Ministriju ziņas

Kas dabūs savā īpašumā “Latvijas gāzes” akcijas

Šādu jautājumu visbiežāk žurnālisti uzdeva enerģētikas valsts ministram Jurim Ozoliņam Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamentā notikušajā preses konferencē.

Vispirms, kāpēc vispār bija nepieciešams šāds solis? Kā atzina Juris Ozoliņš, tad valdība šo lēmumu pieņēmusi tādēļ, ka finansiālās krīzes apstākļos nesaskata citu iespēju sekmēt nozares attīstību. Nepieciešams nostiprināt arī “Latvijas gāzes” stratēģiskās līnijas. Patlaban noteikumus mūsu tirgū diktē Krievijas sabiedrība “Gazprom”, kura ir komerciāli agresīva un pratusi jau iegūt īpašuma daļu Vācijā, arī Viduseiropas valstīs.

Jāatrod tāds partneris, kura intereses saskanētu ar Latvijas uzņēmuma interesēm. Valsts uzņēmumu “Latvijas gāze” pārveidos atklātā akciju sabiedrībā un 10 līdz 15 procentu akciju tiks piedāvāts potenciālajiem investētājiem. Patlaban interesi par to izrādījusi ārvalstu uzņēmumi: Krievijas “Gazprom”, Francijas “Gaz de France”, Vācijas “Ruhrgas” un citi.

Šāda pasākuma mērķis: palielināt “Latvijas gāzes” kredītspēju, paaugstināt stratēģisko kārtību, palielināt budžetu.

Uzņēmuma privatizācija nevar notikt pēc tādas pašas shēmas, kā līdz šim piedāvāts, un tā pārvaldīšanu nekādā gadījumā nevar uzņemties Privatizācijas aģentūras darbinieki.

Lai veiktu šāda veida privatizāciju, noteikti jādomā par atbilstošu regulēšanas struktūru izveidošanu.

Saeimā otro lasījumu gaida likumprojekts “Uzņēmējdarbības regulēšana enerģētikā”. Šajā likumprojektā ir paredzēta gan struktūra, gan institūcijas, patērētāju aizsardzības mehānisms un vienlaicīgi ražotāju interešu aizsardzības mehānisms.

Kāda ir sadarbība ar Latvijas vistuvākajiem kaimiņiem? Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa nesenās viesošanās laikā Lietuvā tas bija viens no jautājumiem, par ko notika sarunas ar Lietuvas prezidentu Aļģirdu Brazausku.

Lietuvas iecere Butiņģē būvēt naftas terminālu ekonomiskā zonā Latvijai lielu ļaunumu nenodarītu, tas varētu būt noteikts garants attiecībās ar Krieviju. Butiņģes projekta realizācija prasa lielus kapitālieguldījumus — līdz 200 miljoniem dolāru.

Turklāt nav skaidrs, cik lielas būs šīs transportēšanas izmaksas un kā šis projekts atmaksāsies. Viens jau ir skaidrs, ka Butiņģes naftas importa eksporta termināls vislielāko kaitējumu nodarīs Latvijas dabai un no šī viedokļa tas nav pieņemams mūsu valstij. Notikusi vienošanās ar Lietuvas enerģētikas ministru, ar premjerministru un viceprezidentu, ka šo jautājumu kaimiņvalsts centīsies pārskatīt.

Ne mazāk svarīga ir Latvijas un Lietuvas ekonomiskās robežas noteikšana, jo tas saistīts ar sarunām par potenciālo naftas ieguvi Baltijas jūrā. Lietuvieši pārmet, ka sarunas notiek, pirms nav atrisināts robežjautājums. Patlaban starp abām valstīm turpinās sarunas šajā jomā.

Ne mazāk nozīmīga ir Ignalinas atomelektrostacijas darba un drošības uzlabošana. Un tas noteikti ir svarīgāk par Butiņģes termināla būvi.

Ingrīda Rumbēna,
“LV” nozares redaktore