Ar rūpi par tiem, ko dzīve nav žēlojusi

31. janvārī Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) notika starpministriju Bērnu tiesību aizsardzības komisijas sēde

Sēdē klātesošie tika iepazīstināti ar Izglītības valsts inspekcijas sagatavoto ziņojumu par bērnu tiesību stāvokli un vardarbības gadījumiem speciālajās un vispārizglītojošajās internātskolās.

Pēc smago pārkāpumu atklāšanas pērn Aleksandrovas speciālajā internātskolā izglītības un zinātnes ministrs uzdeva valsts izglītības inspektoriem divu mēnešu laikā — līdz 24. janvārim — veikt visu septiņdesmit piecu internātskolu un abu mācību un pāraudzināšanas iestāžu pārbaudi. Tās laikā tika noskaidrota internātskolu audzēkņu atbilstība skolas specifikai, skolēnu komplektēšanas noteikumu ievērošana, pedagogu kvalitatīvais sastāvs, dienas režīma un skolēnu mācību un ārpusstundu laika organizācija, skolēnu sadalījums pēc vecuma un dzīvesvietas. Ar pārbaudes rezultātiem preses īssaietā plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus iepazīstināja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns un Izglītības valsts inspekcijas vadītājs Zigfrīds Grinpauks.

Starpministriju Bērnu tiesību aizsardzības komisiju vada K. Greiškalns. Uzrunājot masu mediju pārstāvjus, viņš uzsvēra: mans uzdevums ir pievērst visas sabiedrības uzmanību tam mantojumam, ko esam saņēmuši no iepriekšējās sistēmas, proti, internātskolām. Situācija šajās skolās ir smaga un sarežģīta. Atbildība par šīm skolām jāuzņemas dibinātājiem — pilsētu domēm, rajonu padomēm un pašvaldībām. Tomēr stāvokli uzlabot var vien kopīgiem spēkiem, uzklausot IZM, Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Finansu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Labklājības ministrijas speciālistu, Ģenerālprokuratūras, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas, Pašvaldību savienības un citu institūciju pārstāvju priekšlikumus. Sēdē komisijas locekļi noklausījās trīs detalizētus ziņojumus par pārbaudītajās mācību iestādēs konstatētajām nepilnībām un problēmām. Nākamajā sēdē 7. martā komisija lems par iespējām un pasākumiem situācijas uzlabošanai.

Z. Grinpauks pastāstīja, ka pārbaudes laikā veikta noteiktas skolēnu daļas anonīma anketēšana. Atklājās, ka vairākās mācību iestādēs skolēni jūtas nedroši, konfliktē ar citiem audzēkņiem, naktīs neizguļas pietiekami, jo nav nodrošināta pienācīga kārtība internāta telpās. Vairākās anketās minēti arī skolēnu savstarpējās fiziskās ietekmēšanas un pazemošanas gadījumi. Četrās skolās, kur konstatēti gadījumi, ko var kvalificēt kā vardarbību, vai tā būtu fiziskā, verbālā, psihiskā vai seksuālā vardarbība, turpinās apstākļu noskaidrošana, un materiāli nodoti attiecīgo rajonu vai pilsētu bērnu tiesību aizsardzības speciālistiem.

Z. Grinpauks norādīja, ka vairākās internātskolās sanitārie mezgli neatbilst higiēnas noteikumiem, nav regulāri pieejamas siltās dušas, audzēkņi dzīvo līdz pat divdesmit vienā guļamtelpā. Riska faktors palielinās tādēļ, ka kopā dzīvo ļoti atšķirīga vecuma skolēni. Pilngadību sasniegušajiem audzēkņiem, kas dažādu iemeslu dēļ turpina dzīvot internātā, netiek nodrošinātas atsevišķas telpas. Gandrīz visās speciālajās internātskolās ir skolēni ar plašu vecuma diapazonu — no septiņiem līdz divdesmit gadiem, un tas nereti noved pie jaunāko un fiziski vājāko dažāda veida ietekmēšanas. Skolu vadības anketēšanas rezultāti liecina, ka 70 % aptaujāto audzēkņu ir cietuši no kāda veida vardarbības. Tādēļ ir jārisina jautājums par internātskolu specializāciju dažāda vecuma grupām vai vismaz skolēnu nodalīšanu pēc devītās klases beigšanas un pilngadības sasniegšanas.

Nopietna problēma ir arī atbilstošas kvalifikācijas psihologu un speciālo pedagogu trūkums speciālajās internātskolās. Neatbilstoša kvalifikācija speciālo izglītības iestāžu darbiniekiem ir uzskatāma par konfliktu un nepietiekamas mācību un audzināšanas darba kvalitātes iemeslu. Pedagogu problēma būtu jārisina, nosakot to kā prioritāti, kā arī dzēšot kredītus jaunajiem speciālo skolu pedagogiem, uzskata Z. Grinpauks.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu internātskolu darbu, IZM, pilsētas dome vai rajona padome un pašvaldība, kurā skola atrodas, plāno noslēgt trīspusēju līgumu. K. Greiškalns norādīja, ka daudzas internātskolas vajadzētu pārveidot par arodinternātskolām. Diemžēl bez internātskolām Latvija tuvākā nākotnē iztikt nevarēs, jo ļoti maz ir tādu ģimeņu, kas būtu gatavas uzņemties rūpes par tiem bērniem, ko dzīve nav žēlojusi.

Marika Līdaka, "LV" iekšlietu redaktore