Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par informācijas atklātību un aizsardzību valsts pārvaldes institūcijās. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.06.1995., Nr. 97 (380) https://vestnesis.lv/ta/id/27344

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidents - Eiropas Padomē, Strasbūrā

Vēl šajā numurā

27.06.1995., Nr. 97 (380)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Likumprojekts

1995. gada 19. jūnija redakcijā.

Valsts reformu ministrijas izstrādāts,

iesniegts un akceptēts (20.06.1995.)

Ministru kabineta sēdē

Par informācijas atklātību un aizsardzību valsts pārvaldes institūcijās

 

1.nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants.

Likuma mērķis

Likums izstrādāts ar mērķi noteikt, ka valsts pārvaldes institūciju (turpmāk tekstā — "institūcijas") pienākums ir sniegt to rīcībā esošo informāciju jebkuram valsts iedzīvotājam un Latvijas Republikā reģistrētai juridiskai personai.

Lai neradītu morālu vai materiālu kaitējumu valsts pārvaldes institūcijām, fiziskām un juridiskām personām un nodrošinātu informācijas aizsardzību, likumā tiek noteikti izņēmuma gadījumi, kad pieeja informācijai tiek ierobežota.

2.pants.

Likuma objekts

Likuma objekts ir informācijas nesējos fiksēta informācija: dokumentu veidā, datoros esošā vai citā vizuālā vai skaņas veidā.

3.pants.

Likuma subjekti

Likuma subjekti ir institūcijas, kuru rīcībā ir informācija, un fiziskās un juridiskās personas, kuras realizē savas tiesības saņemt informāciju.

4.pants.

Likuma darbības sfēra

Likums attiecas uz informāciju, kuru rada, ierosina, apkopo, uzkrāj, apstrādā, lieto, iznīcina institūcijas vai citas personas to uzdevumā, īstenojot savas tiesības, pildot pienākumus un aizstāvot savas likumīgās intereses.

Ar šo likumu netiek regulēta fizisko personu īpašumā esošas informācijas izmantošana.

Šajā likumā netiek regulēta tādas informācijas izmantošana, kurai speciālajos likumos noteikts īpašs lietošanas un izplatīšanas režīms.

 

2.nodaļa. Informācijas sniegšana

5.pants.

Pienākums sniegt informāciju

Pēc pieprasījuma saņemšanas no fiziskas vai juridiskas personas institūcijas pienākums ir šī likuma un citu tiesību aktu noteiktajā kārtībā sniegt informāciju, kas ir šīs institūcijas rīcībā.

Ja informācija satur daļu neizpaužamā materiāla (konfidenciālo informāciju, valsts noslēpumu) un daļu vispārpieejamās informācijas, institūcija izsniedz vispārpieejamo daļu, ja informācija pēc neizpaužamās daļas izņemšanas nav zaudējusi savu saturu.

6.pants.

Informācijas reģistrs

Katra institūcija atkarībā no tās rīcībā esošās informācijas veida un rakstura informāciju reģistrē speciāli iekārtotā informācijas reģistrā (kartotēkā, žurnālā vai datora datu bāzē), norādot:

1) informācijas grupu, kas tiek glabāta sistēmā;

2) informācijas nosaukumu, dokumentiem norādot nepieciešamos rekvizītus atbilstoši lietvedības standartam;

3) informācijas autora vārdu, uzvārdu un amatu.

Informācijas pieprasītājam ir tiesības iepazīties ar informācijas reģistru, kas ir atklāti pieejams.

7.pants.

Tiesības pieprasīt informācijas mainīšanu

Fiziskām un juridiskām personām ir tiesības iepazīties ar informāciju par sevi, pārliecināties par datu pareizību.

Konstatējot kļūdu, personām ir tiesības pieprasīt labojumu izdarīšanu un, ja par personu savākti likumā neatļauti dati, tiesības pieprasīt to dzēst.

8.pants.

Informācijas saņemšanas veidi

Informāciju attiecīgajā institūcijā var saņemt:

1) uz vietas, saņemot to bezmaksas konsultāciju gadījumos, ja pieprasītā informācija nav papildus jāpārbauda vai jāapstrādā, nav nepieciešams izgatavot dokumentu u.c. kopijas;

2) saņemot dokumentu kopijas;

3)saņemot reprodukciju ar fotokopijas palīdzību vai citu tehnisko līdzekļu palīdzību, izmantojot vizuālos vai skaņas līdzekļus.

Samaksas apmēru par informācijas un dokumentu sniegšanu nosaka Ministru kabinets.

Saeima, Ministru kabinets, valsts kontroles un tiesībaizsardzības institūcijas informāciju saņemt bez maksas.

9.pants.

Informācijas pieprasījuma forma

Persona, kura vēlas saņemt informāciju, iesniedz rakstisku pieprasījumu.

Pieprasījumā ir jānorāda dokumenta vai citas informācijas, kuru vēlas saņemt, nosaukums, fiziskai personai jānorāda vārds, uzvārds, dzīves vai atrašanās vieta Latvijas Republikā, juridiskai personai — nosaukums, juridiskā adrese vai atrašanās vieta Latvijas Republikā.

Vispārpieejamo informāciju var pieprasīt arī mutiski, nosaucot iepriekšminētās ziņas.

Pieprasot konfidenciālo informāciju, personai iesniegumā jāpamato savs pieprasījums un jānorāda mērķis, kādam tā tiks izmantota.

Saņemot konfedinciālo informāciju, persona uzņemas saistības to izmantot tikai tiem mērķiem, kuriem tā ir pieprasīta.

10.pants.

Par informācijas sniegšanu atbildīgā persona

Katras institūcijas vadītājam ir jānorīko darbinieks, kas atbildīgs par informācijas sniegšanas nodrošinājumu šajā likumā paredzētajā kārtībā.

11.pants.

Kārtība, kādā tiek izskatīti informācijas sniegšanas pieprasījumi

Gadījumos, kad pieprasīto informāciju nav iespējams sniegt nekavējoties pieprasījuma dienā, institūcija 7 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas:

1) nosaka datumu, laiku un veidu, kādā ieinteresētā persona var iepazīties ar informāciju uz vietas iestādē;

2) izsniedz pieprasītās kopijas, izrakstus, reprodukcijas u.c.;

3) sniedz rakstisku atbildi pieprasītājam, paskaidrojot iemeslus, kāpēc, ievērojot šī likuma prasības, informācijas sniegšana tiek atteikta;

4) nosūta pieprasījumu citai — šajā lietā kompetentai — iestādei, par to paziņojot iesniedzējam;

5) ja ir šaubas par pieprasītās informācijas esamību vai tās atklātību, institūcijai ir jānosūta iesniegtais pieprasījums izskatīšanai Ekspertu padomē.

Lai nodrošinātu masu informācijas līdzekļu pārstāvju tiesības, institūcijas sniedz informāciju pieprasījuma dienā, bet gadījumos, kad nepieciešams informāciju papildus pārbaudīt vai apkopot, masu informācijas līdzekļiem to sniedz ne vēlāk jā piecu dienu laikā.

Ja objektīvu iemeslu dēļ informāciju nav iespējams sagatavot septiņu dienu laikā — ir nepieciešama papildu pārbaude, jāpieprasa papildu ziņas u.c. — informācija jāiesniedz 30 dienu laikā.

 

3.nodaļa

12.pants.

Informācijas aģentūra

Informācijas āģentūra ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša juridiska persona, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt sabiedrību ar objektīvu un vispusīgu informāciju par iedzīvotāju tiesībām un pienākumiem un citiem aktuāliem jautājumiem.

Ministru kabinets var uzdot Informācijas aģentūrai veikt arī citus ar šo likumu saistītus uzdevumus.

Ministru kabinets apstiprina Informācijas aģentūras nolikumu.

Informācijas aģentūra nenodarbojas ar politisko un komerciālo reklāmu.

 

4.nodaļa. Informācijas iedalījums

13.pants.

Informācijas grupas

Informācija tiek dalīta trīs grupās, vadoties no tās satura un nozīmīguma; pieeja informācijai tiek ierobežota, ņemot vērā kaitējuma raksturu un zaudējumus, kas rastos nepamatotā informācijas izpaušanas gadījumā:

1) vispārpieejama informācija (atklāta informācija);

2) konfidenciāla informācija;

3) valsts noslēpums.

14.pants.

Vispārpieejamā informācija

Vispārpieejamā (atklātā) informācija veidojas publisko un privāto tiesību subjektu darbības rezultātā, tā ietver ziņas par personām vai faktiem, kas atbilstoši šī likuma prasībām netiek klasificētas kā konfidenciālas vai valsts noslēpums.

Vispārpieejamo informāciju ir tiesīgs pieprasīt jebkurš Latvijas Republikas iedzīvotājs un Latvijas Republikā reģistrēta juridiska persona.

Informāciju atbilstoši šā likuma 9.panta prasībām var pieprasīt rakstiskā vai mutiskā veidā, pieprasītājam nav jāpaskaidro, kādam nolūkam vispārpieejamā informācija nepieciešama.

15.pants.

Aizliegums informācijai nepamatoti piešķirt konfidencialitātes un valsts noslēpuma statusu

Informācijai aizliegts piešķirt konfidencialitātes vai valsts noslēpuma statusu, lai kādas fiziskas, juridiskas personas vai institūcijas interesēs slēptu likumu vai citu tiesību aktu pārkāpumus, darba neefektivitāti, administratīvās kļūdas, lai novilcinātu informācijas sniegšanu.

16.pants.

Konfidenciālā informācija

Par konfidenciālu informāciju tiek uzskatīta, ja:

1) informācija paredzēta iestādes iekšējai lietošanai;

2) informācija attiecas uz uzņēmējdarbības noslēpumiem;

4) informācija attiecas uz atestācijas, eksāmenu, iesniegto projektu un līdzīga rakstura pārbaužu novērtējuma procesu;

5) informācija attiecas uz fiziskās personas privāto dzīvi (personas informācija);

6) informācija ir saistīta ar kontroles un regulēšanas pasākumiem likumpārkāpumu novēršanai atbilstoši Operatīvās darbības likumam (Latvijas Vēstnesis, 1993,131.nr.) un citiem tiesību aktiem.

17.pants.

Iestādes iekšējā informācija

Par iestādes iekšējo informāciju tiek uzskatīta informācija, kas iestādei nepieciešama, veicot sagatavošanas darbus lietas kārtošanai, t.i., iekšējās apspriedes, lai pieņemtu lēmumu, izveidotu darbības plāna skices, piemērotu izpildei likumu.

Par iestādes iekšējo informāciju uzskatāmi arī neapstrādātu (neizvērtētu) datu apkopojumi.

Par iestādes iekšējo informāciju netiek uzskatīti izejošie dokumenti un cita informācija, kas tiek izmantota publiskajās diskusijās.

18.pants.

Uzņēmējdarbības noslēpumi

Par uzņēmējdarbības noslēpumiem tiek uzskatīta informācija, kas attiecas uz ražošanas metodēm, darbības analīzēm un aprēķiniem, ziņas par kontu stāvokli bankās, biznesa plāni — t.i., ja informācijai ir tāds raksturs, ka citas personas to var izmantot pretlikumīgai konkurencei savas saimnieciskās darbības vai citās interesēs.

Fizisko un juridisko personu uzņēmējdarbības noslēpumu aizsardzība nedrīkst ierobežot valsts institūciju, citu juridisko un fizisko personu tiesības saņemt informāciju, kas ir vispārpieejama saskaņā ar likumiem "Par uzņēmumu gada pārskatiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 192, 44./45.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1995, 34.nr.), "Par valsts statistiku" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 24./25.nr.), "Par akciju sabiedrībām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 24./25.nr.), "Par akciju sabiedrībām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 24./25.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994,96., 149.nr.; 1995, 6.nr.), "Par bankām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 22./23.nr.), "Par Latvijas Republikas uzņēmumu reģistru" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 27./28.nr.; 1992, 18./19.nr.) un citiem tiesību aktiem.

19.pants.

Fizisko personu privātās dzīves konfidencialitāte

Par informāciju, kas attiecas uz fizisko personu privāto dzīvi, tiek uzskatītas ziņas par personu un to ģimenes locekļu personas kodu, pilsonības piederību, civilstāvokli, ienākumiem (ienākumu deklarācijas), izņemot likumos un citos tiesību aktos noteiktos gadījumos, reliģisko piederību, politiskajiem uzskatiem, attiecībām ar citām personām.

Konfidenciāla ir informācija par fizisko personu veselības stāvokli.

20.pants.

Valsts institūciju pienākums neizpaust informāciju par fizisko personu privāto dzīvi

Informāciju par fiziskām personām var sniegt ar viņu piekrišanu.

Citām personām ir tiesības institūcijās pieprasīt informāciju par fiziskām personām tikai likumos paredzētos gadījumos, ja tās pierāda savu tiesisko ieinteresētību.

21.pants.

Tiesības informācijai noteikt konfidencialitātes statusu

Norādot šajā likumā paredzēto pamatojumu, konfidencialitātes statusu informācijai ir tiesīgs noteikt informācijas autors vai iestādes vadītājs, izdodot rīkojumu.

Lēmumu par atteikšanos sniegt pieprasītājam konfidenciālo informāciju paraksta iestādes vadītājs.

22.pants.

Valsts noslēpums

Par valsts noslēpumu tiek uzskatīta informācija:

1) kuru izpaužot, var tikt radīts risks vai draudi valsts iekšējai un ārējai drošībai;

2) kuras izpaušana var nodarīt būtisku kaitējumu valsts politikai, aizsardzības spējām, drošībai un ekonomiskajam potenciālam, monetārajai politikai, dabas resursiem;

3) ziņas par valsts drošības iestāžu personāla skaitlisko sastāvu un iekšējo struktūru, to amatu sarakstiem, finansēm un tehnisko aprīkojumu;

4) Operatīvās darbības likumā noteiktās ziņas.

23.pants.

Ekspertu padome

Ekspertu padome ir ministru kabineta pārraudzībā esoša institūcija, kuras uzdevums ir novērtēt un analizēt informāciju, kas atzīstama par konfidenciālu vai valsts noslēpumu, kā arī veikt citus šajā likumā noteiktos uzdevumus.

Ministru kabinets apstiprina Ekspertu padomes nolikumu un pieņem lēmumus par padomes locekļu iecelšanu un atbrīvošanu.

24.pants.

Ekspertu padomes pienākumi un tiesības

Ekspertu padomei ir tiesības pieprasīt un saņemt no visām valsts institūcijām informāciju, kas nepieciešama tās uzdevumu veikšanai.

Ekspertu padome Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izskata valsts institūcijām iesniegtos fizisko un juridisko personu pieprasījumus, ja ir šaubas par pieprasītās informācijas esamību vai piekļūšanas iespējām tai.

Ekspertu padome ir tiesīga pieņemt lēmumus, kas ir saistoši valsts institūcijām, fiziskām un juridiskām personām par pieprasītās informācijas sniegšanu vai pieprasījuma noraidīšanu, ja informācija atbilstoši likuma prasībām ir klasificējama kā konfidenciāla vai valsts noslēpums.

Ekspertu padomes pieņemtos lēmumus valsts institūcijām un personām ir tiesības pārsūdzēt tiesā.

25.pants.

Informācijas atzīšana par valsts noslēpumu

Valsts noslēpumu objektu sarakstu, kā arī tās informācijas apjomu un saturu, kas atzīstama par valsts noslēpumu, pēc Ekspertu padomes priekšlikuma nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets.

Slepenības pakāpes tiek noteiktas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Valsts arhīva fondā esošās informācijas apjomu un saturu, kas atzīstama par valsts noslēpumu, nosaka Latvijas Republikas Ministru kabineta Ekspertu padome, piedaloties Valsts arhīva ģenerāldirektoram.

26.pants.

Tiesības informācijai piešķirt valsts noslēpuma statusu

Norādot likumā noteikto pamatojumu, katram atsevišķam dokumentam vai citam informācijas nesējam valsts noslēpuma statusu piešķir tā autors (persona, kas paraksta vai apstiprina dokumentu) atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam sarakstam.

27.pants.

Valsts noslēpumu atslepenošana

Valsts noslēpumu sarakstu regulāri, bet ne retāk kā reizi trīs gados pārskata Ekspertu padome un iesniedz Ministru kabinetam motivētus priekšlikumus par izmaiņām šajā sarakstā.

Ministru kabinetam ir tiesības, ja tas ir nepieciešams, atslepenot valsts noslēpumu.

Valsts noslēpumus atslepeno, ja saskaņā ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām tie iekļaujami atklātā informācijas apmaiņā atbilstoši likumam "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 11.nr.).

28.pants.

Valsts noslēpumu aizsardzības noteikumi

Informāciju, kas satur valsts noslēpumu, reģistrē, noformē, izmanto, glabā un iznīcina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

29.pants.

Tiesības veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpumu

Tiesības veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpumu, ir personām:

1) kuras nav sodītas par tīšiem noziegumiem, izņemot reabilitētās personas;

2) kuras nav atbrīvotas no amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

3) kuru rīcībspēja nav ierobežota;

4) kuras nav vai nav bijušas PSRS vai Latvijas PSR Drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas drošības dienestu, Krievijas un citu valstu drošības dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji;

5) kuras nav vai nav bijušas ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas lēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieki (biedri) pēc šo organizāciju aizliegšanas;

6) kuras atbilst citiem attiecīgo drošības un citu iestāžu noteikumiem attiecībā uz personas dienesta pakāpi un profesionālo sagatavotību.

Darba līgumā vai rīkojumā par iecelšanu amatā tiek paredzēti papildu pienākumi par valsts noslēpumu aizsardzības noteikumu ievērošanu, paredzot pienākumu neizpaust valsts noslēpumu saturošu informāciju.

Pēc darba attiecību izbeigšanās personu un darbinieku pienākums ir neizpaust valsts noslēpumus saturošu informāciju, kas tiem kļuvusi zināma.

30.pants.

Atbildība par valsts noslēpuma izpaušanu

Ja valsts noslēpumu aizsardzības noteikumu pārkāpšana satur nozieguma pazīmes, vainīgā persona par valsts noslēpumu izpaušanu atbild saskaņā ar Latvijas Republikas Kriminālkodeksu.

Par valsts noslēpumu aizsardzības noteikumu pārkāpumu, kura rezultātā valsts noslēpums vai tā elementi ir nonākuši atklātībā, ja šie pārkāpumi nesatur nozieguma pazīmes, vainīgā persona atbild citos likumos un tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

31.pants.

Atbildība par konfidenciālas informācijas izpaušanu

Ja institūcija vai fiziskā un juridiskā persona nav ievērojusi ar šo likumu noteikto informācijas aizsardzību un izpaudusi konfidenciālo informāciju (vai citā veidā nelikumīgi to izmantojusi), ar to nodarot kaitējumu personām, uz kurām šī informācija attiecas, vainīgā persona cietušajiem atlīdzina radušos zaudējumus likumos noteiktajā kārtībā.

 

5. nodaļa. Informācijas pieprasītāju tiesību aizsardzība

32.pants.

Tiesības pārsūdzēt atteikumu sniegt informāciju

Jebkura fiziska vai juridiska persona Latvijas Civilprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā ir tiesīga pārsūdzēt tiesā institūciju amatpersonu un darbinieku rīcību, ar kuru aizskartas tās tiesības saņemt informāciju:

1) institūcija likumā noteiktajā termiņā nav sniegusi atbildi informācijas pieprasītājam;

2) institūcija atteikusies sniegt informāciju, bez likumīga pamata pieņemot lēmumu informācijai piešķirt konfidencialitātes vai valsts noslēpuma statusu.

Institūcijai ir jāpierāda, ka noraidījums sniegt informāciju ir bijis pamatots un saskaņā ar likumu.

33.pants.

Atbildība par likuma pārkāpumiem

Institūciju amatpersonas un darbinieki par šā likuma pārkāpumiem saucami pie likumos paredzētās disciplinārās, administratīvās, civiltiesiskās vai kriminālās atbildības.

 

Par likumprojektu

 

Likumprojekts "Par informācijas atklātību un aizsardzību valsts pārvaldē" izstrādāts, ievērojot sekojošus principus:

– valsts pienākums ir sniegt tās rīcībā esošo informāciju,

– fiziskām un juridiskām personām ir tiesības informāciju saņemt,

– informācijas saņemšanas mehānismam jābūt vienkāršam, tas nedrīkst radīt lieku birokrātiju,

– ņemot vērā kaitējumu, kas rastos nepamatotā informācijas izpaušanas gadījumā, informācija tiek dalīta 3 grupās: vispārpieejama, konfidenciāla, valsts noslēpumu saturoša informācija,

– likumā noteikts, ka konfidencialitātes un valsts noslēpuma statusa piešķiršana informācijai ir pārsūdzama.

Lai nodrošinātu informācijas saņemšanu, tiek paredzēts, ka katrā valsts institūcijā esošais informācijas reģistrs (kartotēka, žurnāls vai datora datu bāze) ir atklāti pieejams informācijas pieprasītājiem. Papildu finansējums no valsts budžeta nav nepieciešams, jo šādi reģistri faktiski jau ir katrā institūcijā. Tiek paredzēts, ka katrā valsts institūcijā ir par informācijas sniegšanas nodrošināšanu atbildīgs darbinieks.

Vispārpieejama (atklāta) pamatā ir visa informācija: vēstule, sarakste, likumprojekti, noteikumu projekti u.c.

Konficendiāla ir tā informācija, kas vēl nav apstrādāta, izvērtēta un nepieciešama iestādei, lai veiktu sagatavošanas darbus lietas kārtošanai — darbinieku savstarpējās apspriedes pirms lēmumu pieņemšanas, likumu piemērošanas. Konfidenciāls pamatā ir viss, kas saistīts ar fizisko personu privāto dzīvi, vai saistīts ar likumpārkāpumu novēršanu.

Būtiski tas, ka ieinteresētā persona ir tiesīga saņemt arī konfidenciālo informāciju, atšķirībā no vispārpieejamas informācijas saņemšanas, ir rakstiski jāpamato, kādam nolūkam konfidenciālā informācija tiek pieprasīta.

Likumā tiek definēts valsts noslēpuma jēdziens.

Tiek paredzēts Ministru kabineta pārraudzībā izveidot Ekspertu padomi, kuras uzdevums ir novērtēt un analizēt informāciju, kas atzīstama par konfidenciālu vai par valsts noslēpumu, un sniegt Ministru kabinetam apstiprināšanai savus priekšlikumus par valsts noslēpumu objektiem.

Ekspertu padomei ir paredzētas arī citas funkcijas:

— izskatīt valsts institūcijām iesniegtos informācijas pieprasījumus, ja ir šaubas, vai attiecīgās informācijas iekļaušanu konfidenciālas informācijas vai valsts noslēpuma grupā ir pamatota,

— Ekspertu padome ir pirmstiesas institūcija, kurā var griezties informācijas pieprasītāji gadījumos, kad valsts institūcija pieņēmusi lēmumu atteikties sniegt informāciju, motivējot, ka informācija ir konfidenciāla vai valsts noslēpums.

Ekspertu padomes pieņemtie lēmumi ir saistoši valsts institūcijām, fiziskajām un juridiskajām personām, Ekspertu padomes lēmumus ir tiesības pārsūdzēt tiesā.

Likumprojektā paredzētas prasības personām, kuras veic ar valsts noslēpumu saistītu darbu.

 

Valsts reformu ministrija, izstrādājot likumprojektu, organizējusi tikšanās ar masu informācijas pārstāvjiem un lūgusi sniegt savus priekšlikumus. 09.05.1995. notika diskusija Masu mediju centrā.

Notikušas pārrunas ar Aizsardzības ministrijas, Valsts kontroles, Valsts Uzņēmumu reģistra darbiniekiem un firmu "Dun&Bradstreet" un "Kreditinfo" pārstāvjiem, kas nodarbojas ar biznesa informācijas sniegšanu.

Valsts reformu ministrija 30.03.1995. izsūtīja likumprojektu visām ministrijām atzinumu sniegšanai. Likumprojekts, ar lūgumu sniegt priekšlikumus, tika izsūtīts arī Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Nacionālās drošības komisijai, kā arī Latvijas Republikas Prokuratūrai, Valsts statistikas institūtam, Valsts arhīvu ģenerāldirekcijai.

Likumprojekta 30.03.1995. variantā izdarīti labojumi, kuri izteikti ministriju un citu institūciju atzinumos.

Ārlietu ministrijas atzinums

- izteiktie priekšlikumi ņemti vērā, likumprojektā 1. pantā, kā arī 14. pantā nosakot, ka informācija tiek sniegta jebkuram Latvijas Republikas iedzīvotājam un Latvijas Republikā reģistrētai juridiskai personai.

Ņemts vērā ieteikums nedeterminēt valsts noslēpuma maksimālo termiņu.

Aizsardzības ministrijas atzinums

- ņemti vērā iebildumi attiecībā uz to, ka visā tekstā jālieto viennozīmīgi jēdzieni, tā piemēram "valsts institūcijas", kā arī izdarīti redakcionāli labojumi vairākos pantos.

Valsts reformu ministrijai konceptuāli nav pieņemama Aizsardzības ministrijas nostāja, ka likumprojektā pārlieku akcentētas jebkura iedzīvotāja un juridiskas personas tiesību garantijas saņemt informāciju, kas ir valsts pārvaldes institūciju rīcībā, bet neatbilstoši tam par maz uzsvērta informācijas aizsardzības nepieciešamība.

Finansu ministrijas atzinums

- ņemts vērā priekšlikums sniegt termina "informācijas reģistrs" skaidrojumu 6. pantā.

Ņemts vērā priekšlikums samazināt informācijas sniegšanas termiņu masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem.

Attiecībā uz priekšlikumu likumā norādīt, kā likums darbosies pašvaldībās, jāpaskaidro, ka jautājums, vai likumprojekta subjekts būs arī pašvaldības, paliek atklāts, pašreizējā variantā likums regulē informācijas atklātību un aizsardzību valsts pārvaldes institūcijās.

Tiesības informācijai noteikt konfidencialitātes statusu dotas arī informācijas autoram, lai attiecīgajam darbiniekam nebūtu katru reizi jāgriežas pie iestādes vadītāja ar iesniegumu dot rīkojumu informāciju atzīt par konfidenciālu, jo tas kavētu darba ātrāku veikšanu.

Jāatzīmē, ka lēmumu par atteikšanos sniegt informāciju, pamatojot, ka tā ir konfidenciāla, paraksta iestādes vadītājs (21. pants).

Iekšlietu ministrijas atzinums

- ņemti vērā atzinuma 1.-6. punktos un 9., 11., 14. sniegtie priekšlikumi un izdarīti nepieciešamie labojumi. Jāatzīmē, ka jēdziens "dienesta noslēpums" likumprojektā tiešām netiek lietots, aizstājot to ar citu - "iestādes iekšējā informācija".

Izglītības un zinātnes ministrijas atzinums

- ņemts vērā priekšlikums izslēgt 16. panta 2. daļu (likumprojekta 30.03.1995. variantā) un mainīta 7. panta (tagadējā variantā 8. pants) redakcija, nosakot, ka samaksas apmēru par informācijas un dokumentu sniegšanu nosaka Ministru kabinets.

Valsts reformu ministrija iebilst pret nostāju, ka jāmaina 7. (tagadējā variantā 8. panta) redakcija, jo uzskata, ka informācijas sniegšana šajā likumā paredzētajā kārtībā nevar radīt traucējumus normālam darba režīmam.

Kultūras ministrijas atzinums

- attiecībā uz iebildumiem par likumprojektā paredzēto Informācijas aģentūras darbību paskaidrojam, ka, pamatojoties uz likumu, paredzēts izstrādāt nolikumu, kurā tiks reglamentēta Informācijas aģentūras darbība.

Labklājības ministrijas atzinums

- ņemts vērā priekšlikums lietot jēdzienu "morāls kaitējums" un veikti citi redakcionāli labojumi.

Attiecībā uz priekšlikumu informāciju sīkāk iedalīt arī atkarībā no tās satura, ne tikai ņemot vērā slepenības kritērijus, uzskatām, ka likumā nav nepieciešams uzskaitīt un dalīt grupās (kategorijās) informāciju, vadoties pēc tās satura.

Satiksmes ministrijas atzinums

- ņemti vērā atzinuma 1.-7., un 13., 14. punktos izdarīti nepieciešamie labojumi likumprojektā.

Uzskatām, ka nav nepieciešamības konkretizēt, kāda informācija var tikt izmantota publiskajās diskusijās. Attiecībā uz to, kas to var izmantot, paskaidrojam, ka tas sasaucas ar likuma "Par valsts civildienestu "28. panta prasībām, kas nosaka attiecības ar presi. Pārējos gadījumos par to, kāda informācija tiek izmantota publiskajās diskusijās, lemj un atbild pats informācijas autors (informācijas devējs).

Tieslietu ministrijas Publisko tiesību departamenta atzinums

- ņemti vērā atzinuma 2., 5., 12., 14., 18. punktos izteiktie iebildumi.

Jāatkārto, ka 1. punktā izteiktais priekšlikums likumprojektu attiecināt arī uz pašvaldību institūcijām paliek atklāts.‘

Nevar piekrist nostājai, ka Informācijas aģentūra un Ekspertu padome ir birokrātiskas struktūras, jo tās veiks valstiskas funkcijas.

Jāatzīmē, ka Tieslietu ministrija savā atzinumā nesniedz konkrētus priekšlikumus, kā varētu redakcionāli labot neprecizitātes likumprojektā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinums.

Ņemti vērā priekšlikumi, izņemot ierosinājumu izdarīt papildinājumu 5. pantā "vai uzrādīt oficiālo informācijas publicēšanas avotu".

Nepiekrītam, ka būtu nepieciešams mainīt 20.(21.) panta redakciju nosakot, ka tikai iestādes vadītājs tiesīgs noteikt konfidencialitātes statusu informācijai.

Paskaidrojam, ka ziņas par valsts drošības iestāžu vispārējo finansējumu un kopējo personāla skaitu saskaņā ar likumu "Par valsts drošības iestādēm" uzskatāmas par valsts noslēpumu.

Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra atbildē

likumprojektu konceptuāli atbalsta, ņemti vērā atzinuma 1., 3., 5. punkti, ņemts vērā priekšlikums likumprojektu iesniegt Satversmes aizsardzības birojam (atbilde līdz 12.05.1995. vēl nav saņemta).

Attiecībā uz iebildumiem attiecībā uz Informācijas aģentūru, paskaidrojam, ka tās darbību reglamentēs nolikums.

Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas atbilde

- priekšlikumi precizēt vairāku pantu redakciju ņemti vērā.

Latvijas Republikas Valsts Statistikas komitejas atbilde

- ņemti vērā 2., 6., 13., 14. punktos izteiktie priekšlikumi.

 

Valsts reformu ministrijas Juridiskās nodaļas

vecākā referente L. Cīce ; tel. 1-7281588

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!