19.jūlija sesija. 26.jūlija sēde

Stenogramma

Nobeigums. Sākums “LV” nr.114.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

M.Graudiņš (LC). Jā, es atvainojos par kavējumu. Cienījamais priekšsēdētāja kungs un iepriekšējais runātāj cienījamais Endziņa kungs! 3. pantā kā papildinājumu Tautsaimniecības komisija 3. punktā ir ierosinājusi, ka padomes priekšsēdētāja amatā uz četriem gadiem ieceļ un nepieciešamības gadījumā pirms šī termiņa no amata atceļ Saeima. Un, lūk, šī ir šī saikne, par kuru es runāju, un padomes priekšsēdētājs savukārt ir persona, kura ieteic Ministru kabinetam padomes locekļu sastāvu apstiprināšanai.

Sēdes vadītājs. Vai zvanu esam lietojuši? Jā. Līdz ar to mums jāņem vērā pirmais — tātad Saeimas Kārtības rullis nepieļauj atbildīgās komisijas balsojumu pirmo, tas ir pārskatīts 101. pantā kā pēdējais un ceturtais balsojums. Tālāk šeit Juridiskā komisija... Viņas skaidrojums mums nav jābalso, šeit Juridiskā komisija vienkārši izsaka savu viedokli, ka 4. panta otrā daļa ir pretrunā ar Satversmes 58. pantu, kas nosaka, ka valsts pārvaldes iestādes ir padotas Ministru kabinetam un nebūtu pieļaujams, ka minētās padomes priekšsēdētāju ieceļ Saeima.

Un ekonomikas ministra pilnvarotās personas — enerģētikas valsts ministra Ozoliņa priekšlikums, kuru atbalstījusi komisija, līdz ar to ir arī komisijas priekšlikums. Tātad balsošanas secība ir sekojošā: pirmā — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un pēc tam — atbildīgās komisijas redakcija.

Lūdzu, balsosim! Izteikt 4. panta otro daļu redakcijā, kuru piedāvā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Balsojam! Lūdzu rezultātu! 34 — par, 9 — pret, atturas — 14. Pieņemts. Līdz ar to otra redakcija nav balsojama.

Lūdzu, nākamo priekšlikumu!

 

M.Graudiņš. Trešajā punktā izteikt 4. panta trešo daļu šādā redakcijā ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Padomes priekšsēdētāju ieceļ Ministru kabinets pēc ekonomikas ministra ierosinājuma. Un Spuģa kungs ir iesniedzis arī trešās daļas ieteikumu: padomes priekšsēdētāju ieceļ Ministru kabinets uz četriem gadiem, padomes priekšsēdētāja amats nav savienojams ar deputāta amatu. Tautsaimniecības komisija ir atbalstījusi to, ka padomes priekšsēdētāja amatā uz četriem gadiem ieceļ un nepieciešamības gadījumā pirms šī termiņa no amata atceļ Saeima. Padomes priekšsēdētāja amats nav savienojams ar deputāta amatu un piederību pie politiskajām partijām.

Vēlreiz es domāju, ka iepriekšējais balsojums neizslēdz to, ka varētu akceptēt arī Tautsaimniecības komisijas atbalstīto valsts ministra Ozoliņa variantu vai, ja gribam šaurāku atbildības loku, tad nav izslēgts turpināt arī šo padomes priekšsēdētāja tiešo pakļautību Ministru kabinetam.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Trīs balsojumi ir iespējami. Pirmais — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, otrais — deputāta Spuģa un trešais — atbildīgās komisijas redakcija.

Lūdzu, balsojam par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu izteikt 4. panta trešo daļu šādā redakcijā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 3, atturas — 19. Pieņemts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājums. Līdz ar to pārējie nebūtu balsojami.

Lūdzu, par ceturto!

 

M.Graudiņš. Tātad ceturtajā daļā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir ieteikusi energoapgādes regulēšanas padomes sastāvu. Šis sastāvs ir mazliet plašāks un, specifiskāks nekā tas sastāvs, kuru ir ierosinājusi darba grupa un valsts ministrs Ozoliņa kungs. Sastāvs, kuru Tautsaimniecības komisija ir atbalstījusi, proti, Ozoliņa kunga variants, ir tāds, kurš nodrošina plašu pārstāvību no dažādām sabiedrības interešu sfērām. Un konkrēti, ja mēs paskatāmies uz šo sarakstu, tad pretstatā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas variantam mēs redzam, ka šeit ir atvēlēts proporcionāli lielāks nozīmīgums pārstāvjiem, kuriem nav tiešas saistības ar valsts monopoluzņēmumiem, proti, būtu iekļauti pārstāvji no valsts pārvaldes institūcijām, kas ir atbildīgas par tautsaimniecības attīstību, finansu jautājumiem, enerģētiku un monopoldarbības uzraudzību, vides aizsardzību un reģionālo attīstību, tehnisko uzraudzību, kā arī energoapgādes uzņēmumu pārstāvji, enerģijas patērētāju interešu aizsardzības pārstāvji. Es gribu piebilst, ka arī turpmākajā pantā ir ieteikta norma, ka divi patērētāju interešu aizsardzības pārstāvji var tik izraudzīti, kā arī Pašvaldību savienības pārstāvji. Tam pretstatā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikums iekļauj vairāk specifisko monopoluzņēmumu, “Latvenergo” , “Latvijas gāze” un tamlīdzīgu uzņēmumu pārstāvjus, nekā valsts ministra Ozoliņa ieteiktais variants. Tā ka tā būtu varbūt galvenā atšķirība starp šiem diviem priekšlikumiem.

Vēlreiz — Tautsaimniecības komisija ieteica atbalstīt darba grupas un valsts ministra Ozoliņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

 

Z.Tomiņš (LZS). Godātie deputāti! Izskatot šī 4. panta ceturto daļu un konkrēti šīs trīs dažādās redakcijas, es kā elastīgāko gribētu atzīmēt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Komisija vairāk vai mazāk piedāvā to pašu Dānijā pastāvošās enerģijas cenu un tarifu komisijas modeli, tas ir, ka 50 procenti no šīs komisijas sastāva jeb padomes sastāva šajā gadījumā pārstāv ražotājus un 50 procenti pārstāv patērētājus. Un šī iestāde darbojas ministrijas pārraudzībā, nesot atbildību likuma priekšā. Šajā komisijā, kā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina, būtu plašāka pārstāvība arī no katras republikas pilsētas pašvaldības un Latvijas Pašvaldību savienības, kas arī ir ļoti apsveicams, jo tie lēmumi, kas tiek pieņemti valsts augstākajās institūcijās, ne vienmēr atbilst lietu reālajam stāvoklim tieši konkrēti pašvaldībās.

Tā kā likumprojektā ne viss ir atrunāts, tad kā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 4. panta otrajā daļā ierosinājusi, padomes darbību reglamentētu arī Ministru kabineta apstiprināts nolikums.

Pieņemot šīs komisijas priekšlikumu, un varbūt tālāk skatot šo likumprojektu, atkristu nepieciešamība pēcpatērētāju komitejas izveides, kura — šī patērētāju komiteja — tikai ļoti nosacīti būtu patērētāju interešu pārstāve. Jo to, kā likumprojektā ir teikts, izveidos, tātad ieklausieties, “izveidos Ministru kabinets”. Kā likumprojektā ir ierosināts, tā strādās pēc Ministru kabineta apstiprināta nolikuma un noteikumiem. Kā likumprojektā teikts, tā pārstāvēs visu patērētāju intereses un aizstāvību. Tātad šeit derētu padomāt, vai mēs šādu redakciju varētu pieņemt, skatoties jau tālākos pantus.

Pat pieņemot, ka konkrētie ieliktie cilvēki šajā Ministru kabineta padomē vai patērētāju komitejā censtos būt neatkarīgi, šīs komitejas tālākā darbība un scenārijs jau ir sarakstīts un tika aprobēts, kā atceraties, sakarā ar uzņēmumu “Latvenergo”.

Bez tam padomē ierosināts iekļaut vienu pārstāvi no Monopoldarbības uzraudzības komitejas. Es domāju, ka ar to ir netieši, bet pietiekami saprotami norādīta vieta Monopoldarbības uzraudzības komitejai šajā valsts pārvaldes institūcijā un tās darbības sfērā. Tāpēc ierosinu otrajā lasījumā atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, iestrādājot vēl uz trešo lasījumu ar nolūku panākt patērētāju interešu aizstāvības iespējamību lēmumu pieņemšanas etapā, kurš gan arī var tikt reglamentēts Ministru kabineta nolikumā attiecībā uz šo padomi, lēmuma pieņemšanas procedūras jautājumus, veto tiesības, tajā skaitā pašvaldībām, un tā tālāk. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Raimonds Jonītis, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

R.Jonītis (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Protams, šā punkta redakcijas atšķiras praktiski ar divām lietām. Viena piedāvātā redakcija, kas arī pirmajā lasījumā tika apstiprināta, paredz, ka šajā padomē ir ne vairāk par 11 cilvēkiem. Tas, ko pašreizējā brīdī piedāvā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kā minimumu piedāvā 19 cilvēkus. Mans priekšlikums apstākļos, kad šo padomi finansē no valsts budžeta, ir balsot pēc skaita par mazāko padomi jebkurā gadījumā. Papildus tam Monopoluzraudzības padomei ir pietiekami lielas tiesības, kas ir garantētas ar likumu, lai tā varētu ietekmēt gan tarifu veidošanas politiku, gan arī visu pārējo no savas institūcijas viedokļa. Es personīgi iesniegšu priekšlikumu pārstāvi no šīs komitejas šajā padomē vairs neiekļaut un vēl samazināt šo skaitu par vienu cilvēku. Respektīvi, atšķirība ir divas reizes. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Ozoliņš — enerģētikas valsts ministrs. Lūdzu!

 

J.Ozoliņš (enerģētikas valsts ministrs). Cienījamie deputāti! Uzraudzības padome ir paredzēta... Regulēšanas padome ir paredzēta kā institūcija, kas nodarbojas ar visiem enerģijas veidiem: elektrību, dabasgāzi un siltumu. Tālākajā likuma tekstā jūs ieraudzīsit, ka ir paredzēta pilnvaru deleģēšana. Šīs pilnvaras tiek deleģētas pašvaldībām un tām regulēšanas institūcijām, kas nodarbosies ar siltuma jautājumiem konkrētajās vietās. Nav paredzēts, ka šī padome nodarbotos ar siltumapgādes jautājumiem Jēkabpils pilsētā. Un es gribu atgādināt, ka Tomiņa kunga pieminētais Dānijas variants... Viņš piemin vairāku un atšķirīgu enerģijas veidu regulēšanas padomes. Nebūtu pareizi, ja šajā regulēšanas padomē jau pašā sākumā piedalītos tās pašvaldības, uz kurām absolūti neattiecas viņas darbība. Tik tiešām finansēšanas jautājums ir ļoti svarīgs.

Otrkārt. Būtu ļoti slikti, ja šajā regulēšanas likumā jau būtu minēts konkrēts enerģētikas uzņēmums. Jācer, ka šis likums darbosies vairākus gadus. Mēs nezinām, kā mums tālāk attīstīsies demonopolizācijas process. Tādēļ es aicinu jūs tomēr nobalsot par variantu, kurā šī padome ir aprobežota ar 11 cilvēkiem.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

 

G.Bērziņš (LZS). Te precīzi teica, ka beigās mēs nezinām, kā attīstīsies. Bet kam tad mēs rakstām, priekš kā rakstām to likumu, ko mēs gribam regulēt? Es arī principā atbalstītu Pašvaldību komisijas priekšlikumu. Un arī šeit 12.pantā, kas norāda šīs otras — patērētāju komisijas — veidošanu, nav norādīti finansēšanas avoti, bet es tomēr paredzu, ka tas būs budžets. Faktiski mēs divu komisiju vietā izveidotu vienu, kurā tiktu risināti jautājumi, nevis savā starpā būtu kaut kāda cīņa.

Otrs jautājums. Kas varētu tikt risināts šajā komisijā? Šobrīd likumā es neredzu nevienu vietu, kurā, kā tikko teica ministra kungs, ir kompetences it kā nodalītas un pašvaldības to nedara, un tā tālāk. Kurā vietā likumā tas ir atrunāts? Šobrīd es šo nodalījumu neredzu. Konkrēti te arī tika piemi-nēta Jēkabpils. Es varu pastāstīt šajā sakarībā, kas būs šogad sezonā. Tātad likumi tiek pieņemti, un arī šis pants, piemēram, par regulēšanu attiecas un dod kaut kādus rezultātus. Kā, manuprāt, raksturosies šā gada apkures sezona? Manuprāt, ar vislielāko nesagatavotību un neskaidrību. Piemēram, Jēkabpilī, tieši šis kompetences sadalījums. Tātad ir valsts uzņēmums, kas cietis likvidācijas stadiju, katlumāja ar ļoti zemu lietderības koeficientu praktiski valsts uzņēmums. Valsts, nenododot pašvaldībai šo uzņēmumu, ir novedusi to līdz pilnīgam sabrukumam. Šī katlumāja ar pusotra kilometra garu trasi apkurina dzīvojamo mikrorajonu, kur ir 700 dzīvokļu. Šobrīd tas ir valsts. Un valstij tas ir jāapkurina. Pagājušogad pašvaldība, kaut gan viņas kompetencē tas nebija, ziedoja no saviem trūcīgajiem līdzekļiem 70 tūkstošus, lai nodrošinātu apkuri, bet valsts šobrīd vēl nav norēķinājusies, nav šis jautājums atrisināts. Šogad, lai šo jautājumu atrisinātu, ir vienkāršs projekts — 146 tūkstoši Dānijas kredīts. Dānija uzstāda katlumāju, pārvietojamu katlumāju ar augstu lietderības koeficientu un šiem pieejamiem enerģijas avotiem, un šīs mājas tiek apkurinātas. Tiešī šīs kompetences nesadalījuma dēļ pašvaldībai šīs naudas šobrīd nav. Tā griežas valdībā, iziet visas enerģētikas un citas komisijas, iesniedz viena no retajām visus tos šausmīgos biznesa projektus, viss ir kārtībā, bet jautājums iestrēgst. Apkures sezona sāksies. Šobrīd neviens nav atbildējis — būs, nebūs? Bet faktiski šie 700 dzīvokļi paliks bez apkures. Kurš tagad atbildēs? Tieši tāpēc ir vajadzīgs šis kompetences sadalījums, lai būtu šo jautājumu risināšana iespējama šajā padomē, izdiskutējot un pieņemot lēmumus, nevis spēlējot futbolu no vienas puses uz otru. Tieši tāpēc es aicinu atbalstīt šo Lagzdiņa kunga komisijas priekšlikumu kā ļoti izsvērtu, ļoti korektu. Un, manuprāt, tam varētu būt kaut kāda būtiska ietekme uz situācijas uzlabošanos. Sevišķi varbūt saistībā ar apkuri, jo, manuprāt, šā gada apkures sezona būs viena no kritiskākajām, ja ne pati sliktākā pēdējo gadu laikā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu! Pēc tam — balsojam. Balsošanas kārtība iepriekšējā: Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, pēc tam — atbildīgās komisijas redakcija.

 

M.Graudiņš. Cienījamie kolēģi! Mans lūgums būtu vēlreiz padomāt par šīs lietas būtību diezgan rūpīgi un censties varbūt jautājumu nepolitizēt, domājot, ka viens priekšlikums ir tikai valdības un otrs ir pret valdību. Ir savādāk. Ja jūs ieklausījāties valsts ministra Ozoliņa teiktajā un Jonīša kunga teiktajā, lūdzu, vēlreiz apsveriet to faktu, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumā ir likts priekšā, lai būtu 20 locekļu šajā padomē. Ar priekšsēdētāju — 20. Kur deviņi no šiem pārstāvjiem būtu no Pašvaldību savienības vai no republikas nozīmes pilsētām. Es domāju, tas ir drusku par daudz. Mēs radītu gan sava lieluma dēļ darba nespējīgu padomi, gan arī principā monopolu pašvaldībām šajā komisijā. Turklāt Pašvaldības komisijas ieteikumā nav nodrošinātas patērētājiem tiešas pārstāvības tiesības, kā tas ir darba grupas variantā.

Es vēlreiz gribu ierosināt, vienkārši atgādināt, ka darba grupā piedalījās pārstāvji no vairākām politiskajām frakcijām, tā ka tur nekādā ziņā nebija valdības pārstāvju vairākums. Tādēļ lūgums vēlreiz būtu — neatbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas variantu, kurš nodrošina pārāk lielu pārstāvību padomē, un atbalstīt Tautsaimniecības komisijas atbalstīto valsts ministra Ozoliņa ieteikto padomes variantu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināto 4.panta ceturtās daļas redakciju. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 4, atturas — 16. Pieņemts. Līdz ar to otrs priekšlikums nav balsojams.

Nākamais konkrētais priekšlikums ir 5.panta pirmajā daļā? Lūdzu!

 

M.Graudiņš. 5.panta pirmajā daļā ir tikai viens priekšlikums, kurš atrodas 8.lapaspusē. Tas atkal ir darba grupas un valsts ministra Ozoliņa kunga priekšlikums, kur vienkārši no padomes uzdevumiem ir daži punkti savienoti konkrēti ar trešo un ceturto daļu pirmā lasījuma variantā un citiem punktiem, dodot lielāku prioritāti, un dažas frāzes pievienotas, lai precizētu niansētāk izteiktu domu, kas piemīt šiem lielā mērā vispārīgajiem teorētiskajiem formulējumiem par energoapgādes padomes darbību.

Tautsaimniecības komisija ieteica atbalstīt valsts ministra Ozoliņa kunga iesniegto padomes uzdevumu redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts. Tālāk!

 

M.Graudiņš. Tālāk šā panta otrajā daļā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas detalizēti izklāsta šo noteikto uzdevumu iedzīvināšanas kārtību. Šī kārtība gan daļēji iekļauj iepriekšējā punkta, iepriekšējās daļas uzdevumos minētos mērķus, šeit notiek zināma dublēšanās, atkārtošanās. Citos gadījumos komisija nolēma neatbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumus, jo mēs uzskatījām, ka tie bija pārāk detalizēti un ka atsevišķos gadījumos pārāk stingri varbūt reglamentēja šos procesus. Piemēram, 5.panta ceturtajā daļā, piedodiet, šajā uzdevumu sadaļā, 5. panta otrajā daļā 4.punktā, — ka padomei vajadzētu kontrolēt un uzraudzīt to energoapgādes uzņēmumu darbību, kuros valstij pieder vairāk nekā 50 procentu kapitāla. Šis vārds “kontrolēt” principā attiecas uz darbību, kura piemīt šo pašu uzņēmumu padomēm, kur ir iecelti vai nu valsts pilnvarnieki, vai citi padomes pārstāvji, kā valsts akciju sabiedrībās šobrīd ir iecelti Ministru kabineta pilnvarnieki. Tādēļ jau ir kontroles orgāni, kuri veic šo kontroles funkciju un šis kontroles uzdevums, šis uzraudzības uzdevums padomei faktiski piemīt attiecībā uz visiem energoapgādes uzņēmumiem, ne tikai uz tiem, kur valstij piederošā kiptāla daļa ir pat lielāka nekā 50 procenti. Tādēļ Tautsaimniecības komisija ieteica atstāt šo daļu vispārinātā kārtībā un nepieņemt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēlas kāds runāt par šo priekšlikumu? Lūdzu, Gundars Bērziņš — Latvijas Zemnieku savienība!

 

G.Bērziņš (LZS). Tātad šeit, manuprāt, ir, nu, nesalīdzināmi šie priekšlikumi, tas, kas ir iesniegts un kas ir atbalstīts. Tātad var nolasīt — pildot šos likuma noteiktos uzdevumus, padome ievēro valsts enerģētikas politiku un valsts enerģētikas attīstības programmu. Par to jau bija runa sākumā, bet tad jau šīs programmas ir jāapstiprina Saeimā, vismaz jāzina, par ko šajās programmās iet runa. Manuprāt, Pašvaldības komisija ir ļoti precīzi nosaukusi tādas funkcijas, vienpadsmit funkcijas, ko tieši uzlikts šai padomei veikt un par ko varēs prasīt arī atbildību. Kādā veidā, piemēram, no šīs padomes pēc šī panta, kas ir izteikts vienā īsā teikumā, varēs prasīt kaut kādu jautājumu risināšanu un atbildību? Manuprāt, šeit ir ļoti daudz uzdevumu, tātad licencēt, aizstāvēt patērētāju intereses, realizēt uzraudzību, noteikt tarifus tur, kur ir 50 procenti kapitāla, un tā tālāk. Tāpēc es tiešām aicinātu atbalstīt Pašvaldības komisijas priekšlikumu kā ļoti izstrādātu, ja kaut kas šajā priekšlikumā varbūt paslīdējis garām. Jo tas ir tā diezgan brīnumaini, ka Pašvaldības komisija ir tā, kas tik specifiskā likumā ir iesniegusi šos priekšlikumus, un šie priekšlikumi ir ievērojami labāki par autroru priekšlikumiem, tātad, ja šeit kaut kas trūkst vai ir jāpapildina, neapšaubāmi uz trešo lasījumu to var izdarīt. Tātad es arī aicinātu atbalstīt otrajā lasījumā šo Pašvaldības komisijas priekšlikumu kā labi izstrādātu.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, “Latvijas ceļa” deputāts.

 

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Priekšlikums, kuru iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, ir par visu 5.pantu. Savukārt šobrīd mēs debatējam par 5.panta otro daļu, un atbildīgā komisija šeit ne visai precīzi ir sakārtojusi šo tabulu. Un šobrīd es nezinu, kā mēs varam iziet no situācijas, jo mēs 5.panta pirmo daļu esam jau pieņēmuši un padomes pienākumi reglamentēti pirmajā daļā. Godātie kolēģi, es tomēr aicinātu trešajā lasījumā šo pantu sakārtot, un, tā kā mēs esam pirmajā daļā pieņēmuši jau šīs funkcijas un uzdevumus, tad komisijas vārdā es otrajā lasījumā noņemu šos priekšlikumus un uz trešo lasījumu šeit ir jāprecizē.

Sēdes vadītājs. Es aicinātu referentu strādāt tālāk, jo deputāta Lagzdiņa ierosinājums komisijas vārdā, es domāju, ir pieņemams. Jo tiešām uz trešo lasījumu ir jāsakārto. Ja mēs tagad balsosim abus divus, tad mums ir grūti viņus abus salīdzināt, kaut gan formāli, protams, var viņus salīdzināt. Un no formālā viedokļa tiešām tā iznācis, ka mēs apstiprinājām pirmo daļu.

 

M.Graudiņš. Labi, tad tālāk es gribētu vienīgi piebilst, ka daudzi no šie pienākumiem, kas ir minētajos uzdevumos, ir minēti arī kā atsevišķi panti, piemēram, par licencēšanu vēlāk likumā kā atsevišķa nodaļa, tā ka gandrīz visas šīs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas rūpes ir atrunātas arī citos pantos. Tālāk šajā 5.pantā ir iesniegts darba grupas un valsts ministra Ozoliņa papildinājums — trešā daļa, proti, ka padome reizi gadā sniedz ziņojumu Ministru kabinetam par savu darbību un pieņemtajiem lēmumiem, kā arī par stāvokli energoapgādē valstī kopumā. Tautsaimniecības komisija nolēma atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ir iebildes deputātiem? Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

 

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Ja mēs pierakstīsim tādu jaunu daļu, kā ir ierosinājis enerģētikas valsts ministrs Ozoliņa kungs, tad ar likumu būs noteikts, ka tikai vienu reizi gadā Ministru kabinetam atskaitās par savu darbību šī enerģētikas padome. Man liekas, ka tas var gadīties kādreiz arī par maz, varbūt ir kāda krīzes situācija. Ja tur būtu ierakstīts — vismaz vienu reizi, tad to varbūt varētu pieņemt, bet šāda limitēšana, ka tikai vienu reizi gadā atskaitīties, varbūt var kļūt arī bīstama, it sevišķi tāpēc, ka pretēji komisijas izstrādātajam variantam tika nobalsoti visi daudzie Pašvaldības komisijas priekšlikumi, kuri būtībā maina padomes izveidošanas koncepciju. Kas tagad ir padome, kas viņā ir vairākums? Gandrīz vai mazākums ir speciālisti, vairākums ir dažādi pašvaldību pārstāvji un Pašvaldību savienības locekļi. Nu, tad viņi tur darīs, ko gribēs, un vienu reizi gadā šis enerģētikas ministrs atskaitīsies Ministru kabinetam. Kas tad būs? Es aicinu noraidīt šo rindiņu, kura var būtiski izšķirt šo procedūru, kādā Ministru kabinets var apspriest enerģētikas ministra un enerģētikas padomes darbu.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents vēlas runāt?

 

M.Graudiņš. Es domāju, pēc būtības, ka tas nebūt nenozīmē, ka tikai vienu reizi gadā sniegs, es domāju, katrā ziņā trešajam lasījumam varam to precizēt, varam to pieņemt tagad vai varam balsot “pret” un precizēt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tas ir diezgan sarežģīti, ja mēs tagad balsojam “pret”, kā jūs mums iesakāt. Kā mēs trešajā lasījumā pēc tam izdarīsim to? Tas visai grūti var pēc tam būt - to izdarīt citādā redakcijā. Ja komisija, jūs komisijas vārdā noņemat, tad, ja par procedūru es varu runāt, tādās reizēs ir jānoņem priekšlikums un jāiesniedz trešajā lasījumā tāds, kādu viņu grib, jo citādi būsim saistīti ar šo balsojumu.

 

M.Graudiņš. Komisijas vārdā es uzturu šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, mums gan debates beidzās un referents saņem piezīmi, ka viņš izprovocēja ministru nākt tribīnē. Lūdzu! Juris Ozoliņš - enerģētikas valsts ministrs. Lūdzu!

 

J.Ozoliņš (enerģētikas valsts ministrs). Man jāsaka atklāti, ka ir mazs pārpratums, es faktiski biju ierosinājis Saeimā sniegt ziņojumu vismaz reizi gadā. Bet nu es tiešām noņemu to, jo tas ir loģiski, ko teica Seiles kundze. Nav nekā tur, tur kaut vai reizi nedēļā to var darīt.

Sēdes vadītājs. Tā. Esam daudzmaz izskatījuši šo lietu, un es ceru, ka referents arī piekrīt iesniedzēja priekšlikumam.

 

M.Graudiņš. Piekrītu.

Sēdes vadītājs. Piekrīt. Lūdzu tālāk!

 

M.Graudiņš. Tālāk. 6.panta otrajā daļā ir redakcionāls labojums, kuru komisija atbalsta, proti, ka padomes lēmumi ir obligāti attiecīgajam energoapgādes uzņēmumam, nevis visiem energoapgādes uzņēmumiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tā, ja ir iebildes, tad, godātie deputāti, mums ir 6.pants - “Padomes tiesības”, bet pirms viņa izskatīšanas mums jāizskata iesniegums. Lūdzam turpināt ārkārtas sesiju bez pārtraukuma un bez starpbrīžiem. Indulis Bērziņš, Lībane, Bunkšs, Zvaigzne, Bordāns, Kiršteins, Berklavs, Pavlovskis, Glāzītis, Birzniece. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Neviens nevēlas runāt? Nevēlas. Bez pārtraukuma un bez starpbrīžiem - jauns formulējums! Šeit Saeimas priekšsēdētāja biedrs izteica viedokli, ka bez šiem diviem terminiem var būt arī tehniskās pauzes vēl. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 7, atturas - 11. Priekšlikums ir pieņemts, bet Saeimas sekretāra biedre lūdz reģistrēties deputātus. Reģistrējamies! Lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Nav reģistrējušies šādi deputāti: Dzintars Ābiķis, Martijans Bekasovs, Vilnis Edvīns Bresis, Igors Bukovskis, Imants Daudišs...

Sēdes vadītājs. Igors Bukovskis ir zālē.

 

I.Folkmane. Olga Dreģe... Olga Dreģe ir zālē... Oskars Grīgs, Māris Grīnblats, Jānis Jurkāns, Ēriks Kaža... Ēriks Kaža ir zālē... Aleksandrs Kiršteins... Aleksandrs Kiršteins ir zālē... Mārtiņš Ādams Kalniņš, Odisejs Kostanda, Ludmila Kuprijanova... Ludmila Kuprijanova arī ir zālē... Aristids Lambergs, Ruta Marjaša, Gunārs Meierovics, Valdis Pavlovskis, Aija Poča, Velta Puriņa, Indra Sāmīte, Juris Sinka, Modris Spuģis, Anita Stankēviča un Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Deputāts Vaivads ir zālē. Tā, lūdzu, turpinām izskatīt likumprojektu. 6.pants - “Padomes tiesības”. Par procedūru? Vai par priekšlikumiem? Debatēs. Deputāts Karnups, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Lūdzu, uzsākam debates!

 

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi! Mums vajag skatīties, kā šis likumprojekts mums ir otrajā lasījumā sastādīts. Mēs sākam runāt par 6.panta pirmo daļu, neskatāmies pāri par lappusi, uz 10.lappusi, kur Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izteikusi priekšlikumu izteikt visu šo pantu citā redakcijā. Tas nav korekti no referenta puses. Šeit vajag tiešām izskatīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumus. Es domāju, ka viņi ir pareizi sastādīti un nosaka tādas tiesības, kādas šāda komisija, kā mēs esam jau nobalsojuši, respektīvi, valsts pārvalde, daļu varētu pieņemt un kādas viņa tiešām pieņem, un kādas viņai tiešām ir iespējas. Mums mazliet samisējās ar 5.pantu, jo tur arī bija šis pats izkārtojums, kad mēs balsojām par pirmās daļas redakciju. Pirmajā lasījumā pirmā daļa vispār neeksistēja, bet to vajadzēs izlabot uz trešo lasījumu. Es aicinu deputātus atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 6.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Debates pabeigtas. Lūdzu referentu!

 

M.Graudiņš. Es nezinu, kādā kārtībā mēs to visu balsosim, kā es jau minēju. Pašlaik pie otrās daļas ir viens konkrēts ierosinājums, kurš ir pamatā redakcionālas dabas. Es nezinu, vai mēs to pieņemtu vai kā tas pēc procedūras būtu. Vai tas liegtu iespēju vēlāk Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu pieņemt vai ne? Reizē laikam, ja man jākomentē, tad arī jāsaka tā, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums lielā mērā ir atrunāts 8.pantā, kur ir runa par sankcijām. Vienīgi 6. panta otrā daļa no Pašvaldības komisijas ieteikumiem nav iekļauta šajās normās, bet visas pārējās ieteiktās normas ir iekļautas 8.pantā “Par sankcijām”. Turklāt arī deputāts Spuģis, ja runājam par 6.pantu kopumā, ir ierosinājis papildinājumu par padomes atbildību, kuru arī komisija ir nolēmusi neatbalstīt. Komisija vienīgi ir nolēmusi atbalstīt valsts ministra Ozoliņa ieteikumu par redakcionālo labojumu 6.panta otrajā daļā. Es beidzu.

Sēdes vadītājs. Par procedūru. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, godāto deputāt Karnup, arī nav bez vainas. Jo, ja pirmajā lasījumā ir norādīta pirmā daļa, otrā daļa, tad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai manā izpratnē vajadzēja ierosināt šīs daļas atcelt vai svītrot, vai svītrot atsevišķu daļu un tās vietā piedāvāt pēc tam savu redakciju. Jo tagad, piemēram, ar kādām tiesībām pirmā lasījuma redakciju, kuru šoreiz enerģētikas valsts ministrs ir papildinājis, vai otro daļu, kuru izteicis savā redakcijā, - ar kādām tiesībām sēdes vadītājs var pateikt, ka tas ir slikti un mēs vispirms balsosim komisijas priekšlikumu, jo komisija piedāvā jaunu pantu. Bet šo jauno pantu atkal ir grūti izvērtēt, viņš pēc sava satura un struktūras ir pavisam citāds. Es šeit domāju no daļu un punktu viedokļa. Tāpēc es katrā ziņā nepieņemu jūsu pārmetumus, ka šeit vajadzētu rīkoties tādā veidā, ka vispirms izskatītu komisijas priekšlikumu, tikai to. Kā lūdzu? Jums liekas, ka viņš ir lielāks, man tik liels viņš neliekas. Valsts ministrs uz tribīni dodas? Nē, viņš dodas pie deputātiem.

Pirmais balsojums. Vēl jo vairāk, ka viņš konceptuāli neizmaina nākamās balsojuma lietas jeb saturu. Ja gadījumā tiek nobalsots, tad pirmais balsojums ir “padomes lēmumi ir obligāti attiecīgajiem energoapgādes uzņēmumiem”, un pēc tam Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, jo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcijā nav teikts, ka tie nav obligāti. Līdz ar to nav pretrunā. Un no sakārtojuma viedokļa tad, ja gadījumā abus pieņem... Lai atbildīgā komisija kārto šo lietu uz trešo lasījumu, jo sēdes vadītājam šādā situācijā nav iespējams šo lietu izkārtot, lai būtu pilnīga skaidrība. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav.

Lūdzu, balsosim par valsts ministra priekšlikumu - 6.panta otro daļu izteikt šādā redakcijā: “Padomes lēmumi ir obligāti attiecīgajiem energoapgādes uzņēmumiem”. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 1, atturas - 16. Nav kvoruma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsojam par valsts ministra priekšlikumu 6.panta otrajā daļā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 1, atturas - 25. Pieņemts priekšlikums.

Deputāts Spuģis - izslēgt 6.panta trešo punktu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 9, atturas - 23. Nav kvoruma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, vēlreiz balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 10, atturas - 29. Nav pieņemts.

Tagad balsojam Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu 6.pantam! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 6, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts.

Papildināt 6.pantu ierosina deputāts Spuģis. Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Šeit gan ir sēdes vadītāja kļūda. Papildinājumi bija jābalso pirmie. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 11, atturas — 29. Nav pieņemts.

Vai varam par 6.pantu — kāds viņš ir, tāds nu viņš ir — nobalsot kopumā, lai tomēr nebūtu pārpratumu pēc tam? Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 8, atturas — 22. Viss darbs vējā. Nav pieņemts, un paliek pirmā lasījuma redakcija.

Lūdzu, turpinām tālāk!

 

M.Graudiņš. Tālāk 7.pants “Padomes funkciju pilnvarošana, deleģēšana”. Te varbūt turpinās tās īpatnējās attiecības starp Tautsaimniecības komisijas lēmumiem un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumiem. Pašvaldības komisija jau ir savā ziņā otrajā lasījumā vismaz nodrošinājusi gandrīz vai pašvaldību monopolu padomes sastāvā. Šeit atkal Pašvaldības komisija ierosina izslēgt pantu, kas principā nodrošina pašvaldību tiesības iegūt iespēju kļūt pilnvarotām un deleģēt viņām noteiktas funkcijas un noteiktus līdzekļus no budžeta, lai veiktu savus pienākumus energoapgādes pārraudzības jomā un administrēšanas jomā. Proti, tas skan: “Padomes nolikumā tai noteiktās atsevišķās funkcijas padome var nodot attiecīgai pašvaldībai vienīgi ar īpašu pilnvarojumu un saskaņā ar likumu par pašvaldībām, noteikt šo funkciju izpildes kārtību un uzraudzīt to izpildi, vienlaikus nododot attiecīgai pašvaldībai līdzekļus, kas paredzēti padomes budžetā šo funkciju veikšanai. Attiecīgajai pašvaldībai organizētāji nodod šo padomes funkciju izpildi, bet par izpildi ir atbildīga padome.” Tādēļ Tautsaimniecības komisija ir nolēmusi neatbalstīt šo izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups — Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu! Uzsākam debates.

 

V.P.Karnups (LNNK). Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā mēs noņemam mūsu priekšlikumu 7.pantam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

M.Graudiņš. 8.pantā atrodas sankcijas, kuras dublē iepriekš minētos Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikumus. Tādēļ Tautsaimniecības komisija ir ieteikusi neizslēgt šo pantu un atstāt padomei iespējas saskaņā ar administratīvo pārkāpumu likumdošanas aktiem savas kompetences ietvaros izskatīt energoapgādes uzņēmumu administratīvos pārkāpumus, un par likuma normatīvu un licences prasību neievērošanu padome ir tiesīga uzlikt sekojošus administratīvos sodus, kuri turpmāk ir tad precizēti šajā pantā.

Tālāk komisija tomēr atbalsta priekšlikumu papildināt šo 8.pantu ar 3.apakšpunktu, kur arī būtu tiesības anulēt uzņēmumam izsniegto licenci energoapgādē, ja netiek izpildīti licences nosacījumi. Es beidzu.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Viens no diviem. Vai nu mēs atceļam attiecīgās normas Administratīvo pārkāpumu kodeksā vai svītrojam šo pantu. Jo galu galā, ja šeit būs kolīzija, pēc kā tad mums jāvadās? Pēc šī likuma vai pēc tā? Mēs tikko, 19.datumā, pieņēmām ārkārtas sesijā veselu bloku labojumu Administratīvo pārkāpumu kodeksā, tajā skaitā 223.2.pantu, kura nosaukums ir “Valsts energokontroles iestādes” un kurā ir runa par to, kas ir tiesīgs kādos apjomos izskatīt. Un vienlaicīgi mēs izskatījām arī daudzus grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kur ir runa par konkrētām sankcijām, kādas viņas var būt. Un šāds abstrakts formulējums, ka var izteikt brīdinājumus par to vai par to, vai par to.... Ja tas nav skaidri un gaiši ierakstīts Administratīvo pārkāpumu kodeksā konkrētā normā, tad pēc šī likuma kaut ko tādu piemērot... Mēs radām tikai kolīziju likumdošanā jeb, pareizāk sakot, radām sajukumu.

Es aicinātu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu jeb, pareizāk sakot, uzturu šo priekšlikumu par šī panta svītrošanu, jo viņam nav nekādas juridiskas slodzes šeit.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referent, lūdzu!

 

M.Graudiņš. Es gribētu ierosināt varbūt balsot par šī panta atsevišķām daļām atsevišķi, jo, lūk, ja otrā daļa skan tā, ka uzlikt naudas sodu atbilstoši administratīvo pārkāpumu likumdošanai, es nezinu, vai Endziņa kunga domas ir tādas, ka tas pats par sevi arī tomēr pārkāpj Administratīvo kodeksu, ja es sapratu pareizi... bet mūsu komisijas priekšsēdētāja lūgums ir balsot par šīm daļām atsevišķi.

Sēdes vadītājs. Es aicinātu jūs noņemt šo punktu. Mēs nevaram par atsevišķām daļām balsot tādā veidā, ja šīs atsevišķās daļas tiešām ir pretrunā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu un viena komisija pieprasa viņu vispār svītrot. Mēs nevaram tad viņu balsot pa daļām. Es jūsu domu sapratu, ka jūs gribējāt atstāt otro apakšpunktu, bet... nu, tas ir mans personīgais viedoklis... tad vienīgā izeja ir tāda, ka komisija... Es atvainojos, neko jau šeit nevar noņemt, jo tā ir pirmā lasījuma redakcija. Tad mums atliek tikai balsot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Par procedūru? Lūdzu, Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

 

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Man liekas, ka vispareizāk būs, ja mēs darīsim tieši tā, kā mums ir likumā sakārtoti šie priekšlikumi. Tātad ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājums izslēgt šo 8. pantu. Un es aicinu to patiešām izslēgt, jo gandrīz vai sabiedriskai padomei nebūtu vajadzības uzlikt administratīvus sodus. To var darīt šie energouzņēmumi, šos jautājumus var kārtot ministrija, un, ja kāds domās citādāk, tad atcerēsimies to, ko teica šoreiz Endziņš ļoti pravietiski, ka ir taču jau administratīvo sodu kodekss un tur ir noteikts kas, kādos gadījumos un kādus sodus var uzlikt. Mēs tur tik sīki ielikām gan par meža pārkāpumiem, gan par visu kaut ko. Un var sodīt tikai atbilstoši šim kodeksam. Tātad no likumu sakārtošanas viedokļa jāizslēdz šis pants, nav citas izejas.

Sēdes vadītājs. Tā... Tātad otrreiz beidzam debates. Bet tagad galīgi beidzam debates par šo pantu, un tiešām, cienīto referent, šeit nav citas izejas, es nevaru atbalstīt jūsu priekšlikumu no procedūras viedokļa, un tāpēc mums ir jābalso par komisijas — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas — ierosināto priekšlikumu izslēgt 8. pantu.

Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — nav, 12 — atturas. Priekšlikums pieņemts.

 

M.Graudiņš. Tālāk 9. pants. Ir iesniegts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums izslēgt 9. pantu. 9. pants ir pants, kas nodrošina padomes darbības atklātumu un kas nodrošinātu to, ka balsojumi par tarifiem un citiem jautājumiem tiktu ziņoti sabiedrībai, lai sabiedrība būtu informēta par padomes darbību un par atsevišķu padomes locekļu balsojumiem. Tādēļ komisija ir ierosinājusi neatbalstīt šo svītrošanas jeb izslēgšanas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija noņem šo savu priekšlikumu. Vai pret atbildīgās komisijas ieteikto redakciju ir iebildes deputātiem? Nav. Pieņemta.

Lūdzu tālāk!

 

M.Graudiņš. Tālāk ir trešajā nodaļā 10. pantam deputāts Spuģis ir ieteicis savu redakciju, kuru komisija ir daļēji atbalstījusi valsts ministra Ozoliņa kunga redakcijā 12. lapaspusē. Un tas skan kā papildinājums divās daļās: veicināt investīciju piesaistīšanu enerģētikā, kā arī energoapgādes sistēmas objektu un organizāciju celtniecībā. Un astotā daļa — noteikt energoapgādes uzņēmumu energoresursu drošības rezerves apjomu.

Sēdes vadītājs. Pret komisijas priekšlikumu nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

 

M.Graudiņš. Tālāk 11. pantā komisija ierosina atbalstīt valsts ministra Ozoliņa priekšlikumu vārdu “nodrošinot” nomainīt ar vārdu “paredzot”.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Pieņemts.

 

M.Graudiņš. Komisija neatbalsta Spuģa kunga ieteikumu izslēgt 11. panta 4. punktu par racionālu energoresursu izmantošanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts komisijas priekšlikums.

 

M.Graudiņš. Komisija atbalstīja ierosinājumu izslēgt 6. punktā vārdus “visa veida”, kuri uzskatāmi kā lieki.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Svītrot vārdus “visa veida”. Deputāts Spuģis ierosināja un atbalsta arī valsts ministrs.

Tālāk, lūdzu!

 

M.Graudiņš. 12. pantā komisija ierosina trešās daļas redakciju mainīt sekojoši: patērētāju komitejas nolikumu apstiprina Ministru kabinets (svītrojot vārdus “kura ir juridiska persona”).

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

 

M.Graudiņš. 15. pantā komisija neatbalsta...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos... Deputāts Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība!

 

Z.Tomiņš (LZS). Cienījamie deputāti! Es vienkārši nevarēju pārtraukt referentu, jo mēs pagājām garām, lasot pa pantiem, 12. pantam un 13. pantam. Un, kad viņš pabeidza savu runājamo, es palūdzu tātad iespēju par šiem pantiem izteikties saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 99. pantu.

Sēdes vadītājs. Par kuru pantu izteikties?

 

Z.Tomiņš. Par 12. pantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

 

Z.Tomiņš. 12. pantā tātad ir minēts par patērētāju komiteju... Tātad šīs komitejas uzdevums, kā tas izrietētu no likuma, būtu aizstāvēt patētērāju intereses, tātad katra un ikviena mantas un cita patērētāja, rīdzinieku un jēkabpiliešu intereses. Tajā pašā reizē mēs redzam, ka šo patērētāju komiteju izveido Ministru kabinets, patērētāju komitejas nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Un, kā redzam pat nākošajā, 13. pantā, patērētāju komiteja nodrošina visu enerģijas patērētāju grupu interešu aizstāvību. Es domāju, ka atliek atbalstīt deputāta Modra Spuģa ieteikumu šajā pantā, ka tas ir jāpārstrādā, un uzskatu, ka nevajag veidot butaforiju kā tādu patērētāju interešu aizstāvi. Un tas ir jāizdara, kā jau minēju iepriekš, deleģējot tiesības un pienākumus un pārstāvot šos patērātājus padomē lēmumu pieņemšanas un tapšanas etapā.

Es kā patērētājs vismazāk vēlētos, lai Ministru kabineta, kā šeit teikts, iecelti locekļi saglabātu un uzturētu predestinētu harmoniju, ar to šī likuma izpratnē apzīmējot Ministru kabineta noteikto lietu kārtību.

Un tāpēc es lūgtu sēdes vadītāju likt uz balsošanu atsevišķi gan 12. , gan 13. pantu, izmantojot Saeimas Kārtības ruļļa 99. pantā dotās tiesības, jo es pret šiem pantiem iebilstu un es uzskatu, ka mēs ar balsojumu, kas attiecas uz šīs padomes izveidošanu, tajā skaitā ieslēdzot pašvaldību pārstāvjus un patērētāju pārstāvjus, jau padaram lieku vēl šādas, kā paredzams, no budžeta finansējamas patērētāju komitejas, kuru es nosaucu par butaforisku, izveidošanas nepieciešamību. Un paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Anna Seile un tad Aivars Endziņš par procedūru.

 

A.Seile (LNNK). Paldies par doto vārdu! Man liekas, ka mums ar Endziņa kungu atkal būs vienas domas, jo pirmo reizi Saeima gatavojas balsot par pareģojumiem, kurus izteica Tomiņa kungs, nenoformulējis savus priekšlikumus vai labojumus, un kurus zināmā mērā izteica arī Spuģa kungs, pateikdams, ka vajag pārstrādāt 12. pantu... Viņš dod mums Saeimai, tādu uzdevumu — pārstrādāt, bet pats nav iesniedzis konkrētus priekšlikumus.

Es uzskatu, ka Spuģa kunga ierosinājums vispār nav balsojams, un atbildīgajai komisijai, tas ir, mūsu Tautsaimniecības komisijai, šādus priekšlikumus nemaz nevajag iekļaut. Ja nav konkrētu priekšlikumu, tad viņu nav. Un par šo priekšlikumu mēs balsot nevaram tāpat kā par Tomiņa kunga izteikto filozofiju, kura nav izpaudusies konkrētā likumdošanas iniciatīvā, jo nav iesniegts priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Par procedūru. Aivars Endziņš, “Latvijas ceļš”!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamā Saeima! Es pilnībā pievienojos Seiles kundzes teiktajam, bet es gribētu vērst arī priekšsēdētāja uzmanību un cienījamās Saeimas, un jo vairāk deputāta Tomiņa kunga uzmanību uz to, ka mēs esam otrajā lasījumā. Ir iesniegti tikai priekšlikumi — viens abstrakts, kas nav balsojams — par šā 12.panta pilnveidošanu, vai vēlme, kas nav balsojama. Saeima piekrita, ka tiek akceptēts viens cits Spuģa kunga priekšlikums pie šā panta 3.punkta, ja es namaldos. Ja mēs tagad balsojam par 12.pantu, par 13.pantu, kā to ierosina Tomiņa kungs, tad nekas nenotiek. Jo mēs esam otrajā lasījumā. Priekšlikumu, rakstveida priekšlikumu par šā panta izslēgšanu nav. Balsojums ir vispār absurds. Es atzīstu, ka šī norma faktiski ir absurda Kārtības rullī. Jo tagad otrajā lasījumā par šo redakciju nu nav par ko balsot. Labi, otrajā lasījumā mēs to neatbalstām, bet paliek pirmā lasījuma redakcija. Bet tas ir viens pret vienu. Te ir absurda situācija. Un Tomiņa kungs jau otrreiz to mēģina tādā veidā pasniegt, bet faktiski tas ir absurds, kurš acīmredzot, pilnveidojot Kārtības rulli, ir jānovērš. Jo mēs varam balsot tikai konkrētu priekšlikumu. Es saprotu Tomiņa kungu. Viņš izmanto, lūk, šo pretrunu, kas ir pašreiz Kārtības rullī. Paldies!

Sēdes vadītājs. Es atļaušos pateikt, ka Tomiņa kungs ir izstudējis Kārtības rulli un Kārtības rullī tiešām tāds pants ir, un to jau atzina arī deputāts Endziņš, ka tādā veidā šo Kārtības ruļļa pantu var traktēt, jo tur 99.panta otrā daļa skan: “Ja par pantu nav iesniegti priekšlikumi un deputātiem nav iebildumu attiecībā uz šo pantu, par to atsevišķi nebalso.” Un deputāts Tomiņš no šīs redakcijas secina — ja ir iebildumi, tad balso. Un viņš arī iebilst.

Bet varbūt vajadzētu ņemt vērā, ka nākamais pants, vismaz man liekas, katrs nākamais pants kaut ko paplašina un kaut ko paskaidro. Nākamajā pantā ir rakstīts: “Otrajā lasījumā balsojami tikai tie priekšlikumi, kas noteiktā termiņā iesniegti atbildīgajai komisijai vai Saeimas kancelejai un līdz balsošanai nav atsaukti”. Līdz ar to no šā panta var secināt, ka nav priekšlikumu...

Godātie deputāti! Tā kā arī Endziņa kungs, šeit runādams, teica, ka šis ... nu, es nevaru atkārtot, es nedomāju, ka Kārtības rullī ir absurds, un vēl jo vairāk, ja Endziņa kungs vadīja šo komisiju. Es atvainojos, bet šī pretruna šeit ir. Tāpēc vislabāk tomēr būtu laikam, ja mēs balsotu un izšķirtu ar balsojumu, jo citādi laikam šeit nevar. Ja deputātiem nav iebilžu... Bet līdz ar to mēs šo precedentu uzsākam. Mēs jau faktiski iepriekšējā reizē šo precedentu uzsākām, un deputāti vienkārši to nepamanīja. Tomiņa kungs arī iepriekšējā reizē, es neatceros, kurā likumā, pieprasīja balsot par pantu, kurā nebija nekādu priekšlikumu, bet pret kuru viņam kā deputātam bija iebildumi. Līdz ar to tika balsots.

Kamēr Kārtības rullī nav šis jautājums atrisināts, jo tiešām vienā vietā ir runa par pantu, otrā - par priekšlikumiem, šī pretruna ir. Ja deputātam Tomiņam ir iebildes pret 12.pantu, un viņš lūdz balsot 12.pantu, tad mēs varētu balsot par to. Nav iebilžu?

Tad, lūdzu, balsosim! Katrs var balsot, kā viņš vēlas. Jo šeit ir tā kutelīgā situācija. Deputāts Tomiņš iebilst pret 12.panta redakciju. Līdz ar to deputāts Endziņš saka, ka tas ir absurds. Tā iznāk. Par ko balsojam? Sēdes vadītājam ir grūtības par kaut ko aicināt balsot, bet deputāts lūdz balsot par šo pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 5, atturas - 31. Nav kvoruma.

Godātie kolēģi! Tomēr ir jābūt skaidrībai, lai arī nav skaidrības. Jo citādi pēc tam mēs veidosim precedentus, ar kuriem pašiem pēc tam būs zināmas grūtības. Varbūt tiešām ir jāprecizē, par ko mēs balsojam.

Par procedūru - Aivars Endziņš!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Neatkarīgi no tā, vai jūs balsosit “par” vai “pret”, vai “atturas”, un neatkarīgi no tā, vai akceptē otrajā lasījumā šo pantu vai neakceptē, redakcija nemainās. Paliek tas pats, kas ir pirmajā lasījumā. Jo nav taču vispār citas redakcijas, Tomiņa kungs! Tāpat kā nav konkrēta rakstveida priekšlikuma par panta izslēgšanu. Ja mēs balsojam par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu par 8.panta izslēgšanu, tad līdz ar to 8.pants ir izslēgts. Šāda rakstveida priekšlikuma nav. Un balsojami ir tikai tie, kas ir iesniegti rakstveidā, kas ir noteiktajos termiņos iesniegti. Šajā gadījumā Rullis dod iespēju jebkuram deputātam izteikt savas šaubas, tātad izvērst diskusiju par vienu vai otru, bet nevar notikt balsošana par 13.pantu, tur nav neviena priekšlikuma. Ir pirmā lasījuma redakcija un ir tagad šī pati redakcija otrajā lasījumā. Priekšlikums ir pats pants. Un šajā gadījumā nekas nav atkarīgs no tā, vai mēs akceptēsim to otrajā lasījumā, ja akceptēsim - viņš paliek tādā pašā veidā, neakceptēsim - arī paliek tādā pašā veidā. Viens pret vienu. Es paskaidroju vēlreiz. Šajā gadījumā tā vienkārši ir Ruļļa neprecizitāte. Zināmā mērā tā ir absurda norma. Var būt šī diskusija, bet balsošanai vispār nav jēgas.

Sēdes vadītājs. Par procedūru - deputāts Rozentāls, Zemnieku savienība. Lūdzu!

 

A.Rozentāls (LZS). Cienījamie kolēģi! Es gribu glābt Endziņa kunga “mundiera godu” un izteikt savas pārdomas. Šeit nav nekāda absurda. Ja notiek šī likumdošanas veidošanās, kur mēs balsojam iepriekšējos pantos visdažādākajos variantos, iespējas sabalsot ir. Iepriekšējās sesijas, nu, pagājušais gads pierādīja, ka nav vairs līdz trešajam lasījumam iespējams neko labot, jo tādas saskaņošanas un redakcijas komisijas nav. Likums trešajā lasījumā nokļūst tāds, kā to sabalso. Krustām šķērsām. Jo priekšlikumu ir daudz, un, viņus balsojot un nesekojot līdzi, kādreiz paliek arī diezgan daudz pretrunu. Un būtu loģiski, ja šis pants nonāktu pretrunās ar iepriekšpieņemtajiem pantiem. Es saku “ja”, tad tas nav absurds, ja to šobrīd izbalsotu ārā, ja tas būtu trešais lasījums. Varētu arī otrajā tā būt. Tā ka nebūtu absurds, nesaprotams, ja mēs pieņemtu, ka šis pants iepriekšējo balsojumu sabalsošanas rezultātā ir kļuvis pretrunīgs. Tad otrajā lasījumā to varētu izslēgt ārā, un nebūtu šeit nekāda absurda. Šajā situācijā, protams, varbūt tas nav pretrunīgs ar iepriekš pieņemtajiem pantiem, bet, ja otrajā lasījumā to izbalso, līdz ar to faktiski vajadzētu būt iespējai to izņemt.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lieta ir tāda, ka mēs netiksim galā, ja tādā veidā turpināsim, un sēdes vadītājam jāuzņemas gan vaina, gan arī atbildība.

99.pants, otrā daļa. “Ja par pantu nav iesniegti priekšlikumi un deputātiem nav iebildumu attiecībā uz šo pantu, par to atsevišķi nebalso.” Kā sēdes vadītājs es varu tikai divas lietas pieprasīt no deputātiem.

Pirmais iebildums. Tas var būt tādā veidā, ka šo pantu svītrotu. Otrs iebildums — ja tas ir iesniegts rakstveidā. Ja rakstveidā nav iesniegts iebildums, bet tikai paziņo, ka vispār ir iebildums pret šo pantu otrajā lasījumā, tad mēs nonākam tajā situācijā, kurā mēs esam nonākuši. Tad būs pavisam lielas grūtības. Jo tiešām ir ļoti grūti sēdes vadītājam. Tad pasakiet, ko sēdes vadītājam likt uz balsojumu!

Māris Budovskis!

 

M.Budovskis (LNNK). Priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Es tomēr domāju, ka daļēja taisnība varētu būt arī Tomiņa kungam sekojošu apstākļu dēļ. Es domāju, ka ir kaut kādi gadījumi, kuros var parādīties, ka deputāts viena vai otra apstākļa dēļ nav varējis iesniegt labojumu. Un viena vai otra apstākļa dēļ viņš nav varējis izdarīt to, uzrakstīt priekšlikumu pantu izslēgt, par ko tad arī mēs varētu balsot. Tātad paliek vienīgā iespēja tā, ka viņš tanī brīdī, kad zālē mēs izskatām šo jautājumu, viņš atrodas zālē un izsaka savas pretenzijas pret attiecīgo punktu. Līdz ar to viņš tās motivē un lūdz par šo pantu balsot. Bet tādā gadījumā balsojumam ir divas iespējas. Pirmā — vai nu pants tiek akceptēts, kas ir tajā gadījumā, ja viņa iebildes tiek noraidītas; otrajā gadījumā, ja atbalsta viņa iebildes, viņa motīvus, tādā gadījumā par pantu tiek pieteikts, ka pants tiek labots trešajā lasījumā. Un neatkarīgi no tā, vai šajā gadījumā paliek tāda pati redakcija, kāda ir pirmajā lasījumā, es domāju, ka ir jauns kvalitatīvs solis. Nevis formāli paliek pirmā lasījuma teksts, bet parlaments ir nobalsojis par šā izteiktā motīva jēgu un labojumu trešajā lasījumā. Jo citādi, es domāju, šeit nekādā veidā nevar atrisināt patiešām, vismaz uz šodienu. Ja mēs labosim tālāk Kārtības rulli, lūdzu, tādā gadījumā varbūt varētu striktāk šo normu izteikt un to, kas ir šajā 99.panta otrajā daļā, tādā gadījumā var papildināt, ka tikai par tādiem nosacījumiem, kuros ir priekšlikumi, mēs varam balsot. Bet, ja šodien tas tā nav, tad es domāju, ka mums šodien tas arī ir jārespektē. Tāpēc mans domu gājums ir šāds: vai nu mēs akceptējam tā, kā viņš ir, vai noraidām ar Saeimas balsojumu par labojumu trešajā lasījumā pēc deputātu izteiktās motivācijas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Diemžēl es nevaru pieņemt jūsu priekšlikumu, jo tas ir galīgi pretēji Kārtības rullim. Nevaru noraidīt kā labojumu trešajam lasījumam.

Godātie deputāti! Es tomēr palieku pie tā, ka es kā sēdes vadītājs tulkoju: ja deputātam ir iebildumi attiecībā uz šo pantu, tad viņš šos iebildumus iesniedz kā priekšlikumu svītrot šo pantu. Tas ir vienkārši. Varbūt ir kāda atšķirība no Kārtības ruļļa un tālāk mēs nebalsojam, jo sēdes vadītājam rodas dažādas problēmas, kā varētu noformulēt, par ko balsot. Un, ja arī nobalso, tad tālāk — kādā veidā vērtēt šos balsojuma rezultātus? Ar pirmo lasījumu un ar otro lasījumu...

Par Kārtības rulli? Par procedūru? Lūdzu, Aivars Endziņš - par procedūru!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Lai mēs beidzot izkļūtu no šīs situācijas, es vienkārši iepriekšējā reizē skaidroju, kādas būs sekas, bet, ja deputāts Tomiņš uzstāj un viņam ir iebildumi, un viņš grib, lai balsojam, Saeima balso. Bet es atkārtoju vēlreiz: no balsošanas rezultāta nekas nemainās. Ja ir principiāli iebildumi, tad ir kaut kas cits, tad ir vēl cita norma Kārtības rullī. Tas ir 136.pants: “...Pirms balsošanas pēc būtības izšķirami priekšlikumi par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanu un tamlīdzīgi”. Caur 54.pantu. Bet Tomiņa kungs neierosina, viņš ierosina vienkārši tagad balsot, un tas, ko izteica Budovska kungs attiecībā uz nākošo, trešo lasījumu, kad būs kaut kas jānobalso, — priekš tā ir Saeimas stenogramma. Un acīmredzot atbildīgajai komisijai jāņem vērā kritika, kas ir izteikta, iebildumi, bet laikam jau tomēr katram deputātam ir jāiesniedz konkrēti priekšlikumi, kā pilnveidot šo konkrēto normu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Diemžēl... Jā, lūdzu, deputāts Zigurds Tomiņš! Diemžēl es nedzirdēju līdz galam, jo Juridiskā biroja vadītājs izteica savu viedokli.

 

Z.Tomiņš (LZS). Es redzu, ka es esmu sagādājis cienījamiem deputātiem problēmas, par ko es atvainojos, un aizkavējis arī jums laiku. Varbūt sēde jau būtu beigusies, un tāpēc es vairs neuzstāju uz savu priekšlikumu, kaut gan es uzskatu, ka šeit nekādu pretrunu nav, jo likumprojektu mēs balsojām pirmajā lasījumā pēc būtības, pēc koncepcijas un otrajā lasījumā ejam pa pantiem. Un tad vai nu pantus apstiprinām vai izmainām, un, ja neizmainām, tad tos vēlreiz apstiprinām kopumā, ja ir bijuši iebildumi vai priekšlikumi. Un varētu būt arī tā, ka nav bijuši priekšlikumi, un tas būtu sarežģīti — katrreiz visus iebildumus izteikt rakstiski, ja pants kā tāds ir lasījumā un par to ir jābalso, tas ir jāakceptē. Jo pirmajā lasījumā, teikšu vēlreiz, mēs apstiprinām nevis pantus, bet likumprojektu kā tādu pēc būtības, konceptuāli. Un šajā brīdī es vienkārši, lai neaizkavētu jums laiku, noņemu savu priekšlikumu jeb iebildumu attiecībā uz šiem diviem pantiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu referentu tālāk!

 

M.Graudiņš. Par 13. un 14.pantu nav iesniegumu. Tātad 15.pants - “Par licences izsniegšanu.” Es gribu varbūt, ievadot pārrunas, iespējamas debates par šo pantu, vienkārši atgādināt un varbūt pateikties Tomiņa kungam par sava priekšlikuma noņemšanu, jo atcerēsimies arī to, kad mēs balsojam par šiem pantiem un tālāk par atsevišķiem punktiem, ka šīs darba grupas rezultātu radījuši pārstāvji no vairākām frakcijām. Šis likumprojekts pēc savas būtības ir vairāk tehniskas dabas dokuments, nevis politisks dokuments. Un daži balsojumi man liek pārdomāt, vai pietiekami liela vērība tiešām lietas būtībai tiek pievērsta. Piemēram, kad valsts ministra Ozoliņa kunga priekšlikumi, kuri ir redakcionālas dabas, tiek gandrīz nobalsoti un kad patērētāju komiteja, kura pēc būtības ir nepieciešama šajā jomā, tiek nobalsota. Principā, mums vajadzētu vairāk raudzīties, kā uzlabot šo likumprojektu varbūt trešajā lasījumā, ja mūs atsevišķas sadaļas pilnībā neapmierina. Tātad 15.pantā komisija nolēmusi neatbalstīt Spuģa kunga priekšlikumu, kurš gribēja ierobežot licences izsniegšanas termiņu uz pieciem gadiem. Ņemot vērā, ka kapitāla ieguldījumi ir tik milzīgi lieli enerģētikas jomā, bieži vien vairāki desmiti miljonu dolāru nereti pāri par 100 miljoniem dolāru un vairāk, komisija ieteica saglabāt normu, ka licence tiek izsniegta uz 20 gadiem realizēšanai, piedodiet, enerģētikas sadalīšanai un uzglabāšanai, bet realizēšanai uz pieciem gadiem. Tātad ir ierosinājums neatbalstīt Spuģa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Vai kāds uzstāj uz balsojumu? Neuzstāj. Pret komisijas redakciju 15.panta otrajai daļai ir iebildes? Nav. Pieņemta.

Tālāk!

 

M.Graudiņš. Tālāk 16.pantā komisija ir atbalstījusi četrus Spuģa kunga ieteikumus par licences nosacījumiem, un komisija reizē ir ierosinājusi nepieņemt divus priekšlikumus, kuri pēc Tautsaimniecības komisijas lēmuma motivācijas neatbilda kārtīgam juridiskajam noformulējumam un arī bija pārāk plaši un nenoteikti, pārāk izvērsti. Komisija ierosina atbalstīt 10.punktu par uzdevumu enerģijas zudumu samazināšanā pa gadiem, un atbalstīt 11.punktu, izsakot to šādā redakcijā: norādījumus par kurināmā iepirkšanu konkursa kārtībā, kā arī atbalstīt 14.punktu, piedodiet, iznāk visus punktus atbalstīt, izsakot šādā redakcijā: norādījumus par energosistēmas aprīkošanu ar komercnorēķinu energoskaitītājiem.

Sēdes vadītājs. Pret komisijas ierosinājumiem 16. pantā deputātiem ir iebildes? Nav iebilžu. Pieņemts. Lūdzu, nākamais pants!

 

M.Graudiņš. Piedodiet, šajā pašā 15.lappusē 9.punktā bija valsts ministra Ozoliņa kunga ierosinājums par licences pārskatīšanas, grozīšanas un anulēšanas nosacījumiem. Tas bija papildinājums jau esošajam 9.punktam. Komisija uzskatīja to par lieku un neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Formāli es deputātiem prasīju par visu pantu un visiem komisijas priekšlikumiem šajā pantā.

 

M.Graudiņš. Tad es atvainojos, tad jau esam nobalsojuši par to. 17.pants. Komisija ierosina izslēgt 17.pantu sakarā ar to, ka 16.panta 9.punkts jau regulē šo licences nosacījumu grozīšanas kārtību, un līdz ar to arī neatbalsta valsts ministra Ozoliņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

 

M.Graudiņš. 18.pantā komisija ieteikusi daļēji atbalstīt ekonomikas ministra, piedodiet, enerģētikas valsts ministra Ozoliņa kunga redakciju par energoapgādes uzņēmumu licencēšanu siltumenerģijas apgādei.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!

 

M.Graudiņš. 19.pantā komisija ierosina atbalstīt Spuģa kunga priekšlikumu nereglamentēt mazās enerģētikas ražotājus, paceļot megavatus līdz 4000 megavatiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem. Pieņemts.

 

M.Graudiņš. Nākamais priekšlikums ir 23.pantā. Komisija ir ieteikusi atbalstīt Spuģa kunga priekšlikumu izslēgt 23.pantu sakarā ar to, ka licences darbības pārņemšana un pārtraukšana varētu radīt pārāk lielu nenoteiktību ieguldītājiem un ka, ņemot vērā lielās kapitālieguldījumu summas, tas nav varbūt vēlams.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem. Tālāk, lūdzu!

 

M.Graudiņš. 24.pantā komisija ir ieteikusi atbalstīt valsts ministra Ozoliņa kunga priekšlikumus, kuri ir pamatā darba grupas priekšlikumiem, proti, izteikt 1.,2.un 3.punktu redakcijā, kura ir minēta jūsu tabulā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

 

M.Graudiņš. Nākamais priekšlikums ir 31.pantā - “Par tarifu noteikšanas kārtību”. Komisija nolēmusi atbalstīt valsts ministra Ozoliņa priekšlikumu, kas ir principā tāds teorētiskas dabas grozījums, - mainīt vārdu “pietiekamus” ar vārdiem “ekonomiski pamatotus”, lai sabiedrībā nebūtu pārpratumu, ka lielo monopoluzņēmumu peļņa būtu balstīta tikai uz ekonomiski pamatotām summām, nevis uz nenoteiktām pietiekamām summām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

M.Graudiņš. Šī panta ceturtajā daļā Spuģa kungs ir ierosinājis izslēgt sadaļu par energoapgādes uzņēmumu vienošanos ar patērētāju. Tajā vietā komisija ir ieteikusi savu redakciju. Principā šī daļa reglamentē to, ja kāds iedzīvotājs uzbūvē māju, piemēram, mežā, 10 kilometrus no sadales tīkla, tad uzņēmums sarunu ceļā vienojas ar objekta īpašnieku par attiecīgu samaksu nodrošināt elektroenerģijas piegādi šim objektam.

Sēdes vadītājs. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Es aicinu atbalstīt Spuģa kunga priekšlikumu svītrot šo daļu. Ko šī daļa reglamentē gan vecajā redakcijā, gan jaunajā, kuru ir pārveidojusi komisija? Tātad energoapgādes uzņēmums var paaugstināt visas izmaksas patērētājam, ja viņi labprātīgi vienojas. Tātad arī paaugstināt tarifus un visu pārējo, visas celtniecības izmaksas ir rēķinātas šajos izdevumos. Un paaugstināt tarifus. Vai tas ir vajadzīgs, ja patērētājs dzīvo mežā, kā nupat teica referents? Viņš var samaksāt daļu šo celtniecības izdevumu, viņš to var darīt, bet kāds tam sakars ar tarifiem. Nevajag šeit mainīt tarifus, neko ierēķināt šajās enerģētikas izlietošanas izmaksās. Un tāpēc es domāju, ka ir arī zināmi atvieglojumi šādās reizēs. Parasti, ja tiešām, kā Graudiņa kungs saka, cilvēks dzīvo mežā, šeit ir paredzētas valsts subsīdijas elektrolīnijas celtniecībai, piemēram. Un tās visu nosedz. Bet nevar tarifā ieskaitīt celtniecības izmaksas. Šim uzņēmumam ir pašam jādomā, lai viņš celtu lētāk, lai viņš celtu labāk, lai viņš celtu tā, kā viņš spēj, nevis uz patērētāju rēķina palielinātu savus izdevumus. Tātad aicinu atbalstīt Spuģa kunga priekšlikumu šo daļu svītrot.

Sēdes vadītājs. Juris Ozoliņš — enerģētikas valsts ministrs. Lūdzu!

 

J.Ozoliņš (enerģētikas valsts ministrs). Cienītie deputāti! Es lūdzu vēlreiz padomāt par to, ka nekādi brīnumi nenotiek. Ja kaut kas ir uzbūvēts un tas ir maksājis naudu, nevar gaidīt, ka par to kāds cits samaksās. Šis ir gadījums, lai patiešām tarifos netiktu ieslēgts, lai nebūtu pārējiem patērētājiem jāmaksā par kādu ļoti specifisku gadījumu, jo citādi tas ir jāieslēdz automātiski tarifos un jāsamaksā pārējiem patērētājiem. Šeit ir runa par specifiskiem gadījumiem, kur kāds patērētājs vēlas saņemt enerģiju, bet izmaksas ir pietiekoši lielas. Jautājums ir — kādēļ pārējai sabiedrībai par to jāmaksā, tā varbūt ir kaprīze. Ja tie ir plānoti izdevumi, tad jau viņi būs ieplānoti tik tiešām šajos tarifos. Energouzņēmums jau nedzīvo no zila gaisa, viņam nauda nekrīt no debesīm, viņš saņem naudu tikai par to, ko viņš ir realizējis. Šeit nevar notikt brīnumi. Es jums ierosinātu mazliet padomāt par šo mehānismu, jo, ja mēs to izslēdzam, tad jums jādod atbilde, tad varbūt tādi patērētāji nekad nesaņems enerģiju.

Sēdes vadītājs. Vai vēl vēlas kāds runāt? Aivars Endziņš, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ja mēs uzmanīgi izlasām šo ceturto daļu jaunajā redakcijā vai vecajā redakcijā, jaunajā it sevišķi, energoapgādes uzņēmumam ir tiesības vienoties — tās ir līgumiskās attiecības — par papildu izdevumu segšanu. Ja ir šāda vienošanās, tad uz priekšu, lūdzu! Ja patērētājs ir ar mieru segt, viss ir kārtībā, bet, ja mēs šeit šādu normu atstājam, tad te apmēram jau izskan tas, ko teica faktiski ministra kungs, ka faktiski tas radītu priekšnoteikumus, lai to jau iepriekš iekalkulētu šajā tarifā iekšā. Bet te ir tieši tas, kam pievērsa Seiles kundze uzmanību, te ir šī vienošanās, te ir runa par papildu izdevumiem, ja tādi ir. Bet šeit ir vajadzīga vienošanās, tātad šeit būtībā jau tiek izslēgta arī iespēja energoresursiem, energoapgādātājiem, šim apgādes uzņēmumam diktēt patērētājam. Es atbalstītu tomēr šīs panta daļas izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile, lūdzu, otrreiz!

 

A.Seile (LNNK). Šī Endziņa kunga pieminētā it kā demokrātiskā norma uz papīra izskatās labi. Jā, ir energoapgādes uzņēmumam tiesības vienoties. Un, ja nevienosies, tad necels. Un tas ir viss, un tādēļ es lūdzu vēlreiz atbalstīt Spuģa kunga priekšlikumu izslēgt, lai nav šāda iespēja pieļauta. Ja vienosies — vienosies bez ieraksta likumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, debates esam pabeiguši. Vai referents vēlas?

 

M.Graudiņš. Vēlreiz — Tautsaimniecības komisija ir nobalsojusi neatbalstīt Spuģa kunga priekšlikumu un izteikt ceturto daļu pārkārtotā kārtībā, kā stāv rakstīts.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Divi balsojumi. Pirmais balsojums ir — izslēgt 31.panta ceturto daļu. Otrs balsojums — par 31.panta ceturto daļu, kura ir jaunā redakcijā. Jūs izlasījāt, šī redakcija būtiski atšķiras no pirmā lasījuma. Bet pirmais — balsosim par 31.panta ceturtās daļas izslēgšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 17, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad balsosim par komisijas piedāvāto 31.panta ceturtās daļas jauno redakciju. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 3, atturas — 26. Paliek pirmā lasījuma redakcija.

Līdz ar to mēs varam aicināt deputātus balsot par pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 10. Pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

 

M.Graudiņš. Tautsaimniecības komisijas vadība lūdz priekšlikumus iesniegt līdz 1.augustam. Tas ir sešas dienas pēc šodienas. Ja ir iebildumi, mēs varam pagarināt.

Sēdes vadītājs. Mēs pagarināt nevaram. Mēs varam izskatīt konkrētus priekšlikumus. Jūsu priekšlikums — 1.augusts. Lūdzu, Zigurds Tomiņš, Latvijas zemnieku savienība!

 

Z.Tomiņš (LZS). Es tomēr lūgtu cienījamo Saeimu šo termiņu noteikt uz vēlāku laiku, jo, kā mēs zinām, šodien vesela virkne likumprojektu par vērtspapīriem, par biržām, par akciju sabiedrībām un tā tālāk — visi ir noteikti uz 2.datumu. Vienkārši nav iespējams strādāt pie visiem likumprojektiem tādā gadījumā, ja deputāti to vēlas darīt nopietni. Tāpēc es ierosinātu 10.augustu. Nevis tāpēc, ka šis likumprojekts ir mazāk steidzams kā citi, bet iepriekšējiem likumprojektiem priekšlikumu iesniegšanas termiņu mēs jau esam noteikuši īsāku. Un tāpēc šim likumprojektam tomēr lūgums būtu noteikt pietiekošu termiņu, lai varētu sagatavoties. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Tālākais termiņš pirmais jābalso. Lūdzu, deputāts Novakšānovs, Zemnieku savienība!

 

V.Novakšānovs (LZS). Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka Tautsaimniecības komisijā vēl ir viens likums par enerģiju un šis likumprojekts ir jāvirza tālāk Saeimā, lai mēs Tautsaimniecības komisijā varētu strādāt pie šī jaunā, tikko manis nosauktā likumprojekta, mums šim likumprojektam par uzņēmējdarbības regulēšanu ir jāiet pa priekšu. Un es lūdzu jūs, cienījamie deputāti, iesniegt priekšlikumus šim likumprojektam līdz 5. augustam, jo mums ir maz laika.

Sēdes vadītājs. Augustam...

 

V.Novakšānovs. Līdz 5.augustam, jā. Jo mums ir ļoti maz laika, lai mēs varētu vienreiz savest kārtībā šo likumdošanu enerģētikā.

Sēdes vadītājs. Cienītie deputāti! Tagad izsakiet savus priekšlikumus, un tad par katru priekšlikumu piecas minūtes var runāt “par” un “pret”. Anna Seile, jums vēl ir priekšlikums?

 

M.Graudiņš. Tautsaimniecības komisijas vārdā es gribētu noņemt mūsu priekšlikumu un atbalstīt Novakšānova kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. No formālās puses jūs nevarat komisijas vārdā, jo arī es esmu komisijas loceklis. Kā lai es balsoju?

 

M.Graudiņš. Piedodiet, tad es precizēšu. Tautsaimniecības komisijas vadības vārdā...

Sēdes vadītājs. Vai vēl citi priekšlikumi ir? Nav. Balsojam tālāko priekšlikumu, tas ir, tālāko termiņu vispirms. Pirmais — balsosim par 10.augustu, pēc tam — par 5.augustu. Bet tagad var izteikties “par” un “pret”. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Es aicinu jūs balsot par 10.datumu, kuru ierosināja Tomiņa kungs, un aicinu to darīt arī Spuģa kunga vārdā, kurš ir ļoti rūpīgi gatavojis priekšlikumus šim likumprojektam un lūdza mani izteikt šo savu viedokli, par cik viņš ir atvaļinājumā un viņš gribētu izstudēt mūsu šodien nobalsotos priekšlikumus un pats iesniegt savu redakciju trešajam lasījumam. Tātad aicinu balsot par šo 10.datumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Zaščerinskis — Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs, Tautsaimnieku politiskās apvienības deputāts.

 

J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi! Pēc tam, kad likumprojekts tika pieņemts pirmajā lasījumā, izskatīts komisijā un iesniegts Saeimai izskatīšanai otrajā lasījumā, pagājis mēnesis. Ja kāds vēlējās, pa šo laiku priekšlikumus varēja sarakstīt, pārdomāt un pilnīgi iesniegt jebkurā daudzumā. Manuprāt, te ir pašlaik pavisam cits jautājums. Mums tomēr jādomā par to, lai ātrāk mēs virzītu savu darbu uz priekšu, un līdz 5.datumam ir pietiekoši laika cilvēkam, kas grib strādāt, lai šos priekšlikumus iesniegtu un pārdomātu, un mēs tomēr ar visu to nekavētu to procesu, nekavētu likuma pieņemšanas gaitu. Es aicinu atbalstīt 5.datumu.

Sēdes vadītājs. Pēc būtības var četri runāt, jo ir divi priekšlikumi. Lūdzu! Godātie deputāti, es tiešām negribēju izsaukt nekādu tāda veida reakciju. Bet tiešām, Māris Graudiņš, “Latvijas ceļš”. Lūdzu! Un vēl viens var runāt atkarībā no tā, protams, ko teiks Māris Graudiņš.

 

M.Graudiņš (LC). Es vienīgi gribēju piebilst, ka, ja kādam ir žēl deputāta Spuģa, šī lieta jau ar viņu iepriekš ir sarunāta. Viņš atgriežas no prombūtnes svētdienas vakarā un izteica apņemšanos jau līdz otrdienai iesniegt savus priekšlikumus. Tātad, ja mēs nosakām līdz nākamajai piektdienai, tad nav nekādu kavēkļu arī deputātam Spuģim piedalīties šajā procesā. Turklāt ir sarunāts jau ar Pašvaldības komisijas locekļiem sanākt kopā, lai arī tālāk izstrādātu zināmu kompromisu šī likuma pilnveidošanai. Bet tiešām, šis likums “deg”, un ir jābrauc uz priekšu ar viņu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 10.augusts. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 6, atturas — 12. Ir pieņemts priekšlikums — 10.augusts.

 

Saeimas ārkārtas sesiju Prezidijs slēgt nevar, jo ir vēl viens neizskatīts jautājums no dienas kārtības punktiem — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” . Aivars Endziņš — Juridiskās komisijas vadītājs, lūdzu!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Spriežot pēc pēdējā balsojuma, nav pienācīgais deputātu skaits, kas piedalās. Es Juridiskās komisijas vārdā lūgtu noņemt no dienas kārtības šo jautājumu un ārkārtas sesiju līdz ar to slēgt. Juridiskā komisija lems par šo jautājumu — vai ierosināt ārkārtas sēdi vai citādāk rīkoties, bet pašreiz es lūgtu šo jautājumu noņemt no dienas kārtības. Paldies!

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāra biedre Irēna Folkmane pieprasa reģistrāciju. Reģistrējamies! Lūdzu uzklausīt reģistrācijas rezultātus un pēc tam arī... Neuztraucieties deputāti, Gundar Bērziņ, nekādu pārsteigumu nebūs! Viss notiek saskaņā ar Kārtības rulli. Lūdzu, uzmanību!

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Pulksten 18.45 reģistrējās 75 un nereģistrējās 24 deputāti. Nereģistrējās Dzintars Ābiķis, Martijans Bekasovs, Indulis Bērziņš, Vilnis Edvīns Bresis, Imants Daudišs, Oskars Grīgs, Māris Grīnblats, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns... Edvīns Inkēns ir zālē... Jānis Jurkāns, Edvīns Kide, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Aristids Lambergs, Ruta Marjaša, Gunārs Meierovics, Valdis Pavlovskis, Aija Poča, Velta Puriņa, Indra Sāmīte, Juris Sinka, Modris Spuģis, Anita Stankēviča un Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Saeimas ārkārtas sesiju, kuru mēs uzsākām 19.jūlijā, paziņoju par slēgtu. Kārtējā sēde rīt pulksten 9.00.