Lai sabiedrība izprot Latvijas ārpolitiku

Pagājušās nedēļas nogalē Akadēmiskās bibliotēkas telpās norisinājās pirmais Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) un Latvijas Transatlantiskā jauniešu kluba (LTJK) kopīgi rīkotais forums

Nepilna gada pastāvēšanas laikā LATO un LTJK devuši ievērojamu ieguldījumu galvenā Latvijas ārpolitikas mērķa sasniegšanai — integrācijai NATO. Gada laikā bijušas vairākkārtējas tikšanās ar Latvijas valdības pārstāvjiem un dažādu līmeņu NATO amatpersonām. Arī šoreiz aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis LATO un LTJK biedriem sniedza gandrīz divu stundu ilgu detalizētu ziņojumu par Latvijas aizsardzības sistēmas attīstību un turpmākajiem plāniem.

Pagājušā gada aprīlī kopīgi ar LR Aizsardzības ministriju tika organizēta konference "Latvijas drošība 21. gadsimtā". Notikušas diskusijas ar žurnālistiem, īpašu uzsvaru liekot uz Latvijas krievvalodīgo auditoriju. Augustā LATO un LTJK rīkoja izglītojošu nometni jauniešiem "NATO vasara". Bet 2000. gada 3. novembrī Latvijas Transatlantiskā organizācija oficiāli tika uzņemta Atlantijas līguma asociācijā ( Atlantic Treaty Association — ATA ) un Latvija kļuva par 37. Atlantijas līguma asociācijas dalībvalsti. ATA ir nevalstisku organizāciju brīvprātīga apvienība, kuru 1954. gadā dibināja Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) nacionālās nevalstiskās organizācijas NATO atbalstam.

Kā forumā atzina LATO preses sekretāre Dagnija Stuķēna, nepilnā gadā paveikts visai daudz un arī tuvākajā nākotnē paredzēts īstenot vairākus jaunus projektus. Bet viena no galvenajām problēmām ir līdz šim neaktīvo biedru iesaistīšana dažādu LATO aktivitāšu plānošanā un realizēšanā. Lai veicinātu visu organizācijas biedru aktīvu darbību un lai piesaistītu jaunus interesentus NATO integrācijas idejai, drīzumā iecerēts realizēt divus visai apjomīgus projektus. Pirmkārt, iecerēts tuvākajos mēnešos Akadēmiskās bibliotēkas telpās atklāt LATO informācijas centru un biroju. LATO biroja atklāšana būs nozīmīgs ieguldījums organizācijas tālākai sekmīgai attīstībai, atzina LATO priekšsēdētājs Toms Baumanis. Tā būs vieta, kur ikviens interesents varēs iegūt visplašāko informāciju par NATO un Latvijas integrāciju šajā drošības aliansē.

Otrs nozīmīgākais projekts, kas saistīts ar LATO darbības popularizēšanu, ir mājaslapas izveide internetā ( www.lato.lv ) . Šajā lapā būs pieejama informācija par NATO un Latvijas integrāciju tajā, ziņas par LATO uzbūvi un darbības mērķiem, atspoguļotas dažādas LATO aktivitātes un ieceres, kā arī norādīts uz citām interneta lapām, kur atrodama informācija par NATO. LATO mājaslapu tulkos arī krieviski, lai arī nelatviešiem Latvijā būtu pieejama informācija par NATO, un tas veicinātu plašākas sabiedrības daļas iesaistīšanos LATO darbībā.

Tuvākais LATO projekts ir Latvijas inteliģences 41. konference "Latvijas dalība NATO — politiķu kaprīze vai skarba nepieciešamība?", kura tiek organizēta sadarbībā ar Latvijas Inteliģences apvienību, Latvijas Zinātņu akadēmiju un Aizsardzības un Ārlietu ministriju. Konference notiks šā gada 9. februārī, un tās gaitā runās par valsts drošības iekšējiem un ārējiem riskiem, par to, kas apdraud Latvijas drošību, par Latvijas drošības attīstību pagājušā gadsimta sākumā un nogalē, kā arī par integrāciju NATO un citās starptautiskajās struktūrās. Konferencē ar referātiem uzstāsies ministri, Saeimas deputāti, citas amatpersonas un drošības jautājumu speciālisti.

No nākotnes iecerēm jāmin arī LTJK rīkotais konkurss vidusskolēniem par drošību un aizsardzību "NATO — tev un Latvijai". Konkursam, kurš tiks izsludināts februāra sākumā, būs divas daļas: pirmkārt, pētījums, kura laikā skolēniem jāveic aptauja par līdzaudžu zināšanu līmeni jautājumos par NATO, otrkārt, tiks izveidots projekts bukletam, kas domāts vidusskolēniem un informēs tos jautājumos par NATO un Latvijas virzību uz to. Labāko bukleta variantu izdos Aizsardzības ministrija. Konkursa noslēgumā maijā paredzēta konference par Latvijas drošības un aizsardzības politiku.

Foruma laikā, runājot par iecerētajām aktivitātēm sabiedrības informēšanā, kā īpaši aktuāls iezīmējās jautājums par Latvijā dzīvojošo mazākumtautību attieksmi pret Latvijas iestāšanos NATO un valsts ārpolitiku kopumā. Mazākumtautības, galvenokārt krievvalodīgie, kas ir ievērojama Latvijas iedzīvotāju daļa, jāiesaista LATO aktivitātēs, lai NATO nebūtu tikai latviešu privilēģija, atzina LATO biedrs, Latvijas nacionālās komisijas "Rietumu krievi" prezidents Dimitrijs Nikolajevs. Kā rāda sabiedriskās aptaujas, cittautieši atšķirībā no latviešiem ir visai negatīvi noskaņoti pret Latvijas mērķi iestāties NATO (par Latvijas iestāšanos šajā organizācijā ir tikai 33% cittautiešu, toties latviešu atbalsts ir divkārt lielāks, gandrīz 70%). Kā norādīja D. Nikolajevs, Krievijas oficiālā politika ir vērsta pret NATO paplašināšanos, un tas noskaņo arī Latvijā dzīvojošos krievus pret NATO. Krievu auditorijai trūkst objektīvas informācijas un valdības ārpolitikas mērķu skaidrojuma, tādēļ nepieciešamas informācijas kampaņas un diskusijas krievu valodā. Jāstrādā arī ar krievu valodā rakstošo presi Latvijā.

LATO ietvaros tiek izstrādāta mazākumtautību informatīvā platforma, kuras mērķis ir veidot Latvijas mazākumtautību labvēlīgu attieksmi pret valsts ārējo politiku.

Artis Nīgals,"LV" Eiropas lietu redaktors