Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts prezidents - Latvijas austrumu novados (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.06.1995., Nr. 97 (380) https://vestnesis.lv/ta/id/27334

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vēstule "Latvijas Vēstnesim"

Vēl šajā numurā

27.06.1995., Nr. 97 (380)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts prezidents — Latvijas austrumu novados

Turpinājums no 1.lpp.

Jo tikai ticībā uz Dievu mēs caur savu darbu varam veidot savu dzīvi un savu nākotni. Lūgdami Dievu, darīsim visu, lai mūsu dzīve kļūtu patiesāka. Es vienmēr esmu uzskatījis, ka dzīvē pats galvenais ir godīga attieksme pret visu, ko tu runā un dari. Diemžēl, mums tā ļoti bieži pietrūkst. Bet Latgalei ir kāda liela priekšrocība, salīdzinot ar citiem novadiem: tā ir viņas atklātība, tā ir viņas sirsnība, un tas ir viņas godīgums. Nesiet šo godīgumu arī citiem Latvijas novadiem, dodiet šo savu spēku un pārliecību! Un tas nekas, ka tuvu jums ir robeža. Katra robeža ir jākopj, un ar katru robežu ir jādzīvo draudzībā un saticībā. Un es personīgi darīšu visu, lai attiecības ar Krieviju, lai attiecības ar visām mūsu robežzemēm būtu labas un draudzīgas. Es saprotu, ka jāiziet vēl cauri grūtiem pārbaudes brīžiem, jo ne jau tikai no mums atkarīgs, kādas būs mūsu attiecības ar Krieviju, bet arī no tā, kas notiek pašreiz pašā Krievijā. Un ticiet man, ka pašlaik tur iet ļoti smagi un stāvoklis ir sarežģīts. Ir viena īpatnība, ko Krievija saglabājusi cauri gadsimtiem: kad tautai ir smagi un tā slīgst nabadzībā, tad bieži vien tur atskan ieroču šķindas un kareivīgas runas. To mēs dzirdam arī tagad. Bet es domāju, ka prāts ņems virsroku un arī Krievijā kļūs labāka dzīve. Es vienmēr esmu teicis, ka mūsu nākotnes ķīla daļēji ir Krievijas cilvēku labklājībā un pārticībā. Kad Krievijā cilvēki labi dzīvos, tad nebūs karu, nebūs briesmu un ļaunuma. Un, ja tas tā notiks, tad es ceru, ka arī robeža ar Krieviju būs draudzīga, kas mums ļaus raudzīties uz Austrumiem bez nedrošības un neuzticības.

Paldies par to, ka jūs mani tik sirsnīgi sagaidījāt! Šī Jāņu priekšdiena ir tāda, kas vieš pārliecību un ticību. Man jautā, kā tad tu svinēsi Jāņus? Viens otrs to mēģina gleznaini aprakstīt, baidīdamies, ka tik nav Jāņi svinēti par švaku, un stāsta, kā nu tiks dzerts alus un tiks skandētas dziesmas visu nakti. Un tad vēl apraksta vainagu pīšanu, papardes zieda meklēšanu utt. Es domāju, ka visskaistākie Jāņi ir tie, kas šais vasaras saulgriežos ir mūsu pašu sirdīs un prātā. Un kā nu kuram tas Jāņu vakars paies: vai pie pilnāka alus kausa vai tukšāka, bet galvenais, ka mēs esam paši savos Jāņos un savā zemē. Un vienīgi žēl, ka man ir vārds Guntis. Es Jāņu dienā vienmēr domāju: cik labi, ja būtu Jānis. Bet tā jau ir tikai viena diena, pārējās 364 dzīvosim ar tiem vārdiem, kāds nu kuram ir dots. Paldies jums!

Pēc tam Valsts prezidents Guntis Ulmanis ieradās Balvu amatu skolā uz tās pirmo 12. klases izlaidumu. Kā vēsta nosaukums, šī skola dod ne tikai vispārējo vidējo izglītību, bet arī atestātu par kāda aroda iegūšanu. Šeit meitenes mācās šūt un frizēt matus, bet zēni apgūst kokapstrādes un podniecības iemaņas. Balvu amatskolu šogad beidz 31 audzēknis.

Valsts prezidents novēlēja visiem jauniešiem atrast iespēju pielikt savus spēkus tādās vietās, kurās viņi varētu apliecināt savu gribu un centienus ziedot sevi Latvijas nākotnei.

- Augsti godājamie vecāki, cienījamie pedagogi, meistari, mīļie jaunieši! Šajās dienās mūsu valsts svin svētkus. Ne tikai Jāņus, bet arī kārtējo izlaidumu katrā skolā. Mūsu jaunieši, pabeiguši vienu dzīves posmu, dodas tālāk. Es jūs mazliet apskaužu, jo jūs esat dzīvojuši un mācījušies ļoti interesantā laikā. Tas ir lielu pārvērtību laiks, bet arī upuru laiks. Un vienmēr šādos brīžos mēs atceramies to jaukāko, skaistāko. Lai atceramies arī grūtības, caur kurām tapa Latvija, caur kurām ir rūdījusies mūsu tauta. Jums būs jāiet tālāk. Jums būs jāpaveic tie darbi un jārealizē tie ideāli, uz kuriem jūs līdz šim raudzījāties ar grāmatu acīm. Līdz šim jūs tikai jūsmojāt un priecājāties par šiem ideāliem. Tagad jums šie ideāli jārealizē. Un vislabākais vēlējums, ko es jums šodien varētu izteikt, ir — ejiet dzīvē tur, kur ciena un atzīst Latviju! Atrodoties savas patstāvīgās dzīves starta vietā, dariet visu, lai vairotu cieņu un uzticību Latvijai, lai tā būtu mūžīga. Es gribētu jums šodien novēlēt, lai piepildās visi jūsu skolasdienu sapņi, lai jūs būtu laimīgi un lai jūs darītu Latviju stiprāku un bagātāku, nekā to spējam šodien mēs.

Skolas direktore Ināra Ņikuļina, pasniedzot absolventiem vidusskolas beigšanas atestātu, atcerējās, ka tieši šīs 12. klases audzēkņi iedibinājuši daudz jauku tradīciju. Varbūt jauka tradīcija aizsākās arī šajā izlaidumā: meitenes un zēni tika iešūpoti lielajā dzīvē uz skolas skatuves izbūvētās ziedu šūpolēs.

Skolas izlaidums absolventiem vienmēr paliek spilgtā atmiņā, taču Balvu amatu skolas beidzēji varēs lepoties arī ar Valsts prezidenta rokasspiedienu, katram jaunietim pasniegto Aleksandra Pelēča "Sibīrijas grāmatu" un ar atmiņu foto pie skolas ugunskura. Liela daļa absolventu Balvos izvēlējušies augstākās izglītības ceļu, taču tiem, kas nolēmuši tūdaļ pat stāties kādā darbā, prezidents novēlēja strādāt čakli, par slavu savai dzimtai un Latvijai, atrast darbu savā profesijā un savu vietu lielajā dzīvē.

 

Bet vakarā Valsts prezidents devās uz Rēzeknes rajonu, lai Līgo dienas rītā tiktos ar Rēzeknes pilsētas Domes locekļiem. Tās priekšsēdētājs Ernests Jurkāns iepazīstināja Gunti Ulmani ar Rēzeknes kompleksās attīstības plānu. Tā iecerēta kā reģionāls centrs ar attīstītu ražošanu un plaukstošu kultūru, ar populārām izglītības iestādēm un labu veselības aizsardzības bāzi. Jurkāna kungs kopā ar Domi strādā pie tāda pilsētas un tās sabiedrības attīstības modeļa, kas ļautu nodrošināt savu kadru bāzi, sapulcināt Rēzeknē labu intelektuālo potenciālu, panākt, lai jaunatne neaizplūstu prom, bet lai tepat mācītos un atrastu darbu, un rastu iespēju labi pavadīt brīvo laiku. Jurkāna kungs atgadināja, ka padomju gados tiltu pār Rēzeknes upi cēluši vairākus gadus, bet tagad tas paveikts divos mēnešos. Šobrīd ekspluatācijā nodota pirmā daudzstāvu dzīvojamā māja, ar mūsdienīgu plānojumu. Cilvēki tajā labprāt grib dzīvot. Vēl Rēzeknē ar entuziastu spēkiem top Mākslas augstskola. Tā atradīsies ēkā, kas jārestaurē. Kaut arī Rēzeknē trūkst naudas, cilvēki cer uz labāku nākotni.Augstskolas aktīvakais veidotājs Osvalds Zvejsalnieks līdz ar Andra Piebalga aiziešanu no amata pazaudējis arī viņa solījumu atrast šai augstskolai līdzekļus, taču nav tomēr zaudējis cerības un aicina Latgales jauniešus studēt savā dzimtajā novadā.

Rēzeknieši runāja par lietām, kas skar mūs visus. Tajā skaitā arī par banku krīzi. Tāpat kā Balvu rajona pašvaldības vadītājs Andris Kazinovskis, arī Ernests Jurkāns domā, ka pašvaldībām pašām jāveido sava banka uz valsts krājkasu bāzes, jo nevar pieļaut, ka valsts struktūras apkalpo privātbanka.

Šajā sakarā Valsts prezidents Guntis Ulmanis izteicās par finansu un banku krīzes situāciju valstī. Viņš teica — pat labi, ka šīs lietas iekrīt priekšvēlēšanu laikā. Tas liks katrai partijai parādīt sevi, un tautai būs skaidrāks, uz ko katrs politiskais spēks ir spējīgs. Tas, ko partijas solīs saviem vēlētājiem, nevarēs būt tikai propagandas līmenī, jo tautai nepieciešami konkrēti praktiski darbi un arī rezultāti. Prezidents izteicās, ka valdībai jau nākošnedēļ jāizdara viss, lai juridiskās personas saņemtu bankās iesaldētos līdzekļus — vismaz kredīta vai aizdevuma formā.

Tika runāts arī par Latvijas Bankas lomu. Vairāki runātāji izteicās, ka tā šajā situācijā bija aizmirsusi komercbanku kontroles un uzraudzības funkciju. Turklāt izrādās, ka LB šīm funkcijās arī nav gatava, tai nav pat skaidri darbības kritēriji uzraudzības jomā.

Rēzeknes Dome Valsts prezidentu lūdza būt daudz prasīgākam pret valdību, panākt, lai tā justu lielāku atbildību tautas priekšā, lai Ministru kabinets strādātu daudz aktīvāk un mērķtiecīgāk.

Sarunu beidzot, visi kopīgi aiznesa ziedus Latgales Mārai. Rēzeknieši nelielā ielas tirdziņā parādīja Rīgas viesiem pašu mākslinieku māla darinājumus. Vēlāk rīdzinieki un arī atbraukušie ārvalstu vēstnieki varēja piedalīties pazīstamā keramiķa Pētera Ušpeļa cepļa atvēršanā un arī nopirkt vēl karstus podus un vāzes.

Lielais pārvērtību laiks skāris arī tautas mākslinieku ikdienu. Viena tonna mālu izmaksā ap 300 latu. No tiem var pagatavot ap 200 dažādu priekšmetu. Tie ir skaisti, taču cilvēku pirktspēja tik zema, ka šos gleznos mākslas darbus nākas pārdot par pašizmaksu. Varbūt vienīgi tādiem dažādu tautu mākslas cienītājiem, kādi ir ārvalstu vēstnieki, droši var uzprasīt mākslinieka cienīgu cenu.

Vēlāk Pēteris Ušpelis savās lauku mājās prezidentam pastāstīja, ka viņš iecerējis dabūt no Parīzes tās medaļas, ko viņa priekšteči Andrejs Paulāns un Staņislavs Vilcāns un arī citi nopelnījuši starptautiskās izstādēs, bet nav varējuši izpirkt un pārvest mājās. Esot ievadītas sarunas ar Francijas vēstnieci Žannu Debenē. Cerams, ka šis pasākums izdosies.

Emocionāls brīdis bija Rēzeknē Brāļu kapos un it sevišķi pie pazīstamā valstsvīra Franča Trasūna kapa. Kā minēja Rēzeknes pilsētas pašvaldības kultūras darba vadītājs Pēteris Keišs, te, Brāļu kapos, savā laikā esot bijuši arī prezidenti Gustavs Zemgals un Alberts Kviesis, taču Guntis Ulmanis ir pirmais, kas atļāvās nolikt ziedus un godināt Franča Trasūna piemiņu. Kā stāstīja zinātāji, katoļu baznīcas padzītais kalps, kas 1926. gadā krita nežēlastībā, uz drīz arī mira, šogad tiks reabilitēts. Vatikānā tiekot gatavoti nepieciešamie dokumenti. Tādēļ vēl jo vairāk rēzeknieši ar gandarījumu uztvēra Latvijas Valsts prezidenta un viņa kundzes cieņas apliecinājumus ne tikai Latgalē, bet visā Latvijā pazīstamajam taisnības un neatkarības cīnītājam Francim Trasūnam.

Valsts prezidents ar kundzi nolika ziedus arī Ančupānos apbedītajiem sarkanā terora upuriem.

Līgovakaru Valsts prezidents Guntis Ulmanis ar kundzi pavadīja kopā ar jāņubērniem, kas no malu malām bija sabraukuši Rēzeknē. Tika ziņģēts, līdz gaisma aust, tika ēsti pīrāgi un piedzerts alus. Bija skaista Jāņuguns un daudzu daudzu Latvijas ģimeņu sirsnīgi smaidi.

Kā informēja Rēzeknes pašvaldība, šajās dienās Balvos un Rēzeknē nav bijis neviens nopietns likumpārkāpums. Toties ir bijis jauks laiks un daudz bagātīgu iespaidu, brīnišķīga iespēja garīgi uzlādēties un gūt jaunus spēkus jūnija pēdējai darba nedēļai.

 

Valsts prezidenta Kanceleja, A.B.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!