Svētki un godadienas

Francijas nacionālie svētki

Rīt, 14. jūlijā, savus nacionālos svētkus - Bastīlijas ieņemšanas dienu - svin mūsu valstij draudzīgā Francijas Republika.

Šajā dienā 1789. gadā ar tautas sacelšanos Parīzē un Bastīlijas ieņemšanu sākās Lielā Franču revolūcija, kas likvidēja feodāli absolūtisko sistēmu Francijā un radīja iespēju brīvai kapitālistiskās saimniekošanas attīstībai valstī. 1792. gadā Francijā tika nodibināta republika (Pirmā republika), taču demokrātiskajai iekārtai Francijā priekšā vēl bija ilgs un sarežģīts attīstības ceļš. Francijas pašreizējā Konstitūcija pieņemta 1958. gada 28. septembrī, un tā ir spēkā no 1958. gada 4. oktobra. Tā ir jau piektā Francijas Republikas Konstitūcija, tāpēc mūsdienu Franciju mēdz saukt arī par Piekto republiku. Francijas valsts un valdības galva ir prezidents, ko ievēlē tiešās, vispārējās vēlēšanās uz septiņiem gadiem. Nesen par Francijas prezidentu kļuva Žaks Širaks (par šo notikumu informēja arī “LV”).

Francija ar saviem 547 tūkstošiem kvadrātkilometru (bez aizjūras teritorijām) un vairāk nekā 55 miljoniem iedzīvotāju ir viena no lielākajām Eiropas valstīm. Augsti attīstītā ekonomika un vērā ņemamais militārais potenciāls, kā arī senās demokrātijas tradīcijas un sabiedrības augstā politiskā aktivitāte Franciju jau izsenis izvirzījuši pasaules ietekmīgāko valstu pulkā. Francijā ir augsti attīstīta mašīnbūve, kas veido apmēram trešo daļu no rūpniecības īpatsvara, tāpat metālapstrāde, ķīmiskā un gumijas rūpniecība. Čpaša vieta valsts ekonomikā ir pasaulslavenajai franču parfimērijai un modes precēm. Pēc lauksaimniecības preču kopapjoma Francija ir vienā no pirmajām vietām pasaulē. Šo situāciju sekmē labvēlīgie dabas apstākļi (lauksaimniecībā izmantojami 64,4 procenti valsts teritorijas), kā arī maigais klimats. Valstī ir augstas labības ražas, attīstīta gaļas un piena lopkopība. Čpaša vieta Francijas lauksaimniecībā ir vīnkopībai.

Francijas un Latvijas attiecību vēsturei ir senas un gaišas tradīcijas - Francija atbalstīja Latviju jau mūsu brīvības cīņās Pirmā pasaules kara izskaņā. Vēlāk Francija palīdzēja Latvijai tās nacionālo bruņoto spēku modernizēšanā. Francijā tika uzbūvētas Latvijas Jūras kara flotes divas tam laikam modernās zemūdenes, Francijā mācījās Latvijas armijas virsnieki. Francija atbalstīja arī Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu, Francijas Republikas Valsts prezidents Fransuā Miterāns bija pirmais lielvalsts vadītājs, kurš ieradās oficiālā vizītē atkal brīvajā Latvijā - tas notika 1992. gada 15. maijā. Šogad Fransuā Miterāns tika apbalvots ar I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Kopš 1993. gada maija Francijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Republikā ir Žanna Debenē (Jane Debenest).

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors