Ministru kabineta noteikumi Nr.207

Rīgā 2015.gada 28.aprīlī (prot. Nr.22 22.§)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un
Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda
vadības likuma 20.panta 6. un 13.punktu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros" (turpmāk – specifiskais atbalsts) pasākumus "Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana jauniešu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai" un "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros" (turpmāk – pasākumi);

1.2. pasākumu mērķus;

1.3. pasākumiem pieejamo finansējumu;

1.4. prasības projektu iesniedzējiem un sadarbības partneriem;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.7. pasākumu īstenošanas nosacījumus, tai skaitā vienošanās par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus;

1.8. ar valsts atbalsta saņemšanu saistītos nosacījumus.

2. Pasākumu mērķi:

2.1. pasākuma "Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana jauniešu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai" mērķis – sekmēt jauniešu pāreju uz nodarbinātību, jo īpaši, īstenojot darba tirgus prasībām atbilstošu prasmju un iemaņu paaugstināšanas pasākumus un praktiskas pieredzes iegūšanu darbavietā;

2.2. pasākuma "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros" mērķis – paplašināt sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanu, tai skaitā nodrošinot vispārējo pamatprasmju apguvi, profesionālo pilnveidi un tālākizglītību izglītojamiem ieslodzījuma vietās, un nodrošināt izglītojamiem darba tirgum nepieciešamās profesionālās kvalifikācijas ieguvi, kā arī sekmēt to konkurētspēju darba tirgū.

3. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri nemācās un nav nodarbināti, prioritāri atbalstu sniedzot mērķa grupai vecumā no 15–24 gadiem (ieskaitot), tai skaitā:

3.1. pasākuma "Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana jauniešu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai" mērķa grupa:

3.1.1. šo noteikumu 18.1.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros ir jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies kā bezdarbnieki;

3.1.2. šo noteikumu 18.1.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros ir jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies kā bezdarbnieki, bet vienlaikus nav atbalsta saņēmēji Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotajā pasākumā "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros";

3.1.3. šo noteikumu 18.1.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros ir jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies kā bezdarbnieki (galvenokārt jaunieši ar īpašām pazīmēm – piemēram, jaunietim ir bērni, maznodrošinātā statuss) un kuriem nepieciešams nodrošināt apmācības pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, bet kuri vienlaikus nav atbalsta saņēmēji Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotajā pasākumā "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros". Šo noteikumu 18.1.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanā var iesaistīt arī jauniešus, kuru izvēlētā izglītības iestāde atrodas vismaz 20 kilometru attālumā no deklarētās dzīvesvietas, ja Valsts izglītības attīstības aģentūra nepiedāvā izvēlēto profesionālās izglītības programmu, kā arī gadījumā, ja jaunietis nevar iesaistīties šo noteikumu 18.2.1. apakšpunktā minētajā atbalstāmajā darbībā. Piemērotāko profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu nosaka karjeras konsultants jaunieša profilēšanas rezultātā;

3.1.4. šo noteikumu 18.1.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros ir jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem (ieskaitot) ar iegūtu arodizglītību, profesionālo vidējo vai augstāko izglītību, kuri Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēti bezdarbnieka statusā vismaz vienu mēnesi vai mazāk par vienu mēnesi, bet pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas vismaz četrus mēnešus nav strādājuši (nav uzskatāmi par darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu") un iepriekšējais darba stāžs nav bijis ilgāks par 12 mēnešiem bez pārtraukuma, bet vienlaikus nav atbalsta saņēmēji Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotajā pasākumā "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros";

3.1.5. šo noteikumu 18.1.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros ir jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem (ieskaitot), kuri Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies kā bezdarbnieki, bet vienlaikus nav atbalsta saņēmēji Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotajā pasākumā "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros";

3.1.6. šo noteikumu 18.1.6. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros ir jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem (ieskaitot), kuri Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies kā bezdarbnieki un kuri nav ieguvuši profesionālo izglītību vai nav bijuši iepriekš nodarbināti, vai bijuši nodarbināti mazkvalificētos darbos (vienkāršo profesiju darbi atbilstoši Profesiju klasifikatora devītajai pamatgrupai), bet vienlaikus nav atbalsta saņēmēji Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotajā pasākumā "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros";

3.1.7. šo noteikumu 18.1.7. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros ir jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies kā bezdarbnieki, bet vienlaikus nav atbalsta saņēmēji Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotajā pasākumā "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros" un kuri atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

3.1.7.1. ir personas ar invaliditāti;

3.1.7.2. ir bijuši bez darba vismaz sešus mēnešus;

3.1.7.3. nav ieguvuši vispārējo izglītību vai profesionālo kvalifikāciju (Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija) vai ir beiguši pilna laika izglītības programmu ne vēlāk kā pirms diviem gadiem (ieguvuši profesionālo vai augstāko izglītību) un vēl nav ieguvuši pirmo pastāvīgo algoto darbu (nav bijuši uzskatāmi par darba ņēmējiem vai pašnodarbinātiem atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ilgāk par diviem mēnešiem bez pārtraukuma);

3.1.8. šo noteikumu 18.1.8. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros ir jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies kā bezdarbnieki, bet vienlaikus nav atbalsta saņēmēji Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotajā pasākumā "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros" un kuri Nodarbinātības valsts aģentūrā izteikuši vēlmi uzsākt pašnodarbinātību vai uzņēmējdarbību, un kuri atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

3.1.8.1. ir ieguvuši profesionālo vidējo izglītību vai augstāko izglītību uzņēmējdarbības, biznesa vadības vai citā tām pielīdzināmā jomā vai jomā, kurā plānots uzsākt komercdarbību vai pašnodarbinātību;

3.1.8.2. ir apguvuši profesionālās izglītības programmas, kas nodrošina nepieciešamās zināšanas uzņēmējdarbības vadības jomā vai jomā, kurā plānots uzsākt komercdarbību vai pašnodarbinātību;

3.1.8.3. ir ieguvuši profesionālo vidējo izglītību vai augstāko izglītību un apguvuši neformālās izglītības programmu (ne mazāk kā 120 akadēmiskās stundas) ar uzņēmējdarbības vadību saistītā jomā;

3.1.9. šo noteikumu 18.1.9. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros ir jaunieši, kuri iesaistīti šo noteikumu 18.1.2., 18.1.3., 18.1.4., 18.1.6. un 18.1.7. apakšpunktā minētajās atbalstāmajās darbībās;

3.2. pasākuma "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros" mērķa grupa:

3.2.1. šo noteikumu 18.2.1. un 18.2.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību ietvaros ir jaunieši vecumā no 17 līdz 29 gadiem (ieskaitot) (uzņemot atbalstāmajā darbībā):

3.2.1.1. bez iepriekš iegūtas profesionālās kvalifikācijas, kuri var būt reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieki vai darba meklētāji un kuri atbilst šādiem nosacījumiem:

3.2.1.1.1. vienlaikus nav atbalsta saņēmēji Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotā pasākuma "Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana jauniešu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai" ietvaros (izņemot šo noteikumu 18.1.1. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību);

3.2.1.1.2. nav saņēmuši mērķstipendiju šo noteikumu 18.2.1. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību ietvaros vismaz 12 mēnešus pirms uzņemšanas pasākumā "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros" īstenotajās izglītības programmās, izņemot gadījumu, ja izglītības iestādes vai mācību grupas reorganizācijas rezultātā jaunietis ir atskaitīts no izglītības iestādes;

3.2.1.2. ar iepriekš iegūtu profesionālo kvalifikāciju, kas iegūta vismaz 12 mēnešus pirms uzņemšanas pasākumā "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros" īstenotajās izglītības programmās, un kuri atbilst šādiem nosacījumiem:

3.2.1.2.1. var būt reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieki vai darba meklētāji, bet vienlaikus nav atbalsta saņēmēji Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotā pasākuma "Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana jauniešu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai" ietvaros (izņemot šo noteikumu 18.1.1. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību);

3.2.1.2.2. nav saņēmuši mērķstipendiju šo noteikumu 18.2.1. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību ietvaros vismaz 12 mēnešus pirms uzņemšanas pasākumā "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros" īstenotajās izglītības programmās, izņemot gadījumu, ja izglītības iestādes vai mācību grupas reorganizācijas rezultātā jaunietis ir atskaitīts no izglītības iestādes;

3.2.2. šo noteikumu 18.2.2. un 18.2.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību ietvaros ir ieslodzījuma vietās esoši jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot) (uzņemot atbalstāmajā darbībā).

4. Pasākumos neiesaista jauniešus, kuri apgūst pilna laika studiju programmas Augstskolu likuma izpratnē.

5. Pasākumu ietvaros līdz 2018. gada 31. decembrim ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

5.1. iznākuma rādītāji:

5.1.1. bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (atbalstu saņēmušie, dalību uzsākušie) – 19 000;

5.1.2. izglītībā vai apmācībā neiesaistītas neaktīvas personas (atbalstu saņēmušās, dalību uzsākušās) – 9 700;

5.1.3. ilgstošie bezdarbnieki (atbalstu saņēmušie, dalību uzsākušie) –5 700;

5.1.4. Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas atbalstīto pasākumu dalībnieki kopā – 28 700;

5.2. rezultāta rādītāji:

5.2.1. kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās – 12 015;

5.2.2. dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pabeidz Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas atbalstīto intervenci, – 12 920;

5.2.3. dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu (pēc dalības pasākumā), – 11 266;

5.2.4. dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti (pēc dalības pasākumā) – 11 266;

5.2.5. dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un pabeidz Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas atbalstīto intervenci, – 3 420;

5.2.6. dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas (pēc dalības pasākumā), – 2 052;

5.2.7. dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti (pēc dalības pasākumā) – 2 052;

5.2.8. neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pabeidz Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas atbalstīto intervenci, – 6 500;

5.2.9. neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas (pēc dalības pasākumā), – 3 900;

5.2.10. neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti (pēc dalības pasākumā) – 3 900;

5.2.11. dalībnieki, kas piedalās pieaugušo izglītībā, apmācības programmās, kuras pabeidzot tiek iegūta kvalifikācija, mācekļa praksē vai stažēšanās pasākumos sešos mēnešos pēc aiziešanas (pēc dalības pasākumā), – 1 673;

5.2.12. nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas (pēc dalības pasākumā) – 5 826;

5.2.13. pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas (pēc dalības pasākumā) – 80;

5.3. finanšu rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi 63 398 803 euro.

6. Pasākumus īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

7. Atbildīgās iestādes funkcijas pasākumu ietvaros pilda Labklājības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde). Īstenojot pasākumu "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros", atbildīgā iestāde sadarbojas ar Izglītības un zinātnes ministriju. Atbildīgajai iestādei ir tiesības pieprasīt no Izglītības un zinātnes ministrijas informāciju par pasākuma "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros" īstenošanu specifiskā atbalsta mērķa virsuzraudzības veikšanai.

8. Pasākumiem pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 63 398 803 euro, tai skaitā Eiropas Savienības budžeta speciālais piešķīrums Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansēšanai – 29 010 639 euro, Eiropas Sociālā fonda finansējums – 29 229 939 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 4 014 652 euro un privātais līdzfinansējums – 1 143 573 euro, tai skaitā:

8.1. pasākumam "Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana jauniešu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai" pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 33 977 162 euro, tai skaitā Eiropas Savienības budžeta speciālais piešķīrums Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansēšanai – 15 515 561 euro, Eiropas Sociālā fonda finansējums – 15 692 361 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 1 625 667 euro un privātais līdzfinansējums, ko veido šo noteikumu 22.3.2. un 22.6.2. apakšpunktā minētās izmaksas, – 1 143 573 euro;

8.2. pasākumam "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros" pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 29 421 641 euro, tai skaitā Eiropas Savienības budžeta speciālais piešķīrums Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansēšanai – 13 495 078 euro, Eiropas Sociālā fonda finansējums – 13 537 578 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 388 985 euro.

9. Maksimālais attiecināmais Eiropas Savienības budžeta speciālais piešķīrums Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansēšanai nepārsniedz 45,76 procentus no specifiskā atbalsta kopējā attiecināmā finansējuma, un maksimālais attiecināmais Eiropas Sociālā fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 46,10 procentus no specifiskā atbalsta kopējā attiecināmā finansējuma, tai skaitā:

9.1. pasākumā "Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana jauniešu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai" maksimālais attiecināmais Eiropas Savienības budžeta speciālais piešķīrums Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansēšanai nepārsniedz 45,66 procentus no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas, maksimālais attiecināmais Eiropas Sociālā fonda finansējuma apmērs minētā pasākuma projektam nepārsniedz 46,19 procentus no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas (tai skaitā ievērojot šo noteikumu 41. punktā minēto);

9.2. pasākumā "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros" maksimālais attiecināmais Eiropas Savienības budžeta speciālais piešķīrums Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansēšanai nepārsniedz 45,87 procentus no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas, maksimālais attiecināmais Eiropas Sociālā fonda finansējuma apmērs minētā pasākuma projektam nepārsniedz 46,01 procentu no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas (tai skaitā ievērojot šo noteikumu 41. punktā minēto).

10. Pasākumu ietvaros radušās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās ne agrāk kā 2014. gada 1. janvārī.

11. Pasākumu projektu minimālā attiecināmo izmaksu kopsumma nav ierobežota. Maksimālā attiecināmo izmaksu kopsumma ir šāda:

11.1. pasākuma "Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana jauniešu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai" projektam – 33 977 162 euro;

11.2. pasākuma "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros" projektam – 29 421 641 euro.

12. Projekta iesniedzējs:

12.1. pasākumā "Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana jauniešu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai" ir tiešās pārvaldes iestāde, kas saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumu īsteno valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā, – Nodarbinātības valsts aģentūra;

12.2. pasākumā "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros" ir tiešās pārvaldes iestāde, kas saskaņā ar nolikumu īsteno valsts politiku izglītības, zinātnes un inovāciju jomā un nodrošina Izglītības un zinātnes ministrijas atbildībā esošo valsts, Eiropas Savienības politiku un ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu programmu, projektu un iniciatīvu īstenošanu un uzraudzību, – Valsts izglītības attīstības aģentūra.

13. Valsts izglītības attīstības aģentūra pasākumā "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros" šo noteikumu 18.2.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īsteno sadarbībā ar valsts, pašvaldību un atvasinātu publisku personu dibinātajām profesionālās izglītības iestādēm un koledžām.

14. Profesionālās izglītības iestāžu un koledžu izvēlē Valsts izglītības attīstības aģentūra ievēro šādus kritērijus:

14.1. profesionālās izglītības iestāde un koledža īsteno licencētu profesionālās izglītības programmu;

14.2. profesionālās izglītības iestādei un koledžai ir atbilstošs materiāltehniskais nodrošinājums attiecīgās profesionālās izglītības programmas īstenošanai;

14.3. ir saņemts izglītības iestādes dibinātāja un Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes saskaņojums par profesionālās izglītības programmas īstenošanu projekta ietvaros.

15. Valsts izglītības attīstības aģentūrai ir pienākums projekta iesniegumā pamatot sadarbības partneru izvēli, norādot konkrēto sadarbības partneru iesaistes mehānismu, nepieciešamību un to kompetences atbilstību plānotajām atbalstāmajām darbībām, kā arī ar katru sadarbības partneri noslēgt sadarbības līgumu par sadarbību atbalstāmo darbību īstenošanā. Sadarbības līgumā iekļauj informāciju saskaņā ar normatīvo aktu par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, kā arī vismaz šādus nosacījumus:

15.1. finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru tiesības un pienākumus pasākuma īstenošanā;

15.2. sadarbības partneru pienākumu piedalīties šo noteikumu 18.2.1. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanā;

15.3. maksājumu veikšanas kārtību šo noteikumu 18.2.1. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai un attiecināmo tiešo un netiešo izmaksu segšanai;

15.4. pārskatu un citas informācijas iesniegšanas kārtību un termiņus.

16. Projektu iesniegumus sagatavo un iesniedz saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām.

17. Sadarbības iestāde lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem mēneša laikā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma, kas noteikts projektu iesniegumu atlases nolikumā.

18. Pasākumu ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

18.1. pasākuma "Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana jauniešu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai" īstenošanai:

18.1.1. darba meklēšanas atbalsta pasākumi, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi un karjeras konsultācijas šo noteikumu 3.1.1. apakšpunktā minētajai mērķa grupai, tai skaitā:

18.1.1.1. bezdarbnieka individuālā darba meklēšanas plāna izstrāde, bezdarbnieka profilēšana (klasifikācija secīgai iesaistei aktīvajos nodarbinātības pasākumos), piemērota darba noteikšana, informēšana par darba meklēšanas metodēm, darba meklēšanas pienākuma izpildes pārbaude un citi pasākumi, kas veicina aktīvu darba meklēšanu un iekļaušanos darba tirgū;

18.1.1.2. karjeras konsultācijas, kas palīdz izvēlēties turpmāko darbības jomu vai apmācību virzienu atbilstoši jauniešu interesēm, vēlmēm un pieprasījumam darba tirgū;

18.1.1.3. konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi, kas ietver individuālās konsultācijas un grupu nodarbības (kursi, semināri, lekcijas un citas nodarbības) darba meklēšanas metožu apguvei, psiholoģiskajam atbalstam un darba tirgum nepieciešamo pamatprasmju un iemaņu apguvei, tai skaitā darba tiesisko attiecību veidošanā, darba tiesībās un darba aizsardzībā;

18.1.2. neformālās izglītības programmu īstenošana šo noteikumu 3.1.2. apakšpunktā minētajai mērķa grupai, tai skaitā mainīgajām darba tirgus prasībām atbilstošu sistematizētu sociālo un profesionālo pamatprasmju apguve, noslēguma pārbaudījumu organizēšana (tai skaitā valsts valodas prasmes pārbaudes un transportlīdzekļu un traktortehnikas vadītāja kvalifikācijas iegūšanas eksāmeni). Jaunietim pēc neformālās izglītības programmu apguves izsniedz apliecinājumu par neformālās izglītības programmas apguvi;

18.1.3. profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošana šo noteikumu 3.1.3. apakšpunktā minētajai mērķa grupai:

18.1.3.1. profesionālās tālākizglītības programmu apguve, kas dod iespēju jaunietim iegūt profesionālo kvalifikāciju (pēc attiecīgās programmas apguves jaunietis kārto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, un jaunietim, kurš nokārtojis profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, saskaņā ar profesionālās izglītības ieguvi regulējošajiem normatīvajiem aktiem izsniedz profesionālās kvalifikācijas apliecību);

18.1.3.2. profesionālās pilnveides izglītības programmu apguve, kas jaunietim dod iespēju pilnveidot savu profesionālo meistarību un apgūt mainīgajām darba tirgus prasībām atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes (jaunietim saskaņā ar profesionālās izglītības ieguvi regulējošajiem normatīvajiem aktiem izsniedz apliecību par profesionālās pilnveides izglītības ieguvi);

18.1.4. pirmās darba pieredzes jaunietim ieguve šo noteikumu 3.1.4. apakšpunktā minētajai mērķa grupai, kas vērsta uz jauniešu integrēšanu darba tirgū, vienlaikus veicinot pastāvīgas darbavietas izveidi un jauniešu pastāvīgu nodarbinātību;

18.1.5. darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā šo noteikumu 3.1.5. apakšpunktā minētajai mērķa grupai, tai skaitā atbalsta sniegšana jauniešu darbam sabiedrības labā, kas veicina biedrību un nodibinājumu statūtos noteikto funkciju nodrošināšanu un vērsta uz jauniešu aktivitātes veicināšanu sabiedrības labā, neveicot saimniecisko darbību komerciāliem mērķiem, kas kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, bez nolūka gūt peļņu;

18.1.6. darbnīcas jauniešiem šo noteikumu 3.1.6. apakšpunktā minētajai mērķa grupai, kas dod iespēju jauniešiem vienā vai vairākās izglītības iestādēs iepazīt kopskaitā trīs profesionālās izglītības programmas;

18.1.7. subsidētās darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem (pasākumi noteiktām personu grupām) šo noteikumu 3.1.7. apakšpunktā minētajai mērķa grupai, kas paredz sekmēt mērķa grupas iekļaušanos sabiedrībā, konkurētspēju un iekārtošanos pastāvīgā darbā, pilnveidojot jauniešu darba prasmes un iemaņas;

18.1.8. atbalsts pašnodarbinātības vai uzņēmējdarbības uzsākšanai šo noteikumu 3.1.8. apakšpunktā minētajai mērķa grupai, tai skaitā konsultatīvie un finanšu atbalsta pasākumi pašnodarbinātības vai komercdarbības uzsākšanai, kas palīdz jauniešiem uzsākt komercdarbību vai pašnodarbinātību un veiksmīgi darboties izvēlētajā jomā ne mazāk kā divus gadus;

18.1.9. atbalsts jauniešu reģionālajai mobilitātei, tai skaitā atlīdzība transporta izdevumu segšanai braucieniem no deklarētās dzīvesvietas uz darba vai apmācību vietu un atpakaļ un ar dzīvojamās telpas īri vai dzīvošanu dienesta viesnīcā saistīto izdevumu kompensācija (nosakot atlīdzības apmēru par dzīvojamo telpu īri vai dzīvošanu dienesta viesnīcā, ņem vērā arī transporta izmaksas vienam braucienam mēnesī no deklarētās dzīvesvietas uz darba vai apmācību vietu un atpakaļ):

18.1.9.1. pirmajos četros mēnešos, ja jaunietis piedalās šo noteikumu 18.1.4. un 18.1.7. apakšpunktā minētajās atbalstāmajās darbībās;

18.1.9.2. atbilstoši apmācību ilgumam, ja jaunietis piedalās šo noteikumu 18.1.2. un 18.1.3. apakšpunktā minētajās atbalstāmajās darbības;

18.1.9.3. atbilstoši apmācību ilgumam, ja jaunietis piedalās šo noteikumu 18.1.6. apakšpunktā minētajā atbalstāmajā darbībā, piešķirot atbalstu tikai transporta izdevumu segšanai braucieniem uz apmācību vietu un atpakaļ;

18.1.10. jauniešu informēšana un piesaiste dalībai pasākumā;

18.1.11. projekta īstenošanas personāla apmācība darbam ar šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minēto mērķa grupu;

18.2. pasākuma "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros" īstenošanai:

18.2.1. sākotnējās profesionālās izglītības programmu otrā un trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguve viena vai pusotra mācību gada laikā, tai skaitā programmu pielāgošana atbilstoši mērķa grupas vajadzībām, un mērķstipendijas piešķiršana šo noteikumu 3.2.1. apakšpunktā minētajai mērķa grupai;

18.2.2. izglītības programmu īstenošana šo noteikumu 3.2.2. apakšpunktā minētajai mērķa grupai vispārējo pamatprasmju apguvei, tai skaitā programmu pielāgošana atbilstoši mērķa grupas vajadzībām, profesionālajai tālākizglītībai un profesionālajai pilnveidei;

18.2.3. karjeras atbalsta pasākumi šo noteikumu 3.2.1. un 3.2.2. apakšpunktā minētajai mērķa grupai;

18.2.4. jauniešu informēšana un piesaiste dalībai pasākumā;

18.3. informācijas un publicitātes pasākumi par projektu īstenošanu;

18.4. projektu vadība.

19. Pasākumu ietvaros plāno šādas izmaksas:

19.1. tiešās attiecināmās izmaksas:

19.1.1. tiešās personāla izmaksas;

19.1.2. tiešās mērķa grupas nodrošinājuma izmaksas;

19.1.3. tiešās projektu īstenošanas izmaksas;

19.2. netiešās attiecināmās izmaksas;

19.3. neparedzētās izmaksas.

20. Šo noteikumu 19.1.1. apakšpunktā minētās tiešās personāla izmaksas ietver finansējuma saņēmēja projektu īstenošanas personāla izmaksas un finansējuma saņēmēja vadības personāla atlīdzības izmaksas atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam, izņemot virsstundas. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze. Šo noteikumu 19.1.1. apakšpunktā minētajās izmaksās netiek ietvertas šo noteikumu 22.10.1. un 22.10.2. apakšpunktā minētās sadarbības partneru projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, kuras ir noteiktas, piemērojot vienas vienības izmaksu metodi.

21. Šo noteikumu 19.1.2. apakšpunktā minētās tiešās mērķa grupas nodrošinājuma izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:

21.1. izmaksas šo noteikumu 18.1.8. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai, ko finansējuma saņēmējs dotācijas veidā piešķir jaunietim:

21.1.1. vienreizēja komercdarbības dotācija jaunietim, ar kuru Nodarbinātības valsts aģentūra noslēgusi līgumu par biznesa plāna īstenošanu. Dotācijas apmērs viena biznesa plāna īstenošanai nepārsniedz 3 000 euro;

21.1.2. dotācija ikmēneša ienākumiem biznesa plāna īstenošanas sākumposmā (pirmajos sešos mēnešos) jauniešiem, ar kuriem Nodarbinātības valsts aģentūra noslēgusi līgumu par biznesa plāna īstenošanu. Ikmēneša dotāciju jaunietim piešķir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā;

21.2. izmaksas šo noteikumu 18.1.9. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai, kuras sedz finansējuma saņēmējs, – finanšu atlīdzība šo noteikumu 3.1.9. apakšpunktā minētajiem jauniešiem transporta izdevumu segšanai braucieniem no deklarētās dzīvesvietas uz darba vai apmācību vietu un atpakaļ un ar dzīvojamās telpas īri vai dzīvošanu dienesta viesnīcā saistīto izdevumu kompensācijai šādā kārtībā:

21.2.1. par apmācību pirmo mēnesi avansu 100 euro apmērā, ko izmaksā piecu darbdienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu;

21.2.2. par nākamajiem apmācību mēnešiem ikmēneša finanšu atlīdzība nepārsniedz 100 euro mēnesī, un to aprēķina, ņemot vērā katrā mēnesī radušās faktiskās ar dzīvojamās telpas īri vai dzīvošanu dienesta viesnīcā saistīto izdevumu izmaksas, no kurām proporcionāli katru mēnesi tiek atskaitīts pirmajā mēnesī saņemtās finanšu atlīdzības summas atlikums, ja ar dzīvojamās telpas īri vai dzīvošanu dienesta viesnīcā saistītie izdevumi un transporta izdevumi ir bijuši mazāki par 100 euro mēnesī;

21.2.3. par darba tiesisko attiecību pirmo mēnesi avansu 145 euro apmērā, ko izmaksā piecu darbdienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu;

21.2.4. par nākamajiem trim darba tiesisko attiecību mēnešiem ikmēneša finanšu atlīdzība nepārsniedz 85 euro mēnesī, un to aprēķina, ņemot vērā katrā mēnesī radušās faktiskās ar dzīvojamās telpas īri vai dzīvošanu dienesta viesnīcā saistīto izdevumu izmaksas, no kurām proporcionāli katru mēnesi tiek atskaitīts pirmajā mēnesī saņemtās finanšu atlīdzības summas atlikums, ja ar dzīvojamās telpas īri vai dzīvošanu dienesta viesnīcā saistītie izdevumi un transporta izdevumi ir bijuši mazāki par 145 euro mēnesī.

22. Šo noteikumu 19.1.3. apakšpunktā minētās tiešās projektu īstenošanas izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:

22.1. izmaksas šo noteikumu 18.1.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai:

22.1.1. pakalpojumu (uzņēmuma līguma) izmaksas konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu īstenošanai;

22.1.2. pakalpojuma (uzņēmuma līguma) izmaksas informatīvi metodisko materiālu sagatavošanai, kā arī karjeras konsultācijām un konkurētspējas paaugstināšanas pasākumiem nepieciešamo izdales materiālu izstrādei;

22.1.3. pakalpojuma (uzņēmuma līguma) izmaksas ar darba meklēšanas atbalsta pasākumu īstenošanu saistīto izdales materiālu sagatavošanai;

22.2. izmaksas šo noteikumu 18.1.2. un 18.1.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai:

22.2.1. izmaksas, ko finansējuma saņēmējs dotācijas veidā piešķir izglītības iestādei:

22.2.1.1. apmācību izmaksas (apmācību kupona izmaksas) atbilstoši kārtībai un apmēram, kas noteikts normatīvajos aktos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem;

22.2.1.2. stipendija atbilstoši normatīvajiem aktiem par bezdarbnieka stipendiju profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un neformālās izglītības ieguves laikā;

22.2.1.3. vienreizēja dotācija iekārtu un aprīkojuma iegādei, kā arī tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanai un iegādei, lai pielāgotu mācību vietas jauniešiem ar invaliditāti. Dotāciju piešķir atbilstoši izglītības iestādes iesniegtajai mācību vietas pielāgošanas tāmei, kura atbilst ergoterapeita atzinumam, bet ne vairāk kā 711 euro vienas mācību vietas pielāgošanai;

22.2.1.4. specializētā transporta izmaksas jaunietim ar invaliditāti, ievērojot normatīvos aktus par pabalsta apmēru transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību;

22.2.2. pakalpojuma (uzņēmuma līguma) izmaksas par ergoterapeitu, surdotulku vai citu speciālistu pakalpojumiem pasākumos iesaistītajiem jauniešiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem;

22.3. izmaksas šo noteikumu 18.1.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai:

22.3.1. izmaksas, ko finansējuma saņēmējs dotācijas veidā piešķir darba devējam:

22.3.1.1. atlīdzības (ikmēneša darba alga) izmaksas jaunietim par normālo darba laiku pirmo sešu mēnešu periodā 160 euro apmērā proporcionāli mēnesī nostrādātajām dienām (jaunietim ar invaliditāti – 240 euro apmērā);

22.3.1.2. atlīdzības (ikmēneša darba alga) izmaksas jaunietim par normālo darba laiku atlikušo sešu mēnešu periodā 100 euro apmērā proporcionāli mēnesī nostrādātajām dienām (jaunietim ar invaliditāti – 200 euro apmērā);

22.3.1.3. atlīdzības (ikmēneša darba alga) izmaksas darba vadītājam, kas strādā ar darbā pieņemtajiem jauniešiem, par laiku, kādā darba devējam ir pienākums nodrošināt darba vadītāju, proporcionāli jaunieša nostrādātajām dienām mēnesī. Par jauniešu darba vadīšanu ik mēnesi piešķir dotāciju 50 procentu apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra. Viens darba vadītājs var vadīt darbu ne vairāk kā diviem jauniešiem;

22.3.1.4. normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm paredzēto veselības pārbaužu izmaksas;

22.3.1.5. vienreizēja dotācija iekārtu un aprīkojuma iegādei, kā arī tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanai un iegādei (tai skaitā piegādes un uzstādīšanas izmaksas), lai pielāgotu darba vietas jauniešiem ar invaliditāti. Dotāciju piešķir atbilstoši darba devēja iesniegtajai darba vietas pielāgošanas tāmei, kura atbilst ergoterapeita atzinumam, bet ne vairāk kā 711 euro vienas darba vietas pielāgošanai;

22.3.1.6. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no algas dotācijas daļas, ko Nodarbinātības valsts aģentūra līdzfinansē par pasākumā iesaistītajiem jauniešiem, ja darba devējs, kas noslēdzis līgumu par pasākuma īstenošanu, ir biedrība vai nodibinājums, kura darbības mērķis ir atbalsta sniegšana personām ar invaliditāti un kurš nodarbina jauniešus šādās profesijās – asistents vai pavadonis personām ar invaliditāti, surdotulks, latviešu nedzirdīgo zīmju valodas tulks, interešu pulciņa audzinātājs un speciālais pedagogs personām ar invaliditāti –, vai ja darba devējs ir biedrība vai nodibinājums, kura statūtos paredzēta atbalsta sniegšana personām ar redzes invaliditāti. Kopējais jauniešu skaits nepārsniedz 50 procentus no kopējā biedrībā vai nodibinājumā nodarbināto skaita;

22.3.1.7. normatīvajos aktos par darba aizsardzības prasībām, lietojot individuālos līdzekļus, paredzēto individuālo aizsardzības līdzekļu izmaksas ne vairāk kā 50 euro apmērā vienam jaunietim, uzsākot darbu;

22.3.2. izmaksas šo noteikumu 18.1.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai, kuras sedz darba devējs:

22.3.2.1. ikmēneša darba algas daļa (līdzfinansējums) tādā apmērā, lai kopā ar dotāciju jaunieša darba alga sasniegtu vismaz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru par normālo darba laiku;

22.3.2.2. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par pasākumā iesaistītajiem jauniešiem (izņemot šo noteikumu 22.3.1.6. apakšpunktā minēto);

22.3.3. pakalpojuma (uzņēmuma līguma) izmaksas par ergoterapeita un surdotulka pakalpojumu sniegšanu, ja tā vienīgais uzdevums ir palīdzība jaunietim ar invaliditāti atbilstoši nosacījumiem, kas noteikti normatīvajos aktos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem;

22.3.4. sludinājuma izmaksas plašsaziņas līdzekļos darba devēju piesaistei;

22.4. izmaksas šo noteikumu 18.1.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai:

22.4.1. izmaksas, ko finansējuma saņēmējs dotācijas veidā piešķir darba devējam:

22.4.1.1. ikmēneša stipendija jaunietim 90 euro apmērā proporcionāli mēnesī nostrādātajām dienām;

22.4.1.2. normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm paredzēto veselības pārbaužu izmaksas jaunietim;

22.4.2. nelaimes gadījumu apdrošināšanas izmaksas;

22.4.3. sludinājuma izmaksas plašsaziņas līdzekļos darba devēju piesaistei;

22.5. izmaksas šo noteikumu 18.1.6. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai, ko finansējuma saņēmējs dotācijas veidā piešķir izglītības iestādei:

22.5.1. ikmēneša stipendija jaunietim 56,91 euro apmērā un jaunietim ar invaliditāti 85,37 euro apmērā proporcionāli dienu skaitam, kad jaunietis iesaistījies atbalstāmajā darbībā;

22.5.2. apmācību (uzņēmuma līguma) izmaksas atbalstāmās darbības īstenošanai (iepazīstināšana ar jaunieša izvēlētajai profesionālās izglītības programmai nepieciešamajām teorētiskajām un praktiskajām pamatzināšanām, praktiska ievirze jaunieša izvēlētajā profesionālās izglītības programmā un jaunieša izmitināšana dienesta viesnīcā), nepārsniedzot kopā 570 euro par jaunieša dalību pasākumā, ko aprēķina proporcionāli mēnesī nodrošinātām viena jaunieša iesaistes dienām atbalstāmajā darbībā;

22.6. izmaksas šo noteikumu 18.1.7. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai:

22.6.1. izmaksas, ko finansējuma saņēmējs dotācijas veidā piešķir darba devējam:

22.6.1.1. atlīdzības (ikmēneša darba alga) izmaksas šo noteikumu 3.1.7.2. un 3.1.7.3. apakšpunktā minētā jaunieša nodarbināšanai. Ikmēneša dotāciju piešķir 50 procentu apmērā no algu izmaksām par laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus pēc pieņemšanas darbā, ievērojot, ka ikmēneša dotācijas apmērs nedrīkst pārsniegt valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru;

22.6.1.2. atlīdzības (ikmēneša darba alga) izmaksas, nodarbinot šo noteikumu 3.1.7.1. apakšpunktā minēto jaunieti ar invaliditāti. Dotācija nav lielāka par valstī noteiktās pusotras minimālās mēneša darba algas apmēru vai tā ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, ja jaunieti plānots nodarbināt mazkvalificētos darbos (vienkāršo profesiju darbi atbilstoši Profesiju klasifikatora devītajai pamatgrupai). Atlīdzības (ikmēneša darba alga) izmaksas jaunieša ar invaliditāti nodarbināšanai ir algu izmaksas par laiku, kas nepārsniedz 24 mēnešus pēc pieņemšanas darbā;

22.6.1.3. atlīdzības (piemaksa vai ikmēneša darba alga, ja ir noslēgts darba līgums par darba vadītāja pienākumu izpildi) izmaksas darba vadītājam – 50 procentu apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra. Nodarbinātības valsts aģentūra izmaksas, kas saistītas ar darba vadītāju nodrošināšanu, sedz par laiku, kādā darba devējam ir pienākums nodrošināt darba vadītāju, proporcionāli jaunieša nostrādātajām dienām mēnesī. Viens darba vadītājs var vadīt darbu ne vairāk kā diviem jauniešiem;

22.6.1.4. vienreizēja dotācija iekārtu un aprīkojuma iegādei, kā arī tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanai un iegādei (tai skaitā piegādes un uzstādīšanas izmaksas), lai pielāgotu darba vietas jauniešiem ar invaliditāti. Dotāciju piešķir atbilstoši darba devēja iesniegtajai darba vietas pielāgošanas tāmei, kura atbilst ergoterapeita atzinumam, bet ne vairāk kā 711 euro apmērā par vienas darba vietas pielāgošanu;

22.6.1.5. normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm paredzēto veselības pārbaužu izmaksas bezdarbniekam ar invaliditāti;

22.6.1.6. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no algas dotācijas daļas, ja darba devējs ir biedrība vai nodibinājums, kura darbības mērķis ir atbalsta sniegšana personām ar invaliditāti un kurš nodarbina jauniešus šādās profesijās – asistents vai pavadonis personām ar invaliditāti, surdotulks, latviešu nedzirdīgo zīmju valodas tulks, interešu pulciņa audzinātājs un speciālais pedagogs personām ar invaliditāti –, vai ja darba devējs ir biedrība vai nodibinājums, kura statūtos paredzēta atbalsta sniegšana personām ar redzes invaliditāti. Kopējais jauniešu skaits nepārsniedz 50 procentus no kopējā biedrībā vai nodibinājumā nodarbināto skaita;

22.6.2. izmaksas šo noteikumu 18.1.7. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai, ko sedz darba devējs:

22.6.2.1. ikmēneša darba algas daļa (līdzfinansējums) tādā apmērā, lai kopā ar dotāciju jaunieša darba alga sasniegtu vismaz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru;

22.6.2.2. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par pasākumā iesaistītajiem jauniešiem (izņemot šo noteikumu 22.6.1.6. apakšpunktā minēto);

22.6.3. pakalpojuma (uzņēmuma līguma) izmaksas par ergoterapeita un surdotulka pakalpojumu sniegšanu, ja tā vienīgais uzdevums ir palīdzība jaunietim ar invaliditāti atbilstoši nosacījumiem, kas noteikti normatīvajos aktos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem;

22.6.4. pakalpojuma (uzņēmuma līguma) izmaksas par atbalsta personu darbā ar jauniešiem ar garīga rakstura traucējumiem, ja tās vienīgais uzdevums ir palīdzība jaunietim ar invaliditāti. Atbalsta personu piesaistes izmaksas nepārsniedz 4,50 euro par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu, nepārsniedzot 40 darba stundas nedēļā, proporcionāli šo noteikumu 3.1.7.1. apakšpunktā minēto jauniešu nostrādāto stundu skaitam;

22.6.5. sludinājuma izmaksas plašsaziņas līdzekļos darba devēju piesaistei;

22.7. pakalpojuma (uzņēmuma līguma) izmaksas biznesa plānu sagatavošanā, izvērtēšanā, īstenošanā un uzraudzībā iesaistītajiem ekspertiem un konsultantiem šo noteikumu 18.1.8. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

22.8. izmaksas mērķa grupas informēšanas pasākumiem šo noteikumu 18.1.10. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai, tai skaitā konferencēm, semināriem, izstādēm, drukātiem materiāliem, kā arī informācijas ievietošanai nacionālajos un reģionālajos plašsaziņas līdzekļos, ne vairāk kā 50 000 euro apmērā (izmaksas uzskaita un finansē šo noteikumu 41. punktā minētajā kārtībā);

22.9. pakalpojuma (uzņēmuma līguma) izmaksas šo noteikumu 18.1.11. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai (izmaksas uzskaita un finansē šo noteikumu 41. punktā minētajā kārtībā);

22.10. izmaksas šo noteikumu 18.2.1. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai:

22.10.1. izmaksas, ko finansējuma saņēmējs dotācijas veidā piešķir profesionālās izglītības iestādei vai koledžai izglītības programmu īstenošanai un kam piemēro vienas vienības izmaksu metodi:

22.10.1.1. projekta īstenošanā iesaistīto pedagogu un pārējā pedagoģiskā personāla darba samaksa, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

22.10.1.2. profesionālās izglītības iestāžu projekta īstenošanai nepieciešamo telpu apsaimniekošanas izmaksas (apkure, elektrība, ūdensapgāde, apsaimniekošanas pakalpojumi);

22.10.1.3. pakalpojumu izmaksas (interneta, pasta pakalpojumu un telekomunikācijas izmaksas);

22.10.1.4. mācību līdzekļu, materiālu, datorprogrammu, grāmatu, žurnālu, kancelejas preču izmaksas, tās nosakot atbilstoši projektā iesaistītajam izglītojamo skaitam izglītības iestādē attiecīgajā mācību gadā;

22.10.1.5. inventāra izmaksas, ja tā vērtība nepārsniedz 213 euro par vienību un kalpošanas laiks ir mazāks par gadu;

22.10.1.6. ar mācību procesu saistītu braucienu izdevumi (apmeklējot profesionālās izglītības programmu īstenošanas vietas, profesionālās izstādes, organizējot ekskursijas nozares uzņēmumos);

22.10.1.7. izdevumi kvalifikācijas prakses organizēšanai prakses vietā, nepārsniedzot 7,11 euro dienā uz vienu izglītojamo;

22.10.1.8. izdevumi kultūrizglītībai un sportam;

22.10.1.9. to projektā iesaistīto izglītojamo uzturēšanas izmaksas, kuri dzīvo dienesta viesnīcā (apkure, elektrība, ūdensapgāde, apsaimniekošanas pakalpojumi, izņemot šo noteikumu 22.10.3.2. apakšpunktā minēto gadījumu);

22.10.2. izmaksas, ko finansējuma saņēmējs dotācijas veidā piešķir profesionālās izglītības iestādei vai koledžai izglītības programmu īstenošanā iesaistītajam atbalsta personālam un kam piemēro vienas vienības izmaksu metodi:

22.10.2.1. projekta īstenošanā iesaistīto profesionālās izglītības iestāžu un koledžu projekta koordinatoru darba samaksa, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

22.10.2.2. projekta īstenošanā iesaistīto profesionālās izglītības iestāžu un koledžu projekta grāmatvežu darba samaksa, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

22.10.3. pārējās izmaksas (papildus šo noteikumu 22.10.1. un 22.10.2. apakšpunktā noteiktajam), ko finansējuma saņēmējs dotācijas veidā piešķir profesionālās izglītības iestādei vai koledžai:

22.10.3.1. izdevumi dalībai nozaru pārstāvju organizētās izstādēs un konkursos;

22.10.3.2. izglītojamā ceļa izdevumi uz kvalifikācijas prakses vietu un izdevumi par naktsmītni kvalifikācijas prakses laikā, kas nepārsniedz 71 euro mēnesī vienam izglītojamam;

22.10.3.3. civiltiesiskā apdrošināšana uz kvalifikācijas prakses laiku;

22.10.3.4. normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm paredzēto veselības pārbaužu izmaksas izglītojamiem;

22.10.3.5. profesionālās izglītības iestādes vai koledžas pedagoga – prakses vadītāja – darba braucienu un komandējumu izmaksas, tai skaitā kvalifikācijas prakses pārbaudei;

22.10.3.6. vispārizglītojošo STEM (zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) priekšmetu pedagogu darba samaksa, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, un mācību līdzekļu izmaksas, lai nodrošinātu mērķa grupas dalībnieku zināšanu līmeņa atbilstību attiecīgās profesionālās izglītības programmas apguves prasībām;

22.10.3.7. mērķstipendiju izmaksas šo noteikumu 3.2.1. apakšpunktā noteiktajai mērķa grupai, kas mācās sākotnējās profesionālās izglītības programmās, ja ikmēneša vidējais sekmju vērtējums katrā mācību priekšmetā ir ne mazāks par četrām ballēm vai ieskaitīts un nav neattaisnotu mācību stundu kavējumu. Ik mēnesi piešķiramās mērķstipendijas apmērs vienam profesionālās izglītības iestādes izglītojamam ir no 70 līdz 115 euro mēnesī. Izglītojamiem, kuri iegūst kvalifikāciju, tiek veikts mērķstipendijas pārrēķins līdz 115 euro mēnesī par visiem mēnešiem, kuros mērķstipendija saņemta daļējā apmērā;

22.10.3.8. izglītojamā profesijas prasībām atbilstošu papildu zināšanu un prasmju apliecinošu dokumentu (sertifikāts, apliecība) ieguves izmaksas;

22.10.3.9. nelaimes gadījumu apdrošināšana izglītības programmas apguves laikā;

22.11. izmaksas šo noteikumu 18.2.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai:

22.11.1. projekta īstenošanā iesaistītā Ieslodzījuma vietu pārvaldes koordinatora darba samaksa septiņi euro stundā, neietverot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, nepārsniedzot 32 stundas mēnesī, kuras finansējuma saņēmējs dotācijas veidā piešķir Ieslodzījuma vietu pārvaldei;

22.11.2. pakalpojuma (uzņēmuma līguma) izmaksas mērķa grupas nodrošināšanai vispārējo pamatprasmju apguvei, tai skaitā izglītības programmu pielāgošanai, individuālo mācību plānu un mācību metodisko materiālu izstrādei un pielāgošanai;

22.11.3. pakalpojuma (uzņēmuma līguma) izmaksas mērķa grupas nodrošināšanai profesionālās tālākizglītības programmu īstenošanai;

22.11.4. pakalpojuma (uzņēmuma līguma) izmaksas mērķa grupas nodrošināšanai profesionālās pilnveides programmu īstenošanai;

22.12. pakalpojuma (uzņēmuma līguma) izmaksas šo noteikumu 18.2.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai šo noteikumu 3.2.1. apakšpunktā minētajai mērķa grupai darba devēju vai nozaru pārstāvju vadītām praktiskām mācībām, nozaru izglītojošiem pasākumiem (tai skaitā semināriem, prasmju un profesiju paraugdemonstrācijām, konkursiem) profesionālās izglītības kompetences centrā vai profesionālās izglītības iestādē, lai nodrošinātu vienotu darba devēja vai nozaru pārstāvju vadītu praktisko mācību īstenošanu visu projektā iesaistīto profesionālās izglītības iestāžu un koledžu ietvaros;

22.13. izmaksas šo noteikumu 18.2.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai mērķa grupas informēšanas pasākumiem, tai skaitā konferencēm, semināriem, izstādēm, drukātiem materiāliem, kā arī informācijas ievietošanai nacionālajos un reģionālajos plašsaziņas līdzekļos, ne vairāk kā 50 000 euro apmērā (izmaksas uzskaita un finansē šo noteikumu 41. punktā minētajā kārtībā);

22.14. slēdzot pakalpojuma (uzņēmuma) līgumus, ņem vērā šādu nosacījumu – ja pakalpojuma sniedzējs ir fiziska persona un tā nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbināta persona vai ja pakalpojuma sniedzējs ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā Eiropas Sociālā fonda finansējuma saņēmēja darba ņēmējs, attiecināmas ir arī darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu izmaksas;

22.15. darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas finansējuma saņēmēju projektu vadības un īstenošanas personālam jaunu darba vietu radīšanai vai esošo darba vietu atjaunošanai ne vairāk kā 3 000 euro apmērā vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā (ja projektu vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts normālo darba laiku, darba vietas aprīkojuma izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā; ja projektu vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas ir attiecināmas proporcionāli slodzes procentuālajam sadalījumam);

22.16. iekšzemes komandējumu un dienesta braucienu izmaksas finansējuma saņēmēju projektu vadības un īstenošanas personālam atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi;

22.17. transporta izmaksas (par degvielu, transportlīdzekļa nomu, transporta pakalpojumu pirkšanu, sabiedriskā transporta izmantošanu) finansējuma saņēmēju projektu vadības un īstenošanas personālam;

22.18. obligāto veselības pārbaužu izmaksas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas finansējuma saņēmēju projektu vadības un īstenošanas personālam;

22.19. veselības apdrošināšanas izmaksas finansējuma saņēmēju projektu vadības un īstenošanas personālam, ja veselības apdrošināšana paredzēta finansējuma saņēmēju iestādē. Ja projektu vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts normālo darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja projektu vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas nosakāmas atbilstoši nepilna darba laika noslodzei. Ja projektu vadības un īstenošanas personāla atlīdzībai piemēro daļlaika attiecināmības principu, veselības apdrošināšanas izmaksas nosaka proporcionāli atlīdzības procentuālajam sadalījumam. Veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas tikai uz periodu, kad projektu vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā;

22.20. informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas šo noteikumu 18.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana.

23. Šo noteikumu 19.2. apakšpunktā minētās netiešās izmaksas finansējuma saņēmēji projektos plāno kā vienu izmaksu pozīciju 15 procentu apmērā no šo noteikumu 20. punktā minētajām izmaksām. Tās ietver šādas izmaksu pozīcijas:

23.1. kancelejas preču, biroja piederumu iegādes un darba vietu aprīkojuma nomas un iegādes izmaksas finansējuma saņēmēju projektu vadības un īstenošanas personālam;

23.2. telpu nomas un īres, komunālo maksājumu un telpu uzturēšanas izmaksas, ietverot finansējuma saņēmēju koplietošanas telpu un citu koplietošanas resursu izmantošanas izmaksu proporciju, finansējuma saņēmēju projektu vadības un īstenošanas personālam;

23.3. sakaru, interneta izmaksas, informācijas tehnoloģiju uzturēšanas izmaksas un pasta pakalpojumu izmaksas finansējuma saņēmēju projektu vadības un īstenošanas personālam;

23.4. grāmatvedības datorprogrammas amortizācijas vai nomas izmaksas proporcionāli lietotāju skaitam, lai nodrošinātu projektu vadības personāla darbību (attiecināms uz finansējuma saņēmēju, kas īsteno projektu pasākumā "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros"). Grāmatvedības datorprogrammas amortizācijas vai nomas izmaksas ir attiecināmas uz projekta īstenošanas laiku;

23.5. pakalpojuma (uzņēmuma līguma) izmaksas par projekta maksājumus pamatojošo dokumentu elektronisko apstrādi (attiecināms uz finansējuma saņēmēju, kas īsteno projektu pasākumā "Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana jauniešu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai");

23.6. finansējuma saņēmēju atbalsta un vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas nav iekļautas šo noteikumu 20. punktā minētajā tiešo attiecināmo izmaksu pozīcijā, bet attiecīgais personāls tieši vai netieši ir iesaistīts projekta īstenošanā. Attiecināmas ir arī finansējuma saņēmēju projekta īstenošanas un projektu vadības personāla atlīdzības izmaksas, ja personāla noslodze projektā saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu ir mazāka par 30 procentiem;

23.7. citas izmaksas, kas nav iekļautas šo noteikumu 20., 21., 22. un 23. punktā minētajās attiecināmo izmaksu pozīcijās, bet ir nepieciešamas šo noteikumu 18. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai.

24. Šo noteikumu 19.3. apakšpunktā minētās neparedzētās izmaksas (izdevumi papildu darbu vai pakalpojumu veikšanai, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvuši nepieciešami, lai nodrošinātu noslēgtās vienošanās par projekta īstenošanu izpildi) projektā plāno kā vienu izdevumu pozīciju, un tās nepārsniedz divus procentus no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām (pasākumā "Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana jauniešu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai", neskaitot šo noteikumu 8. punktā minēto privāto līdzfinansējumu). Neparedzēto izmaksu izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi, kā to nosaka vienošanās par projekta īstenošanu.

25. Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas šo noteikumu 19. punktā minētajām izmaksu pozīcijām ir attiecināmās izmaksas, ja tās nav atmaksājamas nodokļu politiku reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

IV. Pasākumu īstenošanas nosacījumi, tai skaitā vienošanās par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumi

26. Pasākumu ietvaros apstiprinātos projektus īsteno atbilstoši šajos noteikumos minētajiem nosacījumiem.

27. Pasākumā "Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana jauniešu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai" iesaista mērķa grupu, kura nav iesaistīta citos konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, apmācību pasākumos vai pasākumos, kuri paredz darba līguma slēgšanu, atbilstoši normatīvajiem aktiem par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem.

28. Pasākumā "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros" īstenotās izglītības programmas ieslodzījuma vietās esošiem jauniešiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot) vispārējo pamatprasmju apguvei, profesionālajai tālākizglītībai un profesionālajai pilnveidei veidos sinerģiju ar pasākumiem, kas paredzēti 9.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" ietvaros.

29. Pasākumu ietvaros ir nodrošināta šo noteikumu 18.1.10. un 18.2.4. apakšpunktā minēto jauniešu informēšanas un piesaistes dalībai pasākumu demarkācija ar Eiropas Komisijas finansēto pilotprojektu "Jauniešu informētības veicināšana par Jauniešu garantijas pasākumiem četrās Eiropas Savienības dalībvalstīs".

30. Šo noteikumu 18.1.1., 18.1.2., 18.1.3., 18.1.4., 18.1.5., 18.1.6., 18.1.7., 18.1.8. un 18.1.9. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības Nodarbinātības valsts aģentūra īsteno atbilstoši normatīvajiem aktiem par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem, ciktāl šie noteikumi nenosaka citādi.

31. Ja nepieciešams, asistenta pakalpojumus šo noteikumu 18.1.2., 18.1.3., 18.1.4. un 18.1.7. apakšpunktā minētajās atbalstāmajās darbībās iesaistītajiem jauniešiem ar invaliditāti nodrošina atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumus pašvaldībā (izņemot šo noteikumu 55. punktā minēto).

32. Nodarbinātības valsts aģentūra, organizējot atbalsta personu pakalpojumu šo noteikumu 18.1.7. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros, ievēro šādas prasības:

32.1. lai nodrošinātu jaunietim ar invaliditāti atbalsta personas pakalpojumu, finansējuma saņēmējs atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par publiskajiem iepirkumiem, izvēlas pakalpojuma sniedzējus – biedrības, nodibinājumus vai citas juridiskas vai fiziskas personas, kuru darbības mērķis ir saistīts ar atbalsta sniegšanu personām ar invaliditāti;

32.2. atbalsta personas pakalpojumus var sniegt persona ar izglītību veselības aprūpes, sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas jomā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā, pedagoģijā vai psiholoģijā;

32.3. atbalsta persona jaunietim ar garīga rakstura traucējumiem palīdz integrēties darbavietā (piemēram, līdzdalība pārrunās ar darba devēju, atbalsta sniegšana darba vadītāja norādīto darba uzdevumu apguvē un izpildē, komunikācijas un saskarsmes veidošana ar darba devēju, darba vadītāju un kolēģiem, psiholoģisks un motivējošs atbalsts ievērot darba kārtības noteikumus un darba pienākumus);

32.4. atbalsta personas pakalpojumu jaunietim sniedz 12 darba tiesisko attiecību mēnešus šādā apmērā:

32.4.1. pirmajā darba tiesisko attiecību nedēļā – katru jaunietim noteikto darba dienu visu jaunieša nolīgto darba laiku;

32.4.2. no otrās darba tiesisko attiecību nedēļas līdz piektajai nedēļai – katru jaunietim noteikto darba dienu, bet ne vairāk kā trīs stundas dienā;

32.4.3. no sestās darba tiesisko attiecību nedēļas līdz devītajai nedēļai –divas reizes nedēļā, bet ne vairāk kā vienu stundu katru pakalpojuma sniegšanas reizi jaunietim noteiktajā darba dienā;

32.4.4. no 10. darba tiesisko attiecību nedēļas – reizi nedēļā, bet ne vairāk kā vienu stundu katrā pakalpojuma sniegšanas reizē;

32.5. šo noteikumu 32.4. apakšpunktā minētajos termiņos neieskaita pārejošas darbnespējas laiku un citu laiku, kad jaunietis nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ;

32.6. pēc 12 mēnešu perioda, bet ne ilgāk kā līdz darba līguma beigu termiņam darba devējam un jaunietim ar invaliditāti, ja tas nepieciešams, ir tiesības vērsties pie šo noteikumu 32.1. apakšpunktā minētā pakalpojumu sniedzēja, lai konsultāciju veidā saņemtu nepieciešamo atbalstu darba tiesisko attiecību veiksmīgai turpināšanai.

33. Īstenojot šo noteikumu 18.1.9. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību:

33.1. Nodarbinātības valsts aģentūra piešķir atbalstu reģionālajai mobilitātei, ievērojot šādas prasības:

33.1.1. šo noteikumu 18.1.9.1. apakšpunktā minētajā gadījumā:

33.1.1.1. darbavieta atrodas vismaz 20 kilometru attālumā no jaunieša deklarētās dzīvesvietas (izņemot Rīgu), un jaunietis norādītajā dzīvesvietā ir deklarēts vismaz sešus mēnešus vai šajā laikā mainījis deklarēto dzīvesvietu, un gan jaunā, gan iepriekšējā dzīvesvieta atrodas vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā. Izņēmums attiecībā uz Rīgu netiek piemērots, ja darba devējs piedāvā vienlaikus uzsākt darba tiesiskās attiecības ar vismaz 10 jauniešiem, kuri reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieki;

33.1.1.2. jaunietim ir noteikts normālais darba laiks un jaunieša darba alga ir vismaz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, bet ne lielāka par divu valstī noteikto minimālo mēneša darba algas apmēru;

33.1.1.3. ir saņemts jaunieša iesniegums par nepieciešamo finanšu atbalstu reģionālajai mobilitātei, un Nodarbinātības valsts aģentūra ir pieņēmusi lēmumu par finanšu atbalsta piešķiršanu (lēmumu pieņem triju darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas);

33.1.1.4. darba tiesiskās attiecības ir nodibinātas ne agrāk kā 10 darbdienas pirms reģionālās mobilitātes atbalsta pasākumu pieprasīšanas dienas;

33.1.2. šo noteikumu 18.1.9.2. apakšpunktā minētajā gadījumā:

33.1.2.1. apmācību vieta atrodas vismaz 20 kilometru attālumā no jaunieša deklarētās dzīvesvietas, un jaunietis norādītajā dzīvesvietā ir deklarēts vismaz sešus mēnešus vai šajā laikā mainījis deklarēto dzīvesvietu, un gan jaunā, gan iepriekšējā dzīvesvieta atrodas vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

33.1.2.2. ir saņemts jaunieša iesniegums par nepieciešamo finanšu atbalstu reģionālajai mobilitātei, un Nodarbinātības valsts aģentūra ir pieņēmusi lēmumu par finanšu atbalsta piešķiršanu (lēmumu pieņem triju darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas);

33.1.3. šo noteikumu 18.1.9.3. apakšpunktā minētajā gadījumā:

33.1.3.1. apmācību vieta atrodas vismaz 20 kilometru attālumā no jaunieša deklarētās dzīvesvietas, un jaunietis norādītajā dzīvesvietā ir deklarēts vismaz sešus mēnešus vai šajā laikā mainījis deklarēto dzīvesvietu, un gan jaunā, gan iepriekšējā dzīvesvieta atrodas vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

33.1.3.2. ir saņemts jaunieša iesniegums par nepieciešamo finanšu atbalstu reģionālajai mobilitātei, un Nodarbinātības valsts aģentūra ir pieņēmusi lēmumu par finanšu atbalsta piešķiršanu (lēmumu pieņem triju darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas);

33.2. Nodarbinātības valsts aģentūra atbalstu reģionālajai mobilitātei izmaksā, ievērojot šādus nosacījumus:

33.2.1. pēc katra darba tiesisko attiecību vai apmācību mēneša beigām, bet ne vēlāk kā līdz kārtējā mēneša piektajam datumam jaunietis Nodarbinātības valsts aģentūrā iesniedz izdevumus apliecinošus dokumentus par iepriekšējo darba tiesisko attiecību vai apmācību mēnesi (sabiedriskā transporta braukšanas biļetes vai degvielas izdevumus apliecinošus dokumentus un dzīvojamās telpas īres vai dienesta viesnīcas īres līguma un maksājumu apliecinoša dokumenta kopiju (dzīvojamās telpas īres vai dienesta viesnīcas īres līguma kopiju iesniedz otrajā mēnesī, kā arī mēnesī, kad jaunietis maina dzīvojamo telpu vai dienesta viesnīcu, ja attiecināms));

33.2.2. ikmēneša finanšu atbalstu par apmācību vai darba tiesisko attiecību mēnesi Nodarbinātības valsts aģentūra izmaksā līdz kārtējā mēneša desmitajam vai divdesmitajam datumam pēc transporta un īres izdevumus apliecinošo dokumentu saņemšanas;

33.2.3. ja jaunietim iestājas pārejoša darbnespēja, viņa pienākums ir nākamajā darbdienā pēc pārejošas darbnespējas beigām par to paziņot Nodarbinātības valsts aģentūrai. Par pārejošas darbnespējas laiku finanšu atbalsta izmaksas netiek veiktas, un finanšu atbalsta saņemšanas laiks tiek pagarināts (tikai tad, ja nodibinātas darba tiesiskās attiecības; apmācību gadījumā finanšu atbalsta saņemšanas laiku nepagarina);

33.2.4. ja ar jaunieti tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības vai jaunietis pārtrauc apmācību, viņa pienākums ir divu darbdienu laikā pēc darba tiesisko attiecību vai apmācību izbeigšanas dienas atlīdzināt Nodarbinātības valsts aģentūrai pārmaksāto finanšu atbalsta summu par periodu, kurā jaunietis vairs nav bijis darba tiesiskajās attiecībās vai apmācībās.

34. Nodarbinātības valsts aģentūra, uzsākot īstenot jauniešu iesaisti šo noteikumu 18.1.1., 18.1.2., 18.1.3., 18.1.4., 18.1.5., 18.1.6., 18.1.7., 18.1.8. un 18.1.9. apakšpunktā minētajās atbalstāmajās darbībās, izvērtē katra jaunieša atbilstību iesaistes kritērijiem. Ja iesaistes laikā jaunietis zaudē atbilstību kādam no iesaistes kritērijiem:

34.1. attiecībā uz vecuma ierobežojumu un kritērijiem, kurus nav iespējams iepriekš paredzēt, šo noteikumu 18.1.2., 18.1.3., 18.1.6. un 18.1.8. apakšpunktā minētajās atbalstāmajās darbībās un šo noteikumu 18.1.9. apakšpunktā minētajā atbalstāmajā darbībā, ja atbalsts reģionālajai mobilitātei ir piešķirts apmācību laikā, jaunietim ir tiesības pabeigt iesaisti attiecīgajā pasākumā. Šis nosacījums neattiecas uz jauniešu ar invaliditāti iesaisti šo noteikumu 18.1.7. apakšpunktā minētajā atbalstāmajā darbībā, ja jaunietim invaliditāte atkārtoti netiek noteikta. Šajā gadījumā jaunieša iesaiste pasākumā tiek izbeigta ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc invaliditātes termiņa beigām;

34.2. attiecībā uz atbilstību šo noteikumu 4. punktā minētajam ierobežojumam – jaunietim ir tiesības pabeigt iesaisti attiecīgajā pasākumā. Šis nosacījums attiecas uz šo noteikumu 18.1.2., 18.1.3., 18.1.6. un 18.1.8. apakšpunktā minētajām atbalstāmajām darbībām un uz jauniešiem, kas iesaistījušies šo noteikumu 18. punktā minētajās atbalstāmajās darbībās līdz 2014. gada 15. augustam.

35. Nodarbinātības valsts aģentūra četru mēnešu laikā pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas mērķa grupas jaunietim piedāvā piemērotu darbu (jaunietis uzsāk darba tiesiskās attiecības) vai atbilstoši profilēšanas rezultātiem dalību kādā no šo noteikumu 18.1.2., 18.1.3., 18.1.4., 18.1.5., 18.1.6., 18.1.7., 18.1.8. un 18.2.1. apakšpunktā minētajām atbalstāmajām darbībām. Ja jaunietis iesaistās šo noteikumu 18.1.2. vai 18.1.6. apakšpunktā minētajā atbalstāmajā darbībā, Nodarbinātības valsts aģentūra divu mēnešu laikā pēc dalības šajās atbalstāmajās darbībās piedāvā piemērotu darbu (jaunietis uzsāk darba tiesiskās attiecības) vai dalību šo noteikumu 18.1.3., 18.1.4., 18.1.5., 18.1.7., 18.1.8. vai 18.2.1. apakšpunktā minētajās atbalstāmajās darbībās.

36. Ja jaunietis atsakās no dalības kādā no šo noteikumu 35. punktā minētajām atbalstāmajām darbībām, Nodarbinātības valsts aģentūra informē jaunieti par piemērotākajām darba vakancēm. Ja jaunietis atsakās no darba meklēšanas iespējām, Nodarbinātības valsts aģentūra dokumentē atteikuma iemeslus un vērtē iespēju jaunieti aicināt iesaistīties atbalstāmajās darbībās un pasākumos (arī tādos, ko organizē citas institūcijas), kas paredz jauniešu aktivizēšanu un motivācijas programmu īstenošanu.

37. Ja jaunietis ieguvis bezdarbnieka statusu pirms 2014. gada 2. janvāra, pieteikto darba devēju pasākuma īstenošanas vietu skaits ir nepietiekams, pasliktinās situācija darba tirgū, pasākumu īstenotāju izvēle beidzas bez rezultāta vai citos gadījumos, kad Nodarbinātības valsts aģentūra nevar piedāvāt jaunietim piemērotu darbu (jaunietis uzsāk darba tiesiskās attiecības) vai dalību kādā no šo noteikumu 18. punktā minētajām atbalstāmajām darbībām, Nodarbinātības valsts aģentūra var neievērot šo noteikumu 35. punktā minēto četru mēnešu termiņu.

38. Īstenojot šo noteikumu 18.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības, Valsts izglītības attīstības aģentūra ievēro šādas prasības:

38.1. par šo noteikumu 18.2.1. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanu Valsts izglītības attīstības aģentūra ar katru profesionālās izglītības iestādi un koledžu slēdz sadarbības līgumu;

38.2. par šo noteikumu 18.2.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanu Valsts izglītības attīstības aģentūra slēdz starpresoru vienošanos ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, kas nodrošina izglītības procesa koordinēšanu ieslodzījuma vietās (veic mērķa grupas atlasi, komplektē grupas, koordinē mācību materiālu piegādi ieslodzījuma vietās, izsniedz atļaujas pakalpojuma sniedzējiem izglītības procesa nodrošināšanai ieslodzījuma vietās);

38.3. Valsts izglītības attīstības aģentūra aprēķina un uzrauga finansējuma apmēru, nodrošina tā pieejamību atbilstoši audzēkņu skaitam, kā arī sadarbības iestādei sniedz informāciju par projekta ietvaros apgūto finansējumu;

38.4. Valsts izglītības attīstības aģentūra organizē iepirkumus, lai veiktu pakalpojuma sniedzēju atlasi, kas nodrošinās izglītības programmu īstenošanu vispārējo pamatprasmju apguvei, profesionālajai tālākizglītībai, profesionālajai pilnveidei šo noteikumu 18.2.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros ieslodzījuma vietās;

38.5. Valsts izglītības attīstības aģentūra nodrošina, ka jaunietis četru mēnešu laikā pēc iesnieguma iesniegšanas izglītības iestādē par uzņemšanu profesionālās izglītības programmas otrā un trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvei viena vai pusotra mācību gada laikā saņem mācību piedāvājumu šo noteikumu 18.2.1. apakšpunktā minētajā atbalstāmajā darbībā izglītības iestādē, kurā jaunietis ir iesniedzis iesniegumu, vai citā jaunietim piemērotā izglītības iestādē, kas īsteno profesionālās izglītības programmas otrā un trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvei viena līdz pusotra mācību gada laikā;

38.6. Valsts izglītības attīstības aģentūra sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi un sadarbības partneriem, uzsākot īstenot jauniešu iesaisti šo noteikumu 18.2.1., 18.2.2. un 18.2.3. apakšpunktā minētajās atbalstāmajās darbībās, izvērtē katra jaunieša atbilstību iesaistes kritērijiem. Attiecībā uz vecuma ierobežojumu un kritērijiem, kurus nav iespējams iepriekš paredzēt, šo noteikumu 18.2.1., 18.2.2. un 18.2.3. apakšpunktā minētajās atbalstāmajās darbībās jaunietim ir tiesības pabeigt iesaisti attiecīgajā pasākumā.

39. Profesionālās izglītības iestādes un koledžas šo noteikumu 18.2.1. apakšpunktā minētā atbalsta īstenošanā ievēro šādus nosacījumus:

39.1. organizējot uzņemšanu, minimālais izglītojamo skaits profesionālās izglītības programmas grupā ir 16 audzēkņi, maksimālais – 32 audzēkņi;

39.2. ja izglītojamo skaits profesionālās izglītības programmas grupā ir mazāks par 16 audzēkņiem, grupu neveido;

39.3. ja izglītojamo skaits profesionālās izglītības programmas grupā ir lielāks par 32 audzēkņiem, tiek veidota papildu grupa un profesionālās izglītības iestāde vai koledža par to informē Valsts izglītības attīstības aģentūru;

39.4. nodrošina šo noteikumu 38.1. apakšpunktā minētajā sadarbības līgumā noteikto pušu tiesību ievērošanu, kā arī pienākumu un citu ar projekta īstenošanu saistītu nosacījumu izpildi;

39.5. patstāvīgi veic ar izglītības programmas īstenošanu saistītus iepirkumus;

39.6. projekta ietvaros veic ar izglītības programmas īstenošanu saistītus maksājumus;

39.7. nodrošina atsevišķu projekta finanšu līdzekļu grāmatvedības uzskaiti, tai skaitā mērķstipendiju izmaksu izglītojamiem atbilstoši Valsts izglītības attīstības aģentūras izstrādātajai mērķstipendiju piešķiršanas kārtībai;

39.8. sagatavo informāciju par mērķstipendijas fonda izlietojumu un iesniedz to Valsts izglītības attīstības aģentūrā;

39.9. savā tīmekļa vietnē ievieto aktuālo informāciju par uzņemšanu sākotnējās profesionālās izglītības programmās otrā un trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvei viena vai pusotra mācību gada laikā.

40. Īstenojot projektus, finansējuma saņēmēji:

40.1. nodrošina mērķa grupas vajadzību un sasniedzamo rādītāju uzskaiti, analīzi un uzraudzību pašvaldību sadalījumā līdz novadu teritoriālo vienību (tai skaitā pagasta) līmenim, informāciju ievietojot savā tīmekļa vietnē;

40.2. šajā gadījumā – Nodarbinātības valsts aģentūra pēc vadošās iestādes pieprasījuma nodrošina datus par pasākuma dalībniekiem nodarbinātībā un pašnodarbinātībā vienu gadu un divus gadus pēc pasākuma beigām;

40.3. uzskaita traucējošos apstākļus jauniešu iesaistei pasākumā;

40.4. atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu pārbaužu veikšanas kārtību 2014.–2020. gada plānošanas periodā, un maksājuma pieprasījuma veidlapā noteiktajiem datiem uzkrāj informāciju par projekta ietvaros atbalstu saņēmušajām personām;

40.5. nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (EK) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, un normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana;

40.6. ne retāk kā reizi trijos mēnešos savā tīmekļa vietnē ievieto aktuālu informāciju par projektu īstenošanu;

40.7. piesaistot projekta īstenošanas personālu un vadības personālu uz darba līguma pamata un paredzot tam atlīdzības izmaksas, nodrošina, ka projekta īstenošanas un vadības personāls tiek piesaistīts uz normālo darba laiku vai nepilnu darba laiku (tai skaitā atlīdzībai var piemērot daļlaika attiecināmības principu), attiecīgi veicot projekta īstenošanas un vadības personāla darba laika uzskaiti par veiktajām funkcijām un nostrādāto laiku;

40.8. atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, izdara grozījumus projektā;

40.9. nodrošina ar projekta īstenošanu saistītā finansējuma uzskaiti, tai skaitā šo noteikumu 22.3.2. un 22.6.2. apakšpunktā minētā privātā līdzfinansējuma uzskaiti. Šo noteikumu 22.3.2. un 22.6.2. apakšpunktā minētās izmaksas pasākuma "Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana jauniešu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai" projektā uzskaita kā privāto tiešo attiecināmo finansējumu. Darba devējs privāto līdzfinansējumu nodrošina, maksājumus veic un projekta izdevumus pamatojošos dokumentus Nodarbinātības valsts aģentūrā iesniedz saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras un darba devēja noslēgto līgumu par attiecīgās atbalstāmās darbības īstenošanu;

40.10. šajā gadījumā – Valsts izglītības attīstības aģentūra, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu un datu uzkrāšanu, ar Nodarbinātības valsts aģentūru slēdz starpresoru vienošanos par datu uzkrāšanu Nodarbinātības valsts aģentūras datubāzē, datu apmaiņu un informācijas koordinēšanu.

41. Izmaksas, kas radušās šo noteikumu 18.1.10., 18.1.11., 18.2.4., 22.8., 22.9., 22.13. un 34.2. apakšpunktā minētajā gadījumā, uzskaita kā tiešo attiecināmo finansējumu un finansē no šo noteikumu 8. punktā minētajiem plānotajiem Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem un valsts budžeta līdzfinansējuma. Minēto izmaksu maksimālais attiecināmais Eiropas Sociālā fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no šo izmaksu kopējā apmēra.

42. Pasākumā "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros" vienas vienības izmaksu attiecināšana un apmaksa finansējuma saņēmējam balstās uz faktiski notikušajām darbībām. Finansējuma saņēmēja pienākums ir nodrošināt atbalstāmo darbību rezultātu apliecinošus dokumentus (piemēram, rīkojumus, protokolus), kuri pamato, ka ir īstenotas noteiktas darbības un iegūts plānotais rezultāts.

43. Finansējuma saņēmēji pasākumu īstenošanā var turpināt pildīt arī pirms 2014. gada 1. janvāra noslēgtos līgumus, ja nepieciešams, veicot tajos nebūtiskus grozījumus un papildinot tos ar atsauci, ka attiecīgo atbalsta pasākumu finansē arī pasākumu projekta ietvaros, kā arī veicot citus tehniskus nebūtiskus grozījumus Publisko iepirkumu likuma izpratnē, kas nepieciešami attiecīgo atbalstāmo darbību īstenošanai.

44. Pakalpojuma (uzņēmuma) līgumos, kurus Nodarbinātības valsts aģentūra slēdz šo noteikumu 18.1.2., 18.1.3., 18.1.6. un 18.1.8. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, Nodarbinātības valsts aģentūra var paredzēt avansa maksājumus ne vairāk kā 50 procentu apmērā no attiecīgā pakalpojuma (uzņēmuma) līguma summas. Minētā prasība attiecas arī uz līgumiem, kas noslēgti pirms 2014. gada 2. janvāra par to līguma summu, ko finansē pasākuma "Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana jauniešu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai" ietvaros no 2014. gada 2. janvāra.

45. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no vienošanās par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

45.1. finansējuma saņēmējs nepilda noteikumus, ko nosaka vienošanās par projekta īstenošanu, tai skaitā projekta īstenošana nenotiek atbilstoši projektā noteiktajiem termiņiem vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt pasākumu iznākuma rādītāju vai uzraudzības rādītāju sasniegšanu;

45.2. citos gadījumos, ko nosaka vienošanās par projekta īstenošanu.

46. Pasākumu projektus īsteno šādos termiņos:

46.1. pasākuma "Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana jauniešu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai" projektu – no 2014. gada 2. janvāra līdz 2018. gada 30. jūnijam;

46.2. pasākuma "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros" projektu – no 2014. gada 1. jūnija līdz 2018. gada 31. augustam.

47. Pasākumu projektu īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.

48. Finanšu atbalstu, ko Nodarbinātības valsts aģentūra dotācijas veidā piešķir saimnieciskās darbības veicējam, šo noteikumu 18.1.4., 18.1.7. un 18.1.8. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību ietvaros sniedz saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013), Komisijas 2014. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 28. jūnijs, Nr. L 190) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 717/2014) attiecībā uz zivsaimniecības uzņēmumiem, kas darbojas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 28. decembris, Nr. L 354) (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 1379/2013), vai Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1408/2013).

49. Pieņemot lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu, ko Nodarbinātības valsts aģentūra dotācijas veidā piešķir saimnieciskās darbības veicējam šo noteikumu 18.1.4., 18.1.7. un 18.1.8. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību ietvaros, ievēro šādus nosacījumus:

49.1. de minimis atbalstu piešķir, ievērojot Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā, Komisijas regulas Nr. 717/2014 1. panta 1. punktā un Komisijas regulas Nr. 1408/2013 1. panta 1. punktā minētos nozaru un darbības ierobežojumus;

49.2. pirms finanšu atbalsta piešķiršanas Nodarbinātības valsts aģentūra pārbauda, vai saimnieciskās darbības veicējam paredzamais finanšu atbalsts nepalielina attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos fiskālajos gados saņemtā de minimis atbalsta kopējo apmēru līdz līmenim, kas pārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā, Komisijas regulas Nr. 717/2014 3. panta 2. punktā (saimnieciskās darbības veicējiem, kuri darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 1379/2013) vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013 3. panta 2. punktā (saimnieciskās darbības veicējiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu) noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Izvērtējot finanšu atbalsta apmēru, jāvērtē saņemtais de minimis atbalsts viena vienota uzņēmuma līmenī. Viens vienots uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punktā, Komisijas regulas Nr. 1408/2013 2. panta 2. punktā vai Komisijas regulas Nr. 717/2014 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem;

49.3. finanšu atbalstu nepiešķir, ja, sniedzot finanšu atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, Komisijas regulu Nr. 717/2014 vai Komisijas regulu Nr. 1408/2013, saimnieciskās darbības veicējam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process, ar tiesas spriedumu tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, ir uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums vai kura saimnieciskā darbība ir izbeigta;

49.4. finanšu atbalstu, ko Nodarbinātības valsts aģentūra dotācijas veidā piešķir saimnieciskās darbības veicējiem, de minimis atbalsta veidā drīkst kumulēt līdz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā vai Komisijas regulas Nr. 717/2014 3. panta 2. punktā, vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013 3. panta 2. punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam un drīkst kumulēt ar valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām vai valsts atbalstu tam pašam riska finansējuma pasākumam, ja šīs kumulācijas rezultātā netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda konkrētā gadījumā īpašajiem apstākļiem noteikta Komisijas grupu atbrīvojuma regulā vai lēmumā saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 1407/2013 5. panta 1. un 2. punktu vai Komisijas regulas Nr. 717/2014 5. panta 1., 2. un 3. punktu, vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013 5. panta 1., 2. un 3. punktu.

50. Finanšu atbalsta uzskaiti veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem.

51. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, Komisijas regulu Nr. 717/2014 un Komisijas regulu Nr. 1408/2013 var pieņemt līdz šo regulu darbības termiņa beigām jeb līdz 2021. gada 31. jūnijam.

52. Šo noteikumu 20. punktā minēto izmaksu pozīciju ietvaros virsstundas un ierobežojumi attiecībā uz pabalstu un kompensāciju, no kā neaprēķina ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, prēmiju, materiālās stimulēšanas un naudas balvu plānošanu ir attiecināmi līdz 2014. gada 31. decembrim.

53. Šo noteikumu 22.8., 22.12., 22.13. un 22.19. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu.

54. Ja līgums par šo noteikumu 18.1.7. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanu ir noslēgts pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, piemēro Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Par Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību Jauniešu garantijas ietvaros" 1. un 2. kārtas īstenošanu" un Ministru kabineta 2014. gada 20. maija sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Par nepieciešamajām izmaiņām Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību Jauniešu garantijas ietvaros" 1. un 2. kārtas īstenošanas nosacījumos un Jauniešu garantijas īstenošanā Latvijā 2014.–2018. gadā" noteiktos jauniešu iesaistes un izmaksu attiecināmības nosacījumus.

55. Ja šo noteikumu 18.1.2., 18.1.3., 18.1.4. un 18.1.7. apakšpunktā minētajās atbalstāmajās darbībās līgums par asistenta pakalpojumu nodrošināšanu noslēgts pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, piemēro Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Par Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību Jauniešu garantijas ietvaros" 1. un 2. kārtas īstenošanu" un Ministru kabineta 2014. gada 20. maija sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Par nepieciešamajām izmaiņām Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību Jauniešu garantijas ietvaros" 1. un 2. kārtas īstenošanas nosacījumos un Jauniešu garantijas īstenošanā Latvijā 2014.–2018. gadā" noteikto asistentu piesaistes kārtību un izmaksu attiecināmības nosacījumus.

56. Šo noteikumu 23. punktā minēto netiešo izmaksu nemainīgo likmi pasākumu projektu ieviešanā piemēro ar 2015. gada 1. septembri.

57. Līdz netiešo izmaksu nemainīgās likmes noteikšanai finansējuma saņēmēji netiešās attiecināmās izmaksas paredz kā faktiskās attiecināmās izmaksas, piemērojot Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Par Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību Jauniešu garantijas ietvaros" 1. un 2. kārtas īstenošanu" un Ministru kabineta 2014. gada 20. maija sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Par nepieciešamajām izmaiņām Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību Jauniešu garantijas ietvaros" 1. un 2. kārtas īstenošanas nosacījumos un Jauniešu garantijas īstenošanā Latvijā 2014.–2018. gadā" aprakstīto izmaksu plānošanas kārtību (izņemot šo noteikumu 52. un 53. punktā noteikto), un to apmērs kopā nepārsniedz septiņus procentus no projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām.

58. Līdz pasākumu projektu apstiprināšanai, lai nodrošinātu projektu ieviešanas uzraudzību, piemēro Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Par Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību Jauniešu garantijas ietvaros" 1. un 2. kārtas īstenošanu" un Ministru kabineta 2014. gada 20. maija sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Par nepieciešamajām izmaiņām Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību Jauniešu garantijas ietvaros" 1. un 2. kārtas īstenošanas nosacījumos un Jauniešu garantijas īstenošanā Latvijā 2014.–2018. gadā" aprakstīto projektu ieviešanas uzraudzības un kontroles kārtību.

Ministru prezidenta vietā –
satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Labklājības ministrs Uldis Augulis