22. jūnija sēdē

Kopsavilkums

Saeima 2.lasījumā kā steidzamus pieņēma likumprojektus:

— "Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību". (p.s. dok. nr.486, nr.579, nr.641) Balsojums: 50 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos". (p.s. dok. nr.427, nr.529, nr.642) Balsojums: 55 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu"". (p.s. dok. nr.593, nr.593a) Balsojums par steidzamību: 40 par, 2 pret, 9 atturas. Balsojums par 1.lasījumu: 48 par, 1 pret, 8 atturas. Balsojums par 2.lasījumu: 44 par, 0 pret, 8 atturas.

— "Par grozījumiem likumā "Par kompensāciju izmaksu izceļotājiem, kuri atbrīvo dzīvokļus"". (p.s. dok. nr.636, nr.636a) Balsojums par steidzamību: 46 par, 0 pret, 5 atturas. Balsojums par 1.lasījumu: 51 par, 0 pret, 2 atturas. Balsojums par 2.lasījumu: 53 par, 0 pret, 4 atturas.

 

Saeima 1.lasījumā kā steidzamu pieņēma likumprojektu:

— "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"". (p.s. dok. nr.519, nr.607) Balsojums par steidzamību: 43 par, 14 pret, 11 atturas. Balsojums par 1.lasījumu: 49 par, 9 pret, 10 atturas.

 

Saeima 1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā". (p.s. dok. nr.315, nr.608) Balsojums: 53 par, 0 pret, 3 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"". (p.s. dok. nr.586, nr.654) Balsojums: 53 par, 0 pret, 9 atturas.

 

Saeima izskatīja šādus patstāvīgos priekšlikumus:

— "Par pilsonības piešķiršanu Vjačeslavam Duhanovam par īpašiem nopelniem Latvijas labā". (p.s. dok. nr.619) Balsojums: 56 par, 2 pret, 4 atturas.

— "Par pilsonības piešķiršanu Ņinai Ņeznamovai par īpašiem nopelniem Latvijas labā". (p.s. dok. nr.619) Balsojums: 61 par, 1 pret, 2 atturas.

— "Par pilsonības piešķiršanu Samsonam Izjumovam par īpašiem nopelniem Latvijas labā". (p.s. dok. nr.650) Balsojums: 61 par, 1 pret, 2 atturas.

 

Jautājumi un atbildes:

— Saeima noklausījās zemkopības ministra Ā.Ūdra atbildi uz deputātu G.Bērziņa, A.Rozentāla, Z.Tomiņa, A.Prēdeles un V.Novakšānova jautājumu par valsts graudu rezerves fondu izmantošanu graudu iepirkšanai ārzemēs. (p.s. dok. nr.599, nr.599a)

— Saeima noklausījās zemkopības ministra Ā.Ūdra atbildi uz deputātu G.Bērziņa, A.Rozentāla, V.Novakšānova, A.Prēdeles un Z.Tomiņa jautājumu par dotāciju izmaksām lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem. (p.s. dok. nr.600, nr.600a)

— Saeima noklausījās zemkopības ministra Ā.Ūdra un kooperācijas valsts ministra V.E.Breša atbildi uz deputātu G.Bērziņa, A.Rozentāla, A.Prēdeles, Z.Tomiņa un V.Novakšānova jautājumu par "Daugavpils dzirnavnieka" privatizāciju. (p.s. dok. nr.601, nr.601a)

— Saeima noklausījās Ministru prezidenta M.Gaiļa atbildi uz deputātu R.Milberga, O.Grīga, M.Grīnblata, A.Grota un A.Rugātes jautājumiem par LR Nacionālo bruņoto spēku karavīru grupas piedalīšanos miera uzturēšanas militārajā kontingentā ANO karaspēkā. (p.s. dok. nr.609, nr.609a)

— Saeima noklausījās aizsardzības ministra M.Gaiļa atbildi uz deputātu A.Čepāņa, A.Kreitusa, J.Jurkāna, Ē.Kažas un E.Kides jautājumiem par Nacionālo bruņoto spēku lidmašīnas avāriju š.g. 7.jūnijā. (p.s. dok. nr.612, nr.612a)

— Saeima nodeva Ministru prezidentam M.Gailim deputātu A.Kiršteina, V.P.Karnupa, E.Berklava, D.Stalta un A.Seiles jautājumus par Rīgas Centrāltirgu un citiem pilsētas tirgiem. (p.s. dok. nr.629)

— Saeima nodeva finansu ministrei I.Sāmītei deputātu A.Rozentāla, J.Kokina, A.Berķa, G.Bērziņa un P.Putniņa jautājumu par G-24 un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) kredītiem. (p.s. dok. nr.645)

— Saeima nodeva zemkopības ministram Ā.Ūdrim deputātu L.Staša, J.Urbanoviča, J.Jurkāna, I.Bukovska un J.Zaščerinska jautājumu par skābsiena un skābbarības novākšanas tehniku. (p.s. dok. nr.638)

— Saeima nodeva Ministru prezidentam M.Gailim deputātu M.Grīnblata, I.Dāliņa, J.Straumes, O.Grīga un A.Grota jautājumu par Saeimas 1995.gada 25.maija lēmumu izpildi. (p.s. dok. nr.696)

 

Pieprasījumi:

— Saeima noklausījās sociālo lietu valsts ministra A.Makarova atbildi uz Saeimas steidzamo pieprasījumu par pensiju indeksāciju. (p.s. dok. nr.598, nr.598a)

— Saeima nodeva iekšlietu ministram J.Ādamsonam deputātu O.Grīga, A.Čepāņa, R.Milberga, J.Urbanoviča, J.Rozentāla, J.Kokina, A.Kiršteina, A.Bartaševiča, P.Putniņa un L.Staša pieprasījumu par lauksaimniecības stabilizācijai un attīstībai piešķirto valdības garantēto kredītu saņemšanas un izmantošanas likumību Iecavas putnu fabrikas privatizācijas procesā. (p.s. dok. nr.643)

— Saeima nodeva labklājības ministram A.Bērziņam deputātu A.Berķa, A.Rozentāla, J.Kokina, G.Bērziņa, U.Lakševica, O.Brūvera, J.Sinkas, P.Putniņa, A.Seiles un O.Grīga pieprasījumu par Labklājības ministrijas Valsts sociālās apdrošināšanas fonda izsludināto konkursu "Par tiesībām veikt pensiju un pabalstu izmaksu Latvijā". (p.s. dok. nr.644)

 

Saeima pieņēma lēmumus par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata:

— "Par dažu Zemgales apgabaltiesas tiesnešu apstiprināšanu". (z.s. dok. nr.656)

Par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas pilsētas tiesas tiesneses amata, iecēla Inesi Ameriku.

Par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas rajona tiesas tiesneses amata, iecēla Daci Panci.

— "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu iecelšanu". (z.s. dok. nr.657)

Par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi iecēla Dainu Balto.

Par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi iecēla Initu Kļaviņu.

Par Daugavpils pilsētas tiesas tiesnesi iecēla Igoru Raciņu.

Par Daugavpils pilsētas tiesas tiesnesi iecēla Josifu Rassu.

Par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi iecēla Viju Ratnieci.

 

Saeima komisijām nodeva likumprojektus:

— "Bibliotēku likums". (p.s. dok. nr.595, nr.595a) Nodots Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

— "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par Zemessardzi"". (p.s. dok. nr.615; nr.615a) Nodots Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

— "Par grozījumiem Latvijas darba likumu kodeksā". (p.s. dok. nr.616; nr.616a) Nodots Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā).

— "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par valsts pensijām"". (p.s. dok. nr.617, nr.617a) Nodots Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā).

— "Grozījums likumā "Par valsts civildienestu"". (p.s. dok. nr.618, nr.618a) Nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— "Par valsts pensijām". (p.s. dok. nr.622; nr.622a) Nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā).

— "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām". (p.s. dok. nr.623, nr.623a) Nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā).

— "Par sociālo palīdzību". (p.s. dok. nr.610, nr.610a) Nodots Sociālo un darba lietu komisijai.

— "Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Savienības nolīgumu par Eiropas Enerģētikas hartu". (p.s. dok. nr.621, nr.621a) Nodots Ārlietu komisijai (atbildīgā), Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai.

— "Par grozījumiem likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"". (p.s. dok. nr.637, nr.637a) Nodots tautsaimniecība, agrārās un reģionālās politikas komisijai.

— "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". (p.s. dok. nr.655, nr.655a) Nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā), Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai.

— "Grozījums Latvijas kriminālkodeksā". (p.s. dok. nr.661, nr.661a, nr.659) Nodots Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

— "Papildinājumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā". (p.s. dok. nr.660, nr.660a, nr.659) Nodots Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

— "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"". (p.s. dok. nr.668, nr.668a) Nodots Tautsaimniecības agrārās un reģionālās politikas komisijai.

1995.gada 26.jūnijā Irīna Korņiļjeva, Saeimas ziņu dienests

 

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti, lūdzu ieņemiet vietas! Saeimas 22. jūnija sēdi paziņoju pa atklātu.

Saeimas Prezidijs saņēmis deputātu un frakciju iesniegumus par darba kārtību. Lūdzu uzmanību, šeit ir daži priekšlikumi, kas pretendē uz vienu un to pašu vietu šīsdienas Saeimas darba kārtībā. Es jums piedāvāšu iesniegšanas secībā, tas ir, reģistrācijas laika secībā nevis numerācijas secībā.

Pirmais. Sakarā ar to, ka 15. jūnija plenārsēdē netika izskatīti Saeimas Ārlietu komisijas iesniegtie likumprojekti par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumi par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos un par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, komisija lūdz pārcelt likumprojektu izskatīšanu kā 30. un 31. jautājumu pēc 29. darba kārtības jautājuma izskatīšanas. Lūdzu, paskatieties darba kārtību! Tas ir pirms amatpersonu ievēlēšanas un atbrīvošanas no amata. Nav iebilžu? Nevienam nav iebilžu? Līdz ar to esam nolēmuši.

Nākošais. Juridiskā komisija. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu Juridiskā komisija lūdz izdarīt Saeimas 22. jūnija Sēdes darba kārtībā šādas izmaiņas: 34., 35., 47. punktu Saeimas lēmumprojektu "Par dažu Zemgales apgabaltiesu tiesnešu apstiprināšanu, par dažu rajonu, pilsētu tiesu tiesnešu iecelšanu" un likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" pirmajā lasījumā pārcelt aiz darba kārtības 1. sadaļas "Prezidija ziņojumi", aiz darba kārtības 17. punkta. Deputātiem nav iebilžu? Līdz ar to esam pieņēmuši šo priekšlikumi.

Tālāk. Saeimas deputāti Ābiķis, Kreituse, Dreģe, Stalts, Virsis, Prēdele, Imants Kalniņš, Puriņa, Siliņš un Gūtmanis lūdz izdarīt izmaiņas darba kārtībā - iekļautos jautājumus par pilsonības piešķiršanu Vjačeslavam Duhanovam un Samsonam Izjumovam par īpašiem nopelniem Latvijas labā izskatīt pēc 1. sadaļas "Prezidija ziņojumi". Tātad pēc 1. sadaļas - "Prezidija ziņojumi" - jau ir daži jautājumi iekļauti, tas varētu būt pēc tikko iekļautajiem jautājumiem. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Līdz ar to esam pieņēmuši šo priekšlikumu.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu Juridiskā komisija papildus jau iesniegtajiem priekšlikumiem lūdz izdarīt izmaiņas darba kārtībā, pārceļot 48. punktu "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu"" un likuma ierosināšanu pirmajā lasījumā, aiz darba kārtības 1. sadaļas "Prezidija ziņojumi". Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Līdz ar to esam pieņēmuši šo priekšlikumu.

Tālāk. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu Budžeta un finansu komisija lūdz izdarīt Saeimas 22. jūnija sēdes darba kārtībā izmaiņas un 65. punktu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995. gadam"" pirmajā lasījumā pārcelt aiz darba kārtības 1. sadaļas - "Prezidija ziņojumi". Te gan ir kļūda, iekavās - aiz darba kārtības 18. punkta... 18. punkts ir atvaļinājuma piešķiršana deputātam Kostandam. Tas acīmredzot ir aiz Prezidija ziņojumiem. Protams, ņemot vērā jau akceptētos priekšlikumus, ko mēs izskatām pēc Prezidija ziņojumiem. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Šis priekšlikums arī ir pieņemts.

Tālāk ir stipri sarežģītāka lieta. Jūs, godātie deputāti, esat saņēmuši Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētāja Ojāra Kehra vēstuli. Kā lūdzu?... Vai pats komisijas priekšsēdētājs piedalās? Nepiedalās. Budžeta un finansu komisija lūdz iekļaut 22. jūnija plenārsēdes darba kārtībā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli, tarifiem"" izskatīšanu otrajā lasījumā. Kā kanceleja ziņo, tad vismaz manā eksemplārā.... iesniegts 21.06.95. pulkst. 19.12. Saskaņā ar Kārtības rulli otrajā lasījumā šādus izņēmumus neparedz, bet ja būtu komisijas priekšsēdētājs, viņš varbūt varētu kaut ko šeit ziņot.

Otrajam lasījumam... 96. pants. "Otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts un visi noteiktajā termiņā un kārtībā iesniegtie priekšlikumi nav bijuši pieejami deputātiem vismaz 5 dienas iepriekš. Šis noteikums neattiecas uz likumprojektiem, kas atzīti par steidzamiem." Kā es saprotu, šis likumprojekts nav atzīts par steidzamu, vismaz manos dokumentos nekur nav nekas rakstīts. Tātad 96. pants - "Nevienu likumprojektu nedrīkst iekļaut darba kārtībā un izskatīt otrajā lasījumā, ja otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts un visi noteiktā termiņā un kārtībā iesniegtie priekšlikumi nav bijuši pieejami vismaz 5 dienas iepriekš. Šis noteikums neattiecas uz likumprojektiem, kas atzīti par steidzamiem." Tā kā komisijas vadītājs Kehris nepiedalās sēdē, tad arī paskaidrojumus nav kam sniegt un lūgumus arī nav kam izteikt. Tāpēc pabeigsim šī jautājuma izskatīšanu ar attiecīgā Kārtības ruļļa panta nolasīšanu.

Visi iesniegumi? Vēl ir iesniegumi par darba kārtību. Saeimas frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 1995. gada 22. jūnija sēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu par deputāta Andra Liepiņa atsaukšanu no Saeimas Juridiskās komisijas un šo jautājumu iekļaut 5. sadaļā par deputāta ievēlēšanu un atsaukšanu no amata. Nav iebildes? Līdz ar to šis priekšlikums ir pieņemts.

Par iekļaušanu darba kārtībā. Saeimas frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz iekļaut Saeimas 22. jūnija sēdes darba kārtībā jautājumu par deputāta Andra Liepiņa ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finansu komsijā un šo jautājumu iekļaut 5. sadaļā "Pa deputātu ievēlēšanu un atsaukšanu no amata". Par... šī jautājuma... iekļaušanu darba kārtībā deputātiem nav iebilžu? Nav. Tad priekšlikums par iekļaušanu darba kārtībā ir pieņemts.

Nākošais priekšlikums - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs deputāts Zaščerinskis lūdz darba kārtības 66. punktu "Par zemes komisijām" izskatīt kā pēdējo 7. sadaļā. 7. sadaļā līdz šim nekādas konkurences nav bijis. Es domāju par iesniegtajiem labojumiem. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Droši vien laba vieta šim jautājumam būs.

Vai visi deputātu un komisiju iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti par darba kārtības izmaiņām? Par procedūru? Lūdzu!

A.Ameriks

(TSP). Par procedūru. Es varbūt lūgtu Prezidiju, ņemot vērā to, ka tik daudz izmaiņu darba kārtībā, lūgt sekretariātu nodrukāt to vēlreiz, lai mēs varētu tik tiešām sekot līdzi, kurš jautājums pēc kura tagad iet. Jo praktiski mēs nevaram šobrīd izsekot līdz. Kad ir viena vai divas izmaiņas, tad ir skaidrs, šobrīd praktiski darba kārtība ir izmainīta pilnīgi. Vai nevarētu deputātiem izdalīt jauno darba kārtību?

Sēdes vadītājs. Esiet tik laipni un to izdariet! Zināšanai, godātie deputāti! Pie Prezidija ziņojumiem, Prezidijs arī ziņos par iesniegtajiem priekšlikumiem, kad beigt pavasara sesiju un kad uzsākt rudens sesiju. Acīmredzot tas būtu pareizi, ja Prezidijs noziņotu iesniegtos priekšlikumus un Saeima pieņemtu lēmumu, ja jums nav iebilžu.

Sākam izskatīt darba kārtībā iekļautos jautājumus. Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Likumprojekts "Bibliotēku likums". Par Prezidija atzinumu ir kādas iebildes deputātiem? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākošais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par 1925. gada 1. aprīļa likumu "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu"". Ministru kabinets iesniedz. Deputātiem nav iebilžu par Prezidija atzinumu? Līdz ar to nododam šo likumu izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosakam, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi Ministru kabineta 1994. gada 4. janvāra noteikumos nr. 5 "Par ministriju iekārtu"". Ministru kabinets iesniedz. Deputātiem nav iebilžu par Saeimas Prezidija atzinumu? Līdz ar to Saeimas Prezidijs... es atvainojos, Saeima nolemj nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par Zemessardzi"". Iesniedz deputāti Lambergs, Krastiņš, Budovskis, Kiršteins un Berklavs. Deputātiem nav iebilžu par Saeimas Prezidija atzinumu? Līdz ar to Saeima nolemj nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Darba likumu kodeksā". Iesniedz deputāti Lambergs, Krastiņš, Budovskis, Kiršteins un Berklavs. Iebildes nav? Līdz ar to Saeima nolemj nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijā un Sociālo un darba lietu komisijā un nosaka, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par valsts pensijām"". Iesniedz deputāti Lambergs, Krastiņš, Budovskis, Kiršteins un Berklavs. Deputātiem nav iebilžu? Līdz ar to Saeima nolemj nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un nosaka, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"". Iesniedz deputāti Ameriks, Kuprijanova, Stašs, Urbanovičs, un Jurkāns. Deputātiem nav iebilžu? Līdz ar to Saeima nolemj nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākošais. Likumprojekts "Par valsts pensijām". Iesniedz Ministru kabinets. Deputātiem iebildes nav? Līdz ar to Saeima nolemj nodot Budžeta un finansu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un nosaka, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Tālāk ir likumprojekts "Par obligāto sociālo apdrošināšanu". Likumprojektu "Par valsts pensijām", ko iesniedza Ministru kabinets, Saeima nodod Budžeta un finansu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un nosaka, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par sociālo palīdzību". Sociālo un darba lietu komisija iesniedz. Deputātiem nav iebilžu? Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijai, Budžeta, finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Pēteris Elferts — par procedūru.

P.Elferts

(LC). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es aicinu nodot šo likumprojektu tikai Sociālo un darba lietu komisijai, jo jūs atceraties, šis ir tas likumprojekts, ka mēs pārtraucām to izskatīt otrajā lasījumā, jo tabula bija ļoti sarežģīta. Tātad faktiski šis likumprojekts ir iesniegts par jaunu. Faktiski tas ir otrā lasījuma variants, tur ir iestrādāti ļoti daudzi komisijas un arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi, tāpēc aicinu nodot to tikai Sociālo un darba lietu komisijai, jo šis faktiski ir tas pats likumprojekts, pie kā mēs esam ļoti daudz strādājuši.

Sēdes vadītājs. Ļoti žēl, ka tā iznāca, ka jūs nevarējāt laikā piecelties un es jūs laikā nekādi nevarēju saredzēt. Es ierosinu deputātiem atgriezties pie šā jautājuma, neskatoties uz to, ka sēdes vadītājs paziņoja jau Saeimas lēmumu. Un vēlreiz izskatīt šo jautājumu un deputāta Elferta lūgumu. Vai nav iebilžu deputātiem? Bet tad mums ir jābalso, lai nebūtu nekādu pārpratumu. Tātad priekšlikums ir tāds, ko ierosina deputāts Elferts: Saeima ierosina likumprojektu par obligāto sociālo apdrošināšanu... Es atvainojos, likumprojektu "Par sociālo palīdzību" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Jāsaka, ka jums jau ir arī tāds Prezidija atzinums, ja jūs sekojāt. Diemžēl, nolasot šo Saeimas Prezidija atzinumu, tika nolasīts iepriekšējais atzinums par sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām. Tāpēc, ja deputātiem nav iebilžu, tad Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu par sociālo palīdzību ir nodot šo likumprojektu "Par sociālo palīdzību" Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Esam pieņēmuši. Es atvainojos, tā ir sēdes vadītāja pārskatīšanās.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Savienības nolīgumu par Eiropas enerģētikas karti". Ministru kabinets iesniedz. Vai ir kādas iebildes par Saeimas Prezidija atzinumu? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par kompensācijas izmaksu izceļotājiem, kuri atbrīvo dzīvokļus"". Iesniedz deputāti Kiršteins, Lambergs, Tabūns, Berklavs un Stalts.

Lūdzu, Jānis Lagzdiņš — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs. "Latvijas ceļa" deputāts.

J.Lagzdiņš

(LC). Kolēģi deputāti! Pirms gada, pieņemot šo likumu, mēs noteicām, ka tas darbojas līdz šā gada jūnija beigām. Ja gadījumā mēs neizdarīsim šodien grozījumus šajā likumā tā, kā to ierosina pieci Saeimas deputāti, tad šis likums zaudēs spēku, tādēļ es aicinu godātos kolēģus nodot šo likumprojektu komisijai un gribu jūs informēt, ka komisija izskatīs šo likumprojektu šodien un ierosinās acīmredzot Saeimai šodien steidzamības kārtā izdarīt šo nebūtisko grozījumu. Tātad — pagarināt tā spēkā esamību par gadu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Iebilžu nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija. Un attiecīgi tālāk komisija varēs izmantot savas tiesības, ko tai dod Kārtības rullis — lūgt iekļaut darba kārtībā un izskatīt jau šodien. Bet tas jādara komisijai.

Likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"". Ierosina deputāti Gūtmanis, Endziņš, Lībane, Liepiņš, Bordāns un Lagzdiņš.

Lūdzu, Anna Seile — Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.

A.Seile

(LNNK). Cienījamie deputāti! Mums šodien Prezidija ziņojumos un nodot plenārsēdei turpmākai izskatīšanai komisijai, ir divi līdzīgi likumprojekti. Viens ir šis, kas paredz grozījumus likumā "Par zemes komisijām pilsētās" tikai vienā pantā. Un 17. darba kārtības punkts, kur ir paredzēti grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" un pēc tam būs arī ierosinājums pilsētās. Es aicinu neizskatīt šodien šos grozījumus, kuri paredz tikai grozījumus vienā pantā, bet skatīt kompleksi visu šo pilsētu zemes likumu, jo šajā starplaikā notikušas daudzas izmaiņas un sakarā ar šīm izmaiņām gan likumā "Par zemes komisijām", gan likumā "Par valsts un pašvaldības zemes īpašuma tiesībām", būtu lietderīgi visus priekšlikumus skatīt kopsakarībās. Vēl es lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu nodošanu komisijām, kaut vai tādēļ, ka tas radītu lielu neskaidrību lēmumu pieņemšanā, jo tajā pantā — 12.pantā, kur ir pieteikts grozījums, pašreizējā kārtība nosaka, ka vides aizsardzības objekti, nacionālās sporta bāzes, valsts vai pilsētas nozīmes inženiertehniskās un infrastruktūras objekti, ostas un dzelzceļa līnijas var nodot valstij tikai tad, ja ir notikusi vienošanās ar zemes īpašniekiem un tikai pēc tam — es lasu precīzu likuma tekstu — kad bijušie zemes īpašnieki vai mantinieki atbilstoši savai izvēlei un likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmuši līdzvērtīgu zemes gabalu citā vietā vai kompensāciju. Kompensāciju, šajā gadījumā sertifikātos. Bet kas notiek tad, ja šīs vienošanās nav? Spēkā esošā likuma teksts skaidri nosaka, ka šādā gadījumā ar bijušo zemes īpašnieku vai mantinieku, ja vienošanās netiek panākta par līdzvērtīgu zemes gabalu vai kompensācijas piešķiršanu, tad zeme ir atsavināma piespiedu atsavināšanas kārtībā. Lūk, šo deputātu ierosinājums paredz svītrot tieši šo frāzi, ka zeme tiek atsavināta piespiedu atsavināšanas kārtībā. Piespiedu atsavināšana notiek ar Saeimas lēmumu, bet par naudu. Jā, protams, te būs tādi iebildumi, ka ostas acīmredzot ir tik svarīgs infrastruktūras objekts, ka tieši ostu dēļ šis likums tiktu mainīts, lai cilvēkiem, kuriem zeme atrodas ostu teritorijā, šī zeme tiktu atņemta, jo brīva zeme, piemēram, Rīgas pilsētā, nav nekur. Un diez vai tāda atradīsies arī Ventspilī, tātad par to varētu saņemt tikai šos kompensācijas sertifikātus. Tajā pašā laikā šī zeme tiek iznomāta. Tās radīs ārkārtīgi lielu neapmierinātību iedzīvotājos — cilvēkos, kuriem tur ir bijuši zemes gabali. Jo ļoti daudzi no viņiem labprātīgi piedāvā šo zemes gabalu atsavināt par labu valstij. Bet līdz šim neviena ministrija — arī Satiksmes ministrija, no kuras daudzi deputāti ir sagatavojuši šo ierosinājumu, nav risinājuši šo jautājumu par piespiedu atsavināšanu. Te nevar izmantot argumentu, ka šie zemes prasītāji prasīs ārkārtīgi augstas cenas. Centrālajā zemes komisijā viņi ir griezušies. Mēs esam apkopojuši šos pieprasījumus, tie ir ārkārtīgi pieticīgi. Viņi ir pat ar mieru šo zemi atdot valstij zem kadastrālās vērtības. Ir jārada cits mehānisms, un to nevar radīt ar šādu vienkāršu un zināmā mērā voluntāru deputātu ierosinājumu. Es aicinu to noraidīt un izskatīt kopā ar kārtējiem grozījumiem pilsētu zemes likumā, kuri jau ir izskatīti un atbalstīti attiecīgajās Ministru kabineta komisijās un izskatīti arī Pašvaldību savienībā un guvuši atbalstu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ilma Čepāne — Ministru kabineta pārstāve. Lūdzu!

I.Čepāne

(Ministru kabineta pārstāve). Godātie deputāti! Es jūs ļoti aicinātu iedziļināties šajā problēmā un šo priekšlikumu nodot atbildīgai komisijai, proti, kādēļ? Likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12.panta pirmās daļas 3.punktā šīs normas, no vienas puses, paredz, ka īpašumtiesības netiek atjaunotas, ja uz bijušo zemes īpašnieku zemes atrodas valsts īpaši aizsargājamie dabas objekti vai to daļas, kuru sarakstu apstiprinājusi Vides aizsardzības komiteja, vai ar likumu noteikti valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekti, nacionālās sporta bāzes, kā arī valsts un pilsētas nozīmes inženiertehniskie un transporta objekti, ielas, tilti, tuneļi, ceļi, pārvadi, dzelzceļa līnijas un ostas. Tajā pašā laikā, no otras puses, ja bijušais īpašnieks vai viņu mantinieki nepiekrīt saņemt zemi citā vietā vai nepiekrīt kompensācijai — šajā gadījumā likums, kā jūs zināt, to paredz sertifikātos, šim bijušam īpašniekam vai viņa mantiniekam ir tiesības pieprasīt īpašumtiesību atjaunošanu. Prakse šodien Latvijā izveidojas tādējādi, ka īpašniekam atjauno šīs īpašumtiesības, jo viņš nepiekrīt zemi saņemt citā vietā, ne arī kompensācijai. Tas ir ostu teritorijā, tas ir attiecībā arī uz ielām, nupat Centrālā zemes komisija izskatīja strīdu Traleru ielā ostas teritorijā, bez tam arī Jelgavā ir atjaunotas īpašumtiesības uz ļoti svarīgu ielas posmu Ogrē un vēl daudzās citās vietās. Un tātad atsavināt var tikai to, kas kādam pieder, protams, tātad ir jāatjauno šīs īpašumtiesības. Kāda ir šī likuma par nekustamās mantas piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedrības vajadzībām jēga? Ja jūs paskatītos šā likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktu, arī Seiles kundze, juridiski, ir šeit imperatīva norma, ka šī zeme ir atsavināma, un, proti, šī zeme ir atsavināma par naudu, kā to nosaka likums. Pastāvot šādai juridiskai normai, gudrākie īpašnieki un viņu mantinieki paši vai visbiežāk ar dažādu starpnieku, zemes uzpircēju palīdzību nepiekrīt saņemt ne šo kompensāciju, ne šo zemi citā vietā. Un panāk šo īpašumtiesību atjaunošanu. Un pēc tam prasa samaksu naudā vai arī pieprasa - es jums vēlāk minēšu - ārkārtīgi augstu nomas maksu. Man, godātie deputāti, nav skaidrs, kādēļ tieši šī bijušo īpašnieku mantinieku grupa ir īpaša šķira vai kasta, pārējo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku starpā, jo, kā zināms, zemes privatizācijas likumdošana pārējiem bijušiem zemes īpašniekiem, piemēram, kur ir virsū tā saucamie Breša zemnieki, kur, piemēram, pilsētās ir uz viņu zemes uzcēluši privātmājas, fiziskas personas, bijušajiem īpašniekiem pat netiek piedāvāta zeme citā vietā, viņi var tikai dabūt to kompensāciju sertifikātos un tikai, vairāk neko viņi nevar prasīt.

Tālāk. Nereti panākot īpašumtiesību atjaunošanu ostās, lidostās un citās valstij stratēģiski svarīgās vietās, bijušajos īpašniekos un viņu mantiniekos rodas neaprakstāmas labvēlības tieksmes, un viņi steidzīgi šīs valstij stratēģiskās zemes dāvina gandrīz vienām un tām pašām personām. Es šeit šodien nesaukšu uzvārdus.

Ja kādu deputātu tas interesē, visus šos materiālus Rīgas tirdzniecības osta ir nodevusi manā rīcībā. Kas notiek tālāk? Kad apdāvinātajam nostiprinātas īpašumtiesības zemesgrāmatā — parasti jau tā lieta notiek tādējādi, ka šis te apdāvinātais, ja īpašnieks pats nav pieprasījis, viņš iet viņam piedāvā, viņam izdod ģenerālpilnvaru, viņš visas šīs lietas kārto. Kad viņš ir paspējis nostiprināt īpašnieku īpašumtiesības zemesgrāmatā, tālāk notiek dāvinājuma līgums. Protams, liela daļa bijušo īpašnieku šim te labvēlim, izrādās, pilnīgi par baltu velti atdod vienus no vērtīgākām un stratēģiski svarīgākajām Latvijas pilsētu zemēm. Bez tam viņi prasa noslēgt nomas maksu, kamēr valsts nav atsavinājusi šo īpašumu. 15 latus par kvadrātmetru gadā. Vai arī (es citēju, kā viņi nepārtraukti jau kopš rudens raksta savos iesniegumos) atbrīvot pieeju šiem zemes gabaliem, lai es varētu izmantot to pēc sava ieskata. Civillikums viņiem pilnīgi to atļauj. Piemēram, es paskatījos, ka valsts akciju sabiedrībai tirdzniecības ostas teritorijā īpašumtiesības ir atjaunotas 48 118 kvadrātmetru platībā, tādējādi, pareizinot šos 48 118 kvadrātmetrus ar 15, jūs apmēram varat izrēķināt, kāda ir šī pieprasītā nomas maksa. Es nerunāšu šeit par šīm te zemes vērtībām, kas būtu jāmaksā šiem starpniekiem, ja valstij būtu nepieciešams šo zemi izpirkt, kā tas likums to paredz.

Nākot pretī bijušiem zemes īpašniekiem, Saeima 20.aprīlī likuma grozījumos svītroja no sākotnējās likuma redakcijas ļoti svarīgu normu, proti, 12.panta pēdējā daļā bija paredzēts, ka pilsētu pašvaldībām, atjaunojot zemes īpašumtiesības bijušiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, jāprasa kompensēt līdzšinējo zemes lietotāju kapitālieguldījumus, kas palielinājuši konkrētā zemes gabala vērtību. Ja šī norma nebūtu izsvītrota ārā, tad, es domāju, bijušie īpašnieki un viņu mantinieki nekad netiktu nekur Rīgā un citās tādās attīstītākās pilsētās pie šiem zemes gabaliem, jo kur 50 gadus atpakaļ bija zaļa zāle un ganījās balta kaza, tur tagad tik tiešām ir attīstīta visa šī infrastruktūra, kas nenoliedzami ir palielinājusi vienu vai otru zemes gabala vērtību.

Bez tam, ja mēs paskatāmies 123.panta pirmās daļas 3.punktu, bez šī te pēdējā teikuma redakcijas, kuru deputāti liek priekšā svītrot, tad jūs arī redzat, ka valsts vai pašvaldība šo zemi var dabūt īpašumā tikai tad, kad šī zeme ir nostiprināta zemesgrāmatā. Citādi zemesgrāmatu tiesnesis vispār neņem šos papīrus pretī, ja īpašnieks nebūs dabūjis kompensāciju vai zemi citā vietā, viņš var izvēlēties, viņš var neņemt šo kompensāciju. Nav nekur teikts, ka viņam, piemēram, 4 hektāri kaut kur Rīgā jāiedod vai 40. Viņš var pieprasīt, teiksim, trīs apbūves gabalus un par pārējo kompensāciju, un es domāju, Seiles kundze, ka viņš būs vinnētājs.

Bez tam šī lieta ir izskatīta saskaņā par likumu par ostām, ostu padomē. Ostu padomes akcepts ir Satiksmes ministrijai sagatavot šos priekšlikumus, kas tagad jums ir iesniegti, proti, par šī teikuma svītrošanu. Un, godātie kolēģi, es jums gribētu teikt, ka šim te svītrojumam nav tikai juridisks raksturs, tam ir arī politisks raksturs, jo šeit tomēr vajadzētu tiem, kas aizstāv privāto īpašumu, protams, īpašums ir svēts, apmēram kā šahā redzēt trīs gājienus uz priekšu, jo šodien nav izslēgti varianti, mēs to neesam pārbaudījuši, ka, piemēram, var notikt juridiski tāda lieta, ka tiešām īpašniekam atjauno īpašumtiesības, viņš mudīgi dāvina savam labvēlim, šis labvēlis ņem un ieķīlā šo zemi, pieņemsim, kādā bankā, šī banka bankrotē, tiek atzīta par maksātnespējīgu un tajā pašā laikā, kā pašlaik notiek, ar cesijas līgumu, šo te parādu, piemēram, nodod kādai bankai Krievijā. Tādā gadījumā visi tie, visas tās normas, kas iestrādātas likumos par zemes privatizāciju, lai juridiskās personas šīs zemes nevarētu dabūt, nonāks to juridisko personu īpašumā, par kurām mēs pat nevaram iedomāties. Un tādējādi es lūdzu nenoraidīt šo priekšlikumu. Ja runājam par tehnisko pusi, vakardien jau Tautsaimniecības komisijā šī lieta tika izskatīta, un to varētu pievienot klāt komisijas darba grupas priekšlikumiem un izskatīt pēc iespējas ātrāk. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu! Otrreiz.

A.Seile

(LNNK). Cienījamie deputāti! Ja ostu teritorija būtu kārtīgi izvērtēta un noteikta, ja šīs robežas būtu pamatoti nospraustas, es nenāktu šeit tribīnē un nestrīdētos šo bijušo īpašnieku labā, bet daļa no viņiem dzīvo šajā ostas teritorijā, viņiem tur ir pat mājas un zeme. Katrs ostas teritorijas kvadrātmetrs kaut ko pelna, bet ne vienmēr tieši ostas labā, kādēļ mēs nevaram pieļaut šim cilvēkam atjaunot īpašumtiesības un normāli valsts noteiktā kārtībā zemi atsavināt, uzlikt aizliegumu pārdot un tālāk dāvināt, bet neviena no ministrijām šo jautājumu nekārto, tas ir atstāts pašplūsmā. Pašreizējais ierosinājums paredz atņemt un cauri bez jebkādām tiesībām, un nevis šie cilvēki ir privileģēta šķira, kuri dzīvo ostu teritorijā vai kuriem tur ir zeme, bet tieši viņiem tiek ierobežotas tiesības, jo viņiem nav izvēles, viņiem atņem zemi, iedodot pretī plikus kompensācijas sertifikātus. Brīvas zemes pilsētu teritorijā nav. Risināsim civilizēti šis attiecības! Neviens nesaka, ka šī gada budžetam visi šie izdevumi jāatmaksā. Izdodam obligācijas. Kaut vai 10 gadu laikā atsavinām, bet viņam ir garantija, ka viņš kaut ko dabūs par šo zemi. Es vēlreiz aicinu jūs noraidīt šo ierosinājumu, jo to var izskatīt kopā ar visiem citiem likuma labojumiem, kuri ierosināti likumā "Par pilsētu zemi".

Sēdes vadītājs. Ministrs Gūtmanis. Lūdzu!

A.Gūtmanis

(satiksmes ministrs). Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es gribētu teikt, ka Latvijā ir trīs lielas ostas, kuras jūs zināt, un septiņas mazās ostas. Pamatojoties uz likumu par ostām, visām ostām ir noteiktas robežas, nav apstiprinātas valdībā robežas Rīgas ostai, bet Rīgas pilsētas dome ir apstiprinājusi. Šo robežu saskaņošana atrodas Tieslietu, Finansu ministrijā, Vides un reģionālās attīstības ministrijā, un arī šīs robežas tiks valdībā apstiprinātas. Es esmu pilnvarots šeit runāt Ostu padomes vārdā. Ja jūs atceraties likumu par ostām, Ostu padomē līdzās ministrijām tiek pārstāvētas visas pašvaldības, kurās ir ostas, un tiek pārstāvētas arī visu ostu valdes. Mans lūgums būtu nenoraidīt šo priekšlikumu izskatīšanu komisijās, jo laiks ir nauda un runa jau nav tikai par Liepājas ostu attīstību, kas būtībā attīstās no sākta gala. Runa nav par Ventspils un Rīgas ostu attīstību, kuras strādā diezgan normāli un attīstās, bet tām ir konkurenti, kuri arī kravas noņem. Runa ir par Ainažu ostu, Mērsraga ostu, Pāvilostu. Visur tur vajadzīgi ieguldījumi un vajadzīga kārtība un stabilitāte, bet mums ir ieilguši daudzu gadu garumā šie strīdi, tāpēc es domāju, ka šis jautājums ir jānokārto un jāpieņem galīgais lēmums. Mēs nevaram ignorēt pašvaldības, mēs nevaram ignorēt tos cilvēkus, kas strādā šajās ostās, mēs nevaram ignorēt tos cilvēkus, kas mūsu valstī dod apmēram 18% no nacionālā ienākuma, jo tranzīts caur ostām ir ienesīga lieta un atšķirībā no daudzām citām nozarēm tas gādā par to, lai arī citās tautas saimniecības nozarēs būtu līdzekļi. Es domāju, šī problēma ir vērta, lai to kompetenti komisijā izskatītu. Es uzskatu, ka nav pieņemts šajā brīdī noraidīt šā jautājuma izskatīšanu, ko lūgusi ne tikai ministrija, ko lūgusi visa Ostu padome un visi tie cilvēki, kas tur strādā.

Tālāk es gribētu atzīmēt arī tās lietas, kas nav saistītas ar ostām. Jūs saprotat, kas tad ir valsts un kāda ir mūsu reforma, ejot uz privātiniciatīvu, atjaunojot visas tās lietas valstī. Tomēr tās funkcijas, kas saistītas ar valsts infrastruktūru gan izglītībā, gan enerģētikā, gan kultūrā, gan transportā, gan sakaros, paliek un mēs nevaram vienkārši ņemt un esošo sistēmu tā sagraizīt un sagraut, kā savā laikā mēs trakā steigā daudzas lietas izdarījām lauksaimniecībā. Šeit tas tā nav noticis, bet tā tas notiek, un, protams, visi tie notikumi, kas saistīti ar tām banku krīzes lietām, dara pamatotas aizdomas, par ko runāja cienījamā Čepānes kundze. Tāpēc, godātie deputāti, es uzaicinu jūs balsot par to, lai tiktu pieņemts šis likumprojekts, izmaiņu nodošanu komisijām.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andrejs Krastiņš.

 

Sēdes vadītājs. Deputāts Anatolijs Gorbunovs - "Latvijas ceļš".

A.Gorbunovs

(LC). Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Es darbojos Tautsaimniecības komisijā un visu to lietu jums varbūt mazliet vienkāršāk pateikšu, bet man liekas, tuvāk būtībai. Ne Lietuvā, ne Igaunijā, ne citur īpašumtiesības bijušajiem īpašniekiem uz lidostām, uz ostām, uz citiem svarīgiem, valstij svarīgiem objektiem netika atjaunotas. Kad mēs debatējam par šiem jautājumiem, viņi mūsu situāciju uzskata par ļoti dīvainu, lai neteiktu vairāk. Un tāpēc tas, ka šiem objektiem jeb zemēm zem šiem objektiem, par kuriem ir runa, jābūt valsts vai pašvaldības īpašumā, tāda ir, es domāju, pat visas pasaules prakse, bet te jau runa ir pavisam par kaut ko citu. Par ko tie strīdi notiek? Strīdi notiek par citu. Piemēram, mēs iepriekšējo likumu pieņēmām un pateicoties to deputātu pūlēm, kuri, nu es jau esmu teicis arī komisijā, kuri minēja apmēram tos pašus argumentus, ko Seiles kundze šeit izklāstīja, pateicoties šiem argumentiem un mūsu balsojumam, šodien lidostas skrejceļu var tirgot, tirgot tā skrejceļa dažādas daļas, jo bijušiem īpašniekiem ir atjaunota zeme. Līdzko šī zeme ir atjaunota, tālāk jau nedarbojas dažādi ierobežojumi un tā tālāk, īpašumtiesības ir atjaunotas un īpašnieks ar šo zemi tālāk dara, ko viņš grib. Ja mēs tā vienkāršoti arī tagad pieiesim, tad tā tas arī notiks ar ostām un visiem pārējiem objektiem. Bet šeit lietas būtībā ir tāda — deputāti ierosinātāji iesaka šīs īpašumtiesības neatjaunot, un es tam pilnīgi piekrītu, jo es baidos, ka diez vai būs kādi argumenti pret, kad vajadzētu atjaunot šīs īpašumtiesības, lai tālāk tirgotos ar šo zemi, pārdotu un tā tālāk, un valsts stratēģiskie objekti paliktu bez kaut kādas valsts tālākas līdzdalības un kontroles vai pašvaldību kontroles, bet runa jau ir par to, kā kompensēt.

Diemžēl šeit tiešām Seiles kundzei ir taisnība, ka neviena ministrija par kompensācijas lietām precīzi un konkrēti tālāk nav domājusi, jo tās acīmredzot uzskata tā — ja laukos var paņemt zemi un zemes vietā īpašniekam vienkārši iedot sertifikātu, tad arī šeit pilsētā var paņemt šo zemi un vienkārši iedot pretī sertifikātu. Ja laukos šī zeme vēl kaut kur ir aizaugusi un nav izlietojama un tā tālāk, tad šeit, dabiski, šis bijušais īpašnieks redz, ka viena firma, otra firma, trešā firma uz šīs zemes pelna lielu naudu, un šis bijušais īpašnieks var tikai noraudzīties un visu laiku lūgties un prasīt kaut ko un tā tālāk. Un te jau viss sākas. Un tāpēc, manuprāt, šo likumprojektu vajadzētu virzīt uz Tautsaimniecības komisiju.

Komisija arī izstrādājusi savus priekšlikumus, tie ir jāizskata kopā, un es saprotu, ja Seiles kundze saka, ka to nevajag pieņemt, lai tas tiek izskatīts ar to likumprojektu kopā, nu, ja jau tas var tikt izskatīts ar to likumprojektu kopā, tad jau tas var tikt virzīts uz komisiju, tad šeit nekāda problēma nav, tad arī Seiles kundze pati to apstiprina. Bet mums tiešām acīmredzot ir jādara tā, kā, piemēram, Iagunijā darīts. Nevis kaut kādus sertifikātus izsniegt par tādu zemi, bet izsniegt valdības obligācijas, valdības garantijas, kompensēt naudā šo zemi attiecīgā laika posmā. Divos gados, trijos gados, četros vai piecos, tas nav svarīgi. Bet katrā ziņā, lai šī kompensācija un šis mehānisms būtu tiešām atbilstošs šīs zemes svarīgumam un šo objektu svarīgumam, kuri ir uz šīs zemes. Tāpēc, manuprāt, visi priekšlikumi, kuri tiek iesniegti, lai sakārtotu šo sāpīgo problēmu par šīm zemes īpašnieku un lietotāju attiecībām ostu teritorijās, lidostu teritorijās un citu valstiski stratēģisku objektu teritorijās, ir nododami komisijai un tālāk diskutējami, bet nav noraidāmi šeit, kad tie ir iesniegti, lai komisijas tālāk izskatītu.

Sēdes vadītājs. Vai ir lūdzu vēl debatētāji šajā jautājumā? Žīgura kungs, lūdzu - LNNK.

A.Žīgurs

(LNNK). Godātais Prezidij! Godātie kolēgas! Es pilnīgi piekrītu iepriekšējam runātājam, jo mēs redzam, ka tā kompensācijas lieta tiešām nav sakārtota. Mēs nevaram teikt, ka Jūrmalas zeme ir tikpat vērtīga kā ostas zeme, jeb ostas zeme ir tikpat vērtīga kā pierobežā. Un ar tādiem sertifikātiem mēs taču nevaram maksāt. Cilvēkiem vajag naudu. Un, ja tā nauda ir, arī tad viņai ir jābūt pavisam citādā veidā pārvērstai, jo mēs nevaram vienam cilvēkam atdot viņa īpašumu atpakaļ, kad būs filtrētas centrā, un tā būs liela nauda, turpretim ostā vēl lielāka nauda, bet pašreiz viņam nepieder nekas, viņš nevar nemaz attīstīt ne to ostu, viņš varētu prasīt tādu naudu tirgū, kādu viņam tur dotu. Bet šinī gadījumā valsts izņem to iespēju viņam un iedod tikai to, ko valsts grib dot. Jo nabadzīgāka valsts, jo nabadzīgāka nauda, un viņam netiek kompensēts nemaz. Un šis likums ir jāatgriež atpakaļ komisijā un jāizstrādā taisni kompensācijas lieta. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Jānis Bordāns - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Bordāns

(LC). Godājamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu un klāt pie visa minētā teikšu vēl divus argumentus. Protams, zemes reforma ir grūts process, un to mēs varējām manīt gan pirmskara Latvijā. Es atgādināšu, ka pirmskara Latvijā tika atsavinātas zemes daudz milzīgākos apjomos, tikai tās bija vācu muižniecības zemes, kas tika nodotas Latvijas zemniecībai, un tas tika izdarīts Latvijas zemnieku un Latvijas valsts interesēs, nacionālās interesēs. No tā ieguva Latvijas valsts. Šinī gadījumā mēs paredzam atjaunot Latvijas zemes īpašnieku zemes ar likumu "Par zemes reformu Latvijas pilsētās" un vienlaicīgi ir neizbēgami jāparedz arī zināmi izņēmumi. Tādi izņēmumi, kādus prasa mūsu laiks un situācija, kāda ir radusies. Valstiskās intereses prasa saglabāt Latvijas valsts infrastruktūru, un tas ir arī to zemes īpašnieku interesēs, kuriem šī zeme diemžēl nevar būt atdota tieši tādā veidā, kādā šī zeme pastāvēja jau pirms okupācijas. Viņa nevar būt viņiem atdota ar visiem tiem infrastruktūras objektiem, kas ir uz šīs zemes radušies. Šis būtu varbūt ekonomiskais un valstiskais moments piedāvātajā likumprojektā.

Tālāk par juridisko aspektu. Tīri juridiskais aspekts, es atgādināšu, kāds šis likuma 12.pants izskatījās pirms izdarītajiem grozījumiem. Tika izdarīti grozījumi, ar kuriem tika papildināts šis likuma pants ar teikumu: "Ja ar bijušo zemes īpašnieku vai viņa mantinieku vienošanās par līdzvērtīgu zemes gabalu vai kompensācijas piešķiršanu netiek panākta, tad šiem objektiem zeme atsavināma likumā par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām noteiktā kārtībā". Es gribu teikt, ka šis teikums ir absolūti lieks no juridiskā viedokļa, jo saskaņā ar likumu, kurš šeit minēts, valsts ir tiesīga atsavināt jebkuru zemes īpašumu jebkuram īpašniekam, ja to prasa valsts. Un tas ir, neskatoties uz šo likumu, neskatoties uz šo pantu. Ja ir zeme atjaunota, tad viņam viņa arī ir atsavināta un saskaņā un tiešām, runa šeit ir tieši par kompensāciju. Taču šis likuma 12.pants nosaka izņēmuma gadījumus, kādos zemes īpašuma tiesības netiek atjaunotas. Un to prasa Latvijas valsts intereses. Pirmais teikums ir: "Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjauno zemes īpašuma tiesības, izņemot gadījumus..." un tālāk ir uzskaitīti šie gadījumi. Un šajos gadījumos viņiem valsts kompensē tādā veidā, kā viņi to var, un tādā veidā, kā to prasītu Latvijas nacionālās valstiskās intereses. Un tāpēc es iestājots par privātīpašuma svētumu. Tāds ir gan konservatīvo, gan liberālo lozungs tirgus ekonomikā. Taču gan konservatīvie, gan liberālie dzīvo vienā valstī kopā un tāpēc viņiem ir jādomā arī par visu valsti kopumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies runātāji? Deputāts Andris Ameriks - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

A.Ameriks

(TSP). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šī problēma šobrīd Latvijā pastāv ļoti asi, neskatoties uz to, ka ir iesniegts šis likumprojekts. Visi mēs zinām, piemēram, Jūrmalas šoseju, kas ved no Rīgas uz Jūrmalu. Tā tika uzbūvēta pēc kara. Un tā iet pāri ļoti daudzu zemes īpašnieku zemēm. Tā ir ļoti līdzīga situācija tai un ostām, kas ir ar lidostām. Tās ir šobrīd šosejas, tie ir ceļi un tā ir tik tiešām problēma, kas ir saistīta ar tiem likumiem, kurus mēs līdz šim esam pieņēmuši, jo, piemēram, Jūrmalas šoseju arī varētu sadalīt kādos 50 gabalos, kur katram īpašniekam būtu tiesības uz savu Jūrmalas šosejas posmu. Tas, ka mums ir pieņemts šobrīd likums, ka šiem zemes īpašniekiem, kur, piemēram, iet šī šoseja, viņiem neatjauno īpašuma tiesības, bet izdod šos sertifikātus un kompensācijas sertifikātus, par kuriem viņiem ir tiesības iegādāties zemi citur, tas principā šo problēmu neatrisina, jo pašlaik viņš praktiski ar tiem sertifikātiem neko nevar izdarīt. Es saprotu to, ka šādu objektu, kas uzcelti pēc kara, ir ļoti daudz. Un ļoti daudzi no tiem ir tādi, kurus praktiski nav iespējams privatizēt. Tās ir šosejas, tās ir lidostas un tā tālāk. Es arī aicinātu nodot šo likumprojektu komisijai, jo ir jāizsver vēlreiz iespējams, ka valstij tomēr ir jāuzņemas atbildība un šiem īpašniekiem šī zeme ir jākompensē naudā. Tas, ka tam ir jābūt valsts īpašumam jeb pašvaldību īpašumam atsevišķos gadījumos, par to, es uzskatu, mums arī nevajadzētu šeit šķēpus lauzt, jo, bez šaubām, šoseja pieder visiem. Bet kādā veidā atrisināt šo konfliktu starp īpašnieku un starp lietotāju - valsti, tas ir jautājums, kas ir jāatrisina šeit, tas ir jāatrisina komisijā. Ir iesniegts priekšlikums, mēs esam tā kā pirmā lasījumā, diskutējam par šo jautājumu. Tam ir komisija, tā ir Tautsaimniecības komisija, kurai ir jāizsver visi šie jautājumi, varbūt saistībā ar Budžeta un finansu komisiju, jo pašlaik tik tiešām nedarbojas sertifikātu tirgus, bet šis jautājums ir jādiskutē. Vienkārši noraidīt — ar to mēs neko neatrisinām. Pašreizējā situācijā es arī aicinātu to nodot komisijām. Tas nenozīmē to, ka tādā veidā, kādā tas iesniegts, tas būtu obligāti jāpieņem.

Sēdes vadītājs. Vai vēl... Lūdzu, deputāts Oskars Grīgs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

O.Grīgs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Varētu jau daudz nediskutēt par šo jautājumu. Te ir zināma taisnība Seiles kundzei. Liela taisnība ir arī Čepānes kundzei. Un argumenti tika izteikti pietiekoši loģiski. Bet ko tad mēs stādām Latvijā augstāk - indivīda, pilsoņa intereses vai valsts intereses? Vai valsts arī nepārstāv indivīda intereses vai personiskās intereses? Es domāju, ka kopumā pārstāv katra pilsoņa intereses. Valsts arī pārstāv. Es , dabiski, esmu par to, lai šo likumprojektu atdotu Tautsaimniecības komisijai izskatīšanai un precizēšanai. Bet es domāju, ka tomēr šiem svarīgiem valstiskiem objektiem būtu jābūt valsts pārziņā. Kā to mehānismu tālāk veidot, to ir izteikusi šeit Seiles kundze. Bet es gribētu varbūt izteikt priekšlikumu ka varētu tā, ka to pilsoni, kam tā zeme ir piederējusi ostā, un tā kā šeit Gūtmaņa kungs izteicās, ka ostas nes lielu peļņu budžetā, nu tad iekļaut viņu tajā, kā saka, akcionāru skaitā, lai viņš saņem kaut kādu gada dividendi par to. Nu dabiski, vispirms jāatjauno īpašuma tiesības. Pilnīgi pareizi! Un tad var risināt mehānismu tālāk. Bet kāpēc tad mēs necīnāmies par trijām cukura fabrikām, kas bija, tur mēs viņas privatizējām. Visi tikai cenšamies privatizēt, privatizēt, privatizēt, bet kur tad paliek valstiskais? Kur paliek budžets? Kur paliek sociālās garantijas, izglītība un tā tālāk, kas būtu budžetam jānodrošina. Es domāju, ka ir jāatgriež šis likuma projekts Tautsaimniecības komisijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti nav pieteikušies runāt. Debates pārtraucam. Lūdzu zvanu! Mēs debatējam nedz par pieņemšanu pirmajā lasījumā, ne citu projektu. Mēs debatējam par šī likumprojekta nodošanu komisijai. Par Saeimas Prezidija atzinumu. Es jums nolasīšu, lai nebūtu pārpratumu. Mēs balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gūtmaņa, Endziņa, Lībanes, Liepiņa, Bordāna un Lagzdiņa iesniegto likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsosim par šo Saeimas Prezidija atzinumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 10. Līdz ar to Saeima pieņem lēmumu - nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Grozījumi likumā "Par muitas nodokli, tarifiem"". Iesniedz deputāti Leiškalns, Ābiķis, Čepānis, Kreituss... Es atvainojos. Aivars Kreituss un Ilga Kreituse. Vai par Saeimas Prezidija atzinumu deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot Budžeta, finansu un nodokļu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka Budžeta un finansu komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā". Vides, sabiedrisko lietu komisija, Izglītības un kultūras komisija iesniedz. Iebilžu nav deputātiem. Līdz ar to Saeima nolemj nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Papildinājumi administratīvo pārkāpumu kodeksā". Vides un sabiedrisko lietu komisija iesniedz. Iebilžu nav deputātiem. Līdz ar to Saeima nolemj nodot Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Papildinājumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Arī iesniedz Vides un sabiedrisko lietu komisija, Izglītības un kultūras komisija. Iebilžu nav. Saeima nolemj nodot Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"". Iebilžu nav. Līdz ar to Saeima nolemj Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākošais ir 34. jautājums. Kas, lūdzu, ziņo par dažu Zemgales apgabaltiesas tiesnešu apstiprināšanu? Jānis Bordāns - Juridiskās komisijas vārdā.

J.Bordāns

(LC). Godātie kolēģi! Juridiskā komisija pēc tiesnešu izskatīšanas komisijas sēdē aicina apstiprināt par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi Inesi Ameriku un vienlaicīgi atbrīvojot viņu no Jelgavas pilsētas tiesas tiesneses amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsosim par šo lēmumprojektu! Balsojums aizklāts. Zvanu! Balsojam. Apstiprināt Inesi Ameriku par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas pilsētas tiesas tiesneses amata. Lūdzu rezultātu! Tehniska aizķeršanās. Godātie deputāti, mēs ļoti atvainojamies! Aizklāta balsošana. Bet vēlreiz! Rezultātiem taču ir jābūt. Mūs lūdz vēlreiz nobalsot. Lūdzu balsosim - apstiprināt Inesi Ameriku par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas pilsētas tiesas tiesneses amata. Balsojam. Lūdzu rezultātu!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tiešām ir... tehnika nedaudz streiko, un mēģināsim trešo reizi. Es arī atvainojos Inesei Amerikai, bet mēs balsojam trešo reizi. Lūdzu rezultātu!

Godātie deputāti! Diemžēl rezultāts neparādās. Tas nozīmē, ka kaut kur ir kļūme. Vai nu balsojamos aparātos jūsu galdos, vai nopietnākas lietas. Un bez balsošanas mēs jau neko tālāk lemt nevaram. Un kā kolēģi domā? Vai mums izjaukt tagad šo pārtraukumu ritmu vai pārtraukumam būt tagad 45 minūtes, lai tas ir pilnīgs? Lai pārtraukumu ritmi netiek mainīti un šis papildu laiks ir tehnikas salabošanai un kārtīgai zāles izvēdināšanai. Pārtraukums līdz pulksten 11.00. Kolēģi no frakcijām, viens otru uzskaitiet, lūdzu! Jā... un frakciju vadītājus par tiem kolēģiem, kuri nav ieradušies, iesniedziet zīmītes man lūdzu!

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Vēlreiz aicinu deputātus ieņemt vietas! Godātie deputāti! Situācija ir tāda, ka atklāta balsošana mums ir nodrošināta, bet aizklāta diemžēl vēl ar elektroniskiem līdzekļiem nav nodrošināta. Bet, kā zināt, tiesneša iecelšana likumā ir noteikta.... vai iecelšana vai apstiprināšana ir noteikta ar aizklātu balsošanu, tāpēc ir priekšlikums varbūt pārtraukt šī darba kārtības jautājuma izskatīšanu un tomēr pusdienas laikā mēģināt vēlreiz lielākai brigādei ķerties pie šīs mūsu elektroniskās balsu skaitīšanas aparatūras un varbūt to salabot, lai būtu arī aizklāts balsojums, jo likumu pārkāpt, atsaucoties uz situāciju ar mūsu balsošanas iekārtu, nebūtu ieteicams, kā arī pagaidām vēl nebūtu ieteicams ķerties pie vēlēšanu zīmēm, tas ir, aizklātas balsošanas. To mēs izlemsim pēc pusdienām. Bet tagad, lai formāli tiešām mēs ievērotu Kārtības rulli, ir ierosinājums, ko arī sēdes vadītājs var ierosināt, ir ierosinājums tagad pārtraukt šī jautājuma izskatīšanu un sākt izskatīt nākošo jautājumu sakarā ar to, ka elektroniskā balsošanas ierīce nedarbojas, un par to es lūdzu atklāti nobalsot.

Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! 62 - par, pret - nav, atturas - arī nav. Līdz ar to mēs pārtraucam izskatīt lēmumprojektu par dažu Zemgales apgabaltiesu tiesnešu apstiprināšanu un turpināsim pēc pusdienas pārtraukuma, līdz mums būs iespēja balsot aizklāti ar elektronisko iekārtu.

Godātie deputāti, pabeidzot Prezidija ziņojumus, ir divas lietas, ko mums vajadzētu izskatīt.

Pirmā - Prezidijs ir iesniedzis Saeimas... es atvainojos... Elferts... Pēteris Elferts ir iesniedzis komisijas vārdā lūgumu: Sociālo un darba lietu komisija lūdz Saeimu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu "Par sociālo palīdzību". Šo likumprojektu ir izstrādājusi un iesniegusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisija un saskaņā ar Kārtības ruļļa 86. pantu šis likumprojekts atkārtoti komisijā nav jāizskata. Sociālo un darba lietu komisija aicina Saeimu izskatīt likumprojektu "Par sociālo palīdzību" pēc 38. punkta darba kārtībā. Jā... Nu... un interesanti pēc jaunā... kurš tas būtu? Pēc 49., jo jums ir izsniegta darba kārtība ar to secību, ko Saeima pieņēma no rīta. Vai par šo Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu nav iebilžu? Nav.

Vēl pie Prezidija ziņojumiem mēs nolēmām, ka Prezidijs jums ziņos un Saeima lems par iesniegumiem, kurus saņēmis Saeimas Prezidijs par to, kad slēgt pavasara sesiju un kad uzsākt Saeimas rudens sesiju.

Iesniegšanas secība ir sekojoša: vispirms Frakciju padomes 6. jūnija sēdē LNNK frakcija ierosināja apspriest jautājumu par pavasara sesijas slēgšanu. LNNK frakcijas deputāti ierosināja beigt darbu pavasara sesijā 22. jūnijā un atsākt darbu rudens sesijā 6. jūlijā. Vairums frakciju pārstāvju piekrita šim priekšlikumam un nolēma apspriest šo jautājumu frakcijās un tad galīgi izlemt Saeimas sēdē.

Otru ir iesnieguši deputāti Kuprijanova, Stroganovs, Brūvers, Kušnere, Stašs, Milbergs, Bukovskis, Ilga Kreituse, Aivars Kreituss, Dzintars Ābiķis... Es secību diezgan.. samainīju otrādi, diez kāpēc sāku lasīt iesniedzējus... Un šie deputāti ierosina Saeimas pavasara sesiju slēgt 1995. gada 22. jūnijā un Saeimas rudens sesiju uzsākt 1995. gada 24. jūlijā.

Tātad ir divi priekšlikumi: LNNK priekšlikums būtu balsojams pirmais, jo tas jau izskanēja Frakciju padomes sēdē. Lūdzu zvanu, balsosim! Vēlreiz atgādinu tātad: balsojam divus priekšlikumus. Pirmais slēgt pavasara sesijas darbu 22. jūnijā un rudens sesijas darbu uzsākt 6. jūlijā. Rudens sesijā plenārsēdes noturēt reizi divās nedēļās. Otrs - lūdzam Saeimu slēgt pavasara sesiju 1995. gada 22. jūnijā un Saeimas rudens sesiju uzsākt 1995. gada 24. jūlijā. Lūdzu, balsosim par pirmo priekšlikumu! Slēgt pavasara sesijas darbu 22. jūnijā un rudens sesijas darbu uzsākt 6. jūlijā. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 30, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

Otrs priekšlikums - slēgt pavasara sesiju 22. jūnijā un Saeimas rudens sesiju uzsākt 1995. gada 24. jūlijā. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 9, atturas - 8. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākošais jautājums ir likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā". Pirmais lasījums. Juridiskā komisija. Deputāts Jānis Bordāns — komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Bordāns

(LC). Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā", tas dokuments nr. 315, ziemas sesijas, un Juridiskā komisija nolēma to konceptuāli atbalstīt un aicināt Saeimu pieņemt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā. Šis likumprojekts, šie civilprocesa kodeksa grozījumi sasaucas ar citiem likumu grozījumiem un citiem pieņemtajiem likumiem, kas saistīti ar Latvijas tiesu reformas gaitu, tie nosaka jaunu kārtību un papildinātu kārtību, kādā izskata civillietas Latvijas apgabaltiesā, un šis likumprojekts arī cieši sasaucas ar to likumprojektu, ko mēs esam pieņēmuši pirmajā lasījumā. Tas ir, likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par tiesu varu"", kuru ierosinājis Valsts prezidents. Es varbūt nekavēšos un nelasīšu šo likumprojektu un neapstāšos pie konkrētām lietām, bet aicināšu balsot par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav pieteikušies. Lūdzu zvanu!

Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Civilprocesu kodeksā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts pirmajā lasījumā. Godātais referent! Izpildiet savus pienākumus līdz galam!

J.Bordāns.

Priekšlikums ir iesniegt priekšlikumus līdz 26.jūlijam. Tas sasauktos ar atvaļinājuma laiku, tātad pēc tam iesniegt.

Sēdes vadītājs. 26.jūlijs.

J.Bordāns.

Jā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts. Paldies!

Nākamais ir lēmumprojekts "Par pilsonības piešķiršanu Vjačelavam Duhanovam un Samsonam Izjumovam. Lūdzu, Pilsonības izpildes komisiju. Dzintars Ābiķis - komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

Dz.Ābiķis

(LC). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija lūdz jūs izskatīt jautājumu par pilsonības piešķiršanu Vjačelavam Duhanovam. Komisijā Vjačeslavs Duhanovs saņēma atbalstu. Komisija atbalsta priekšlikumu piešķirt viņam pilsonību. Es jūs aicinu paņemt 619. un 650. dokumentu! Tur ir apspriežamo kandidatūru autobiogrāfijas. Es tikai gribu atgādināt, ka Vjačeslavs Duhanovs ir viens no pasaules labākajiem pieccīņniekiem, pasaules junioru čempions, godalgotu vietu ieguvējs pasaules kausu izcīņa, viņu atbalsta Olimpiskā komiteja, jo viņš ir olimpiskās izlases dalībnieks, atbalsta sporta pārvalde. Viņš brīvi runā latviski. Komisija lūdz Saeimu atbalstīt pilsonības piešķiršanu Vjačeslavam Duhanovam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmumprojektu. "Vjačeslavu Duhanovu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 2, atturas — 4. Vjačeslavs Duhanovs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Dz.Ābiķis.

Tāpat Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja Krievu drāmas teātra aktrises Ņinas Ņeznamovas kandidatūru un tāpat lūdz Saeimu atbalstīt lēmumu "Par pilsonības piešķiršanu Ņinai Ņeznamovai". Komisijā atbalstīja Ņinas Ņeznamovas kandidatūru, jo viņa ir ne tikai viena no vadošajām Rīgas Krievu drāmas teātra aktrisēm, bet arī, ja mēs atceramies, savā laikā bija Latvijas Tautas frontes kandidāte PSRS Augstākās padomes vēlēšanās un viņa nebaidījās nostāties pretim bēdīgi slavenajam pulkvedim Alksnim. Tātad komisija atbalsta šo kandidatūru un lūdz to pašu arī darīt Saeimai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par lēmumprojektu "Ņinu Ņeznamovu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 1, atturas — 2. Ņina Ņeznamova uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Dz.Ābiķis.

Tāpat komisija lūdz izskatīt jautājumu par pilsonības piešķiršanu Samsonam Izjumovam — mūsu Nacionālās operas solistam. Komisijā šo kandidatūru atbalstīja un iesaka Saeimai arī atbalstīt priekšlikumu Samsonam Izjumovam piešķirt pilsonību. Es tikai gribu atgādināt to, ka Samsons Izjumovs ir neapšaubāmi viens no Nacionālās operas vadošajiem solistiem un šogad, dažas nedēļas atpakaļ, kad Dailes teātrī pasniedza gada balvas par labākajiem sasniegumiem mūsu Operas mākslā, tad augstāko atzinību solistu grupā no visiem muzikālajiem teātriem ieguva tieši Samsons Izjumovs.

Bez tam, es gribu atgādināt, ka neskatoties uz to, ka Samsonam Izjumovam ir ļoti daudz piedāvājumu no pazīstamām Eiropas operu trupām slēgt darba līgumu, viņš joprojām ir palicis uzticīgs mūsu Nacionālajai operai. Gribu arī atgādināt, ka tāpat kā iepriekšējie kandidāti, un nu jau Latvijas pilsoņi, arī Samsons Izjumovs brīvi runā latviski. Aicinu Saeimu atbalstīt pilsonības piešķiršanu Samsonam Izjumovam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmumprojektu "Samsonu Izjumovu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 1, atturas—- 2. Samsons Izjumovs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Dz.Ābiķis.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Nākošais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu". Pirmais lasījums. Juridiskā komisija. Komisijas vārdā Ruta Marjaša, "Latvijas ceļa" deputāte.

R.Marjaša

(LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija liek priekšā pirmajam lasījumam "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"". Likumprojekts piedāvā izteikt jaunajā redakcijā šā likuma 7.panta pirmo daļu. Teksts ir jūsu priekšā. Izmaiņas būtība ir tā, ka tiek maksimāli izvēlēts vēlēšanu balsošanas režīms. Balsošana vēlēšanu dienā. Un netiek pieļauta nekāda veida aģitācija vēlēšanu iecirkņos vēlēšanu laikā.

Otrs punkts ir jauna redakcija 8.panta pirmajai daļai, kura garantē to, ka katrs, kas parakstās parakstu vākšanas lapās, var būtībā nobalsot tikai vienu reizi un var tikt izkontrolēts, jo tur būs atzīmēts ne tikai viņa vārds un uzvārds, bet arī personas kods un parakstīšanas datums.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates. Es atvainojos, pirms uzsākam debates, saskaņā ar Kārtības rulli ir jālemj par steidzamību, jo Juridiskā komisija ir ierosinājusi atzīt par steidzamu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"."

Lūdzu, Gundars Bērziņš — Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš

(LZS). Tātad par steidzamību. Es kategoriski iebilstu pret steidzamību. Par motīviem, kāpēc šis likumprojekts ir izstrādāts, es runāšu debatēs. Es kategoriski iebilstu pret steidzamību, jo šī likuma pieņemšana praktiski, manuprāt, ir vienas partijas interesēs. Tāpat kā Vēlēšanu likumā svītra starp čekistiem tika ievilkta īstajā vietā, kas bija izdevīgi vienai partijai, tā arī šobrīd šis likums ir vērsts pret tautas nobalsošanas iespēju tajā laikā, kad notiek vēlēšanas. Tas ir, pašreizējā finansu apstāklī, kur valdošā partija apzinās, ka nespēj iekasēt, kur naudiņas nav, tiek liegta iespēja apvienot šos divus pasākumus. Un nav jau šie priekšlikumi tautas nobalsošanai ierosināti vairs no partijām. Šos priekšlikumus ierosina 10 000 notariāli apstiprinātu parakstu. Ja mums ir bailes no tautas gribas, tad tā arī pateiksim un šajā balsojumā tas arī parādīsies. Par ko mēs esam. Vai mums ir bailes no tautas gribas, mēs gribam paši lemt šeit visu viņas vietā un nedot viņai vārdu vairs nevienā vietā. Pat tad, ja ar 10 000 notariāli apstiprinātu parakstu pilsoņi izsaka šo vēlmi izdarīt grozījumus likumos.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Juridiskās komisijas ierosināto priekšlikumu — atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 14, atturas — 11. Pieņemta steidzamība. Atklājam debates.

Gundars Bērziņš — Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu, jums vārds!

G.Bērziņš

(LZS). Augsti godātais Prezidij! Saeima! Juridiskā komisija pēkšņi ir iesniegusi labojumus šajā likumprojektā, kaut gan arī pat nav ieraudzījusi, ka vēl daudzas lietas šajā likumprojektā nav precīzi atrunātas. Piemēram, kaut vai termiņš, kādā ir jāizskata un kādā ir jāizsludina, piemēram, maksimālais termiņš, kādā ir jāizsludina šī parakstu vākšana no Centrālās vēlēšanu komisijas. Ir vēl daudzas būtiskas nepilnības. Bet komisija ievērojusi vienu priekš sevis ļoti būtisku niansi. Kad ir iespējams, ka nav jādarbojas šai Vēlēšanu komisijai ļoti ilgi, ka ir iespējams tanī laikā, kad strādā komisija pirms vēlēšanām, kuras laiks principā sakrīt ar šo parakstu vākšanas laiku gandrīz. Nav iespējams reizē strādāt. Tāpēc, ka tiek aizliegts tiem vēlētājiem, kas ar saviem parakstiem ir apliecinājuši šo likumdošanas iniciatīvu — vienīgo iespēju tautai tiešā veidā veikt likumdošanas procedūru, kas ir ļoti sarežģīta un līdz šim praktiski būs pirmais gadījums, kad ir izdevies 10 000 cilvēkiem paust šo gribu, savākt šos parakstus un padarīt šo prasību par likumdošanas iniciatīvu par likumīgu. Šajā brīdī tātad tiek ierobežota iespēja apvienot šo nobalsošanu ar Vēlēšanu komisiju darbu, jo šo parakstu vākšanu vāc tieši tās pašas Vēlēšanu komisijas, kas strādā vēlēšanās. Uz vēlēšanām arī šie vēlēšanu iecirkņi nav pārpildīti, šīs komisijas nav pārslogotas. Viņām vienkārši nepārtraukti ir jāstrādā. Šie iecirkņi ir atvērti. Vai tiešām šajā brīdī būtu jāierobežo šīs iespējas?

Otrs būtiskākais arguments noteikti ir tas, ka šeit ir politiskā aģitācija. Viena partija var aģitēt. Nav vairs šis priekšlikums vienas partijas priekšlikums. Partija, demokrātiska partija, kas balstās uz tautas atbalstu, izsludina šo parakstu vākšanu un dod iespēju šos parakstus savākt. Te partijai vairs nav nekādas nozīmes. Tikai šiem notariāli apstiprinātiem parakstiem. Es jau, runājot par Vēlēšanu likumu, kur ir pietiekami daudz antidemokrātisku normu, esmu teicis, un uzskatu, ka šis labojums apliecina to vēl vairāk.

Runājot par demokrātisku valsti, nevar demokrātisku valsti uzbūvēt nedemokrātiski veidota partija. Partija, kas ir veidota pēc PSKP principiem, ar politbiroja lēmumiem, kuri ir obligāti partijai, kuri ir obligāti valstij, kuri ir obligāti Saeimai un valdībai. Tāda partija nevar uzbūvēt demokrātisku sistēmu valstī. Tāpēc es kategoriski iebilstu pret šo priekšlikumu, jo šī partija ir tā pati partija, kas šobrīd valsts kasi ir novedusi praktiski līdz sabrukumam, kas nespēj iekasēt pat to summu, kuru pati ir nosaukusi budžeta, nosaucot šo summu, ievērojami atpaliekot, pie kam stāvokli nevis apturot, bet ar katru dienu pasliktinot. Nedēļas laikā izdevumu un ieņēmumu starpība atkal tiek palielināta par miljoniem. Šī partija grib šķērdēt valsts līdzekļus, neļaujot savienot, rīkojot šīs aptaujas atsevišķi, tātad Vēlēšanu komisija, pieņemsim, ja tiek vākti šie 10% parakstu, strādā 30 dienas, Saeima nobalso, Saeima nepieņem šo tautas gribu, tad ir tautas nobalsošana atkal.

Mums valstī ir ļoti daudz brīvu līdzekļu, ko tik viegli šķērdēt. Tāpēc es tiešām aicinātu tās partijas, kas balstās uz tautas gribu, uz demokrātiskām tradīcijām, kuras ir pārstāvētas rajonos un ir šī saikne ar cilvēkiem, neatbalstīt šo ierosināto priekšlikumu, jo par šo tautas nobalsošanu ir izdevies savākt 10 tūkstošus parakstus pirmo reizi, iespējams, ka būs nepieciešamība vēlreiz, būs būtiski labojumi, ko pieprasīs cilvēki, ko atbalstīs tauta, ko ierosinās citas partijas. Ļausim tautai izteikt šo gribu, necīnīsimies pret savu tautu. Es aicinu balsot pret šo priekšlikumu kā neatbilstošu demokrātijas normām un prettautu vērstu.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Bērziņš

(LC). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Vienīgais, ko es sapratu no sava uzvārda brāļa - no Zemnieku savienības —, ka Zemnieku savienības griba ir tautas griba un otrādi. Un visi, kas tagad nebalsos tā, kā grib Zemnieku savienība, tie ir pret tautu un pret tiem, kas atrodas uz vietām. Tā droši vien, cienījamais Bērziņa kungs nav, tauta savu gribu pauda ļoti lēnām attiecībā uz šo parakstu vākšanu, un tas vien pierādīja, kad šī ideja ļoti plašai tautas daļai ir sveša. Bet šobrīd ne mums to izlemt, to tiešām izlems tauta, parakstot vai neparakstot šos 100 000 parakstus un attiecīgi pēc tam piedaloties, nepiedaloties, balsojot vai nebalsojot referendumā. Tas nu tiešām ir tautas griba, ko jūs tik daudzreiz piesaucāt. Kas attiecas par šo likumu, es vienkārši gribētu divas lietas precizēt - pirmā lieta, man ir ļoti žēl, ka mans uzvārda brālis šeit atkārtoja tos melus, kas šodien jau izskanēja, melus, tiešām, es atkārtoju vēlreiz, kas izskanēja šodien "Dienā" no Latvijas Demokrātiskās darba partijas pārstāvja rakstā un kas ir izskanējis arī citos laikrakstos, ka vēlēšanu likumu ir pieņēmis "Latvijas ceļš". Bērziņa kungs ļoti labi zina, ka "Latvijas ceļš" viens nevarēja pieņemt nevienu labojumu un arī vēlēšanu likumu kopā. Ir vienkārši jāiepazīstas ar balsojumiem, lai saprastu, ka ne Bojāra kungu nav izslēdzis, ne arī pieņēmis šādu likumu "Latvijas ceļš", jo "Latvijas ceļam" šajā balsojumā piedalījās pat ne 36, zem 30 cilvēku, to pieņēmām mēs visi kopā, balsojot par katru jautājumu, kā mēs gribējām. Un tieši tāpat būs arī ar šo jautājumu. Protams, ka katra partija un politiskais spēks balsos tā, kā tas gribēs.

Un vēl otrs. Es... Te tika sabiedēti vēlētāji un klausītāji, ja kāds tik labā laikā klausās mūs šeit, ka tagad nu nevarēs tauta paust savu gribu. Viņa varēs, varēs paust savu gribu, tikai ne vienlaicīgi ar vēlēšanām. Tāda ir vienīgā atšķirība. Un šajā gadījumā "Latvijas ceļš", kas šeit tika piesaukts kā valdošā partija, nav pret to, ka tauta pauž savu gribu. Mēs paši, tāpat kā Nacionālā bloka partijas, izņemot Zemnieku savienību, esam pret visas tautas vēlētu prezidentu, bet tas jau ir cits jautājums, un to, kā es vēlreiz teicu, izlems tauta. Tāpēc es aicinu balsot par šo likumu pirmajā lasījumā un attiecīgi pēc tam, kad tas būs sagatavots otrajā, balsot otrajā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, varbūt tādu mazu atkāpi. Es iepazinos ar dažādām lietām: par Kārtības ruļļiem un reglamentu, un darbiem, valdības un parlamenta attiecībām sakarā ar to, ka Baltijas valstu un Ziemeļvalstu parlamentu vadītāji tikās, un interesanti, ka dažās valstīs ir ar likumu aizliegts deputātiem nosaukt ministrus par meļiem. Es domāju, ka deputātiem arī vajadzētu atturēties nosaukt savus kolēģus par meļiem, bet vajadzētu izmantot dažādus argumentus un šos argumentus izklāstīt plašāk, bet nelietot šos vārdus, jo tas tiešām tā ir likumdevēju praksē. Var būt, ka var attiecināt... (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Es nenosaucu!") Nu, jūs jau tāpēc arī nesaņemat piezīmi, bet tuvu bija.

Tālāk - Andrejs Krastiņš - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.

A.Krastiņš

(LNNK). Godātātais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Mēs dzirdējām divas kaismīgas runas par vienu ļoti mazu likumprojektu, par grozījumiem. Un es domāju, ka mans godājamais kolēģis Nacionālajā blokā - Gundars Bērziņš — ne vienmēr teica taisnību par tautas gribu un par pārstāvību. Es šeit šajā gadījumā uz tribīnes pārstāvu pats sevi, jo šo jautājumu frakcijā nepārrunāja, taču gribētu teikt, ka, nu, varbūt tiešām runāsim visi pilnīgu taisnību. Iebildumi "par" un "pret" par šo likumprojektu ir saistīti ar Zemnieku savienības ierosināto tautas nobalsošanu par Latvijas Satversmes, Latvijas pamata, Latvijas svētuma grozīšanu tādā veidā, lai Latvija no parlamentāras demokrātijas pārvērstos par prezidentālu republiku. Latvijai viens piemērs jau bija. Ne ar Saeimas pieņemtu lēmumu, bet ar alternatīviem līdzekļiem Latvija tika pārvērsta par prezidentālu republiku, tika atlaista Saeima, un tas viss beidzās ar 1940.gada 17.jūniju, ko mēs nesen pieminējām. Man ļoti negribētos, ka būtu kaut kāds 1996. vai 1997.gada jūnijs vai kāds cits mēnesis ar attiecīgu datumu, kas ir pilnīgi iespējams, ja Latvijā vara un lemšana nonāk tur vienas personas rokās.

Strīds par to, kas ir tautas pārstāvniecība, tautas demokrātiski ievēlēts parlaments, vai tautas demokrātiski ievēlēta viena persona, pasaulē turpinās. Kā zināms, vienā pasaules daļā ir uzvarējis viens princips, bet es atgādināšu, ka šī tiešā tautas pārstāvniecība, ko es jau vienreiz esmu šeit sēdē pieminējis, savu vislielāko piepildījumu ir ieguvusi Lībijas arābu džamaharijā, kur Kadafi kungs arī sludina šādu tiešo tautas pārstāvniecību un pasludinājis sevi par visas tautas ievēlētu nācijas līderi. Un, protams, tur nedarbojas nekādas citas parlamentārās struktūras kā tikai kaut kādas konsultatīvas pārstāvniecības. Bet es gribētu teikt, ka spekulēt ar tautas gribu te tiešām nevajadzētu, jo tauta savu gribu maina saskaņā ar Satversmi reizi trijos gados, ievēlot tādu Saeimu, kādu tā uzskata par nepieciešamu. Šajā gadījumā, ja tautas griba tiks Latvijas apstākļos realizēta divos šādos balsojumos, ar vienu tiks tautas griba pausta un ievēlēta Saeima noteiktā partiju proporcijā saskaņā ar mūsu proporcionālo vēlēšanu likumu, otra tautas griba pēc viena gada tiks pausta, ievēlējot vienu personu, pilnīgi skaidrs, ka mūsu vēl, nu, būsim atklāti, nenobriedušās demokrātijas apstākļos iestāsies reāls konflikts starp dažādām varas struktūrām. Es atgādināšu, ka šādu principu kā ļoti aktīvu savas ārējās diplomātijas principu ir izstrādājusi Krievijas Ārlietu ministrija, veidojot savu iespaidu sfēras, kā viņi sauc, tuvējā pierobežā, kas attiecas uz tām bijušām PSRS republikām, tur viņiem tas ir izdevies spīdoši. Laikam arī, kā saka, mēs redzam, kāda situācija ir te tuvākos kaimiņos, nu, laikam nākamā ir Latvija.

Protams, tauta savu gribu ir tiesīga izpaust tautas nobalsošanā, bet šajā gadījumā, ņemot vērā, ka tikai viena Latvijas partija atbalsta šādu tautas nobalsošanu par tautas vēlētu prezidentu, pieļaujot, ka šāda tautas nobalsošana notiek reizē ar Saeimas vēlēšanām, mēs ļoti vienkārši šīs partijas iespējas propagandēt savas idejas, aicināt vēlētājus balsot tieši par šo partiju, pareizinām automātiski ar divi un nostādām sliktākā stāvoklī citas politiskās partijas valstī. Tāpēc es domāju, ka pilnīgi pareizi, atbilstoši pasaules demokrātijas standartiem ir tas, ka parlamentāro vēlēšanu laikā nekādi citi balsojumi un nobalsošanas un tamlīdzīgas aktivitātes nenotiek. Ja tautas gribu pauž 10 000, tad nu atcerēsimies, kad Daugavas stadionā arī ir 10 000 vietas vai pat 20 000 vietas un futbola spēles laikā šie 20 tūkstoši ārkārtīgi brutāli bļauj, ka tiesnesi vajaga iznīcināt, turpat uz vietas noslepkavot, tautas griba - 20 tūkstoši tautas sauc par to, tātad nu nekas cits neatliek, kā varai ir jāizpilda tas, un ar tiesnesi ir cauri, vai ne. Nespekulēsim ar 10 vai 20 tūkstošiem, mēs ļoti labi zinām, ka tautas griba izpaužas tik, cik attiecīgais politiskais spēks ir spējis pārliecināt, parādīt praktiski, ka tā paustajai idejai tiešām ir nepieciešams šis tautas atbalsts.

Ņemot vērā mūsu dažādos materiālos līdzekļus, protams, ka šāda manipulācija ir ļoti iespējama mūsu Latvijas apstākļos. Kas ir bagāts, tas to drukā avīzēs un rāda televīzijā un apmaksā un padzirdinā ar alu un tamlīdzīgi, un tauta ies nobalsot, mēs to ļoti labi zinām. Cits, kurš ir trūcīgāks, viņš nevar atļauties šādus pasākumus, tātad spēki nav vienlīdzīgi šajā situācijā. Bet pats galvenais, es uzskatu tā, mēs zinām, ka šī tautas nobalsošana par tautas vēlētu prezidentu izmaksās tautai apmēram 500 000 latu, tas ir, vairāk nekā 1 miljons Amerikas dolāru. Tātad, nobalsojot par to, ka mēs ļoti aktivizējam šādu procesu, mēs nobalsojam, ka no mūsu valsts budžeta, tajā skaitā no sociālā budžeta, tiks atskaitīti 500 000 latu, lai varētu grozīt 1922.gadā pieņemto Satversmi, kas veiksmīgi izturēja visus pārbaudījumus un kas bija galvenais pamats mūsu neatkarības jaunošanai un nostiprināšanai. Tāpēc mums ir jāmaksā šie 500 000 latu. Es domāju, jā, ir tiesības izteikties, ir tiesības normālā procesā tam iziet, bet tas nekādā gadījumā nedrīkst kavēt Satversmes izpildīšanu, normālu vēlēšanu norisi.

Tāpēc es, runājot pats personīgi no sevis, kā jurists, kā Saeimas deputāts un kā cilvēks, kas bijis visos šajos konstitucionālos procesos varbūt no atmodas laika sākuma, es aicinātu godājamos kolēģus pieņemt šādus grozījumus likumā par tautas nobalsošanu un nepieļaut, lai Saeimas vēlēšanas tiktu kavētas vai traucētas ar citu, protams, demokrātiski atzītu procesu. Katram ir savs laiks un katram ir sava vieta, katrs varēs izpaust savu gribu, kā to paredz mūsu likumi, bet viens otru nedrīkst traucēt. Paldies! Un es personīgi aicinātu godājamos kolēģus atbalstīt šī likuma pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Andris Rozentāls - Latvijas zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Rozentāls

(LZS). Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es negribētu iejaukties ar tādiem pašiem argumentiem kā jau divi cienījamie Bērziņu kungi strīdējās un nonāca tuvu pie Saeimas priekšsēdētāja aizrādījuma, bet man tomēr jāsaka, ka mana iepriekšējā kolēģa runā bija tāds sajaukums un sajukums, ka es īsti viņam pat atbildēt nevaru. Viņš iztirzāja prezidentālas, parlamentāras republikas institūcijas, sajaucot visu kopā, izdomājot to, ko Zemnieku savienība nemaz negrib. Nav runa par prezidentālas republikas veidošanu, bet, nu, ja cilvēks nav izlasījis un nezina mūsu priekšlikumus, tas viss ir ļoti pieņemami, saprotami un katrs jau laikam no šīs tribīnes var runāt, ko nu sirds vēlās. Es jums tikai, nekavējot jūsu laiku, gribu pateikt pavisam īsi ar tiem pašiem mana cienījamā kolēģa Krastiņa kunga argumentiem. Vai nu mēs nobalsosim, lai izvilktu no sociālā budžeta, pensionāru kabatām šos 500 000 latu un rīkotu konstitucionāli pieļauto referendumu pirms vai pēc šīs vēlēšanu kampaņas, vēlēšanu dienas, mēnesi iepriekš vai mēnesi pēc tam un maksāsim 500 000 latu, vai to organizēt pavisam mierīgi kopā, vienos vēlēšanu iecirkņos. Ja kāds no tā baidās, ka Zemnieku savienība tāpēc iegūs divreiz vairāk mandātu, kādu labojumu koeficientu vajag ievest, kad to, cik iegūst, tad dalīt ar divi šajā reizē, ja tā tik briesmīgi kāds jau ir nobijies, bet nevajag tāpēc no šīs tautas kabatas vilkt ārā to pusmiljonu latu, jo galu galā tauta jau savu gribu izteiks un, kā viņa izteiks, tā būs un šeit jau nav jāprognozē.

Rezultātu, protams, noteiks tauta. Visi tik briesmīgi runā tautas vārdā un tautu tik labi zina, bet tomēr mēs nobalsojām pret tautas gribu, lai būtu šie grozāmie saraksti uz vēlēšanām un atkal mēs esam gudrāki par tautu.

Tauta savu attieksmi izteiks pret šīs Saeimas deputātiem oktobra vēlēšanās, un tad jau redzēs, cik šie tautas priekšstāvji būs nākošā Saeimā un kā tauta vērtēs mūsu attieksmi pret viņu, bet šis vēl kārtējais pārbaudes akmens, kā tad mēs attiecamies pret tautu, vai nu mēs viņai no tā sociālā budžeta, es domāju gan no cita budžeta nāk, Krastiņa kungs, tas, bet vienalga no valsts budžeta, šie 500 000, lai izvestu tautas nobalsošanu, būs vajadzīgi, tātad izšķirieties, nebaidoties no tā, ka nu Zemnieku savienība aizņems pusi no šīs zāles. Nu, plāni labi, mums tika augsti plāni nav, ja tas tā būtu, protams, tautai jau slikti tas arī nebūtu, bet es neesmu tik optimists tā kā te viens otrs un ka tas tā nebūs, bet naudu lieki šķiest nevajag. Pašlaik jau budžeta ir pietiekoši liels deficīts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš — 5 minūtes, otrreiz. Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš

(LZS). No iepriekšējiem runātājiem praktiski ir skaidrs, kāpēc šis likums tiek pieņemts. Krastiņa kungs jau lieliski pateica, ka šis likums tiek pieņemts tikai šī gadījuma pēc, ka ir šie paraksti savākti. Tātad arī šeit manuprāt precīzi atsedzot likumdošanas kritērijus, kādi šobrīd ir Saeimā. Šobrīd problēmas ir daudz lielākas ar bankām, likums par noguldītāju aizsardzību kabinetā divus mēnešus ir iestrēdzis, vēl daudz svarīgāku problēmu ir, bet likumdošana tiek veidota pēc šiem principiem. Kaut kas kaut ko dara, kad tik kaut ko neizdarītu, bet maz rūpējoties par to, kāda likumdošana un kādi likumi šodien ir nepieciešamāki. Manuprāt tas tika ļoti precīzi un skaidri pateikts, un tas bija tieši tas pats, par ko es runāju, ka likumdošanu veido savu interešu, partiju interešu apmierināšanai, nevis to problēmu risināšanai, kas ir valstī.

Otrs. Rozentāla kungs jau teica, ka nauda jau tiek tērēta, kas ierosina šo pensionāru naudu tērēt. Tie cilvēki, kas balsos par šo labojumu. Tāpēc, ka ja šī nobalsošana tiek savietota, tad nauda netiek tērēta praktiski gandrīz ne santīma, izņemot šo sarakstu kārtošana. Algotais personāls viss. Praktiski no pusmiljona vismaz 95% tiek ieekonomēti. Tātad tie cilvēki, kas šobrīd balsos pret šo iespēju savietot, tie balsos par šīs te naudas izšķērdēšanu šinī sarežģītajā valstī brīdī, kad naudas ir ļoti maz un trūkst praktiski visam.

Vēl viens jautājums par demokrātijas izpausmes formām, par tautas gribas realizēšanu. Neapšaubāmi, vēlēšanas ir viena no izpausmes formām, bet kāpēc būtu jābaidās no otra vēlēta zara? Šobrīd ir jāatzīst, ka tās grupas rokās, kas kontrolē Saeimu, ir visa lēmējvara un izpildvara. Un arī praktiski tiesu vara, jo tiesnešus ieceļ Saeima un vairākums praktiski var realizēt savas intereses. Tātad šobrīd praktiski visa vara ir šīs grupas, deputātu grupas rokās, kas ieliek arī prezidentu. Šoreiz varbūt gadījās tā, ka prezidents nav tāds cilvēks, kas pakļaujas spiedienam un dara visu pēc pasūtījuma, bet vai nākošo reizi tā būs? Vai nākošā valdošā koalīcija neatradīs ļoti paklausīgu cilvēku? Un jūs zināt, bija citi kandidāti prezidenta amatam, kas strādā šobrīd varbūt ministru amatos. Un nav parādījuši šo cieto gribu. Tāpēc grūti ir teikt, kāda būtu prezidenta loma, ja būtu ievēlēts varbūt cits no kandidātiem. Tātad es domāju, ka no tā nav jābaidās.

Vēl viens arguments, ko te izteica. Ka pietiek cilvēkiem iedot alu, un viņi nobalsos kā grib. Nu tad jau arī vēlēšanās nobalsos. Tad jau iedos vēlēšanās alu un vēlēšanās arī nobalsos. Es tomēr neesmu tik zemās domās par cilvēkiem kā šeit daži no iepriekšējiem runātājiem, kas atvēl viņiem tikai alus dzērāju marionešu lomu. Es domāju, ka cilvēki spēj un pratīs izvērtēt un atšķirt pelavas no graudiem. Un tāpēc es negribu tik vienkāršoti pieiet, ka var šādu likumprojektu un lēmumu vai Satversmes labojumu pieņemt ar alus dzirdīšanu. Tas ir ļoti būtisks jautājums, un tāpēc cilvēkiem ir jāizšķiras. Ja viņi neizšķirsies par to, protams, tā nebūs nelaime. Tā būs tautas izšķiršanās, un es domāju, ka pie šī jautājuma vairāk pēc tam, ja tautas nobalsošana nepieņems šo, es domāju, ka vairāk atgriešanās tuvāko gadu laikā nebūs. Tāpēc vienreiz šis jautājums būs skaidrs. Cilvēki paudīs savu gribu. Un ja to neatbalstīs, tad šis jautājums tiks noņemts no dienas kārtības, tad atzīs par vienīgo savas gribas realizēšanu Saeimas vēlēšanas. Tāpēc es aicinātu ļoti rūpīgi pārdomāt par šo likuma labojumu un sevišķi — tā steidzamību. Mūsu partija strādā likuma ietvaros, kādi ir pieņemti, nemēģina veidot šos likumus pēc savām interesēm. Ja šī likumdošana bija tāda, tad ir jāstrādā esošās likumdošanas ietvaros. Es tiešām aicinātu nešķērdēt no šobrīd trūcīgā budžeta šo pusmiljonu nodokļu maksātāju naudas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Virsis — "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam Andrejs Krastiņš — otrreiz, piecas minūtes.

M.Virsis

(LC). Godātais priekšsēdētāja kungs! Prezidij! Kolēģi! Es tik tiešām gribētu ļoti īsi pateikt, ka acīmredzot mēs kļūstam par lieciniekiem tam, ka Saeima vai Saeimas lielākā daļa tiek neviļus iesaistīta diskusijā, kas faktiski tomēr nebūtu vēlama. Šeit tiek iesaistīta arī tāda lieta kā Valsts prezidenta institūcija. Un šeit ir acīmredzams tomēr skaidras intereses izpaudums, ko pauž Zemnieku savienība, bet acīmredzot kopumā nepauž Valsts prezidenta institūcijas nozīmes un izpratnes lomu, tādu, kāda viņa ir paredzēta Satversmē.

Es nesaprotu to izmisumu, kas nāk no šīm uzstāšanās reizēm Zemnieku savienībā, un es neredzu arī to traģēdiju, kas tagad varētu notikt Latvijā, ja tiks pieņemts šis labojums. Es tik tiešām neredzu ne nopietnu argumentāciju, ne arī pamatojumu, atskaitot vienīgais to, ja ir Zemnieku savienības šī priekšvēlēšanu kampaņas izvirzītā tēze, tas ir loģiski un saprotami. To var darīt, bet šeit nebūtu jātērē tik daudz laika. To var darīt kampaņas ietvaros, bet varbūt ne šeit — Saeimā, un neizmantojot šo tribīni. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš — Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.

A.Krastiņš

(LNNK). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es mēģināšu piecas minūtes aizkavēt jūsu uzmanību, atsaucoties uz mana ļoti cienījamā kolēģa Gundara Bērziņa izteikumiem. Protams, ka alu dzert ir ļoti labi un to drīz darīs lielākā daļa no latviešu tautas, svinot Līgo nakti un Jāņus, bet atsauksme bija tāda, ka es pagājušajā vēlēšanu kampaņā, braucot pa laukiem, ar tādu lielu skaudību skatījos, ka mūsu kolēģi no citām partijām atļaujas savās priekšvēlēšanu sapulcēs izvelt alus muciņu, pacienāt, kā saka, āboliņa lapas zīmētas un rudzu vārpas un tamlīdzīgi. Tā vien gribējās piestāties, braucot pie saviem vēlētajiem, bet priekšvēlēšanu kampaņai ir savi noteikumi. Tā kā es domāju, protams, arī alum ir sava loma vēlēšanās, tāpat kā laika apstākļiem un visam pārējam. Un katra partija to mēģinās noteikti izmantot. Nebūt neapelējot, ka tauta tādā gadījumā paliek par marioneti, ja viņu uzcienā kāds ar alu. Es pat aicinātu, tiešām, ka Līgo svētkos tās partijas, kurām ir tāda iespēja, ļoti labi būtu, ja uzcienātu pēc iespējas vairāk cilvēku ar alu. Tas nevienam par sliktu nenāktu šinī gadījumā. Arī tautsaimniecībai, protams. Bet es domāju, ka nopietni runājot, par tiem naudas tēriņiem un līdzekļiem. Godājamie kolēģi! Atcerēsimies, ka mums teica, ka 95% no pusmiljona ietaupīšoties, ja tas būs vēlēšanu laikā. Es atgādināšu, ka šo parakstu vākšana ir 30 dienas. Vēlēšanas ir tikai divas dienas. Tātad šinī gadījumā nekādi nevar šo aritmētiku salikt kopā. Un ņemsim vērā, ka mūsu valsts budžets ir vienots un tik un tā no nodokļu maksātāju naudas tagad, šajā ļoti sarežģītajā posmā, ja mēs pieļausim,