INFORMĀCIJA

Svētki Līvu krastā

Kopš 1989.gada, kas latviešiem un arī līviem atnāca ar Trešo atmodu, augusta pirmajā sestdienā Mazirbē atkal svin Līvu svētkus. Tā tas bija iedibinājies kopš 1939.gada, kad te atklāja Līvu tautas namu. Pie tā rotājas plāksne ar uzrakstu: “Šo namu lībieši cēluši ar savas tēvzemes Latvijas un ar savu radu tautu somu, igauņu un ungāru palīdzību.”

Arī saulainajā 5.augusta rītā uz svētkiem pulcējās gan līvi un viņu draugi no visiem Latvijas novadiem, gan ciemiņi no kaimiņvalstīm. Apsveikuma vārdus teica Igaunijas vēstnieks Tomass Tīvels un augstas amatpersonas gan no Rīgas un Talsiem, gan tepat no Kolkas un Mazirbes. Arī Ilmārs Geige, kas runāja ne vien kā Tieslietu ministrijas Nacionālo lietu nodaļas vadītājs, bet arī šejienietis, kam tepat aizritējuši pirmie skolas gadi.

Uz savu personālizstādi ciemiņus aicināja vecākais un cienījamākais līvu mākslinieks Andrejs Šulcs — tas pats nemiera gars un Ventspils jūrniecības muzeja dibinātājs, kuru kā “trešo tēva dēlu” savā “Kurzemītē” piemin Imants Ziedonis. Mākslas akadēmijā mācījies pie profesora Vilhelma Purvīša, viņš savās gleznās tēlo Līvzemes smilšaino krastu un sīkstos kārklus, līvu maizes devējus — jūru un mežu.

Koncertā piedalās lībiešu ansambļi “Līvlist” no Rīgas un “Kāndla” no Ventspils. Tie tika dibināti 1972.gadā, lai sargātu un vienotu līvu kultūru, un kopā ar mazliet vēlāk dzimušajiem “Skandiniekiem” kļuva par folkloras kopu kustības aizsācējiem visā Latvijā. Dzied Ināras Kivilas vadītais sieviešu koris “Mare”, muzicē Viestura Rēriha iedvesmotie Kolkas vīri un zēni, dejo tukumnieki un sāremieši. Dzied Rīgas Doma zēnu koris, kas te kopā ar līvu bērniem aizvadījuši darbīgu un jautru vasaras nometni. Ne tikai savu kori, bet arī visu programmu vada Līvzemes dēls Jānis Ērenštreits, ar sirsnību pieteikdams katru dziesmu un deju un pa starpām uzsaukdams slavinājumu Mazirbes un Kolkas, Sīkraga un Saunaga, Košraga, Lūžņu un Pitraga butēm, kas te ir tik gardas un smaržīgas kā nekur citur pasaulē. Klavieres spēlē un ar labu humoru sarīkojumu kuplina profesors Dzintars Kļaviņš.

Svētkos tiek cildināts līvu himnas autors Kārlis Stalte, kam 10.augustā ir 125. dzimšanas diena.

Šobrīd sevi par līviem uzskata nepilni trīssimt cilvēku un līvu valodas zinātāju nav vairāk par 50. Līdzās votiem līvi pašlaik pieder pie skaitliski vismazākajām Eiropas tautām. Iespējams, tā ir pati mazākā. Tāpēc vispriecīgāko akcentu svētkiem piešķīra tieši bērnu balsis. Bērnu bija ļoti daudz. Un par spīti grūtiem laikiem arī šovasar te notika līvu bērnu vasaras nometne. Nosaukums tai no Kārļa Staltes dzejoļa “Mazā zvaigzne”.

Skaties augšā uz zvaigznēm,
Kā tās visas mirdz!

Arī tu, jūrmalniek, esi maza zvaigzne —
Pazust un nodzist tu nedrīksti nekad!

Aina Rozeniece,
“LV” nozares redaktore

Kārlis Stalte — lībiešu dzejnieks un kultūras darbinieks

Kārlis Stalte bija viens no Līvu savienības dibinātājiem un tās pirmais priekšsēdētājs. Tomēr vissvarīgākā lībiešu kultūras vēsturē ir viņa literārā darbība. Paliekama vieta tajā viņam ir jau tāpēc vien, ka viņš ir līvu himnas autors.

Kārlis Stalte dzimis 1870.gada 10.augustā Irbes draudzes ķestera Anša un Ildžes ģimenē kā jaunākais bērns. Beidzis guberņas skolu Rīgā, viņš strādājis par ierēdni. 1905.gadā atgriezies Mazirbē par ķesteri un ērģelnieku. 20. un 30. gados rosīgi darbojies lībiešu sabiedriskajā dzīvē. 1939.gadā repatriējies uz Vāciju, jo sieva bijusi vāciete. Miris Fērbelinā 1947.gada 12.janvārī.

Kārļa Staltes vārds saistīts ar laikrakstu “Līvli” (Lībietis), kas sāka iznākt Jelgavā 1931.gadā, bet ar 1933.gadu tika veidots un izdots Mazirbes Ķesteros redaktora K.Staltes vadībā. Katrā avīzes numurā bija svētruna, reizēm arī garīgā dziesma, kuru autors bija avīzes redaktors. Arī informatīvos rakstus bieži bija rakstījis K.Stalte. Avīzes izdošana nebija viegls uzdevums cilvēkiem, kam šai nozarē trūka zināšanu un pieredzes. Tomēr laikraksts no Ķesteriem nonāca lībiešu mājās līdz 1939.gada augustam, kad beidzās tā izdošana.

19. gadsimtā lībiešu valodā bija pārtulkots Jaunās Derības Mateja evanģēlijs, kas lībiešu mājās vairs nebija atrodams. Somijas misiones darbinieki meklēja un atrada līdzekļus Jaunās Derības tulkošanai lībiešu valodā. Šo darbu trīsdesmitajos gados veica Kārlis Stalte.

K.Stalte bija ne vien tulkotājs, bet arī talantīgs dzejnieks un lībiešu dziesmu veidotājs. Pirmie dzejoļi ievietoti 1922.gadā izdotajā lībiešu lasāmgrāmatā, daži no tiem vēlāk publicētas atkārtoti un kļuvušas par dziesmām. Sirsnīgā dziesmiņa “Kalamīe loul” (Zvejnieka dziesma) trīsdesmitajos gados kļuva par vienu no lībiešu mīļākajām dziesmām un folklorizējās.

K.Stalte ir lībiešu himnas “Min izamā” (Mana tēvzeme) autors. Himnas melodija ir vienāda ar somu un igauņu himnu melodijām. “Plaga loul” (Karoga dziesma) uzrakstīta 1923.gadā, kad pirmo reizi pacēla lībiešu karogu. Domājams, ka tā toreiz tika arī atskaņota.

“Līvõ lõlõd” (Lībiešu dziesmas) ir vienīgais K.Staltes dzeju krājums. Tas iznāca Tallinā 1924.gadā. Starp 28 dzejoļiem ir arī himna un Karoga dziesma. Arī lībiešu dzimtās valodas lasāmgrāmatā, kas iznāca 1935.gadā Helsinkos, ievietotas K.Staltes dzejas. Pavisam publicēti apmēram 50 dzejoļi. Domājams, ka kādi sacerējumi bijuši arī manuskriptos, bet tos neesmu redzējusi. Ņoti svarīgi ir tas, ka liela daļa K.Staltes dzejoļu ir arī dziedami. Par to pats dzejnieks rūpējās jau divdesmitajos gados. Lībiešiem toreiz bija liels savu dziesmu trūkums. K.Stalte saka, ka “savu dziesmu”, t.i., lībiešu dziesmu, trūkumu visvairāk izjutis viņš pats, tāpēc sācis dzejām “piedabūt” melodijas, ņemdams tās no igauņu vai citu tautu dziesmām. Tādā veidā dzejnieks kopā ar savu meitu Margaretu Stalti (1902—1978) sakārtoja lībiešu dziesmu krājumu. Dziesmas pēc lībiešu dzejnieku tekstiem komponēja arī igauņu un somu komponisti.

Dažas dziesmas arī tagad ir lībiešu ansambļu “Līvlist” un “Kāndla” repertuārā.

Pērn līvu svētkos pie Mazirbes Ķesteru mājām tika piestiprināta dzejnieka, tulkotāja un žurnālista Kārļa Staltes piemiņas plāksne. Bet tā īsti viņa piemiņa dzīvo dziesmās un dzejoļos, ko mācās līvu bērni.

Valda Šuvcāne, vēsturniece