Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.146

Rīgā 2015.gada 28.aprīlī (prot. Nr.53, 2.§)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
43.panta pirmās daļas 5. un 6.punktu

1. Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā kopjama Rīgas pilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) teritorija un uzturamas tajā esošās būves.

2. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

2.1. brauktuve – ceļa (ielas) daļa, kas paredzēta transportlīdzekļu braukšanai;

2.2. piebrauktuve – attiecīgi aprīkots ceļa (ielas) elements, kas paredzēts transportlīdzekļu piekļūšanai no ceļa (ielas) braucamās daļas līdz ceļam (ielai) piegulošajai teritorijai un īpašumam;

2.3. sabiedriskā transporta maršruta galapunkts – pašvaldības apstiprinātā maršruta sākuma vai beigu punkts ar apgriešanās laukumu.

3. Nekustamā īpašuma un tam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas – gājēju ietvju, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, grāvju, caurteku vai zālienu līdz brauktuves malai (turpmāk – piegulošā teritorija) – uzturēšanu un kopšanu nodrošina:

3.1. nekustamā īpašuma īpašnieks vai faktiskais valdītājs;

3.2. būves īpašnieks, ja nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala un būves, kas pieder dažādām personām, un ja saskaņā ar zemes nomas līgumu nav noteikta cita kārtība; ja būves īpašnieks nav noskaidrojams, nekustamā īpašuma un tam piegulošās teritorijas kopšanu nodrošina zemes īpašnieks;

3.3. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks, ja nekustamā īpašuma sastāvā ir daudzdzīvokļu māja.

II. Nekustamo īpašumu un tiem piegulošo teritoriju uzturēšana un kopšana

4. Saistošo noteikumu 3.punktā minētās personas nodrošina:

4.1. nekustamā īpašuma teritorijā – teritorijas sakopšanu, zālienu nopļaušanu (zāles garums nedrīkst pārsniegt 20 cm), apstādījumu uzturēšanu, nepieļaujot atkritumu (tajā skaitā bioloģiski noārdāmo – nokritušo koku lapu un zaru) uzkrāšanos;

4.2. nekustamā īpašuma teritorijā esošo koku, krūmu un to zaru apzāģēšanu gar ietvēm un brauktuvēm (vietās, kur tiek traucēta gājēju un transporta pārvietošanās) un to novākšanu;

4.3. piegulošās teritorijas kopšanu: zālienu nopļaušanu (zāles garums nedrīkst pārsniegt 20 cm), ietves tīrīšanu, nepieļaujot atkritumu (tajā skaitā bioloģiski noārdāmo – nokritušo koku lapu un zaru) uzkrāšanos;

4.4. nekustamā īpašuma un tam piegulošajā teritorijā esošo gājēju ietvju, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, piebrauktuvju un piebraucamo ceļu attīrīšanu no sniega un ledus līdz ceļa segumam, pretslīdes materiāla kaisīšanu, kā arī publiskai lietošanai ierīkotu pagalma celiņu tīrīšanu un kaisīšanu katru dienu līdz plkst. 8.00 un, ja nepieciešams, visas dienas laikā; pieļaujama sniega vaļņu veidošana, ja tie netraucē gājēju kustību pa ietvēm; aizliegts veidot sniega vaļņus tuvāk par 5 metriem no gājēju pārejām un krustojumiem, kā arī koku apdobēs;

4.5. savāktā sniega izvešanu no ietvēm, kur tas traucē gājēju un transporta satiksmi, darba dienās no plkst. 21.00 līdz plkst. 7.00, brīvdienās un svētku dienās jebkurā laikā uz vietām, ko noteikusi pašvaldība. Informācija par sniega izvešanas vietām tiek publicēta pašvaldības portālā;

4.6. dažādu priekšmetu novākšanu no ietvēm, kā arī gājējiem un transporta satiksmei bīstamo vietu iežogošanu ietvju seguma bojājumu gadījumos; situācijās, kad to nevar veikt pašu spēkiem, par to paziņo Rīgas pašvaldības policijai.

5. Komercsabiedrības, kuras sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus, nodrošina to valdījumā esošo sabiedriskā transporta maršrutu galapunktu, apgriešanās laukumu, tramvaju sliežu, kā arī šiem objektiem piegulošo teritoriju kopšanu un uzturēšanu atbilstoši saistošo noteikumu 4.punkta prasībām, kā arī atkritumu urnu uzstādīšanu.

6. Maksas autostāvvietu, kas atrodas ielu (kā publiskai lietošanai nodotu kompleksu inženierbūvju sarkano līniju robežās) posmos, faktiskie valdītāji nodrošina stāvvietas tehniskajā dokumentācijā noteiktās platības kopšanu atbilstoši saistošo noteikumu 4.punkta prasībām.

7. Neapbūvētu zemesgabalu īpašnieki nodrošina to īpašumos publiskai lietošanai ierīkotu gājēju celiņu sakopšanu atbilstoši saistošo noteikumu 4.3. un 4.4.apakšpunkta prasībām, ja šādi celiņi ir reģistrēti zemesgrāmatā kā nekustamā īpašuma apgrūtinājums.

8. Inženierkomunikāciju valdītāji nodrošina inženierkomunikāciju uzturēšanu kārtībā – bojājumu novēršanu, aku noslēgšanu ar vākiem u.tml., avāriju dēļ radītā apledojuma likvidēšanu, gājējiem un transporta satiksmei bīstamo vietu iežogošanu ar barjerām un ceļa zīmēm, kā arī signāluguņu uzstādīšanu sliktas redzamības apstākļos, teritorijas sakopšanu gar virszemes inženierkomunikāciju tīklu cauruļvadiem un 5 m platā aizsargjoslā no tiem, inženierkomunikāciju aku vāku notīrīšanu no sniega.

9. Dzelzceļa tīklu valdītāji nodrošina dzelzceļa zemes nodalījuma joslas uzturēšanu un sakopšanu.

10. Pašvaldība nodrošina:

10.1. pašvaldības valdījumā, publiskā lietošanā esošo pagalmu un piebraucamo ceļu labiekārtošanu un remontu;

10.2. piegulošo teritoriju kopšanu pie tiem nekustamajiem īpašumiem, kuru īpašnieki saskaņā ar šiem saistošajiem noteikumiem pilnībā vai daļēji ir atbrīvoti no īpašumam piegulošās teritorijas kopšanas pienākumiem;

10.3. pašvaldības valdījumā esošo ielu, tiltu, ceļu pārvadu, laukumu, nostiprināto krastmalu, sabiedriskā transporta pieturvietu (sabiedriskā transporta pieturvietu tīrīšanas robežu shēma – saistošo noteikumu pielikumā), velosipēdu ceļu, brauktuves sadalošo joslu un saliņu zālienu uzturēšanu, sakopšanu un remontu, kā arī sīko atkritumu urnu uzstādīšanu sabiedriskā transporta pieturvietās, atkritumu savākšanu un izvešanu no tām.

11. Transportlīdzekļu īpašnieki vai turētāji, novietojot transportlīdzekļus stāvēšanai uz ielām vai pagalmos ilgāk par trim diennaktīm, nodrošina teritorijas attīrīšanu no sniega ap transportlīdzekli tādā mērā, lai netiktu traucēta gājēju un transporta satiksme, kā arī ielu un piebraucamo ceļu kopšana ar mehāniskajiem līdzekļiem.

III. Vispārīgās prasības būvju uzturēšanai

12. Saistošo noteikumu 3.punktā minētās personas:

12.1. būvēs (neatkarīgi no to funkcionālās nozīmes un izmantošanas veida):

12.1.1. nodrošina koplietošanas telpu sakopšanu, atkritumu vadu tīrīšanu;

12.1.2. nodrošina sīkajiem atkritumiem un izsmēķiem paredzētu nedegoša materiāla urnu novietošanu pie būvju sienām (ik pēc 25 fasādes metriem), kā arī vienas papildu urnas novietošanu (izņemot būves, kas atrodas pagalmos) pie namīpašumu sētām, pie ieejām komerciāla rakstura objektos un citās sabiedriskās iestādēs, sabiedriskā transporta pieturvietās; nodrošina urnu uzturēšanu vizuālā un tehniskā kārtībā, nepieļaujot caurrūsējumu, bojājumus, netīrību, kā arī nodrošina to savlaicīgu iztukšošanu un atkritumu izvešanu. Šis apakšpunkts neattiecas uz viendzīvokļa māju īpašniekiem;

12.1.3. nodrošina sniega un ledus notīrīšanu no balkoniem, lodžijām, būvju jumtiem, lāsteku nolaušanu, lai nepieļautu sniega un ledus krišanu no jumtiem, dzegām, ūdens notekcaurulēm un balkoniem; situācijās, kad tiek apdraudēta gājēju un transportlīdzekļu drošība, nodrošināma bīstamo vietu norobežošana, steidzami veicot pasākumus sniega, ledus un lāsteku novākšanai no brauktuves, lietojot visus iespējamos drošības līdzekļus. Pasākumi sniega, ledus un lāsteku novākšanai no brauktuves jāveic līdz plkst. 7.00, ja sniega un ledus notīrīšana tiek veikta naktī (no plkst. 21.00 līdz plkst. 7.00), vai vienas stundas laikā, ja sniega un ledus notīrīšana tiek veikta dienā (no plkst. 7.00 līdz plkst. 21.00);

12.1.4. nodrošina informācijas par īpašuma pārvaldnieku izvietošanu ēkas kāpņu telpā, norādot arī kontaktinformāciju;

12.2. neapdzīvotās vai saimnieciskajai darbībai neizmantotās būvēs (tajā skaitā daļēji apdzīvotās būvēs) un dzīvokļos nodrošina saistošo noteikumu 12.1.3.apakšpunktā noteikto prasību izpildi, kā arī noslēdz logus un durvis tā, lai nebojātu pilsētvides ainavu un novērstu nepiederošu personu iekļūšanu un uzturēšanos tur;

12.3. nodrošina nekustamajā īpašumā esošo žogu, vārtu un vārtiņu uzturēšanu tehniskā un vizuālā kārtībā, to savlaicīgu krāsošanu (krāsu risinājumam jāiekļaujas apkārt esošajā pilsētvides ainavā), atjaunošanu, remontēšanu vai nojaukšanu;

12.4. nodrošina nekustamajā īpašumā esošo labiekārtojuma elementu (soliņu, bērnu rotaļu ierīču, sporta aprīkojuma, atsevišķo laternu un apgaismes ķermeņu, karogu mastu, velosipēdu statīvu u.tml.) uzturēšanu tehniskā un vizuālā kārtībā.

13. Saistošo noteikumu 3.punktā minētās personas nodrošina būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju (tajā skaitā logu, durvju, balkonu, lodžiju, izkārtņu u.c. ārējo konstrukciju) uzturēšanu tādā tehniskajā un vizuālajā kārtībā, kas atbilst būves arhitektoniskajam stilam, nedegradē vidi un nebojā apkārtesošo pilsētvides ainavu, netraucē uztvert kultūrvēsturiskos pieminekļus, neizjauc kultūrvēsturiskās vides tēlu, kā arī kultūrvēsturisko vērtību kopuma radīto noskaņu, tajā skaitā:

13.1. nepieļauj būvju nesošo konstrukciju nokrišanu vai sabrukšanu;

13.2. nepieļauj būves stāvu, sienu, jumta vai citu konstrukciju daļēju neesamību;

13.3. demontē funkcionalitāti zaudējušus būvju elementus, kas nav nesošās konstrukcijas un potenciāli neietekmē būves konstruktīvo noturību;

13.4. nepieļauj būtiskus bojājumus būvju jumtu konstrukcijās;

13.5. nepieļauj būtiskus bojājumus būvju lietusūdens novadīšanas sistēmu elementos, caurrūsējumu, detaļu neesamību, detaļu deformāciju vai līdzīgus bojājumus;

13.6. novērš plaisas būvju sienās;

13.7. nodrošina būvju logu un durvju ailu noslēgšanu, logu stiklojumu, atjauno atlocījušās palodzes, novērš citus līdzīgus bojājumus;

13.8. likvidē būvju konstrukcijās vai uz arhitektoniskajiem elementiem augošus krūmus, kokus vai sūnas;

13.9. nepieļauj būvju apdares materiālu plaisāšanu, nodrupšanu, koroziju, satrupēšanu, eroziju;

13.10. nodrošina būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju savlaicīgu atjaunošanu un krāsošanu atbilstoši būves arhitektoniskajam stilam un apkārt esošajai pilsētvides ainavai.

14. Pilsētvides un ainaviski vērtīgas teritorijas uzturēšanas prasībām neatbilstošas būves tiek klasificētas atbilstoši to radītajai ietekmei uz cilvēku drošību:

14.1. A kategorijas būve (A kategorijas grausts) – pilnīgi vai daļēji sagruvusi un cilvēku drošību apdraudoša būve bīstamā tehniskajā stāvoklī, kuras uzturēšanā ir konstatēta saistošo noteikumu 13.1. vai 13.2.apakšpunktā noteikto prasību neievērošana;

14.2. B kategorijas būve (B kategorijas grausts) – cilvēku drošību apdraudoša būve potenciāli bīstamā tehniskajā stāvoklī, kuras uzturēšanā ir konstatēta saistošo noteikumu 13.3., 13.4., 13.5., 13.6. vai 13.7.apakšpunktā noteikto prasību neievērošana;

14.3. C kategorijas būve – vidi degradējoša būve, kuras uzturēšanā ir konstatēta saistošo noteikumu 13.8., 13.9. vai 13.10.apakšpunktā noteikto prasību neievērošana.

15. Uz būves, kurai ir noteikta saistošo noteikumu 14.3.apakšpunktā minētā kategorija, ar Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas atļauju var izvietot dekoratīvo pārsegu, ievērojot, ka tajā ir respektēts būves arhitektoniskais risinājums, kas attēlots ar grafiskiem līdzekļiem labā dizaina kvalitātē, un krāsu risinājums atbilst arhitektoniskajam stilam un iekļaujas apkārtesošajā pilsētvides ainavā.

16. Lai saņemtu atļauju dekoratīvā pārsega izvietošanai, persona iesniedz Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijai rakstisku iesniegumu, kuram pievieno:

16.1. būves tehniskās apsekošanas atzinumu, kas sagatavots ne agrāk kā vienu gadu no tā iesniegšanas brīža un no kura satura nepārprotami secināms, ka būve neatbilst pazīmēm, atbilstoši kurām tai būtu nosakāma saistošo noteikumu 14.1. vai 14.2.apakšpunktā noteiktā kategorija;

16.2. Rīgas pilsētas būvvaldē saskaņotu dekoratīvā pārseguma skici.

17. Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija izsniedz atļauju dekoratīvā pārsega izvietošanai uz laiku līdz fasādes sakārtošanas darbu pabeigšanai, bet ne ilgāk kā:

17.1. uz diviem gadiem mazstāvu būvēm (virszemes stāvu skaits līdz 3 stāviem);

17.2. uz trim gadiem daudzstāvu būvēm (virszemes stāvu skaits no 4 stāviem un vairāk).

18. No saistošo noteikumu 4.3.–4.5.apakšpunktā uzliktajiem pienākumiem var tikt atbrīvoti viendzīvokļa māju, kuras netiek izmantotas saimnieciskajai darbībai, īpašnieki, kas ir trūcīgas vai maznodrošinātas personas, ja šīs personas turklāt ir:

18.1. vientuļi pensionāri, kas ir personas ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, kuriem nav kopīgas deklarētās dzīvesvietas ar citām pilngadīgām personām;

18.2. pensionāri, kas ir personas ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, kuriem ir kopīga deklarētā dzīvesvieta ar personām, kas ir pensionāri vai personas ar 1. vai 2.grupas invaliditāti.

19. Lai saņemtu saistošo noteikumu 18.punktā noteiktos atvieglojumus, personai jāvēršas pašvaldībā ar attiecīgu iesniegumu. Pašvaldības attiecīgās izpilddirekcijas izpilddirektors 10 darba dienu laikā no dienas, kad pašvaldībā saņemts personas iesniegums, pieņem lēmumu par nekustamā īpašuma īpašnieka atbrīvošanu no saistošo noteikumu 4.3.–4.5.apakšpunktā uzlikto pienākumu pildīšanas uz laiku, kas nepārsniedz 6 mēnešu termiņu.

20. Ja atvieglojuma saņēmējam ir zuduši apstākļi, kas ir par pamatu atvieglojuma saņemšanai, viņam ir pienākums 3 darba dienu laikā par to paziņot pašvaldībai.

21. Personas, kuru nekustamajiem īpašumiem piegulošās teritorijas platība ir lielāka par pusi no nekustamā īpašuma platības, var saņemt pašvaldības palīdzību nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā, slēdzot ar pašvaldību vienošanos par sadarbību piegulošās teritorijas kopšanā.

22. Vienošanās par sadarbību piegulošās teritorijas kopšanā pēc nekustamā īpašuma īpašnieka izvēles var paredzēt vienu no šādiem sadarbības veidiem:

22.1. pašvaldības pienākumu kopt nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas daļu, kuras platība pārsniedz pusi no nekustamā īpašuma platības;

22.2. cita veida sadarbību nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā (piemēram, pašvaldības pienākumu nodrošināt lapu vai sniega izvešanu u.tml.).

23. Lai saņemtu saistošo noteikumu 21.punktā minēto palīdzību, personai jāvēršas pašvaldībā ar iesniegumu, norādot vēlamo sadarbības veidu nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā.

24. Pašvaldības attiecīgās izpilddirekcijas izpilddirektors viena mēneša laikā no dienas, kad pašvaldībā saņemts personas iesniegums, pieņem lēmumu par saistošo noteikumu 21.punktā minētās palīdzības sniegšanu un vienošanās slēgšanu par sadarbību nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā.

25. Ja viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas brīža starp pašvaldību un nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju nav panākta vienošanās par konkrētu sadarbības veidu nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā, pašvaldība nodrošina palīdzību nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā saistošo noteikumu 22.1.apakšpunktā minētajā kārtībā.

26. Kontrolēt saistošo noteikumu izpildi, izņemot saistošo noteikumu 14.–17.punkta izpildi, ierosināt administratīvā akta, kas uzliek adresātam par pienākumu izpildīt noteiktu darbību, izdošanu un sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus atbilstoši savai kompetencei ir tiesīgas:

26.1. Rīgas domes Administratīvās inspekcijas amatpersonas;

26.2. Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas.

27. Par saistošo noteikumu prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu: fiziskajām personām – līdz 350 euro, juridiskajām personām – līdz 1400 euro.

28. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu pieņem pašvaldības attiecīgās izpilddirekcijas izpilddirektors. Pašvaldības izpilddirekcijas izpilddirektora pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt Rīgas domes Administratīvajā komisijā.

29. Saistošo noteikumu 14.–17.punktā noteikto prasību izpildi kontrolē un lēmumus pieņem Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija.

30. Administratīvo aktu, kas uzliek adresātam par pienākumu izpildīt noteiktu darbību (arī izdot noteiktu lietu) vai aizliedz izpildīt noteiktu darbību, izdod pašvaldības izpilddirekciju komisijas.

31. Izpildiestāde Administratīvā procesa likuma izpratnē ir pašvaldības attiecīgā izpilddirekcija, izņemot Administratīvā procesa likuma 359.panta piektajā daļā paredzētos gadījumus.

32. Saistošo noteikumu 30.punktā minētās komisijas izdoto administratīvo aktu privātpersona var apstrīdēt pašvaldības attiecīgās izpilddirekcijas izpilddirektoram. Pašvaldības izpilddirekcijas izpilddirektora lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu privātpersona var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

33. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 08.07.2008. saistošos noteikumus Nr.125 "Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2008, Nr.120, Nr.194; 2009, Nr.46, Nr.142, Nr.177; 2010, Nr.34; 2011, Nr.74; 2013, Nr.123; 2014, Nr.3, Nr.223).

34. Atcelt Rīgas domes 31.03.2015. saistošos noteikumus Nr.144 "Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi".

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs

Pielikums
Rīgas domes 2015.gada 28.aprīļa
saistošajiem noteikumiem Nr.146

1. Ja ietves platums ir lielāks par 3 m, tad ietvi pieturvietā tīra 2,5 m platā joslā.

2. Ja ietves platums ir 3 m, tad ietvi pieturvietā tīra visā platumā, t.i., 3 m platumā.

3. Ja pieturvietā ir nojume, tad tā tiek tīrīta atsevišķi visā platībā.

4. Ja pieturvieta paredzēta tikai sabiedriskā transporta pakalpojumiem ar mikroautobusiem, tad ietvi pieturvietā tīra 10 m garā joslā.

5. Ja pieturvietā apstājas zemās grīdas tramvajs, tad ietvi pieturvietā tīra 40 m garā joslā.

6. Ja ielā, kurā nav ietves, ir izbūvēta sabiedriskā transporta pieturvietas platforma, tad platforma tiek tīrīta visā platībā.

7. Ja pieturvietā ir nojume, kas atrodas uz ietves, kuras platums ir lielāks par 3 m, un kas izvietota tālāk par 2,5 m no brauktuves malas, tad tiek tīrīta arī ietves daļa attiecīgajā garumā līdz nojumei.

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs