Ministru kabineta noteikumi Nr.194

Rīgā 2015.gada 14.aprīlī (prot. Nr.20 43.§)

Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem

Izdoti saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli"
18.panta piekto, 6.¹ un 6.² daļu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā piemēro likuma "Par akcīzes nodokli" 14. panta 2.² daļā noteikto akcīzes nodokļa likmi (turpmāk – samazinātā akcīzes nodokļa likme) dīzeļdegvielai (gāzeļļai) un dīzeļdegvielai (gāzeļļai), kurai saskaņā ar likumu "Par akcīzes nodokli" ir pievienota no rapšu sēklu eļļas iegūta biodīzeļdegviela, ja attiecīgie naftas produkti tiek iezīmēti (marķēti) saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 28. pantu un ja tos izmanto traktortehnikā un lauksaimniecības pašgājējmašīnās lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un tādas meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem (turpmāk – marķēta dīzeļdegviela);

1.2. zivju audzēšanas cikla koeficienta piemērošanu;

1.3. marķētas dīzeļdegvielas piegādes un realizācijas nosacījumus;

1.4. kārtību, kādā komersants, kas ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ar naftas produktiem vai speciālo atļauju (licenci) naftas produktu vairumtirdzniecībai, vai speciālo atļauju (licenci) naftas produktu mazumtirdzniecībai (turpmāk – komersants), sniedz informāciju un nodrošina tās aktualizāciju Lauku atbalsta dienesta vienotajā datubāzē (turpmāk – vienotā datubāze) par konkrētajam lauksaimniecības produkcijas ražotājam izsniegto marķētas dīzeļdegvielas daudzumu;

1.5. kārtību, kādā Lauku atbalsta dienests pārbauda lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību, meža un purva zemes platību, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes platību zem zivju dīķiem;

1.6. kārtību, kādā ar nodokli apliek iegādāto likuma "Par akcīzes nodokli" 18. panta piektās daļas ievaddaļā minētās marķētas dīzeļdegvielas daudzumu;

1.7. fiskālo marķieri un krāsvielu, ar kuru tiek marķēta dīzeļdegviela, kā arī marķētās dīzeļdegvielas aprites nosacījumus.

2. Samazināto akcīzes nodokļa likmi marķētai dīzeļdegvielai piemēro saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (EK) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187) (turpmāk – regula Nr. 651/2014), 44. panta 1. un 2. punktu.

3. Samazināto akcīzes nodokļa likmi piemēro, ievērojot regulas Nr. 651/2014 8. pantā noteiktās prasības par atbalsta kumulāciju.

4. Samazināto akcīzes nodokļa likmi nepiemēro grūtībās nonākušam lauksaimniecības produkcijas ražotājam, ja:

4.1. kapitālsabiedrībai – akciju sabiedrībai vai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (izņemot mazos un vidējos uzņēmumus, kas ir pastāvējuši mazāk nekā trīs gadus) – uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no tās parakstītā kapitāla, ja, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm (un visām pārējām pozīcijām, kuras pieņemts uzskatīt par daļu no sabiedrības pašu kapitāla), rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla, un kapitāls attiecīgajā gadījumā ietver kapitāldaļu uzcenojumu;

4.2. sabiedrībai, kurā vismaz dažiem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām (izņemot mazos un vidējos uzņēmumus, kas ir pastāvējuši mazāk nekā trīs gadus), uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no kapitāla, kas norādīts sabiedrības grāmatvedības pārskatos. Šā apakšpunkta izpratnē sabiedrība ir tāda sabiedrība, kurā vismaz dažiem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām (jo īpaši pilnsabiedrības un komandītsabiedrības);

4.3. lauksaimniecības produkcijas ražotājam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, vai ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, vai ir uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta, vai komersants atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai pēc kreditoru pieprasījuma tam varētu pieprasīt maksātnespējas procedūru;

4.4. lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir saņēmis glābšanas atbalstu un vēl nav atmaksājis aizdevumu vai atsaucis garantiju vai ir saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu un uz to joprojām attiecas pārstrukturēšanas plāns;

4.5. lauksaimniecības produkcijas ražotājs neatbilst mazo un vidējo uzņēmumu statusam un pēdējos divus gadus uzņēmuma parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5, kā arī uzņēmuma procentu seguma attiecība, kas, rēķināta pēc uzņēmuma ieņēmumiem pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA), ir bijusi mazāka par 1,0.

5. Šo noteikumu 4.1., 4.2. un 4.5. apakšpunktā minētās prasības nevērtē, ja lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir fiziska persona vai zemnieku saimniecība.

6. Lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir tiesīgs iegādāties marķētu dīzeļdegvielu, ja to izmanto traktortehnikā vai lauksaimniecības pašgājējmašīnās:

6.1. tādas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības apstrādāšanai, kura pēc stāvokļa kārtējā gada 15. jūnijā ir deklarēta un apstiprināta vienotā platības maksājuma saņemšanai, tai skaitā par ilggadīgo zālāju vai aramzemē sēto stiebrzāļu, vai lopbarības zālaugu maisījuma platību (turpmāk – zālāju platība), saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekam. Marķētu dīzeļdegvielu zālāju platības apstrādāšanai saņem lauksaimniecības produkcijas ražotājs, kas Lauksaimniecības datu centrā (turpmāk – datu centrs) ir reģistrējis ganāmpulku, lauksaimniecības dzīvniekus un novietnes atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu vai reģistrējies kā dzīvnieku barības primārais ražotājs atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku barības apritē iesaistītā uzņēmuma reģistrāciju un atzīšanu;

6.2. tādas meža vai purva zemes platības apstrādāšanai, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes un kura ir lauksaimniecības produkcijas ražotāja īpašumā vai lietošanā, un to apliecina ieraksts zemesgrāmatā vai šo noteikumu 11. punktā minētajam iesniegumam pievienotā līguma kopija par platības pastāvīgu lietošanu vai nomu (vismaz kārtējā saimnieciskajā gadā) un Latvijas Augļkopju asociācijas izsniegta izziņa par meža vai purva zemes platības apstrādāšanu;

6.3. tādas zemes apstrādāšanai zem zivju dīķiem, kurā audzē zivis vismaz 20 hektāru platībā, ja akvakultūras nozares uzņēmums ir atzīts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām akvakultūras dzīvniekiem un akvakultūras dzīvnieku novietne ir reģistrēta datu centrā.

7. Lauksaimniecības produkcijas ražotājs nav tiesīgs iegādāties marķētu dīzeļdegvielu tādas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības apstrādāšanai, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekam ir deklarēta vienotā platības maksājuma saņemšanai ar kultūraugu un zemes izmantošanas kodu 641, 642, 644, 645 un 646.

8. Lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir tiesīgs saņemt šo noteikumu 1. pielikumā noteikto marķētas dīzeļdegvielas daudzumu:

8.1. par šo noteikumu 6.1., 6.2. un 6.3. apakšpunktā minēto hektāru skaitu, ja ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas vai akvakultūras produkcijas ražošanas ir vismaz 285 euro no hektāra (neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu) (turpmāk – ieņēmumi) atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajai gada ienākumu deklarācijai vai uzņēmuma gada pārskatam par iepriekšējo taksācijas gadu;

8.2. par to šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minēto zālāju platības hektāru skaitu, kuros ir nodrošināts minimālais lauksaimniecības dzīvnieku blīvums vismaz 0,5 nosacītās liellopu vienības (atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģisko lauksaimniecību sertificētās bioloģiskajās saimniecībās – blīvums vismaz 0,4 nosacītās liellopu vienības) uz vienu hektāru. Liellopu vienību skaitu nosaka atbilstoši datu centra datiem pēc stāvokļa saimniecībā kārtējā gada 1. jūnijā. Nosacītās liellopu vienības saimniecībā aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumā minētajiem koeficientiem;

8.3. par kārtējā gadā vienotā platības maksājuma saņemšanai deklarēto un apstiprināto zālāju platību, ja lauksaimniecības produkcijas ražotājs līdz kārtējā gada 1. jūnijam ir reģistrējies datu centrā kā dzīvnieku barības primārais ražotājs un tam datu centrā nav reģistrēts ganāmpulks, novietnes un lauksaimniecības dzīvnieki.

9. Šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minēto prasību par ieņēmumiem nepiemēro:

9.1. tai zemes platībai, kuru lauksaimniecības produkcijas ražotājs salīdzinājumā ar iepriekšējā gada deklarēšanas periodu ir papildus deklarējis vienotā platības maksājuma saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekam;

9.2. ja lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir uzsācis saimniecisko darbību lauksaimniecībā un reģistrējies Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienestā laikposmā no iepriekšējā gada 1. aprīļa līdz kārtējā gada 1. jūnijam un kārtējā gadā pirmo reizi deklarējis lauksaimniecībā izmantojamo zemi vienotā platību maksājuma saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekam.

10. Šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētajos ieņēmumos iekļauj par iepriekšējo gadu saņemto Eiropas Savienības atbalsta maksājumu pasākumu "Agrovides maksājumi" apakšpasākumos (izņemot apakšpasākumus "Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana" un "Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos") saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides un lauku ainavas uzlabošanai.

11. Lai saņemtu tiesības iegādāties marķētu dīzeļdegvielu, lauksaimniecības produkcijas ražotājs kārtējā gadā laikposmā no 10. aprīļa līdz 1. jūnijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (3. pielikums). Lai varētu operatīvi izvērtēt iesniegumus un pieņemt šo noteikumu 13.7. apakšpunktā minēto lēmumu, lauksaimniecības produkcijas ražotājs iesniegumam var pievienot gada ienākumu deklarācijas D 3 pielikuma un D 3¹ pielikuma ieņēmumu un izdevumu pārskata vai cita dokumenta kopiju, kas apliecina ieņēmumus no lauksaimnieciskās darbības par iepriekšējo taksācijas gadu.

12. Datu centrs šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minēto informāciju un dzīvnieku barības primāro ražotāju reģistra datus (par stāvokli kārtējā gada 1. jūnijā) iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 10. jūnijam.

13. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 30. jūnijam:

13.1. izvērtē iesniegumā un šo noteikumu 12. punktā minēto informāciju;

13.2. aprēķina zemes platību zem zivju dīķiem, par kuras apstrādāšanu piešķir marķētu dīzeļdegvielu. Zemes platību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Pl = H x 1/3, kur

Pl – platība (ha);

H – pieteiktā zemes platība zem zivju dīķiem (ha);

1/3 – zivju audzēšanas cikla koeficients;

13.3. aprēķina lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu (nosacītās liellopu vienības) uz saimniecības kopējo vienotā platības maksājuma saņemšanai deklarēto un apstiprināto zālāju platību, izmantojot šādu formulu:

N^LB – lauksaimniecības dzīvnieku minimālais blīvums uz vienotā platības maksājuma saņemšanai deklarēto un apstiprināto zālāju platību;

DZ – lauksaimniecības dzīvnieku skaits atbilstoši datu centra datiem pēc stāvokļa saimniecībā kārtējā gada 1. jūnijā (gab.);

k – lauksaimniecības dzīvnieku skaita pārrēķināšanas koeficients nosacītajās liellopu vienībās;

L – vienotā platības maksājuma saņemšanai deklarētā un apstiprinātā zālāju platība (ha);

13.4. izvērtē lauksaimniecības produkcijas ražotāja ieņēmumus, ņemot vērā līdz kārtējā gada 30. septembrim precizēto gada ienākumu deklarāciju vai uzņēmuma gada pārskatu, un nosaka kopējo platību, kas atbilst šo noteikumu 6. un 8. punktā minētajām prasībām;

13.5. aprēķina marķētas dīzeļdegvielas kopējo daudzumu par atbalsttiesīgo platību kārtējā saimnieciskajā gadā saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu;

13.6. ievada vienotajā datubāzē katram lauksaimniecības produkcijas ražotājam aprēķināto marķētas dīzeļdegvielas kopējo daudzumu;

13.7. pieņem lēmumu piešķirt tiesības iegādāties marķētu dīzeļdegvielu 75 procentu apmērā no šo noteikumu 13.5. apakšpunktā minētā daudzuma. Lēmumā norāda lauksaimniecības produkcijas ražotājam piešķirto marķētas dīzeļdegvielas daudzumu un klienta reģistrācijas numuru un lēmumu paziņo lauksaimniecības produkcijas ražotājam;

13.8. pieņem lēmumu nepiešķirt tiesības iegādāties marķētu dīzeļdegvielu, ja lauksaimniecības produkcijas ražotājs neatbilst šo noteikumu prasībām.

14. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 30. oktobrim pieņem lēmumu piešķirt tiesības iegādāties šo noteikumu 13.5. apakšpunktā minētās marķētas dīzeļdegvielas atlikušo daudzumu. Lēmumā norāda lauksaimniecības produkcijas ražotājam piešķirto marķētās dīzeļdegvielas kopējo daudzumu kārtējam saimnieciskajam gadam un klienta reģistrācijas numuru un paziņo to lauksaimniecības produkcijas ražotājam.

15. Lauksaimniecības produkcijas ražotājs, iegādājoties marķētu dīzeļdegvielu, komersanta pārstāvim uzrāda šo noteikumu 13.7. apakšpunktā vai 14. punktā minētā lēmuma kopiju un personu apliecinošu dokumentu, kā arī pilnvarojumu par tiesībām iegādāties marķētu dīzeļdegvielu, ja lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir juridiska persona.

16. Komersants pirms marķētas dīzeļdegvielas pārdošanas pārbauda šo noteikumu 15. punktā minētos dokumentus, lai vienotajā datubāzē pārliecinātos par konkrētajam lauksaimniecības produkcijas ražotājam piešķirto marķētas dīzeļdegvielas kopējo daudzumu, un realizē marķētu dīzeļdegvielu, nepārsniedzot šo daudzumu.

17. Komersants vienlaikus ar šo noteikumu 15. punktā minēto darījumu nodrošina informācijas ievadīšanu vienotajā datubāzē par konkrētajam lauksaimniecības produkcijas ražotājam realizēto marķētas dīzeļdegvielas daudzumu.

18. Ja komersants neievēro šo noteikumu 16. un 17. punkta prasības un lauksaimniecības produkcijas ražotājam ir realizēta marķēta dīzeļdegviela, kas pārsniedz tam piešķirto kopējo daudzumu, komersants par marķētu dīzeļdegvielu, kas pārsniedz lauksaimniecības produkcijas ražotājam piešķirto kopējo daudzumu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā samaksā starpību starp likuma "Par akcīzes nodokli" 14. panta pirmās daļas 4. punktā noteikto likmi un 14. panta 2.² daļā noteikto likmi.

19. Marķētas dīzeļdegvielas attaisnojuma dokumentā un kases čekā, kas noformēts par marķētas dīzeļdegvielas iegādi, norāda arī Lauku atbalsta dienesta klienta reģistrācijas numuru vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu un piegādes dokumentā – Lauku atbalsta dienesta klienta reģistrācijas numuru vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu un tvertnes numuru, no kuras tika pārdota marķētā dīzeļdegviela.

20. Ja komersants, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ar naftas produktiem, realizē marķētu dīzeļdegvielu komersantam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) naftas produktu vairumtirdzniecībai vai speciālo atļauju (licenci) naftas produktu mazumtirdzniecībai, marķētas dīzeļdegvielas attaisnojuma un piegādes dokumentā norāda informāciju, ka to paredzēts realizēt lauksaimniecības produkcijas ražotājam, piemērojot samazināto akcīzes nodokļa likmi.

21. Komersants, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) naftas produktu vairumtirdzniecībai vai speciālo atļauju (licenci) naftas produktu mazumtirdzniecībai, kārto atsevišķu uzskaiti par attiecīgajā speciālajā atļaujā (licencē) norādīto šim mērķim deklarēto tādas marķētas dīzeļdegvielas tvertni, kurai piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi.

22. Lauku atbalsta dienests izlases veidā pārbauda vismaz piecus procentus lauksaimniecības produkcijas ražotāju, kam piešķirtas tiesības iegādāties marķētu dīzeļdegvielu, kā arī vienotā platības maksājuma saņemšanai deklarētās un apstiprinātās platības atbilstību. Ja tiek konstatēts, ka lauksaimniecības produkcijas ražotājam piešķirtais marķētas dīzeļdegvielas kopējais daudzums ir nepamatots, Lauku atbalsta dienests par pārsniegto marķētas dīzeļdegvielas daudzumu informē lauksaimniecības produkcijas ražotāju un Valsts ieņēmumu dienestu.

23. Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz Lauku atbalsta dienesta sniegto informāciju, pieņem lēmumu par akcīzes nodokļa aprēķinu. Akcīzes nodokli aprēķina kā starpību starp likuma "Par akcīzes nodokli" 14. panta pirmās daļas 4. punktā noteikto likmi un 14. panta 2.² daļā noteikto likmi. Aprēķināto akcīzes nodokļa summu lauksaimniecības produkcijas ražotājs samaksā valsts budžetā 30 dienu laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma saņemšanas. Ja lauksaimniecības produkcijas ražotājs lēmumā norādītajā termiņā nesamaksā aprēķināto akcīzes nodokļa summu, attiecīgo akcīzes nodokļa summu un nokavējuma naudu, ko aprēķina likuma "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā, piedzen nodokļu administrēšanas jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

24. Lauku atbalsta dienests:

24.1. nodrošina vienotas datubāzes izveidi, kurā autorizēta pieeja ir Valsts ieņēmumu dienestam un komersantiem, kas pārdod marķētu dīzeļdegvielu;

24.2. slēdz līgumu ar Valsts ieņēmumu dienestu un komersantiem, kas pārdod marķētu dīzeļdegvielu, par pieeju vienotajai datubāzei, informācijas apmaiņu un kārtību, kā aktualizē informāciju par lauksaimniecības produkcijas ražotājam realizētu marķētu dīzeļdegvielu;

24.3. nodrošina regulas Nr. 651/2014 9. panta 1., 2. un 4. punktā minēto prasību izpildi.

25. Dīzeļdegvielu uzskata par iezīmētu (marķētu), ja 1000 litriem dīzeļdegvielas ir pievienots:

25.1. fiskālais marķieris – ķīmiskā viela N-etil-n-[2-(1-izobutoksietoksi)etil]-4-(fenilazo)anilīns (Solvent Yellow 124, CAS Nr.34432-92-3) – vismaz 6,0 grami, bet ne vairāk kā 9,0 grami;

25.2. zilā krāsviela 1,4-bis(butilamino)-9,10-antrahinons (Sovlent Blue 35, CAS Nr. 17354-14-2) vai cita ekvivalenta zilā krāsviela – vismaz 7,0 grami.

26. Dīzeļdegvielas iezīmēšanu (marķēšanu) ar šo noteikumu 25. punktā noteikto fiskālo marķieri un krāsvielu veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atsevišķiem naftas produktiem piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa, iesniedzot attiecīgu apliecinājuma dokumentu vai atbilstības apliecinājumu.

27. Dīzeļdegvielu iezīmēt (marķēt) ir atļauts akcīzes preču noliktavā un komersantam – apstiprinātam noliktavas turētājam, kam ir piešķirtas šādas tiesības.

28. Lauksaimniecības produkcijas ražotājs, kas ir tiesīgs iegādāties marķētu dīzeļdegvielu, to var pārvietot no komersanta speciālajā atļaujā (licencē) norādītās vietas uz lauksaimniecības produkcijas ražotāja marķētas dīzeļdegvielas uzglabāšanas vietu, kā arī pārvietot to izmantošanai traktortehnikā vai lauksaimniecības pašgājējmašīnās.

29. Lauksaimniecības produkcijas ražotājs, kas ir tiesīgs iegādāties marķētu dīzeļdegvielu, ar traktortehniku un lauksaimniecības pašgājējmašīnām, kurās ir iepildīta marķēta dīzeļdegviela, drīkst pārvietoties pa koplietošanas autoceļiem.

30. Marķētas dīzeļdegvielas apriti, kā arī dīzeļdegvielas iezīmēšanu (marķēšanu) uzrauga un kontrolē Valsts ieņēmumu dienests.

31. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumus Nr. 344 "Kārtība, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo dīzeļdegvielu (gāzeļļu), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 71., 191. nr.; 2012, 51., 161. nr.; 2013, 80., 169. nr.; 2014, 65., 188. nr.).

32. Noteikumi stājas spēkā 2015. gada 1. jūlijā.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

1.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 14.aprīļa
noteikumiem Nr.194

Kultūraugu un zemes izmantošanas veidu kodi un atbilstošais marķētas dīzeļdegvielas daudzums uz vienu hektāru

Marķētas dīzeļdegvielas daudzumu par vienu vienotā platības maksājuma saņemšanai deklarētu un apstiprinātu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru, kā arī tādas meža vai purva zemes hektāru, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, vai zemes hektāru zem zivju dīķiem aprēķina saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 18. panta piektās daļas 3. punktu.

Piezīmes.
¹ Marķētas dīzeļdegvielas daudzums par zālāju platību, nodrošinot minimālo lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu vismaz 0,5 (bioloģiskajā saimniecībā – vismaz 0,4) nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru.
² Marķētas dīzeļdegvielas daudzums par zālāju platību dzīvnieku barības primārajam ražotājam, kam nepiemēro prasību par minimālo lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu uz vienu hektāru.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

2.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 14.aprīļa
noteikumiem Nr.194

Pārrēķināšanas koeficients (k) dažādu sugu lauksaimniecības dzīvniekiem

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

3.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 14.aprīļa
noteikumiem Nr.194

Iesniegums tādas marķētas dīzeļdegvielas piešķiršanai, kurai piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi

Aizpildīt drukātiem burtiem

I. Informācija par klientu

II. Kontaktinformācija

III. Ieņēmumi par iepriekšējo taksācijas gadu, kuri norādīti (atzīmēt nepieciešamo):

IV. Iesniedzamie dokumenti

Par meža un purva zemes apstrādi

Iesniegumam pievienoju dokumentus uz ____________ lapām:

1) zemesgrāmatas apliecības kopiju (ja zeme ir īpašumā);

2) līgumu par platību pastāvīgu lietošanu vai nomu;

3) Latvijas Augļkopības asociācijas izziņu.

Aizpildīt, ja lauksaimniecības produkcijas ražotāja īpašumā vai lietošanā ir meža vai purva zemes platība, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes

Par zemes apstrādi zem zivju dīķiem

Aizpildīt, ja lauksaimniecības produkcijas ražotājam ir zemes platība zem zivju dīķiem.

Apliecinu šādu informāciju un apņemos ievērot šādus nosacījumus:

1) veicu saimniecisko darbību, kas reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienestā, – ražoju lauksaimniecisko vai akvakultūras produkciju, par to samaksājot nodokļus konkrētajos nodokļu likumos noteiktajā kārtībā, un esmu informēts, ka likuma "Par grāmatvedību" 10. pantā noteikto attaisnojuma dokumentu glabāšanas laiks ir pieci gadi;

2) sniegtā informācija ir pilnīga un patiesa. Esmu informēts, ka par iesniegumā apzināti vai neapzināti sniegtu nepatiesu informāciju pilnībā vai daļēji zaudēšu akcīzes nodokļa atvieglojumu, kā arī būs nepieciešams atmaksāt līdz šim saņemto nodokļa atvieglojumu summu;

3) piekrītu jebkurām kontrolēm, ko veiks Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības institūciju pārstāvji pirms iesnieguma apstiprināšanas, nodokļa atvieglojuma saņemšanas laikā un trīs gadus pēc nodokļa atvieglojuma saņemšanas;

4) pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma sniegšu papildu informāciju par šo iesniegumu;

5) atmaksāšu nodokļa atvieglojuma summu noteiktajā termiņā pēc Valsts ieņēmumu dienesta paziņojuma saņemšanas, ja tiks konstatēts, ka akcīzes nodokļa atvieglojums ir saņemts nepamatoti, kā arī ja samaksas termiņš nokavēts, samaksāšu nokavējuma naudu saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

6) marķētu dīzeļdegvielu, kurai piemēro likumā "Par akcīzes nodokli" 14. panta 2.² daļā noteikto akcīzes nodokļa likmi, izmantošu likumā "Par akcīzes nodokli" 18. panta piektajā daļā noteiktajiem mērķiem.

7) uz mani nav attiecināmi normatīvajā aktā par kārtību, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem, minētie gadījumi (4. punkts).

Piekrītu, ka gadījumā, ja neievērošu akcīzes nodokļa atvieglojuma saņemšanas nosacījumus vai apzināti vai nolaidības dēļ sniegšu nepatiesu informāciju (ziņas), marķētas dīzeļdegvielas iegādes daudzums, piemērojot nodokļa atvieglojumu, tiks samazināts vai netiks piešķirts vispār, kā arī apņemos atmaksāt līdz tam saņemto nodokļa atvieglojuma summu.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs