Ministru kabineta rīkojums Nr.251

Rīgā 2015.gada 12.maijā (prot. Nr.24 4.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu Valtera prospektā 54, Jūrmalā

1. Ministru kabinets (adrese – Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520) ir izskatījis Jūrmalas pilsētas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (vienotais reģistrācijas Nr. 40008066049) iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" (turpmāk – Privatizācijas aģentūra) privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006. gada 31. augustā ar Nr. 1.646).

2. Jūrmalas pilsētas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība (turpmāk – privatizācijas ierosinātājs) ierosina privatizēt nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 015 3003) Valtera prospektā 54, Jūrmalā.

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 015 3003) Valtera prospektā 54, Jūrmalā, sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 015 3003) 5935 m² platībā un ēkas – ugunsdzēsēju depo (būves kadastra apzīmējums 1300 015 3003 001) (turpmāk – valsts īpašuma objekts);

3.2. valsts īpašuma objekta īpašuma tiesības zemesgrāmatā nav nostiprinātas;

3.3. ar Jūrmalas pilsētas Zemes komisijas 2003. gada 7. marta lēmumu Nr. 98 "Par zemesgabala izveidošanu Jūrmalā, Valtera prospektā 54" bijušo zemesgabalu VI-10-82 (1940. gada 21. jūlijā piederēja Rīgas Jūrmalas pilsētas pašvaldībai) un VI-10-78 (par tā piederību 1940. gada 21. jūlijā ziņu nav) robežās tika izveidota valsts īpašuma objekta sastāvā esošā zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 015 3003) (turpmāk – zemesgabals). Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem zemesgabala statuss ir rezerves zemes fonds;

3.4. ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2012. gada 9. oktobra spriedumu (spriedums stājies likumīgā spēkā 2012. gada 13. novembrī) lietā Nr. C30742610 tika konstatēts juridisks fakts, ka valsts īpašuma objekta sastāvā esošā ēka (būves kadastra apzīmējums 1300 015 3003 001) (turpmāk – valsts būve) ir bezīpašnieka lieta, kas piekritīga valstij. Pamatojoties uz minēto spriedumu, Valsts ieņēmumu dienests 2013. gada 21. februārī ir ņēmis valsts būvi valsts uzskaitē saskaņā ar valstij piekritīgās mantas pieņemšanas un nodošanas aktu Nr. 008988;

3.5. saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 2. panta trešās daļas 1. punktu zemes reformas laikā valstij piekrīt un uz valsts vārda zemesgrāmatā ierakstāma zeme, kura 1940. gada 21. jūlijā piederēja pašvaldībām, ja uz šīs zemes ir valstij piederošas ēkas (būves). Saskaņā ar minētā likuma 4.¹ panta pirmās daļas 1. punktu zeme, kuras piederība 1940. gada 21. jūlijā nav konstatēta, zemes reformas laikā piekrīt valstij un ierakstāma zemesgrāmatās uz valsts vārda, ja uz šīs zemes ir valstij piederošas ēkas (būves). Līdz ar to zemesgabals piekrīt valstij un ierakstāms zemesgrāmatā uz valsts vārda, jo uz tā atrodas valsts būve;

3.6. saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes 2013. gada 24. janvāra lēmumu Nr. 37 "Par nekustamā īpašuma – ēkas Valtera prospektā 54, Jūrmalā, nodošanu pašvaldības īpašumā" ir nolemts lūgt nodot pašvaldības īpašumā valsts būvi, lai to atjaunotu un izveidotu dažādu vecuma grupu interesēm atbilstošu sabiedrisko centru, kurā varētu ierīkot daudzfunkcionālu zāli kultūras un izglītojošiem pasākumiem, iedzīvotāju sanāksmēm, vienlaikus radot iespēju izmantot datorcentru un citus iedzīvotājiem svarīgus pakalpojumus. Atjaunotajā valsts būvē plānots ierīkot Valteros dzimušā un dzīvojušā aktiera Eduarda Pāvula piemiņas vietu, nodrošinot iespēju iepazīties ar latviešu kino zelta fonda kolekciju, tā veicinot aktiera piemiņas un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, popularizēšanu un nodošanu jaunajai paaudzei. Papildus minētajā lēmumā norādīts, ka valsts būvei piegulošā teritorija ir piemērota dažādām sporta aktivitātēm, skeitparka, volejbola un āra vingrošanas laukumu ierīkošanai, līdz ar to varētu pulcināt dažādu paaudžu fizisko aktivitāšu cienītājus. Tādējādi valsts īpašuma objekts ir nepieciešams Jūrmalas pilsētas pašvaldībai likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 5. un 6. punktā minēto pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai – kultūras dzīves sekmēšanai, tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanai un tautas jaunrades attīstībai, kā arī iedzīvotāju veselīga dzīvesveida veicināšanai;

3.7. ņemot vērā, ka Jūrmalas pilsētas Krastciema un Valteru rajonā neatrodas kultūras centri, sabiedriskās ēkas un bibliotēkas un Jūrmalas pilsētas pašvaldības īpašumā neatrodas citi nekustamie īpašumi, ko varētu izmantot sabiedriskā centra izveidei, Jūrmalas pilsētas dome ar 2014. gada 18. decembra lēmumu Nr. 524 "Par Jūrmalas pilsētas investīciju plānu 2015.–2017. gadam" ir paredzējusi investīcijas valsts īpašuma objekta attīstīšanai 101 300 euro apmērā triju gadu periodā, lai izveidotu sabiedrisko centru līdz 2018. gadam;

3.8. atbilstoši Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmajai daļai Ekonomikas ministrija Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par atteikumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu Valtera prospektā 54, Jūrmalā" (turpmāk – rīkojuma projekts) nosūtīja privatizācijas ierosinātājam viedokļa sniegšanai. Privatizācijas ierosinātājs viedokli par rīkojuma projektu nav sniedzis.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6. panta trešo daļu Ministru kabinets, lemjot par valsts īpašuma objekta saglabāšanu valsts īpašumā, izvērtē, vai tas nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Saskaņā ar minētā panta piekto daļu tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šā valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts nepieciešams.

5. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 16. panta pirmo daļu valsts vai pašvaldības īpašuma objekti, izņemot šā likuma 15. pantā minētos, kā arī apbūvēti un neapbūvēti zemesgabali, par kuriem līdz šā likuma 5. panta pirmajā daļā minētajam datumam ir saņemts privatizācijas ierosinājums, bet Ministru kabinets vai pašvaldības dome atbilstoši šā likuma 6. panta trešajai daļai pieņem pamatotu lēmumu par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu, turpmāk nav privatizējami saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", bet var tikt nodoti atsavināšanai saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu ne agrāk kā trīs gadus pēc tam, kad pieņemts lēmums par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu, izņemot Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 16. panta trešajā daļā minētos gadījumus.

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 16. panta trešās daļas 3. punktu 16. panta pirmajā daļā noteikto termiņu nepiemēro, ja Ministru kabinets vai pašvaldības dome atbilstoši šā likuma 6. panta trešajai daļai pieņem pamatotu lēmumu par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu, jo attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai un tāpēc tiks nodots bez atlīdzības attiecīgi valsts vai pašvaldības īpašumā.

6. Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu valsts interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma principam.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā minētajiem valsts pārvaldes principiem valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 13. pantu un 66. panta pirmās daļas 4. punktu labums, ko sabiedrība iegūst, atsakot nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, ir lielāks nekā privatizācijas ierosinātāja tiesisko interešu ierobežojums, jo valsts īpašuma objekts ir nepieciešams sabiedriskā centra izveidei. No minētā secināms, ka valsts īpašuma objekts saglabājams valsts īpašumā, lai to nodotu bez atlīdzības Jūrmalas pilsētas pašvaldībai likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 5. un 6. punktā minēto pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai – kultūras dzīves sekmēšanai, tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanai un tautas jaunrades attīstībai, kā arī iedzīvotāju veselīga dzīvesveida veicināšanai, jo valsts īpašuma objekts ir nepieciešams sabiedriskā centra un aktiera Eduarda Pāvula piemiņas vietas izveidošanai. Līdz ar to, atsakot valsts īpašuma objektu nodot privatizācijai un nododot to Jūrmalas pilsētas pašvaldības īpašumā, Jūrmalas pilsētas Krastciema un Valteru rajona iedzīvotājiem tiks nodrošināta iespēja rīkot kultūras un izglītojošus pasākumus, organizēt iedzīvotāju sanāksmes un sportiskas aktivitātes dažādu paaudžu cilvēkiem. Ja valsts īpašuma objekts tiks nodots privatizācijai, pašvaldībai minētais īpašums būs jāatpērk no privātpersonas vai arī jānomā vai jāatsavina cits nekustamais īpašums sabiedriskā centra izveidošanai, tādējādi radot pašvaldībai papildu izdevumus, kas var tikt kvalificēti kā pašvaldības finanšu resursu izšķērdēšana, jo pastāv iespēja pašvaldībai valsts īpašuma objektu iegūt bez maksas.

7. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6. panta trešo un piekto daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. un 9. pantu, 10. panta trešo un ceturto daļu un Administratīvā procesa likuma 13. pantu un 66. panta pirmās daļas 4. punktu, Ministru kabinets nolemj atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu.

8. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu, 188. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola