Ministriju ziņas

Izglītības un zinātnes ministrijas paziņojums

1995.gada 12.jūlijā

Par mācību maksu skolās un fondiem mācību iestādēs

Pašlaik, tuvojoties jaunajam mācību gadam, īpašu aktualitāti ieguvuši jautājumi, kas saistīti ar audzēkņu uzņemšanu skolās. Sūtot bērnus mācīties, vecākiem jāzina pēc kādiem noteikumiem noritēs mācību process un kādas ir vecāku tiesības un pienākumi attiecībās ar mācību iestādēm.

Ņemot vērā lielas sabiedrības daļas zemo labklājības līmeni un ierobežotos valsts budžeta līdzekļus, ko iespējams veltīt tikai pašam nepieciešamākajam, par sāpīgu problēmu izglītības sfērā kļuvusi daudzās valsts skolās pieprasītā mācību maksa par obligāto pamata un vidējo izglītību. Maksa tiek iekasēta atbilstoši skolas vadības priekšstatiem par atļauto un pieļaujamo — sākot ar netiešiem lūgumiem palīdzēt mācību līdzekļu iegādē un skolas materiālās bāzes uzlabošanā un beidzot ar stingri noteiktu maksas sistēmu, kas izslēdz iespēju mācīties valsts skolā, nepiedaloties tās finansēšanā.

Šis “piespiedu brīvprātīgums”, kas īpaši spilgti izpaužas Rīgas, tā sauktajās elitārajās, skolās, ir pretrunā gan ar pašreizējo Izglītības likumu, gan ar jaunā Izglītības likuma projektu, kas nosaka valsts garantētas tiesības bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo vispārējo izglītību valsts mācību iestādēs. Situāciju sarežģī tas, ka vecāki nezina savas tiesības un pienākumus. Nav skaidrības, kā un kādās formās iespējams atbalstīt valsts mācību iestādes un kādas prasības no šo iestāžu puses ir likumīgas. No vienas puses, skolām nav tiesību pieprasīt papildu samaksu, bet, no otras puses, nevar aizliegt vecākiem piedalīties bērnu mācību apstākļu uzlabošanā, taču tam jānotiek tādā veidā, lai tiktu garantētas arī to bērnu tiesības, kuru vecāki dažādu apstākļu dēļ nav spējīgi samaksāt pieprasīto maksu.

Izglītības un zinātnes ministrijas viedoklis šajā jautājumā ir nepārprotams:

— valsts mācību iestādēm nav tiesību pieprasīt mācību maksu;

— skolēnu vecākiem un citām ieinteresētām personām ir tiesības ar brīvprātīgiem ziedojumiem piedalīties skolas materiālās bāzes uzlabošanā, taču tam jānotiek tikai un vienīgi ar vecāku padomes dibināta un kontrolēta fonda starpniecību. Tādā veidā tiktu nodrošināta šo līdzekļu izmantošanas atbilstība vecāku interesēm un kontrole. Skolas šajā gadījumā var sagatavot profesionāli pamatotus priekšlikumus. Vecāku padomes lēmumi par papildu finansējuma nepieciešamību nedrīkst ierobežot iespējas iegūt izglītību mazāk turīgu vecāku bērniem.

Izglītības un zinātnes ministrija strādās, lai piešķirtu šiem fondiem īpašu statusu un nodokļu atvieglojumus, ņemot vērā to īpašo uzdevumu.

Šis ir būtisks jautājums un bez visas sabiedrības atbalsta un izpratnes to nav iespējams atrisināt. Izglītības valsts inspekcijas un Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieki izskatīs visus jautājumus, ieteikumus un priekšlikumus.

Jānis Gaigals ,
izglītības un zinātnes ministrs