Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
21. jūnija ārkārtas sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.06.1995., Nr. 97 (380) https://vestnesis.lv/ta/id/27335

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Informācija

Vēl šajā numurā

27.06.1995., Nr. 97 (380)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

21. jūnija ārkārtas sēdē

Kopsavilkums

Saeimas ārkārtas sēdē deputāti izskatīja trīs Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtos likumprojektus.

Pirmajā lasījumā tika pieņemti "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"" (p.s. dok. nr.497, nr.605) Balsojums: 57 par, 1 pret, 6 atturas.

Otrajā lasījumā, balsojot 60 deputātiem par, 1 pret un 1 atturoties, Saeima pieņēma likumprojektu "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu". (z.s. dok. nr.316, nr.399, nr.658)

Savukārt trešajā lasījumā pēc priekšlikumu izskatīšanas un debatēm deputāti pieņēma likumprojektu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (p.s. dok. nr.431, nr.431a, nr.665). Balsojums: 53 par, 9 pret, 10 atturas.

 

Saeimas ziņu dienests

 

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Labdien, godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Pulkstenis ir 14.00. Paziņoju par atklātu Saeimas 21.jūnija ārkārtas sēdi, kuru saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 38.pantu pēc sava ierosinājuma ir sasaucis Saeimas Prezidijs, ņemot vērā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Darba kārtībā ir trīs jautājumi.

1. Likumprojekts "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju".

2. Likumprojekts "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu".

3. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā".

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš iesniedzis Prezidijam lūgumu 21.jūnija ārkārtas sēdes darba kārtībā iekļautos likumprojektus izskatīt šādā secībā: Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"", likumprojekts "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" un likumprojekts "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju". Kārtības rullī nav nekādas norādes, ka ārkārtas sēdē varētu izmainīt darba kārtības secību, un acīmredzot mums jāpielieto tās pašas procedūras, kuras mēs pielietojam, mainot secību parastajās sēdēs, bet, protams, paliek spēkā, ka nevar iekļaut citu jautājumu, nedz arī sēdi slēgt, kamēr nav izskatīti ārkārtas sēdē iekļautie jautājumi. Vai par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu deputātiem ir iebildes? Ir iebildes. Lūdzu zvanu! Balsosim. Lūdzu balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Jāņa Lagzdiņa piedāvāto jautājumu izskatīšanas secību mūsu ārkārtas sēdē. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 7, atturas - 7. Jāņa Lagzdiņa priekšlikums ir pieņemts. Sākam izskatīt darba kārtības jautājumus.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"" pirmais lasījums. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš

(LC). Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! 1991.gada 30.oktobrī Augstākā padome pieņēma likumu "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā". Saskaņā ar šā likuma noteikumiem bijušajiem īpašniekiem un to mantiniekiem gadījumos, ja viņu vai viņu priekšteču īpašumi ir bijuši nacionalizēti, bija jāiesniedz pieteikumi līdz pagājušā gada 1.jūnijam. Iepazīstoties ar situāciju mūsu valsts pilsētās un rajonos, nākas konstatēt, ka šī gada pavasarī pavisam iesniegti 23 000 pieteikumi atgūt atpakaļ namīpašumus. No tiem izskatīti ir 11 000 jeb 45%. Bauskas rajonā izskatīti 98% pieteikumu, Jelgavas rajonā - 93%, Tukuma rajonā - 89%. Savukārt Rīgas rajonā tikai 18%, Aizkraukles rajonā - 37%, Preiļu rajonā - 43%. Savukārt republikas pilsētās labākais rādītājs ir Daugavpilī - 40%, bet Rēzeknes pilsētā - 28%. Kādas problēmas šobrīd ir pašvaldībām? No pieteikuma iesniegšanas beigu termiņa ir pagājis gandrīz... ir pagājis gads. Joprojām daudzi bijušie īpašnieki un to mantinieki vai arī personas, kas uzskata sevi par tādām, nav iesnieguši vajadzīgos dokumentus. Rīgas pilsētā apmēram puse no tām personām, kuru pieteikumi nav apmierināti, kopš pieteikuma iesniegšanas dienas nav iesniegušas pat nevienu dokumentu vai iesniegušas tikai dažus nepieciešamos dokumentus. Pašvaldību vadītāji, izanalizējot situāciju, nākuši pie secinājuma, ka nepieciešams ar likumu noteikt termiņu, kādā personām, kuras iesniegušas pieteikumus namīpašumu atgūšanai, jāiesniedz visi nepieciešamie dokumenti, lai pašvaldības pēc būtības varētu izskatīt šos pieteikumus. Tādēļ Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sagatavojusi likumprojektu, kas paredz izdarīt dažus grozījumus likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā", grozot šā likuma 3.pantu, nosakot, ka pieteikumi namīpašumu atgūšanai jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 1996.gada 1.jūnijam. Komisija ierosina papildināt 6.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: "Ja likuma 3.pantā minētie dokumenti nav iesniegti noteiktajā termiņā, pilsētas dome vai rajona padome pieņem lēmumu par pieteikuma noraidīšanu".

Tālāk vēl Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, ņemot vērā Rīgas Domes priekšsēdētāja Māra Purgaiļa iesniegumu - Rīgas domnieku vētuli, ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 6.1 pantu, nosakot, ka gadījumos, ja bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki sešu mēnešu laikā, kad pilsētas dome vai rajona padome ir pieņēmusi lēmumu par namīpašuma atdošanu natūrā, nav to pārņēmuši, attiecīgā pašvaldība turpina namīpašumu pārvaldīt un var tajā iemitināt jaunus īrniekus, kā arī izdarīt nepieciešamos remontus namīpašumu uzturēšanai ar tiesībām prasīt izdevumu atlīdzību no īpašnieka. Kādēļ šāds grozījums tika no komisijas puses atbalstīts? Tādēļ, ka Rīgā vien šī gada pavasarī 192 bijušajiem īpašniekiem vai to mantiniekiem namīpašums ir atdots, pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu, bet īpašnieki ilgstoši reāli nepārņem šos īpašumus. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka šie nami iet bojā, ka namos pašvaldība nevar iemitināt īrniekus, ka rodas sarežģījumi dzīvokļu jautājumu risināšanā. Tādēļ Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vienbalsīgi atbalstīja šo Rīgas Domes priekšlikumu. Es gribētu, godātie kolēģi, jūs informēt, ka visus šos trīs grozījumus atbalsta Daugavpils pilsētas dome, Rēzeknes pilsētas dome, Liepājas pilsētas dome, kā arī bez jebkādiem iebildumiem — Latvijas Republikas Pašvaldību savienība.

Godātie kolēģi, es aicinātu jūs šodien arī atbalstīt šos labojumus un pieņemt pirmajā lasījumā šo likumprojektu! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - demokrātiskā partija "Saimnieks". Pēc tam - Aivars Endziņš. Uzsākam debates.

I.Kreituse

(DPS). Cienījamie kolēģi! Man ir tieši Lagzdiņa kungam konkrēts jautājums, ko vajadzētu atrisināt līdz otram lasījumam. Te ierakstīts, ka pārejas noteikumos Ministru kabinets nodrošina, ka valsts arhīvi un tā tālāk. Cik liela naudas summa ir izdalīta valsts arhīviem, lai veiktu šo nodrošinājumu? Ministru kabineta konkrētie pasākumi nevis vienkārši "nodrošina", nodrošina ir tukša frāze. Cik pieprasa arhīvs un cik Ministru kabinets var dot? Nosaukt konkrētās summas. Un vai Ministru kabinets šodien vispār ir spējīgs dot naudu papildu darbam arhīvā?

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija arī izskatīja un konceptuāli atbalstīja šo iesniegto likumprojektu un tajā pašā laikā grib vērst arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas uzmanību uz to, ka acīmredzot būtu jāprecizē šis jaunais 6. 1 pants. It sevišķi, lai jautājums nebūtu saistīts tikai ar to, ka pilsētas dome vai rajona padome ir pieņēmusi lēmumu par namīpašumu atdošanu natūrā vai lēmumu, vai arī ja tas jau iereģistrēts zemesgrāmatā. Tātad šeit būtu tas jāatrisina.

Un otrs. Šeit paliek "pilsētas dome vai rajona padome". Rīgā šeit rodas problēmas, jo Rīgā ir pilsētas dome, bet tajā pašā laikā līdz šim ar tiem jautājumiem nodarbojās rajonos. Rajonos vairāk pašvaldības kā tādas nav, tātad šeit šī pozīcija būtu jāprecizē, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam. Un es aicinātu tomēr kopsummā šo likumprojektu atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēl ir pieteikušies runāt? Nav. Debates beidzam. Lūdzu, referentam vārds!

J.Lagzdiņš.

Godātie kolēģi deputāti! Es aicinātu iesniegt priekšlikumus gadījumā, ja šis likumprojekts tiktu pieņemts pirmajā lasījumā. Otram lasījumam atbildot uz kolēģes Kreituses uzdoto jautājumu, es gribētu informēt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izskatot šo likumprojektu sagatavošanai pirmam lasījumam, uzaicināja uz komisijas sēdi Valsts arhīva ģenerāldirektoru Štāla kungu, un mēs esam vienojušies, ka tiks precizēti šie pārejas noteikumi. Tāpat es gribētu jūs informēt, ka attiecībā uz pieteikumiem namīpašumu atdošanas sakarā neizskatīto pieteikumu ir ārkārtīgi maz, jo mēs savu denacionalizācijas procesu esam sākuši ar namīpašumu atdošanu un šis nepadarītais darbs arhīvos saistās galvenokārt ar zemes lietām un citiem likumiem, kurus mēs esam pieņēmuši vēlāk. Attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti namīpašumu atdošanas gadījumos, sastrēgumu nekādu nav un šeit ir varbūt tikai daži tūkstoši neizskatītu pieteikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par grozījumiem likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu!

Par - 57, pret - 1, atturas - 6. Likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu!

J.Lagzdiņš.

Kolēģi deputāti, es aicinātu priekšlikumus iesniegt līdz 15.jūlijam.

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu nav iebilžu? Nav. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu", otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi, deputāti! Pēc izskatīšanas pirmajā lasījumā komisija no Saeimas deputātiem vai Saeimas komisijām nav saņēmusi konkrētus priekšlikumus, bet mēs esam saņēmuši priekšlikumus no Valsts īpašuma fonda vadības, Finansu ministrijas un ģenerālprokuratūras. Tā kā saskaņā ar Kārtības rulli tiesības iesniegt priekšlikumus ir tikai Finansu ministrijai vai ministram, tad daudzos gadījumos, pieņemot Valsts īpašuma fonda vadības un ģenerālprokuratūras priekšlikumus, mēs tos esam fiksējuši tabulā kā komisijas priekšlikumus. Pavisam iesniegti vairāk nekā 20 priekšlikumi.

Pirmais attiecas uz 2. pantu un tas ir redakcionāla rakstura. Atbildīgā komisija ierosina 2. pantā vārdus "tos drīkst izlietot" aizstāt ar vārdiem "ar tiem drīkst rīkoties".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Komisija noraidīja Finansu ministrijas priekšlikumu 2. pantu nebūtiski grozīt. Šī Finansu ministrijas priekšlikuma būtība ir tāda, ka Finansu ministrija uzskatīja, ka pašvaldību rīcība ar mantu un finansu līdzekļiem jāreglamentē tikai saistošajos noteikumos, ka to nevar reglamentēt citos pašvaldību izdotajos normatīvajos aktos. Komisija nevarēja pievienoties šādam Finansu ministrijas viedoklim, jo saskaņā ar pašvaldību likumu saistošie noteikumi ir tādi, kuri attiecas uz, ja tā varētu teikt, uz āru, tātad uz fiziskām vai juridiskām personām, kuras nav tieši pakļautas attiecīgajai pašvaldībai. Tie ir publiska rakstura normatīvie akti. Un pašvaldību likumā ir noteikti konkrēti gadījumi, kādos var izdot šos saistošos noteikumus. Tādēļ komisija uzskatīja, ka būtu jāpatur iepriekšējā redakcija, kurā ir dotas tiesības pašvaldībām rīcību ar mantu un naudu reglamentēt arī nolikumos, instrukcijās un citos dokumentos, kā tas daudzviet arī mūsu valstī notiek. Tādēļ arī mēs šo priekšlikumu noraidījām.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Neiebilst. Līdz ar to pieņemam komisijas priekšlikumu.

J.Lagzdiņš.

Pēc Valsts īpašuma fonda iniciatīvas atbildīgā komisija 3. pantā un visā likuma tekstā aiz vārda "uzņēmums" attiecīgajā skaitlī un locījumā papildināja ar vārdiem "uz statūtsabiedrība", jo tik tiešām komisija, sagatavojot likumprojektu, nebija ņēmusi vērā to, ka blakus valsts uzņēmējsabiedrībām un uzņēmumiem pastāv arī valsts statūtsabiedrības. Un, lai likumprojekts būtu pilnīgs, mēs arī izdarījām šādu papildinājumu visā likumprojekta tekstā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Tāpat pēc Valsts īpašuma fonda iniciatīvas atbildīgā komisija 3. pantā un visā likuma tekstā vārdus "kapitāla daļas" attiecīgajā locījumā aizstāja ar vārdiem "daļa pamatkapitālā", arī attiecīgajā locījumā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu? Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Ļoti būtisku priekšlikumu Finansu ministrija iesniedza par likumprojekta 3., 4., 5., 6. un 7. pantu. Šajos likumprojektos ir noteikts, uz kuriem subjektiem attiecas izšķērdēšanas novēršanas likumā ietvertie ierobežojumi un noteikumi. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas uzskats bija tāds, ka šiem ierobežojumiem jābūt attiecinātiem, pirmkārt, uz pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm un uzņēmumiem, kā arī uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts un pašvaldību kapitāla daļa atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50%, savukārt Finansu ministrija ierosināja šo likumprojektu attiecināt arī uz tām uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldību kapitāla daļa ir mazāka par 50 %, nu kaut vai 1%, bet šajā gadījumā, godātie kolēģi, valsts pilnvarniekam vai attiecīgās pašvaldības pilnvarniekam nebūs reālas iespējas pārvaldīt situāciju, ietekmēt lēmumu pieņemšanu attiecīgajā uzņēmējsabiedrībā, jo vienkārši nebūs vajadzīgais balsu vairākums, lai pārbalsotu tos pārstāvjus, kas domā savādāk. Tā kā reāli kontrolēt var tikai valsts pilnvarnieki, pašvaldību pilnvarnieki tās uzņēmējsabiedrības, kurās valsts vai pašvaldību kapitāla daļa atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50%. Tādēļ arī Finansu ministrijas priekšlikumu mēs noraidījām.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šim skaidrojumam un komisijas lēmumam?

J.Lagzdiņš.

Tālāk Finansu ministrija ierosināja 3. panta 1. punktā un 2. punktā izdarīt redakcionālus grozījumus. Piedāvāto redakciju jūs, godātie kolēģi, redzat, tā ir jūsu priekšā. Komisija šos abus redakcionālos grozījumus pieņēma.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Arī ir pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Lai nebūtu pretrunas ar dažiem citiem spēkā esošajiem likumiem, ar kuriem pašvaldībām ir dotas tiesības atsevišķos gadījumos piešķirt kredītus un aizdevumus, atbildīgā komisija pēc Valsts īpašuma fonda iniciatīvas 4. panta 1. daļā izdarīja redakcionālu grozījumu un aiz vārda "izņemot" šo redakciju papildināja ar vārdiem "citos likumos un". Tādējādi, piemēram, pašvaldībām joprojām tiek saglabātas tiesības piešķirt aizdevumus gadījumos, ja iedzīvotāji iegādājas, teiksim, dzīvojamās mājas, kaut gan praksē šāda lieta ir ļoti maz izplatīta un šajos likumos ir diezgan deklaratīva, bet, lai nebūtu pretrunas starp likumiem, mēs pievienojamies Valsts īpašuma fonda viedoklim.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Tālāk lūdzu!

J.Lagzdiņš.

Pēc Finansu ministrijas iniciatīvas 5. panta 2. daļas 2. un 3. punkts tika izteikts precizētā redakcijā. Godātie kolēģi, ar redakciju jūs varat iepazīties.

Sēdes vadītājs. Vai par šo redakciju 5. pantā nav iebilžu deputātiem? Nav. Tālāk lūdzu!

J.Lagzdiņš.

Tāpat atbildīgā komisija pieļāva iespēju, ka dažkārt varētu rasties situācijas, ka viena pašvaldība otrai pašvaldībai varētu nodot savu mantu īpašumā bez atlīdzības un, mūsuprāt, ja divi publiski tiesiskie subjekti nodod mantu viens otram bez atlīdzības, tad valstij vai pašvaldībām nekāda bīstamība šeit nevar būt. Tādējādi arī komisija ierosina 5. panta 2. daļu papildināt ar jaunu 4. punktu šādā redakcijā, tātad "viena pašvaldība savu mantu nodod citai pašvaldībai lietošanā".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Pēc Finansu ministrijas ierosinājuma 7. panta 2. daļā tika izslēgts 4. punkts, jo tas nedaudz bija pretrunā ar 5. un 6. pantu. Tādēļ mēs arī izslēdzām un precizējām 5. un 6. pantu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu?

J.Lagzdiņš.

Atbildīgā komisija pēc Latvijas Republikas ģenerālprokuratūras ierosinājuma papildināja likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā, kurā tiek reglamentēti aizliegumi iegādāties īpašumā vai lietošanā mantu vai izmantot pakalpojumus vai darbus par paaugstinātu cenu. Ar redakciju, godātie kolēģi, jūs varat iepazīties. Ja ir kādi iebildumi, komisija gaida priekšlikumus trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Par 8. panta redakciju ir iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts. Tālāk.

J.Lagzdiņš.

Atbildīgā komisija 9. panta 1. daļā aiz vārda "iestādēm" papildina ar vārdiem "izņemot likumos vai Ministru kabineta noteikumos īpaši paredzētus gadījumus". Komisija ilgi diskutēja par šo normu, jo šī norma dod tiesības Ministru kabinetam noteikt gadījumus, kuros valsts vai pašvaldību iestādes var valsts darbiniekiem uz jubilejām kaut ko dāvināt, vai, aizejot pensijā, kaut kādas nelielas dāvanas, tai skaitā arī ziedus. Komisija šādu grozījumu izdarīja. Katrā ziņā šāda veida dāvināšana tiks reglamentēta ar Ministru kabineta noteikumiem, jo nebūtu pareizi pilnīgi aizliegt valsts un pašvaldību iestādēm kaut ko dāvināt.

Sēdes vadītājs. Vai par šo 9. pantu un tālāk tas ir 10. pants šajā lasījumā... vai par šo redakciju, par kuru mums tikko ziņoja komisijas priekšsēdētājs, ir iebildes deputātiem? Nav.

J.Lagzdiņš.

Atbildīgā komisija vēl 9. pantā aiz vārda "izglītības" papildināja ar vārdu "sporta". Tādējādi valsts un pašvaldību uzņēmumiem, kuri nav parādnieki un pret kuriem nav prasības tiesā un kuri samaksājuši darba algas saviem strādājošajiem, tiek dotas tiesības sponsorēt arī dažādus sporta pasākumus, ne tik vien izglītības un kultūras un tamlīdzīgus, bet arī sporta pasākumus. Tātad mēs esam paplašinājuši šo sponsorēšanas objektus.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu? Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Pēc Finansu ministrijas... tātad komisija noraidīja Finansu ministrijas priekšlikumu izslēgt no 9.panta 3. daļu, jo, mūsuprāt, precīzi tomēr likumprojektā ir jādod dāvinājuma vai ziedojuma definīcija, lai nebūtu nekādu pārpratumu.

Sēdes vadītājs. Pieņemts. Nav iebilžu?

J.Lagzdiņš.

Tāpat Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija noraidīja Finansu ministrijas priekšlikumu 10. panta 2. daļas 1. un 2. punktu nedaudz precizēt. Komisija nepiekrita, ka atļaujas dāvinājumu sniegšanai varētu dot ar ministrijas un resoru atļauju. Mēs uzskatām, ja šī dāvinājuma summa ir lielāka par 500 latiem, tad atļauju dod tieši finansu ministrs un uzņemas atbildību par šo dāvinājumu lietderību, bet, ja dāvinājums ir mazāks par 500 latiem,— attiecīgās valsts vai pašvaldību uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības vai statūtsabiedrības vadītājs. Tādējādi arī komisija noraidīja šo Finansu ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Komisija noraidīja Finansu ministrijas redakcionālo priekšlikumu par 12. panta 1. daļu.

2. daļā vārdu "tiesības" aizstāt ar vārdiem "pienākums".

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu un komisijas lēmumu noraidīt nav deputātiem iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Finansu ministrija iersināja 13. pantā noteikt preses izdevumus, kuros tiks publicēta informācija par noslēgtajiem dāvinājuma vai ziedojuma līgumiem, kā arī informācija par dāvinājumiem vai ziedojumiem, kas izdarīti šā likuma 6. panta noteiktajā kārtībā. Komisija, ņemot vērā šo vispārpieņemto praksi un ņemot vērā, cik lielas grūtības ir mūsu oficiālajam laikrakstam publicēt dažāda veida oficiālos materiālus, mēs ejam to ceļu, godātie kolēģi, ka visi interesenti, arī masu informācijas līdzekļu žurnālisti, kas attiecas uz dažādām antikorupcijas normām, deklarācijām un citām lietām, piemēram, politisko organizāciju finansējumu, mēs ejam to ceļu, ka mēs dodam tiesības ar šo informāciju iepazīties jebkuram Latvijas Republikas pilsonim vai nepilsonim, kā arī masu informācijas līdzekļu žurnālistam un šo informāciju publicēt.

Tātad nevis, tā teikt, nākt ar savu informāciju, bet interesenti var jebkurā situācijā šo informāciju saņemt.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem?

J.Lagzdiņš.

Atbildīgā komisija laboja kļūdu un 14. pantā skaitli 11 aizstāja ar skaitli 12. Tāpat aiz vārda " attiecīgās" papildināja ar vārdiem "pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs", tādējādi precizējot 15. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu deputātiem?

J.Lagzdiņš.

Godātie kolēģi, es aicinātu komisijas vārdā atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, zvanu! Lūdzu balsosim par likumprojektu "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! 60 - par, 1- pret, 1 - atturas. Pieņemts otrajā lasījumā.

J.Lagzdiņš.

Kolēģi deputāti! Es aicinātu priekšlikumus iesniegt līdz 15. jūlijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Priekšlikums pieņemts.

Nākošais jautājums - likumprojekts "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", trešais lasījums. Jānis Bunkšs - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā. "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Bunkšs

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti...

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, kolēģi! Šajā likumā ir daudz pantu. Un lūdzu varbūt vairāk uzmanības un mazāk trokšņa!

J. Bunkšs.

Strādāsim ar dokumentu nr. 665. Pavisam šajā likumprojektā šobrīd ir 225 priekšlikumi. Taču es gribu teikt, ka lielākā daļa no tiem ir redakcionāli precizējumi. Protams, būs arī daži jautājumi, par kuriem noteikti būs arī diskusijas un par kuriem mums nāksies balsot.

Tātad pirmie priekšlikumi, ko esam saņēmuši, ir par likumprojekta 1.pantu. Likumā lietotie termini. Ministru prezidenta Māra Gaiļa priekšlikums - precizēt terminus, novēršot iespēju tos dažādi tulkot, ir pieņemts. Un atsevišķi šī panta termini ir precizēti. Daļa ir izslēgta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu turpiniet! Ja deputātiem ir iebildes, tad dodiet mājienu ar roku vai pierakstieties debatēs.

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija līdz ar to arī ir precizējusi šā panta terminu numerāciju. Tieslietu ministra priekšlikums ir pieņemts. 1.punkts ir izslēgts. Ir izslēgts termins "atsevišķais dzīvokļu īpašums". Taču ir precizēti termini nr. 2, 8 un 9, kuros ir ieslēgta daļa no šajā pirmajā terminā lietotajiem terminiem.

Tāpat līdz ar to ir pieņemts arī Juridiskās komisijas priekšlikums un šā 1.panta 1.punkts ir izslēgts. Atbildīgā komisija ir redakcionāli izslēgusi arī jums redzamajos panta punktos vārdus "valsts vai pašvaldības". Līdz ar to vienkāršojot šo punkta redakciju.

Atbildīgā komisija, ņemot vērā arī to, ka pirmais termins "atsevišķais dzīvokļa īpašums" tika izslēgts, ir precizējusi terminu "dzīvoklis". Ietverot daļu no šī atsevišķā dzīvokļa īpašumā iekļautajiem noteikumiem.

Atbilstoši tieslietu ministra priekšlikumam ir precizēts arī 1.panta 7. un 8.punkts un pieņemta Juridiskās komisijas redakcija, kas ir precizēta un iekļauta likumprojekta tekstā.

Atbildīgā komisija, ņemot vērā gan Juridiskās komisijas priekšlikumus, gan arī tieslietu ministra priekšlikumus, ir precizējusi arī līdzšinējo 1.panta 7.punktu.

Atbildīgā komisija daļēji pieņēmusi arī Juridiskās komisijas priekšlikumu līdz ar to ir precizēts termins — kopīpašuma domājamā daļa. Redakcionāli.

Atbildīgā komisija ir redakcionāli precizējusi arī līdzšinējo 8.punktu 1.pantā. Un atbildīgā komisija ir atbalstījusi Juridiskās komisijas priekšlikumu par 1.panta 9.punktu — izslēgt vārdus "vai kura saņem". Tas attiecas uz terminu "maznodrošināts īrnieks". Tātad "maznodrošināts īrnieks ir persona, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības saņemt". Šo priekšlikumu "vai kura saņem dzīvokļa īres vai komunālo pakalpojumu pabalstu", nozīmē, ka šīs tiesības gluži vienkārši attiecīgās personas dažādu iemeslu dēļ nav izmantojušas, un tāpēc mēs šādu Juridiskās komisijas priekšlikumu atbalstījām komisijā.

Atbildīgā komisija ir arī precizējusi līdzšinējo 2.punktu. Tātad tas ir saistībā ar to, ka tika izslēgts 1.punkts, kā arī precizējusi terminu līdzšinējā 9.punktā, kurā arī ir iekļautas normas no izslēgtā 1.punkta. Taču Juridiskā komisija... Es atvainojos, atbildīgā komisija neatbalstīja deputāta Leiškalna priekšlikumu 1.pantā iekļaut terminu "neizīrēts dzīvoklis". Šis priekšlikums nav atbalstīts šajā vietā pēc būtības. Taču Pārejas noteikumu 7.punktā ir iekļautas līdzīgas normas. Jūs varat paskatīties — Pārejas noteikumu 7.punktā faktiski ir pateikts, ka, lai nodrošinātu ar apdzīvojamo platību sociāli mazaizsargātas un maznodrošinātas personas un citus, kas šeit ir minēti, tātad pašvaldībām ir nepieciešams veikt šo darbu saskaņā ar likumu par valsts un pašvaldības palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kārlis Leiškalns. Lūdzu! Pie frakcijām nepiederošs deputāts.

K.Leiškalns

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Es tomēr pastāvu uz šā termina skaidrojumu, jebšu man savā deputāta praksē jāsastopas ar cilvēkiem, kuri atrodas dzīvokļu uzskaites rindā un kuru problēmas pašvaldības šobrīd nerisina, kaut gan no televīzijas un dažādām akcijām mēs zinām, ka ir tik daudz neizīrētu dzīvokļu. Tā ka es gribu, lai šis termins tiek iekļauts un dzīvoklis par neizīrētu tiek atzīts tikai pēc tam, kad tas ir piedāvāts tiem cilvēkiem, kuri stāv pašvaldību dzīvokļu rindās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš — "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi deputāti! Mēs tiešām Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā par šo priekšlikumu ļoti ilgi diskutējām, jo loģika prasītu, ka līdz tam brīdim, kamēr kaut viens cilvēks nav nodrošināts ar dzīvokli vai nodrošināts ar tādu dzīvokli, kādu viņš vēlas, un viņš ir uzņemts dzīvokļu uzskaites rindā, neizīrētiem dzīvokļiem mūsu valstī nevajadzētu būt. Bet diemžēl neizīrēti dzīvokļi ir divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt. Daļa dzīvokļu ir ļoti sliktā stāvoklī. Un neviens nevēlas tos izīrēt. Un otra daļa ir tādi, kas uz kādu laiku ir neizīrēti dzīvokļi. Faktiski ir arī trešā daļa. Tādi, kuri ļaunprātīgi tiek slēpti no uzskaites un kuros tiek iemitinātas dažādas personas, kurām nav tiesības vispār uzlabot dzīvokļu apstākļus.

Godātie kolēģi! Šo ļoti pareizo Kārļa Leiškalna nostāju mēs pēc būtības esam atbalstījuši. Par to jau runāja kolēģis Bunkšs. Un Pārejas noteikumos mēs esam pateikuši, ka šā likuma pieņemšana neatņem pienākumu pašvaldībām, pilsētu domēm, pagastu padomēm gadījumos, ja kāds pagasta vai pilsētas iedzīvotājs ir dzīvokļu rindā un gadās, ka kāds dzīvoklis nav izīrēts, šo dzīvokli piedāvāt pirmām kārtām tām personām, kuras ir rindā. To mēs tieši Pārejas noteikumos esam noteikuši. Bet, ja gadījumā ir tāda situācija, ka māja tiek piedāvāta privatizācijai, mājas tiks piedāvātas privatizācijai kopumā, nevis atsevišķi dzīvokļi. Un gadās, ka tas cilvēks uz to piedāvāšanas brīdi kaut kādu apstākļu dēļ nedzīvo tur. Teiksim, ir izvācies, neīrē dzīvokli vai nomiris, vai kādu citu apstākļu dēļ īres līguma nav. Tādā gadījumā, mūsuprāt, būtu jāpiedāvā privatizācijai šīs dzīvoklis tādā kārtībā, kādu mēs esam noteikuši likumā. Ja jūs, kolēģi, esat iepazinušies ar speciālajiem pantiem, tad jūs redzat, ka faktiski tie cilvēki, kuriem ir tiesības iegādāties dzīvokli šā likumā noteiktajā kārtībā, tie jau ir gandrīz tie paši, kas stāv dzīvokļu uzskaites rindā. Tikai mazliet mēs esam precizējuši šo kontingentu. Tādēļ, godātie kolēģi, es, pēc būtības atbalstot šo ideju, neatbalstu formu, kā Kārlis Leiškalns mēģina risināt šo problēmu. Tādēļ aicinu tomēr šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu!

Balsosim par deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu — papildināt 1.pantu ar terminu "neizīrēts dzīvoklis — valsts vai pašvaldības dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, kuru pašvaldība piedāvājusi izīrēšanai likumā "Par valsts un pašvaldības palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā" noteiktajā kārtībā reģistrētajiem dzīvokļu īrēšanas pretendentiem un no kura īrēšanas minētās personas atteikušās". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 22, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, tālāk!

J.Bunkšs.

Nākošo priekšlikumu iesniedz Juridiskā komisija. Atbildīgā komisija to pieņēmusi, un pants ir papildināts ar jaunu terminu 10.punktu — "nepilsonis", un dots skaidrojums, ka tā ir persona, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības saņemt Latvijas Republikas nepilsoņa pasi. Atbildīgā komisija ir piedāvājusi izslēgt 1.panta 13.punktu, jo šis pants kļūst nevajadzīgs sakarā ar izmaiņām 1., 8. un 9. punktā. Atbildīgā komisija neatbalstīja deputāta Lagzdiņa priekšlikumu — iekļaut 1.pantā terminu "radošo profesiju darbinieks". Šis termins ir saistīts ar deputāta Lagzdiņa priekšlikumiem, kas ir sakarā ar 17. un 23. panta labojumiem.

Sēdes vadītājs. Referent, nāciet atpakaļ tribīnē! Kur jūs aizgājāt? Lūdzu, tālāk!

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija neatbalstīja arī Ministru prezidenta priekšlikumu par precizējumiem terminā "sociāli mazaizsargāts īrnieks", jo, kā jau es teicu, mēs atbalstījām Juridiskās komisijas priekšlikumus un argumentus. Es to teicu jau, kad runāju par šo terminu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par šo priekšlikumu. Raimonds Jonītis — "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Jonītis

(LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Šajā priekšlikumā, ko ierosinājis Ministru prezidents, ir atsauce uz likumu, kurš tiešām vairāk izskaidro, kas tad ir sociāli mazaizsargāti īrnieki, kas ir maznodrošinātie īrnieki. Pašreizējā šā likuma redakcija piedāvā šo terminu diezgan vispārīgi skaidrot, un jebkurš baņķieris, biznesmenis vai deputāts, kuram pašlaik ir trīs bērni, iekļūst jau šajā mazaizsargāto kategorijā, tāpēc es domāju, ka šeit tomēr šī atsauce uz likumu tikai vēl vairāk paskaidrotu, tiešām runātu tikai par mazaizsargātajiem īrniekiem, un mums nebūtu tikai no ģimenes lieluma vien jāvadās šajā punktā. Tāpēc es aicinu atbalstīt Ministru prezidenta iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš — "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J. Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi deputāti! Es arī gribu atbalstīt Ministru prezidenta priekšlikumu, jo tas ir loģisks un pieņemams.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru prezidenta Māra Gaiļa priekšlikumu — papildināt terminu "sociāli mazaizsargāts īrsnieks" ar vārdiem "kuriem saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldības palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā ir tiesības saņemt vai kuri saņem dzīvokļu īres un komunālo pakalpojumu pabalstu". Balsojam. Daži deputāti runā ļoti skaļi, bet es ceru, ka kaimiņi viņus dzirdēs un vienosies par to, ka ir jārunā klusāk. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 3, atturas — 8. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu, otro pantu!

J.Bunkšs.

2.pantā atbildīgā komisija piedāvā redakcionālus precizējumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

J.Bunkšs.

3.pantā arī principā ir piedāvāti redakcionāli precizējumi. Būtiskākais no tiem varbūt ir tas, ka privatizācijas institūciju vietā mēs turpmāk lietojam terminu "privatizācijas komisija" visā likuma tekstā. Tas ir saistībā ar pirmajiem trim priekšlikumiem, ko iesaka atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

J.Bunkšs.

4.pantā komisija atbalstīja deputātes Seiles priekšlikumu un tas ir iestrādāts 4.panta pirmajā daļā precizētā redakcijā. Kā arī atbildīgā komisija piedāvā vēl divus redakcionālus labojumus.

Sēdes vadītājs. Par 4.panta redakciju ir iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija piedāvā 5.pantā precizēt panta nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu?

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija par 6.panta pirmās daļas priekšlikumiem, ko iesniegusi Tautas saskaņas partijas frakcija, noraidīja, jo šeit ar šādu priekšlikumu tiek paplašināts to personu loks, kam ir tiesības piedalīties dzīvokļu privatizācijā. Tātad personas, kurām ir termiņuzturēšanās, nevis pastāvīgā atļauja uzturēties Latvijā. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Piekrītiat? Vai balsojam? (Starpsauciens no zāles: "Neuzstāj!") Frakcija neuzstāj. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav.

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija arī piedāvā 6.panta 1. un 2.punktu izteikt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu?

J.Bunkšs.

Par 7.pantu komisija daļēji pieņēma Ministru prezidenta priekšlikumu, un priekšlikums ir iestrādāts likuma Pārejas noteikumos 2.punktā.

Sēdes vadītājs. Par pārējiem papildinājumiem.

J.Bunkšs.

Ir pieņemts arī deputātes Seiles priekšlikums. Un šis priekšlikums ir iestrādāts pārejas noteikumu 1.punktā, kā arī šajā pantā izdarīti attiecīgi redakcionāli precizējumi pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Par 7.pantu deputātiem ir kādas iebildes? Nav.

J.Bunkšs.

8.pantā atbildīgā komisija iesaka papildināt šo pantu un attiecināt panta noteikumus arī uz tiem gadījumiem, kad viendzīvokļu un daudzdzīvokļu mājas atrodas vienlaikus uz fizisko un juridisko personu un valsts un pašvaldības īpašumā esošas zemes.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

J.Bunkšs.

9.pantā daļēji ir pieņemts Ministru prezidenta priekšlikums, jo mēs jau 1.pantā šo priekšlikumu esam akceptējuši un ir precizēti 1.panta terminu skaidrojumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija arī precizējusi kopumā panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija ir precizējusi 10.panta pirmās rindkopas redakciju.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs.

Taču atbildīgā komisija neatbalstīja deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikumu - izslēgt no panta vārdus "un termiņā".

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt jūsu skaidrojumam. Tālāk.

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija ir arī atbalstījusi Ministru prezidenta priekšlikumu. Šis priekšlikums ir iestrādāts pantā precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem.

J.Bunkšs.

Kā arī atbildīgā komisija ir precizējusi otro punktu šajā 10.pantā.

Sēdes vadītājs. Par 10.pantu ir iebildes deputātiem kopumā? Nav iebilžu. Tad ir pieņemts.

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija neatbalstīja Ministru prezidenta priekšlikumu, ka 12.pants "Dienesta dzīvokļu privatizācijas nosacījumi" būtu izslēdzams. Par šo jautājumu - par dienesta dzīvokļu privatizāciju — mēs principā šajā likumprojektā runājām 78.pantā. Tātad tur norādīti tie gadījumi, tajā skaitā arī gadījumi, ja dzīvoklim ir dienesta dzīvokļa statuss, ka šāds dzīvoklis nav privatizējams. Šajā daļā, protams, Ministru prezidenta priekšlikums - precizēt 78.pantu — ir pieņemts, taču atbildīgā komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā to, ka tieši par šo ļoti būtisko jautājumu ir daudz priekšlikumi, šo pantu par dienesta dzīvokļiem neizslēgt no likumprojekta, jo jebkurā gadījumā pašvaldībām, lai pildītu citu likumu prasības, šis lēmums par to, vai piešķirt, vai nepiešķirt dienesta dzīvokli, ir jāpieņem. Ja gadījumā situācija pašvaldībā ir tāda, ka dienesta dzīvokļi varbūt nav vajadzīgi, tad šo dienesta dzīvokļa statusu var noņemt.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst. Līdz ar to piekrīt komisijas skaidrojumam un motīviem.

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija ir precizējusi redakcionāli 4.nodaļas nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs.

Kā arī ceturtajā nodaļā ir pieņemti gan Ministru prezidenta, gan Tautas saskaņas partijas frakcijas, gan arī tieslietu ministra priekšlikumi 13.panta pirmajā daļā svītrot vārdu "beztermiņa".

Sēdes vadītājs. Komisija pieņēmusi šos priekšlikumus?

J.Bunkšs.

Komisija visus šos trīs priekšlikumus ir akceptējusi, un šis termins ir...

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav.

J.Bunkšs.

Juridiskās komisijas priekšlikums ir ņemts vērā, un šie termini ir precizēti 1.pantā, līdz ar to novēršot pretrunas arī ar 13.pantā un citos pantos lietoto terminu "kopīpašums".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija ir papildinājusi 13.panta otrās daļas pirmo punktu. Šis priekšlikums ir saskaņā ar nākošajā - 14.pantā iesniegto tieslietu ministra Apsīša kunga priekšlikumu, ka līdzās pirkuma līguma slēgšanai ir jānoslēdz arī vienošanās starp privatizētājiem, kā turpmāk dzīvoklis tiks lietots. Tātad, pieņemot 14.pantā šo priekšlikumu, analoģiskas izmaiņas pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma izdarītas arī 13.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija ir atbalstījusi arī Juridiskās komisijas priekšlikumu, un 13.panta trešā un ceturtā daļa ir precizēta pēc Juridiskās komisijas piedāvājuma.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

J.Bunkšs.

Attiecīgi ir precizētas arī 14.panta ceturtā un piektā daļa.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

J.Bunkšs.

14.pantā ir pieņemts tieslietu ministra Apsīša priekšlikums. Par šo jautājumu es runāju jau saistībā ar 13.pantu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs.

15.pantā atbildīgā komisija iesaka izteikt 15.panta pirmo, otro, trešo un ceturto daļu kā 15.panta pirmo daļu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

J.Bunkšs.

Taču atbildīgā komisija ir noraidījusi frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumus, ņemot vērā to, ka pēc frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikuma dzīvokļu privatizācijā tiek dota zināma priekšrocība tieši Latvijas Republikas pilsoņiem. Taču šis likums nosaka to personu loku, kurām saskaņā ar šo likumu ir tiesības uz dzīvokli. Kā arī ir noraidījusi frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu dot zināmas priekšrocības tiem īrniekiem, kuri dzīvo sociālās mājās. Šis priekšlikums ir saistīts ar izmaiņām 58.pantā.

Sēdes vadītājs. Par katru no priekšlikumiem ir jābalso atsevišķi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu - pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā aizvietot vārdus "persona" ar "Latvijas Republikas pilsonis" attiecīgos gramatiskos locījumos un skaitļos. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 18, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākošais - izveidot jaunu piekto daļu šādā redakcijā: "Ja neviens no Latvijas Republikas pilsoņiem, kas dzīvo kopējos dzīvokļos, nav pieteicies privatizēt šā panta pirmajā daļā minēto dzīvokli, to publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē citām fiziskām personām šā panta pirmajā līdz ceturtajā daļā minētā secībā." Lūdzu rezultātu. Par - 15, pret - 17, atturas - 19. Nav pieņemts.

Tālāk - izveidot jaunu sesto daļu šādā redakcijā: "Ja neviena no personām, kas dzīvo kopējos dzīvokļos, nav pieteikusies privatizēt šā panta pirmajā daļā minēto dzīvokli, to publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē fiziskām personām, kas dzīvo mājās, par kurām pašvaldība, domes, (padomes) pieņēmušas lēmumu par to pārveidošanu par sociālām mājām." Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret -... Es atvainojos. Par - 18, pret - 18, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākošais. Piektajā daļā...

J.Bunkšs.

Tie bija kopēji.

Sēdes vadītājs. Aizvietot vārdus "kopējos dzīvokļus" ar "sociālās mājas". Lūdzu balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 19, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsosim par 15.pantu kopumā, jo tur pirmajā daļā bija komisijas izmaiņas!

J.Bunkšs.

Es atvainojos, šeit vēl vajadzētu minēt par deputātes Lībanes priekšlikumu, kuru komisija ir atbalstījusi. Es to neesmu vēl teicis.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija ir izteikusi 15.panta līdzšinējo piekto daļu kā otro daļu precizētā redakcijā, taču noraidījusi deputātes Lībanes priekšlikumu par 15.panta ceturto daļu - papildināt šo pantu un dot tiesības piedalīties izsolē arī fiziskām personām, kas vairāk nekā 40 gadus īrē dzīvojamo telpu bez labierīcībām.

Sēdes vadītājs. Deputāti neuzstāj uz balsojumu. Anna Seile - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile

(LNNK). Cienījamie deputāti! Mēs tā viegli un ātri ejam garām šim likumam, bet īstenībā tas privatizācijas process būs ļoti grūts un sarežģīts. Un es uzskatu, ka deputāte Lībane ir iesniegusi priekšlikumu, kas dod priekšrocības tiem cilvēkiem, kuri vairāk nekā 40 gadus ir īrējuši telpas bez labierīcībām, tātad ārkārtīgi sliktas telpas. Viņi iegūst priekšrocības tiesības dzīvokļu privatizācijā pirms izsoles. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kaut arī viņa pati šo priekšlikumu neuztur.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par deputātes Lībanes priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 3, atturas - 12. Priekšlikums pieņemts. Tālāk!

J.Bunkšs.

Komisija atbalstīja daļēji deputātes Lībanes priekšlikumu par 15.panta piekto daļu, tas ir iestrādāts redakcijā, taču komisija noraidīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumu - aizvietot šajā pantā iestrādāto mehānismu ar atklāto izsoli. (No zāles deputāte Ruta Marjaša: "Tas ir pilnībā pieņemts!")

Sēdes vadītājs. Par deputātes Lībanes priekšlikumu, kas ir daļēji pieņemts, nav iebilžu? Deputāte Marjaša iebilst, ņemot vērā iepriekšējo balsojumu, tas ir pilnībā pieņemts. Neviens nevēlas par to runāt.

Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumu. Lūdzu komisijas ievērot Kārtības rulli! Ministrija nevar iesniegt priekšlikumu. Ministrs var iesniegt. Acīmredzot šeit ir domāts ministrs. Nav iebilžu? Nav. Tad lūdzu balsosim par 15.pantu kopumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts. 16.pants.

J.Bunkšs.

16.pantā atbildīgā komisija nav atbalstījusi deputātu Putniņa, Dreģes un Folkmanes priekšlikumu, kura būtība ir šāda. 16.pantu papildināt ar šādu apakšpunktu: izslēgt no privatizējamo māju un dzīvokļu saraksta par radošo savienību biedru kooperatīvajiem līdzekļiem celtās mājas un dzīvokļus. Ņemot vērā to, ka šis likums attiecas tieši uz valsts un pašvaldību dzīvojamām mājām, ņemot vērā to, ka saskaņā ar šo likumu tātad ir noteikta kārtība, kādā ir nošķirami valsts vai pašvaldības īpašumā esošā daļa un citiem kooperatīviem vai kādām citām juridiskām vai fiziskām personām piederošā mājas daļa, komisija uzskatīja, ka šādu priekšlikumu atbalstīt nevajadzētu.

Sēdes vadītājs. Pirms mēs apspriežam deputātu Putniņa, Dreģes un Folkmanes priekšlikumu, vai deputātiem 16.pantā par komisijas precizējumiem nav iebildumu? Nav. Tad par šo papildinājumu, lūdzu! Vai kāds vēlas runāt? Vai lūdz balsojumu? Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Putniņa, Dreģes un Folkmanes priekšlikumu 16.pantu papildināt ar šādu apakšpunktu: izslēgt no privatizējamo māju un dzīvokļu saraksta par radošo savienību biedru kooperatīvajiem līdzekļiem celtās mājas un dzīvokļus. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 16, atturas - 21. Nav pieņemts.

Par 16.pantu balsosim kopumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - nav, atturas - 9. Pants pieņemts. 17.pants.

J.Bunkšs.

17.pantā atbildīgā komisija piedāvā 17.pantu papildināt ar jaunu otro un trešo daļu. Principā šajos papildinājumos tiek noteikta šī privatizācijas kārtība attiecībā uz mākslinieku darbnīcām līdzīga, kā tā ir dzīvokļu privatizācijas kārtībai, tātad attiecīgi arī šeit šī redakcija ir saskaņota ar attiecīgiem pantiem, kur mēs runājam par izīrēto dzīvokļu privatizāciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav.

J.Bunkšs.

Taču atbildīgā komisija neatbalstīja deputāta Lagzdiņa priekšlikumu, un šī priekšlikuma būtība ir tāda, ka priekšrocības mākslinieku darbnīcu privatizācijā dodamas radošo profesiju darbiniekiem.

Sēdes vadītājs. Deputāts Lagzdiņš neuzstāj uz balsojumu. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk! Līdz ar to 17.pants ir pieņemts, ja deputātiem nav iebilžu. 18.pants.

J.Bunkšs.

18.pantā atbildīgā komisija ir redakcionāli precizējusi 18.panta pirmo un otro daļu, un atbildīgā komisija ir piedāvājusi pārcelt 18.panta trešo daļu kā 78.panta trešo daļu. Abi šie priekšlikumi komisijā ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tālāk! Es atvainojos, man likās, ka tur vēl trešais ir. Trešā nav, par 18.pantu nav iebilžu deputātiem? Nav. Tad lūdzu nākošo nodaļu.

J.Bunkšs.

19.pantā atbildīgā komisija ierosina papildināt panta otrās daļas 1.punktu ar jaunu teikumu. Šis priekšlikums ir analogs grozījumiem, kurus pēc tieslietu ministra priekšlikuma mēs esam izdarījuši jau 14.un 15.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav.

J.Bunkšs.

Kā arī atbildīgā komisija precizētā redakcijā izsaka trešo un ceturto daļu šajā pantā.

Sēdes vadītājs. Par 19.pantu deputātiem ir iebilžu? Nav. Lūdzu, 20.pants!

J.Bunkšs.

20.pantā atbildīgā komisija iesaka papildinājumu, tas ir analoģisks papildinājumiem, kurus iesniedz tieslietu ministrs un kuri jau ir pieņemti 13.,14. un 19.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem.

J.Bunkšs.

Kā arī redakcionāli precizēta šī panta ceturtā un piektā daļa.

Sēdes vadītājs. Par 20.pantu ir kādas iebildes deputātiem? Nav. 21.pants.

J.Bunkšs.

21.pantā atbildīgā komisija ir atbalstījusi deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikumu, kas ir analoģisks izmaiņām 15.pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija neatbalstīja šo 21.pantam iesniegto Ekonomikas ministrijas priekšlikumu izteikt panta 8.punktu kā 1.punktu. Tātad šo grozījumu neatbalstīja, bet ir precizēta šī iepriekšējā vai līdzšinējā 8.punkta redakcija, un līdz ar to es domāju — tā motivācija, kāpēc šo panta, pārcelt citā vietā, arī vairs nepastāv.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija ir noraidījusi vides un reģionālās attīstības ministra priekšlikumu. Šis noraidījums ir analoģisks noraidījumam, kuru mēs jau akceptējām 15.pantā.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to nav apspriežams.

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija iesaka līdzšinējo pirmā panta 1., 2., 3 un 4.daļu izteikt kā pirmo daļu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem.

J.Bunkšs.

Kā arī atbildīgā komisija iesaka 21.panta astoto daļu izteikt kā ceturto daļu precizētā redakcijā, līdz ar to ir atbalstīts arī Juridiskās komisijas priekšlikums šajā pantā. Astotajā daļā normas un darbības mehānisms ir precizēts. Tas ir izdarīts šajā pašreizējā 4.daļā.

Sēdes vadītājs. Par 21.pantu ir kādas iebildes deputātiem par komisijas redakciju? Nav. Pieņemts.

J.Bunkšs.

22.pantā atbildīgā komisija ir precizējusi redakciju pirmajā daļā, kā arī otrajā un piektajā daļā precizējusi atsauces uz šī likuma pantiem, un arī precizētā redakcijā izteikta trešā un ceturtā panta daļa.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem. 22.pants ir pieņemts.

J.Bunkšs.

23.pantā redakcija ir mainīta, šis pants ir saskaņots ar analoģisku 17.pantu šajā likumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

J.Bunkšs.

Līdzīgs redakcionāls labojums un arī redakcija izmainīta ir 24.pantam, arī šeit ir atsauce uz šī likuma 18.pantu, kas nosaka secību, kādā tiek privatizēta neapdzīvojamā telpa.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

J.Bunkšs.

25.pantā atbildīgā komisija daļēji ir atbalstījusi Ministru prezidenta priekšlikumu tajā nozīmē, ka komisija piekrita pagarināt šo termiņu un ir noteikts termiņš - 18 mēneši privatizācijas objekta novērtēšanai.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu. Tālāk!

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija 25.panta otro daļu ir papildinājusi un noteikusi, ka vispirms jānovērtē un jāpiedāvā privatizācijai gan neizīrētas viendzīvokļu un daudzdzīvokļu mājas, gan arī daudzdzīvokļu mājas, kurās ir neapdzīvojamās telpas.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

J.Bunkšs.

27.pantā atbildīgā komisija ir noraidījusi analoģiskus priekšlikumus, kurus ir iesniegusi Kristīgo demokrātu savienības frakcija, tieslietu ministrs un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Šo priekšlikumu būtība bija tāda, ka iesniedzēji piedāvāja izslēgt 27.panta otrās daļas 2.punktu un trešās daļas 2.punktu, uzskatot, ka šie punkti daļēji dublējās ar trešās daļas 2.punktu un panta ceturto daļu. Šos priekšlikumus komisija neatbalstīja tāpēc, ka, lai gan atrašanās vieta, protams, kadastra vērtībā tiek ievērtēta, taču šeit, ņemot vērā to, ka 27.panta otrās daļas 2.punktā un arī trešās daļas 2.punktā tiek piedāvāts papildu koeficients, kas var arī samazināt šo attiecīgo vērtību. Līdz ar to komisija šos priekšlikumus nepieņēma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikumu izslēgt otrās daļas 2.punktu, proti, šā likuma 7.pantā minēto privatizācijas objektu vērtību veido iemaksas (atlaide) par dzīvojamās mājas atrašanās vietu. Tātad balsojam par priekšlikumu izslēgt šo punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 24, atturas - 23. Nav pieņemts. Tālāk - otrās daļas... nē, es atvainojos, trešās daļas 2.punktu, es jums tūlīt nolasīšu. Bet mēs balsojām par otrās daļas 2.punkta izslēgšanu, un mēs to neizslēdzām. Un tieslietu ministrs Apsītis vienkārši konstatēja, viņš jau neko neierosina, tāpēc atgriezīsimies pie Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikuma, bet jūs, deputāte Seile, gribējāt runāt? Par tieslietu ministra izteikumu, nevis priekšlikumu? Lūdzu!

A.Seile

(LNNK). Cienījamie deputāti! Ir ļoti grūti kaut ko komentēt, kad pat tieslietu ministrs iesniedz tādu ierosinājumu, kas nesatur būtisku likumu grozījumu tekstu. Viņam vajadzēja izteikt to, kādā redakcijā viņš vēlas. Zināmā mērā viņa priekšlikums ir analoģisks jau KDS frakcijas nupat mūsu izbalsotajam priekšlikumam. Es gribu tikai izteikt vienu domu, ka tiem, kas privatizēs dzīvokļus, būs jāizpērk kā dzīvoklis, tā zeme zem šī dzīvokļa, un zeme daudzos gadījumos būs dārgāka nekā dzīvoklis, un zemes kadastrālajā vērtībā ir ietverta jau šī dzīvokļa atrašanās vieta. Nevar divreiz maksāt par dzīvokļa atrašanās vietu, privatizējot vienreiz zemi, otrreiz dzīvokli. Abās reizēs ir iekšā šis paaugstinātais dzīvokļa maksas koeficients. Tā summa Rīgas centrā var sanākt astronomiska, un tāpēc es ļoti nožēloju, ka es nepaspēju izteikties pie KDS frakcijas priekšlikuma. Es tagad mēģinu argumentēt to, atbalstot Apsīša kunga ierosinājumu, tomēr vajadzētu 27. panta 2. daļas 2. punktu izslēgt. (Starpsauciens no zāles: "Jau nobalsots!" Deputāte Anna Seile: "Bet ir divi priekšlikumi!")

Sēdes vadītājs. Sēdes vadītājam nav nekādu iespēju atgriezties pie jau nobalsotā priekšlikuma, un nekādi argumenti jau neizskanēja papildus, kurus būtu tagad jāizvirza, lai šo lietu pārbalsotu. Lūdzu, Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš

(LC). Kolēģi deputāti! Varētu runāt par nenobalsoto priekšlikumu. Tātad par 27. panta 2. daļas 3. punktu, proti, ka, nosakot objekta cenu, tiek vai nu aprēķināta piemaksa vai atlaide par dzīvokli, neapdzīvojamās telpas, mākslinieka darbnīcas izvietojumu attiecīgajā mājā un citiem nemantiskiem faktoriem. Godātie kolēģi, pirms 2 nedēļām mēs varējām lasīt augstas Rīgas pašvaldības amatpersonas Smiltnieka kunga kritiskas piezīmes par to, ka komisija, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, nav ņēmusi vērā dažādus faktorus, kas tātad nonivelē dzīvokļa cenu. Ņemot vērā šo pašvaldību ierosinājumu, komisija arī paredzēja, ka gadījumos, piemēram, ja dzīvoklis atrodas, iedomājieties māju... viena mājas daļa saskaras ar parku, un otra iziet uz tādu centrālo ielu, kurā ir ārkārtīgi strauja automašīnu plūsma. Neapšaubāmi, ka dzīvoklim, kas atrodas 4. stāvā, uz parku iziet šie logi, tas dzīvoklis būs daudz vērtīgāks nekā tas dzīvoklis, kas ir 2. stāvā virs restorāna un kur garām dienu un nakti brauc automašīnas. Šie faktori ir jāņem vērā. Tāpat kā citi nemantiskie faktori, teiksim, lifts. Tas ir ļoti būtisks elements, godātie kolēģi! Un tādēļ, izstrādājot šo likumu, mēs arī ņēmām to vērā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Godātie kolēģi! Kristīgo demokrātu savienības frakcijas otrs priekšlikums ir 27. pantā izslēgt 3. daļas 2. punktu.

Es jums nolasīšu: "šā likuma 8. pantā minēto privatizācijas objektu vērtību veido: 3) piemaksas (atlaide) par dzīvokļa neapdzīvojamās telpas un darbnīcas izvietojumu attiecīgā dzīvojamā mājā un citiem nemantiskiem faktoriem". Balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 27, atturas — 13. Lūdzu referentu nākošos priekšlikumus izskatīt!

J.Bunkšs.

Nākošais priekšlikums, pie kura būtu jāapstājas, ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikums. Tajā daļā, kas attiecas uz 7. panta 2. daļas 2. punktu un 3. daļas 2. punktu, mēs esam lēmumu jau pieņēmuši, taču ministrs iesaka arī izslēgt panta 4. daļu. Šis priekšlikums komisijā arī netika atbalstīts, taču jūs varat paskatīties tālāk, komisija ir atbalstījusi Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikumu, un šī te panta normas ir mainījusi un tā vietā, lai neapdzīvojamās telpas sākotnējā vērtība būtu desmitkārtīga, salīdzinot ar attiecīgo dzīvokli, attiecīgo dzīvojamo māju, komisija piedāvā, ka šī vērtība būtu tikai divkārša. Bet priekšlikumu pantu kopumā izslēgt komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemam komisijas priekšlikumu.

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija ir precizējusi 27. panta 4. punktu, tas ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs.

Un kā jau es nupat teicu, saistībā ar iepriekšējo un citiem priekšlikumiem komisija atbalstīja Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikumu daļēji tajā nozīmē, ka desmitkārtīgas vērtības vietā mēs piedāvājam divkāršu viena kvadrātmetra vērtību nedzīvojamām telpām.

Sēdes vadītājs. Frakcijas deputāti piekrīt? Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tad lūdzu balsosim par 27. pantu kopumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, 6 — atturas. Pants pieņemts. 28. pantu tālāk izskatām.

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija 28. pantā ir daļēji atbalstījusi gan deputātes Seiles priekšlikumu par šī panta redakciju, gan arī tos komentārus, kurus iesniedza tieslietu ministrs. 28. panta redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Anna Seile — Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Atklājam debates!

A.Seile

(LNNK). Cienījamie deputāti! Es zinu, ka, apspriežot šo likumprojektu, komisijā bija klāt arī vairāki pašvaldību pārstāvji, un es brīnos, kāpēc viņi nav atbalstījuši ne manu, ne Apsīša kunga ieteikto priekšlikumu, un es aicinu jūs neatbalstīt komisijas izveidoto redakciju. Kur ir atšķirība starp šiem abiem priekšlikumiem? Tiem, kas ir vidējā ailītē, un to, ko iesaka komisija. Redziet, tagad kaut kāda privatizācijas komisija organizēs platības noteikšanu pie katras mājas, kura tiek privatizēta. Šī kārtība jau ir noteikta kopš 1990. gada, kad sākās zemes reforma. Un zemes gabala lielumu piešķir pašvaldība, zemes komisijai sagatavojot šos lēmumus. Iemēra valsts zemes dienests, novērtē šo platību, šī kārtība jau eksistē, viņa ir. Bet tādā gadījumā zem privatizējamām mājām Ziediņa kunga institūcija taisīs vēl vienu komisiju, kas nebūs ne valsts zemes dienests, ne zemes komisija, bet pie pašvaldības vēl varbūt kaut kāda komisija.

Kādēļ tas viss ir vajadzīgs? Un tādēļ gan manā, gan Apsīša kunga priekšlikumā šī kārtība ir pateikta precīzi, ka privatizējamās vai nomā nododamās zemes gabala platību un robežas nosaka par valsts un pašvaldību zemes īpašumu tiesībām un to nostiprināšanu zemes grāmatā noteiktajā kārtībā. Tātad, ja šie namīpašumi pieder valstij vai pašvaldībām, tad arī zemes zem viņiem pieder, tā nosaka mūsu likums. Un, ja zeme ir privātīpašniekam, tad vēl jo vairāk kaut kāda privatizācijas komisija nevar iejaukties šajā procedūrā. Šis nav politisks jautājums, tas ir tikai no likuma sakārtošanas viedokļa, es domāju, ka vajag atbalstīt manu priekšlikumu, kuru teorētiski ir atbalstījis arī Romāns Apsītis. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Debates pabeigtas. Lūdzu, referents!

J.Bunkšs.

Attiecībā par šī 28. panta redakciju, ko piedāvā atbildīgā komisija. Mūsuprāt, tieši tajā redakcijā, kādu mēs esam izmainījuši, tas ir, ka mēs esam mainījuši redakciju, kur privatizācijas komisijai bija jānosaka šī zemes gabala vērtība, mēs piedāvājam, ka attiecīgā privatizācijas komisija vienkārši organizē šīs platības noteikšanu. Un tas, protams, nevar tikt darīts citādi, kā noteikts speciālā likumā, tajā pašā likumā, par kuru runāja Seiles kundze.

Kas attiecas uz tieslietu ministra priekšlikumu, tad arī šajā gadījumā šobrīd jau no Ministru kabineta netiek prasīts nekas vairāk, kā noteikt zemes gabalu platības noteikšanas kritēriju un tieši attiecībā uz privatizējamām mājām. Diemžēl šobrīd šādi kritēriji nav izstrādāti, un tos būtu nepieciešams izstrādāt.

Sēdes vadītājs. Tā ir sanācis, ka jūs, deputāte Seile, bijāt vienīgā runātāja, un ar jums arī debates noslēdzas, un Kārtības rullis neparedz tādu gadījumu, ka pēc tam runā otrreiz, kaut gan loģiski jūs varējāt runāt otru reizi, bet jau gala vārdu ir teicis referents un tāpēc jums tādas iespējas nav. (No zāles deputāte Anna Seile: "Man nebija iespēja!")

Es lēni un pamatīgi nolasīšu jūsu priekšlikumu, un deputāti vēlreiz izsvērs un arī atcerēsies komisijas variantu un komentārus un izvērtēs. Lūdzu zvanu!

Tātad šeit pantā ir balsojami tikai deputātes Seiles priekšlikums un arī komisijas priekšlikums, protams, kā vienmēr, tieslietu ministra Apsīša priekšlikums... Tas nav priekšlikums, bet konstatējums, ka 28. pantā minētās zemes gabala platības noteikšana nevar būt Ministru kabineta kompetence, jo to nosaka pašvaldība saskaņā ar pašvaldības zemes ierīcības projektu. Un tāpēc tagad balsojam par deputātes Seiles priekšlikumu — 28. pantu izteikt šādā redakcijā: "Privatizējamās vai nomā nododamās zemes gabalu platību un robežas nosaka likuma par valsts pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemes grāmatā noteiktajā kārtībā." Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 20, atturas — 14. Deputātes Seiles priekšlikums pieņemts.

Līdz ar to tā ir arī panta redakcija. Un vēlreiz nav balsojama, jo ir pieņemta deputātes Seiles priekšlikumā izteiktā redakcija. Tālāk!

J.Bunkšs.

Tālāk priekšlikumi ir par 29. pantu. 29. pantā atbildīgā komisija iesaka precizēt redakcionāli 29. panta 1. daļas 3. punktu.

Sēdes vadītājs. Tā, tā... vienu mirklīti! Godātie kolēģi! Mēs esam izskatījuši 28. pantu. Tas nav maz. Un tagad starpbrīdis, bet pirms starpbrīža reģistrācija. Lūdzu reģistrēsimies, un tad būs svarīgs paziņojums.

Reģistrācija! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

Godātie kolēģi! Lūdzu uzmanību paziņojumam! Sirsnīgi sveicam Tautsaimnieku politiskās apvienības deputātu Jāni Lucānu dzimšanas dienā šodien!

I.Folkmane

(5. Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Aivars Berķis, Ilmārs Dāliņš, Māris Graudiņš, Jānis Jurkāns, Viesturs Pauls Karnups, Ēriks Kaža, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Odisejs Kostanda...

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš ir zālē.

I.Folkmane.

Odisejs Kostanda, Aleksandrs Pētersons, Jānis Ritenis, Juris Sinka, Anita Stankeviča, Jevgēnijs Zaščerinskis... Zaščerinskis ir zālē... Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 16.00.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu reģistrēties! Reģistrācija. Lūdzu rezultātu! 52 deputāti reģistrējušies. Turpinām izskatīt likumprojektu. 29.pants.

J.Bunkšs.

29.pantā atbildīgā komisija piedāvā virkni redakcionālu precizējumu. Panta pirmās daļas 3.punktā, kā arī izslēgt 29. panta trešās daļas otro teikumu, jo pirmais teikums izdara atsauci jau, kā ir privatizējami. Un kāda ir kārtība. Kā arī papildināt ceturtās daļas pirmo teikumu, ceturtās daļas otro teikumu.

Sēdes vadītājs. Par 29.pantu nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

J.Bunkšs.

30.pantā atbildīgā komisija iesaka izslēgt 30.panta ceturtajā daļā vādus "sakotnējā cena", atstājot tikai vērtību.

Sēdes vadītājs. Arī nav deputātiem iebilžu? Nākošais pants.

J.Bunkšs.

31.pantā ir redakcionāli precizēts. Ņemot vērā, ka numerācija mainās.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

J.Bunkšs.

32.pantā ir redakcionāli precizēta panta otrā un trešā daļa.

Sēdes vadītājs. Par 32.panta redakciju nav iebilžu? Nav. 33.pants.

J.Bunkšs.

Arī 33.pants pēc atbildīgās komisijas ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Vai par 33.panta precizējumu ir kādas iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts. 34.pants.

J.Bunkšs.

34.pantā atbildīgā komisija ir piedāvājusi izslēgt 34.panta otrās daļas palīgteikumu un 34.panta trešo daļu izteikt jaunā redakcijā. Līdz ar to saskaņojot termiņu, līdz kuram vār piedāvāt objektu privatizēt, saskaņojot arī to ar privatizācijas sertifikātu darbības ilgumu, ja tā var izteikties.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes par 34.panta redakciju? Nav. 35.pants.

J.Bunkšs.

35.pantā atbildīgā komisija ir precizējusi atsauces uz citiem pantiem.

Sēdes vadītājs. 36.pants.

J.Bunkšs.

36.pantā atbildīgā komisija piedāvā papildināt pirmo daļu, nosakot, ka privatizācijas piedāvājumu paziņojumi arī ir izliekami redzamā vietā, ne tikai pie domes (padomes) ēkas, bet arī pie tās ēkas, kurā strādā Privatizācijas komisija. Tas varētu būt dalīts, protams.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk!

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija piedāvā no šī 36.panta izslēgt arī trešo daļu, jo principā šeit nekādas aizliedzošas normas nav un arī bez šīs panta daļas tāpat arī citos masu informācijas līdzekļos informāciju var publicēt.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs.

37.pantā atbildīgā komisija ir izdarījusi virkni redakcionālu precizējumu, kā arī precizējusi atsauces uz iepriekšējiem pantiem saskaņā ar ar jau pieņemto redakciju. Pēc būtības pats pants nav mainīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, godātie deputāti, par 37.panta redakciju. Vai ir kādas iebildes? Nav. Esam akceptējuši.

J.Bunkšs.

38.pantā ir redakcionāls precizējums pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma panta pirmajā daļā. Un atbildīgā komisija iesaka pantu papildināt ar jaunu otro un trešo daļu. Šīs panta daļas nosaka kārtību, kādā ir jāpiesakās zemes īpašniekam tajā gadījumā, ja viņš vēlas pirkt kādu no privatizējamiem dzīvokļiem mājā, kas atrodas uz viņa zemes.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, par 38. pantu. Vai vēl ir vajadzīgs laiks, lai ar šiem precizējumiem vēlreiz iepazītos? (Kāds kaut ko saka.) Es nevaru komentēt jūsu izteikumus, deputāt Urbanovič, tie kā starpsaucieni tiek fiksēti acīmredzot. Bet 38.pantu esam akceptējuši.

J.Bunkšs.

40.pantā atbildīgā komisija piedāvā pirmo daļu izteikt precizētā redakcijā, kā arī papildināt 40.pantu ar jaunu otro daļu. Šī jaunā otrā daļa ir saistībā ar 38.panta labojumiem, un šeit ir noteikta kārtība un šī kārtība ir saskaņota ar 38.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Par 40.panta redakcionāliem un citiem papildinājumiem deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs.

41.pantā ir redakcionāls precizējums attiecībā uz atsaucēm.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu?

J.Bunkšs.

Arī 42.pants ir redakcionāli precizēts. Šajā pantā ir mainīta daļu kārtība. Secība.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

J.Bunkšs.

43.pantā ir redakcionāli precizēta panta pirmā daļa.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs.

Tālāk atbildīgā komisija ir noraidījusi virkni priekšlikumu, kuri atkal ir analoģiski, lai gan tur arī varētu būt nianses. Tātad viens no priekšlikumiem, kuru izsaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tieslietu ministrs, arī Kristīgo demokrātu savienības frakcija ir - izslēgt ceturtās daļas 2.punktā vārdus "saskaņā ar likumu par kompensācijas izmaksu izceļotājiem, kuri atbrīvo dzīvokļus".

Ministru prezidents arī piedāvā pēc būtības līdzīgu precizējumu. Taču nevis tādā formā, kā piedāvā manis nupat nosauktie iesniedzēji, bet piedāvā šīm pantam konkrētu jaunu redakciju. Būtība šiem priekšlikumiem būtu apmēram viena un tā pati. Un tas ir: "neaprobežoties šajā likumā tikai ar atsauci uz likumu par kompensācijas izmaksu izceļotājiem, kuri atbrīvo dzīvokļus". Jo kā redzams Ministru prezidenta priekšlikumā, pašvaldībām šādas tiesības pārdot īres tiesības ir bijušas ne tikai saskaņā ar šo likumu, bet arī ar citiem likumiem, piemēram, ar Civillikumu, taču, apspriežot šos dažādos priekšlikumus komisijā, komisijai viedoklis bija tāds, ka šie priekšlikumi ir noraidāmi un ir tikai viens vienīgs gadījums, kad pašvaldībām ir tiesības pārdot īres tiesības, un tie ir likumā par kompensācijas izmaksu izceļotājiem, kuri atbrīvo dzīvokļus, noteiktie gadījumi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Pirmais bija Raimonds Jonītis. Pēc tam - Anna Seile.

Raimonds Jonītis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Jonītis

(LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Es mēģināšu, kaut arī Bunkša kungs jau pieskārās tiem likumiem, kuri atļauj pašvaldībām jau iepriekš atsevišķos gadījumos pārdot īres tiesības, tomēr nolasīt visu šo pamatojumu, kāpēc Ministru prezidents ir iesniedzis šādu labojumu. Tātad šā 43.panta šīs daļas 2.punkts paredz samazināt pirkuma maksu tikai tad, ja saskaņā ar 1994.gada 8.jūnija likumu "Par kompensācijas izmaksu izceļotājiem, kuri atbrīvo dzīvokļus", pirktas no pašvaldības realizējamās dzīvokļu īres tiesības".

Tātad, pirmkārt, mums ir jāatceras, ka šis likums tika pieņemts tikai 1994.gada 8.jūnijā, tātad nevienam nav grūti izrēķināt, ka tas pašreiz ir spēkā tikai gadu. Visi pārējie darījumi līdz ar to nebūtu samazināmi un tas nebūtu šajā gadījumā godīgi pret tiem, kas ir pret pašvaldību kā tomēr valsts institūciju, kas šo darījumu veikuši. Varbūt tad par šo vēsturi kopumā. Jau 1992.gada 10.janvārī Ministru padome ar savu lēmumu nr. 9 "Par kompensācijas izmaksu personām, kuras atbrīvo dzīvojamo platību Latvijas Republikā" jau paredzēja, ka pašvaldības izmaksā kompensāciju par atbrīvoto dzīvokli tām personām, kuras, izceļojot no Latvijas, atbrīvo savus dzīvokļus. 1992.gada 1.septembrī stājās spēkā atjaunotā Civillikuma lietu tiesību daļa. Saskaņā ar Civillikumu atļauts atsavināt ne tikai ķermeniskas lietas, bet arī lietu saistību tiesības. Pašvaldības, lai iegūtu līdzekļus kompensāciju izmaksai, izceļotājiem saskaņā ar Civillikumu pārdeva atbrīvotā dzīvokļa īres tiesības. Tādēļ dzīvokļa īres tiesību pārdošana, pamatojoties uz pašvaldības lēmumu, bija likumīga jau no 1992.gada, kad šis likums, kas ir minēts pašreizējā piedāvātajā redakcijā, vēl nebija pieņemts. Lai novērstu šo minēto pretrunu, tomēr tiek piedāvāta tā redakcija, kas redzama 2.ailītē, ko Ministru prezidents ir parakstījis. Es domāju, ka tas nav nekas oriģināls, jo tiešām visas pārējas redakcijas, ko ir piedāvājušas gan frakcijas, gan arī tieslietu ministrs, ietver līdzīgus priekšlikumus. Tāpēc es tomēr aicinu atbalstīt, ka tie darījumi, kas Latvijas Republikā pēc neatkarības atjaunošanas ar valsts un pašvaldību institūcijām tomēr ir notikuši, būtu atzīstami par spēkā esošiem, un atbalstīt redakciju, ko Ministru prezidents šeit iesaka. Šajā gadījumā ir arī pietiekoši labs kalendāra datums, kas tiek pamatots ar Ministru padomes lēmumiem, vai arī likuma spēkā stāšanās datumiem, tur nevar būt nekādu citu kalendāru juku un tie darījumi, kas ir notikuši 1990./91.gadā, dabiski, netiktu atzīti par legāliem. Paldies! Es aicinu atbalstīt Ministru prezidenta priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile

(LNNK). Cienījamie deputāti! Es arī gribētu analizēt Gaiļa kunga priekšlikumu. Šajā priekšlikumā tātad ir likts priekšā visos gadījumos, kad persona ir nopirkusi no pašvaldības dzīvojamās telpas, sākusi tās īrēt, tad tiesības šo maksu atrēķināt no privatizācijas cenas.

Otrs priekšlikums, kuru ir iestrādājusi Pašvaldību komisija, nosaka, ka tikai tādā gadījumā, ja šis dzīvoklis ir saņemts par kompensācijas izmaksu izceļotājiem — tātad daudz šaurākam lokam. Šajā gadījumā, neskatoties uz to, ka es esmu Nacionālās neatkarības kustības pārstāve, man gribas atbalstīt Ministru prezidenta priekšlikumu. Kāpēc? Ja reiz šie darījumi ir noslēgti, ja tāds pirkums ir bijis, tad ir vai nu jāatzīst tā nelikumība, ir jāiet tiesā, jāatņem šis dzīvoklis un jāapstrīd, bet nevar likt par vienu un to pašu mantu maksāt divreiz. Ja šis dzīvoklis ir pārdots un cilvēks ir jau iekārtojies un dzīvo, ja viņš nelikumīgi ir ieguvis, tātad tikai ar tiesas palīdzību... un no šā viedokļa skatoties, es domāju, ka nevar radīt tādu sajukumu, lai par vienu un to pašu objektu cilvēkam būtu jāmaksā divreiz. Aicinu balsot par Ministru prezidenta priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents vēlas komentēt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Vai pārējie iesniedzēji - Kristīgo demokrātu savienības frakcija piekrīt, ja mēs balsosim vispirms Ministru prezidenta Māra Gaiļa priekšlikumu, jo tas ir plašāks par vienu un to pašu lietu. Piekrīt? Jā, piekrīt.

Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - izteikt 43.panta ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā: "Ja persona pēc 1992.gada 1.septembra saskaņā ar pašvaldības lēmumu ir pirkusi no pašvaldības privatizējamo objektu īres tiesības, pirkuma maksā ieskaitāma maksa par šī objekta īres dzīvokļa, īres tiesības pirkuma maksā ieskaitāma maksa par dzīvokļa īres tiesībām". (No zāles: "Mēs nesaprotam!") Es atvainojos. Es to pēdējo teikumu nolasīju nepareizi. Jūs sapratāt, ja? Bet man būs jānolasa tomēr, kā ir pareizi. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 3, atturas - 5. Pieņemts.

Es ļoti atvainojos, bet tiešām es nolasīšu, lai būtu stenogrammai pareizi, jo neizdevās pirmajā reizē to nolasīt pareizi. Te garumzīmes arī, manuprāt, vienas nav. Tātad mēs esam pieņēmuši lēmumu - izteikt 43.panta ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā: "Ja persona pēc 1992.gada 1.septembra saskaņā ar pašvaldības lēmumu ir pirkusi no pašvaldības privatizējamā objekta īres tiesības, pirkuma maksā ieskaitāma maksa par šī objekta īres tiesību pirkšanu". Tādu redakciju ir pieņēmusi Saeima par 43.panta ceturtās daļas 2.punktu. Līdz ar to mums būtu jānobalso par 43.pantu kopumā. Balsojam. Lūdzu balsot visus, jo zālē ļoti daudzu deputātu, kā redzat, nav. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 10. 43.panta redakcija ir pieņemta. Lūdzu, 44.pantu!

J.Bunkšs.

44.pantā atbildīgā komisija ir redakcionālus labojumus izdarījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs.

45.pantā atbildīgā komisija ir redakcionāli precizējusi panta pirmo daļu, ceturtās daļas pirmo teikumu un piekto daļu.

Sēdes vadītājs. Par 45.panta četrām daļām nav iebilžu? Nav. Piektā daļa.

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija ir noraidījusi frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu, kura būtība ir tāda, ka frakcija piedāvā sašaurināt to personu loku, kurām ir tiesības nokārtot samaksu zināmā laika periodā.

Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputāti lūdz balsojumu? Lūdzu zvanu! Frakcijas deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" ierosinājumu 45.panta piektajā daļā aizstāt vārdus "fiziska persona" ar vārdiem "maznodrošināts vai sociāli neaizsargāts īrnieks". Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 18, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Bunkšs.

45.pantā atbildīgā komisija piedāvā būtisku priekšlikumu, kas nosaka sekojošo. Tātad tiek piedāvātas divas jaunas daļas. Sestā daļa nosaka, ka samaksu par privatizācijas objektu, kas piedāvāts privatizācijai atklātā izsolē personām, kurām ir īpašuma kompensācijas sertifikāti, pircējs nokārto, maksājot tikai īpašuma kompensācijas sertifikātos. Izņemot šā pantā septītajā daļā minēto gadījumu. Septītajā pantā minētais gadījums ir gadījums, kad tiek veikta sankcija par...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, septītajā daļā.

J.Bunkšs.

Septītajā daļā. Šī panta septītajā daļā. Un šeit tātad ir tas gadījums, kad tiek veikta samaksa par neapdzīvojamo telpu. Kā jau mēs iepriekš esam vienojušies, neapdzīvojamās telpas maksa sastāv no divām daļām - no privatizācijas sertifikātiem un no skaidras naudas. Tāpēc arī šāds precizējums ir vajadzīgs attiecībā uz neapdzīvojamo telpu pirkšanu, ja mēs pieņemam 6.panta redakciju. Komisijā šis priekšlikums tika apspriests un pieņemts, ņemot vērā to, ka šo īpašuma kompensācijas sertifikātu īpašniekiem ir priekšrocības vairākos šajā likumā minētajos gadījumos.

Sēdes vadītājs. Tas ir komisijas priekšlikums?

J.Bunkšs.

Jā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu. Līdz ar to 45.pants ir pieņemts. Lūdzu tālāk!

J.Bunkšs.

46.pantā atbildīgā komisija ir precizējusi panta otro daļu un piedāvā iekļaut jaunu daļu, kura nosaka kārtību, kā nostiprināmas ķīlas tiesības.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Nākošo!

J.Bunkšs.

Tālāk, 47.pantā, atbildīgā komisija ir noraidījusi Ministru prezidenta priekšlikumu — papildināt šī panta pirmajā daļā vārdus "zemes gabala atņemšana" ar vārdiem "zemes gabala vai dzīvojamās mājas atņemšanu". Pamatojoties uz to, ka likumi, kas paredz tādu piespiedu atsavināšanu, ir veidoti tieši kā ar šiem terminiem "zemes gabala atņemšana", un, teiksim, šāds termins kā "dzīvojamās mājas atņemšana" likumdošanā šobrīd netiek lietots. Tāpēc šo redakcionālo papildinājumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Līdz ar to pieņemts komisijas viedoklis un līdz ar to — redakcija.

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija piedāvā precizēt 47.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. 47.panta pirmo daļu.

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija ir noraidījusi Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu, ka šī panta pirmajā daļā tiek iekļauta jauna daļa, kura nosaka: "Ja fiziska persona ir atzīta par sociāli mazaizsargātu īrnieku šā likuma spēkā stāšanās brīdī, īrēto dzīvokli vai viendzīvokļa māju minētajai personai nodod īpašumā bez atlīdzības." Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo būtu pārāk liels to personu loks, kurām šādā gadījumā tiktu dzīvokļi nodoti pilnīgi bez atlīdzības. Bez tam, varbūt kā galvenais arguments ir tas, ka tieši sociāli mazaizsargātām personām arī šis likums paredz virkni priekšrocību, kaut vai iegādāties dzīvokļus, kuri nav izīrēti. (No zāles deputāts Jānis Urbanovičs: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsot savu priekšlikumu, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāti. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu — papildināt 47.pantu pēc pirmās daļas vārdiem "bez atlīdzības" ar šāda satura jaunu otro daļu: "Ja fiziska persona ir atzīta par sociāli mazaizsargātu īrnieku (šā likuma 1.panta 14.punkts), šā likuma spēkā stāšanās brīdī īrēto dzīvokli vai viendzīvokļa māju minētajai personai nodot īpašumā bez atlīdzības." Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 22, atturas — 24. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu nākošo!

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija pieņēma Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu — šī panta pirmās daļas otro teikumu izteikt kā panta trešo daļu. Tas ir iestrādāts piedāvātajā redakcijā. Kā arī atbildīgā komisija iesaka iekļaut jaunu pantu, kurā būtu norādīts, kādi rekvizīti parādāmi vienošanās aktā.

Sēdes vadītājs. Par abiem komisijas priekšlikumiem nav iebilžu? Nav. Līdz ar to balsosim par 47.pantu kopumā, jo par vienu atsevišķu tā daļu bija balsojums. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 1, atturas — 4. Panta redakcija ir pieņemta.

J.Bunkšs.

48.pantā atbildīgā komisija piedāvā virkni redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Par šiem redakcionālajiem precizējumiem deputātiem ir lūdzu iebildes? Iepazīstieties! Iebilžu nav. Līdz ar to esam akceptējuši 48.pantu. 49.pantā nav. 50.pants.

J.Bunkšs.

50.pantā atbildīgā komisija ir pieņēmusi un atbalstījusi Juridiskās komisijas priekšlikumu, kurš ir iestrādāts precizētā redakcijā šajā te pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Tālāk lūdzu!

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija iesaka papildināt 50.panta pirmo daļu ar jaunu punktu, kas nosaka, ka privatizētā objekta īpašnieka pienākums ir slēgt zemes nomas līgumu ar zemes gabala īpašnieku vai tā būtu fiziska vai juridiska persona, uz kuru atrodas privatizējamais objekts.

Sēdes vadītājs. Tālāk lūdzu!

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija ņēmusi vērā arī tieslietu ministra priekšlikumu, un pants ir precizēts, lai neradītu pārpratumus, attiecīgās panta daļas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Līdz ar to 50.pants ir pieņemts.

J.Bunkšs.

51.pantā ir redakcionāls precizējums, ko iesaka atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

J.Bunkšs.

52.pantā atbildīgā komisija pieņēmusi tieslietu ministra priekšlikumu. Šis priekšlikums ir iestrādāts tajā redakcijā, ko piedāvā atbildīgā komisija, bet Juridiskās komisijas priekšlikums par 52.panta otrās daļas konkrēto redakciju ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs.

Līdz ar to, ņemot vērā piebildi, kuru ir izteicis tieslietu ministrs, atbildīgā komisija sagatavoja vienkāršu un mūsuprāt nepārprotamu redakciju.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to 52.pants ir pieņemts.

J.Bunkšs.

53.pantā atbildīgā komisija sakārto panta daļas, izdarot arī redakcionālus precizējumus 53.panta līdzšinējās otrās daļas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs.

54.pantā atbildīgā komisija ir pieņēmusi Juridiskās komisijas priekšlikumu svītrot no pirmās daļas terminu "jauno", bet ir noraidījusi tieslietu ministra priekšlikumu vai komentāru attiecībā uz 54.panta otro daļu, jo mēs šeit pretrunas nesaskatījām. Tālāk ir atbalstīts priekšlikums, ko iesniedza tieslietu ministrs, un no panta izslēgts termins "zemes nomas maksa par koplietošanā esošo nomājamo daļu".

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs.

Kā arī atbildīgā komisija līdz ar to ir izteikusi jaunā redakcijā 54.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Par 54.panta redakciju deputātiem nav iebilžu.

J.Bunkšs.

55.pantā ir daļēji pieņemts tieslietu ministra priekšlikums izslēgt 55.pantu. Kā arī līdz ar to izslēgt arī priekšlikums, ko iesaka Juridiskā komisija, izslēgt 55.panta otro teikumu. Bet sakarā ar šiem priekšlikumiem, kuri tika atbalstīti, ir jauna šī panta redakcija, izsakot to divās daļās un saskaņojot šīs daļas ar pārējo likuma tekstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai ir kādas iebildes? Nav iebilžu. Pieņemts 55.panta redakcijas komisijas piedāvātajā variantā.

J.Bunkšs.

56.pantā atbildīgā komisija piedāvā izteikt šo pantu jaunā redakcijā, kas nosaka, ka privatizējamās neapdzīvojamās telpas vai mākslinieku darbnīcas īpašnieks triju gadu laikā pēc privatizētā īpašuma ierakstīšanas Zemesgrāmatā nevar prasīt no līdzšinējā iznomātāja noslēgtā nomas līguma izbeigšanu pirms termiņa, ja nomnieks pienācīgi pilda savas saistības. Iepriekšējā redakcijā šīs normas nebija tik precīzi pateiktas. Tās ir iestrādātas šajā jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs.

Par 57.pantu. Atbildīgā komisija atbalsta Tautas saskaņas frakcijas priekšlikumu izslēgt 57.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Te gan rakstīts ir citādi.

J.Bunkšs.

Jā, es atvainojos. Tātad attiecībā uz Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu par pirmo daļu, ka šī daļa tiek izslēgta, šo priekšlikumu komisija neatbalstīja, bet pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma panta pirmā daļa ir pārcelta uz 66.pantu un 66.pantā tātad šīs normas ir izteiktas precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tā kā mēs šeit izskatām 57.pantu, tad atklājam debates par šo priekšlikumu. Jānis Urbanovičs - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu jums vārds!

J.Urbanovičs

(TSP). Nu, Bunkša kungs drusku kļūdījās, tā gluži nav, 66.pantā par šo lietu vispār nav runa. Tāpēc es gribu teikt, ka labāk nobalsosim par šī panta izslēgšanu. Tad tas nesarežģīs mūsu tālāko spriešanu pie 66.panta, kas regulē pavisam citas lietas. Tas regulē pienākumu sadali starp privatizācijas komisijas locekļiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jūs acīmredzot domājiet par pirmās daļas izslēgšanu. Jūs pateicāt panta izslēgšanu. (No zāles deputāts Jānis Urbanovičs: "Es atvainojos!") Jā. Priekšlikums ir izslēgt 57.panta pirmo daļu. Anna Seile - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile

(LNNK). Cienījamie deputāti! Es uzskatu, ka mēs nedrīkstam atbalstīt Tautas saskaņas partijas frakcijas ierosinājumu izslēgt šīs garantijas sociāli mazaizsargātajiem un maznodrošinātajiem, jo kas ir šie cilvēki? Tie parasti ir politiski represētie, tie ir pensionāri, vientuļie pensionāri, nu, skaidrs, ka šeit varbūt ir arī viens otrs dzērājs klāt, bet to jau tad pašvaldība mācēs atšifrēt, es domāju, un tādēļ nav pamats izslēgt no šī panta tiesības maksāt ar privatizācijas sertifikātiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļu privatizāciju. Es aicinu noraidīt Tautas saskaņas partijas frakcijas ierosinājumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Jūs kā deputāts vēlaties runāt?

J.Bunkšs.

Nē, es kā komisijas...

Sēdes vadītājs. Tad debates ir pabeigtas. Lūdzu, referents var komentēt!

J.Bunkšs.

Es varbūt atvainošos Urbanoviča kungam par to, ka mēs esam šajā tekstā norādījuši šo 66.pantu. Tajā kārtībā, kā komisija piedāvā, tas ir līdzšinējais 70.pants, un jūs varat paskatīties, tā ir 43.lappuse, 14.nodaļā, kur 66.pants ir izteikts jaunā... virsraksts ir izteikts jaunā redakcijā, tas ir dzīvojamās mājas privatizācijas tehniskās izpildes apmaksa, nodokļi un nodevas. Šajā jaunajā pantā vai līdzšinējā 70.panta pirmajā daļā faktiski ir šī 66.panta saturs iekļauts. Mēs esam to vienkārši pārcēluši citā vietā. Es atbalstītu Seiles kundzes priekšlikumu un...

Sēdes vadītājs. Frakcijas deputāti lūdz nebalsot šo priekšlikumu, jo viņus apmierina, kā es saprotu, referenta skaidrojums. Lūdzu tālāk!

J.Bunkšs.

Tātad Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums bija saistīts ar atbildīgās komisijas priekšlikumu. To es paskaidroju, ka tas ir pārcelts šobrīd uz citu pantu. Kas attiecas uz tieslietu ministra Romāna Apsīša priekšlikumu, tad komisija šo priekšlikumu atbalstīja, un atbalstīja tādējādi, ka mēs piedāvājam šī panta daļu izslēgt vispār, līdz ar to ņemot vērā, ka pirmā panta daļa tika pārcelta, šis pants tiek izslēgts vispār.

Sēdes vadītājs. Kristīgo demokrātu savienības frakcijas deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam izslēgt 58.pantu? Piekrīt. Līdz ar to citi priekšlikumi, protams, nav izskatāmi par šo pantu, ja tas tiek izslēgts. Tālāk!

J.Bunkšs.

Tomēr es esmu sajaucis pantus, man jālūdz priekšsēdētājam...

Sēdes vadītājs. Mēs tagad atbalstījām tieslietu ministra Apsīša priekšlikumu izslēgt 58.pantu un to izslēdzām. Un tagad, lūdzu, 59.pants, bet numerācija mainīsies.

J.Bunkšs.

Ņemot vērā, ka divi panti ir izslēgti, līdz ar to visā tekstā pantu numerācija mainās. 57.pantā atbildīgā komisija piedāvā redakcionālus labojumus.

Sēdes vadītājs. Varbūt... varbūt vajadzētu...

J.Bunkšs.

Es atvainojos! 59.pants šobrīd ir izteikts kā 57.pants - privatizācijas komisijas un atbildīgā komisija šajā jaunajā 57.pantā piedāvā redakcionālus labojumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai ir iebildes? Nav iebilžu. 60.pants!

J.Bunkšs.

60.pants - centrālā dzīvokļu privatizācijas komisija, ir izteikts kā 58.pants trešajā lasījumā. Atbildīgā komisija jaunajā 58.pantā ierosina papildināt pantu ar jaunu daļu, kas nosaka, ka centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija veic dzīvojamo māju privatizācijas uzraudzību.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes par šo priekšlikumu. Par nākamo tālāk!

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija atbalstīja ekonomikas ministra priekšlikumu, un panta trešā daļa ir papildināta.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija noraidīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu papildināt trešo daļu ar vārdiem "un citiem avotiem Ministru kabineta noteiktajā redakcijā", taču pēc atbildīgās komisijas diskusijas ceturtajā daļā jaunajā 58.pantā mēs papildinājām ar daļu, kas nosaka, ka centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas darbu finansē gan no valsts budžeta, gan no valsts īpašumu privatizācijas fonda līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Līdz ar to ekonomikas ministra priekšlikums ir sašaurināts un konkretizēts.

Sēdes vadītājs. Par 60.panta redakciju, kura tagad trešajā lasījumā ir 58.pantā, ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Bunkšs.

61.pants izteikts ir kā 59.pants, un šajā pantā ir pieņemts tieslietu ministra priekšlikums un ir precizēta panta pirmās daļas 4.punkts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs.

Šajā pantā komisijas atbalstīja arī Juridiskās komisijas priekšlikumu, un no pirmās daļas 4.punkta ir izslēgti vārdi "un tās speciālisti piedalās tiesas procesos".

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs.

Pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma izdarīti redakcionāli precizējumi, labojumi 61.panta otrās daļas 3.punktā un papildināta 61.panta otrā daļa ar 5.punktu .

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Kopumā par 59.pantu jaunā redakcijā nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija izskatīja Pašvaldību savienības priekšlikumu, ka dzīvokļu privatizācijas komisijas būtu veidojamas tikai pagastos un pilsētās. Šis priekšlikums bija tāds, kad no šī likuma vajadzētu izslēgt rajona pašvaldības, jo rajonu pašvaldībām praktiski dzīvojamā fonda nav. Ir atsevišķi rajoni, kuriem tāds dzīvojamais fonds ir, bet šajā gadījumā šis dzīvojamais fonds līdzīgi kā valsts dzīvojamais fonds, valsts dzīvojamās mājas būtu nododamas attiecīgā pagasta vai pilsētas privatizācijas komisijai, lai varētu veikt privatizācijas procesu. Līdz ar to atbildīgā komisija iesaka apvienot līdzšinējo 62. un 64.pantu un izteikt to jaunā redakcijā tādā veidā, ka šajā jaunajā 60.pantā tiek runāts par pagastu un pilsētas privatizācijas komisijām. Pēc satura, teiksim, pašu šo ideju pantā nemainot.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Nākamo lūdzu!

J.Bunkšs.

63.pantā, kā jau es minēju iepriekš, pieņemot šo priekšlikumu no Pašvaldību savienības par to, ka jāizslēdz rajonu privatizācijas komisijas, pants ir pēc komisijas priekšlikuma izslēgts.

Sēdes vadītājs. Nākamo lūdzu!

J.Bunkšs.

Ir izslēgts arī līdzšinējais 64.pants, un šī redakcija ir iestrādāta jaunajā 60.panta tekstā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu nākamo!

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija iesaka 65.pantu papildināt ar jaunu daļu, kas nosaka kārtību un termiņus, kādos pašvaldību privatizācijas komisijām jāiesniedz pārskati Centrālajā dzīvojamo māju privatizācijas komisijā par privatizācijas norisi.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk.

J.Bunkšs.

66. pantā atbildīgā komisija izdarījusi redakcionālus precizējumus. (No zāles: "Mazliet skaidrāk vajag runāt! Skaļāk un skaidrāk!") Es atvainojos, līdzšinējais 66. pants izteikts kā 62. pants, un ir izdarīti redakcionāli labojumi. Līdzšinējais 66. ir izteikts kā 62. pants ar redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Skaļāk un skaidrāk deputāti lūdz. Par 66. pantu un jaunā redakcijā 62. pantu deputātiem nav iebilžu? Nav. Lūdzu tālāk!

J.Bunkšs.

67. pants ir izteikts kā 63. pants. Citu grozījumu šajā pantā nav.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs.

68. pants ir izteikts kā 64. pants, un atbildīgā komisija iesaka redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Lūdzu tālāk!

J.Bunkšs.

69. pants ir izteikts kā 65. pants, citu grozījumu šajā pantā nav.

Sēdes vadītājs. Nākošais ir 70. pants līdzšinējā redakcijā un 66. pants jaunajā redakcijā.

J.Bunkšs.

Līdzšinējais 70. pants ir izteikts kā 66. pants, un atbildīgā komisija iesaka precizēt panta nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile — Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile

(LNNK). Cienījamie deputāti! Es uzskatu, ka referents aiz nejaušības izteicās neprecīzi, te nekas nav precizēts. Te mūsu iepriekšējā plenārsēdē sūri grūti nobalsotais nolēmums ir pilnīgi izmainīts. Es atgādināšu jums. Ar dažu balsu pārsvaru mēs pagājušajā lasījumā šajā 70. pantā iebalsojām, ka fiziskās personas norēķinās privatizācijas sertifikātos par mājas privatizācijas tehnisko sagatavošanu un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas privatizāciju. Visi šie izdevumi, kā mēs esam ierakstījuši, tiek segti no valsts budžeta, bet vēl mēs liekam cilvēkam bez šiem sertifikātiem maksāt par šiem pakalpojumiem. Vai kāds ir piestādījis kalkulāciju, cik daudz būs jāmaksā par šiem pakalpojumiem?

Manā priekšlikumā, kurš tika nobalsots ar nelielu balsu pārsvaru pagājušajā lasījumā, bija paredzēts, ka tikai juridiskās personas, kuras privatizē šos brīvos dzīvokļus vai nedzīvojamo fondu... jā, tām ir jānorēķinās latos. Bet tagad mēs visiem cilvēkiem piespriežam vēl šo piespiedu maksu, lai uzturētu gan šīs bezgalīgās komisijas, gan šīs bezgalīgās vērtēšanas. Es jums gribu atgādināt, ka mums jau ir nekustamā īpašuma privatizācijas komisija, kura darbojas Valsts zemes dienesta sastāvā, un tā māk uzprasīt par vienu pašu inventarizācijas lietu 200 latus un vairāk. Un ko tad vēl? Vēl paprasīsim?

Tāpēc es uzskatu, ka Bunkša kungs neprecīzi vai nepareizi komentēja, jo šī priekšlikuma būtība ir pilnīgi izmainīta. Es aicinu noraidīt visus komisijas iestrādātos priekšlikumus un arī Ministru prezidenta Māra Gaiļa priekšlikumu un atbalstīt to, ko mēs jau esam nobalsojuši otrajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Es gribētu aizstāvēt referentu. Mēs vēl priekšlikumiem nebijām tikuši klāt, viņš tikai runāja par nosaukumu.

Bet tagad... vienu mirklīti! Ja mēs sākam... Jūs par nosaukumu runāsiet arī? Par priekšlikumiem? Tad vispirms referents lai pasaka. Nē, viņš runāja par pašu nosaukumu.

J.Bunkšs.

Gorbunova kungs man, protams, šo atbildi varbūt nedaudz atviegloja, es tiešām runāju līdz šim tikai par priekšlikumiem, ko atbildīgā komisija ir izteikusi attiecībā uz panta nosaukumu. Es pilnīgi jums piekrītu tajā nozīmē, ka tie priekšlikumi, kurus atbildīgā komisija ir atbalstījusi uz trešo lasījumu, ka par tiem mums vajadzētu runāt kopumā. Un šeit ir gan Ministru prezidenta priekšlikums izteikt panta jau otrajā lasījumā pieņemto redakciju citādi, gan arī ņemot vērā to, ka pēc diskusijām komisijā komisija Ministru prezidenta priekšlikumu atbalstīja, līdz ar to arī ir piedāvājums, ja pieņem Ministru prezidenta priekšlikumu, apvienot līdzšinējā 70. panta 1. un 2. daļu. Bet tas, protams, ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un mēs par šiem jautājumiem acīmredzot varam gan debatēt, gan arī mums nāksies droši vien balsot.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova — Tautas saskaņas partijas frakcija Lūdzu!

L.Kuprijanova

(TSP). Paldies! Cienījamie kolēģi, mēs tādēļ arī noņēmām savu priekšlikumu 57. pantā, jo patiešām otrajā lasījumā bija principiāli izlemts jautājums, ka mēs norēķināsimies gan par dzīvokli, gan par visu sakārtošanu ar sertifikātiem. Tagad iznāk, tad ir tāds diezgan rets gadījums, ka jau trešajā lasījumā principiāli maina, tas ir principiāls jautājums, jo es gribētu jums atgādināt, ka mums vairākums tomēr ir tie mazaizsargātie. Ja mēs tā varētu traktēt. Un 80% no iedzīvotājiem pierādīt, ka viņi ir mazaizsargāti, man nekas nebūtu pretim. Ja viņi visi iet ar latiem. Un beigu beigās, ja sertifikātiem ir vērtība, ja mēs turpinām tiem uzticēties, es neredzu nekādus šķēršļus, lai visu privatizācijas procesu veiktu ar sertifikātiem. Es arī lūdzu jūs atbalstīt mūsu iepriekšējo balsojumu un atbalstīt otrā lasījuma redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša — "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Marjaša

(LC). Cienījamie kolēģi! Šis ir tas gadījums, kad man ir jāatbalsta Seiles kundzes un Kuprijanovas kundzes motīvi. Kaut gan man jāsaka, ka mēs pārāk konsekventi neesam. Tad, kad bija balsots par to, lai īres tiesības ieskaitītu, tās, kas ir samaksātas latos, tad pēc Seiles kundzes priekšlikuma, viņa atbalstīja Gaiļa kunga priekšlikumu, mēs atbalstījām un pieņēmām to, ka viena daļa pilsoņu, kuri ir samaksājuši naudā par tiesībām īrēt dzīvokli, izrādās jau ir samaksājuši naudā par privatizāciju. Nu bet būsim konsekventi! Šeit gan ir pilnīgi pareizi — par visiem šiem pakalpojumiem no cilvēkiem nevar ņemt latus, bet principā tam visam ir jābūt par sertifikātiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates ir pabeigtas. Referents var komentēt, bet lūdzu dot zvanu! Lūdzu, komentējiet, ja vēlaties!

J.Bunkšs.

Pirms balsojuma vienīgais, uz ko es vēlētos norādīt, ka komisijas atbalstītajā... piedāvātajā tagad jaunā 66. panta redakcijā ir likts šis te uzsvars uz sociāli mazaizsargātām un maznodrošinātām personām. Un šīm personām tātad saskaņā gan ar iepriekšējo 57. panta redakciju, gan arī ar šo pirmo daļu, kas ir iekļauta tagad jaunajā 66. pantā, ir tiesības norēķināties par dzīvojamās mājas tehnisko izpildi, kā arī par pakalpojumiem, kas ir saistīti ar izpildes... šo dzīvojamo māju privatizāciju, norēķināties ar privatizācijas sertifikātiem. Komisija atbalstīja šajā gadījumā Ministru prezidenta priekšlikumu tikai attiecībā uz pārējām personām, kuras piedalās šajā privatizācijas procesā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu uzmanību! Par kārtību, kādā mēs balsosim par šo pantu, par tā redakciju. Tā kā komisija ir ņēmusi vērā gan savus ierosinājumus, gan Ministru prezidenta ierosinājumus un apvienojusi to vienā redakcijā, tad acīmredzot ir balsojams 66. pants komisijas redakcijā un tas pat nav balsojams pa daļām, jo vai nu tas tiek pieņemts, vai arī paliek 70. panta redakcija otrajā lasījumā.

Par procedūru, lūdzu, Aivars Endziņš!

A.Endziņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Varētu vēl nosacīti piekrist jums attiecībā uz balsojumu par pirmo un par otro daļu, bet trešā daļa, te atbildīgā komisija piedāvāja pārcelt līdzšinējā 71. panta otro daļu, kā 66. panta trešo daļu precizētā redakcijā. Un tas ir pavisam atsevišķs un nav saistīts ar šiem priekšlikumiem, par kuriem šeit izvērsās diskusija. Tā kā trešā daļa katrā gadījumā ir obligāti balsojama atsevišķi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad es nolasīšu komisijas priekšlikumu 66. panta redakcijai: "Dzīvojamās mājas privatizācijas tehniskās izpildes apmaksa. Nodokļi un nodevas. Pirmā daļa — par dzīvojamās mājas privatizācijas tehnisko izpildi, kā arī par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas privatizāciju, visas personas, izņemot šā panta otrajā daļā minētās personas, norēķinās latos Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmēros. Otrā daļa — sociāli mazaizsargātie un maznodrošinātie īrnieki par privatizācijas komisijas sniegtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa privatizāciju, var maksāt ar privatizācijas sertifikātiem." Un trešo daļu balsosim atsevišķi. Vai par procedūru vēl ir kādas iebildes vai citi priekšlikumi? Nav. Lūdzu, balsosim par šo komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 51, atturas—- 15.

Tagad, lūdzu... līdz ar to paliek 70. panta otrā lasījuma redakcija.

J.Bunkšs.

Pirmās un otrās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Jā. Tagad trešo daļu mēs varam pie balsojuma pievienot klāt šeit vai tā būtu pievienojama citā vietā?

J.Bunkšs.

Nu, šeit pat var.

Sēdes vadītājs. Labi. Par trešo daļu ir iebildes? Nav. Tad it kā nekas arī nebūtu vairāk balsojams. Lūdzu nākošais pants.

J.Bunkšs.

Līdzšinējais 71.pants ir izteikts kā jauns 67.pants. Atbildīgā komisija iesaka izteikt pirmo daļu līdzšinējā pantā kā jaunu pirmo un otro daļu. Nosakot, ka valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi 60% apmērā ieskaitāmi pašvaldības īpašuma privatizācijas fondā kā nodalīta šā fonda sastāvdaļa un izmantojami vienīgi dzīvojamo māju privatizācijas procesa finasēšanai.

Savukārt otrajā daļā, atlikums tātad 40%, ir ieskaitāmi valsts īpašuma privatizācijas fondā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Lūdzu tālāk!

J.Bunkšs.

Komisija atbalstīja Ministru prezidenta priekšlikumu — papildināt šo pantu, līdzšinējo 71.pantu, ar jaunu trešo daļu. Tā daļēji bija iestrādāta jaunā 66.panta redakcijā. Bet, tā kā 66.pants jau ir nobalsots, tad šeit atsevišķi balsojumi, man šķiet, nav nepieciešami.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs.

Līdzšinējais 72.pants ir izteikts kā jaunais 68.pants. Atbildīgā komisija neatbalstīja deputātes Seiles priekšlikumu — 72.pantu izteikt šādā redakcijā: "Strīdus, kas saistīti ar dzīvojamo māju privatizāciju, izskata tiesas saskaņā ar šo likumu un zemes privatizācijas likumiem." Šajā likumā mēs esam iestrādājuši, ka pirms griešanās tiesā ir iespējama arī strīdu izskatīšana administratīvā kārtā attiecīgajā domē vai padomē. Mēs, balsojot par otro lasījumu, pieņēmām Seiles kundzes priekšlikumu, ka šī strīdu izskatīšana tiek izņemta no Centrālās dzīvokļu privatizācijas komisijas kompetences, taču to, ka šo administratīvo kārtību, ņemot vērā, ka tieši dzīvokļu privatizācijas komisijām saskaņā ar šo likumu ir pietiekoši lielas tiesības pastāvīgi risināt dažādus ar privatizāciju saistītus jautājumus, ka būtu lietderīgi, ka tieši šī tehniskā izpilde un tādi nelieli strīdi tiktu izskatīti vispirms attiecīgajā domē vai padomē. Un tikai tad, ja tiešām šis strīds ir nopietns un skatāms tikai tiesā, arī šajā likumā ir noteikts, kurā gadījumā ir tiesā strīdi skatāmi, tad strīdi ir skatāmi tiesā. Līdz ar to deputātes Seiles priekšlikums šajā gadījumā ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Anna Seile — Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile

(LNNK). Cienījamie deputāti! Man liekas, ka mums ir jāizšķiras, vai mēs pa īstam gribam šos dzīvokļus privatizēt vai ne. Jā, tik tiešām Pašvaldības komisija pirmajos likuma lasījumos bija iestrādājusi tādu normu, ka visus strīdus izskata Centrālā dzīvokļu privatizācijas komisija. Es iesniedzu labojumu, ka nē, nevajag visus šos priekšlikumus skatīt šajās komisijās, jo attiecībā uz dzīvokļiem, kādi tad var būt šie strīdi? Es jums nolasīšu, kas ir paredzēts, kādus strīdus tagad izskatīs ne nu vairs Centrālā zemes komisija, jo pa šo starplaiku Pašvaldību komisija ir izstrādājusi tādu priekšlikumu, ka tieši pašvaldības dome skatīs visus strīdus. Kādus strīdus viņi skatīs paralēli visiem saviem pienākumiem, kas viņiem jau tagad ir. Tātad par privatizācijas objekta vērtību. Vairāk vai mazāk sertifikātu par vienu vai otru istabu, kuru privatizēs. Par nomā nododama vai privatizājama zemes gabala platību. Lūk, visus šos strīdus tagad skatīs dome. Mans ierosinājums ir, skaidri un gaiši, ja ir šie strīdi, var griezties tajā institūcijā, kas viņu aprēķina, noskaidrot. Pēc darbības Zemes komisijā, es esmu sapratusi, ka šādus jautājumus apstrīdēt nemaz nav iespējams. Viens cilvēks, piemēram, nāks un teiks: "Manai mājai ir cauri griesti, jūs esat aprēķinājuši manas dzīvojamās platības izmaksas par lielām!" Cits varbūt teiks, ka ir nolauzts kāpņu rokturis, un visus šos jautājumus skatīs pilsētas dome. Kad tad notiks tā privatizācija? Ja cilvēkam ir jāiet uz tiesu apstrīdēt šīs izmaksas, kāpņu rokturus vai liekos kvadrātmetrus, ja viņš netiek galā ar konkrēto institūciju, tad viņš padomā, vai iet uz tiesu vai neiet, bet administratīvā kārtībā dome vairs neko citu nespēs, tā tikai izskatīs šos strīdus. Es jums to saku no Centrālās zemes komisijas pieredzes. Tādēļ es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, kurš paredz to, ka visi šāda rakstura strīdi, pirmām kārtām, jākārto un jānoskaidro konkrētajā institūcijā un pēc tam — uz tiesu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu — Jānis Lagzdiņš — "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš

(LC). Kolēģi deputāti! Seiles kundzei ir taisnība tajā ziņā, ka nevajadzētu pārāk daudz strīdu un sūdzību izskatīt pašvaldību institūcijās - domēs un padomēs, jo šīm pašvaldībām tiešām ir daudz darba. Bet, godātie kolēģi, es gribu tomēr jums atgādināt, ka pašvaldību domes (padomes) neizskata strīdus, kas rodas starp diviem dzīvokļu īrniekiem. Teiksim, par tiesībām privatizēt. Vārdu sakot, domes (padomes) neizskata strīdus, kas rodas starp fiziskām personām, cilvēkiem vai īrniekiem.

Dome (padome) izskata tikai trīs veida sūdzības, kuras iesniedz personas, kuras vēlas privatizēt dzīvokli, un šeit nav viss strīds starp divām fiziskām personām, bet sūdzība par Privatizācijas komisijas rīcību, pieņemot lēmumu tehniskajos jautājumos. Nevis juridiska rakstura jautājumos, nevis jautājumos par likuma interpretēšanu, bet, piemēram, par objekta vērtības noteikšanu. Par platības noteikšanu. Tie ir izteikti tehniski jautājumu. Es gribētu, godātie kolēģi, jūs informēt par to, ka mūsu valstī ir 550 pagastu un pilsētu pašvaldības, bet mums ir tikai 40 tiesas. Un tiesām jāizskata ārkārtīgi smagas un sarežģītas lietas gan zemes jautājumos, gan ļoti daudzas civillietas. Sarežģītas īpašumu lietas. Krimināllietas. Un Augstākā tiesa, izvērtējot šo pantu, šīs normas, lūdza nepārslogot ar ārkārtīgi vienkāršām un elementārām lietām mūsu tiesu institūcijas, kuras jau tā šajā reformu periodā netiek galā ar saviem pienākumiem, kaut strādā ļoti labi. Bet rajonu tiesnešiem diemžēl vairāk vienlaikus jāizskata dažkārt nekā 100 lietas. Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinu tomēr šīs vienkāršās, elementārās sūdzības, kuras dažkārt radīsies tehniskos jautājumos, atļaut tās izskatīt kādā no 550 pašvaldību domēm vai padomēm. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Vai referents vēlas komentēt? Nevēlas.

Lūdzu, zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātes Seiles priekšlikumu 72.pantam. Sūdzību un strīdus izskatīšanas kārtība. "Strīdu, kas saistīti ar dzīvojamo māju privatizāciju, izskata tiesas saskaņā ar šo likumu un zemes privatizācijas likumiem." Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 22, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad, lūdzu, jābalso par komisijas priekšlikumu. Pret bija 17, nevis 11. Stenogrammai. Es atvainojos! Rezultāts bija šāds: 31 - par, 22 - pret, un 17 - atturējās. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija šajā punktā ir...

Sēdes vadītājs. Mums jābalso tagad par komisijas priekšlikumu, jo deputātu priekšlikums ir noraidīts, bet komisijai ir sava redakcija. Būtu jābalso par komisijas priekšlikuma pirmo daļu. "Pašvaldības domes(padomes) kompetence strīdus izskatīšanā. Pilsētas dome un pagasta padome izskata visus strīdus, kas saistīti ar dzīvokļa neapdzīvojamo telpu, mākslinieku darbnīcu, viendzīvokļu un daudzdzīvokļu māju privatizācijas tehnisko izpildi, tas ir, ar:

1) privatizācijas objekta vērtības noteikšanu;

2) nomā nododamo vai privatizējamā zemes gabala platības noteikšanu;

3) privatizācijas objekta pirkuma maksas noteikšanu.

Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 14, atturas - 15. Ir pieņemts. Tagad, kā mums te savietot nākošās lietas? Referent, lūdzu!

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija arī šajā jaunajā 68.pantā ir redakcionāli precizējusi atsauces un izslēgusi vārdus "rajona padome" saskaņā ar iepriekšējiem balsojumiem.

Sēdes vadītājs. Nākošais ir Annas Seiles priekšlikums. Deputātes Seiles priekšlikums būs - izslēgt 73, 74.un 76. pantu. Deputāte to noņem.

Deputāts Endziņš. Par procedūru vai par pantu konkrēti? Lūdzu, Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš".

A.Endziņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Es atvainojos, tas nav īsti pēc Kārtības ruļļa, bet līdz ar mūsu balsojumu par šīs pēdējās redakcijas 66.pantu, kad tika atstāts iepriekšējā - otrā lasījuma 70.pants, otrā lasījuma redakcija, šeit otrajā daļā ir atsauce pēc vārda "latos", "izņemot šā likuma 57.panta pirmajā daļā minēto gadījumu". Es pārbaudīju pa šo laiku tekstu, mēs 57.pantu izslēdzām un no tā 57.panta pārcēlām šeit šo uz otro daļu. Šajā gadījumā situācija ir tāda, ka, ja saglabājas un tiek galīgajā redakcijā pieņemts šis 70.pants jeb tagad - 68.pants, bet otrā lasījuma redakcijā, tad šī piebilde "izņemot šā likuma 57.panta pirmajā daļā minēto gadījumu" nu ir absolūti lieka. Es aicinu cienījamo Saeimu šajā gadījumā acīmredzot piekrist, ka to varētu kā tehnisku labojumu sakarā ar balsojumu svītrot ārā. Paldies! (No zāles deputāte Anna Seile: "Nav minēts 57.pants!")

Sēdes vadītājs. Labi apdomājiet un tad, lūdzu, sakiet!

J.Bunkšs.

Man ir ieteikums atbalstīt Endziņa kunga priekšlikumu, jo tiešām šīs daļas pēdējā daļa ir pilnīgi lieka. Jo 57.pantā bija atsauce uz maznodrošinātajiem un mazaizsargātajiem. Bet šobrīd mums šis loks, kas norēķinās ar privatizācijas sertifikātiem, ir paplašināts. Tie ir visi, kas piedalās privatizācijas procesos.

Sēdes vadītājs. Bet tad, lūdzu, arī nolasiet, kas mums šeit ir lieks.

J.Bunkšs.

Līdzšinējā 70. panta redakcijā vai attiecīgi tagad 66.panta jaunajā apstiprinātajā redakcijā, otrajā daļā ir nepieciešams svītrot vārdus- pēdējo palīgteikumu: "izņemot šā likuma 57.panta pirmajā daļā minēto gadījumu". Tas ir tas, par kuru runāja Endziņa kungs.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebilžu? Tas ir precizējums, un pateiksimies deputātam Aivaram Endziņam, ka viņš ir izpētījis šīs lietas. Mēs tagad to svītrojam. Nav iebilžu? Nav.

Lūdzu, par 68.pantu - tagadējo 68.pantu vēl ir kaut kas sakāms otrajā daļā?

J.Bunkšs.

Ņemot vērā to, ka Seiles kundze pareizi atzīmēja, ka mēs konceptuāli esam jau vienojušies un viņas pirmo priekšlikumu esam pieņēmuši. Līdz ar to viņa noņēma priekšlikumu - izslēgt 73., 74., 75. un 76.pantu. Līdz ar to viss 68.pants ir komentēts un, manuprāt, ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl tas nav pieņemts. Mums vēl otrā daļa. Mēs nobalsojām par pirmo daļu. Par otro daļu nav iebildes deputātiem? Nav. Par pantu kopumā arī nav iebildes? Nav. Lūdzu, 69. pantu.

J.Bunkšs.

Līdzšinējais 73.pants ir izteikts kā jaunais 69.pants. Un šeit citu labojumu nav šajā pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs.

Līdzšinējais 74.pants ir izteikts kā jaunais 70.pants, un atbildīgā komisija ir izdarījusi redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav.

J.Bunkšs.

Līdzšinējais 75.pants ir izteikts kā jaunais 71.pants. Citu grozījumu un labojumu šeit nav.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs.

Līdzšinējais 76.pants ir izteikts kā jaunais 72.pants. Atbildīgā komisija atbalstījusi Juridiskās komisijas priekšlikumu un izslēgusi līdzšinējā 76.panta pirmās daļas otro punktu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk!

J.Bunkšs.

Līdz ar to pieņemts arī tieslietu ministra priekšlikums, jo viņam bija analoģisks priekšlikums, kādu iesniedza Juridiskā komisija.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu?

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija atbalstīja Tautas saskaņas partijas iesniegto redakciju par līdzšinējā 76.panta pirmās daļas 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija atbalstīja arī tieslietu ministra priekšlikumu, un līdzšinējā 76.panta 4.punkts ir izslēgts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija ir redakcionāli precizējusi līdzšinējā panta 5.punktu, kā arī izslēgusi līdzšinējās 76.panta pirmās daļas 6.punktu. Tas ir saistībā ar grozījumiem, kurus mēs izdarījām attiecīgajos pantos, kur bija runa par sociālajām dzīvojamām mājām.

Sēdes vadītājs. Par pēdējo priekšlikumu jūs runājāt?

J.Bunkšs.

Ir pieņemts arī tieslietu ministra priekšlikums daļēji. Un līdzšinējā 76.panta pirmās daļas 6.punkts ir izslēgts no šā panta.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Līdz ar to 72.pants ir pieņemts.

J.Bunkšs.

Līdzšinējais 77.pants ir izteikts kā jaunais 73.pants, un nav atbalstīts Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums - izslēgt panta 3. punktu.

Sēdes vadītājs. Frakcijas deputāti nelūdz balsojumu, piekrīt skaidrojumam, kurš bija visai skops. Līdz ar to 73.pants ir pieņemts.

J.Bunkšs.

Līdzšinējais 78.pants ir izteikts kā jaunais 74.pants. Atbildīgā komisija atbalstīja Juridiskās komisijas priekšlikumu un redakcionāli precizēja līdzšinējā 78.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija ir atbalstījusi arī Ministru prezidenta priekšlikumu. Līdzīgu priekšlikumu ir izteikusi Kristīgo demokrātu savienības frakcija un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Līdzšinējā 78.panta otrā daļa ir papildināta ar terminu "dienesta dzīvokļi".

Sēdes vadītājs. Par šiem papildinājumiem nav iebilžu? Nav. Nākošais priekšlikums!

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija noraidīja Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikumu, kur bija ieteikts, ka netiek privatizēti dzīvokļi ēkās, kuru nodilums pārsniedz 75% un kuri ar pašvaldības lēmumu atzīti par neatbilstošiem sanitāri tehniskām prasībām. Ņemot vērā to, ka šis likums paredz gan mājas privatizāciju kopumā, arī šādi dzīvokļi šādās mājās vai pati māja kopumā būtu privatizējama un droši vien privatizētājs ar šo māju varētu tikt labāk galā nekā pašreizējās valsts un pašvaldību institūcijas. Tāpēc būtu nepareizi, ja šīs mājas, ar kurām šobrīd netiek galā pašvaldības un valsts, īpaši tas attiecas uz bijušajām šīm te Krievijas armijas dzīvojamām mājām, ka tās paliktu joprojām valsts vai pašvaldību atbildībā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš

(LC). Kolēģi deputāti! Es gribētu, lai jūs atbalstītu komisijas viedokli, jo acīmredzot kristīgie demokrāti ir labi domājuši, bet nav ņēmuši vērā vienu niansi, proti, ka likumprojekts pēc otrā lasījuma paredz tikai un vienīgi brīvprātīgu dzīvokļa privatizāciju. Un katrs dzīvokļa īrnieks pats izlems, vai viņš savu avārijas māju privatizēs vai neprivatizēs. Daudzviet avārijas māju īrnieki, kas īrē dzīvokļus nelielās koka mājās, kurās varbūt ir tikai daži dzīvokļi, tieši vēlas šos dzīvokļus privatizēt par dažiem desmitiem sertifikātu, lai pēc tam šo māju nojauktu un ar laiku uzceltu tur individuālo dzīvojamo māju. Tā kā īrnieki paši izvēlēsies. Nav jau piespiedu privatizācija! Ja būtu piespiedu privatizācija, tā būtu savādāka lieta. Tā ka es aicinātu komisijas redakciju atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Frakcijas deputāti piekrīt šim skaidrojumam un komisijas viedoklim. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Lūdzu referentu tālāk! Mums līdz ar to nav jābalso.

J.Bunkšs.

Analoģisks priekšlikums ir iesniegts arī no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra puses.

Sēdes vadītājs. Esam šo lietu jau izlēmuši.

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija iesaka papildināt pantu ar jaunu trešo daļu. Tas ir saistībā ar priekšlikumu pie 18.panta par šī panta trešās daļas pārcelšanu. Tādā veidā apkopojot šajā pantā visus tos gadījumus, kad dzīvojamās mājas vai atsevišķas dzīvojamo māju daļas netiek privatizētas.

Sēdes vadītājs. Par 74.panta redakciju nav iebilžu deputātiem komisijas piedāvātajā variantā? Nav. Līdz ar to esam akceptējuši.

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija arī iesaka papildināt šo pantu ar jaunu ceturto daļu, ka privatizācijai netiek nodotas tās dzīvojamās mājas, par kuru saglabāšanu valsts īpašumā Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Mēs jau pantu kopumā esam akceptējuši. Nebija iebilžu.

J.Bunkšs.

Tālāk atbildīgā komisija iesaka papildināt likumu ar jaunu 75.pantu. Kārtība, kādā atzīstamas īpašuma tiesības uz dzīvojamām mājām. Šajā pantā ir noteikts, pirmajā daļā - kas ir tās mājas, kuras ir atzīstamas par pašvaldības īpašumā esošām. Otrā daļa nosaka, ka visas valsts pārvaldes institūcijas, kā arī iestāžu un uzņēmumu bilancē esošās dzīvojamās mājas ir nododamas pašvaldībām privatizēšanai, kā arī saskaņā ar jau izskatītiem jautājumiem, arī to rajonu pašvaldību bilancē esošās dzīvojamās mājas, kurām tāda ir, ir nododamas attiecīgās pilsētas vai pagasta pašvaldībām. Gan valsts māju nodošanas gadījumā, gan rajonu pašvaldību bilancē esošo māju gadījumā ir paredzēts, ka arī attiecīgie izdevumi jāsedz šīm gan valsts, gan rajonu pašvaldības struktūrām.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas piezīmes par 75.panta redakciju? Lūdzu! Atklājam debates par komisijas ierosināto redakciju. Anna Seile - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.

A.Seile

(LNNK). Cienījamie deputāti! Šis priekšlikums ir radies no jauna. Tas ir ārkārtīgi būtisks, un šeit ļoti gribētos, lai debatēs piedalītos vairāki deputāti un neatstātu tā vienkārši bez ievērības un vienkārši nobalsotu par šo punktu. Te ir iestrādātas vairākas pretrunas.

Sēdes vadītājs. Pantu.

A.Seile.

Jā. Par 75.pantu. Es mēģināšu komentēt visus trīs apakšpunktus. Ja pirmajā apakšpunktā ir iestrādāta norma, ka visas bilancē esošās dzīvojamās mājas, šī likuma 10.pantā minētās dzīvojamās mājas ir atzīstamas par pašvaldības īpašumu. Šāda norma ir pretrunā ar zemesgrāmatu likumu, kur tomēr tiek prasīts, lai zemesgrāmatā šis īpašums tiktu noformēts. Ja arī šāda norma ir, ja tā tiek iestrādāta, tad pārejas noteikumos vajadzētu iestrādāt kādu citu kārtību, vai nu labot šo zemesgrāmatu likumu vai kā citādi.

Tālāk. Visas valsts pārvaldes institūciju bilancē esošās dzīvojamās mājas, izņemot tās, par kuru saglabāšanu valsts īpašumā Ministru kabinets pieņēmis atsevišķu lēmumu, ir nododamas pašvaldībām. Tas ir ārkārtīgi radikāls lēmums. Varbūt pašvaldības grib un varbūt arī negrib. Mēs jau esam uzticējuši pašvaldībām visas apkures problēmas, visu. Un varbūt vēl arī šīs pussagruvušās mājas, kādas bieži vien ir valsts objektos palikušas, arī tās nododam pašvaldībām. Vai tās ir tam gatavas? Gribētos dzirdēt šeit arī attiecīgo pašvaldību pārstāvju atzinumu. Es domāju šajā sakarībā arī par, piemēram, Valsts mežu dienestam piederošajām mājām. Tātad būs vajadzīgs kaut kāds atsevišķs saraksts jāapstiprina ministru kabinetam, ka šīs ēkas paliks valstij, un tad tās privatizēs kaut kādā noteiktā kārtībā. Šādi noteikumi radīs ārkārtīgi lielas domstarpības. Es domāju, ka šīs īpašuma tiesības visas jau zināmā mērā ir noteiktas — kas ir valsts un kas ir pašvaldību īpašums, un ka nebija vajadzīga šāda norma, kas varbūt ieviesīs neparedzētas sekas.

Un visbeidzot. Šeit ir minēts, ka visas rajonu pašvaldību bilancē esošās dzīvojamās mājas ir nododamas to pilsētu un pagastu pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā tās atrodas. Nu kas tās var būt par ēkām? Acīmredzot tie var būt kaut kādi lieli objekti, kuriem priekšā stāv privatizācija. Un kas tagad notiks? Visas šīs ēkas, kuras bija līdz šim rajona pakļautībā, tagad ar varu nodos šai pašvaldībai. Un ja nu šie iemītnieki, kas tajās mājās ir vai varbūt nemaz nav vēl iekšā, ja nu viņi nespēs maksāt par apkuri un visu pārējo? Un ja nu pašvaldība nepaspēj līdz rudenim nokārtot arī visus šos apkures jautājumus? Šiem ierosinājumiem ir divas puses, un es ļoti vēlētos, lai debates būtu nedaudz izsmeļošākas, jo man stipri radīja bažas visi šie trīs priekšlikumi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tātad mēs izskatām 75.pantu. Palicis vēl viens pants un pārejas noteikumi. Tagad ir pārtraukums. Bet pārtraukumā nedosimies. Izskatīsim Saeimas "Latvijas ceļa" frakcijas deputātu iesniegumu. Deputāti Elferts, Panteļējevs, Inkēns, Indulis Bērziņš, Lībane, Zvaigzne, Bordāns, Pavlovskis, Seiksts un Andersons lūdz turpināt sēdi bez pārtraukuma. Jautājums ir pieņemams, Saeimai balsojot. Balsosim par priekšlikumu turpināt sēdi bez pārtraukuma. (No zāles: "Neko darīt, būs jāstrādā!") Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 7, atturas - 6. Turpinām sēdi.

Mums ir atklātas debates par 75.pantu. Ruta Marjaša vēlējās nākt tribīnē. Ruta Marjaša - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Marjaša

(LC). Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka vispār trešajā lasījumā, vienā lasījumā pieņemt tik kardinālas tiesību normas ir pārsteidzīgi un nepareizi. Jūs atceraties, mēs pavisam nesen pieņēmām likumu "Par valsts un pašvaldību zemēm", kurā bija noteikts princips.

Ja uz zemes atrodas valsts piederoša ēka, šī zeme pieder valstij. Ja uz zemes atrodas pašvaldībai piederoša ēka, šī zeme pieder pašvaldībai. Tagad šajā likumā, kur runa ir pavisam par kaut ko citu, par dzīvokļu privatizāciju, mēs pēkšņi trešajā lasījumā mēģinām iestrādāt normu, kurā mēs būtībā izmainām šo principu, par kuru bija runa, tanī jau pieņemti trīs lasījumos pieņemtā likumā, un vienkārši gribam iestrādāt normu, ar kuru valsts nodod pašvaldībām visas viņas īpašumā, jo bilancē tā šodien ir, kamēr nav iereģistrēta Zemesgrāmatās, nodot viņām. Protams, tā ir doma, par kuru būtu jādomā, bet es domāju, ne šā likuma ietvaros, bet es domāju tuvākajā laikā, ja šī problēma parādīsies, mums vajadzētu izpētīt reālo situāciju, cik daudz vispār tādu namu ir, teiksim, uzņēmumam. Es personīgi zinu, ka Latvijas Tehniskās universitātes bilancē atrodās liela daudzdzīvokļu māja. Vai tā Tehniskā universitāte būs tik... un tur dzīvo Tehniskajai universitātei piederošas personas, īrē, protams, viņas acīmredzot gribēs privatizēt, bet vai Tehniskā universitāte ir ieinteresēta nodot šo namu pašvaldībai. Varbūt ir un varbūt nav, mums nav tādu ziņu. Es domāju, mums vajadzētu izpētīt reālo situāciju un pēc tam vajadzības gadījumā atgriezties un varbūt pieņemt speciālu, teiksim, likumu vai papildināt iepriekšpieņemto likumu par valsts un pašvaldību īpašumu. Katrā ziņā es ierosinātu šo jauno 75.pantu neatbalstīt.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andrejs Krastiņš.

 

Sēdes vadītājs. Turpinām debates. Deputāts Anatolijs Gorbunovs. Lūdzu! "Latvijas ceļš".

A.Gorbunovs

(LC). Godātais Prezidijs! Godātie kolēģi! Varbūt referentam vajadzētu izskaidrot plašāk šīs lietas būtību. Man liekas vismaz, ja runājam par valsts īpašumu un šeit jau Seiles kundze mazliet pieskārās problēmai, kas saistīta ar mežīpašumiem, arī ar mežsargu mājām. Es tā iedomājos, ja tagad vajadzēs visu to procedūru tādā veidā, ka vispirms nodot tās pašvaldībām un pēc tam no pašvaldībām sākt to procedūru tālāk. Tā ir vesela starpprocedūra, un vai tā ir vajadzīga, it sevišķi šajā gadījumā. Es saprotu, kur vēlas kaut kādas strukturālas pārmaiņas izdarīt, bet mežsarga māja vienmēr ir bijusi un paliks mežsarga māja, tur jau neradīsies kaut kas jauns mežā ar citu nozīmi vai kā citādi. Un it sevišķi, ja tas būs Meža ministrijas tālākajā rīcībā un pārziņā un tiks veikta šī privatizācija, tad tas tiešām tā paliks, bet es varu iedomāties, nodos pašvaldībai, kurai varbūt... kura varbūt Rīgā atrodas. Rīgai tagad daudz zemes būs, Rīgas apkārtnē un Rīgas mežos, tad Rīgas pašvaldība varbūt mežsarga mājā vēlēsies pavisam kaut ko citu iekārtot atbilstoši pilsētas vajadzībām, bet mežs tur prasa savu. Tāpēc man arī tāds visai aktuāls jautājums rodas sakarā ar šo jauno pantu un varbūt tad varētu skaidrojumu, lai mēs tad varētu arī balsot pārliecinātāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Raimonds Jonītis, lūdzu! "Latvijas ceļš".

R.Jonītis

(LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Es tomēr domāju, ka šī redakcija, kas atbildīgās komisijas piedāvājumā parādīsies tiešām tikai trešajā lasījumā, ir ārkārtīgi nepieciešama, jo ne jau ir runa par tiem dienesta dzīvokļiem vai tām dienesta dzīvojamām mājām, kuras valstī būtu jāsaglabā, tad jau mums nebūtu jārunā par šo likumu par dzīvokļu privatizāciju vispār. Šeit šī atruna ir paredzēta, ka Ministru kabinets ar savu īpašo lēmumu patur šīs dzīvojāmās mājas vai dienesta dzīvokļus īpašumā. Tas attiecas tikai uz to, ka pašlaik valsts īpašumā ir ārkārtīgi daudz šo dzīvojamo namu, un, lai par katru dzīvojamo namu nebūtu jāpieņem atsevišķs Ministru kabineta lēmums nodot to pašvaldībai un pašvaldībai, tas ir jānodod tajā gadījumā, ja mēs šo namu gribam privatizēt, jo mēs esam paredzējuši, ka pašvaldības ir šī dzīvojamo namu privatizācijas procesa veicējas. Ja mēs negribam, ka tas viss notiek ar atsevišķiem Ministru kabineta lēmumiem par atsevišķām dzīvojamām mājām jeb dzīvojamiem namiem, kā tas pašreizējā brīdī notiek pie uzņēmumu nodošanas privatizācijai, kad vienmēr ir klāt papildu saraksts par citiem dzīvojamiem sociālās nozīmes objektiem, kas tiek nodoti pašvaldībai saskaņā ar visiem valdības un Saeimas izstrādātiem nolēmumiem, es domāju, ka šī redakcija ir pietiekoši aptveroša un Ministru kabinetam un attiecīgām valsts institūcijām šie dienesta dzīvokļi nepieciešami, tātad viņi sagatavos šos konkrētos sarakstus par tiem, kas atstājami valsts īpašumā. Šis izņēmums šeit ir paredzēts, bet, ja mēs negribam šo procesu ievilkt vēl uz kādiem 12 vai 20 gadiem, katram dzīvojamam namam veidojot šo inventarizācijas plānu un katru no tiem apstiprinot Ministru kabinetā, tad šī redakcija būtu atbalstāma. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.

P.Tabūns

(LNNK). Paldies, ka Seiles kundze pamanīja un pievērsa mūsu uzmanību un ne velti atbalstīja arī citi deputāti, ka nevajadzētu, arī Marjašas kundze teica, ka šo pantu nevajadzētu atbalstīt, un tam ir patiešām būtisks pamats. Šis likumprojekts ilgi grūti tapa, bija milzīgi strīdi, ļoti labi zinām par šo dzīvokļu obligāto privatizāciju. Kā mainījās šī nostāja šeit Saeimā un ārpus Saeimas. Arī šeit par šiem objektiem, par kuriem ir runa, faktiski mēs nezinām, kas tie tādi ir. Mēs īsti... mums neviens nevar paskaidrot. Varbūt patiešām šeit kāds no pašvaldībām var ļoti sīki izstāstīt, kas tie būs par privatizējamiem objektiem, kurus nāksies pārņemt pašvaldībām un nāksies no saviem līdzekļiem, tā sakot, uzturēt tālāk un atbildēt par tiem un tā tālāk. Tā tik pēkšņi tādu, nu, jāsaka ļoti atbildīgu pantu ieviest trešajā lasījumā, kad mums nav īsta priekšstata, es lūgtu jūs patiešām neatbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Otrreiz - 5 minūtes! Pēc tam - Jānis Lagzdiņš.

A.Seile

(LNNK). Cienījamie deputāti! Spēkā esošā likumdošana pieļauj, ka valsts var nodot pašvaldībai savu dzīvojamo fondu. Lūk, tādā kārtībā vajag šo lietu risināt, nevis pieņemt atsevišķu lēmumu, ka valstij paliks, kas tai vajadzīgs, un viss pārējais — lūdzu, pašvaldībām! Es vēl jums gribu pateikt, ka visa šī likuma būtība, ja šo pantu nobalsot, ir apmēram tāda, ka Ministru kabinets atraisās no visa šī privatizācijas procesa, uzgrūzdams pašvaldībām šo nesakārtoto likumu un visas tās sekas, kas no tā izraisās. Un tāpēc es aicinu šo pantu izslēgt. Tas nebija ne pirmajā, ne otrajā lasījumā, uzradās pēkšņi un atgādinu vēlreiz, ka spēkā esošā likumdošana pieļauj valstij uzdāvināt pašvaldībām visus savus īpašumus, ja viņa to grib, bet nevis masveidā atdot visu to, daudz neizvērtējot un paturot sev tikai to, ko grib.

Sēdes vadītājs. Godātā deputāte, mēs nevaram izslēgt neesošu pantu, mēs balsosim par to, lai tas būtu, un deputāti tad lems, kā. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi! Es domāju, ka šī problēma nav tik smaga, kā varbūt mēs šeit iztēlojamies, bet smaga tā nebūs tikai tad, ja vienlaikus ar šo dzīvojamo māju vai nu vienreizēju juridisku nodošanu pašvaldībām vai pakāpenisku nodošanu pašvaldībām mēs arī pašvaldībām reizē atlīdzināsim tos izdevumus, kas tām radušies pārņemot šos namus. Neatkarīgi no tā, kādā formā, Seiles kundze, mēs to darīsim, jo es domāju, šajā periodā gan valsts, gan pašvaldību institūcijas, gan viņu darbinieki būtu laimīgi, ja ir darbs, var kaut ko pārņemt, var kaut ko privatizēt, kaut ko darīt un reizē saņemt par to naudu. Es domāju, ka mēs esam nonākuši mūsu valsts attīstībā tādā stadijā jau, ka mēs varētu priecāties, ja mums ir kaut kāds darāms darbs un par to tiek maksāta nauda. Tātad problēma jau nav visā nodošanā, bet problēma ir finansiālā nodrošinājumā. Es gribētu, godātie kolēģi, jūs informēt, kāda šobrīd ir situācija. Šobrīd situācija ir tāda — ja mēs pieņemam, ka viss valsts un pašvaldību dzīvojamais fonds sastāda 100%, tad 90% jau tagad ir pašvaldību īpašums, tikai 10% ir valsts īpašums. Savukārt no šiem 90% pašvaldību īpašuma praktiski viss pieder pirmā līmeņa, respektīvi, pilsētu un pagastu pašvaldībām, turklāt likumprojekta 74.panta otrās daļas normas atbalstīja Pašvaldību savienība un pašvaldības. Tālāk, Gorbunova kungs, jūs runājāt šeit par mednieku mājām un līdzīgām...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, ne par mednieku mājām, par mežsargu!

J.Lagzdiņš.

Es atvainojos, par mežsargu mājām un līdzīgām mājām, kuras varētu uzskatīt par dienesta, tātad, dzīvojamām mājām. Diemžēl mūsu valstī šī dzīvokļu sistēma ir ārkārtīgi nesakārtota un ļoti daudzos gadījumos dažādi valsts darbinieki, pašvaldību darbinieki, kuriem pēc sava ieņemamā amata faktiski vajadzētu būt iemitinātiem dienesta dzīvokļos, faktiski dzīvo tā saucamos parastos dzīvokļos, ir noslēguši īres līgumu un, pat izbeidzot darba attiecības, diemžēl ne pašvaldība ne valsts institūcija nevar izlikt ārā šo darbinieku un iemitināt tur atbilstoši mežsargu vai kādas citas profesijas pārstāvi, kuram vajadzīga šī dzīvojamā telpa. Turklāt spēkā esošā likumdošana nepieļauj, ja, piemēram, mežsargs dzīvo kādā viendzīvokļa mājā, šī māja pieder pašvaldībai vai valstij, un, ja viņš ir noslēdzis īres līgumu, kamēr šis īrnieks - mežsargs, dzīvo šajā mājā, nevar pārveidot to par dienesta dzīvokli vai par dienesta māju. Neatkarīgās Latvijas laikā šīs lietas bija sakārtotas, bija mežsargiem dienesta zemes, bija šīs dienesta dzīvojamās mājas, diemžēl mūsu valstī ir ļoti šī lieta nesakārtota. Katrā ziņā, godātie kolēģi, ja arī šo normu izslēgtu, īpaši manuprāt sarežģījumi nevarētu rasties, tikai viena daļa no dzīvojamā fonda privatizācija aizkavētos. Paldies, godātie kolēģi, par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai vēl kāds vēlas runāt? Vai nav pieteikušies? Nav. Debates beidzam. Referents vēlas komentēt? Lūdzu, vārds referentam! Pēc tam zvanu!

J.Bunkšs.

Cienījamie kolēģi! Protams, šajā dokumentā parādās, ka tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, jo šādos dokumentos komisija apkopo tos priekšlikumus, kurus mēs esam saņēmuši, un jāsaka, ka mēs esam saņēmuši dažnedažādus priekšlikumus no dažādām valsts iestādēm, arī no pašvaldībām par to, ka no šī privatizācijas procesa būtu izslēdzamas dažādas, teiksim, mājas, kas pieder vai nu kādam resoram, teiksim, vai ministrijai, un šajā te gadījumā mēs nolēmām, ka, kas attiecas uz šī panta otro daļu, ka vai tā ir valsts nepieciešamība, teiksim, saglabāt šīs te mežsargu mājas vai universitātes mājas nenodot privatizācijai, vai tās ir bijušo lauksaimniecības tehnikumu mājas, kur viena daļa ir iekļauta kapitāla sarakstos, par šiem jautājumiem ir jāizšķiras valdībai pašai un jāizdomā, ja viņas ir vajadzīgs saglabāt kā šādas dienesta mājas, vai tā ir Aizsardzības vai Iekšlietu ministrija, tad valdība arī šīs mājas patur sev, uztur tās un nenodod privatizācijai.

Bez tam es gribu jūs informēt arī par to, ka attiecībā uz šo priekšlikumu, ka visas valsts pārvaldes institūciju mājas ir nododamas pašvaldībām, mēs neesam pieņēmuši pilnīgi uz savu iniciatīvu, šo priekšlikumu mums ir iesūtījusi Latvijas pašvaldību savienība.

Tas iesniegts mums oficiāli mūsu komisijā, un Latvijas pašvaldību savienība ar virkni citu priekšlikumu ieteica mums šādu procedūru. Protams, šeit dažādām pašvaldībām varbūt ir dažāda nostāja, taču arī praktiskajā seminārā Ventspilī izskanēja tā pati doma, ka privatziācijas procesā jāpiedalās un attiecīgajā teritorijā dzīvojamās mājas ir jāprivatizē kā viens vesels objekts. Tas atvieglotu risināt arī sociālos jautājumus un citas šādas lietas. Tāpēc es tomēr aicinātu šo pantu neizslēgt.

Kas attiecas uz trešo daļu, tad tik tiešām ir tā, ka rajonu pašvaldībām māju principā nav. Es varu minēt, teiksim, Cēsu rajonu, Daugavpils rajonu, kur rajona pašvaldībai vēl bilancē ir. Pārsvarā lielākajā daļā rajonu dzīvojamo māju nav. Tā kā es aicinātu atbalstīt komisijas redakciju un nobalsot par šo 75. pantu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, vai 75. pants, kura redakciju ierosina komisija, ir jānolasa? Tad, lūdzu, balsosim par komisijas piedāvāto 75. panta redakciju! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 27, atturas - 17. 75. pants komisijas redakcijā nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija iesaka līdzšinējo 79. pantu izteikt kā jauno 76. pantu. Te acīmredzot arī redakcija turpmāk mainīsies.

Sēdes vadītājs. Tas būs tagad 75. pants.

J.Bunkšs.

Jā, tas būs jaunais 75. pants, un šajā pantā atbildīgā komisija neatbalstīja tieslietu ministra priekšlikumu 79. pantā svītrot atsauci uz kooperatīvajiem dzīvokļiem un kooperatīvajām dzīvojamajām mājām, kā arī uz likumu par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju. Šeit šo priekšlikumu - svītrot atsauces - atbildīgā komisija neatbalstīja, bet, ņemot vērā tieslietu ministra priekšlikumu, ir precizētas attiecīgas panta daļas. Tā, piemēram, tagad jaunā 75. panta pirmajā daļā jūs varat redzēt šo redakcionālo papildinājumu. Galvenā problēma, kas rodas ar likumiem, ir tā, ka šajās mājās nav noteikta īpašnieka kopīpašuma domājamā daļa, kā arī nav noteiktas šo privatizēto dzīvokļu īpašnieku attiecības vai tiesības attiecībā uz zemi, kas atrodas zem mājas. Līdz ar to komisija šo tieslietu ministra priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Lūdzu tālāk!

J.Bunkšs.

Tālāk atbildīgā komisija ir noraidījusi divus, es gribētu teikt, analoģiskus priekšlikumus. Protams, tie izteikti katrs nedaudz savādākā redakcijā, viens no tiem ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikums, kurš nosaka, ka ja māja ir privatizēta saskaņā ar šā panta pirmajā daļā minētajiem likumiem un šajās mājās ir dzīvokļi, kas uzcelti par valsts vai pašvaldību līdzdalības asignējumiem vai citādi atbilstoši likumdošanai izīrēti personām, kurām nav saistības ar mājas īpašnieku, tad šādi dzīvokļi privatizējami saskaņā ar šo likumu.

Kas attiecas uz šo priekšlikumu, tad likumā jau mēs esam noteikuši, ka tādos gadījumos, ja parādās vairāki īpašnieki, ir vai nu vienošanās ceļā vai ar tiesas spriedumu jānosaka, vai tur ir valsts daļa vai nav. Tāpēc šo priekšlikumu, šo konkrēto priekšlikumu mēs neatbalstījām.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Lūdzu, tālāk!

J.Bunkšs.

Kas attiecas uz Ministru prezidenta priekšlikumu par līdzšinējo 79. pantu, Ministru prezidents ieteica papildināt ar jaunu daļu. Arī šeit ir atsauce uz šī panta pirmo daļu, tajā minētiem likumiem, un Ministru prezidents iesaka, ja šī panta pirmajā daļā minētās dzīvojamās mājas daļa - dzīvokļi - šā likuma spēkā stāšanās brīdī nav privatizēti, tos privatizē par privatizācijas sertifikātiem, ievērojot šajā likumā noteikto, kārtību.

Arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja. Argumenti ir tie paši — ja šādā mājā parādās valsts daļa, protams, tā ir privatizējama saskaņā ar šo likumu un par privatizācijas sertifikātiem.

Sēdes vadītājs. Raimonds Jonītis - "Latvijas ceļš", lūdzu!

R.Jonītis

(LC). Godātais priekšsēdētāj, godātā Saeima! Es tomēr lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu, jo šis gadījums attiecas uz tā saucamajām SCO vai kolhozu mājām, un vienīgie šie par pajām neprivatizētie dzīvokļi, pašreizējā brīdī tie dzīvokļi, kuros dzīvo skolotāji, ārsti vai citi valsts iestāžu darbinieki, kas nozīmēti darbā, tie varētu būt valsts agrodienesta darbinieki, bet viņi nav bijuši šī kooperatīva darbinieki sakarā ar to, ka viņiem nekādu citu iespēju un arī citu māju šajos pagastos nav, lai šo sociālo taisnību tomēr saglabātu, es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu un arī šiem skolotājiem, ārstiem un citiem valsts iestāžu darbiniekiem atļaut izmantot savus sertifikātus tieši tāpat kā citiem sertifikātu īpašniekiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk nav pieteikušies runāt? Debates beidzam. Referents vēlas?

J.Bunkšs.

Cienījamie kolēģi! Es tiešām vēlētos vērst jūsu uzmanību uz konkrēto redakciju. Te ir teikts: ja šā panta pirmajā daļā minētajās dzīvojamās mājās daļa dzīvokļu šā likuma spēkā stāšanās brīdī nav privatizēti... Tātad tas tiešām attiecas uz to gadījumu, ja parādās un ir tāda māja, kura nav privatizēta. Diemžēl saskaņā ar likumiem par, teiksim, gan SCO māju privatizēšanu, gan par šo bijušo zvejnieku kolhozu māju privatizēšanu , ja tie ir privatizēti, tad tas jau ir privātīpašums. Un tātad šeit mēs nevaram runāt par vēl kādu privatizēšanu, mēs varam runāt, es nezinu, par kaut kādu piespiedu atsavināšanu vai kaut ko citu. Manuprāt, te varbūt ir labi domāts, bet konkrētā redakcija īsti precīza nav. Un, kā jau es teicu attiecībā uz šo priekšlikumu, ko bija izteicis arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, tajā gadījumā, ja nav privatizēta, tad šo te valsts vai pašvaldību daļu, protams, šeit var atrast, atzīt, konstatēt, ja tā nav privatizēta, un privatizēt saskaņā ar šo likumu. Tas man ir viss.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, zvanu! Balsosim par Ministru prezidenta Māra Gaiļa priekšlikumu: papildināt 79. pantu ar jaunu 4. daļu šādā redakcijā: "ja šā panta 1. daļā minētās dzīvojamās mājas daļa dzīvokļu... es atvainojos... ja šā panta 1. daļā minētajās dzīvojamās mājas daļa - dzīvokļi - šā likuma spēkā stāšanās brīdī nav privatizēti, tos privatizē par privatizācijas sertifikātiem, ievērojot šajā likumā noteikto". Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 16, atturas - 21. Nav pieņemts priekšlikums. Tālāk!

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija piedāvā redakcionālus labojumus. Tie ir izdarīti vairākās šī līdzšinējā 79. panta daļās, kā arī ir iekļauta jauna 5. daļa, kas nosaka, ka to dzīvokļu īpašniekiem, kas privatizējuši dzīvokļus saskaņā ar šajā pantā minētajiem likumiem, ir jādibina mājas kopīgas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas sabiedrība vai jāslēdz līgums par dzīvokļu, mājas kopīgu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Mums vajadzētu kopumā par 76. pantu balsot. 75. pants... pareizi. Balsojam! Lūdzu rezultātu! 59 - par, 2 - pret , 4 - atturas. Pants pieņemts. Tālāk!

J.Bunkšs.

Attiecībā uz pārejas noteikumiem atbildīgā komisija atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu punktu. Noraidījām šo priekšlikumu aiz tā iemesla, ka šis priekšlikums, pēc mūsu uzskata, nav iekļaujams šajā likumā.

Sēdes vadītājs. Tālāk! Nav deputātiem iebilžu.

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija, kaut arī daudz debatēja, neatbalstīja arī deputāta Urbanoviča priekšlikumu papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu punktu, kas noteiktu, ka parlamentārajai kontrolei pār likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" izpildi, ievērojot frakcijas pārstāvniecības principu, jāizveido īpaša Valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas likuma izpildes komisija.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ludmila Kuprijanova, lūdzu! Tautas saskaņas partijas frakcija.

L.Kuprijanova

(TSP). Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs izvērtēt šo priekšlikumu. Šis process vispār būs masveidīgs. 99% no mūsu iedzīvotājiem tiks aptverti. Mums nāks tā reālā prakse, kuru zina visi komisiju priekšsēdētāji, zina visi deputāti. Mums nāks zvani. Vieni meklēs pazīstamos deputātus. Citi meklēs komisiju, kurā, viņiem liksies, vajadzētu griezties par kaut kādām nekārtībām. Un tā tālāk un tā joprojām. Masveidā rakstīs prezidentam, Gorbunova kungam, Ministru prezidentam. Šie kungi attiecīgi ar vīzām nosūtīs varbūt uz komisijām, jā? Tā ir mūsu prakse. Jūs saprotiet, tas būs masveida, mūsu paaudzei nepieredzēts process. Tādēļ tam būtu jābūt šādai komisijai. Aizies 5.Saeima, nāks 6.Saeima, ja tas būs likumā, tas būs viens no pirmajiem balsojumiem arī 6.Saeimai turpināt pārmantot šo komisiju, ievēlēt nākošos deputātus. Un tā būs tāda organizācija. Jo šis process nepaies pa gadu mūsu valstī. Es baidos, ka arī pa diviem nebeigsies. Tas patiešām nodarbosies, zinās, kā Centrālā zemes komisija, kas notiek, zinās, kādas ir problēmas. Redzēs, kādas noteiks cenas, kādas būs cenas sertifikātiem un kādas būs platību cenas, utt. Es domāju, mēs izdarītu tikai labu mūsu nākamajiem kolēģiem, ja mēs patiešām likumā ierakstītu, ka šādai komisijai ir jābūt. Un viņai momentā ir jāsāk darboties, kad nāks nākamā Saeima. Tādēļ es jūs lūgtu tomēr balsot un atbalstīt deputāta Urbanoviča priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš

(LC). Kolēģi deputāti! Komisija tajā brīdī, kad noraidīja deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikumu, bija 4 komisijas locekļu sastāvā. Tātad gandrīz puse no komisijas locekļiem nepiedalījās tajā komisijas sēdē, un es gribu izteikt savu personīgo viedokli, kādēļ es atbalstu deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikumu. Vajadzēs ļoti operatīvi sakārtot mūsu likumdošanu. Varbūt arī ar laiku grozīt šo likumu, izdarīt izmaiņas vairākos normatīvajos aktos. Vajadzēs palīdzēt Centrālajai dzīvokļu privatizācijas komisijai. Es gribu teikt, ka šī īpašā komisija, varbūt 6 - 7 kolēģu sastāvā, ja tā varētu teikt, būs lobijs šai dzīvokļu privatizācijas likumdošanai, gan atbalstīs tās ministrijas, kuras pārraudzīs šo procesu. Atbalstīs pašvaldības. Tādēļ, godātie kolēģi, ņemot vērā to, ka Saeimai nebūs praktiski nekādu izdevumu, ja šāda komisija tiks izveidota, ja gadījumā jūs atbalstīsit šo priekšlikumu un komisija tiks veidota, tādas tiesības tiks mums dotas, tad acīmredzot Prezidijam vajadzētu padomāt par to, ka nekādas papildus algotas štata vietas nepiešķirt šīs komisijas darba nodrošinājumam, jo šī komisija var sekmīgi savu darbu veikt arī bez jebkādiem papildu finansu līdzekļiem, izņemot tos, kas saskaņā ar Prezidija lēmumiem pēc mūsu Kārtības ruļļa pienākas. Tā ka, kolēģi, es personīgi atbalstu šīs komisijas veidošanu un aicinu balsot par deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile

(LNNK). Cienījamie deputāti! Ja kādu institūciju mēs ieceļam, tad maksājam no valsts budžeta. Ja pašvaldību dzīvokļu privatizācijas komisijām arī iedalām līdzekļus no valsts budžeta, tad tām ir jāstrādā un šie jautājumi ir jāatrisina. Ja uz Saeimu nāks šie protesti, tādā gadījumā gan Saeimas priekšsēdētājs, gan Ministru prezidents, gan visi griezīsies pie šīs konkrētās personas, kas būs Centrālās dzīvokļu komisijas priekšsēdētājs. Acīmredzot - Ziediņa kungs, kurš lielā mērā ir gatavojis šo likumu. Un lai strebj to putru, ko pats ir savārījis! Un kādu ir to izveidojis. Šādā gadījumā, ja mēs nodibināsim parlamenta komisiju tagad, īsi pirms 6.Saeimas vēlēšanām, ar ko šī Parla-

menta komisija nodarbosies? Izskatīs iedzīvotāju sūdzības vai ko citu?

Vai sūdzības par Ziediņa kungu? Nākošā Saeima acīmredzot tāpat kā šī, un varbūt jau arī Saeima pirms 1.oktobra droši vien dibinās jaunu izmeklēšanas komisiju, kura tad varēs nodarboties ar visām šīm lietām, cik likumīgi vai nelikumīgi tiek privatizēti dzīvokļi. Vēl vienu parlamentāro komisiju deputātiem, kuriem kārtīgi būtu jāiedziļinās likumos un jāstrādā pie katra likuma analīzes, un šeit ļoti rūpīgi bija jāpiestrādā pie šī likuma, es uzskatu, ka tā ir parlamenta darba traucēšana. Tam, kas kārto šīs lietas, ir pilnā mērā jāatbild, jāizskata visas sūdzības un jādara viss pārējais. Es neatbalstu šo Urbanoviča kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Voldemārs Novakšānovs - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Pēc tam - deputāts Urbanovičs.

V.Novakšānovs

(LZS). Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Šis dzīvokļu privatizācijas likums arī iet ļoti grūtu ceļu, bet sākums patiesībā jau dots nepareizās stacijās, ko sauc par privatizācijas sertifikātiem. Un šo kļūdu, kura ir pieņemta, jau strādājot pie privatizācijas sertifikācijas, šodien ģeometriskā progresijā ar šo likumu mēs Latvijā pavairojam. Un kad nodibināsim šo komisiju, ģeometriskā progresija augs vēl tālāk. Un es paredzu, ka, lūk, tā nelaime, kuru iesākām vēl parlamenta laikos ar privatizācijas seritfikātiem, mēs turpinām ģeometriskā progresijā ar mīnusa zīmi. Es vēlreiz jautāju: cik ilgi manu cilti mocīs? Paldies! (Starpsauciens no zāles: "Atbalstīt vai neatbalstīt? Tā arī nesapratu!")

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs — Tautas saskaņas partijas frakcija.

J.Urbanovičs

(TSP). Augsti godātā Saeima! Man ļoti patika, ko teica Jānis Lagzdiņš un Ludmila Kuprijanova. Man ir saprotams, ko teica Anna Seile. Es gan teiktu, ka šis deputātes teiktais gan nepalīdz. Taču es gribu teikt, kāpēc šis priekšlikums primāri ir radies. Tieši aiz lielās atbildības, kurai, manuprāt, visiem klātesošajiem vajadzētu būt par jebkura likuma pieņemšanu. Mēs esam ilgi un dikti strādājuši, labojuši un uzlabojuši tiktāl, ka nu viņš ir tik liels un tik instruktīvs šis likums, kuru mēs nupat grasāmies pieņemt. Šodien gandrīz nav neviena šeit zālē, kurš varētu teikt, ka nav šajā likumā pretrunu. Ir pretrunas tikai pašā likumā, ir arī pretrunas prognozē par šā likuma īstenošanu. Tapēc, manuprāt, būtu loģika tiem, kas sabiedrībai piedāvās spēles noteikumus, aicinās uzņemties zināmu atbildību, kaut vai nelielu laika sprīdi par šīs spēles sākuma stadijas problēmām, kas rodas. Ko konkrēti, ko praktiski, es domāju. Manuprāt, varētu notikt vismaz viena dzīvokļa, varbūt viena dzīvokļa daudzdzīvokļu mājas privatizācija, pamatojoties uz šo likumu. Tas var notikt tikai tad, kad Ekonomikas ministrijā attiecīgs departaments tika nosaukts — Ziediņa kungs. Citi, sagatavojot šos instruktīvos normatīvos dokumentus, ar kuriem tad šīs pašvaldības vietējās komisijas iet, taksē un strādā. Tātad kāds pilsonis vai cilvēks iet un privatizē šo dzīvokli. Parādās tās lietas, kuras neizbēgami šajā likumā, jo viņš ir tik ilgi strādāts un šis ir iemesls tam, ka viņš ir zināmā mērā pretrunīgs. Un, manuprāt, šī komisija būtu tā, kas palīdzētu gan šai izpildvarai saprast mūsu pieņemto likumu. Viņiem tāda sapratne pilnībā, gribu teikt, pilnībā nav, mums ir jāuzņemas šī atbildība.

Otrs. Kā jūs atceraties, tas nav tas pats variants, kas tika piedāvāts divus gadus atpakaļ, jo mēs — parlaments caur pārstāvju un frakcijas ar savu pārstāvniecību komisijā attiecīgajā pašvaldībā divreiz otro lasījumu lasījām. Un vairs it kā nav neviena atbildīgā par to, ka tāds ir rezultāts. Un tas ir tas, par ko mēs šodien esam vienojušies. Tāpēc, manuprāt, būtu loģiski, ja mēs zināmu atbildību vēl kādu laika sprīdi par šā likuma darba sākumu uzņemtos. Tas būtu viens.

Otrs. Ja mēs konstatētu paši savas kļūdas, tad mēs arī varētu vēl 5.Saeimas laikā vismaz šim likumam injicēt grozījumus. Pēc tam vismaz vienu likumu mēs varētu nodot priekš 6.Saeimas, kas varētu būt ar mazāku brāķa saturu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ojārs Kehris — "Latvijas ceļš". Pēc tam — Līgotnis, Tabūns un Laviņa.

O.Kehris

(LC). Godātie kolēģi! Šī nu ir tā reize, kad jāatbalsta, vismaz man, pilnā mērā tas, ko teica Seiles kundze un mani galīgi nepārliecina tie pārējie argumenti, kurus sāka runāt apmēram tā, ka izpildvara ir slikta, tad jādara mums ir pašiem. It kā mēs paši to darīsim daudz labāk. Ja ministrija nestrādā un nedara to, kas tai jādara, tad mūsu atbildība ir panākt, lai viņa to dara. Un nevis pašiem to sākt darīt. Es domāju, ka nākamā Saeima būs spējīga izveidot šo izpildstruktūru. Tas ir pirmais punkts.

Otrais. Mums parasti ir juristi, kas ļoti iestājas par šo valsts pārvaldes sistēmas loģiku. Es gan gribu redzēt, kur iederas šī institūcija pie valsts pārvaldes sistēmas loģikas? Tas ir otrs punkts.

Un trešais. Es domāju, ka ja mēs radām vēl šādu papildus kaut kādu komisiju, tas nevis palielinās atbildību, bet tas samazinās atbildību no likumprojekta reālajiem izstrādātājiem un arī viņa tālākajiem īstenotājiem. Un tā ir Pašvaldību komisija, kura šo likumu ir pārveidojusi un iesniedz. Tai arī ir jāturpina nest šo atbildību un cilvēkiem ir jāizskaidro visas tās lietas par šā likumprojekta kvaliāti. Un pastāvīgā komisija noteikti ir augstāka institūcija, nekā mēs gribētu nobīdīt uz kaut ko jaunu malā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Andris Līgotnis — "Latvijas ceļš". Pēc tam — Tabūns.

A.Līgotnis

(LC). Godātie kolēģi! Es sākšu kā Kuprijanovas kundze, sakot, ka mēs izdarīsim labu darbu, un nobeigt es gribu ar Seiles kundzes piebildi — ja šādu komisiju neizveidosim. Tā nu gluži nav, ka šeit nebūs vajadzīgi nekādi papildu līdzekļi, jo jūs visi zināt, ka katrai komisijai ir priekšsēdētājs, kas saņem attiecīgu piemaksu, sekretāre, arī vietnieki un viss pārējais finansu nodrošinājums. Un bez tā katrs komisijas loceklis saņems 6 latus par piedalīšanos komisijas sēdē. Un mūsu līdzšinējā prakse rāda, ka no tām daudzajām izveidotajām izmeklēšanas un uzraudzības komisijām, kuras Saeima ir veidojusi, lielas jēgas, vismaz manā skatījumā, mums nav. Mēs zinām, kāda ir situācija ar valsts budžetu, ka tajā ir 50 miljonu latu caurums un ikvienai ministrijai ņem līdzekļus nost, arī ministrijai, kuru es pārstāvu — Aizsardzības ministrijai, tiek griezti nost līdzekļi. Tādā situācijā šeit likt kaut ko klāt bez acīmredzamas vajadzības, es domāju, ka tā ir pārlieka izšķērdība un tā rīkoties mēs šādā situācijā gluži vienkārši nevaram. Ja nu tiešām deputātiem ir liela griba šeit strādāt un darīt to, kas ir jādara izpildvarai, tad es domāju, ka pilnībā var izmantot Kārtības ruļļa 155.pantu. Un šeit ir noteikts, ka darbu sagatavošanai vai sevišķu uzdevumu veikšanai (šeit varētu būt runa par šādu sevišķu uzdevumu veikšanu) komisija var ievēlēt no saviem locekļiem vienu vai vairākas apakškomisijas. Tātad, ja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ir ļoti liela tieksme ar šo problēmu nodarboties, tad lūdzu, šeit ir risinājums, kādā veidā to var darīt. Es arī esmu pret šādas speciālas komisijas izveidošanu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns — Latvijas Nacionālā neatkarības kustība, pēc tam deputāte Laviņa.

P.Tabūns

(LNNK). Cienījamie kolēģi! Es ilgi neaizkavēšu jūsu uzmanību. Tikai dažus teikumus. Šī komisija, šāds variants absolūti nav pieņemams. Nemēģināsim likumdevēju pārvērst par izpildvaru. Šādi mēģinājumi jau ir bijuši, un diezgan neveiksmīgi. Galu galā — lai likumdevējs veic savu darbu un izpildvara veic savas funkcijas. Un nepārvērtīsim to par kontroles komiteju vai komisiju, par prokuratūras sastāvdaļu vai piedēkli un tā tālāk. Es domāju, ka tas priekšlikums absolūti nav pieņemams. Lai valdība domā par to, kā realizēt šo likumu. Cik mēs zinām, mēs jau esam saņēmuši un materiālos mums ir, ka tiek veidots pašvaldību valsts ministrs. Varbūt viņš lai domā arī par šo lietu, ja vispār Saeima tādu apstiprinās. Es lūdzu un aicinu neatbalstīt šo Urbanoviča kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Larisa Laviņa — frakcija "Līdztiesība". Lūdzu!

L.Laviņa

(L). Cienījamie kolēģi! Tā vien izskatās, ka liela daļa no mums saprot, ka šī likuma pieņemšana rada lielu atbildības nastu un tas jau šeit ieskanējās iepriekšējo runātāju teiktajā. Arī mana frakcija vairākumā uzskata, ka šis likums ir nepilnīgs, haotisks. Tas neatrisinās iecerēto, bet, gluži otrādi, radīs situāciju, ka tiek atņemts sabiedrībai pēdējais, tas ir, dzīvoklis. Un tieši tālab, lai nepārliktu nekādu atbildības nastu uz tādu vai citādu komisiju, mēs uzskatām, ka likumprojekts gluži vienkārši nav pieņemams tādā veidā, kādā tas mums šodien tiek piedāvāts. Un mūsu frakcijas vairākums uzskata, ka likumprojekts būtu jāatgriež atpakaļ komisijai pirmajā lasījumā. Lai mūs nevienu nemocītu sirdsapziņa par to, kas notiks mūsu pieņemtā likuma realizācijas gaitā. Jo mēs jau šodien saprotam, ka būs šīs sūdzības, būs šis sabiedrības šoks un ja mēs šodien kā likumdevēji godīgi to mūsu tautai nepasakām, tad gluži vienkārši mēs melojam kā viņiem, tā savai sirdsapziņai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Man diemžēl jāizsaka piezīme un jāaicina deputāti runāt par konkrētu pantu, nevis aģitēt par vai pret likuma pieņemšanu, jo tas trešajā lasījumā nav pieņemts, to var darīt pirmajā lasījumā.

Vai vēl ir pieteikušies runātāji? Nav. Debates pārtraucam. Par deputāta Urbanoviča konkrēto priekšlikumu — papildināt pārejas noteikumus ar ceturto punktu. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo priekšlikumu, kurš skan — papildināt pārejas noteikumus ar 4.punktu šādā redakcijā: "Parlamentārai kontrolei par likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" izpildi, ievērojot frakciju pārstāvības principu, izveidot īpašu valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas likuma izpildes komisiju." Lūdzu rezultātu! Par—- 16, pret — 38, atturas — 14. Nav pieņemts.

Lūdzu, izskatām tālāk pārejas noteikumus!

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija iesaka pārejas noteikumos iekļaut virkni jaunu punktu. Ir arī precizēti iepriekšējie pārejas noteikumu punkti. Iepriekšējo pārejas noteikumu 1.punkts izteikts kā pārejas noteikumu 6.punkts precizētā redakcijā. Līdzšinējais pārejas noteikumu 2.punkts ir palicis ar otro kārtas numuru. Šajā punktā ir ietverts papildinājums, kurā ir ņemti vērā Ministru prezidenta priekšlikumi pie 7.panta. Līdzšinējo pārejas noteikumu 3.punkts ir precizēts un izvērsts vairākos punktos. Ņemot vērā, ka parādījušies arī jauni punkti, es tomēr, kaut arī visi esam jau noguruši, dažus vārdus pie katra punkta vēlētos pateikt.

Pirmkārt, pārejas noteikumu jaunais, 1.punkts, tas ir Seiles kundzes priekšlikums, kuru viņa izteica iepriekš. 3.punktā ir noteikts, ka valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas un tajās esošie dzīvokļi ir atsavināmi tikai šajā likumā noteiktā kārtībā. Te es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis 3.punkts ir zināmā pretrunā šobrīd sakarā ar to, ka 75.pants tika izslēgts. Tam būtu nepieciešama precizēšana.

Tālāk. Ņemot vērā, ka joprojām spēkā ir likums par darījumu ierobežošanu ar valsts un pašvaldību dzīvojamām mājām un šis likums paredz, ka likums pārtrauks savu darbību tajā gadījumā, ja tiks pieņemts likums "Par valsts un dzīvojamo māju privatizāciju", daļa no minētā likuma normām ir iekļautas šajos pārejas noteikumos. Tātad konkrēti — 4.punkts nosaka, ka ar šā likuma spēkā stāšanās dienu ir aizliegts ieķīlāt valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas.

Tālāk. 5.punkts precizē un nosaka, ka ar šā likuma spēkā stāšanās dienu pārdot valsts un pašvaldību dzīvokļu īres tiesības ir vienīgi likumā par kompensācijas izmaksu izceļotājiem, kuri atbrīvo dzīvokļus paredzētos gadījumus.

Kā arī 6.punktā, tātad precizēts, kad šīs likuma normas neattiecas, tas ir, es domāju par kompensācijas izmaksu izceļotājiem, kuri atbrīvo dzīvokļus, tajos gadījumos, kuri minēti 15. un 21.pantā, tas ir, uz neizīrētiem dzīvokļiem.

7.punktā, kā jau iepriekš tika minēts, ir ņemts vērā Kārļa Leiškalna priekšlikums, un ir noteikts, ka pašvaldībām ir jāturpina pildīt arī likumu par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā noteiktie pienākumi.

Ar 12.punktu tātad likums par darījumu ierobežošanu ar valsts un pašvaldību dzīvojamām mājām tiek atcelts, un pārejas noteikumu 8. un 9.punkts nosaka termiņus, kad Ministru kabinetam jāsagatavo normatīvie akti, kā arī, kad 9.punktā termiņi, kuros ir jāizveido dzīvokļu privatizāciju komisijas. Kā arī 10.punktā noteikts, kad ir uzsākama neapdzīvojamo telpu, mākslinieku darbnīcu, viendzīvokļu un daudzdzīvokļu māju piedāvāšana privatizācijai, tas ir, šī gada 1.novembris.

11.punktā ir noteikts, ņemot vērā Rīgas pilsētas īpašo situāciju un lielos mērogus, ka Rīgas pilsētas domei ir tiesības izveidot vairākas dzīvokļu privatizācijas komisijas. Kā arī jums visiem ir Saeimai un Saeimas Prezidijam iesniegtais dokuments, kuru parakstījis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, kurā ir izteikts priekšlikums — aizstāt pārejas noteikumu 8.punktā vārdus "Ministru kabinetam" ar vārdiem "Ministru kabinetam, saskaņojot ar Latvijas pašvaldību savienību". Tā man būtu informācija par šiem pārejas noteikumiem un nepieciešamajiem papildinājumiem.

Sēdes vadītājs. Vai par pārejas noteikumiem kāds vēlas runāt? Lūdzu, Anna Seile, pēc tam Jānis Lagzdiņš. Anna Seile — Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.

A.Seile

(LNNK). Cienījamie deputāti! Atzīstot, ka pārejas noteikumi ir izstrādāti visai bagātīgi un, es domāju, normāli, tomēr es gribu runāt par otro punktu, kas paredz īpašas tiesības zemes reģistrēšanai zemesgrāmatās un pārdošanai šajā privatizācijas gaitā. Visas šīs normas ir paredzētas citos likumos, un nav vajadzīgs to pārstāstījums. Tādēļ es ierosinu izslēgt no pārejas noteikumu teksta 2.punktu. Un arī vēl tāds motīvs ir šī punkta izslēgšanai, ka pašlaik jau Saeimā tiek apspriesti atsevišķi likumprojekti, piemēram, izmaiņas likumā "Par zemes komisijām" un acīmredzot jau vistuvākajā laikā ar Pašvaldību savienības atbalstu un pašvaldību komisijas atbalstu lēmumus pieņems, piemēram, zemes komisijas, piedaloties domes priekšsēdētājam vai viņa vietniekam, nevis kā šajā tekstā ir rakstīts — pašvaldību dome vai padome. Un tādas sīkas nianses ierakstot šajā 2.punktā, var nonākt pretrunās ar konkrētiem zemes likumiem. Es jūs gribu arī informēt, ka likumā par zemesgrāmatām ir arī speciāla atruna, kuru mēs pavisam nesen ielabojām. Kārtība, kādā ir reģistrējams šis zemes gabals zemesgrāmatā, ja viņu privatizē šī likuma noteiktajā kārtībā. Šeit juristi pat gāja nedaudz pa priekšu, lai šo normu iestrādātu tajā likumā. Aicinu izslēgt no teksta 2.punktu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Par procedūru. Referents ziņoja par visiem pārejas noteikumiem. Protams, sēdes vadītājam viņu vajadzēja apturēt pie katra punkta, bet kolēģi deputāti iebildes necēla un es arī klusēju. Bet tagad ir tā. Ja ir kādas konkrētas lietas par kādu konkrētu punktu, tad tas ir balsojams, bet tikai ne par izslēgšanu, bet par komisijas redakciju. Jānis Lagzdiņš — "Latvijas ceļš". Lūdzu! Varbūt norunāsim tā. Mēs apspriežam tagad 2.punktu.

J.Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi! Es tomēr aicinātu jūs uzmanīgi izlasīt pārejas noteikumu 2.punktu. It īpaši oponenti Annu Seili. Šajā 2.punktā, godātā kolēģe, nav runa par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatās vai par citu ar zemes reģistrāciju saistītu jautājumu. Šeit runa ir tikai par to, ka vienā gadījumā, ja tiek privatizēta dzīvojamā māja, kura uzbūvēta uz valsts vai pašvaldības zemes un pašvaldības īpašumtiesības ir likumā noteiktā kārtībā nostiprinātas, tad zemes gabala vērtība ietverama privatizējamā objekta vērtībā, bet ārkārtīgi daudz šobrīd ir tādu gadījumu, gandrīz 98% no visiem, kad dzīvojamā māja tik tiešām faktiski ir uzcelta uz valsts vai pašvaldības zemes, bet juridiskās lietas nav nokārtotas līdz galam un, ja mēs nepieļausim ietvert zemes gabala vērtību privatizācijas objekta vērtībā tajos gadījumos, ja tiek privatizēta māja, kas uzcelta uz zemes, kas nav iereģistrēta zemesgrāmatā, tādā gadījumā, godātie kolēģi, privatizācija aizkavēsies. Privatizācija, godātie kolēģi, aizkavēsies. Tādēļ es tomēr aicinātu uzticēties šeit pašvaldībām, lai tās katrā konkrētā gadījumā izlemj, vai ir skaidras visas zemes lietas un vai ir iespējams privatizēt dzīvokļus mājā, ja šis īpašums nav nostiprināts zemesgrāmatā. Godātā kolēģe Anna Seile, Rīgas Domes nekustamā īpašuma pārvaldes priekšnieks Smiltnieka kungs pirms divām nedēļām intervijā "Rīgas Balsī", un viņš pārstāv jūsu vadīto partiju, jo Rīgas Domē pie varas ir jūsu vadītā organizācija — Latvijas Nacionālā neatkarības kustība, kā galveno privatizācijas šķērsli minēja to, ka nav pieļaujama šo ēku privatizācija un dzīvokļu privatizācija, pirms zemes īpašums tiek nostiprināts zemesgrāmatā. Ja viss ir skaidrs, bet juridiskās lietas nav nokārtotas, manuprāt, pašvaldības dome, padome katrā konkrētā gadījumā varētu par to lemt.

Sēdes vadītājs. Anna Seile — otrreiz. Lūdzu! 5 minūtes!

A.Seile

(LNNK). Cienījamie deputāti! Arī ar blakussēdošiem juristiem mēs konstatējām, ka šis teksts otrajā apakšpunktā nav precīzs atbilstoši spēkā esošai likumdošanai un ir pretrunīgs. Lai novērstu tās bažas, par kurām runāja Lagzdiņa kungs, es jums nolasīšu, ko mēs paši esam nobalsojuši. Tātad 27.pantā ir runa par privatizācijas objekta vērtības noteikšanu un izsoles cenas noteikšanu un viss pārējais. Un tur skaidri un gaiši rakstīts, ka objekta vērtību veido celtniecības izmaksas, piemaksas un 4.punktā tā zemes gabala kadastrālā vērtība, uz kura uzcelta dzīvojamā māja. Tātad iekšā šajā vērtībā, privatizējot dzīvokli, ir zemes vērtība, un nav jāatrunā atsevišķi zemes gabala, nu, piešķiršanas vai izmaksāšanas kārtība šajā pārejas noteikumā. Es to saku tikai tādēļ, lai nebūtu pretrunas likumos, jo, ja mēs to nobalsosim tādā veidā, redakcija nav arī īsti precīza.

Sēdes vadītājs. Debates pabeidzam par šo 21.apakšpunktu. Referents vēlas runāt?

J.Bunkšs.

Vienīgais, ko es vēlētos, aicināt Saeimu atbalstīt pārejas noteikumu 2.punktu tajā redakcijā, kādā tā tiek piedāvāta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, vai man ir jānolasa 2.apakšpunkta redakcija? Nav jālasa. Lūdzu balsosim par komisijas piedāvāto redakciju. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 22, atturas - 11. Nav pieņemta šī redakcija. Vairāk iebilžu nebija. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus pantus, arī pārejas noteikumus. Lūdzu, zvanu! Es ļoti atvainojos, lūdzu turpiniet!

J.Bunkšs.

Mans jautājums par 665a dokumentu, vai par to ir jābalso...

Sēdes vadītājs. Bet es taču sapratu — jūs nolasījāt un nevienam nebija iebilžu. Jūs, nu pasakiet pats, jūs komentējāt šo dokumentu?

J.Bunkšs.

Es komentēju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nu, ko jūs vēl gribat no mums? Ja kādam ir iebildes, tad lūdzu atsākam debates, bet, ja nav iebildes, nu tad... Vai varam, lūdzu, uzskatīt, ka mēs esam pa pantiem šo likumprojektu izskatījuši un visus pārejas noteikumu apakšpunktus un tagad balsot kopumā par pieņemšanu trešajā lasījumā. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Lūdzu balsosim par likumprojekta "Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 9, atturas - 10. Likumprojekts ir pieņemts trešajā lasījumā un līdz ar to pieņemts kā likums.

J.Bunkšs.

Paldies Saeimai par piedalīšanos šā likuma apstiprināšanā! Es ceru, ka, pielietojot praksē šo likumu, būs apmierināti gan tie, kas to atbalstīja, gan arī tie, kas arī šobrīd vēl ne. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu reģistrēsimies! Reģistrējamies! Irēnu Folkmani - Saeimas sekretāra biedri, lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies. Godātie kolēģi, lūdzu, deputāt Putniņ, deputāt Panteļējev, deputāt Induli Bērziņ, lūdzu vēl vietās! Svarīgs paziņojums.

Sirsnīgi sveicam arī Jāni Bordānu dzimšanas dienā! (Aplausi.)

I.Folkmane

(Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Šodien, 21.jūnijā, 18.36 nav reģistrējušies šādi deputāti: Aivars Berķis, Olafs Brūvers, Olga Dreģe, Māris Graudiņš, Andris Gūtmanis, Jānis Jurkāns, Viesturs Pauls Karnups, Ēriks Kaža, Ojārs Kehris, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Vilis Krištopans, Aristids Lambergs, Jānis Lucāns, Gunārs Meierovics, Aleksandrs Pētersons, Aija Poča, Jānis Ritenis, Andris Rozentāls, Anta Rugāte, Indra Sāmīte, Juris Sinka, Anita Stankēviča, Jānis Straume, Jānis Vaivads un Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. 21.jūnija ārkārtas sēdi paziņoju par slēgtu. Kārtējā sēde notiks rīt, 22.jūnijā, sēdes sākums pulksten 9.00. Uz redzēšanos!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!