Jāzepa Rancāna fonda priekšsēdētājs

Vakar, 27. jūnijā, Saeimas priekšsēdētāju Anatoliju Gorbunovu apmeklēja bīskapa Jāzepa Rancāna fonda priekšsēdētājs Kazimirs Znotiņš (attēlu augšējā rindā pa kreisi), lai pateiktos par Saeimas līdzdalību un Saeimas priekšsēdētāja uzrunu Saeimas priekšsēdētāja vietas izpildītāja, Tautas balvas laureāta, bīskapa Jāzepa Rancāna pārapbedīšanas ceremonijā 3. jūnijā. Kazimirs Znotiņš uzsvēra, ka šai dienai ir arī dziļāka nozīme, jo Jāzeps Rancāns atgriezās dzimtenē ar savu darbu, savu ticību un demokrātisko pārliecību.

Kazimirs Znotiņš informēja Saeimas priekšsēdētāju par J. Rancāna fonda turpmāko darbību emigrācijā un Latvijā. Fonda vadītājs Rīgā ir Dr. J. Baško, un fonda mērķis ir arī turpmāk popularizēt J. Rancāna personību, jo viņa biogrāfija ir vistiešākā liecība par latviešu tautas un valsts vēsturi šajā gadsimtā. Tiek domāts arī par to, lai Rīgā vai Rēzeknē J. Rancāna vārdā tiktu nosaukta kāda iela. Fonds ir uzņēmies arī veicināt Latvijas vēstures, tai skaitā Saeimas vēstures, nevienkāršotu un objektīvu atspoguļojumu mācību grāmatās un vēsturiskos izdevumos.

Kārina Pētersone,

Saeimas priekšsēdētāja palīdze

Brazīlijas pilsētas mērs

Vakar, 27. jūnija pēcpusdienā, Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs tikās ar Brazīlijas Federatīvās Republikas Novaodesas pilsētas mēru latvieti Ralfo Kļaviņu (attēlu augšējā rindā pa labi). Sarunā piedalījās Sanpaulu štata Novaodesas pilsētas prefekts Donato Borba, pilsētas latviešu sabiedrības pārstāvji, kā arī Saeimas deputāts, Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas loceklis J. Zaščerinskis.

A. Gorbunovs sveica viesus Latvijas Republikas pilsoņu pārstāvniecības namā – Saeimā, kā arī atcerējās savu vizīti Brazīlijā 1992. gadā.

R. Kļaviņš pastāstīja par latviešu kopienas izveidošanos Brazīlijā XIX gs. beigās, iekļaušanos šīs zemes dzīvē un tradīcijās. Sanpaulu štatā dzīvo aptuveni 20 tūkstoši latviešu, bet Novaodesā ir aktīva latviešu kopiena, kura pat trešajā paaudzē ir saglabājusi latviešu valodu un kultūras tradīcijas. Apmēram 50 pilsētas ielām ir latviski nosaukumi. Sarunas gaitā noskaidrojās, ka daudzas problēmas Latvijā un Brazīlijā ir līdzīgas. Tikai nesen Brazīlijā izdevies pārtraukt inflācijas augšanu, valsts ir pārdzīvojusi finansu un banku krīzi.

Saeimas priekšsēdētājs raksturoja ekonomisko un politisko situāciju laikā, kad Latvijā tuvojas vēlēšanas. Valdībai un Saeimai tas ir īpaši saspringts laiks, jo opozīcija aktīvi norāda uz koalīcijas valdības kļūdām. Tomēr, kā uzskata A. Gorbunovs, galvenās reformas ir veiktas, un tiem politiskajiem spēkiem, kas nāks pie varas pēc vēlēšanām, būs reformas jāattīsta un jālabo pieļautās kļūdas.

Sarunas noslēgumā A. Gorbunovs izteica vēlējumu, ka šī tikšanās veicinās abu valstu tālāko sadarbību, un piemiņai pasniedza viesiem velti – keramikas šķīvi ar Saeimas attēlu.

Irīna Korņiļjeva,

Saeimas ziņu dienests

Lietuvas jaunais vēstnieks

Vakar, 27.jūnijā, Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs tikās ar Lietuvas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Rimantu Karaziju (attēluapakšējā rindā pa kreisi), kas jau iesniedzis akreditācijas vēstuli Valsts prezidentam Guntim Ulmanim.

Saeimas priekšsēdētājs apliecināja gan Latvijas un Lietuvas, gan visu trīs Baltijas valstu savstarpējo attiecību lielo nozīmi un sadarbības nepieciešamību, kas radusi veiksmīgu risinājumu Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes ietvaros.

Pateicies par savai valstij un sev personīgi parādīto godu, Lietuvas vēstnieks pastāstīja par mēneša laikā Latvijā redzēto un paveikto. Iepazīstoties ar situāciju valstī, R.Karaziju ir satraukušas šeit dzīvojošo tautiešu problēmas. Tikai septiņiem tūkstošiem no Latvijā dzīvojošiem lietuviešiem ir Latvijas Republikas pilsonība, pārējiem ir vecā parauga PSRS pilsoņu pases ar pastāvīgā iedzīvotāja atzīmi tajās. Pēc jūnija sākumā parakstītā bezvīzu līguma stāšanās spēkā Lietuvas vēstniecība saņem daudzas sūdzības no cilvēkiem, kuriem radušās problēmas ar Lietuvas apmeklēšanu. Viņi ir neapmierināti, bet bieži vien arī neinformēti par pastāvošo robežas šķērsošanas kārtību. Palielinājies to Latvijā dzīvojošo lietuviešu skaits, kuri vēlas saņemt Lietuvas Republikas pilsonību.

A.Gorbunovs atzina, ka šī problēma patlaban tiešām ir aktuāla un ne tikai saistībā ar Lietuvu. Ministru kabinetam strauji veidojot starpvalstu attiecību juridisko bāzi, Pilsonības un imigrācijas departaments, īstenojot šos lēmumus, atpaliek, tādējādi radot problēmas cilvēkiem, kuri vēlas aizbraukt uz to vai citu valsti. Saeimas priekšsēdētājs solīja informēt Ministru prezidentu Māri Gaili par šo problēmu.

Saeimas priekšsēdētājs A.Gorbunovs informēja Lietuvas vēstnieku par Saeimas darbu sesiju starplaikā, īpaši akcentējot Ministru kabineta tiesības Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā šajā laikā pieņemt dažādus normatīvus aktus, kuriem ir likuma spēks līdz brīdim, kamēr Saeima tos akceptē vai neakceptē. A.Gorbunovs izteica cerību, ka valdība izmantos šīs Satversmes dotās tiesības, lai stabilizētu finansu un banku situāciju, kā arī stiprinātu pilsoņu drošību. R.Karazijs atzinīgi novērtēja šādu demokrātijas normu, kas, viņaprāt, pirms izmaiņu izdarīšanas dod iespēju pārbaudīt likumu praksē.

Sarunas noslēgumā R.Karazijs pauda pārliecību, ka gan viņš kā vēstnieks, gan Lietuvas vēstniecības darbinieki nebūs tikai pasīvi vērotāji, bet gan aktīvi darbosies Latvijas un Lietuvas attiecību nostiprināšanā politiskajā, ekonomiskajā un visās pārējās dzīves jomās.

Irīna Korņiļjeva,

Saeimas ziņu dienests

Kubas vēstnieks atvadu vizītē

Otrdien, 27.jūnijā, pie Saeimas priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova atvadu vizītē ieradās Kubas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Horhe Marti Martiness (attēlu apakšējā rindā pa labi), kas Latvijā tika akreditēts 1993. gada maijā un vienlaicīgi savu valsti pārstāvēja arī Somijā, Igaunijā un Lietuvā. H.M.Martiness atcerējās Latvijā pavadīto laiku, atzīstot, ka bijusi iespēja tikties un sadarboties gan ar daudziem politiķiem, gan arī kultūras darbiniekiem, lai katru dienu kaut nedaudz stiprinātu saites starp abām valstīm.

Savukārt Saeimas priekšsēdētājs A.Gorbunovs atzinīgi novērtēja pirmā Kubas vēstnieka Latvijā aktīvo darbību, jo ir radīta bāze, lai starpvalstu attiecības varētu attīstīties arī turpmāk. Tostarp Kubā tika radīts daudz plašāks un dziļāks priekšstats par Latvijas ekonomisko un politisko dzīvi, kas īpaši svarīgi Latīņamerikas kontekstā. Latvija bija informēta par sabiedrības demokratizācijas procesu Kubā, investīciju piesaistīšanu, tūrisma attīstību un paredzētajām reformām. Kaut gan šī Kubas vēstniekam bija atvadu vizīte, sarunas gaitā tika skarti vairāki svarīgi ekonomikas un politikas temati. H.M.Martiness atzina, ka Kubā šobrīd notiek straujas pārmaiņas — tiek padziļināta demokrātija, meklēti jauni saimnieciskās attīstības ceļi, radot labvēlīgus nosacījumus ārvalstu kapitālam.

Sarunas nobeigumā tika izteikta vēlme par sadarbības turpināšanu nākotnē. Saeimas priekšsēdētājs A.Gorbunovs pateicās par Kubas vēstnieka H.M.Martinesa lielo ieguldījumu starpvalstu attiecību attīstībā.

Lauma Koļesņikova,

Saeimas ziņu dienests

Foto: Arnis Blumbergs