Ministru kabineta rīkojums Nr.228

Rīgā 2015.gada 28.aprīlī (prot. Nr.22 31.§)

Par Latvijas Zušu krājumu pārvaldības plānu 2015.–2016.gadam

1. Apstiprināt Latvijas Zušu krājumu pārvaldības plānu 2015.–2016. gadam (turpmāk – plāns).

2. Noteikt Zemkopības ministriju par atbildīgo institūciju plānā noteikto uzdevumu īstenošanā un kontrolē.

3. Zemkopības ministrijai sagatavot un zemkopības ministram līdz 2017. gada 1. jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna īstenošanu 2015. gadā un 2016. gadā.

4. Plāna izpildi nodrošināt no attiecīgajos gados Zemkopības ministrijas valsts pamatbudžeta apakšprogrammās 25.01.00 "Zivju izmantošanas regulēšana, atražošana un izpēte" un 25.02.00 "Zivju fonds" piešķirtajiem līdzekļiem.

Ministru prezidenta vietā –
satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

(Ministru kabineta
2015.gada 28.aprīļa
rīkojums Nr.228)

Latvijas Zušu krājumu pārvaldības plāns 2015.–2016.gadam
(informatīvā daļa)

Rīga, 2015

Satura rādītājs

Lietotie saīsinājumi

Lietotie termini

Kopsavilkums

1. Esošās situācijas raksturojums zušu krājumu pārvaldības politikas jomā

1.1. Latvijā noteiktie zušu ūdeņi

1.2. Saskaņā ar Latvijas Nacionālā zušu krājumu pārvaldības plānu 2009.–2013.gadam īstenotie pasākumi

1.3. Sākotnējās ietekmes novērtējums plāna īstenošanai

2. Plāna sasaiste ar citiem tiesību aktiem un plānošanas dokumentiem

2.1. Sasaiste ar plānošanas dokumentiem, tiesību un normatīvajiem aktiem

2.2. Sasaiste ar starptautiskiem dokumentiem

3. Plāna mērķis un rīcības virzieni

4. Rīcības plānojumā iekļaujamie uzdevumi un pasākumi

4.1. Zušu krājumu pētījumu veikšana un zušu ielaišanas monitorings

4.2. Rekomedāciju sagatavošana zušu krājumu papildināšanas tālākai īstenošanai

4.3. Zvejas un makšķerēšanas regulēšanas priekšlikumu izstrāde un ieviešana

5. Plāna ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

6. Par pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas

Lietotie saīsinājumi

Lietotie termini

Stikla zutis – zušu mazulis agrīnā stadijā, bez pigmentācijas, galvenokārt uzturas okeāna piekrastē

Zušu mazulis (elvers) – zutis pirmajā dzīves gadā, kurš pēc okeāna dzīves fāzes migrē uz upēm. Ar šo vārdu apzīmē arī akvakultūrā paaudzētus dažāda vecuma un izmēra zušus

Dzeltenzutis – zutis ar zaļgani brūnu ķermeņa krāsu dzīves stadijā, kad tas uzturas iekšējos ūdeņos vai piekrastes ūdeņos. Šajā dzīves stadijā tas ir nometnieks, tomēr novērojamas lokālas migrācijas starp upēm, ezeriem, bet Baltijas jūrā – arī uz piekrastes ūdeņiem.

Sudrabzutis – zutis ar melnu muguru un sudrabainiem sāniem un vēderu dzīves stadijā pirms nārsta migrācijas un nārsta migrācijas laikā uz okeāna ūdeņiem.

Pārejas ūdeņi – virszemes ūdeņi upju grīvu rajonā, kuri blakus esošu jūras piekrastes ūdeņu ietekmē ir daļēji sāļūdeni, bet kurus būtiski ietekmē saldūdens pieplūdums

Potenciālie zušu ūdeņi, arī LNZKPP ūdeņi – ūdeņi, kuros zušu migrācijai uz jūru nav šķēršļu aizsprostu veidā.

Zušu audzēšanas ezeri – ezeri, kuros nav bijušas dabiskas zušu dzīvotnes un to populācijas veidotas, ielaižot stikla zušus vai jaunus dzeltenzušus

Zušu pārvaldības vienība, arī zušu upju baseins – zušu dabiskās izplatības ūdeņi Latvijas teritorijā (upju baseini un jūras piekrastes ūdeņi)

Zušu dabiskās izplatības ūdeņi – ūdenstilpes, kurās zušu migrācijai augšup un lejup nav mākslīgi radītu šķēršļu aizsprostu veidā, arī LNZKPP ūdeņi

Zvejas piepūle – zušu murdu skaits, pareizināts ar zvejas dienu skaitu, kurā šie murdi tika izmantoti zvejā

Virszemes ūdensobjekts – nodalīts un nozīmīgs virszemes ūdens hidrogrāfiskā tīkla elements: ūdenstece (upe, strauts, kanāls vai to daļa), ūdenstilpe (ezers, dīķis, ūdenskrātuve vai to daļa), kā arī pārejas ūdeņi vai jūras piekrastes ūdeņu daļa

Kopsavilkums

Risināmā jautājuma būtība

1. Latvijas Zušu krājumu pārvaldības plāns 2015.–2016.gadam (turpmāk – plāns) izstrādāts, pamatojoties uz Padomes 2007.gada 18.septembra Regulu (EK) Nr. 1100/2007, ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai (turpmāk – Padomes Regula Nr.1100/2007), prasībām. Ar šo regulu izveido sistēmu Anguilla anguilla sugas Eiropas zušu krājumu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai Kopienas ūdeņos, piekrastes lagūnās, upju grīvās, upēs un savstarpēji saistītos iekšzemes ūdeņos, kas ietek ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX apgabala jūrās vai Vidusjūrā. Plānā iekļautie pasākumi atbilst Padomes Regulas Nr.1100/2007 prasībām.

2. Ar plānu paredzēts turpināt Latvijas Nacionālā zušu krājumu pārvaldības plāna 2009.–2013.gadam (LNZKPP) pasākumus un to īstenošanas monitoringu. Tāpat ir paredzēts nodrošināt zušu krājumu ilgtspēju, paredzot Latvijas noteiktajos zušu ūdeņos (LNZKPP ūdeņi) attiecīgus izpētes darbus. Saskaņā ar LNZKPP stikla zušu ielaišana upēs un ezeros tika uzsākta 2011.gadā, turpināta 2012.gadā un pabeigta 2014.gadā. Tādējādi, īstenojot LNZKPP, no 2011.līdz 2014.gadam Latvijas iekšējos ūdeņos kopā tika izlaisti 2,72 milj. stikla zušu.

3. Plāns atbilst Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam prioritātes "Izaugsmi atbalstošas teritorijas" darbības virziena "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana" mērķim "Saglabāt dabas kapitālu kā bāzi ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei un sekmēt tā ilgtspējīgu izmantošanu, mazinot dabas un cilvēka darbības radītos riskus vides kvalitātei".

4. Plāna mērķis – Latvijas zušu krājumu pārvaldības plāna 2009.–2013.gadam pasākumu papildinātības un turpmākās ilgtspējas nodrošināšana.

5. Plānā identificētas šādas galvenās risināmās problēmas: turpmāko pētījumu veikšana un programmu monitoringa intensificēšanas nepieciešamība upēs un ezeros, kuros ielaisti stikla zuši, jo jāiegūst dati par dzeltenzušu relatīvo skaitu (populācijas blīvumu), dzeltenzušu dabisko mirstību un potenciālo sudrabzušu daudzumu tuvākajos gados, kā arī nepieciešams pētījums par plēsīgo zivju ietekmi uz zušu krājumiem; vajadzīga rekomendāciju izstrāde zušu turpmākai ielaišanai, lai nodrošinātu priekšlikumu izstrādi zušu krājumu turpmākai papildināšanai sākot no 2017.gada; ņemot vērā sagaidāmo zušu krājumu papildināšanas turpināšanu, nepieciešama priekšlikumu sagatavošana zvejas un makšķerēšanas papildus regulēšanai.

Piedāvātais risinājums

6. Lai sekmētu minēto problēmu risināšanu, turpmākā rīcība plānota divos virzienos. Katram virzienam ir izvirzīti attiecīgi uzdevumi.

7. 1. virziens. Zušu krājumu pētījumi un zušu ielaišanas monitorings.

8. Virziena uzdevumi: rīcības virzienā paredzēto monitoringa darbu pasūtījuma nodrošināšana; zušu monitorings upēs un ezeros; monitorings plēsīgo zivju ietekmei uz zušu krājumiem; zuša krājumu dabīgās krājumu papildināšanās novērtējums; pārskatu sagatavošana un iesniegšana Zemkopības ministrijai par monitoringa rezultātiem.

9. 2.virziens. Rekomendāciju izstrāde zušu turpmākai ielaišanai un priekšlikumu sagatavošana zvejas un makšķerēšanas papildus regulēšanai.

10. Virziena uzdevumi: rekomendāciju izstrāde zušu ielaišanai dalījumā pa ūdenstilpēm, par ielaišanas apjomiem un ieteicamo ielaišanas laiku; priekšlikumu sagatavošana iespējamiem tehniskiem ierobežojumiem zuša zvejai; priekšlikumu sagatavošana iespējamiem tehniskiem ierobežojumiem zuša ieguvei atpūtas nolūkos (makšķerēšana un pašpatēriņa zveja).

Esošais un papildu nepieciešamais finansējums, paredzētais finansēšanas avots

11. Plāns ietver konkrētu rīcības plānu 2015.–2016.gadam. Plāns tiks īstenots no esošajiem piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, kā arī izmantojot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda sniegtās iespējas.

Sabiedrības pārstāvju iesaistīšana plāna projekta izstrādē

12. 2014.gada 3.novembrī Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnē tika publicēts aicinājums uz plāna projekta sabiedrisko apspriešanu.

13. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 2014.gada 5.novembrī Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnē tika publicēts plāna projekts. Līdz 2014.gada 13.novembrim par plāna projektu netika saņemti atzinumi.

14. Plāna projekts 2014.gada 11.novembrī tika prezentēts un apspriests Zemkopības ministrijā notikušajā sabiedriskajā apspriešanā. Sanāksmē piedalījās vienas nevalstiskās organizācijas pārstāvis. Minētajā sabiedriskajā apspriešanā izskanēja viens sabiedrības priekšlikums – vietās, kurās zvejas un makšķerēšanas dēļ tiek intensīvāk izmantoti zivju resursi (Daugavā, Ķīšezerā, Liepājas ezerā), izvērtēt iespēju palielināt ielaižamo stikla zušu skaitu vismaz par 30%, jo ir jāņem vērā arī zušu mirstība to ieguves dēļ. Šis priekšlikums tika ņemts vērā, izstrādājot vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentu, kurā būs paredzētu zušu krājumu papildināšana. Sabiedriskajā apspriešanā neizskanēja citi viedokļi.

1. Esošās situācijas raksturojums zušu krājumu pārvaldības politikas jomā

15. Latvijas Zušu krājumu pārvaldības plāns 2015.–2016.gadam (turpmāk – plāns) izstrādāts, pamatojoties uz Padomes 2007.gada 18.septembra Regulu (EK) Nr.1100/2007, ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai (turpmāk – Padomes Regula Nr.1100/2007), prasībām. Ar šo regulu izveido sistēmu Anguilla anguilla sugas Eiropas zušu krājumu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai Kopienas ūdeņos, piekrastes lagūnās, upju grīvās, upēs un savstarpēji saistītos iekšzemes ūdeņos, kas ietek ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX apgabala jūrās vai Vidusjūrā. Plānā iekļautie pasākumi atbilst Padomes Regulas Nr.1100/2007 prasībām.

16. Plāna izstrādāšanā ņemts vērā Eiropas Komisijas Vadlīniju dokuments Zušu pārvaldības plāna sagatavošanai (2008.gada 28.marts) un EP dokumenta A7-0242/2013 priekšlikumi Padomes Regulas Nr.1100/2007 grozījumiem. Plāns ir sagatavots, ņemot vērā BIOR izstrādātās zinātniskās rekomendācijas un aktualizējot LNZKPP atspoguļoto informāciju.

17. Ar plānu paredzēts turpināt Latvijas Nacionālā zušu krājumu pārvaldības plāna 2009.–2013.gadam (LNZKPP) pasākumus un to īstenošanas monitoringu. Tāpat ir paredzēts nodrošināt zušu krājumu ilgstpēju, paredzot Latvijā noteiktajos zušu ūdeņos (LNZKPP ūdeņi) attiecīgus izpētes darbus. Saskaņā ar LNZKPP stikla zušu ielaišana upēs un ezeros tika uzsākta 2011.gadā, turpināta 2012.gadā un pabeigta 2014. gadā. Tādējādi, īstenojot LNZKPP, no 2011.līdz 2014.gadam Latvijas iekšējos ūdeņos kopā tika izlaisti 2,72 milj. gab. stikla zušu.

18. Plāns atbilst Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam prioritātes "Izaugsmi atbalstošas teritorijas" darbības virziena "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana" mērķim "Saglabāt dabas kapitālu kā bāzi ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei un sekmēt tā ilgtspējīgu izmantošanu, mazinot dabas un cilvēka darbības radītos riskus vides kvalitātei".

19. Plāns ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments, kurā paredzēts turpināt LNZKPP pasākumu monitoringu, rekomendāciju sagatavošanu un pētījumu veikšanu. Vidēja termiņa politikas plānošana zušu krājumu pārvaldības jomā tiks ietverta nākamajā zivju resursu mākslīgās atražošanas politikas plānošanas dokumentā pēc "Zivju resursu mākslīgās atražošanas pamatnostādņu 2011.–2016.gadam" perioda beigām.

20. Detalizēta informācija par zušu krājumu stāvokli Latvijā un to izmantošanu sniegta LNZKPP un tā tiks aktualizēta un ietverta nākamajā zivju resursu mākslīgās atražošanas politikas plānošanas dokumentā pēc "Zivju resursu mākslīgās atražošanas pamatnostādņu 2011.–2016.gadam" perioda beigām.

21. Rīcības programmā zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020.gadam (apstiprināta Eiropas Komisijā 17.12.2014.) ir paredzēta zivju krājumu papildināšana no EJZF gadījumos, ja tā kā saglabāšanas pasākums būs paredzēta Eiropas Savienības tiesību aktā. Padomes Regula Nr. 1100/2007 joprojām ir spēkā, un nav noteikts šīs regulas darbības gala termiņš. Turklāt saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 1100/2007 9.pantu katrai dalībvalstij sākotnēji reizi trijos gados Komisijā jāsniedz ziņojums. Zušu krājumu papildināšanas iespējas tiks paredzētas, un konkrēti pasākumi to apguvei iekļauti iepriekš minētajā zivju resursu mākslīgās atražošanas politikas plānošanas dokumentā nākamajam periodam, jo zušu krājumu papildināšanas pasākumus būtu nepieciešams plānot vidēja termiņa, nevis īstermiņa darbības plānā.

22. Plāns sagatavots, lai ilgtermiņā samazinātu zušu antropogēnu mirstību, radot apstākļus, lai ar lielu varbūtību līdz jūrai nokļūtu vismaz 40 % sudrabzušu biomasas salīdzinājumā ar iespējami labāko aplēsi par to, cik zušu tur nokļūtu, ja krājumu nebūtu skārusi antropogēna ietekme.

23. Lai iesaistītu plašāku ekspertu, uzņēmēju un citu interesentu loku dokumenta apspriešanā, atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumos Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" noteiktajai kārtībai tika izsludināta (www.zm.gov.lv) dokumenta sabiedriskā apspriešana un nosūtīts uzaicinājums piedalīties sanāksmē ieinteresētajām pusēm – ar zivju resursu izmantošanu, pavairošanu un aizsardzību saistīto nevalstisko organizāciju un biedrību pārstāvjiem. 2014.gada 11.novembrī notikušajā sanāksmē izteiktie ierosinājumi tika atbilstoši izmantoti plāna pilnveidošanai.

1.1. Latvijā noteiktie zušu ūdeņi

24. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23.oktobra Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai Ūdens resursu politikas jomā, un Padomes Regulas Nr. 1100/2007, ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai, 2.panta 1.punktu Latvijā ierosināts noteikt vienu zušu krājumu pārvaldības vienību jeb vienu kopēju "zušu upju baseinu", kas ietver daļu no Latvijā noteiktajiem 4 upju baseinu apgabaliem, nodalot no šiem apgabaliem zušu dabiskās izplatības ūdeņus ar tiem piegulošiem jūras piekrastes un pārejas ūdeņiem.

25. Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas datu analīze par iekšējo ūdeņu pieejamību migrējošām zivju sugām, tai skaitā zutim, ir veikta pa ūdeņu tipiem – ezeriem un upēm – atsevišķi. Pavisam kopā plānā kā zušu dzīvotnes iekļauts 114 001 ha iekšējo un piekrastes ūdeņu (1.tabula).

1.tabula.

Zušiem pieejamo dzīvotņu sadalījums pa UBA¹,
jūras piekrastes ūdeņiem un pārejas ūdeņiem

¹ tabulā iekļautas tikai lielākās upes un ezeri

² ar attekām Vecdaugavu un Sauso Daugavu

³ ar Burtnieku ezeru, Salacu augšpus Staiceles un Ventu augšpus Rumbas ūdenskrituma

26. Latvijā zutim ir pieejamas upes un ezeri 40% no valsts teritorijas, taču ne visi ūdeņi ir piemēroti. Atsevišķu ūdenstilpju ekoloģiskā kvalitāte mūsdienās nav apmierinoša, novērojama regulāra zivju slāpšana (Engures ezers). Citām ir privātu ūdeņu juridiskais statuss. Šādi ezeri plānā netika iekļauti.

27. Plānā tika iekļautas arī ūdenstilpes, kas atrodas augšpus dabīgiem šķēršļiem (Ventas upe posmā augšpus Kuldīgas Rumbas) un mākslīgiem šķēršļiem, kur nav HES turbīnu (Burtnieka ezers un Salacas upes augštece). Tā kā šajās ūdenstilpēs 2011.–2014.gadā tika ielaisti stikla zuši, to platība atspoguļota 1.tabulā.

28. Latvijas apstākļiem būtu atbilstoši noteikt vienu zušu pārvaldības vienību, kurā ietilpst tiem pieejamie ūdeņi Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalos. Kartogrāfiskais materiāls sagatavots pa UBA un iekļauts plānā. Zušu pārvaldības vienības robežas noteiktas saskaņā ar esošajām Latvijas UBA robežām atbilstoši MK noteikumiem par upju baseinu apgabalu robežu aprakstiem¹.

29. Par prioritārām ūdenstilpēm plānā ir noteikti:

• zušu augšup un lejup migrācijā brīvi pieejamie ūdeņi;

• ūdenstilpes Gaujas UBA (Salacas upē augšpus Staiceles un Burtnieku ezerā) un Ventas UBA (Ventas upē augšpus Rumbas ūdenskrituma līdz Lietuvas robežai), kur iespējams nodrošināt zušu lejupmigrāciju bez papildu antropogēnās mirstības;

• jūras piekrastes un pārejas ūdeņi līdz vienai jūras jūdzei attālumā no krasta.

30. Prioritārie ūdeņi plāna ieviešanai un īstenošanai ir atspoguļoti plāna pielikuma 2.tabulā. Uz tiem attiecas visi šajā plānā paredzētie pasākumi, kas saistīti ar zvejas un makšķerēšanas regulēšanu, rekomedāciju izstrādi un pētījumiem. Ceļotājzivīm sasniedzamie ūdeņi Latvijā ir parādīti plāna pielikuma attēlā.

1.2. Saskaņā ar Latvijas Nacionālā zušu krājumu pārvaldības plānu 2009.–2013.gadam īstenotie pasākumi

31. Saistībā ar LNZKPP stikla zuši upēs un ezeros tika ielaisti 2011. un 2012.gadā, ielaišanu pabeidzot arī 2014.gadā. Atbilstoši LNZKPP ūdeņos, kuros iespējama zušu netraucēta migrācija uz jūru, 2011.–2014.gadā tika ielaisti 2,72 milj. gab. stikla zušu (ielaišanas vietas un apjomi sniegti 1.attēlā un plāna pielikuma 1.tabulā. Ielaišanas blīvums kopumā bija optimāls Latvijas apstākļiem, proti, 95–107 eks./ha.

1.attēls. Stikla zušu ielaišana atbilstoši LNZKPP

32. No 2011.gada Latvijas upēs un ezeros, kas iekļauti LNZKPP, tika veikts zušu monitorings, izmantojot elektrozveju. Pavisam kopā tika apsekoti 4 ezeri un 25 upes, kuros bija ielaisti stikla zuši vai kuros bija iespējama to nokļūšana no iepriekšminētajām ūdenstilpēm. Monitoringa rezultāti apkopoti 2.tabulā.

2.tabula.

Zušu monitoringa rezultāti LNZKPP ūdenstilpēs

* Vizuāli novēroti, bet netika noķerti

33. Līdz 2009.gadam noķertie zuši var tikt uzskatīti par dabiskas izcelsmes zivīm (dabisks krājumu papildinājums), to garums bija robežās no 350 līdz 600 mm.

34. 2013.gadā noķerto dzeltenzušu izmērs ezeros un ar tiem savienotajā Daugavā, kurā 2011.gadā tikai ielaisti stikla zuši, bija vidēji 274 mm gari. To pieaugums (vidējais izmērs izlaižot – 66,3 mm) gadā bija 104 mm. Latvijas apstākļos monitoringā tos izdevās konstatēt divus gadus pēc ielaišanas, bet zvejā un makšķerēšanā atļauto izmēru 40 cm tie varētu sasniegt 2016.–2017.gadā. Savukārt 2014.gadā ielaistie zuši sudrabzušu stadiju varētu sasniegt ne ātrāk kā 2020.gadā.

35. Zušu skaits Latvijas upēs līdz šim bijis ļoti mazs, un ir novērtēts, ka mūsdienās tā daudzums ir mazāks par 1 eksemplāru uz ha. No 2013.–2014.gada šis skaits, iespējams, sāka palielināties, jo pēc stikla zušu ielaišanas upēs saistībā ar LNZKPP zušu skaits varētu būt pieaudzis. Upju monitoringā noķerto dzeltenzušu skaits ir atspoguļots 2.attēlā.

2.attēls. Upju monitoringā noķerto dzeltenzušu skaits

3. tabula.

Mākslīgi papildināmo zušu krājumu ielaišanas blīvums LNZKPP ūdenstilpēs

36. Tā kā pēdējos gados zušu krājumu dabiskais papildinājums ir bijis neliels, var uzskatīt, ka zušu populācija UBA upēs un ezeros tiek veidota mākslīgi, to vecuma struktūru noteiks atsevišķos gados ielaistie stikla zuši. Mākslīgi papildināmo zušu krājumu ielaišanas blīvums LNZKPP ūdenstilpēs ir atspoguļots 3.tabulā.

37. Latvijā sudrabzušu nokļūšana jūrā un tālākā migrācija pa Latvijas jūras piekrastes ūdeņiem pētīta maz. Rezultāti liecina, ka lielākā daļa no Latvijā iezīmētajiem sudrabzušiem noķerti citu valstu zvejā Baltijas jūras dienvidrietumu daļā.

38. LNZKPP zvejas ierobežošana nebija paredzēta. Tā kā zvejas rīku skaits ir limitēts, turklāt limiti tiek noteikti katru gadu, zvejas piepūli ir iespējams efektīvi regulēt. Tas attiecas arī uz pašpatēriņa zveju, kas atbilst citās valstīs veiktajai rekreācijas zvejai.

39. Rūpnieciskās zvejas rīku limits kā LNZKPP ūdeņos, tā jūras piekrastes ūdeņos un arī zušu audzēšanas ezeros laikā līdz 2014.gadam netika būtiski mainīts, attiecīgi arī zvejas piepūle zušu rūpnieciskajā zvejā nav mainījusies.

1.3. Sākotnējās ietekmes novērtējums plāna īstenošanai

40. Kopš 2009.gada Latvijas zušu krājumu pārvaldības politika tika īstenota saskaņā ar LNZKPP. Šo plānu realizējot, 2011.–2014.gadā kopā Latvijas ūdeņos tika izlaisti 2,72 milj. gab. stikla zušu. Sākotnējo (ex-ante) politikas novērtējumu veica BIOR, sagatavojot atbilstošas zinātniskās rekomendācijas tālākai darbībai.

41. Plānā identificētas šādas galvenās risināmās problēmas: turpmāko pētījumu veikšana un programmu monitoringa intensificēšanas nepieciešamība upēs un ezeros, kuros ielaisti stikla zuši, jo jāiegūst dati par dzeltenzušu relatīvo skaitu (populācijas blīvumu), dzeltenzušu dabisko mirstību un potenciālo sudrabzušu daudzumu tuvākajos gados, kā arī nepieciešams pētījums par plēsīgo zivju ietekmi uz zušu krājumiem; vajadzīga rekomendāciju izstrāde zušu turpmākai ielaišanai, lai nodrošinātu priekšlikumu izstrādi zušu krājumu turpmākai papildināšanai sākot no 2017.gada; ņemot vērā sagaidāmo zušu krājumu papildināšanas turpināšanu, nepieciešams sagatavot priekšlikumus zvejas un makšķerēšanas papildu regulēšanai.

42. Īstenojot plānu 2015.–2016.gada periodā, tiks nodrošināta:

1) zušu krājumu monitorings un pētījumu veikšana, nodrošinot zušu monitoringu upēs un ezeros, kā arī plēsīgo zivju ietekmes uz zušu krājumiem monitoringu;

2) zušu krājumu izmantošanas regulēšana un zinātniskās novērtēšanas nodrošināšana, sagatavojot priekšlikumus iespējamiem papildus tehniskiem ierobežojumiem zuša zvejai un zuša ieguvei atpūtas zvejā (makšķerēšana un pašpatēriņa zveja), aptaujas par zušu nozveju un intensitāti makšķerēšanā, kā arī starpposma un gala ietekmes novērtējuma pārskatu sagatavošana par plāna īstenošanas gaitu.

43. Plānā noteiktie rīcības virzieni ietver galvenās zušu krājumu pārvaldības politikas sastāvdaļas. Uzdevumi, kas noteikti plāna mērķa sasniegšanai katrā no rīcības virzieniem, ir savstarpēji saistīti un papildina cits citu.

44. Zušu krājumu pārvaldības plānā paredzētajiem pasākumiem ilgtermiņā jāpanāk zušu krājumu stāvokļa uzlabošanās un iespēju robežās arī to atjaunošanās. Latvijā labākais indikators būtu dzeltenzušu skaita pieaugums plānā iekļautajās upēs un ezeros, kā arī sudrabzušu daudzuma pieaugums šajos ūdeņos no 2017.gada.

2. Plāna sasaiste ar citiem tiesību aktiem un plānošanas dokumentiem

2.1. Sasaiste ar plānošanas dokumentiem, tiesību un normatīvajiem aktiem

45. Plāns atbilst Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam (apstiprināts ar 2012.gada 20.decembra Latvijas Republikas Saeimas lēmumu) prioritātes "Izaugsmi atbalstošas teritorijas" darbības virziena "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana" mērķim "Saglabāt dabas kapitālu kā bāzi ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei un sekmēt tā ilgtspējīgu izmantošanu, mazinot dabas un cilvēka darbības radītos riskus vides kvalitātei".

46. Rīcības programma zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020.gadam (apstiprināta Eiropas Komisijā 17.12.2014.). Šī rīcības programma izveidota atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada15.maija Regulai (ES) Nr.508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr.508/2014), kas stājās spēkā 2014.gada 21.maijā. Rīcības programmas projektā ietverts pasākums "Atbalsts saglabāšanas pasākumu izstrādei un īstenošanai", kurā paredzēta arī zušu krājumu papildināšana. Rīcības programmā ir plānots atbalsts zivju krājumu papildināšanai ar 100% EJZF un valsts līdzfinansējuma atbalstu tiešai zivju krājumu papildināšanai, kas tiek īstenota saskaņā ar zušu vai lašu pārvaldības plāniem.

47. Zivju resursu mākslīgās atražošanas valsts programmas pamatnostādnes 2011.–2016.gadam (turpmāk – mākslīgās atražošanas pamatnostādnes) (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2010.gada 30.decembra rīkojumu Nr.764), kuru mērķis ir zinātniski pamatota vērtīgo zivju resursu ilgtspējības un daudzveidības nodrošināšana publiski izmantojamajos ūdeņos, lai mazinātu antropogēnās ietekmes radītos zaudējumus un sekmētu ilgtspējīgas zvejas un makšķerēšanas attīstības iespējas Latvijā. Mākslīgās atražošanas pamatnostādnēs noteiktā mērķa sasniegšanai paredzēti konkrēti rīcības virzieni, noteiktas par mākslīgās atražošanas pamatnostādņu īstenošanu atbildīgās institūcijas un norādīti to īstenošanai optimāli nepieciešamie ikgadējie līdzekļi un to avoti. Mākslīgās atražošanas pamatnostādnēs izklāstītajā Latvijas ūdeņu zivsaimnieciskā potenciāla raksturojumā ir minēts, ka zušu zveja ir atļauta 16 upēs, kas iztek no ezeriem.

48. No 1995.gada 12.maija spēkā esošais Zvejniecības likums regulē Latvijas iekšējo ūdeņu, teritoriālo jūras ūdeņu un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu iegūšanu, izmantošanu, pētīšanu, saglabāšanu, pavairošanu un pārraudzīšanu. Likuma mērķis ir tāda Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo jūras ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu apsaimniekošana, kas, ievērojot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nepieciešamību, nodrošina zivju resursu ilgtspējīgu izmantošanu, aizsardzību, pavairošanu un pētīšanu valsts zivsaimniecības nozares ilgtermiņa attīstībai.

49. Civillikums nosaka to publisko ūdeņu un ūdeņu sarakstus, kuros zvejas tiesības pieder valstij; šie saraksti ietverti I pielikumā (1102.pantam) "Publisko ezeru un upju saraksts", II pielikumā (1115.pantam) "Ezeru saraksts, kuros zvejas tiesības pieder valstij" un III pielikumā (1117.panta piezīmei) "Upju vai to daļu saraksts, kurās zvejas tiesības pieder vienīgi valstij".

50. Atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likumam (spēkā no 19.04.2000.) ir izveidoti īpaši aizsargājamo sugu un biotopu saraksti, kuros iekļautas apdraudētas, izzūdošas vai retas sugas un biotopi vai sugas, kas apdzīvo specifiskus biotopus.

Zivsaimniecību, akvakultūru un ūdens resursu aizsardzību un izmantošanu regulējošie normatīvie akti, kas ir ciešā saistībā ar plāna īstenošanu:

51. Ministru kabineta 2008.gada 3.jūnija noteikumi Nr.406 "Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika"

52. Ministru kabineta 2009.gada 25.jūnija noteikumi Nr.646 "Noteikumi par upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem un pasākumu programmām"

53. Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumi Nr.179 "Noteikumi par upju baseinu apgabalu robežu aprakstiem"

54. Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumi Nr.858 "Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību"

55. Ministru kabineta 2007. gada 2.maija noteikumi Nr.295 "Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos"

56. Ministru kabineta 1998.gada 15.decembra noteikumi Nr.453 "Noteikumi par zvejas tiesību izmantošanu privātos ūdeņos"

57. Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumi Nr.296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos"

58. Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumi Nr.796 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos"

59. Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1498 "Makšķerēšanas noteikumi"

60. Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.381 "Kārtība, kādā uzskaitāmi un ielaižami dabiskajās ūdenstilpēs zivju resursu atražošanai un pavairošanai paredzētie zivju mazuļi"

61. Ministru kabineta 2002.gada 15.janvāra noteikumi Nr.27 "Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus"

62. Ministru kabineta 2003.gada 9.decembra noteikumi Nr.681 "Upju baseinu apgabalu konsultatīvās padomes nolikums"

63. Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumi Nr.736 "Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju"

64. Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumi Nr.1165 "Kārtība, kādā izsniedz atļaujas nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai, ievieš Latvijas dabai neraksturīgas savvaļas sugas (introdukcija) un atjauno sugu populāciju dabā (reintrodukcija)"

65. Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumi Nr.118 "Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti"

66. Ministru kabineta 2010.gada 9.novembra noteikumi Nr.1029 "Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam "Ūdens faunas un floras aizsardzība un attīstība"".

2.2. Sasaiste ar starptautiskiem dokumentiem

67. Padomes 2007.gada 18.septembra Regula (EK) Nr.1100/2007, ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai. Ar šo regulu izveido sistēmu Anguilla anguilla sugas Eiropas zušu krājumu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai Kopienas ūdeņos, piekrastes lagūnās, upju grīvās, upēs un savstarpēji saistītos iekšzemes ūdeņos, kas ietek ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX apgabala jūrās vai Vidusjūrā.

68. Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF). Šis fonds, kas darbojas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr.508/2014, palīdzēs sasniegt kopējās zivsaimniecības politikas reformas vērienīgos mērķus, palīdzēs zvejniekiem pievērsties ilgtspējīgai zvejniecībai un atbalstīs piekrastes iedzīvotāju centienus dažādot saimniecisko darbību. Ar fonda līdzekļiem tiks finansēti projekti, kuru mērķis ir jaunu darbvietu radīšana un dzīves kvalitātes uzlabošana Eiropas piekrastēs. Ar zušu krājumu papildināšanu no EJZF līdzekļiem, paredzot arī valsts līdzfinansējumu, ir plānots atbalstīt jūras bioloģisko resursu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas pasākumu.

3. Plāna mērķis un rīcības virzieni

69. Plāna mērķis: Latvijas zušu krājumu pārvaldības plāna 2009.–2013.gadam pasākumu papildinātības un turpmākās ilgstpējas nodrošināšana.

70. Rīcības virzieni mērķa sasniegšanai:

1) zušu krājumu pētījumi un zušu ielaišanas monitorings.

2) rekomendāciju izstrāde zušu turpmākai ielaišanai dalījumā pa ūdenstilpēm, apjomiem, laikiem un priekšlikumu sagatavošana par iespējamiem papildu tehniskiem ierobežojumiem makšķerēšanā un zvejā;

4. Rīcības plānojumā iekļaujamie uzdevumi un pasākumi

71. Padomes Regula Nr.1100/2007 nosaka, ka katrs zušu krājumu pārvaldības plāns ir paredzēts, lai samazinātu antropogēnu mirstību, radot apstākļus, lai ar lielu varbūtību līdz jūrai nokļūtu vismaz 40 % sudrabzušu biomasas salīdzinājumā ar iespējami labāko aplēsi par to, cik zušu tur nokļūtu, ja krājumu nebūtu skārusi antropogēna ietekme. Zušu krājumu pārvaldības plānus sagatavo, lai ilgtermiņā sasniegtu šo mērķi.

72. Saskaņā ar Padomes Regulu Nr.1100/2007 zušu krājumu pārvaldības plānā var paredzēt šādus, kā arī citus pasākumus:

• komerczvejas mazināšanu;

• atpūtas zvejas mazināšanu;

• krājumu atjaunošanas pasākumus;

• strukturāli pasākumus, apvienojot tos ar citiem vides pasākumiem, lai darītu upes pārvaramas visā to garumā un uzlabotu upju dzīvotnes;

• sudrabzušu transportēšanu no iekšzemes ūdeņiem uz ūdeņiem, no kuriem tiem viegli var nokļūt Sargasu jūrā;

• plēsēju apkarošanu;

• hidroenerģijas turbīnu periodisku apstādināšanu uz laiku;

• ar akvakultūru saistītus pasākumus.

73. Plāna īstenošanas gados netiek paredzēti pasākumi attiecībā uz zušu krājumu papildināšanu (krājumu atjaunošanu) LNZKPP paredzētajās ūdenstilpēs, jo šādas darbības ir plānojamas vidējā termiņā, nevis īstermiņa darbības plānā. Tāpēc nākamajam zivju resursu mākslīgās atražošanas politikas plānošanas dokumentam pēc "Zivju resursu mākslīgās atražošanas pamatnostādņu 2011.–2016.gadam" perioda noslēguma tiks izstrādāta vienota valsts vidēja termiņa attīstības politika zivju krājumu atražošanas jomā, kurā tiks iekļauta arī zušu krājumu turpmāka papildināšana.

74. Saskaņā ar zinātnieku vērtējumu un rīkojoties pēc piesardzības principa, stikla zušu ielaišana pēc 2009.–2014.gada periodā veiktās krājumu papildināšanas būtu uz 1–2 gadiem jāpārtrauc, pirms nav iegūti ticami to ielaišanas efektivitātes monitoringa dati, kas ļautu BIOR sagatavot rekomendācijas turpmākajiem krājumu papildināšanas pasākumiem.

75. Saistībā ar LNZKPP īstenošanu izlaistie stikla zuši sasniegs sudrabzuša stadiju ātrākais 2017.gadā, bet lielākā daļa no tiem – pēc 2020.gada, un tas nozīmē, ka 2015.–2016.gadā no šiem stikla zušiem sudrabzuši vēl nebūs izauguši. Tādējādi iezīmēt dzeltenzušus nebūtu lietderīgi, jo dzeltenzuši neveic būtisku migrāciju un, domājams, diezgan ātri, 1–2 gadu laikā, šīs zīmītes pazaudēs.

76. Laikā no 2015. līdz 2016.gadam Latvijā paredzēts īstenot šādus pasākumus (4.tabula):

• zušu krājumu pētījumu veikšanu;

• plēsīgo zivju ietekmes uz zušu krājumiem monitoringu;

• zušu ielaišanas monitoringu;

• rekomedāciju sagatavošanu zušu krājumu papildināšanas pasākumu tālākai īstenošanai;

• zvejas un makšķerēšanas regulēšanas priekšlikumu izstrādi un ieviešanu.

4.1. Zušu krājumu pētījumu veikšana un zušu ielaišanas monitorings

77. Tā kā 2011.–2014.gadā stikla zuši tika ielaisti visās LNZKPP paredzētajās ūdenstilpēs, 2015.–2016.gadā nepieciešams īstenot turpmāko pētījumu programmu, jo:

• zušu populācijas vecuma struktūra pašlaik ir ļoti vienkārša, ir zināms stikla zušu ielaišanas laiks, daudzums un vecums to ielaišanas laikā;

• zuši nav sasnieguši rūpnieciskajā zvejā un makšķerēšanā atļauto izmēru, kas, veicot monitoringu, dotu iespēju spriest par to dabisko mirstību;

• zušu izmērs pa gadiem pieaugs, tie kļūs vieglāk noķerami ar monitoringa zvejas metodēm.

78. Latvijas upēs laikā pēc 2004. gada ir novērojams plēsīgo zivju īpatņu skaita pieaugums. Plānā jāparedz pētījums par plēsīgo zivju potenciālo ietekmi uz zušu ielaišanas efektivitāti.

79. No 2013.gada tiek īstenots projekts "Iekšējo ūdeņu zivju resursu ķīmiskā un bioloģiskā piesārņojuma pētniecības grupas izveide" (Vienošanās Nr.2013/0016/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/055). Projektā tika izstrādāta zušu paraugu vienotā ņemšanas stratēģija, ievērojot mikrobioloģisko, parazitoloģisko un ķīmisko analīžu veikšanas prasības un iekļaujot tajā tādus rādītājus kā:

• zivju patogēni;

• saldūdens parazīti, to skaitā Anguicolla;

• zivju noturīgais organiskais piesārņojums (polihlorētie (PCDD/F), polibromētie (PBDD/F) un jauktie (PXDD/F) dioksīni un furāni, PHB, heksabromociklododekāns).

80. Projekta rezultāti sagaidāmi 2015.–2016.gadā. No stikla zušu ielaišanas efektivitātes viedokļa būtu svarīgi zināt, vai bīstamo vielu uzkrāšanās atšķiras pa ūdenstilpēm, kurās, īstenojot plānu, tiek izlaisti stikla zuši, un turpmākajā periodā stikla zušu izlaist ūdenstilpēs atkarībā no to ekoloģiskās kvalitātes.

81. Ar 2014.gadu Daugavas lejtecē tiek veikta zveja ar 4 murdiem (linuma acs izmērs 8–10 mm). Šajā zvejā potenciāli var tikt noķerti ezeros 2011.gadā ielaistie un dzeltenzušu stadiju sasniegušie zuši, ja tie migrēs no Daugavas uz Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņiem, un tie būtu izmantojami pētnieciskos nolūkos. Šo zveju vēlams veikt arī turpmākos gadus, kad, zušiem sasniedzot sudrabošanās stadiju, būtu iespējams tos iezīmēt, atlaist un turpināt izpētes par to migrāciju un iespēju nokļūt jūrā.

82. Tā kā tuvākajos gados plānota arī turpmāka stikla zušu ielaišans, upēs nepieciešams palielināt monitoringu divos virzienos:

• migrējošo zušu ķeršana, uzskaite un, ja iespējams, iezīmēšana plānā iekļauto lielāko upju grīvās vai upju iztekās no ezeriem;

• dzeltenzušu uzskaite upēs ar elektrozveju.

83. No 2015.gada būtiski jāpalielina monitoringa apjoms upēs un ezeros, kuros iepriekšējā periodā tika ielaisti stikla zuši. Jāiegūst dati par dzeltenzušu relatīvo skaitu (populācijas blīvumu). Monitorings turpmāk jāveic regulāri katru gadu, lai iegūtu datus par dzeltenzušu dabisko mirstību un potenciālo sudrabzušu daudzumu vēlāk.

84. Turpmākā monitoringa apjomam un intensitātei būtu jānodrošina dati par ielaisto zušu izplatību un relatīvo daudzumu upēs saistībā ar LNZKPP.

85. Latvijas upēs nav zušu zvejas, taču ir nozīmīgi organizēt atbilstošu monitoringu, lai:

• novērtētu dzeltenzušu populācijas blīvumu;

• iegūtu datus par stikla zušu ielaišanas efektivitāti.

86. Zivju monitorings upēs Latvijā ir iekļauts Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmā. Tas netiek regulāri finansēts. Regulāri monitorings tiek veikts lielākajās lašupēs, kas ir iekļautas LNZKPP, kā arī zušu monitorings tiek veikts 4 ezeros un 25 upēs un to posmos, kas iekļautas LNZKPP.

4.2. Rekomedāciju sagatavošana zušu krājumu papildināšanas tālākai īstenošanai

87. Lai nodrošinātu priekšlikumu izstrādi zušu krājumu turpmākai papildināšanai no 2017.gada, šo pasākumu ietverot arī zivju krājumu atražošanas vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentā, ir nepieciešams izstrādāt attiecīgu zinātniski pamatotu rekomendāciju zušu ielaišanai dalījumā pa ūdenstilpēm, ielaišanas apjomu un laiku.

4.3. Zvejas un makšķerēšanas regulēšanas priekšlikumu izstrāde un ieviešana

88. Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem rūpnieciskās un pašpatēriņa zvejas piepūles grozījumi var tikt noteikti katrā kalendārajā gadā, mainot zvejas rīku skaita limitu vai atļauto zvejas rīku veidu. Šo izmaiņu izdarīšanai nepieciešams zinātnisks pamatojums.

89. Tā kā:

• intensīva zušu zveja to dabiskās izplatības ūdeņos nenotiek (zveja notiek tikai 22% no šo ūdeņu platības);

• zušu krājumu dabiskā papildināšanās ir niecīga;

• zvejas piepūle tiek regulēta ar zvejas rīku skaita limitu;

zušu rūpniecisko zveju nevar uzskatīt par faktoru, kas būtiski ietekmē sudrabzušu migrācijas uz jūru iespējas. Taču, aktīvi turpinot zušu krājumu papildināšanu, to daudzums attiecīgos ūdeņos varētu pieaugt un līdz ar to palielinātos zvejnieku interese intensīvāk zvejot šīs zivis. Tāpēc no 2016.–2017.gada, iespējams, būtu nepieciešams izvērtēt atsevišķu zušu zvejas papildu ierobežojumu noteikšanu.

90. Makšķerēšanā zušu ieguvei pēdējā laikā jauni ierobežojumi nav noteikti. Izmaiņas makšķerēšanā iespējams izdarīt, grozot Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumus.

91. Tāpat kā rūpnieciskajā zvejā, arī makšķerēšanā, neaugot zuša krājumiem, interese par zuti var palielināties un tas var kļūt par vienu no makšķerēšanas mērķsugām, tāpēc no 2016.–2017.gada, iespējams, būtu jāizvērtē papildu ierobežojumu noteikšana zušu makšķerēšanai LNZKPP ūdeņos.

92. BIOR sagatavos priekšlikumus attiecībā uz zušu zveju un makšķerēšanu, kas pēc tam tiks apspriesti ar sabiedrību un virzīti iekļaušanai attiecīgo Ministru kabineta noteikumu grozījumos.

4.tabula.

Plānā paredzētie pasākumi, darbības rezultāti un
to rezultatīvie rādītāji 2015.‒2016.gadā.

5. Plāna ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

93. Plāns tiek īstenots par esošajiem piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem no budžeta apakšprogrammas 25.01.00 "Zivju izmantošanas regulēšana, atražošana un izpēte", kā arī nepieciešamības gadījumā atsevišķu projektu veidā no budžeta apakšprogrammas 25.02.00 "Zivju fonds" un izmantojot EJZF sniegtās iespējas (atbilstoši Ministru kabineta 09.12.2014. noteikumiem Nr.754 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā "Datu vākšana").

94. Plānā nav ietverti tādi uzdevumi, kas tieši ietekmētu pašvaldību budžetus. Kopsavilkums par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu atainots 5.tabulā.

5.tabula.

Kopsavilkums par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu (tūkst. euro).

6. Par pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas

95. Par plāna ieviešanu un tajā ietverto pasākumu īstenošanu Latvijā no 2015. līdz 2016.gadam atbildīgas ir šādas valsts institūcijas:

96. Latvijas Republikas Zemkopības ministrija, kas nodrošina Eiropas Savienības un nacionālās politikas zivju resursu izmantošanā, atražošanā un zinātniskās izpētes organizēšanā ieviešanu Latvijā;

97. BIOR – Zivsaimniecības jomā īsteno valsts politiku zivju krājumu zinātniskajā izpētē, zinātniskā pamata nodrošināšanā zivju resursu ilgtspējīgai izmantošanai un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un zivju resursu mākslīgo atražošanu.

98. Pārskats par plāna īstenošanu 2015.–2016.gadā, kā arī priekšlikumi rīcībai pēc plāna darbības perioda beigām tiek gatavoti, pamatojoties uz informāciju (pārskatiem), ko sniedz BIOR atbilstoši savai kompetencei, kā arī ievērojot uzdevumu un pasākumu plānā noteikto.

99. BIOR iesniedz ZM pārskatu par plāna īstenošanu 2015.–2016.gadā līdz 2017.gada 1.februārim.

100. Ar BIOR sagatavoto pārskatu par plānā noteikto uzdevumu īstenošanu 2015.–2016.gadā, kā arī priekšlikumiem par rīcību pēc plāna darbības perioda beigām tiek iepazīstināta ZM Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvā padome.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

Pielikums
"Latvijas Zušu krājumu pārvaldības
plānam 2015.–2016.gadam"

1.tabula

Informācija par 2011.–2014.gadā saskaņā ar LNZKPP ūdeņos ielaisto stikla zušu skaitu

2.tabula

Plānā ietvertie LNZKPP ūdeņi

¹ Salaca visā garumā

² Venta līdz Lietuvas robežai

³ Tabulā nav iekļautas mazās upes un ezeri.

1. attēls

Ceļotājzivīm sasniedzamie ūdeņi Latvijā

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

¹ Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumi Nr.179 "Noteikumi par upju baseinu apgabalu robežu aprakstiem"