēmuma projektu tūlīt. Ja neviens no deputātiem neiebilst.

Jānis Vaivads, "Latvijas ceļa" deputāts, lūdzu!

J.Vaivads

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es neredzu šeit, šajā priekšlikumā, nekādas motivācijas. Absolūti! Es esmu dzirdējis tikai, ka viens no argumentiem varētu būt tāds, ka ir sagatavots un Saeimai, arī frakcijām un komisijām, iesniegts jau jaunais Izglītības likuma projekts. Un ka it kā nebūtu vajadzības mums tagad vēl ķerties klāt un izdarīt labojumus vecajā likumprojektā, ja ir parādījies jaunais. Bet, cienījamie kolēģi, vērtēsim paši savas spējas arī objektīvi! Es nebūt neesmu pārliecināts, ka ar lielu dedzību tagad tiešām visas Saeimas komisijas un frakcijas ķersies tieši pie jaunā Izglītības likuma apspriešanas un ka to mums izdosies pieņemt līdz jaunajam mācību gadam.Bet tas jau ir sagatavots līdz trešajam lasījumam. Un praktiski trešajam lasījumam sagatavotajam tekstam faktiski neviens priekšlikums, izņemot komisijas precizējumu redakcijā, nav parādījies. Tad es nesaprotu, ar kādu argumentāciju, nopietnu argumentāciju, mēs gribam atlikt šā likuma labojumu pieņemšanu pēdējā, trešajā lasījumā, pie tam tādā veidā, ka praktiski nav nekādu iebildumu. Tas atļautu mums tomēr būt drošiem, kā arī tad, ja Saeima, šī Saeima, līdz savu pilnvaru laika beigām jauno Izglītības likumu nepieņem, vismaz vecais ir savests pietiekami, daudzmaz kārtībā. Tā ka es nezinu, es negribu šeit komentēt procedūras jautājumus, kad un kā izskatīt šo jautājumu, bet vienīgi gribu teikt, ka es neredzu argumentāciju šādam priekšlikumam un iestājos pret to.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Šajā situācijā mēs atgriežamies pie šā jautājuma tad, kad tas ir darba kārtībā. Un tad mēs varam uzsākt visas debates "par" un "pret", bet, ja deputāti iebilst, pie darba kārtības mēs nevaram apspriest šo lietu un, apspriežot darba kārtību, pieņemt lēmuma projektu par atlikšanu un termiņu pagarināšanu.

Nākamais priekšlikums, kuru ir iesnieguši deputāti. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 8.jūnija sēdes darba kārtībā, pārceļot likumprojekta "Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību" trešo lasījumu uz darba kārtības piekto sadaļu kā pirmo jautājumu pēc darba kārtības 13.jautājuma. Vai deputātiem ir iebildes?

Anna Seile - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Es atvainojos, neizpratu jūsu pārvietošanos. Iebildumu nav. Līdz ar to Saeima nolemj šo priekšlikumu akceptēt. Vai ir vēl kādi priekšlikumi par darba kārtību? Iesniegtie jautājumi un pieprasījumi tiks izskatīti attiecīgajā sadaļā, un pie darba kārtības, kā vienmēr, mēs neapspriežam šos jautājumus.

 

Sākam izskatīt darba kārtību. Prezidija ziņojumi.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā". Par Saeimas Prezidija atzinumu ir deputātiem iebildes, citi priekšlikumi? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Izraēlas valsts valdības līgumu par gaisa satiksmi". Deputātiem iebilžu nav un citu priekšlikumu arī nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot to Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības līgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu"". Deputātiem nav iebilžu. Līdz ar to Saeima nolemj nodot to Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības līgumu par gaisa satiksmi". Deputātiem nav iebilžu. Līdz ar to Saeima nolemj to nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par 1992.gada Riodežaneiro konvenciju par bioloģisko daudzveidību". Ministru kabinets iesniedz. Deputātiem nav iebilžu. Līdz ar to Saeima nolemj nodot likumprojektu Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Vides un sabiedrisko lietu komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

"Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"". Iesniedz Ministru kabinets. Nav iebilžu. Līdz ar to Saeima nolemj nodot likumprojektu Budžeta un finansu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

 

Nākamā sadaļa — "Par deputāta amata savienošanu ar citu algotu amatu". Iesniegts lēmuma projekts. "Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 10.panta 2.punktu, atļauju deputātam Amerikam savienot deputāta amatu ar algotu darbu valsts akciju sabiedrības "Rīgas tirdzniecības osta" padomē.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 5, atturas - 10. Zālē nav kvoruma. Zālē ir kvorums. Bet to deputātu skaits, kuri balso, ir nepietiekams.

Godātie deputāti! Gribu atgādināt Kārtības ruļļa attiecīgo pantu. "Ja arī pēc otra balsojuma nav kvoruma, sēde ir slēdzama."

Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu "Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 10.panta 2.punktu, atļauju deputātam Amerikam savienot deputāta amatu ar algotu darbu valsts akciju sabiedrības "Rīgas tirdzniecības osta" padomē. Balsojam! Lūdzu rezultātu!

Par - 36, pret - 14, atturas - 21. Lēmums pieņemts.

 

Nākamais,— atbildes uz deputātu jautājumiem . Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa un Labklājības ministra Andra Bērziņa atbilde uz Saeimas deputātu Berķa, Gundara Bērziņa, Mārtiņa Ādama Kalniņa, Zigurda Tomiņa un Kokina jautājumiem par Valsts sociālās apdrošināšanas fonda rīkoto konkursu par tiesībām veikt pensiju un pabalstu izmaksu Latvijā. Labklājības ministrs Andris Bērziņš. Lūdzu!

A.Bērziņš

(labklājības ministrs). Godāto Saeimas priekšsēdētāj, godātie deputāti! Jums visiem ir sagatavota rakstiska atbilde ar numuru 573a, kur ir izklāstīta jautājuma būtība. Es mēģināšu īsos vārdos rezumēt.

Izsludinātajam konkursam par pensiju piegādēm ir vairāki mērķi. Pirmais mērķis - izveidot decentralizētu, demonopolizētu, faktiski demonopolizētu, pareizāk būtu teikt, sistēmu, kura nodrošinātu šī pakalpojuma iespējami labāku kvalitāti un nodrošinātu to, lai pakalpojums būtu maksimāli lētāks valsts budžetam. Salīdzinot ar situāciju 1991. gadā, kad "Latvijas pasts" monopolstāvokļa apstākļos piegādāja pensijas un pabalstus, šo tarifu ir izdevies konkurences rezultātā samazināt dubultīgi. Viens no būtiskākajiem jautājumiem... Šeit tika uzdots jautājums par izmaksām. Tad, lūk, ja mēs analizējam Zemes bankas, "Latvijas pasta" un Unibankas kopējo piedāvājumu, tad tas izskatās salīdzinoši labs, ja neņem vērā to, kādas ir proporcijas starp pilsētās dzīvojošo pensionāru apgādi un laukos dzīvojošo pensionāru apgādi. Ja mēs saliekam šos skaitļus kopā, tad faktiski šajā piedāvātajā dokumentā parādās divi skaitļi, par kuriem mēs arī diskutējām konkursa komisijā. Viens skaitlis, ko "Latvijas pasts" pieprasīja šajos aprēķinos, bija 44 santīmi vidēji par vienu pensijas piegādi, savukārt otrā skaitlī bija 25 santīmi. Kopumā sadalot Latvijas teritoriju starp trim pensiju un pabalstu piegādātājiem, mēs esam panākuši situāciju, ka pensiju un pabalstu piegādes izmaksu summa ir pazemināta par aptuveni 2 procentiem, kas kopumā tikai nākošajā pusgadā vien, ja šāds līgums tiks noslēgts, dos valstij ietaupījumus 200 tūkstošus latu.

Jautājumā par to, cik lielā mērā šie konkursa rezultāti ir saskaņoti un izanalizēti, es gribu teikt tā, ka tika ar Ministru kabineta rīkojumu izveidota speciāla komisija, kurā piedalījās visu triju ieinteresēto ministriju — Satiksmes ministrijas, Labklājības ministrijas un Finansu ministrijas — valsts sekretāri, un šī komisija konstatēja, ka konkurss ir veikts pareizi, un vienojās arī par šo teritoriju sadali.

Kas attiecas uz to, ar kuru laiku, teiksim, mainīsies pensiju un pabalstu piegādes sistēma, salīdzinot ar šodienu, man ir jāsaka tā, ka šajā izsludinātajā konkursā nebija norādīts konkrēts termiņš, ar kuru šiem konkursa rezultātiem ir jāstājas spēkā. Tas ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā un kā mums veiksies sarunas ar šiem trim piegādātājiem, kuri konkursā ir uzvarējuši. Mēs pastāvam uz to, ka piegādēm ir jābūt maksimāli lētām, tehnoloģijām ir jābūt maksimāli progresīvām un mums ir jāiegūst maksimāli pozitīvs rezultāts attiecībā pret pensionāriem un pret pensionāru apkalpošanas kvalitāti un drošību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis, Latvijas Zemnieku savienība! Par procedūru, lūdzu, jautājums?

A.Berķis

(LZS). Ir jautājums, vai iesniegt pieprasījumu vai neiesniegt pieprasījumu turpmākajām debatēm. Bet, tā kā vēl šorīt Zemnieku savienības frakcijā Labklājības ministrijas pārstāvis un "Latvijas pasta" pārstāvis vienojās par šiem noteikumiem, tad mēs šo pieprasījumu neiesniedzam, bet es gribu izmantot šo gadījumu un pateikt, ka tas, ko šeit teica Bērziņa kungs, ir tālu no īstenās situācijas. Taču mēs ceram, ka lieta nokārtosies un beigās šī konkursa rezultāti būs tādi, kādiem tiem jābūt.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, aplaudēt nevajadzētu, jo deputāts Berķis tomēr pārkāpj Kārtības rulli. Par procedūru runājot, kā jūs saprotat, šīs lietas īsti neiederas, jo tad vajadzētu tiešām 10 deputātu parakstu un Saeima lemtu, vai atklāt debates pēc atbildes uz jautājumu.

Nākamais. Latvijas Republikas Ministru prezidenta M.Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Zīgerista, Kostandas, Kušneres, Saulīša un Milberga jautājumu par banku "Baltija". (No zāles Ministru prezidents M.Gailis: "Sāmītes kundze atbildēs!")

Ministru prezidents pilnvaro finansu ministri Sāmītes kundzi atbildēt. Lūdzu!

I.Sāmīte

(finansu ministre). Cienījamais priekšsēdi, cienījamie kolēģi! Tātad valdība 1995. gada 20. maijā noslēdza līgumu ar starptautisko auditorfirmu par izmeklēšanas veikšanu bankā "Baltija". Valdība ir lūgusi auditorfirmu "Coopers & Lybrand" sagatavot pārskatu par bankas bilances stāvokli uz 1995. gada 23. maiju. "Coopers & Lybrand" veica bankas "Baltija" auditorpārbaudi 1993. gadā un apstiprināja bilances datu patiesumu. 1994. gada audita ietvaros nebija iespējams apstiprināt bilances datu patiesumu, jo līdz 1995. gada 31. martam banka "Baltija" nebija iesniegusi auditoriem savu gada pārskatu. Tas jāsagatavo bankai, toties datu patiesumu apstiprina auditori.

"Coopers & Lybrand", pamatojoties uz auditoriem pieejamo informāciju, 1995. gada 31. martā uzrakstīja starpslēdzienu, kurš tika nodots Latvijas Bankas rīcībā. Sākot ar šo datumu, banka "Baltija" pārtrauca sadarbību ar "Coopers & Lybrand". Banka "Baltija" sadarbību ar "Coopers & Lybrand" atsāka tikai 1995. gada 19. maijā. Valdībai informācija par bankas finansu stāvokli nebija pieejama, jo auditoriem nav tiesību nodot šo informāciju valdībai. Neapšaubāmi informācija par bankas "Baltija" finansu stāvokli bija Latvijas Bankai. Tikai parakstot līgumu par bankas "Baltija" kontroli, valdība kļuva tiesīga saņemt jebkuru izziņu no bankas auditoriem. Valdības rīcībā nav informācijas par bankas "Baltija" finansiāla rakstura attiecībām ar Latvijas politiķiem un politiskajām partijām. Valdība nav pārņēmusi banku "Baltija" savā īpašumā. Valdība kopīgi ar Latvijas Banku ir pārņēmusi akcionāru pilnsapulces tiesības, tātad pilnīgu kontroli pār bankas darbību. Tas tika darīts nevis bankas glābšanas dēļ, bet gan lai aizsargātu noguldītāju intereses. Bankā "Baltija" ir apmēram 204 tūkstoši depozīta kontu. Finansu analīzes rezultāti, kurus saņemsim no "Coopers & Lybrand" 10 dienu laikā, būs par pamatu bankas pārstrukturēšanas un reabilitācijas projektam. Tomēr nav arī izslēgta iespēja, ka banku būs nepieciešams slēgt. Valdība rīkosies profesionāli, necenšoties politizēt šo situāciju un izstrādājot bankas turpmākās darbības plānu tuvāko mēnešu laikā. Šajā situācijā noguldītāju interešu aizstāvība ir pati galvenā.

Bijušais finansu ministrs Piebalga kungs par situāciju bankā bija informēts. Valdība uzsāka konsultācijas ar Latvijas Banku un banku "Baltija" pirms Piebalga kunga došanās uz Spāniju. Šo jautājumu, septīto, valdība nav pētījusi. Ir zināms, ka Valsts prezidents dzīvo Jūrmalas pilsētā.

Neviena valsts nav pasargāta no banku neveiksmēm. Pirms dažiem gadiem banku neveiksmes ir bijušas arī Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Francijā un Anglijā. Vienas bankas neveiksme nav saistāma ar valsts bankrotu. Pie bankas "Baltija" sanācijas plāna strādā speciālisti. Plānā būs paredzēta noguldītāju interešu aizsardzība. Plāna risinājuma varianti tiks izstrādāti pēc tam, kad tiks precizēts zaudējumu apjoms, respektīvi, tiks pabeigta bankas "Baltija" biznesa izmeklēšana.

Banku neveiksmes izraisa nesakārtota likumdošana, banku neefektīvā uzraudzība. Tuvākajā laikā valdība iesniegs Saeimā likumprojektu par komercbanku sanāciju un bankrotu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai nav iesniegti kādi priekšlikumi? Nav. Saeimas sekretāra biedre Irēna Folkmane, lūdzu!

I.Folkmane

(5. Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ielūkojieties dokumentā nr. 599. Ministru prezidentam Mārim Gailim, zemkopības ministram Ārijam Ūdrim. Deputātu jautājums par valsts graudu rezerves fonda izmantošanu graudu iepirkšanai ārzemēs.

"Kopš 1992. gada, kad valstī tika ievesti 336 tūkstoši tonnu graudu, pateicoties iepriekšējās valdības darbībai, ir izdevies samazināt milzīgos nekvalitatīvās labības uzkrājumus elevatoros, kas, samazinoties labības krājumiem valstī, ļāva pārdot valsts rezervi, radot 2,4 miljonus latu valsts līdzekļu valsts labības rezerves fondā.

Šobrīd no masu informācijas līdzekļiem ir kļuvis zināms, ka pirmo reizi kopš 1992. gada par valsts līdzekļiem ārvalstīs tiks iepirkti graudi. Neizprotama šķiet valdības rīcība, ka šie grūti sakrātie līdzekļi, kas paredzēti graudu iepirkšanai no zemniekiem un kooperatīvajām sabiedrībām, atkal — kā vecajos laikos — tiek izmantoti graudu iepirkšanai ārzemēs, tā atbalstot ārvalstu zemniekus.

Lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Kāpēc līdzekļi, kas paredzēti graudu iepirkšanai no zemniekiem un kooperatīvajām sabiedrībām, tiek paredzēti graudu iepirkšanai ārzemēs?

2. Kāpēc tik ilgi kavējas un kad tiks izstrādāta un paziņota graudu iepirkšanas kārtība 1995. gada valsts rezervei?

3. Kā tiks garantēta likumā paredzētā valsts minimālā graudu iepirkšanas cena?

Saeimas deputāti Gundars Bērziņš, Rozentāls, Tomiņš, Prēdele, Novakšānovs."

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Mārim Gailim un zemkopības ministram Ārijam Ūdrim.

Tālāk, lūdzu!

I.Folkmane

. Dokuments nr. 600. Ministru prezidentam Mārim Gailim. Lūdzam atbildi sniegt personīgi Saeimas sēdē gan rakstiski, gan mutiski!

Deputātu jautājums par dotāciju izmaksām lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem.

Pirmo reizi 1994. gadā budžets paredzēja izmaksas lauksaimniecības dotācijām. 1993. gada beigās un 1994. gada sākumā ir izveidots dotāciju sadales mehānisms un shēmas, ko par pareizām un lietderīgām atzinusi arī pašreizējā valdība. Visās attīstītajās valstīs arī tirgus ekonomikas apstākļos ir ievērojams atbalsts lauksaimniekiem. Pieņemot kā etalonu Eiropas Savienību, uz kuru Latvija tiecas, 1995.gada budžetā paredzēto dotāciju apjoms attiecīgās lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai sastāda 5 procentus no Eiropas Savienības lauksaimniecības dotēšanas apjomiem. Dotācijas ir vērstas uz lauku atdzimšanu un attīstību. Pašreiz valdība savā deklarācijā lauksaimniecību ir nosaukusi par vienu no trijām prioritātēm, bet, neskatoties uz to, nav izmaksātas pilnā apjomā dotācijas par 1994.gadu un nekas nav izmaksāts par 1995.gadu. Mēs, deputāti, jau esam pārliecinājušies, ka Ministru prezidenta Māra Gaiļa solījumi nepildās, bet, zinot lielo neziņu un satraukumu, kas valda lauku cilvēkos, lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Kāpēc lauksaimniecībā, kas ir pasludināta par valdības prioritāti, pirmajos piecos mēnešos budžeta atvērums ir viszemākais — 50 procenti no paredzētā (atvēlētā) budžeta salīdzinājumā ar citām tautsaimniecības nozarēm?

2. Nosauciet, lūdzu, konkrētu datumu, kad tiks izmaksātas lauksaimniekiem paredzētās dotācijas par 1995.gada pirmo kvartālu augkopībā un lopkopībā!

Deputāti Gundars Bērziņš, Rozentāls, Novakšānovs, Prēdele, Tomiņš."

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Mārim Gailim. Tālāk, lūdzu!

I.Folkmane

. Dokuments nr.601. Zemkopības ministram Ārijam Ūdrim, kooperācijas valsts ministram Vilnim Edvīnam Bresim. Deputātu jautājums par "Daugavpils dzirnavnieka" privatizāciju.

"Ir noslēdzies "Daugavpils dzirnavnieka" privatizācijas konkurss un paziņots šā konkursa uzvarētājs. Neskatoties uz to, ka konkursā startēja četru rajonu kooperatīvās sabiedrības, kurās reāli bija iesaistījušies apmēram 200 zemnieku, par uzvarētāju tika atzīta kooperatīvā apvienība no pieciem rajoniem, kur katru no šo rajonu graudu audzētāju kooperatīvajām sabiedrībām bija dibinājuši vieni un tie paši pieci cilvēki, kas pārsvarā dzīvo pilsētā. Tā kā privatizācija tiek veikta pēc speciāla likuma Zemkopības ministrijas kontrolē, lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Vai "Daugavpils dzirnavnieka" privatizācija veikta likumīgi un uzvarētājs ir atzīstams par lauksaimniecības produktu ražotāju, kā to paredz likums?

2. Kas tiks darīts, lai labotu stāvokli "Daugavpils dzirnavnieka" privatizācijā?

3. Vai šā uzvarētāja kooperatīvais modelis ir tas īstais, uz ko aicina Tautsaimnieku politiskā apvienība un kooperācijas valsts ministrs?"

Parakstījuši deputāti Gundars Bērziņš, Rozentāls, Prēdele, Tomiņš un Novakšānovs.

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots zemkopības ministram Ūdrim un kooperācijas valsts ministram Bresim. Lūdzu!

I.Folkmane.

Dokuments nr.609. Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Gaiļa kungam. "Valsts masu informācijas līdzekļos parādījusies informācija, atsaucoties uz Nacionālo bruņoto spēku augsti stāvošu amatpersonu apgalvojumiem, ka Latvijas Republikas karavīru grupa dodas uz militārām apmācībām Dānijā, lai pēc tam šīs valsts militārajā kontingentā, kas ietilpst ANO karaspēkā, piedalītos miera uzturēšanas akcijās karadarbības rajonā bijušajā Dienvidslāvijā.

1. Saskaņā ar kādiem normatīvajiem dokumentiem tiek realizēta šī akcija?

2. Kā šī akcija atbilst Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumiem, kas nosaka Latvijas Republikas bruņoto spēku dalību akcijās karadarbības rajonos ārvalstīs?

3. Kas noteicis atalgojumu — 400 latu — akciju dalībniekiem un no kādiem avotiem tas tiks finansēts?

4. Kā Ministru prezidents un aizsardzības ministrs vērtē šo akciju?"

Parakstījuši deputāti Milbergs, Grīgs, Grīnblats, Grots, Rugāte.

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Gailim.

I.Folkmane

. Un vēl, lūdzu, cienījamie kolēģi, ielūkojieties dokumentā nr.612, kas adresēts Latvijas Republikas aizsardzības ministram Mārim Gailim.

"Sakarā ar Nacionālo bruņoto spēku lidmašīnas avāriju šā gada 7.jūnijā lūdzam atbildēt uz jautājumiem:

1. Cik bieži bojā gājušajiem lidotājiem bija iespēja veikt treniņa lidojumus?

2. Kas deva pavēli veikt pilotāžas paraugdemonstrējumus un lidot uz Briseli, jūs vai Dalbiņš?"

Parakstījuši deputāti Čepānis, Kreituss, Jurkāns, Kaža, Kide.

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots aizsardzības ministram Mārim Gailim.

Par Kārtības ruļļa neievērošanu Aivars Endziņš — Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Endziņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Kārtības ruļļa 22.pants nosaka, ka sekretārs un viņa biedrs nodrošina Saeimas sēžu protokolēšanu. Un tālāk: "…ja nepieciešams, Saeimas sēdē nolasa dokumentus, pārbauda stenogrammas," un tālāk kā tekstā. Vai tiešām ir nepieciešams katrā sēdē skaļi lasīt tos dokumentus, kuri visiem deputātiem ir izsniegti uz rokas? Vai nebūtu vienkāršāk tomēr, un tas arī vairāk atbilstu Kārtības ruļļa prasībām, ja Saeimas Prezidijs iepazīstinātu, ka ir tāds jautājums ienācis? Jautājuma nosaukums, kam viņš adresēts… Rullis paredz, ka jautājuma iesniedzējs var dot motivāciju, nevis nodarboties ar šo daiļlasīšanu katrā sēdē. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Kārtības rullis paredz arī to, ka, ja ienāk pārmērīgi daudz jautājumu un priekšlikumu, kas traucē Saeimas likumdošanas darbu, tad Saeimas Prezidijam ir jāsasauc tam speciāla sēde ne biežāk kā vienu reizi nedēļā, 24 stundas par to iepriekš paziņojot. Šodien, skatieties, ir pagājušas jau 50 minūtes, kopš esam sākuši darbu, un liela daļa no šī laika ir pagājusi tikai šiem jautājumiem. Un vēl nāks tālāk pieprasījumi. Es tomēr ierosinātu, lai Saeimas Prezidijs ievērotu to un ņemtu vērā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lai netērētu laiku, es atturēšos no komentāriem. Kārtības rullis pārkāpts netiek. Turpinām sēdi. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Es neteicu par pārkāpumu, bet par neievērošanu!")

 

Nākamais jautājums — sadaļa par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Lēmuma projekts "Par valsts uzņēmuma "Latvijas televīzija" ģenerāldirektora pilnvaru termiņa pagarināšanu"", Vides un sabiedrisko lietu komisija. Lūdzu referentu! Nav ziņotāja.

Nākamais — lēmuma projekts — "Par valsts uzņēmuma "Latvijas radio" ģenerāldirektora pilnvaru termiņa pagarināšanu". Vides un sabiedrisko lietu komisija. Arī nav ziņotāja.

Tālāk ir lēmuma projekts "Par Latvijas radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja pilnvaru termiņa pagarināšanu" . Vides un sabiedrisko lietu komisija. Nav ziņotāja.

Izskatām nākamo jautājumu. Lēmuma projekts "Par uzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministram J.Gaigalam" . Iesniedzis Ministru kabinets. Ministru prezidents Māris Gailis!

M.Gailis

(Ministru prezidents). Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Uzaicinu atbalstīt Gaigala kunga kandidatūru izglītības un zinātnes ministra amatam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lēmuma projekts — "Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 59.pantu, izteikt uzticību izglītības un zinātnes ministram Jānim Gaigalam." Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — 11. Saeima izsaka uzticību izglītības un zinātnes ministram Jānim Gaigalam. Apsveicam, vēlam sekmes jūsu darbā. ( Aplausi )

Nākamais ir 36.jautājums. Godātie deputāti, man ir jāuzrunā tie deputāti, kuri neatrodas savās vietās, un vēl sliktāk, aktīvi debatē, staigā pa zāli, un žurnālisti priecīgi tur vēl to atbalsta. Es lūdzu tad visus kolēģus, kuriem ir kādas steidzamas lietas apspriežamas, to izdarīt blakustelpās un netraucēt deputātus, kuri seko sēdei un atrodas savās vietās, strādā ar dokumentiem. Netraucējiet viņus strādāt!

 

Nākamais jautājums ir 36.punkts — likumprojekts "Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību", trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā — Voldemārs Novakšānovs, Latvijas Zemnieku savienības deputāts. Lūdzu!

V.Novakšānovs

(LZS). Labdien, godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Lūdzu, strādāsim ar dokumentu nr.580. Saskaņā ar sēdes lēmumu tika pagarināts priekšlikumu iesniegšanas laiks minētā likumprojekta pārejas noteikumiem. Tautsaimniecības komisija apkopoja iesniegtos priekšlikumus. Priekšlikumus mums iesniedza labklājības ministra pilnvarota persona — veselības valsts ministrs Apinis un Latvijas Republikas zemkopības ministrs Ūdris. Tautsaimniecības komisija, izskatot iebildes pārejas noteikumos trešajā lasījumā iepriekšējā sēdē un arī šos divus priekšlikumus, lūdz izteikt 3.punktu šādā redakcijā: "Noteikt pārejas periodu uz obligāto sertifikāciju Latvijā ražotajai pārtikai līdz 1997.gada 1.jūlijam, vienlaikus nodrošinot valsts uzraudzību pār pārtikas kvalitāti. Ministru kabinets izstrādā noteikumus pakāpeniskai pārtikas kvalitātes atbilstības saskaņošanai ar Latvijas starptautiskajām saistībām." Es lūdzu atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies runāt deputāti? Nav. Tad lūdzu zvanu! Godātie deputāti, tas ir vienīgais, nevis vienīgais, bet pēdējais labojums, kurš bija palicis trešajā lasījumā, izskatot šo likumprojektu pēc diviem balsojumiem — balsojuma par komisijas redakciju un tad par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā. Vai pret procedūru nav iebilžu deputātiem? Nav. Lūdzu, balsosim par Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu, kuru jums tikko nolasīja deputāts Novakšānovs! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 3. Pieņemts. Vēl nākamais ir?

V.Novakšānovs

. Es neatceros, man liekas, mēs apstājāmies, un man būtu jānolasa...

Sēdes vadītājs. Lūdzu mikrofonā! Mikrofonā...

V.Novakšānovs

. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi nr.129 "Par pārtiku" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994.gada nr.15).

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Lūdzu zvanu balsojumam trešajā lasījumā! Lūdzu balsosim par likumprojekta "Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts.

V.Novakšānovs

. Atļaujiet komisijas vārdā izteikt pateicību visiem, kuri strādāja gandrīz divus gadus pie šā likuma izstrādes. Paldies!

 

Sēdes vadītājs. Nākamais ir likumprojekts "Papildinājums Latvijas Kriminālkodeksā" . Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisija. Andris Līgotnis — komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Līgotnis

(LC). Godātie kolēģi! Mums jāskata dokuments nr.482. Šī dokumenta otrajā pusē ir redzams šis priekšlikums. Tā ir Valsts prezidenta iniciatīva, kuras mērķis ir censties ieviest kārtību armijā un izskaust tur esošās noziedzīgās parādības. Šeit, šajā dokumentā, kā jūs redzat, labajā pusē ir komisijas izstrādātie priekšlikumi. Šis ir pirmais lasījums, un tādēļ šie priekšlikumi būs skatāmi tikai tad, kad mēs būsim otrajā lasījumā. Tātad mēs esam aizsteigušies laikam drusku uz priekšu. Bet mēs gribējām, lai jums ir priekšstats par to, ar kādām iniciatīvām šajā gadījumā komisija nāks. Mēs esam izvērtējuši šo Valsts prezidenta iniciatīvu. Protams, viena panta grozīšana Kriminālkodeksā stāvokli būtiski uzlabot nevar. Šeit ir nepieciešams vesels komplekss ar risinājumu, un tāds tas arī tiek gatavots. Nākamās plenārsēdes darba kārtībā būs jauns armijā iesaukšanas likums "Par obligāto valsts dienestu", bet jāsper ir katrs nepieciešamais solis. Un tādēļ arī mūsu komisija šo prezidenta iniciatīvu papildināt Kriminālkodeksu ar jaunu 235.pantu ir atbalstījusi. Pats būtiskākais šajā priekšlikumā ir tas, ko var lasīt šī jaunā panta pirmajā daļā, proti, ka ir paredzēta kriminālatbildība par tīšu sišanu, piekaušanu un citādu vardarbību. Tiem, kas pārzina Latvijas Republikas Kriminālkodeksu, ir skaidrs, ka civilajā dzīvē tās ir tās sauktās privātsūdzību lietas. Armijā, esot karavīram, dienot, šādos gadījumos ir grūti panākt krimināltiesisku savu interešu aizstāvību, jo karavīram nav iespēju iet ne uz medicīnisko apsekošanu, ne uz tiesu iesniegt sūdzību un pēc tam piedalīties šādā tiesas procesā. Tas ir ļoti sarežģīti, ir nepieciešams izprasīt no komandiera atvaļinājumu, un šādas sarežģītas procedūras rezultātā praktiski par šādiem nodarījumiem mums valstī nav ierosināta neviena krimināllieta. Tātad šis tukšais caurums krimināltiesību jomā ir jāaizpilda. Komisija šādu priekšlikumu ir atbalstījusi un lūdz arī pārējos kolēģus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies debatēs deputāti? Ruta Marjaša, "Latvijas ceļš", lūdzu! Sākam debates!

R.Marjaša

(LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Visumā atbalstot šā projekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, es gribu tomēr vērst uzmanību uz to, ka mēs sākam atkārtot savas jau iepriekš pielaistās kļūdas. Jau izstrādājot Kriminālkodeksa 80.pantam jaunu redakciju, mēs izsviedām būtībā no panta dispozīcijas speciālo subjektu, kā rezultātā mums pašlaik Kriminālkodeksā ir divi konkurējoši panti ar vienādiem subjektiem — Kriminālkodeksa 80. un Kriminālkodeksa 214.pants, kur vienā un otrā vietā iet runa par atbildību par obligāto noteikumu transportā neievērošanu un pārkāpšanu. Pašlaik mums tiek piedāvāts 238.pants, kurš saucas "Varas ļaunprātīga lietošana, varas pārkāpšana un nolaidīga izturēšanās pret dienestu". Ja tas tiks arī turpmākajā darbā atstāts tādā redakcijā, tad tas burtu pa burtam atkārtos jau šodien Kriminālkodeksā strādājošās normas 162. un 163.pantu. Tas vien, ka šīs normas atrodas nodaļā "Par militāriem noziegumiem", neko neizsaka. Te noteikti ir jānorāda, ka šeit iet runa par varas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, varas bezdarbību militārajā dienestā, kā arī par nolaidīgu izturēšanos pret militāro dienestu. Citiem tas liekas varbūt sīkums, bet tā ir būtība. Un, ja jau šīs kļūdas mums sāk atkārtoties, es vēršu uz to jūsu uzmanību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies deputāti runāt? Debates beidzam. Referents vēlas komentēt?

A.Līgotnis.

Jā, es vēlos komentēt, jo gluži tā, kā Marjašas kundze sacīja, nav. Pirmkārt, mēs nepiedāvājam pašreiz šādus grozījumus. Es jau iepriekš teicu, ka par to mēs runāsim otrajā lasījumā. Taču, pat ja mēs uzskatītu, ka tagad tiek lemti šie jautājumi, jūs redzat, ka tajā ailē, kur ir komisijas priekšlikumi, 2.punkts groza arī Kriminālkodeksa 229.pantu. Un tur ir uzskaitīts, kas ir subjekti šai Kriminālkodeksa nodaļai. Tātad šeit tiek aizstāts vārds "dienestnieks" ar vārdu "karavīrs". Karavīrs ir gan ierindas karavīrs, ko iesauc obligātajā dienestā, gan arī virsnieks, kas komandē attiecīgās armijas daļas un visus pārējos karavīrus. Tātad šeit nav vis tā, kā Marjašas kundze saka, ka te būs vispārējs subjekts. Šeit subjekts būs tikai un vienīgi karavīrs, kas dien militārajā dienestā. Bet par to mēs runāsim, protams, otrajā lasījumā. Vairāk man nekas šeit piebilstams nav. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Papildinājums Latvijas Kriminālkodeksā" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 3. Ir pieņemts.

A.Līgotnis.

Priekšlikumus es lūgtu iesniegt nedēļas laikā, līdz 14.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildumu? Tā gan nav nedēļa. Bet 14.jūnijs. Nav iebilžu. Pieņemts.

 

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" . Arī turpina Andris Līgotnis - komisijas priekšsēdētājs.

A.Līgotnis

(LC). Šie grozījumi faktiski ir parlamenta brīvdienu laikā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi, kas pieņemti Satversmes 81.panta kārtībā. Un tie groza Kriminālkodeksa 73.panta redakciju šī panta otrajā daļā. Jauns būtiskais ir tas, ka šeit nāk klāt jēdziens "stratēģiskas nozīmes preču, produkcijas, pakalpojumu un tehnoloģiju kontrabanda". Šajā laikā Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus, kuru mērķis ir regulēt un noteikt rīcību ar stratēģiskas nozīmes precēm, produkcijas veidiem un pakalpojumiem. Šajos noteikumos ir minēts, kas tiek uzskatīts par šādām precēm, produkciju un pakalpojumiem, un sīki tas ir detalizēts tajās starpvalstu vienošanās, kuras ir parakstījusi Latvijas Republikas valdība. Komisija šādu priekšlikumu ir atbalstījusi. Nekādu pretenziju mums šeit nebija, un es uzskatu, ka mēs varētu balsot par to.

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies debatēs deputāti? Nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

A.Līgotnis.

Arī šim likumprojektam es lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 14.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Priekšlikums pieņemts.

 

Nākamais likumprojekts — "Grozījums valsts drošības iestāžu likumā" , otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisija. Komisijas priekšsēdētājs Andris Līgotnis, "Latvijas ceļa" deputāts!

A.Līgotnis

(LC). Šim likumprojektam uz otro lasījumu neviens priekšlikums nav iesniegts, tādēļ mums nav ko papildus šeit izskatīt un mēs varam balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Zvanu, lūdzu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums valsts drošības iestāžu likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā.

A.Līgotnis.

Un arī šeit es lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 14.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebilžu nav. Priekšlikums pieņemts.

 

Tālāk — likumprojekts "Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu" . Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts!

J.Lagzdiņš

(LC). Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma komisija ir saņēmusi deputāta Viestura Paula Karnupa konceptuālu priekšlikumu izslēgt no likumprojekta nosaukuma vārdus "Saeimas priekšsēdētāja karogs". Līdzīgi priekšlikumi ir par citiem pantiem. Tātad deputāts Viesturs Pauls Karnups aicina pieņemt tādu likumu, kas reglamentētu Valsts prezidenta standartu un Ministru prezidenta karogu. Komisija izvērtēja šo konceptuālo priekšlikumu un noraidīja to. Es gribētu, godātie kolēģi, atgādināt, ka iniciatīva kopumā izstrādāt šādu likumprojektu nāca no komisijas puses, tāpat arī iniciatīva noteikt šajā likumā, ka Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, kā arī Saeimas priekšsēdētājam ir savi standarti vai karogi. Šī iniciatīva nāca tikai un vienīgi no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Jautājumā par Saeimas priekšsēdētāja karogu jau savlaicīgi, pagājušā gada oktobrī, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izprasīja rakstveida atzinumu no Heraldikas komisijas un saņēma pozitīvu atzinumu. Heraldikas komisija atbalstīja šādu nostāju. Komisija iepazinās arī ar citu valstu pieredzi un konstatēja, ka diezgan daudzās valstīs parlamenta spīkeram jeb vadītājam ir savs karogs jeb standarts. Lai nebūtu nekādu pārpratumu, komisija, sagatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, likumprojekta 2.pantu, arī 1.pantu un 3.pantu, papildināja ar otrajām daļām, kurās tiek precīzi, sīki un detalizēti reglamentēti tie gadījumi, kuros Valsts prezidents lieto savu standartu, Saeimas priekšsēdētājs - karogu un Ministru prezidents — arī karogu.

Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šīs normas paredz, ka Valsts prezidents savu standartu, ja vēlas, var lietot virs ēkām, kur pastāvīgi uzturas Valsts prezidents, Valsts prezidenta darba telpās, uz automašīnas vai cita transporta līdzekļa, ar kuru pārvietojas Valsts prezidents. Pati būtiskākā atšķirība starp Valsts prezidenta standarta lietošanas noteikumiem un Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta karoga lietošanas noteikumiem ir tā, ka Saeimas priekšsēdētājs un Ministru prezidents var lietot savus karogus tikai darba telpās, kā arī uz automašīnas vai cita transporta līdzekļa, turklāt arī tikai tajos gadījumos, kad viņi paši to vēlas. Savukārt Valsts prezidents standartu var lietot arī lielformāta izmēros, standartu var lietot virs un pie ēkām, kur pastāvīgi uzturas Valsts prezidents.

Kādēļ es, godātie kolēģi, tik gari skaidroju šo lietu? Tādēļ, ka kolēģis Viesturs Pauls Karnups ir iesniedzis savu konceptuālo priekšlikumu par likumprojekta virsrakstu. Lai jūs varētu izvērtēt "par" un "pret", visus apsvērumus, es biju spiests varbūt mazliet aizsteigties uz priekšu un informēt jūs par tiem grozījumiem un precizējumiem, ko komisija ir izdarījusi laika posmā pēc tam, kad mēs pieņēmām likumprojektu otrajā lasījumā. Tātad komisija ir noraidījusi deputāta Viestura Paula Karnupa priekšlikumu izslēgt no likumprojekta virsraksta vārdus "Saeimas priekšsēdētāja karogu".

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viesturs Pauls Karnups, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

V.P.Karnups

(LNNK). Godājamie kolēģi! Mēs izskatām likumprojektu "Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu". Esmu ierosinājis jau likuma projekta virsrakstā tekstu "Saeimas priekšsēdētāja karogu" svītrot. Attiecīgi ar atbilstošajiem labojumiem visā likumprojektā. Jo neredzu objektīvu pamatojumu tāda karoga izveidošanai. Valsts prezidenta standarta apstiprināšanai es redzu divus objektīvus iemeslus.

Pirmais. Tas pastāvēja jau Latvijas brīvvalsts laikā pirms padomju okupācijas.

Otrais. Prezidenta simbolika ir parasta pasaules valstu praksē. Ministru prezidenta karoga apstiprināšanai, izejot no šīs skalas, ir tikai pirmais pamatojums. Proti, tāds jau pastāvēja Latvijas brīvvalsts laikā. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja karoga iedibināšanai mums nav nekādu objektīvu iemeslu, izņemot to, ka kādam tā liekas laba ideja. Latvijas laikā tāda karoga nebija. Pasaulē un šeit man vajag oponēt Lagzdiņa kungam, šāda prakse vismaz man nav pazīstama. Kolēģi, mēs rotaļājamies ar svētām lietām. Mēs nevaram ražot simbolus kā konfektes "Laimas" fabrikā un tīksminoši ap tām laizīties. Simboliem ir sava priekšvēsture, kas organiski liek tiem veidoties. Saeimas priekšsēdētājs reprezentē Saeimu. Visupirms Saeimai pašai par sevi būtu jākļūst par simbolu vismaz mums un mūsu vēlētājiem. Bet, lai tas tā būtu, mums pašiem ir daudz jāpiestrādā pie sava ikdienas darba rādītājiem. Nedrīkstam aizvērt acis uz pašreizējo vidējo pozīciju, kādā atrodamies popularitātes ziņā, izlikties, ka esam visaugstākā kvalitāte. Un, lai sevišķi daudz par to nebūtu galva jālauza, piešķirsim sev jaunus simbolus. Mums jau ir simbols, kas ir Latvijas valsts karogs. Un šī simbola dēļ mēs šajā vietā esam. Arī Saeimas priekšsēdētājs, jo viņš reprezentē Saeimu.

Pagājušajā gadā atjaunojām kādu okupācijas laikā aizmirstu simbolu - Trīszvaigžņu ordeni. Kā ordenis tas bija un ir palicis arī šodien. Bet ne vairs ar tik simbolisku nozīmi kā nepilnu gadu atpakaļ. Tā nav tautas vaina, kura par šo ordeni tagad rūgti smejas. Jo bezatbildīgi tas kļūst par bižutēriju, ko var saņemt jebkurš, kas labi ir veicis savus ikdienas darbus, darba pienākumus, vai garāmejošs svešzemju prezidents, kurš nav iebildis pret to, ka latvieši ir. Un arī tikai mūsu pašu zemē, ēdot mūsu pasniegtās pusdienas.

Ar šo teikto es vēršos pret mums pašiem, jo mēs vēl neesam nopelnījuši Saeimai jaunu simbolu. Man vienīgi ir jānožēlo, ka iznāk netieši vērsties pret Gorbunova kungu - 5.Saeimas priekšsēdētāju. Jo viņš daudziem vēlētājiem un arī man ar savu darbu un konsekvenci sarežģīto jautājumu risināšanā ir pierādījis, ka ir neapšaubāms un virtuozs politiķis. Es domāju, ka ļoti lielai vēlētāju daļai Gorbunova kungs ir simbols pats par sevi. Bet viņš reprezentē Saeimu. Es uzskatu, ka Saeima vēl nav nopelnījusi sev jaunu simbolu. Mums vajag nopelnīt to simbolu, kas mums ir,- Latvijas valsts karogu. Es aicinu deputātus atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Imants Kalniņš, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

I.Kalniņš

(LNNK). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamā Saeima! Es nedomāju, ka šis jautājums ir tāds, kuru vajadzētu pacelt sava veida traģēdijas līmenī. Mums šodien tiešām vispirms vajag maizi. Un konfektes pēc tam. Bet, ja maizes nav, tad vismaz konfektes lai būtu! Mums vajadzētu būt drusciņ vairāk lepniem par šo lietu. Valsts prezidents. Valsts prezidenta standarts. Šis standarts nepārstāv Gunti Ulmaņa kungu. Šis standarts simbolizē Valsts prezidentu - Latvijas Valsts prezidentu. Jaunizveidojamais jeb projektētais Saeimas priekšsēdētāja standarts nereprezentēs Anatoliju Gorbunova kungu. Viņš reprezentēs Saeimas priekšsēdētāju. Šie ir augsti posteņi. Tie ir valsts posteņi. Un es nevaru atrast motivāciju, kādēļ parlaments kaut vai šīs atribūtikas ziņā ir zemāk stāvošs par Ministru kabineta vai Valsts prezidenta statusu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk runātāju nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Viestura Paula Karnupa priekšlikumu izslēgt likuma nosaukumā vārdus "Saeimas priekšsēdētāja karogu"! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 35, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts. Noraidīts. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš

(LC). Augsti godātie kolēģi! Atbildīgā komisija ierosina papildināt 1.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "Valsts prezidents standartu lieto:

1) virs (pie) ēkām, kur pastāvīgi uzturas Valsts prezidents;

2) Valsts prezidenta darba telpās;

3) uz automašīnas vai cita transporta līdzekļa, ar kuru pārvietojas Valsts prezidents."

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav iebilžu. Līdz ar to komisijas priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš.

Arī par 2.pantu ir deputāta Viestura Paula Karnupa priekšlikums - izslēgt 2.pantu. Pēc būtības šo problēmu mēs jau atrisinājām, pirms minūtes balsojot. Es aicinu šo priekšlikumu tātad pēc būtības neizskatīt, jo mēs esam lēmumu jau pieņēmuši.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemam jūsu priekšlikumu.

J.Lagzdiņš.

Atbildīgā komisija ierosina papildināt 2.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "Saeimas priekšsēdētāja karogu lieto:

1) Saeimas priekšsēdētāja darba telpās;

2) uz automašīnas vai cita transporta līdzekļa, ar kuru pārvietojas Saeimas priekšsēdētājs."

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Ar līdzīgu normu atbildīgā komisija ierosina papildināt arī 3.pantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Par 4.pantu ir deputāta Viestura Paula Karnupa priekšlikums - izslēgt no 4.panta vārdus "Saeimas priekšsēdētāja karogs". Es aicinu pēc būtības šo priekšlikumu nebalsot, jo mēs jau attieksmi esam pauduši.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu? Nav. Tālāk!

J.Lagzdiņš.

Analogu apsvērumu dēļ es aicinu pēc būtības neizskatīt arī deputāta Viestura Paula Karnupa priekšlikumu par 5.pantu.

Sēdes vadītājs. Arī izriet no iepriekšējā balsojuma.

J.Lagzdiņš.

Pēdējais priekšlikums ir arī par 5.pantu. Atbildīgā komisija ierosina izdarīt šajā pantā redakcionālu grozījumu, izslēdzot no 5.panta vārdus "un lietojums". Jo lietošanas noteikumus mēs esam detalizēti reglamentējuši 1., 2. un 3. pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Paldies, godātie kolēģi! Es aicinu likumprojektu pieņemt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu" pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 9. Likums pieņemts.

 

Nākamais likumprojekts — "Grozījumi Operatīvās darbības likumā" . Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Līgotnis, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Līgotnis

(LC). Grozījumiem Operatīvās darbības likumā uz otro lasījumu priekšlikumi nav iesniegti. Mēs varam balsot, sīkāk neapspriežot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Operatīvās darbības likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! 63 — par, pret - nav, 3 - atturas. Ir pieņemts likumprojekts otrajā lasījumā.

A.Līgotnis.

Es lūdzu priekšlikumus līdz 14. jūnijam.

Sēdes vadītājs. Iebilžu nav? Līdz ar to ir pieņemts jūsu priekšlikumus.

 

Nākamais. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" . Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Aija Poča, "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

A.Poča

(LC). Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Ziemas sesijas dokuments nr. 307 ir Vides un sabiedrisko lietu komisijas sagatavotie priekšlikumi "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"", un šī likumprojekta būtība ir papildināt 22. pantu likumā ar 23. punktu sekojošā redakcijā: atbrīvoti uz robežas no muitas nodokļa un līdz ar to arī no apgrozījuma nodokļa nomaksas ir masu informācijas līdzekļi saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Pamatojums tam bija arī dažādu preses izdevēju asociāciju un tirgotāju priekšlikumi, ka tie masu informācijas līdzekļi, kas ir ļoti nepieciešami gan politiskās, gan ekonomiskās, gan arī sabiedriskās informācijas iegūšanai, ir grūti pieejami lielākai masai sakarā ar to, ka viņi ir stipri sadārdzināti.

Komisija šo priekšlikumu izskatīja un, ņemot vērā, ka Ministru kabinets izstrādās noteikumus, tieši kuri masu informācijas līdzekļi būtu atbrīvojami, lai tas neattiektos arī uz tādiem, kas varētu nedaudz ietekmēt varbūt morālus vai arī kādus ētiskus principus, tātad ņemot vērā šo sarakstu, komisija šo priekšlikumu atbalstīja. Un līdz ar to es lūdzu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt par šo likumprojektu? Neviens nevēlas runāt? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā par muitas nodokli (tarifiem)" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! 74 - par, pret - nav, 4 - atturas. Pieņemts pirmajā lasījumā.

A.Poča.

Paldies! Komisijas vārdā lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 14. jūnijam.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Priekšlikums pieņemts.

 

Likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē"

. Pirmais lasījums. Juridiskā komisija.

A.Endziņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Juridiskā komisija ir sagatavojusi un iesniegusi cienījamajai Saeimai "Grozījumu Latvijas Republikas Satversmē" lai konstitucionāli varētu nostiprināt Satversmes tiesas statusu un arī tādējādi, arī novērst iespējamās pretrunas, kas varētu rasties perspektīvā, pieņemot Satversmes tiesas likumu.

Un tāpēc arī Juridiskā komisija ierosina izteikt Satversmes 85. pantu šādā redakcijā. Proti, ka Latvijā pastāv Satversmes tiesa uz sevišķa likuma pamata. Ja Satversmes tiesa atzinusi likumu vai citu tiesību normu par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, tad tā aptur šā likuma vai tiesību normas piemērošanu.

Cienījamie deputāti! Jūs zināt, ka Juridiskā komisija ir ļoti ilgu laiku strādājusi pie likumprojekta par Satversmes tiesu un, strādājot pie šī likumprojekta, mēs esam saņēmuši arī priekšlikumus un atzinumus no ekspertiem no citām valstīm, kur arī ir norādīts uz to, ka ir nepieciešams šo likumu sabalansēt ar Satversmi, jo, ja tā ir Satversmes tiesa. Tātad tam ir jābūt tam atrunātam pašā Satversmē, pašā pamatlikumā. Mēs esam saņēmuši šādus pašus priekšlikumus arī no vairākiem juristiem, latviešu juristiem, kuri dzīvo un strādā ārzemēs. Šāds priekšlikums izriet arī no Latvijas juristu attieksmes. Tāpēc es aicinātu cienījamo Saeimu atbalstīt šo Juridiskās komisijas priekšlikumu par grozījumu Latvijas Republikas Satversmē un nobalsot par to pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies runāt deputāti? Nav. Atļaujiet atgādināt, ka balsojums ir par grozījumu Satversmē pirmajā lasījumā. Divām trešdaļām no deputātiem jāpiedalās balsojumā, un, ja divas trešdaļas no tiem balso "par", tad grozījumi pirmajā lasījumā tiek pieņemti. Es jums tikai atgādinu attiecīgās normas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē"! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 3 , atturas - 11. Tātad divas trešdaļas ir balsojuši, un "par" arī ir divas trešdaļas. Līdz ar to šis likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā.

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanu otrajam lasījumam.

A.Endziņš.

Cienījamā Saeima! Es lūgtu iesniegt priekšlikumus līdz 14. jūnijam.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Tagad būs reģistrācija, un, kamēr attiecīgi noformēs dokumentu, kas liecinās par deputātiem, kuri nepiedalās balsojumā, būs svarīgs paziņojums. Bet tagad reģistrācija! Reģistrējamies! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!

Tagad, lūdzu, uzmanību paziņojumam! Sveicam Jāni Vaivadu, kuram šodien ir dzimšanas diena! ( Aplausi )

Atbildot Mārim Budovskim, varu teikt, ka 49 gadi.

I.Folkmane

(Seimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Alfreds Čepānis, Andris Gūtmanis, Raimonds Jonītis, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Janīna Kušnere, Gunārs Meierovics, Valdis Pavlovskis, Jānis Ritenis, Andris Saulītis, Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pātraukums līdz pulksten 11.00.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām sēdi. Nākamais ir likumprojekts "Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos" , pirmais lasījums. Iesniedz Ārlietu komisija. Referenta nav.

 

Tālāk 27.jautājums - Likumprojekts "Grozījums likumā "Par nodarbinātību"" . Pēteris Elferts - Sociālo un darba lietu komisijas vārdā. Lūdzu! "Latvijas ceļa" deputāts.

P.Elferts

(LC). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Starp otro un trešo lasījumu komisijā nav ienākuši priekšlikumi un komisija nav mainījusi iepriekšējo grozījumu tekstu, ko jūs varat redzēt 1994.gada rudens sesijas dokumentā nr.1227, un komisijas vārdā es lūdzu Saeimu nobalsot par šo grozījumu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par grozījuma likumā "Par nodarbinātību" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts trešajā lasījumā... Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" . Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Bunkšs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Bunkšs

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jums tiek piedāvāts dokuments nr.559. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi trešajam lasījumam likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"". Trešajā lasījumā ir izdarīta virkne redakcionāla rakstura labojumu un precizējumu. Kā pirmais ir priekšlikums, ko atbildīgā komisija iesaka par 5.pantu, un šajā pantā ir redakcionāli precizēts teikums, kas nosaka, ka valsts pārvaldes iestādēm un amatpersonām, kuras likumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā pārrauga pašvaldību darbības likumību, ir pienākums par šo procedūru ziņot atbildīgajai ministrijai.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo labojumu? Nav.

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija ir piedāvājusi precizēt arī 10.panta redakciju nosakot, ka nevis vienkārši funkciju finansēšanu, bet funkciju izpildes finansēšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šai redakcijai? Iebilžu nav. Pieņemts

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija daļēji atbalstīja Izglītības ministrijas priekšlikumu precizēt 15.panta redakciju, nosakot, ka pagastu un pilsētu pašvaldību funkcijas attiecas arī uz pirmsskolas iestādēm. Šis priekšlikums ir pieņemts un redakcionāli iestrādāts 15.panta ceturtajā daļā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija iesaka arī izdarīt grozījumus 15.pantā un tieši 15.panta pirmās daļas pirmo rindkopu izteikt koncentrētāk un vienkāršāk, saskaņojot to ar attiecīgajiem likuma pantiem, kas nosaka pašvaldību funkcijas.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

J.Bunkšs.

Līdzīga rakstura labojums attiecībā uz 16.panta pirmās daļas pirmo rindkopu, līdzīgs kā 15.pantā, ir izdarīts arī šajā pantā un ir redakcionāli precizēts arī teksts - 7.punkta teksts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija iesaka arī precizēt redakciju 21.pantā, nosakot, ka domes (padomes) darbībai un lēmumiem jābūt maksimāli lietderīgiem. Šīs precizējums ir saskaņots ar komisijā sagatavoto likumu paketi, kas attiecas uz pretkorupcijas normām.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebilžu nav. Pieņemts.

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija ir precizējusi arī 38.panta redakciju, līdzīgi tām, kā tas bija 21.pantā, saskaņojot šo redakciju ar komisijā sagatavoto pretkorupcijas likumu paketi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

J.Bunkšs.

Kā arī 38.panta septītā daļa ir izteikta jaunā redakcijā un ir noteikts, ka republikas pilsētu domju un rajonu padomju priekšsēdētājiem ierobežojumi, kurus paredz 38.pants, ir jāpilda arī trīs gadus pēc tam, kad viņi beidz pildīt savus tiešos pienākumus kā domes (padomes) priekšsēdētāji.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo papildinājumu ir iebildes deputātiem? Nav. Līdz ar to šo jauno redakciju akceptējam.

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija iesaka 41.pantā redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Pret šo precizējumu nav deputātiem iebilžu? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija arī 43.pantā ir izdarījusi redakcionālus precizējumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija 54.panta redakciju ir labojusi un arī šo pantu ir izteikusi precīzākā formā, lai nerastos pārpratumi par komitejas locekļu skaitu. Šī daļa sadalīta divos teikumos.

Sēdes vadītājs. Pret 54.panta labojumu nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

J.Bunkšs.

Tālāk atbildīgā komisija 56.pantā ir precizējusi 6.punkta redakciju, nosakot, ka šie jautājumi, kas skar pašvaldības, Ministru kabinetam ar pašvaldībām ir jāsaskaņo ik gadus, kā tas ir pašreiz spēkā esošā likumā 87.pantā.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija ir izdarījusi arī 88.panta redakcijā redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs.

Citus priekšlikumus atbildīgā komisija nav sagatavojusi, un tādi nav arī saņemti, tāpēc es aicinu godājamo Saeimu nobalsot par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 4. Likums pieņemts.

 

Nākamais ir 30.jautājums — tā mēs esam lēmuši no rīta saskaņā ar deputātu iesniegto priekšlikumu. Likumprojekts "Par grozījumiem 1992.gada 9.jūnija likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" un Augstākās padomes 1992.gada 10.jūnijā lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" spēkā stāšanās kārtību" Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.4. Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tas ir dokuments nr.555 un dokuments no ziemas sesijas vēl nr.58. 555.dokumentā ir Juridiskās komisijas atzinums. Šis likumprojekts ir Ministru kabineta 81.panta kārtībā izdarītie grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā", un šie noteikumi darbojas, ir spēkā, un es aicinātu cienījamo Saeimu viņus akceptēt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies debatēs runātāji? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 9, atturas - 6. Pieņemts pirmajā lasījumā.

A.Endziņš.

Otri grozījumi...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Endziņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņu es lūgtu līdz 14.jūnijam.

 

Sēdes vadītājs. Pret šo priekšlikumu nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" , Satversmes 81.pantā noteiktā kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.108. Lūdzu turpiniet!

A.Endziņš.

Arī šie grozījumi ir izdarīti Satversmes 81.panta kārtībā, kas tika izdarīti šā gada aprīlī, tātad Saeimas sēžu pārtraukumā, un arī Juridiskā komisija lūdz akceptēt šos grozījumus pirmajā lasījumā, šie noteikumi arī pašreiz ir spēkā, viņi darbojas.

Sēdes vadītājs. Jūs pabeidzāt?

A.Endziņš.

Jā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir pieteikušies runātāji? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 10, atturas - 4. Deputātus, kuri balso, viņu skaits ir nepietiekams. (No zāles: "Par — 39!") Es ļoti atvainojos, vēlreiz nosaucu. Par - 39, pret - 10, atturas - 4. Pieņemts pirmajā lasījumā.

A.Endziņš.

Es lūgtu cienījamo Saeimu arī līdz 14.jūnijam noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

 

Nākamais l ikumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" , pirmais lasījums. Lūdzu turpiniet!

A.Endziņš.

Šo likumprojektu ir sagatavojusi un iesniegusi cienījamai Saeimai Juridiskā komisija, un šā likumprojekta mērķis ir saskaņot šo likumu, proti, likumu "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" ar Saeimas pieņemto likumu "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības", lai nebūtu pretrunas. Tāpēc es arī lūgtu cienījamo Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Nav pieteikušies runāt deputāti? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 7, atturas - 7. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

A.Endziņš.

Es lūgtu arī cienījamo Saeimu priekšlikumus iesniegt līdz 14.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš.

Paldies! Juridiskā komisija, gatavojot šos likumprojektus otrajam lasījumam, to apvienos un lūgs Saeimu akceptēt. Paldies!

 

Sēdes vadītājs. Tālāk ir 39.jautājums - likumprojekts "Par valsts cilvēktiesību biroju" . Inese Birzniece - Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja.

I.Birzniece

(LC). Godājamais Prezidij! Cienījamā Saeima! Es komisijas vārdā lūgtu atlikt šī jautājuma izskatīšanu, jo vēl nav saņemts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atzinums. Es gribētu atlikt līdz tam laikam, kad atzinums būs saņemts. (No zāles: "Kuram?")

Sēdes vadītājs. Komisija ierosina atlikt šī jautājuma izskatīšanu un pēc Kārtības ruļļa nodot atpakaļ komisijai, lai komisija paņem to atpakaļ.

I.Birzniece.

Tas ir pēc Kārtības ruļļa 51.punkta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nevienam deputātam nav iebilžu? Nav. Līdz ar to esam pieņēmuši Cilvēktiesību komisijas priekšlikumu un atliekam šī likumprojekta izskatīšanu.

 

Tālāk ir 35.punkts — likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" . Lūdzu referentu! Dzintars Ābiķis - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" deputāts.

Dz.Ābiķis

(LC). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Neskatoties uz to, ka ir ienācis desmit deputātu priekšlikums atlikt šī jautājuma izskatīšanu, ņemot vērā to, ka šobrīd valdībā tiek gatavots jaunais Izglītības likums, tomēr es jums gribētu paskaidrot sekojošo. Nepārprotami darbs izglītībā parasti saistās ar vienu noteiktu datumu, un tas ir 1.septembris. Un šie grozījumi, kas ir ļoti rūpīgi izskatīti divos un tagad tiks izskatīti trešajā lasījumā, ir vērsti uz to, lai, pirmkārt, mēs sakārtotu izglītības sistēmas pārvaldi saistībā ar pašvaldību likumu. Pie šiem likuma labojumiem ir ļoti rūpīgi strādājusi gan Izglītības komisija, gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Un tāpēc es ļoti aicinātu arī izskatīt šo likumprojektu trešajā lasījumā, jo, ņemot vērā to, ka šobrīd valdībā jaunais Izglītības likuma projekts ir tikai izskatīšanas stadijā, ir gaidāms, ka, iespējams, viņu nākamnedēļ iesniegs komisijā, tikai varbūt pēc tam, vēl pēc nedēļas, to izskatīs Ministru kabineta sēdē, un es ļoti šaubos, vai mēs paspēsim līdz 1.septembrim jauno Izglītības likumu pieņemt Saeimā. Un vēl jo vairāk — jaunais Izglītības likums, ļoti daudzi tā panti nestāsies spēkā ar šo mācību gadu, jo mūsu izglītības sistēma nav gatava tik ātrām un straujām konceptuālām izmaiņām. Bet iespējams, ka tas varētu notikt ar nākošo gadu un pat vēl ar aiznākošajiem mācību gadiem. Tā ka es ļoti aicinātu tomēr izskatīt arī trešajā lasījumā šos labojumus esošajā Izglītības likumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile

(LNNK). Cienījamie deputāti! Nacionālā bloka pārstāvji un LNNK frakcijas pārstāvji iesniedz priekšlikumus, un šo priekšlikumu būtība ir šāda. Izrādās, ka ir izstrādāta jauna Izglītības likuma koncepcija un ka šajā Izglītības likumā ir jau ietvertas daudzas normas, kuras ir paredzētas arī jau spēkā esošā likuma grozījumos. Nupat mēs apstiprinājām jaunu izglītības ministru. Nu tad atļausim jaunajam izglītības ministram strādāt pie jauna izglītības likuma! Mēs varam paātrinātā tempā lemt šo likumu, ja viņš būs labi sagatavots, bet nevar paralēli Saeimā strādāt pie labojumiem vecajā likumā un apspriest jau Izglītības ministrijas sagatavotu jaunu Izglītības likumu. Tieši šo apstākļu dēļ LNNK ierosināja pārtraukt šo grozījumu apspriešanu un ķerties ar visu sparu pie jaunā likuma sakārtošanas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - Demokrātiskā partija "Saimnieks". Lūdzu! Pēc tam — Jānis Bunkšs.

I.Kreituse

(DPS). Cienījamie kolēģi! Es gribu atbalstīt to, ko tikko teica Anna Seile, jo, cik man zināms pēc Dzintara Ābiķa paskadrojumiem un arī pēc tā, kā Vaivada kungs atbildēja uz frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" pieprasījumu, Izglītības ministrija ir divus gadus strādājusi pie jaunā Izglītības likuma. Divu gadu darbs esot tagad Ministru kabinetā. Tur gan viņš klīstot. Es domāju, ka, lai paātrinātu Ministru kabineta darbu, lai likumprojekts neklīstu riņķī un lai beidzot skolotājiem būtu skaidrs, pēc kāda Izglītības likuma viņi sāks jauno mācību gadu, ir jāpārtrauc šo grozījumu izskatīšana un jaunajam izglītības ministram būtu goda pienākums jaunnedēļ jau panākt, lai šis likums nonāk Saeimā izskatīšanai. Jo kāda šobrīd veidojas situācija? Mums gandrīz visiem ir skaidrs viens — ka Saeima strādās jūnijā, jūlijā, augustā, un septembrī aizies atvaļinājumā. Tātad šobrīd ir skaidrs, ka šī Saeima jauno Izglītības likumu neizskatīs. Jaunā Saeima, lai Dievs dod, 1995.gadā tikai iešūposies darbam. Tas nozīmē, ka arī 1996.mācību gadu skolas turpinās pēc vecā Izglītības likuma un Izglītības ministrija turpinās sniegt atbildi deputātiem, ka 330 ierēdņiem viena no galvenajām funkcijām ir Izglītības likuma izstrāde. Es dzirdēju arī tādu argumentāciju, ka izglītība tik strauji evolucionējot, ka Izglītības likumu nevarot strauji izstrādāt. Bet man liekas tieši otrādi — ja jau evolūcija iet pa priekšu likumiem, tad valstī kaut kas nav kārtībā. Likumam ir jābūt tādam, kas paredz šo evolūciju un attīstības iespēju. Un tāpēc es aicinu atbalstīt LNNK iesniegto prasību paātrināt jaunā Izglītības likuma izskatīšanu Saeimā, uzdot to par vienu no galvenajiem pienākumiem un uzdevumiem jaunajam izglītības ministram. Tā viņš varētu pierādīt savu profesionalitāti un atbilstību ieņemamajam postenim un varbūt arī turpināt savu darbu 1996.gadā kā atbilstošs cilvēks. Ierosinu šodien beigt izskatīt šos grozījumus. Es zinu, ka tūlīt būs iebilde, ka šinīs grozījumos galvenais ir saskaņot ar pašvaldību likumu. Nevajag saskaņot to steidzīgi maijā, jo pašlaik, maijā vai jūnijā, nevienus jaunus finanasējumus skolām neizdara, bet līdz septembrim tam ir jābūt jaunajā Izglītības likumā. Un 1.septembrī jaunais mācību gads ir jāsāk ar jauno Izglītības likumu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Diemžēl visas šīs lietas, ko mēs tagad darām nav paredzētas Kārtības rullī, un sēdes vadītājam rodas zināmas problēmas. Ar to, jūs jau paši jūtat, es saskaros ik pēc kāda laika. Un tā arī kārtējā šī varbūt tāda nesaiste ar Kārtības rulli, un mums būtu jāizlemj. Kārtības rullis paredz, ka trešajā lasījumā apspriež tikai tos pantus, kur iesniegti labojumi otrajam lasījumam. Un tāpēc tagad vispār debatēšana par likuma lietderību vai nelietderību no Kārtības ruļļa puses atkrīt.

Tas, ko deputāti ir ierosinājuši - atlikt likumprojekta nosaukumus izskatīšanu plenārsēdē, ja stingri ņemam Kārtības rulli, tad šis balsojums ir pirmais, kas notiek pēc būtības. Tāpēc ir zināmas grūtības sēdes vadītājam. Būtu labi, ja jūs man palīdzētu, jo, no vienas puses, es esmu ieinteresēts, lai lietas ietu uz priekšu ātrāk. Ja es zinātu, ka deputāti ir noskaņoti pieņemt šo lēmumu, tad tas būtu jāpieņem, velti netērējot Saeimas laiku. Bet, no otras puses, ja komisija uzstāj uz viņa izskatīšanu, tad mums ir jāizskata pa pantiem un jābalso par viņa atlikšanu, kad izskatīsim pa pantiem.

Godātie deputāti! Ja es šeit nepareizi kaut ko interpretēju, es vienmēr esmu centies tikai sekmēt jūsu priekšlikumu īstenošanu, par ko, kā jūs zināt, jau esmu saņēmis pamatotu kritiku. Vispirms varbūt referents var izteikt savu viedokli.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Es ļoti, ļoti jūs aicinu būt ļoti nopietniem pret šo jautājumu, un tāpēc es gribētu lūgt sēdes vadītāju dot vārdu arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kura arī ļoti rūpīgi strādāja pie šiem labojumiem, jo, vēlreiz es atkārtoju, šie labojumi ir galvenokārt saistīti ar sistēmas sakārtošanu, ar sakārtošanu atkarībā no tā, ka mēs esam pieņēmuši jaunu likumu "Par pašvaldībām". Tas ir ļoti svarīgi, lai valsts pārvaldes institūcijas savlaicīgi varētu sagatavoties jaunajam mācību gadam, jo tiešām — nebūsim tik naivi — mēs nepieņemsim šī mēneša laikā jauno Izglītības likumu, labākajā gadījumā tas varētu notikt, es vēlreiz atkārtoju. Labākajā gadījumā, pavisam īsi pirms 1.septembra, un neapšaubāmi, ja mēs tur viņu pieņemsim, tad tur arī tiks iestrādāti šie, šodien izdarītie grozījumi. Bet es vēlreiz atkārtoju — ir ļoti svarīgi, lai valsts pārvaldes institūcijas, izglītības pārvaldes institūcijas būtu gatavas jau šodien īstenot rudenī dzīvē šos labojumus.

Es ļoti lūgtu, lai sēdes vadītājs dotu vārdu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai sava viedokļa izklāstam.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tā mēs turpināsim pārkāpt Kārtības rulli un runāt par šā likumprojekta lietderību kā tādu trešajā lasījumā. Tāpēc es aicinu referentu ziņot par labojumiem. Šeit viņu nav daudz, mēs izskatām šos labojumus un tad balsojam par deputātu priekšlikumu, kā tas ir paredzēts Kārtības rullī. Es atvainojos, ko tad Bunkša kungs? Viņš, jūsu aicināts, runās vispār par šā likuma svarīgumu. Bet citiem deputātiem ir cits viedoklis, kā jūs dzirdējāt. Lūdzu runāt par konkrētiem labojumiem saskaņā ar Kārtības rulli.

Dz.Ābiķis.

Paldies! Kad mēs izskatījām otrajā lasījumā likumprojektu, 5.pantā nebija neviena labojuma. Un šis ir viens no tiem labojumiem, kas faktiski ir jauns, kas ir ieviests 3.pantā. Tas ir labojums pēc manas personīgas iniciatīvas un ir vērsts uz to, lai mēs labāk sāktu integrēt cittautiešus latviskajā vidē, respektīvi, lai mēs censtos latviskot mūsu izglītības sistēmu. Šis jautājums komisijā ir ļoti rūpīgi diskutēts un saistās ar to, ka mums vajadzētu pamazām ieviest skolās, kurās mācību valoda nav latviešu valoda, atsevišķus mācību priekšmetus latviešu valodā. Un šis labojums paredz, ka mazākumtautību vispārizglītošajās skolās, kurās mācību valoda nav latviešu valoda, pirmajās deviņas klasēs vismaz divos, bet no 10. līdz 12.klasēs vismaz trijos mācību priekšmetos mācībām pamatā jānotiek valsts valodā. Šis jautājums ir rūpīgi izskatīts, un dzīvē to šodien ir iespējams realizēt. Es ļoti aicinu deputātus atbalstīt šo labojumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret šo papildinājumu 5.pantā ir iebildes? Nav iebilžu. Pieņemts. Lūdzu tālāk!

Dz.Ābiķis.

7.panta labojums ir saistīts ar to, ka ir paredzētas valsts ģimnāzijas. Un līdz ar to šeit faktiski ir redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Lūdzu tālāk!

Dz.Ābiķis.

Arī 8.pantā faktiski ir neliela redakcijas izmaiņa, salīdzinot ar to, kas ir pieņemts otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu?

Dz.Ābiķis.

10.panta labojums ir saistīts ar to, ko es jau teicu,— ar valsts ģimnāzijām saistībā ar to pašu, kas ir 7.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

4.panta, es atvainojos, 10. panta ceturtā daļa ir saistīta tieši ar to, par ko es runāju, tieši ar šīs valsts pārvaldes sistēmas sakārtošanu, un ir nedaudz precizēta redakcija, saskaņojot to ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, un nedaudz ir izmainīta otrajā lasījumā pieņemtā redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Tātad piektajā daļā arī ir nelielas redakcionālas izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Pret šīm redakcionālajām izmaiņām nav iebilžu deputātiem? Nav.

Dz.Ābiķis.

Arī 6.punktā ir redakcionālas dabas izmaiņas — vārds "veic" aizstāts ar vārdu "organizē".

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu?

Dz.Ābiķis.

Arī 9.punktā ir nedaudz precizēta otrajā lasījumā pieņemtā redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem?

Dz.Ābiķis.

11.panta pirmā daļa saistās ar to pašu, ko es jau teicu, ka ir paredzētas šīs valsts ģimnāzijas, tāpēc arī ir šie nelielie labojumi nepieciešami.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Lūdzu tālāk!

Dz.Ābiķis.

Arī nākamajā pantā ir pavisam nedaudz papildināti tie labojumi, kuri ir pieņemti otrajā lasījumā, kas arī neienes būtiskas izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, nosauciet pantu!

Dz.Ābiķis.

Tas ir 13.1.pants.

Sēdes vadītājs. Pret 13.1.panta labojumiem deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Būtisks labojums ir izdarīts 14.panta otrajā daļā, un šis labojums ir šāds: "Vidusskolas 10.klasi var atvērt, ja tajā izteikuši vēlēšanos mācīties ne mazāk kā 10 skolēni..." bet republikas pilsētās tās ir, kā mēs zinām, septiņas lielākās pilsētas- ne mazāk kā 20 skolēni. Tas ir tāpēc, ka mums šobrīd ir atsevišķas vidusskolas, kur ir ļoti ļoti neliels skolēnu skaits, 3 - 4 skolēni klasē, līdz ar to arī līmenis ir ļoti zems. Šo skolu skaits nav liels. Šis papildinājums neskar tos, kas nākamgad mācīsies 11. un 12.klasē, bet šis papildinājums zināmā mērā sakārto mūsu izglītības sistēmu un, varbūt nenoliegsim, ļaus arī nedaudz ieekonomēt materiālos līdzekļus un nodrošināt labāku darba kvalitāti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāts Resnais, Latvijas Zemnieku savienība. Atklājam debates par šo komisijas ierosināto priekšlikumu.

G.Resnais

(LZS). Priekšēdētāj! Kolēģi! Es negribu jaukties zinātnes sfērā, izglītības jautājumos kā speciālists, bet kā vienkāršs tēvs, kuram ir bērni, vai cilvēks, kas ir ieinteresēts izaudzināt jaunatni, kura ir gudrāka par mums, kura var attīstīt mūsu sabiedrību. Man rada šaubas šajā sakarībā šis punkts. Es neesmu kategorisks, es vienkārši izsaku jums savas šaubas. Ja nav 10 skolēnu, tad šajā rajona pilsētiņā vai pagastā vai citā kādā vietā šī vidusskolas klase netiek atvērta. Un mēs argumentējam ar to, ka, ja mēs to atveram, tad šī izglītība mums paliek no ekonomiskiem apsvērumiem neizdevīga. Vai tie ir salīdzināmi faktori? Vai var izglītību mērīt naudas vienībās? Ekonomiskās izdevībās? Vai var novērtēt to potenciālu, ko tas cilvēks dos, kad viņš izaugs izglītots? Vai var novērtēt to zaudējumu, ja viņš tā arī tālāk nemācīsies un paliks bez šās klases? Jo tādi būs, ja radīsies sarežģījumi, ka jābrauc kaut kur citur dzīvot, jādzīvo kopmītnēs un tā tālāk. Es ļoti, ļoti to apšaubu. Un, ņemot vērā, ka izglītība ir tā, kas tomēr virza sabiedrību ar zināšanām, ar savu ētiku, ar attieksmi, es domāju, ka mēs esam pārāk izšķērdīgi. Tieši izšķērdīgi, ieviešot tādu limitu - ja nav 10 bērnu, tad nevar būt klases. Padomājiet, lūdzu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Kokins, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

J.Kokins

(LZS). Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šis priekšlikums, ka atverama vidusskolas klase, ja vismaz klasē, tas ir 10.klasē, sanāk 10 skolēnu, ir ārkārtīgi riskants tādā ziņā, ka faktiski, ja neatvērs vienu gadu 10.klasi, tas nozīmēs, ka arī turpmāk arvien samazināsies izredzes to atvērt un būtībā, pieņemot šo labojumu, mēs veicināsim tā saukto nelielo lauku vidusskolu, kas šobrīd ir galvenie izglītības, kultūras un sadzīves centri mūsu neskārtotajā lauku vidē, pilnīgu izzušanu. Rezultātā mēs nonāksim pie tā, ka rajonos paliks divas, lielākais, trīs, drīzāk - divas, cik es saprotu, divu skolu sistēma veidosies, divas vidusskolas, varbūt viena ģimnāzija, otra - vidusskola, kur šobrīd arī nav skaidrs, kas tās tādas ir pēc būtības? Rezultātā mēs veicināsim tautas izglītības līmeņa katastrofālu pazemināšanos. Tādēļ aicinu kolēģus — būsim piesardzīgi un atcerēsimies, ka ieguldījumi izglītībā ir ilgtermiņa kapitālie ieguldījumi, par kuriem mums būs pateicīgas tās paaudzes mūsu valstī, kuras dzīvos nākošā gadsimta vidū. Tādēļ neatbalstīsim šo priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Jānis Bunkšs.

A.Endziņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Varbūt es kļūdos, un tādā gadījumā Izglītības un zinātnes komisija mani palabos. Bet man ir klāt likums "Par izglītību", un es aicinu Resnā kungu un Kokina kungu palasīt šā likuma 14.pantu. Šeit otrajā lasījumā svītro otro un trešo daļu. Būtībā tas labojums, kā ir nobalsots otrajā lasījumā, ir sakārtots, un tas, kas bija pirmajā, otrajā un trešajā daļā, ir tagad ielikts pirmajā daļā, bet tālākās daļas... Šeit ir, piemēram, tā: "Pirmsskolas iestādēs un pamatskolās jāatver grupa vai klase ar valsts mācību valodu, ja to pieprasa ne mazāk kā triju bērnu vecāki. Sākumskola ar valsts mācību valodu jāatver, ja to pieprasa ne mazāk kā 10 bērnu vecāki. Pamatskola ar valsts mācību valodu jāatver, ja to pieprasa ne mazāk kā 25 bērnu vecāki." Un pēdējā daļa ir "mācību un audzināšanas iestādes organizē vai slēdz ar dibinātāju lēmumu." Tātad jūsu loģika neiet šeit kopā. Es nezinu, es ceru, ka komisija paskaidros. Manā izpratnē tieši šī norma ir vērsta uz to, lai it kā leģimitētu, lai to minimālo skaitu noteiktu, kad var. Jo pašreiz, cik es saprotu, likumā nekādu atrunu nav. Sākuma posmi ir, kad ir šī obligātā prasība. Tātad es domāju, ka te drīzāk ir garantija. Bet es ceru, ka tomēr komisija šeit precizēs, vai es esmu pareizi sapratis un vai jūs esat pareizi sapratuši. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Bunkšs

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es varbūt turpināšu to, ko iesāka Endziņa kungs. Es lūdzu tomēr šo sagatavoto likumprojektu paņemt un paskatīties, un paskatīties tieši uz tiem pantiem, kur sadarbībā ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, ar Izglītības komisiju esam mēģinājuši sakārtot atbilstoši šodienas situācijai tās funkcijas, kuras pašvaldības veic attiecībā uz izglītību. Un, ja jūs paskatāties šā dokumenta 11.priekšlikumu, kas attiecas uz 11.pantu, tad tur ir noteikts.

Pirmkārt. Pilsētu un pagastu pārziņā ir šīs vidusskolas, par kurām ir runa tātad 14.pantā. Un bez tam šeit ir noteikts otrajā daļā, ka pašvaldībai ir pienākums slēgt līgumu ar citu pašvaldību, lai nodrošinātu savā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem bērniem iespēju apmeklēt mācību un audzināšanas iestādes pēc brīvas izvēles. Es tieši gribu vērst uzmanību uz to un oponēt Kokina kungam, ka it kā 14.panta labojumi atbrīvo atbildīgās pārvaldes iestādes, respektīvi, šajā gadījumā pašvaldības, no nepieciešamības izdalīt naudu izglītībai. Nebūt tā nav. Šeit ir jautājums pavisam par kaut ko citu. Šeit ir jautājums par to, vai pašvaldībai šī nauda ir jāiegulda bērniem, kuri vēlas iegūt vidusskolas izglītību un jāapmaksā viņu mācību izdevumi citā pašvaldībā, ja tāda vēlme ir, vai šādu speciālo klasi atvērt tieši konkrētajā pašvaldībā, šo vidusskolas klasi. Un šeit nevajadzētu runāt par to, ka šis pants izslēdz tātad kādus kapitālieguldījumus un izglītības finansēšanu. Šajā gadījumā mums tādi precedenti diemžēl arī ir. Īpaši tas attiecas uz tām teritorijām, kuras atrodas tuvu lieliem centriem, lielām pilsētām, ka labprātāk bērni, ejot vidusskolā, nevis apmeklē lauku skolu, kurā varbūt nav iespējams šobrīd pietiekoši kvalitatīvi veikt apmācības, bet vecāki un bērni labāk izvēlas tuvējo pilsētu. Un šajā gadījumā pašvaldībai ir pienākums šā vai tā nodrošināt atiecīgos izglītības izdevumus. Tāpēc es arī ieteiktu atbalstīt gan šo 14.pantu, gan arī, protams, ņemot vērā to, ka man ir izdevība runāt, arī atbalstīt šos grozījumus kopumā, jo viņi šobrīd sakārto to situāciju, kāda ir vismaz pašlaik, un atstāt tādu nesakārtotu situāciju atbilstoši šobrīd situācijai, nebūtu pareizi. Tā ka lūdzu atbalstīt 14.panta grozījumus.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents vēlas komentēt?

Dz.Ābiķis.

Jā. Pavisam īsi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Es atvainojos, un tad notiks balsojums par komisijas priekšlikumu.

Dz.Ābiķis.

Ļoti pareizi bija uztvēris jautājuma būtību mans kolēģis Endziņa kungs. Jo šobrīd tiešām ir tā, ka valsts reglamentē minimumu pamatizglītības posmā, kad drīkst atvērt klasi. Tas arī vērsts tikai uz klasēm ar latviešu valodas apmācību, un tur tik tiešām tas slieksnītis ir noteikts ļoti zems. Un tas ir, pirmkārt, tāpēc, lai Latgalē varētu atvērt un atjaunot mazās latviešu klasītes. Bet šobrīd līdz šim nekur likumā nekas cits netika reglamentēts un par vidusskolām vispār nekas netika reglamentēts. Un pašvaldības šobrīd varēja arī atvert klasi un varēja neatvērt, kaut vai tur ir simts bērnu. Un šis labojums ir tikai sīka reglamentācija, kas reglamentē pašvaldības noteikt šo minimumu, ka var atvērt 10. klasi. Tā ka faktiski tā ir sīka reglamentācija. Bet nekādas briesmīgas izglītības sistēmas apdraudētības šeit nav, jo Latvijā šo skolu skaits, kur varētu būt problēmas, ir zem desmit. Šādu skolu skaits ir zem desmit, pie tam puse no tām ir mazākumtautību skolas. Un padomājiet paši, vai šobrīd mums ir vērts, teiksim, atvērt 10. klasi tādā pilsētiņā kā Talsi tajā pašā skolā, kur ir krievu valodas apmācība, ja tur nevar vismaz 10 bērni salasīties, jo šie bērni visi māk runāt latviski un mierīgi var iet latviešu skolā, un nav nekādu lielu problēmu. Bet mēs esam... Atcerēsimies vēl vienu lietu! Šobrīd, ņemot vērā to, ka ir ļoti slikti laukos ar transportu, ka mums jāatver šīs mazās latviešu klasītes, mēs esam ārkārtīgi izšķērdīgi. Un to var attaisnot šajā dotajā brīdī. Latvijā ir uz vienu skolotāju mazāk kā 9 bērni. Rietumeiropā caurmērā uz vienu skolotāju ir apmēram 15-16 bērni. Protams, tur ir atsevišķās valstīs lielāks iedzīvotāju blīvums.

Pirmskara neatkarīgajā Latvijā uz vienu iedzīvotāju... es atvainojos, uz vienu skolotāju bija 30 bērni. Tā ka mēs jau tā esam ļoti izšķērdīgi, un vēlreiz es atkārtoju - diemžēl šajās mazajās, ļoti mazajās vidusskolās, kur ir trīs, četri, pieci bērni klasē, nevar nodrošināt to līmeni un šie bērni rezultātā izrādās zaudētāji. Tai vietā pašvaldībai ir jānodrošina un jāfinansē, lai šis bērns nokļūtu, teiksim, lielākā, spēcīgākā vidusskolā. Un es atkārtoju - šo skolu skaits, kas varētu ciest, ir ļoti neliels. Taču, protams, es saprotu arī bažas. Bet es aicinu deputātus balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par komisijas ierosināto 14. panta 21. daļu: "Vidusskolas 10. klasi var atvērt, ja tajā ir izteikuši vēlēšanos mācīties ne mazāk kā 10 skolēni, bet republikas pilsētās - ne mazāk kā 20 skolēni". Lūdzu rezultātu! Par -32, pret - 18, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Tālāk. 15. panta izmaiņas faktiski ir redakcionālas.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebilžu pret šīm izmaiņām?

Dz.Ābiķis.

Tas pats attiecas arī uz 16. panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu?

Dz.Ābiķis.

Tālāk, ja jums ir priekšā dokuments, kura numurs ir 565, šeit tehniskā sekretāre sagatavojot ir izlaidusi nosaukumu un pati augšējā redakcija, kas ir šeit pēdējā lappusē kreisajā pusē, attiecas uz 28. panta sesto daļu.

Sēdes vadītājs. Vai tas nav 16. pants, nē? Nu, katrā ziņā jūs pats tās lietas zināt...

Dz.Ābiķis.

16. pantu mēs jau nobalsojām.... (No zāles: "Neko nebalsojām!") Papildināt 16. panta otro daļu ar šāda rakstura tekstu: "Mācību un audzināšanas iestādes vadītājs...." un tālāk ir 5 apakšpunkti.

Un tālāk ir ceturtā daļa. Tur ir tehniskā sekretāre kļūdījusies. Tas ir jāizsvītro.

Sēdes vadītājs. Un kur attiecas tanī otrajā lapaspusē par bērnunamu...

Dz.Ābiķis.

Tālāk — par bērnunamu dibināšanu, komplektēšanu un slēgšanu lemj rajona vai republikas pilsētas pašvaldība un tā tālāk... Tas attiecas uz papildinājumu 2. panta 6. daļā. Šeit vienkārši tā augšējā daļa pārdrukājot acīmredzot ir pazudusi.

28. panta šis te labojums... tas ir papildinājums sestajai daļai. (No zāles: "Arī nepareizā pusē!")

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, tas ir ierakstīts tagad kā otrajā lasījumā pieņemtais, bet izrādās, ka tā ir kļūda, un šo kļūdu paskaidro Dzintars Ābiķis...

Dz.Ābiķis.

Jā, viņam faktiski vajadzēja atrasties labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Tāpēc jums nekas cits tagad neatliek kā precīzi nolasīt: pants tāds, daļa tāda, redakcija tāda.

Dz.Ābiķis.

Tātad 28. panta sestās daļas papildinājums: "Par bērnunamu dibināšanu, komplektēšanu un slēgšanu lemj rajona vai republikas pilsētas pašvaldība, saskaņojot ar Labklājības ministriju. Bērnunamu darbības pamatprincipus nosaka Labklājības ministrija, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju."

Sēdes vadītājs. Pret šo 26. panta papildinājumu ...vienas daļas papildinājumu... vai deputātiem ir kādas iebildes? 28. pants, es atvainojos. Nav iebilžu. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis.

Tālāk 29. panta trešā daļa - tā ir precizēta otrā lasījuma redakcija. Arī nepareizā pusē... Jā...

Sēdes vadītājs. Pagaidiet, ja viņa ir nepareizā pusē, tad vēlreiz atkārtojiet pareizo pusi!

Dz.Ābiķis.

Tātad 29. panta trešā daļa izteikta šādā redakcijā: " Skolas, kas paredzētas bērniem ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem - redzes, dzirdes un runas traucējumiem, sanatorijas tipa skolas, kā arī skolas, kas paredzētas bērniem ar somatiskām saslimšanām, dibina, reorganizē un slēdz Izglītības un zinātnes ministrija, saskaņojot ar attiecīgo pašvaldību."

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Atklājam debates. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.

A.Seile

(LNNK). Cienījamie deputāti! Komisija, kas gatavo likumu, ir atbildīga, lai viņš tiktu sagatavots kārtīgi un precīzi. Un Tautsaimnieku komisijā, piemēram, nekad nav bijis tāda gadījuma, kad kreisajā pusītē nebūtu blakus nodrukāts spēkā esošais teksts, pēc tam tālāk - otrajā lasījumā nobalsotais teksts, lai varētu redzēt, kāds ir iepriekšējais teksts un kāda ir tā daļa, ar kuru mēs papildinām. Ne visi deputāti strādā šajā komisijā, un tāpēc katram deputātam ļoti atbildīgi ir jāredz visas šīs kopsakarības.

Arī šis bija viens iemesliem, kāpēc mēs ierosinājām pārtraukt šī likuma izskatīšanu. Nevar skatīt tādu likumu, kur nevar saprast jēgu, par ko mēs nobalsojam. Es gribu izteikt šo aizrādījumu Izglītības komisijai un arī referentam, un nav apspriežams šāds dokuments.

Tādēļ es atkārtoju, ka pēc šī dokumenta izskatīšanas, jo sēdes vadītājs teica, ka būs tāds balsojums vēlreiz par mūsu iesniegto lēmuma projektu, aicinu jūs balsot par šī likumprojekta izskatīšanas pārtraukšanu. Viena putra tur ir.

Sēdes vadītājs. Pārtraukt nevaram, mēs varam atlikt saskaņā ar jūsu iesniegto priekšlikumu. Lai pārtrauktu, vajag 20 deputātu parakstus un attiecīgu formulējumu. Tāpēc vēlreiz es jums saku - līdz ko mēs būsim izskatījuši pantus, kur ir iesniegti labojumi, jūsu priekšlikums tiks balsots kā pirmais.

Vai par šo labojumu ir nepieciešams balsojums? Lūdzu! Ilga Kreituse - Demokrātiskā partija"Saimnieks".

I.Kreituse

(DPS). Man ir jautājums par šo labojumu. Iet runa par mācību iestādēm, kas ir saistītas ar cilvēku veselību. Tātad principā - par medicīniskajām iestādēm, kurās paralēli cilvēku veselības uzlabošanai, slimību ārstēšanai tiek veikts apmācības process. Kāpēc viņu likteņa izlemšanā nepiedalās valsts struktūras, kas rūpējas par cilvēka veselību? Vai izglītības ministrs un pašvaldība ir spējīga noteikt šādas veselības iestādes eksistenci vai slēgšanu, vai atvēršanu? Es uzskatu, ka šādā redakcijā pants nav balsojams, jo šeit noteikti jāpiedalās veselības aizsardzības pārstāvjiem šī jautājuma izlemšanā.

Sēdes vadītājs. Vairāk runātāju nav pieteikušies un nevēlas runāt. Debates pārtraucam, pabeidzam par šo labojumu Lūdzu referentu, bet, lūdzu, īsi tikai!

Dz.Ābiķis.

Jā, es varu paskaidrot. Salīdzinot ar otro lasījumu, šeit ir tikai viens papildinājums, ka slēdz un reorganizē Izglītības un zinātnes ministrija, bet papildinājums ir - saskaņojot ar attiecīgo pašvaldību, jo to pieprasīja Pašvaldības komisija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par 29. panta trešās daļas redakciju, kuru jums nolasīja referents. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 19, atturas - 13. Šis labojums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Tālāk ir priekšlikums papildināt 30. pantu ar otro daļu šādā redakcijā... ja vajag, es varu nolasīt...

Sēdes vadītājs. Pret 30. panta papildinājumu ir iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Tālāk. 62. pants ir otrā lasījuma redakcijā un 63. pants arī ir otrā lasījuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to visi labojumi ir izskatīti?

Dz.Ābiķis.

Jā.

Sēdes vadītājs. Tagad, ja kāds no deputātiem vēlās runāt par priekšlikumu atlikt likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā" izskatīšanu plenārsēdē, pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā" līdz šā gada 20. jūnijam, ja kāds vēlas vēl runāt, tad lūdzu! Aivars Endziņš, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Es arī atbalstītu šādu priekšlikumu. Un tikai tāpēc, ka atbildīgā komisija un acīmredzot arī nespēj pat paskaidrot... Tas, pret ko mēs nupat nobalsojām, ir tīri tehnisks labojums. Man ir klāt likuma teksts, kāds viņš ir spēkā, un arī tas tehniska rakstura grozījums, kas tika izdarīts otrajā lasījumā. Tagad mēs faktiski, nu, darbojamies pilnīgi akli, un es pilnīgi piekrītu Kreituses kundzei, ka nav skaidrības. Es domāju, ka normāli, ja komisija, pie tam es saprastu vēl, ja tā būtu Juridiska komisija, kurai nāk tik daudz likumu, ka mēs, nu, steigā varbūt kaut ko izdarītu, bet, ja komisija, kurai vispār par šo te laiku ir pāris likumu, nespēj tos sagatavot tā, lai deputātiem būtu pārskatāms, nu, tas nav pieļaujami. Un acīmredzot tiešām tā ir jārīkojas. Paldies! (No zāles: "Pareizi! Pirmo reizi tev pievienojamies!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kiršteina, Lamberga, Dreģes, Krastiņa, Budovska, Žīgura, Puriņas, Imanta Kalniņa, Seiles un Stalta priekšlikumu atlikt likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas izglītības likumā" izskatīšanu sēdē un pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Grozījumi Latvijas Republikas izglītības likumā" līdz šā gada 20.jūnijam. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 2, atturas - 5. Priekšlikums pieņemts.

Godātie deputāti, mums līdzšinējā praksē ir bijis, cik es atceros, viens tāds precedents — tie panti, kuri ir akceptēti, tie ir akceptēti un priekšlikumus var iesniegt tagad... Komisijai ir jāsagatavo šis teksts, kuru mēs esam akceptējuši, ar tiem akceptiem, kuri ir pieņemti sēdē, un priekšlikumus var iesniegt līdz ar to manā izpratnē arī tiem pantiem, kuri ir akceptēti. Prakse īsti laba nav, bet tāda diemžēl situācija ir, un jāsaka, ka es gan nevaru vērtēt, bet es varu izteikt viedokli, ka komisija šo situāciju arī tādu ir izveidojusi kopā, protams, ar mums, deputātiem.

 

Divi iesniegumi. Iesniegšanas secībā. Lūdzu izskatīt kā steidzamu likumprojektu par "I gaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos" aiz likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā". Jā, es atvainojos, iesniedz Ārlietu komisijas vārdā Aleksandrs Kiršteins - komisijas priekšsēdētājs. Nav iebilžu? Nav. Tad, lūdzu, to darīsim, un tad nākamais priekšlikums.

A.Kiršteins

(LNNK). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Dokumenti nr.427a un 427, kā arī Ārlietu komisijas iesniegtais likumprojekts, kas ir izskatīts 1995.gada 18.maijā. Komisija ir izskatījusi...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, 21.likumprojekts pēc kārtas.

A.Kiršteins.

Jā, 21.punkts darba kārtība.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpiniet.

A.Kiršteins.

18.maijā Ārlietu komisija izskatīja un nolēma virzīt tālāk pirmajā lasījumā kā steidzamu likumprojektu par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos. Šis jau ilgi gaidītais līgums ļaus uzlabot šo stāvokli galvenokārt informācijas apmaiņas un tiesiskās kārtības jautājumos starp šīm trim valstīm. Un es gribētu pievērst uzmanību, tātad 2.pantam — darbības sfērai, jo līgumslēdzējas puses sniegs viena otrai palīdzību, lai nodrošinātu pareizu muitas likumu ievērošanu, neaizkavētu izmeklēšanu un cīnītos ar muitas likumu pārkāpumiem, kā arī izplatītu tādus dokumentus, kas attiecas uz muitas likuma piemērošanu. Šeit ir ļoti būtisks manā izpratnē un arī komisijas izpratnē tieši 5.pants par informācijas apmaiņu, jo jūs zināt, ka visas šīs tranzītkravas, kas iet caur Lietuvu uz Latviju tālāk uz Krieviju vai no Krievijas uz Rietumiem, ceļo no vienas Baltijas valsts uz otru Baltijas valsti, un tiešī šī likuma trūkums neļauj secīgi apmainīties ar informāciju un precīzi izsekot kravām — vai tās būtu spirta vai degvielas, vai, teiksim, krāsaino metālu kravas, vai arī pārtikas kravas, kas ir saistītas ar ļoti lieliem maksājumiem, kuri nenonāk valsts kasē. Tātad šis likums paredz precīzu un ātru apmaiņu starp šīm valstīm, dokumentu apmaiņu, kā arī papildus paredz tieši jau zināmas vai aizdomīgas kravas izsekot vai novērot viņu gaitas cauri visām trijām Baltijas valstīm. Un varbūt pēdējais, ko es gribētu pateikt, 15.pants regulē tieši palīdzības sniegšanu, kā līgumslēdzēju pušu muitas iestādes tieši apmainās ar šo informāciju, un līgumā spēkā stāšanās un apturēšanu kārtību. Man būtu lūgums atbalstīt viņu kā steidzamu vispirms...

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Lūdzu, Māris Budovskis, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

M.Budovskis

(LNNK). Priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Es ļoti vēlētos lūgt jūs atbalstīt šo projektu un pie tam kā steidzamu. Par šiem jautājumiem jau ļoti sen Baltijas asambleja ir iestājusies, un mēs esam trīs valstu deputāti lēmuši par šo jautājumu un esam ierosinājuši vairākkārt atbalstīt šo muitas darbības saskaņošanu, pirmkārt, informācijas jomā. Otrkārt, es domāju, ka zināmā mērā šis jautājums ir saistāms arī ar projektu "Via Baltica". Kā jūs zināt, zināmas grūtības šobrīd ir realizēt šo projektu tieši tādēļ, ka muitas jautājumos ir problēmas. Līdz ar to es domāju, ka šis likumprojekts palīdzēs uzlabot esošo situāciju un patiešām uzskatāms kā steidzams. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Vispirms balsosim par ierosināto steidzamību. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 3, atturas - 2. Steidzamība pieņemta. Lūdzu, balsosim par pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

A.Kiršteins.

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Tā kā šis līgums jau ir parakstīts no valdības puses, tad nekādas būtiskas izmaiņas tur, protams, nevar būt. Var būt kaut kāds priekšlikums tikai pie šī likuma paša, ko mēs esam iesnieguši komisijām, tāpēc man būtu lūgums nākamo izskatīšanu paredzēt nākamo ceturtdien, 15.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Priekšlikums pieņemts.

 

Godātie deputāti! Šeit Prezidijā nāca un ne vienu reizi vien prasīja, kad tiks nolasīts steidzamais Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas pieprasījums . Ņemot vērā, ka šeit ir jābūt arī ministram un šeit ir tā problēma, ka, no vienas puses, mēs aizņemam laiku ar jautājumiem un atbildēm, un pieprasījumu izskatīšanu, tas ir, it kā likumdošanas laiku aizņemam. Bet, no otras puses, ja šie jautājumi un pieprasījumi ir, tad viņi jāizskata, un arī jāpiedalās valdībai un ministriem. Un tāpēc mums vēl nav tāda optimāla laika, jo, kā jūs tagad paši jūtat, pēdējā laikā citas dienas jau ir aizņemtas ar ārkārtas sēdēm, tāpēc Prezidijam ir visai grūti vēl sasaukt papildu sēdes jautājumiem un pieprasījumiem. Protams, varbūt varēsim arī šo praksi pamēģināt. Bet tagad būs šis pieprasījums, kuru es lūdzu nolasīt Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani. Un pēc tam izskatīsim frakcijas priekšlikumu par tālākajām darba kārtības izmaiņām.

I.Folkmane

(Saeimas sekretāra biedre). Steidzams Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas pieprasījums Ministru prezidentam Mārim Gailim. "Jau apspriežot 1995.gada budžetu, Latvijas Zemnieku savienības frakcija iesniedza priekšlikumus par pensiju indeksāciju ne vēlāk kā no 1995.gada 1.jūlija. Indeksācijas nepieciešamība un iespējamība tika pamatota ar sociālā nodokļa ieņēmumu prognozi un nepieciešamajiem aprēķiniem. Situācija valstī ir izveidojusies tā, ka inflācija ievērojami pārsniedz 5 mēnešos prognozēto un šajos 5 mēnešos ir tuvu valdības prognozētajai gada inflācijai. Ir sākusies un turpinās banku krīze, kas kopumā ir novedusi pie plašu iedzīvotāju slāņu, īpaši pensionāru, trūcīgo ietaupījumu zaudēšanas un materiālā stāvokļa ievērojamas pasliktināšanās. Šogad, īpaši februāra un marta mēnešos, bija vērojama pensiju izmaksāšanas aizkavēšanās. Kā redzams no budžeta izpildes analīzes par 1995.gada pirmo kvartālu, milzīgā budžeta deficīta segšana ir veikta arī uz sociālā budžeta, pensionāru rēķina. Valdība un valdošās koalīcijas politiķi vairākkārt ir solījuši veikt pensiju indeksāciju, nosaucot termiņus, kuri jau ir pagājuši. Sociālā budžeta ieņēmumu analīze rāda, ka indeksāciju varēja veikt jau ātrāk, ja šie līdzekļi nebūtu izmantoti valsts budžeta deficīta segšanai. Tā kā daudzie solījumi no valdības un Ministru prezidenta puses nav pildīti, uzskatām par nepieciešamu šo jautājumu izskatīt Saeimā un rast skaidrību par pensiju indeksācijas termiņiem un apjomiem. Lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Ar kuru datumu tiks veikta pensiju indeksācija?

2. Kāds būs pensiju indeksācijas mehānisms un vai šī pensiju indeksācija nosegs vismaz šī gada inflācijas radītos zaudējumus pensionāriem?"

Parakstījuši Saeimas deputāti Gundars Bērziņš, Rozentāls, Kokins, Berķis, Novakšānovs, Prēdele, Tomiņš, Grots, Putniņš un Lakševics.

Sēdes vadītājs. Ir iesniegts priekšlikums motivēt iesniegto pieprasījumu, un vārds Andrim Rozentālam, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Rozentāls

(LZS). Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi, klātesošie! Pirmkārt es gribu vērst jūsu uzmanību, ka šis mūsu priekšlikums ir steidzams, jo jau pieprasījumā izklāstītais liecina par to, ka pensionāri, saņemot neindeksēto pensiju, ir nokļuvuši vēl nožēlojamākā stāvoklī. Un ja šā inflācijas spirāle turpinās, tad praktiski viņi nokļūst bezcerīgā situācijā. Šeit ir arī pateikts, ka ar sociālo budžetu, kā mēs ļoti labi zinām, tiek segts valsts budžeta deficīts. Protams, tas nav pieļaujams, un mēs tāpēc arī lūdzam dot atbildi Ministru prezidentam Gaiļa kungam, cik ilgi uz nabadzīgākā slāņa - pensionāru — rēķina mēs lāpīsim valsts budžetu un savas neizdarības. Es ceru, ka jūs nobalsosiet par šī jautājuma steidzamību, jo tas ir jautājums, kas nav atliekams. Un mēs gaidīsim atbildi visātrākajā veidā no Ministru prezidenta, un es domāju, ka to gaida arī pensionāri, kad viņu pensijas vismaz tiks indeksētas, lai panāktu šo inflācijas spirāli. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, atkārtošu jums mūsu procedūru, izskatot steidzamus pieprasījumus. Tagad mēs balsojam par steidzamību. Ja steidzamība tiek akceptēta, tad Saeima nekavējoties uzsāk šā pieprasījuma apspriešanu pēc būtības un balso par tā pieņemšanu. Mēs jau esam šo praksi lietojuši itin bieži, tāpēc es ceru, ka no procedūras viedokļa nav jautājumu. Tagad, lūdzu, balsojam par steidzamību! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 2, atturas - 7. Steidzamība pieņemta.

Pēteris Elferts, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu! Pēc tam - Andris Bērziņš, labklājības ministrs.

P.Elferts

(LC). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! "Latvijas ceļam" šis jautājums arī ir ļoti svarīgs, un tāpēc tieši pagājušo nedēļu uz frakcijas sēdi uzaicinājām Sociālās apdrošināšanas fonda direktoru Baranovska kungu un labklājības ministru Bērziņa kungu informēt frakciju par to, kā tiek pildīts sociālais budžets, kā tiek iekasēts sociālais nodoklis un kā tiek veikta sociālā nodokļa parāda piedzīšana. Un mūs informēja par to, ka sociālais budžets pildās daudz labāk nekā valsts budžets. Gribu oponēt Rozentāla kungu, ka sociālais budžets lāpa valsts budžetu, jo jūs zināt, ka ar 1.janvāri sociālais budžets tika nodalīts no valsts budžeta, tātad sociālais nodoklis tiek iekasēts un tā līdzekļi iet tieši sociālajā budžetā, jo faktiski valsts budžets pat aizdeva sociālajam budžetam 1995.gada janvāra sākumā līdzekļus, lai varētu izmaksāt pensijas, lai varētu veikt šo nodalījumu. Arī informēja mūs par to, ka ar 1.maiju, kā jūs zināt, noņēma darba stāža ierobežojumu. Kā jūs zināt, agrāk bija 38 gadu darba stāžs, kas tika aprēķināts, lai sakalkulētu pensiju izmaksas. Tas tika noņemts, tātad darba stāža ierobežojuma nav, tātad reāli pensijas tika diferencētas tālāk un arī diezgan lielai daļai pensionāru tādā veidā tika indeksētas. Noklausoties Baranovska kungu un Bērziņa kungu par sociālā budžeta pildīšanu, uzzinājām arī par sociālā nodokļa parādu, kas tagad ir 58 miljoni. Bet ir vairāki konti, kas ir arestēti, lai piedzītu šos parādus.Ir arī vairāk par 100 prasībām tiesā. Un, kā jau teicu, sociālais nodoklis tiek iekasēts daudz labāk nekā budžets un tas pildās. Mūs informēja jau pagājušajā nedēļā, ka nākamā pensiju indeksācija būs 1.jūlijā, un to mēs jau publicējām "Neatkarīgās Cīņas" iknedēļas pārskatā par frakcijas darbu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Labklājības ministrs Andris Bērziņš, pēc tam — Gundars Bērziņš.

A.Bērziņš

(labklājības ministrs). Godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Jautājums par pensiju indeksāciju ir sen nobriedis jautājums, bet, pirms es atbildu ļoti konkrēti uz šiem diviem uzstādītajiem jautājumiem, es gribu pateikt, ka jau divus mēnešus atpakaļ tika pieņemts lēmums par pensiju indeksāciju ar 1.jūliju. Un toreiz lēmums tika pieņemts divu spiedienu rezultātā. No vienas puses sabiedrība prasīja, lai pensijas būtu diferencētākas, no otras puses, tika izvirzīta prasība, lai pensijas vispār tiktu paaugstinātas. Toreiz, apspriežoties ar visu frakciju pārstāvjiem, apspriežoties ar sabiedrību, tika pieņemts lēmums iet šo indeksāciju divos soļos. Pirmajā solī iet uz pensiju diferenciāciju, un tas tika izdarīts ar 1.maiju, kad pensijas tika palielinātas atkarībā no nostrādāto gadu skaita 231 tūkstotim cilvēku jeb vienai trešajai daļai pensionāru atkarībā no tā, cik kurš bija nostrādājis. Otrais solis - tā ir pensiju indeksācija ar 1.jūliju. Atbildot uz pirmo jautājumu ļoti konkrēti es saku, ka ar 1.jūliju pensiju indeksācija būs un lēmums par to tiks pieņemts valdībā līdz 20.jūnijam.

Otrs jautājums — kāds būs pensiju indeksācijas mehānisms un vai indeksācija nosegs šā gada inflācijas radītos zaudējumus. Indeksācijas mehānisms ir ielikts likumā par pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību un būs tāds pats, kāds ir bijis pirms tam. Kas attiecas uz šo konkrēto summu, es viņu šodien precīzi nenosaukšu, jo, iespējams, viņa varētu būt lielāka, nekā mēs prognozējam. Katrā gadījumā es gribu teikt tā, ka viņa vai nu segs visus inflācijas radītos zaudējumus jeb pirktspējas samazināšanos, vai arī būs tuvu tam. Kādas ir problēmas? Kā jau Elferta kungs teica, ja valsts budžeta ieņēmumu daļā ir zināmas grūtības, tad sociālā budžeta ieņēmumu daļā nekādu grūtību nav un stāvoklis, faktiski analizējot ievākto naudu, pateicoties tiem pasākumiem, kuri ir veikti, turpina uzlaboties. Un es ceru, ka šādas indeksācijas būs ne viena vien.

Kādas ir mūsu grūtības uz šo brīdi? Mūs neapšaubāmi ietekmē banku krīze nedaudz, jo sešas apdrošināšanas pārvaldes savus norēķinu rēķinus ir glabājušas bankā "Baltija", un uz šo brīdi mums ir iesaldēts pusmiljons latu kontu atlikumos.

Kas attiecas uz nākošajām indeksācijām, es gribu teikt tā, ka valdība ir pieņēmusi jauno likumprojektu par pensijām, likumprojektu par apdrošināšanu, kuri visi pašlaik vienā paketē būs Saeimā. Un tas, cik lielā mērā mēs spēsim iekasēt sociālo nodokli, zināmā mērā būs atkarīgs arī no Saeimas, cik ātri un operatīvi mēs aiziesim uz šiem jaunajiem likumiem, kuros pamatā ir iekšā viena norma — norma, ar kuras palīdzību mēs ceram visus tos cilvēkus, kas šodien nepiedalās sociālā nodokļa maksāšanā, kas šodien tādējādi apzog savus vecākus, savas sievas, kurām jāmaksā pabalsti, savus bērnus, kuriem ir jāiet skolā, sāks piedalīties šī sociālā nodokļa maksāšanā un līdz ar to mūsu rīcībā būs vairāk līdzekļu, lai palielinātu pensijas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai Gundars Bērziņš izmantos četras minūtes? Lūdzu! Pēc tam būs pārtraukums. Jūs arī pēc pārtraukuma varēsiet runāt.

G.Bērziņš

(LZS). Kāpēc šis jautājums pacēlās? Tāpēc, ka, analizējot, piemēram, pirmā kvartāla budžeta izpildi, valdība pati norāda, ka 4,2 miljoni no budžeta deficīta ir nosegti no sociālā budžeta un no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, valdības Finansu ministrijas iesniegtais dokuments. Tā ka šeit atsauce uz to, ka budžeta krīze tiek risināta uz pensionāru rēķina, ir pamatota uz valdības dokumentu.

Otrs. Arī pagājušajā gadā, dalot šos budžetus, vairākus miljonus latu sociālais budžets ir pazaudējis, pārejot uz šo apvienošanu pagājušā gada beigās. Otrs būtiskākais, kāpēc šo jautājumu mēs jau bijām pacēluši,— izrādās, ka mūsu aprēķini bija precīzi, apspriežot budžetu. Es atgādināšu divas būtiskas iezīmes. Sociālais nodoklis un iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir ļoti cieši saistīts, izņemot to ļoti mazo starpību, ka bija šī 25 un 35 procentu progresīvā likme iedzīvotāju ienākumu nodoklī, kas tomēr relatīvi ļoti maz atšķiras. Sociālā budžeta ieņēmumu kāpums šogad tika prognozēts 14 procenti, bet pašvaldībām iekasējamais, kas bāzējas principā uz to pašu,— 25 procenti. Un bija pilnīgi skaidrs, ka, budžetu liekot šajā sociālā budžeta bāzē, ir mākslīgi ievērojami samazināta bāze. Un tāpēc brīnums par šodienas labo sociālā budžeta pildīšanos nav nekāds, jo viņš bija absolūti nereāls. Ja viņš būtu reālāks, tad varētu paskatīties — varbūt šeit vēl ir daudzas neizmantotas rezerves. Tāpēc bija pilnīgi skaidrs, ka šo indeksāciju, vēlākais ar 1.jūliju, varēs veikt un viņa ir jāveic. Šobrīd arī šie skaitļi ir nosaukti, kas ir zaudēti banku krīzē. Arī sociālais budžets, principā pensionāri, pazaudējuši vismaz miljonu latu pašreiz, ja tas netiks atgūts. Tās visas summas saskaitot, ir pilnīgi skaidrs, ka indeksāciju varēja veikt straujāk un ātrāk.

Neapšaubāmi stāvoklis budžetā un kopējā finansu sistēmā ir smags, un risinājums jārod kontekstā ar visu izeju no šīs krīzes, no budžeta krīzes un banku krīzes. Un tāpēc arī ir vajadzīga šī skaidrība. Šobrīd tomēr arī šķiet paradoksāli, ka valdībai šis lēmums jāpieņem dažas dienas pirms šīs indeksācijas. Un tāpēc arī varbūt mēs šo ierosinājumu iesniedzām Saeimā. Endziņa kungs uzskata, ka likumdošanai jāstrādā. Neapšaubāmi likumdošanai jāstrādā daudz, un tas ir Saeimas galvenais darbs. Likumu ir daudz, bet daudzi nepildās. Vēlētāji bieži ierosina pieņemt vēl vienu likumu par visu iepriekšējo likumu izpildīšanu. Es domāju, ka opozīcija, kurai ir šī iespēja ar jautājumiem un pieprasījumiem sekot izpildvaras darbībai, pārāk nav centusies traucēt Saeimas darbu, un principā jūs redzējāt, šodien mēs tam ziedojām 40 minūtes, nu, vēl tagad ziedosim pusstundu. Manuprāt, 650 tūkstoši pensionāru ir tā cienīgi, lai mēs Saeimā vismaz stundu viņiem varētu veltīt no sava dārgā likumdevēju laika. Un tāpēc arī mēs gribējām konkrēti dzirdēt atbildi. Un, ja šis jautājums tiks nobalsots tālāk, būs šī rakstiskā atbilde, kuru būs Ministru prezidents parakstījis. Varbūt rakstiski, jo mutiski solījumu viņš ir devis ļoti daudz. Mēs te tikko analizējām visus tos lielākos solījumus — diemžēl neviens nav izpildīts. Negribas būt tādam kritizētājam, bet neviens no tiem solījumiem, ko viņš ir devis un solījis, nav izpildīts. Un tāpēc mēs gribam rakstisku atbildi, un, ja nebūs šī rakstiskā kabineta lēmuma vai rakstiskā dokumenta, tad uzskatām, ka arī Saeimai šinī procesā ir jāiejaucas. Ja mēs redzam, ka sociālais budžets pildās, tad nedrīkstam atļaut valdībai lielā budžeta problēmas risināt uz sociālā budžeta rēķina. Nevaram atļaut valdībai pirkt jaunas mašīnas par pensionāru naudu. Un to nedrīkst pieļaut, ja valdība pati to neapzinās. Un tāpēc tad, kad būs šī atbilde un būs norādīts konkrēts termiņš un varbūt šie procenti un mehānisms, šis jautājums tālāk netiks skatīts. Un, manuprāt, arī cilvēkiem būs skaidrība, ka ar 1.jūliju tiks saņemta šī indeksētā pensija un kāda būs šī indeksācija. Tas ir mūsu mērķis, un tāpēc man pietiek ar trijām minūtēm. Es vairāk negrasos izmantot laiku un argumentēt. Mani interesē šī Ministru prezidenta konkrētā rakstiskā atbilde, jo ar mutiskiem solījumiem švaki iet, ar rakstiskiem, cerams, ka ies labāk un viņi tiks vairāk pildīti. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu reģistrācijai. Pēc pārtraukuma turpināsim debates. Runās deputāte Kuprijanova, bet tagad lūdzu reģistrēties! Reģistrējamies! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

I.Folkmane

(5.Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Pirms pusdienu pārtraukuma nav reģistrējušies šādi deputāti: Alfreds Čepānis, Andris Gūtmanis, Raimonds Jonītis, Odisejs Kostanda, Janīna Kušnere, Gunārs Meierovics, Valdis Pavlovskis, Jānis Ritenis, Andris Saulītis, Joahims Zīgerists un Alfrēds Žīgurs.

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs ir zālē. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! 50 deputāti. Turpinām izskatīt pieprasījumu.

Lūdzu, deputāte Kuprijanova - Tautas saskaņas partija! Deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas!

L.Kuprijanova

(TSP). No tribīnes neizskatās, ka ir 50. Bet, cienījamie kolēģi! Sakarā ar pensiju indeksāciju es gribētu pievērst jūsu uzmanību pirmajam apstāklim par to, ka to nevarētu traktēt kā "Latvijas ceļa" frakcijas lēmumu vai vēl kaut kādu citādu vai citas frakcijas lēmumu, jo pensiju indeksācija ir paredzēta likumā. Es vienkārši to jums atgādinu, jo šis likums nepildās sakarā ar to, ka "Latvijas ceļa" frakcija kā valdošā frakcija savai valdībai šo likumu pildīšanu neuzdod. Tas ir pirmais moments.

Otrs moments. Ļoti labi te izskanēja Labklājības ministrijas doma par to, ka obligāti 1.jūlijā būs indeksācija. Par to paldies! Protams, neviens pensionārs neatteiksies no indeksācijas. Bet tad man rodas jautājums. Šodien, Prezidija lēmumus izskatot, mēs redzējām, ka mums ir iesniegtas izskatīšanai budžeta izmaiņas. Tātad viņas ies uz pirmo lasījumu labākajā gadījumā nākošo ceturtdien, varbūt vēl vēlāk. Un šinīs budžeta izmaiņās nav neviena vārda par pensiju indeksāciju, kam it kā ir jānotiek 1.jūlijā. Ja kāds no cienītajiem deputātiem varbūt to arī nezina, es gribu vienkārši ļoti īsi, trijos vārdos paskaidrot, kāda ir pensiju indeksācijas tehnoloģija. Tātad apmēram 20. datumā iepriekšējā mēnesī Pensiju fondam, kur atrodas skaitļošanas centrs, dod komandu šīs pensijas indeksēt. To izdara automatizētā sistēma, iztaisa pārrēķinu katram pensionāram pēc zināmas formulas un pēc tam sāk drukāt sarakstu - 650 tūkstošus uzvārdu. Un tā drukāšana notiek apmēram 5-6 dienas. Pēc tam šos sarakstus izsūta pasta nodaļām pa visu valsti, lai pirmajā datumā katrs cilvēks saņemtu pensiju, kas pienākas viņam pirmajā datumā. Otrajā tam, kam otrajā un tā tālāk. Tātad, ja 25.datumā tikai tiks pieņemts lēmums, man rodas zināms jautājums — cik ātri paspēs to izdarīt, teiksim, pensiju sistēma? Es vēlreiz atkārtoju. Ja valsts budžeta izmaiņas tikai pirmajā lasījumā mēs skatīsimies ne agrāk kā 16.datumā, bet varbūt pat vēlāk — 22., tad ir loģiski, ka šī pensiju indeksācija būtu tur iestrādāta. Es arī gribu jums atgādināt 1995.gada budžeta izskatīšanu decembrī, kur mēs panācām, ka atdalītajā sociālajā budžetā bija ierakstīta rindkopa "Pensiju indeksācija". Un mēs piekritām, ka tajā momentā valdība nevarēja dot precīzus aprēķinus, jo budžets tika atdalīts, un nezināja, kā viņš pildīsies. Šobrīd, pēc pusgada darba, es domāju, ka Labklājības ministrija ir spējīga dot šādu aprēķinu un šo rindiņu valsts budžetā aizpildīt. Tas nav nekas jauns. Tas jau ir iebalsots. Tikai vajag konkrētu ciparu. Tādēļ, lai neaizkavētu jūsu uzmanību, jo par šo jautājumu varētu daudz un dikti runāt, es arī lūgtu Saeimu piekrist Gundara Bērziņa priekšlikumam, ka mums ir jāprasa no valdības rakstiska atbilde uz jautājumu. Un arī budžeta izskatīšanas gaitā visiem šeit, zālē, neaizmirst šo ciparu, kad ir paredzēta indeksācija, ieslēgt budžeta izmaiņās. Jo citādi pēc tam mums pateiks, ka budžeta izmaiņas ir izdarītas, bet tāda summa tur nav paredzēta. Un atkal iestāsies kaut kāda juridiska neiespējamība pensijas indeksēt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

P.Tabūns

(LNNK). Cienījamie kolēģi! Nav jau nekādas vajadzības dramatizēt situāciju sakarā ar šīm pensijām vai pabalstiem, kā mēs saucam, jo situācija ir patiešām nopietna. Šeit no Saeimas tribīnes ne reizi vien daudzi deputāti no dažādām frakcijām par to runājuši gan budžeta sakarā, gan citu jautājumu sakarā. Man gribas sacīt, vai tad patiešām bija jāgaida atkal deputātu pieprasījums, speciāla, tā sakot, prasība ķerties pie šīs lietas. Man liekas, ka sen jau attiecīgajiem ministriem valdībā vajadzēja nākt gan šeit Saeimā, gan publiski masu informācijas līdzekļos un paskaidrot, precīzi pateikt, kad un cik lieli pielikumi būs pie šiem pabalstiem, un tā tālāk. Bet nē, tikai īpaša spiediena rezultātā kaut kādu atbildi mēs saņemam. Jo ir bijuši solījumi patiešām dažādās instancēs, no dažādām tribīnēm. Ir bijuši solījumi, ka šie pabalsti, šīs pensijas šogad tiks indeksētas, tātad palielinātas četros etapos. Pirmais solījums bija jau sen. Tam jau sen vajadzēja būt notikušam. Diemžēl tas nav. Tagad solīts jau kaut kur uz pusgadu. Un atkal tikai solīts, diemžēl. Ja jau Bērziņa kungs šodien teica, ka grūtības neesot sociālajā budžetā, tad, es atvainojos, kāpēc tad jūs tik briesmīgi kavējaties? Vai tad jums tur patiešām nav darbinieku, kas varētu sarēķināt? Cik tad jums ir šajā budžetā? Ko jūs varat atļauties? Un skaidri un gaiši cilvēkiem pateikt. Nu ir taču tā! Kāpēc to nedarāt? Kāpēc ir tikai šie solījumi? Es gribu teikt, man liekas, ka šie solījumi pildīsies tik ļoti nenozīmīgi, ka es pašlaik no šīm atbildēm, kuras ir dzirdētas, varu teikt, ka es tam neticu. Ja būs šie palielinājumi, tad viņi būs tik niecīgi, tik nebūtiski.

Es atgādināšu, ka inflācija pērn bija ap 37 procentiem. Tas nozīmē, ja šie pabalsti bija 30 lati, tad cilvēks saņēma mazāk par 20 latiem. Apmēram 17. Kā viņš ar tiem varēja dzīvot? Tagad runa ir par šo indeksāciju. Par kuru laiku būs šī indeksācija? Pirmajā ceturksnī? Bet kas būs par visu pārējo? Kāpēc mēs nevaram, kāpēc nevar tie, kuri ir atbildīgi valdībā par šo mazaizsargāto cilvēku dzīves līmeņa... nu, te jau nevar teikt, paaugstināšanu. Vienkārši — izdzīvošanu. Kāpēc viņi nemeklē dažādas iespējas? Bet šīs iespējas taču ir, cienījamie kolēģi! Kāpēc nevar izstrādāt, un mēs Saeimā pieņemt iespējas pensionāriem — ne tikai tiem, par ko šeit ir bijusi runa, skolotājiem vai ārstiem, vai vēl citu profesiju pārstāvjiem — strādāt un saņemt pensiju? Kāpēc mēs nevarētu ļaut šādas iespējas, paredzot dažādus variantus. Piemēram, patiešām, kāpēc nevarētu nolemt, ka, ja cilvēks saņem vēl lielāku algu par pensiju, viņš saņem šo algu un pensiju saņem. Vai vēl kaut kādus citus variantus, ja viņš saņem 50 latus, lai cilvēks normāli varētu dzīvot. Kāpēc mēs neļaujam šos cilvēkus, kuri vēl ir darbaspējīgi, kuri var strādāt un nodrošināt sevi, mēs dzenam nabadzībā, bet neļaujam viņiem strādāt? Neļaujam strādāt tiem, kuri var apgādāt sevi ar savu darbu, ar savām rokām, ar savu prātu. Kuri sabiedrībai vēl daudz ko var dot. Nu, izstrādājiet tak, attiecīgie ierēdņi, ministri, kas ir atbildīgi valdībā par šīm lietām, konkrētus priekšlikumus! Kāpēc jūs gaidāt, lai šeit atkal no Saeimas nāktu ar šiem priekšlikumiem? Un, ja nenāk, ja nemudina jūs, tad netiek darītas šīs lietas. Es domāju, ka nokavēts, vēlreiz nokavēts ir šis pieprasījums, un par to ļoti nopietni ir jārunā šodien. Un neuzskatīsim, ka , vienkārši atkal daudzi mēģinās pārvērst, ka tās ir priekšvēlēšanu runas. Tās nav priekšvēlēšanu runas, cienījamie kolēģi, par šīm lietām! Tā ir cilvēku izdzīvošana. Tas ir mūsu pienākums — aizstāvēt šos nabaga cilvēkus. Šodien mēs, nākot uz Saeimu, redzējām arī viņus ar plakātiem par šiem pabalstiņiem. Viņi lūdz vai nu šos pabalstus vai dot tiešām iespējas viņiem strādāt! Dodiet cilvēkam iespējas kaut ko darīt! Darīsim to! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Kreituss, Demokrātiskā partija "Saimnieks". Lūdzu!

A.Kreituss

(DPS). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es gribu parunāt par to pašu, ko vienu otru reizi es jau esmu pieminējis, proti, ka negribētos, ka nodarbojas ar tādu lētu mānīšanu. Kāpēc es tā saku — ar lētu mānīšanu? Nu lētu mānīšanu, teiksim, valdošā koalīcija taisa vairākos virzienos. Par to mēs arī bieži runājam, un es kā opozīcijas pārstāvis diemžēl esmu spiests par to runāt. Tā nav vienkārši kritika. Es runāju vienmēr ar cipariem. Tā lētā mānīšana izpaužas vispirms jau caur to, ka nenosauc īstos inflācijas procentus. Pagājušogad inflācijas līmenis bija 36 procenti, Tabūna kungs tikko minēja, un šogad četros mēnešos vien, ja to godīgi pasniedz cilvēkiem, ir 26 procenti, nevis kā runā par kaut kādiem 12 procentiem. Ir starptautiskas metodikas, pēc kurām inflācijas procentu nosaka un parāda. Tā jau ir viena lēta mānīšanās. Tā ka tagad, ja mēs gribētu godīgi pensionāriem pateikt, cik tad naudas ir sociālajā budžetā, ko dot, tad vajadzētu šos inflācijas procentus salikt kopā un pateikt. Mums inflācijas dēļ vien būtu jādod katram tik un tik. Un mēs to varam iedot. Piemēram, pieņemsim, ka to var ministrija iedot un valdība var iedot.

Bet runa jau ir par pensiju indeksāciju. Kas tad šajā gadījumā ir gaidāms? Vai tad ir gaidāms tāds godīgs, korekts paziņojums, ka uz šīs inflācijas rēķina, kas pāri par 50 procentiem, pirmkārt, mēs palielināsim pensijas visiem un pēc tam mēs ķersimies pie indeksācijas. Jeb tagad pensionāri tiek baroti ar tādiem lētiem solījumiem, kas izklausās pēc priekšvēlēšanu aģitācijas drīzāk, ka mēs veiksim indeksāciju. Tad sakiet vēlreiz skaidri un gaiši šeit priekšā, ka tik un tik lielai daļai paliks 30 lati, neņemot vērā nekādu inflāciju. Ne pagājušogad, ne šogad. Bet mums ir rezerve. Piemēram, 6 miljoni. Es nezinu, cik. Es pieļauju, ka 6 miljoni. Ja mums ir rezerve 6 miljoni, tad mēs varam pusgadā, teiksim, nu, cik tiem pensionāriem, kas ir, piemest, tad mēs varam katram divus latus piemest. Nu, labi, mēs katram nepiemetīsim divus latus, tad mēs tai pusei piemetīsim četrus latus. Un pārējiem nedosim neko. Nu, kāpēc tad nevar iznākt priekšā šeit ministru kungi un tā skaidri un godīgi šādus vienkāršus aprēķinus pateikt. Bet mēs runājam gari un plaši par to, ka ir jāizstrādā koncepcija, ir jāizstrādā nez kādi gari dokumenti. Ierēdņiem acīmredzot vajag darbu, un tāpēc mums te ir jārada tāds iespaids, ka tas ir sarežģīts darbs. Iedodiet man, lūdzu, to ciparu, kāda rezerve jums ir, pensionāru skaitu es zinu no galvas, un es jums trijās minūtēs to visu izrēķināšu. Es domāju, ka te nav jābeidz augstskola, te pietiek ar parastu vidējo izglītību, lai šādus ciparus sarēķinātu. Un te nav jārunā gari un plaši par koncepcijām. Bet es aicinu vienreiz godīgi, kad beigās runās ministra kungs, vēlreiz godīgi, bez aplinkiem to pateikt. Tātad pirmais jautājums. Cik jums tā rezerve ir, ko jūs taisāties sadalīt, ja jūs runājat par pensiju indeksāciju. Ja jums tā sociālajā budžetā tātad ir, jūs esat viņu nodalījuši nost no pārējā budžeta, kas ir pilnīgā krahā. Jums viņa ir, tātad gods un slava jums! Bet pasakiet godīgi! Mums ir tik un tik. Un mēs lielākai daļai neko nevaram pielikt, bet, lai uztaisītu reklāmu, mēs dažiem šo to pieliksim. Un tad vismaz būs godīgi kaut kas teikts. Citādi cilvēks trīs mēnešus ir barots ar solījumiem un rezultātā nekas nebūs. Rezultātā mēs, protams, skaidrosim visu laiku. Mēs skaidrosim visu laiku, par cik un kādā veidā jūs cilvēkus mānāt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs — sociālo lietu valsts ministrs!

V.Makarovs

(sociālo lietu valsts ministrs). Cienījamie deputāti! Klausoties šo diskusiju, es vairākkārt dzirdēju, ka valdība un Labklājības ministrija ir atbildīga par savu solījumu izpildi. Jā, un no šīs atbildības Labklājības ministrija neizvairās, taču, vienlaicīgi atbildīga ir arī Saeima, izskatot un pieņemot likumus, pie tam pieņemot tādus likumus, kas būtu realizējami. Un kur izmaksas, tātad pensiju un pabalstu izmaksas, būtu saistītas ar attiecīgām iemaksām. Tādēļ atgriezīsimies pie faktiem.

Labklājības ministrija un valdība vairākkārt ir izskatījusi jautājumu par iespējamo pensiju indeksāciju. Un arī šobrīd ir gatavi šie materiāli. Taču situācija valstī ir sekojoša, ka, piemēram, maija mēnesī sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi bija apmēram par 2 miljoniem mazāki, nekā bija plānots. Un tas notika bankas "Baltija" krīzes rezultātā. Šīs bankas kontos palika 700 tūkstoši latu. Un tomēr, neskatoties uz visu, ir skaidrs — valdībai lēmums par pensiju indeksāciju ir jāpieņem ne vēlāk kā 20. jūnijā, un minimālā indeksācijas summa ir 2 lati 27 santīmi.

Vienlaicīgi šajā laikā notiek intensīvs darbs pie tā, lai palielinātu budžeta ieņēmumus, un es lūdzu deputātus tādā gadījumā to sekmēt. 700 Latvijas organizācijām, iestādēm un uzņēmumiem ir uzlikti maksāšanas uzdevumi uz banku rēķiniem. Taču vienlaicīgi rūpnīcu direktori protestē, kāpēc viņiem ir jānomaksā šis sociālais nodoklis.

Otrkārt. Vistuvākajās dienās jūs saņemsit likumprojektu "Par valsts pensijām" un izmaiņas likumā par sociālo nodokli. Es aicinu jūs sasaistīt šīs abas lietas kopā — ieņēmumus un izdevumus. Tātad es atkārtoju — lēmumu par pensiju indeksāciju valdība pieņems ne vēlāk kā 20. jūnijā, minimālais apmērs — 2 lati 27 santīmi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Labklājības ministrs Andris Bērziņš, lūdzu!

A.Bērziņš

(labklājības ministrs). Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Es vēlētos vēlreiz atkārtot: pensiju indeksācija ar 1. jūliju būs, un es vēlētos uzsvērt vēl vienu lietu. Nevar skatīties uz sociālo budžetu un uz sociālo sfēru kā uz kaut ko abstraktu un atrautu no vispārējās ekonomikas. Mēs tikai reflektējam jeb tieši precīzi svārstāmies līdzi tā, kā svārstās mūsu ekonomika. Un jūs domājat, ka Labklājības ministrijā kādam negribas indeksēt pensijas? Tad tie ir maldi. Mēs visi esam par to, ka pensijas ir jāindeksē un maksimāli daudz, un mēs darām visu, lai to izdarītu. Es pilnīgi godīgi varu pateikt, ka tas, ka, teiksim, šī krīze jeb šīs svārstības ekonomikā relatīvi maz ir ietekmējušas Labklājības ministrijas struktūras, ir tikai šī darba rezultāts.

Otrkārt. Es gribētu pakavēties pie jautājuma, kuru nedaudz aizskāra Kuprijanovas kundze. Viņa teica, ka galvenais iemesls tam, ka nav indeksācijas, ir tas, ka budžetā nav ailītes indeksācijai paredzētas.... No tā, ka budžeta projektā būs šāda ailīte indeksācijai vai tādam un tādam skaitlim, jau nekas nemainīsies. Ja budžetā nav naudas un ja likums saka, ka var indeksēt tikai tad, kad ir nauda, un likums ir tas, pēc kura mēs vadāmies, un likums ir tas, kurš Saeimā ir pieņemts, tad rīcība mums būs pilnīgi adekvāta. Ja mēs runājam par to, kāpēc budžetā nav naudas, kāpēc nav daudz naudas, tad es gribu teikt tā, ka zināmā mērā šodien ir atbildība jāuzņemas arī visiem pārējiem un visām saimnieciskajām struktūrām, jo, pilnīgi atklāti runājot, šodien ir jāsaka, ka pensionāri šodien kreditē tautas saimniecību. Tautas saimniecība ir parādā pensionāriem 68 miljonus latu. Cienījamie deputāti, tautsaimnieki, tautas saimniecības vadītāji, paju sabiedrību priekšnieki un tā tālāk! Lūdzu, izdariet visu savos vēlēšanu apgabalos, lai visi uzņēmumi visā Latvijā nomaksātu savus parādus sociālajam budžetam, un mums nebūs nekādu diskusiju par pensiju indeksāciju un par pensiju indeksāciju nevis tajos apjomos, par kuriem runā Makarova kungs, bet par pensiju indeksāciju par ļoti lielām summām.

Un pēdējais. Es nekādi nevaru saprast vai varbūt es pārpratu Kreitusa kunga izteikumu par to, ka mēs taisāmies pielikt kādiem dažiem un pārējiem nepielikt. Mēs nekad neesam jautājumu skatījuši tādējādi, ka mēs varētu indeksēt pensijas kādai atsevišķai cilvēku grupai, vienalga, kā mēs viņu nodalītu. Mēs vienmēr esam runājuši tikai par to, ka, ja indeksācija ir, tad indeksācija ir pilnīgi visiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības Latvijā saņemt pensiju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāte Kuprijanova, Tautas saskaņas partijas frakcija. Otrreiz — piecas minūtes.

L.Kuprijanova

(TSP). Tikai maza replika. Likumā patiešām ir ierakstīts, ka mēs indeksējam katru ceturksni, bet izejot no ekonomiskā stāvokļa valstī. Kad ir jāindeksē pensijas, ekonomiskais stāvoklis mums ir atbaidošs. Kā tikai ir jārunā par kaut ko citu, viņš ir stabils un iet uz augšu. Tā ir tikai replika.

Attiecībā uz cipariem, Bērziņa kungs! Ir tomēr svarīgi, ja tas cipars būtu ierakstīts. Jo tikai no tā, ka Labklājības ministrija nebija uzstājīga valdībā, jūs parakstījāt aizņēmumu no valsts budžeta un šobrīd viņu sedzat no sociālā budžeta, kad ir absolūti skaidrs, ka, izlaižot sociālo budžetu ar nullēm, valstij ar to bija jārēķinās. Un šinī gadījumā tikpat labi valsts to var uzņemt kā ilgtermiņa kredītu. Un par to naudu, ko šobrīd atmaksās valsts budžetam, varēja mierīgi indeksēt pensijas, un ir ļoti svarīgi, lai tur būtu cipars. Kaut arī tas neglābj, jo, ja, kolēģi, jūs paskatāties uz budžeta projektu, kas ir piestādīts... Jā, beidzot veselībai ir iedota šāda tāda nauda no akcīzes nodokļa, bet gandrīz tā pati summa tai ir noņemta no valsts budžeta nost. Un noņemta no sociālās sfēras nost. Lūk, tās ir rezerves, kas var visumā dot indeksāciju tikai sociālās sfēras ietvaros. Un tomēr ļoti svarīgi ir, lai šie cipari būtu, vismaz mums tad ir konkrēti par ko runāt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība Otrreiz — piecas minūtes. Lūdzu!

G.Bērziņš

(LZS). Tātad šī apspriešana parādīja, ka šī jautājuma pacelšana, un izskatīšana Saeimā, manuprāt, pat ir jau nokavēta, jo tiešām šī neskaidrība un varbūt vilkšana līdz pēdējam brīdim… Jo termiņš 20.jūnijs ir tāpēc, ka tas ir pats pēdējais, kad vismaz kaut ko var pārrēķināt, un iespējams, ka varbūt arī var nepaspēt.