• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
MK Ekonomikas un finansu komitejā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.06.1995., Nr. 97 https://www.vestnesis.lv/ta/id/27339

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

MK Ekonomikas un finansu komitejā (turpinājums)

Vēl šajā numurā

27.06.1995., Nr. 97

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

MK Ekonomikas un finansu komitejā

 

Ministru kabineta Ekonomikas un finansu komiteja akceptēšanai valdības sēdē akceptējusi priekšlikumus par Daugavpils cietokšņa turpmāko izmantošanu. Šī cietokšņa ēkas paredzēts izmantot Latvijas Policijas akadēmijas filiāles izvietošanai, bet vienu ēku Daugavpils tuberkulozes slimnīcas izvietošanai.

Savukārt astoņas ēkas Jūrmalā (pēc šo namu reģistrācijas zemesgrāmatā) ieteikts bez atlīdzības nodot Jūrmalas pilsētas pašvaldībai. Namos pašlaik izvietoti sadzīves pakalpojumu un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kurus paredzēts privatizēt. Namu nodošana Jūrmalas pašvaldības īpašumā atvieglos uzņēmumu privatizāciju. Starp pašvaldībai nododamiem namiem ir viesnīcas "Jūrmala", tirdzniecības centra "Kauguri" ēkas.

Brīvo arodbiedrību savienības pašlaik lietošanā esošos namus Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31 un 33, nolemts saglabāt valsts īpašumā, nododot tos Valsts īpašuma fonda valdījumā. Savukārt namu 13. janvāra ielā 3 nolemts pārdot izsolē par latiem.

Ar Čehiju nolemts veikt nekustamo īpašumu īpašuma tiesību apmaiņu. Apmaiņa nepieciešama vēstniecību izvietošanai. Tā Latvija nodod Čehijai īpašuma tiesības uz daļu nekustamā īpašuma Rīgā, Elizabetes ielā 29, par to saņemot zemes gabalu ar ēku Prāgā. Pārējo daļu no nekustamā īpašuma Rīgā, Elizabetes ielā 29, Čehijai pārdos par 158 000 latu.

Komiteja atbalstījusi priekšlikumu par Latvijas līdzdalību reģionālā autotransporta koridora "Via Baltica" izveidošanā. "Via Baltica" maršruts būs Ainaži - Rīga - Grenstāle. Par projekta sagatavošanu un realizāciju atbildīgā institūcija būs Satiksmes ministrija.

Ieteikts samazināt valsts nodevas apmēru par speciālo licenci cukura vairumtirdzniecībai un importam. Tai jābūt 150 latu apmērā pašreizējo 1050 latu vietā.

G 24 valstu kredītu viena miljona ASV dolāru apmērā, kuru 1993. gadā valdība aizdeva zemniekiem, nolemts atkārtoti izmantot lauksaimnieku kreditēšanai. Aizdevumu ieteikts sadalīt ar finansiāli drošu komercbanku starpniecību.

Izskatīšanai valdības sēdē komiteja akceptējusi Darījumu novērtējuma komisijas nolikumu un komisijas sastāvu. Komisijas pienākums būs sniegt atzinumus par tirgus cenas vai tirgus vērtības noteikšanu konkrētam darījumam tajos gadījumos, kad nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas lēmumam par vērtības noteikšanu minētajam darījumam. Komisijas vadību ieteikts uzticēt Ekonomikas ministrijas valsts sekretāram Inesim Feiferim.

Sakarā ar 1995. gada 16. marta likuma "Par privatizācijas sertifikātiem" stāšanos spēkā MK EFK izskatīšanai valdības sēdē akceptējusi pilnveidotos noteikumus "Par bijušo īpašnieku mantas kompensācijas vērtības noteikšanu un tās salīdzināšanu ar privatizējamo objektu pašreizējo mantas vērtību", "Privatizācijas sertifikātu anulēšanas un to piešķiršanā radušos strīdu izskatīšanu", "Sarakstu amatiem, kuri attiecināmi uz PSRS un LPSR VDK iestāžu, PSKP un LKP rajona, rajona līmenim pielīdzināto un augstākā līmeņa iestāžu un organizāciju apkalpojošo personālu", "Galējo Ziemeļu rajonu sarakstu un to vēsturisko nosaukumu skaidrojumu", "Galējo Ziemeļu rajoniem pielīdzinātās teritorijas un to vēsturiskos nosaukumus".

Līdz ar to spēku zaudēs līdzīga satura Ministru padomes 1993. gadā pieņemtie lēmumi.

Izskatīšanai valdības sēdē un tad arī Saeimā komiteja akceptējusi Latvijas lauksaimniecības likumprojektu. Šī likuma nepieciešamību nosaka pēdējo gadu izmaiņas lauksaimniecības produkcijas ražošanā, kopsaimniecību vietā nākot privātajām saimniecībām. Turklāt ražošanas apjomus un produkcijas kvalitāti nosaka jau pieprasījumu un ražotāju savstarpējā konkurence. Līdzšinējā Austrumu tirgus vietā vairāk uzmanības jāveltī Rietumu tirgum. Tas viss prasa ne tikai jaunas tehnoloģijas, bet arī jaunus tirgus ietekmēšanas pasākumus, kas zemniekiem dod ražošanas motivāciju un nodrošina lauku iedzīvotājus ar darbu un ienākumiem. Līdz ar to nepieciešama juridiski pamatota agrārpolitikas sistēma, kāda darbojas lielākajā daļā Eiropas valstu. Lauksaimniecības attīstības plānošanas pamatā jābūt ikgadējam lauksaimniecības likumam, kurā jānosaka konkrēti nākamā gada pasākumi budžeta u.c. fondu veidošanā un izlietošanā, subsīdiju un investīciju principi.

 

Valdības preses dienests

 

Turpinājums 7.lpp.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!