KOMENTĀRS

Par visādā ziņā kvalitatīvu pārtiku

Jāzeps Rimeicāns, Latvijas Republikas valsts galvenais veterinārais inspektors — speciāli “Latvijas Vēstnesim”

Ja pārdod nepasterizētu pienu

Saprotams, ka vasarā īpaša uzmanība pievēršama pārtikas kvalitātei. Jau 15.maijā izdevām rīkojumu par maltās gaļas tirdzniecību.

Ne mazāk aktuāla ir piena pārdošana. Pēc laboratorisko analīžu datiem piena kvalitāte pasliktinās. Iepriekšējos gados viens no iemesliem tam bija govju ēdināšana un sliktie turēšanas apstākļi, bet tagad jārunā par piena dzesēšanu, transportēšanu, piena trauku mazgāšanu un dezinfekciju.

Atzīstami, ka kopumā Latvijā samazinājies ar leikozi slimo govju skaits (pirms vairākiem gadiem ar to slimoja gandrīz puse ganāmpulka). Tomēr nav pieļaujama nepasterizēta piena pārdošana daudzdzīvokļu māju pagalmos un citās vietās, turklāt antisanitāros apstākļos.

Lielākajā daļā valstu vispār ir aizliegts pārdot nepasterizētu pienu. Tomēr, ievērojot to, ka Latvijā daudziem cilvēkiem garšo nepasterizēts piens (tādas ir tradīcijas), pārdošana būs atļauta visos tirgos (valstī to ir gandrīz 50), kur ir veterinārās ekspertīzes laboratorijas un nodrošināta pastāvīga veterinārsanitārā uzraudzība.

Tas pats attiecas uz zemnieku saimniecībām, piensaimnieku sabiedrību veikaliem, tirdzniecību fermās, kur tā ir atļauta tikai tad, ja noslēgts līgums ar licencētu veterinārārstu un saņemta veterinārā apliecība. Valstī ir vairāk nekā 800 licencētu veterināro ārstu, kuri veic lipīgo slimību profilaksi, pārtikas produktu kontroli un izsniedz veterinārās apliecības. Protams, ārstam jānoslēdz līgums ar veterināro pārvaldi un tad viņš drīkst veikt šos darbus.

Ir iespējas pienu pārdot, tikai vēlamies šo kārtību uzlabot. Daudzos veikalos ir brīvas tirdzniecības letes, kur varētu tirgoties ar šo produktu, tikai nepieciešams visus šos jautājumus nokārtot. Rīkojums par nepasterizēta piena tirdzniecību, kas publicēts “Latvijas Vēstnesī” 11.jūlijā, stājas spēkā ar šā gada 1.augustu, tātad ir pietiekami daudz laika, lai sagatavotos tā izpildei.

Par to, cik liela nozīme ir sanitārajām prasībām, nevajadzētu īpaši pārliecināt. Cilvēku saslimšana Lietuvā Kauņā un pirms pāris gadiem Jelgavā, kad ar dizentēriju inficējās tūkstotis iedzīvotāju, tā ir pārāk smaga pieredze.

Gaļas tirdzniecība

Līdzīgi ierobežojumi ir maltās gaļas tirdzniecībā. To drīkst realizēt tikai ar īpašām atļaujām. Tādas saņēmusi, piemēram, sabiedrība “Ķekava”. Malto gaļu var pārdot veikalos tikai tad, ja to sagatavo pēc pircēja pieprasījuma vai tā jau safasēta gaļas pārstrādes uzņēmumos.

Olu realizācija

Pēdējos divos gados pievēršam lielāku uzmanību tirdzniecībai ar olām. Ņoti lielos daudzumos olas ieveda no Baltkrievijas, bet pēdējā laikā — no Vācijas, Polijas, Lietuvas, Igaunijas. Muitā reģistrēti divi miljoni olu, bet tirdzniecībā nonāk trīs miljoni. Olu marķēšanu sākām pērn. Katru mēnesi apkopojam ziņas no uzņēmumiem par saražoto olu daudzumu, to marķējumu. Vienosimies par derīguma termiņu, līdz šim tas bija 20 dienas. Nepieciešams to samazināt līdz 10 dienām. Domāju, ka vispareizāk būtu slēgt līgumus ar konkrētām firmām par olu realizāciju. Tāpat nepieciešams samazināt muitas noliktavu skaitu, lai tās varētu pienācīgi kontrolēt.

Atbilstoši Eiropas Savienības
stingrajām prasībām

Nesen pieņemtais likums “Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību” (“LV” 06.29.95.) nosaka, kādā kārtībā realizējami pārtikas produkti. Pastiprināma valsts uzraudzība pārtikas produktu apritē. Likums regulē visu šo posmu — sākot no ražošanas un beidzot ar tirdzniecību.

Divu gadu laikā visiem pārtikas ražotājiem jābūt sertificētiem. Tik ilgs laiks nepieciešams, lai kārtīgi sagatavotos. Piemēram, nesen Eiropas Savienības eksperti veica pārbaudi potenciālo pārtikas produktu eksportētāju uzņēmumos un atzina, ka Rīgas piena kombināts atbilst visām prasībām, bet Valmieras piena kombinātā konstatēja pārkāpumus.

Tātad darbs ir būtiski jāpārkārto. Eiropas Savienības eksperti, kuri strādāja Latvijā neilgi pirms Jāņiem, atzina, ka ļoti svarīga ir robežkontrole. Turklāt veterinārajam dienestam ik dienas jāzina, cik liels ir eksports, imports un tranzītkravu lielums. Līdz šim tranzītkravas valsti drīkstēja šķērsot piecās dienās, patlaban ir ieteikums atļaut tikai dienu.

Ministru kabinetā iesniedzām dokumentu paketi, kas varētu noregulēt šīs problēmas. Diemžēl pēc pusgada neviens no tiem nav pieņemts.

Mūsu darbības virziens ir skaidrs — tā kā Latvijai ir lauksaimniecības produkcijas eksporta kvotas, tad jāražo Eiropas standartiem atbilstoša prece. Nepieciešams veikt visu ražošanas uzņēmumu laboratoriju atestāciju un vismaz vienu laboratoriju sagatavot Eiropas standartiem atbilstošā līmenī. Mēs vēlamies strādāt. Par mūsu veterināro ārstu kvalifikāciju liecina arī tas, ka kopš 1992.gada esam Starptautiskā Epizootiskā biroja dalībvalsts.

Ingrīda Rumbēna,
“LV” nozares redaktore