Ministru kabineta noteikumi Nr.219

Rīgā 2015.gada 12.maijā (prot. Nr.24 2.§)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par aviāciju"
66.panta otro daļu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā notiek aviācijas nelaimes gadījumos cietušo militārās aviācijas gaisa kuģu un cilvēku meklēšanas un glābšanas darbi;

1.2. militārās aviācijas nelaimes gadījumu seku likvidēšanas kārtību un institūciju sadarbības kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. Latvijas Republikas meklēšanas un glābšanas atbildības rajons – rajons, kas noteikts normatīvajos aktos par cilvēku meklēšanu un glābšanu aviācijas un jūras avārijas gadījumā;

2.2. Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (ARCC) atbildības rajons – Latvijas atbildības rajons, izņemot lidostu reaģēšanas zonas, militāros lidlaukus, militāros poligonus un Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra atbildības rajonu;

2.3. Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (MRCC) atbildības rajons – Baltijas jūras un Rīgas jūras līča akvatorija Latvijas atbildības rajonā;

2.4. COSPAS/SARSAT – starptautiskā satelītu sistēma, kas radīta, lai uztvertu avārijas ziņojumus no lidmašīnu, kuģu un personālajām satelītu avārijas radiobojām avārijas gadījumā;

2.5. COSPAS/SARSAT sistēmas nacionālais kontaktpunkts – Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs;

2.6. SAR plāns – saskaņā ar normatīvajiem aktiem par cilvēku meklēšanu un glābšanu aviācijas un jūras avārijas gadījumā noteiktais Operatīvais rīcības plāns cilvēku meklēšanai un glābšanai Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra atbildības rajonā;

2.7. paaugstinātas bīstamības objekts – ieroči un ieroču sistēmas;

2.8. lidostas atbildības rajons – saskaņā ar Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) izdotajiem standartiem un rekomendācijām teritorija astoņu kilometru (piecu jūras jūdžu) rādiusā no skrejceļa centra, kurā lidosta ir apzinājusi piebraucamos ceļus, infrastruktūras objektus un medicīnas iestādes;

2.9. lidostas reaģēšanas zona – teritorija, kuras robežās lidostas glābšanas dienests spēj ierasties pirms Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ierašanās;

2.10. institūcija – iestāde Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē.

3. Īstenojot aviācijas nelaimes gadījumos cietušo militārās aviācijas gaisa kuģu un cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus, tiek veiktas šādas darbības:

3.1. militārās aviācijas nelaimes gadījuma identificēšana un institūciju apziņošana par militārās aviācijas nelaimes gadījumu;

3.2. nelaimes gadījumā cietušā militārā aviācijas gaisa kuģa atrašanās vietas identificēšana;

3.3. glābšanas darbu veikšana nelaimes gadījumā cietušā militārā aviācijas gaisa kuģa atrašanās vietā;

3.4. medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem.

4. Īstenojot militārās aviācijas gaisa kuģa nelaimes gadījuma seku likvidēšanu un institūciju sadarbību, tiek veiktas šādas darbības:

4.1. Militārās aviācijas nelaimes gadījumu koordinācijas un informācijas centra darbības aktivizēšana un starpinstitūciju sadarbības koordinācija;

4.2. militārās aviācijas gaisa kuģī esošo personu skaita un identitātes noskaidrošana;

4.3. militārās aviācijas gaisa kuģa nelaimes gadījuma upuru apzināšana un mirstīgo atlieku pārvietošana;

4.4. atbalsta sniegšana militārās aviācijas gaisa kuģa nelaimes gadījumā cietušajiem un viņu tuviniekiem;

4.5. militārās aviācijas gaisa kuģa nelaimes gadījuma izmeklēšana;

4.6. sabiedrības informēšanas organizēšana par aviācijas nelaimes gadījuma seku likvidēšanas gaitu;

4.7. tūlītēja atbalsta sniegšana nelaimes gadījumā cietušajiem, kuriem nav nepieciešama ārstniecība stacionārā;

4.8. nelaimes gadījumā cietušā militārās aviācijas gaisa kuģa atrašanās vietas perimetra ierobežošana un apsardze.

II. Militārās aviācijas gaisa kuģa nelaimes gadījuma identificēšana un institūciju apziņošana par militārās aviācijas nelaimes gadījumu

5. Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs, saņemot informāciju no COSPAS/SARSAT sistēmas vai citiem avotiem par aviācijas nelaimes gadījumu Latvijas atbildības rajonā, nekavējoties informē Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru.

6. Pēc militārās aviācijas nelaimes gadījuma identificēšanas, ja aviācijas nelaimes gadījums noticis:

6.1. Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra atbildības rajonā – Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs par notikušo nekavējoties informē Nacionālos bruņotos spēkus, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Valsts policiju, valsts aģentūru "Civilās aviācijas aģentūra" (turpmāk – Civilās aviācijas aģentūra), Militārās izlūkošanas un drošības dienestu, Aizsardzības ministriju un Ārlietu ministriju, ja nelaimes gadījumā iesaistīti ārvalstu lidaparāti vai ārvalstnieki, kā arī, ja nepieciešams, Latvijas Republikas kaimiņvalstu aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrus;

6.2. lidostas atbildības rajonā – lidlauka gaisa satiksmes vadības dienesta dispečers par notikušo nekavējoties informē lidostas glābšanas dienestu, Valsts policiju un Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru:

6.2.1. Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs par notikušo nekavējoties informē Civilās aviācijas aģentūru, Militārās izlūkošanas un drošības dienestu, kā arī Ārlietu ministriju, ja nelaimes gadījumā iesaistīti ārvalstu lidaparāti vai ārzemnieki;

6.2.2. lidosta informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu;

6.3. militārajā lidlaukā vai militārajā poligonā – Nacionālie bruņotie spēki par notikušo nekavējoties informē Civilās aviācijas aģentūru, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Valsts policiju, Militārās izlūkošanas un drošības dienestu, kā arī Ārlietu ministriju, ja nelaimes gadījumā iesaistīti ārvalstu lidaparāti vai ārzemnieki;

6.4. Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra atbildības rajonā – Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs par notikušo nekavējoties informē Nacionālos bruņotos spēkus, Civilās aviācijas aģentūru, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru, Valsts policiju, Militārās izlūkošanas un drošības dienestu un Ārlietu ministriju, ja nelaimes gadījumā iesaistīti ārvalstu lidaparāti vai ārzemnieki, kā arī, ja nepieciešams, Latvijas Republikas kaimiņvalstu meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrus.

7. Militārās aviācijas nelaimes gadījumu koordinācijas un informācijas centrs ir ar Ministru kabineta rīkojumu izveidota starpinstitūciju darba grupa, kas darbojas pastāvīgi un kurā atbilstoši nepieciešamībai ir deleģēti atbildīgo institūciju pārstāvji no Civilās aviācijas aģentūras, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Valsts policijas, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Iekšlietu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Ārlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas. Militārās aviācijas nelaimes gadījumu koordinācijas un informācijas centra darbību vada Nacionālo bruņoto spēku komandiera norīkota amatpersona (turpmāk – NBS amatpersona). Četru stundu laikā pēc militārās aviācijas nelaimes gadījuma (cilvēku meklēšanas un glābšanas operācijas izziņošanas) tiek aktivizēta Militārās aviācijas nelaimes gadījumu koordinācijas un informācijas centra darbība – notiek ārkārtas sēde saskaņā ar NBS amatpersonas uzaicinājumu. NBS amatpersona uz ārkārtas sēdi uzaicina arī tās lidostas pārstāvi, kurā noticis militārās aviācijas nelaimes gadījums, un var uzaicināt arī citu institūciju ekspertus.

8. Militārās aviācijas nelaimes gadījumu koordinācijas un informācijas centram ir šādi uzdevumi:

8.1. izskatīt un apstiprināt militārās aviācijas gaisa kuģu un cilvēku meklēšanas un glābšanas darbu un avārijas seku likvidēšanas rīcības plānu;

8.2. apkopot informāciju par militārās aviācijas nelaimes gadījuma sekām un organizēt, koordinēt un vadīt šo seku novēršanas procesu;

8.3. sekot līdzi šo noteikumu un militārās aviācijas gaisa kuģu un cilvēku meklēšanas un glābšanas darbu un avārijas seku likvidēšanas rīcības plāna izpildei un, ja nepieciešams, saskaņot un koordinēt iesaistīto institūciju darbības šajos noteikumos noteikto pasākumu īstenošanai;

8.4. organizēt informācijas sniegšanu sabiedrībai par militārās aviācijas nelaimes gadījumu un būt vienīgajam autorizētajam oficiālajam informācijas avotam par militārās aviācijas nelaimes gadījumu;

8.5. pildīt kontaktpunkta pienākumus militārās aviācijas nelaimes gadījumā cietušajiem un viņu tuviniekiem;

8.6. ja nepieciešams (atkarībā no militārās aviācijas nelaimes gadījuma rakstura un mēroga), nodrošināt informatīvā tālruņa līniju cietušo tuvinieku informēšanai par militārās aviācijas nelaimes gadījumā cietušajām personām;

8.7. organizēt nelaimes gadījumā cietušo nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības precēm, īslaicīgu uzturēšanās vietu, dzērieniem, pārtiku un nepieciešamo psiholoģisko atbalstu;

8.8. lai pārbaudītu šo noteikumu vai to atsevišķu normu piemērošanu praksē, veikt kopējas mācības ne retāk kā reizi gadā (par mācību sagatavošanu un norisi atbild NBS amatpersona).

9. Šo noteikumu 7. punktā minētās institūcijas pēc Nacionālo bruņoto spēku pieprasījuma sniedz informāciju par atbildīgo amatpersonu un institūciju kontakttālruņiem, kas izmantojami apziņošanai par militārās aviācijas nelaimes gadījumu, atsevišķi norādot Militārās aviācijas nelaimes gadījumu koordinācijas un informācijas centra locekļus, dežūrdienestu un par noteikumu izpildi atbildīgās amatpersonas.

10. Šo noteikumu 7. punktā minētās institūcijas pēc Nacionālo bruņoto spēku pieprasījuma sniedz informāciju par šo iestāžu resursiem un darbības plāniem, kas var tikt izmantoti gaisa kuģu un cilvēku meklēšanas un glābšanas darbiem un avārijas seku likvidēšanai.

11. Pēc šo noteikumu 9. un 10. punktā minētās informācijas saņemšanas Nacionālie bruņotie spēki to apkopo un iekļauj militārās aviācijas gaisa kuģu un cilvēku meklēšanas un glābšanas darbu un avārijas seku likvidēšanas rīcības plānā. Nacionālie bruņotie spēki rīcības plānu nosūta visām šajos noteikumos minētajām institūcijām saskaņošanai, un šis rīcības plāns kalpo par pamatu starpinstitūciju sadarbības organizēšanai šo noteikumu īstenošanas laikā.

12. Ja militārās aviācijas nelaimes gadījums noticis uz sauszemes vai iekšējos ūdeņos Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra atbildības rajonā, nelaimes gadījumā cietušā gaisa kuģa meklēšanu Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra vadībā veic Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Nacionālie bruņotie spēki, Valsts robežsardze un Valsts policija.

13. Ja militārās aviācijas nelaimes gadījums noticis uz sauszemes lidostas atbildības rajonā, nelaimes gadījumā cietušā gaisa kuģa meklēšanu saskaņā ar lidostas ārkārtas situāciju rīcības plānu veic lidosta sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

14. Ja aviācijas nelaimes gadījums noticis Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra atbildības rajonā, nelaimes gadījumā cietušā militārā gaisa kuģa meklēšanu vada Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs saskaņā ar SAR plānu.

15. Ja militārās aviācijas nelaimes gadījums noticis militārajā lidlaukā vai militārajā poligonā, nelaimes gadījumā cietušā gaisa kuģa meklēšanu saskaņā ar teritorijas ārkārtas situāciju rīcības plānu veic Nacionālie bruņotie spēki sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

16. Ja militārās aviācijas nelaimes gadījums noticis Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra atbildības rajonā, glābšanas darbus atbilstoši kompetencei vada Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta augstākā amatpersona, kura notikuma vietā organizē un vada glābšanas darbus, bet atbalstu savas kompetences jomā sniedz Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs, Nacionālie bruņotie spēki, Valsts policija, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un Valsts robežsardze.

17. Ja militārās aviācijas nelaimes gadījums noticis uz sauszemes lidostas reaģēšanas zonā, glābšanas darbus atbilstoši kompetencei saskaņā ar lidostas ārkārtas situāciju rīcības plānu vada lidosta līdz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu ierašanās brīdim, bet atbalstu sniedz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Nacionālie bruņotie spēki, Valsts robežsardze un Valsts policija.

18. Nacionālie bruņotie spēki nekavējoties informē lidostu un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu par to, vai militārās aviācijas nelaimes gadījumā cietušais militārais gaisa kuģis satur paaugstinātas bīstamības objektus un par drošības prasībām un ierobežojumiem darbā ar šiem objektiem.

19. Ja militārās aviācijas nelaimes gadījums noticis Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra atbildības rajonā, glābšanas darbus vada Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs saskaņā ar SAR plānu.

20. Ja militārās aviācijas nelaimes gadījums noticis militārajā lidlaukā vai militārajā poligonā, glābšanas darbus atbilstoši kompetencei saskaņā ar teritorijas ārkārtas situāciju rīcības plānu vada Nacionālie bruņotie spēki, bet atbalstu sniedz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.

21. Institūcijas, kuras pirmās ierodas notikuma vietā, sniedz pirmo palīdzību cietušajiem.

22. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajiem.

23. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem sniedz Militārās aviācijas nelaimes gadījumu koordinācijas un informācijas centram informāciju par militārās aviācijas nelaimes gadījumā cietušo, hospitalizēto un upuru skaitu.

24. Ja militārās aviācijas nelaimes gadījums noticis Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra atbildības rajonā, Valsts policija organizē nelaimes gadījumā cietušā militārā gaisa kuģa atrašanās vietas perimetra ierobežošanu un apsardzi, līdz Nacionālie bruņotie spēki to pārņem pēc attiecīga personāla ierašanās militārā gaisa kuģa atrašanās vietā.

25. Pēc glābšanas darbu veikšanas un cietušo evakuācijas Valsts policija nodrošina, lai neviena persona nepiekļūtu notikuma vietai līdz attiecīga personāla ierašanās un apsardzes pārņemšanas brīdim.

26. Ja nepieciešams, Valsts policija pēc Nacionālo bruņoto spēku rīkojuma organizē posteņu izvietošanu uz ceļiem ārējā drošības perimetra izveidošanai. Posteņi norāda kustības virzienu uz nelaimes gadījumā cietušā militārā gaisa kuģa atrašanās vietu transportam, kas piedalās avārijas seku likvidēšanas pasākumos.

27. Ja militārās aviācijas nelaimes gadījums noticis jūrā, Nacionālie bruņotie spēki nodrošina avārijas rajona slēgšanu un visu veidu peldlīdzekļu kustības ierobežošanu tajā.

28. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests konstatē cilvēka bioloģiskās nāves faktu.

29. Nacionālie bruņotie spēki organizē upuru mirstīgo atlieku transportēšanu uz tam paredzētajām vietām un par tām informē Militārās aviācijas nelaimes gadījumu koordinācijas un informācijas centru un pirmstiesas izmeklēšanas iestādi, kas veic kriminālprocesu saistībā ar militārās aviācijas nelaimes gadījumu.

30. Nacionālie bruņotie spēki organizē militārās aviācijas nelaimes gadījumā bojāgājušo transportēšanu uz mītnes zemi.

31. Nacionālie bruņotie spēki nosūta pieprasījumu lidostai, no kuras veikta pēdējā izlidošana, par to personu skaitu un identitāti, kuras atradušās militārās aviācijas nelaimes gadījumā cietušajā gaisa kuģī.

32. Nacionālie bruņotie spēki sadarbībā ar Ārlietu ministriju nosūta pieprasījumu uz ārvalsti, no kuras gaisa kuģis veicis pēdējo izlidošanu, par to personu skaitu un identitāti, kuras atradušās militārās aviācijas nelaimes gadījumā cietušajā gaisa kuģī, ja militārais gaisa kuģis šķērsojis Latvijas gaisa telpu tranzītā.

33. Nacionālie bruņotie spēki un pirmstiesas izmeklēšanas iestāde, kas veic kriminālprocesu saistībā ar militārās aviācijas nelaimes gadījumu, nodrošina personīgo mantu nodošanu militārās aviācijas nelaimes gadījumā cietušajiem (īpašniekiem) vai viņu tuviniekiem.

34. Ārlietu ministrija sniedz atbalstu pagaidu ceļošanas dokumentu saņemšanā.

35. Nacionālie bruņotie spēki nelaimes gadījumā cietušā militārā gaisa kuģa atrašanās vietā uzsāk aviācijas nelaimes gadījuma izmeklēšanu. Militārā gaisa kuģa nelaimes gadījuma izmeklēšanai Nacionālie bruņotie spēki var pieaicināt Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroju, bet ārvalsts militārā gaisa kuģa nelaimes gadījuma izmeklēšanai – ārvalstu speciālistus.

36. Ja Nacionālo bruņoto spēku Militārā policija vai cita pirmstiesas izmeklēšanas iestāde saistībā ar militārās aviācijas nelaimes gadījumu uzsāk kriminālprocesu, tad jebkuras darbības notikuma vietā pēc sākotnējo glābšanas darbu pabeigšanas ir saskaņojamas ar procesa virzītāju.

37. Nacionālie bruņotie spēki organizē un vada aviācijas nelaimes gadījumā cietušā gaisa kuģa kravas, dokumentācijas un atlieku pārvietošanu uz tam paredzēto vietu.

38. Ja militārā gaisa kuģa nelaimes gadījumā iesaistīts civilais gaisa kuģis, izmeklēšanu atbilstoši kompetencei vada Nacionālie bruņotie spēki, pieaicinot Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroju un izvērtējot iespēju pieaicināt arī ārvalstu speciālistus.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Aizsardzības ministra vietā –
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis