27. jūlija sēde

Stenogramma

Nobeigums. Sākums “LV” nr.115., 116., 117.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

J.Bordāns. Šo naudas plūsmu reālo noviržu pamatā pēc ekonomistu vērtējumiem ir kļūda projekta sākotnējos nosacījumos un no tiem izrietošais aprēķins, kā arī nekontrolējamais stāvoklis ar iekārtu piegādi, jo faktiski angļu puse to realizē pilnībā savās interesēs. Un tāpēc pēc speciālistu vērtējuma — ļoti dārgi. Tas vedina uz atziņu, ka “TILTS Communications” varētu realizēt tādu ekonomisko vadību, ka Latvijas puse iespējami ātrāk būtu spiesta pārdot savas īpašuma daļas, kas ir 51 procents. Un šajā ziņā projektā nav pietiekami līdzsvarojoša nosacījuma, kas ļautu aizstāvēt Latvijas intereses.

Tātad ir zināms pamats aizdomām par Latvijas ekonomiskās neatkarības apdraudējumu.

Attiecībā uz jebkādām saistību garantijām un valsts atbildību par jebkādiem “Lattelekom” parādiem jāmin “jumta līguma” noteikumi. 3.1.pants, ceturtā daļa — Latvijas Republikai nav jāiegulda nekādi papildu maksājumi “Lattelekom” pamatkapitālā vai citi kapitālieguldījumi vai jādod finansiālās garantijas. Un līguma 3.2. pants, pielikumi “m” un “o”, kas nosaka, ka “TILTS” mātes uzņēmumi garantē saistību izpildi ar savu kapitālu.

Tiek izveidota telekomunikāciju sistēma, kas ir neatkarīga no bijušās PSRS sakaru sistēmas, un tās tehniskais līmenis ir nodrošināts pret nesankcionētas sarunu noklausīšanās iespējām.

Vienlaikus jānorāda, ka Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis Pēteris Guļāns un sakaru speciālisti Smilga un Rozītis ir izteikuši viedokli, ka projekta kapitālieguldījumi ir nepamatoti lieli no diviem aspektiem.

Pirmkārt, pārāk daudz iekārtu tiek mainīts un pārāk dārgi tas maksā. Tās arī ir iespējams dabūt lētāk, jo pašreizējā tehnoloģija nav jaunākā. Un, otrkārt, pārāk optimistiska ir iekšzemes kopprodukta pieauguma vērtējuma prognoze, kā rezultātā “Lattelekom” ienākumi, neskatoties uz augstajiem griestiem — 4 procentiem no kopprodukta, ilgus gadus nespēs līdzsvarot plānotos kapitālieguldījumus.

Tas viss rada reālu draudu iespēju Latvijai pazaudēt valdījumu pār “Lattelekom” monopola apstākļos.

“Jumta līgumā” ir paredzēta iespēja laika gaitā koriģēt projektu atbilstoši Latvijas attīstībai. Taču komisijas sēdēs, vairākkārt atgriežoties pie šī jautājuma, priekšlikumi tiek noraidīti kā priekšlaicīgi, bet “Lattelekom” iedzīšana milzīgos parādos un zinātnieku sliktās ekonomiskās prognozes nerada nekādas bažas pašreizējā “Lattelekom” vadībā, un tas ir izpētes vērts apstāklis.

Pretēji tam SIA “Lattelekom” valsts pilnvarnieks Guntis Bērziņš ir norādījis, ka jāmin sekojošie apsvērumi. Projekta veidotāji 1993. gadā uzskatīja, ka Latvijas ekonomiskā nākotne un ar to saistītā “Lattelekom” ekonomiskā nākotne nebūt nav tik viekārši prognozējama. Tādēļ “jumta līgums” ir sastādīts tādējādi, lai būtu iespējams laika gaitā projektu koriģēt atbilstoši Latvijas attīstībai un “Lattelekom” darbības rezultātiem. Šāda korigēšana notiek jebkurā ilglaicīgā projektā. Ienākumu pieauguma galvenais avots ir nevis tarifu paaugstināšana, bet gan tas, ka, līdz ar labāku kvalitāti pieaugot arī iespējām, vajadzībai un vēlmei abonentiem izmantot starppilsētu un starptautiskos sakarus, izaugs kopējā slodze un līdz ar to pieaugs ieņēmumu daļa.

Nedrīkst aizmirst potenciālo iespēju tranzītsakaru veidošanai caur Latviju, kas ļauj cerēt uz papildu ienākumiem.

Vērtējot Latvijas rūpniecības iesaistīšanu projekta realizēšanā, jākonstatē sekojošais:

1) Latvijas rūpniecība ir spējīga ņemt lielu dalību,

2) Latvijas valdības nepietiekoši ieinteresētā rīcība konkursa gaitā, kā rezultātā Latvijas rūpniecība faktiski atstāta ārpus projekta.

Analizējot “Lattelekom” pirmā darbības gada rezultātus, tiek konstatēts, ka nodoti sekojoši objekti: starptautiskās telefona centrāles, divas telefona centrāles ar iznesumiem Rīgā zonu un rajonu tranzīta un vietējo sakaru vajadzībām, optiskais maģistrālais kabelis Rīga—Ventspils—Rīga, jūras kabelis starp Latviju un Zviedriju, satelītu zemes stacija darbībai “Eirosat” sistēmā, starptautisko operatoru zvanu pults sistēma, tīkla vadības un apkalpošanas centrs, abonentu norēķinu sistēma.

Nav pilnā apjomā izpildīti sekojoši pirmajā gadā paredzētie darbi: taksofonu uzstādīšana, lauku apvidu radiosistēmas, norēķinu centrs, tehniskā auditorpārbaude.

Augstāk minētie modernizācijas projekti apgūti 91 miljona ASV dolāru apjomā. Jāatzīmē, ka, lai “Lattelekom” kā vienīgajam operatoram, kurš Latvijā sniedz telekomunikāciju pakalpojumus, nerastos iespēja noteikt nepamatoti augstas tarifu maksas, ārkārtīgi būtiska loma ir nevainojamai Telekomunikāciju tarifu padomes darbībai. Nākas atzīmēt, ka “Lattelekom” nav pienācīgi pildījis savus pienākumus visu kontrolei nepieciešamo ziņu sniegšanā Telekomunikāciju tarifu padomei, šādā veidā apgrūtinot un kavējot šīs kontrolējošās institūcijas darbību.

Bez tam īpaši jānorāda, ka valdības kā valsts daļas uzņēmumā pārvaldītājas rīcībai jānodrošina reāla projekta realizēšana pilnā apjomā, nepieļaujot konkursa noteikumos izvirzīto un līgumos ar ārvalstu partneri apstiprināto prasību par tīkla modernizēšanu nepamatotu neizpildi jebkādā apjomā, kā arī atbildīga Latvijas interešu aizstāvība.

Izmeklēšanas gaitā komisija konstatēja, ka vairāki “jumta līgumā” ietvertie noteikumi var tikt traktēti kā neizdevīgi Latvijai. Tādi ir vadības līgums, kura noteikumi dod zināmas privilēģijas “TILTS Communications” ieceltiem darbiniekiem gan attiecībā uz lēmumu pieņemšanu, tas ir, “TILTS” izvirza finansu direktoru, gan uz darba apmaksu, kas ir aptuveni piecas reizes lielāka par vadošo darbinieku algu, gan uz dažādām dzīvošanas izmaksām — auto, dzīvokļa un tamlīdzīgi, un vadība 10 gadu laikā kopā ar kadru sagatavošanu notērē aptuveni 100 miljonus ASV dolāru.

Piegādes līguma noteikums, ar kuru “TILTS” apņemas pielietot savas liela daudzuma pirkšanas iespējas, lai izvēlētos un iegādātos iekārtas “Lat-telekom” vajadzībām ar atlaidēm, saņemot samaksu 5 procentu apmērā, šajā vadības attiecību sistēmā nepavisam nedod cerības uz lētāku iekārtu iegādi.

Projekta realizēšanā nav paredzētas priekšrocības Latvijā ražotajai produkcijai, maksimālais tarifu lielums var sasniegt 4 procentus no vidējā ģimenes ienākuma.

Komisija uzskata, ka ir jāturpina telekomunikāciju modernizēšanas projekta realizēšana, ņemot vērā, ka modernā telekomunikāciju sistēma ir Latvijas saimnieciskās attīstības svarīgākais priekšnoteikums. Tāpat uzskatām, ka Satiksmes ministrijai un “Lattelekom” ir jāturpina sarunas un darba organizēšana ar Latvijas ražošanas uzņēmumiem un zinātniskajām iestādēm par iespējamo Latvijas ražojumu un izstrādņu izmantošanu. Taču “jumta līguma” nosacījumu pārskatīšana jādara iespējami ātri un noteikti.”

Līdz ar šo ziņojumu lūdzu Saeimas deputātus arī balsot par lēmuma projektu, kuru komisijas vairākums ir ieteicis atbalstīt plenārsēdē. Tas ir jums pievienots ziņojumam un iesniegts priekš iepazīšanās. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Gūtmanis — satiksmes ministrs. Lūdzu! Pēc tam — deputāts Lucāns.

 

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs). Godātais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Noklausījies SIA “Lattelekom” izveidošanas un darbības izvērtēšanas komisijas ziņojumu un iepazinies ar lēmuma projektu, es gribētu teikt sekojošo. Satiksmes ministrija regulāri seko telekomunikāciju modernizācijas projekta īstenošanai. “Jumta līguma” izpildes pirmā gada rezultātus izskatīja arī Ministru kabinets. Ne pirmā gada rezultāti, ne apstiprinātais finansu plāns 1995. —1999. gadam nedod pamatu komisijas ziņojumā norādītajām aizdomām par Latvijas ekonomiskās neatkarības apdraudējumu.

“Lattelekom” darbības stratēģiju nosaka direktoru padome, kurā balsu vairākums ir Latvijas pusē un kuras lēmumi, ieskaitot finansu plāna apstiprināšanu, ir obligāti gan finansu direktoram, gan visai vadības komandai. Sīkumaina administrēšana, iejaucoties pieaicināto speciālistu darbībā, kamēr tie nepārkpāj finansu plānu vai citus priekšrakstus, mūsuprāt, nav nepieciešama.

Es gribētu teikt, ka Latvijas telekomunikāciju speciālisti nav atstumti no projekta realizācijas. Visi speciālisti, izņemot nedaudzus pensijā aizgājušos, turpina strādāt savos amatos. 50 labākie speciālisti tieši piedalās alkatelcentrāļu uzstādīšanā, notiek jaunu speciālistu sagatavošana, izveidots mācību centrs Bulduros, kur nākotnē, iespējams, mācīsies arī citu valstu pārstāvji.

Parlamentārās komisijas ziņojumā ir izteiktas bažas par “Lattelekom” ieslīgšanu parādos un līdz ar to par iespējamību pārdot Latvijas daļu ārvalstniekiem. Arī šīs bažas neliekas pamatotas. Latvijas telekomunikāciju modernizācijas projekts ir ilgtermiņa projekts 10 gadiem, kas paredz lielu līdzekļu investīcijas sākuma periodā un efektīvu atdevi vēlākajos gados. Pasaules prakse rāda, ka telekomunikācijās ieguldītie līdzekļi atmaksājas seškārtīgā līdz septiņkārtīgā apmērā. Latvijai ir vitāli svarīgi attīstīt sakarus kā būtiski svarīgu priekšnoteikumu visu citu ekonomikas nozaru attīstībai, kā arī iedzīvotāju ērtībām. Finansu plāns paredz izdevīgu ilgtermiņa kredītu piesaistīšanu ar kredītu procentu 4–6 procenti gadā, kas 1997. gadā būtu 63,5 miljoni latu. Kredīta dzēšanā ir ieinteresēti abi “Lattelekom” dibinātāji — gan Latvijas valsts, gan arī “TILTS Communications”, it īpaši pēdējais, kas par kredītiem sniedz garantijas ārvalstu bankām.

Salīdzinot kredītu summas tikai ar “Lattelekom” pamatfondiem, neskaitot apgrozāmos līdzekļus, kas 1994. gadā bija 80 miljoni latu, bet 1999. gadā paredzami 245,8 miljoni latu, nav pamata runāt par “Lattelekom” iedzīšanu milzīgos parādos. Pārliecību, ka projekts ir perspektīvs, ir izrādījusi arī starptautiskā finansu korporācija IFC — viena no Pasaules bankas institūcijām, kas ar Ministru kabineta piekrišanu kļuvusi par līdzīpašnieci projekta izpildē, investējot 10 procentus no kopuzņēmumu pamatkapitāla.

Ziņojumā ir norādīts, ka “jumta līguma” 15.— 20.pants, kas saucas “Saulriets”, var novest pie Latvijai piederošās daļas — 51 procenta — pārdošanas ārvalstu partneriem. Tāds apgalvojums neatbilst šī panta satura būtībai, jo tajā pirmām kārtām ir noteikts, ka pat nepārvaramu šķēršļu gadījumā “Lattelekom” netiek likvidēta un puses palīdz “Lattelekom” turpināt uzņēmējdarbību kā valsts telekomunikāciju organizācijai Latvijā. Latvijas valdībai nav pienākums, bet tikai tiesības pārdot savu daļu. Un tā var kaut šodien paziņot, ka nepārdos savu daļu ārvalstniekiem. Iegādāties šo daļu sabiedrībai “TILTS” vai citai ārzemju kompānijai nav nekādas ekonomiskas intereses, jo likums “Par telekomunikācijām” un Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 6.oktobra lēmums par Latvijas telekomunikāciju sistēmas principiem, nosakot valsts monopolu, neļauj ārvalstniekiem bez valsts līdzdalības veikt Latvijā telekomunikāciju pamatpakalpojumus. Es gribētu teikt, ka “Lattelekom” sadarbība ar “TILTS Communications” līdz šim noritējusi lietišķā savstarpējas sapratnes atmosfērā. Satiksmes ministrija uzskata, ka nav pamata apšaubīt, ka Latvijas pārstāvji direktoru padomē darbojas Latvijas interesēs. Tāpat kā to, ka viss projekts atbilst Latvijas attīstības un ekonomiskās patstāvības nostiprināšanas interesēm.

Telekomunikāciju modernizācijas projekts ir lielākais ārvalstu investīciju projekts Latvijā. Analogā tīkla uzturēšanai “Lattelekom” turpina iepirkt Latvijā ražotās centrāles un turpina sarunas par Latvijā ražoto ciparu centrāļu iepirkšanu lauku rajonu tīkliem pēc projekta trešā gada beigām. Satiksmes ministrija kopā ar “Lattelekom” meklē projekta realizācijas optimālos ceļus un ir gatava iesniegt līguma partneriem arī Saeimas akceptētus priekšlikumus par līguma grozīšanu vai papildināšanu.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas lēmuma projektā ir ierosināts risināt jautājumu par vadības komandas papildināšanu, projekta palētināšanu, kredītu ņemšanas ierobežošanu, abonentu tarifu kontroli un citus. Tie ir svarīgi un aktuāli jautājumi. Tomēr, neskatoties uz to, ka komisijai, kas strādāja vairāk nekā trīs mēnešus, tika iesniegti dokumenti vairāk nekā 600 lappušu apjomā, noklausīti 20 speciālisti, komisijas locekļu priekšlikumi nav šodien pietiekami konkrēti. Tāpēc Satiksmes ministrija uzskata, ka jaunas komisijas izveidošana tādā situācijā nav nepieciešama. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Pēc tam — Aivars Berķis.

 

J.Lucāns (TPA). Priekšsēdētāja kungs! Godājamie deputāti! Es šo projektu pacentīšos analizēt no Latvijas interešu viedokļa. Šeit Gūtmaņa kunga runa lielā mērā it kā nomierināja prātus, kuri bija sakarsuši dažus mēnešus atpakaļ. Diemžēl es nevarēšu turpināt šajā pašā garā un acīmredzot man vajadzēs atkal drusku kaislības uzkurināt. Tātad, kādiem vajadzēja būt sākuma nosacījumiem, strādājot pie šāda projekta?

Pirmais — Latvijai jāmodernizē sava komunikāciju sistēma. Par to, protams, nav nekādu šaubu.

Otrkārt — jādara tas pēc iespējas lētāk un iespējami ātrāk, bet ne uz liela sadārdzinājuma rēķina.

Treškārt — modernizācijas procesā maksimāli jāizmanto Latvijas zinātniskais un ražošanas potenciāls.

Ceturtkārt — meklējot ārvalstu investoru, jāatceras, ka telekomunikāciju sistēmas ekspluatācija visā pasaulē ir izdevīgs bizness, un tāpēc iespējamam investoram nav jārada ilūzijas, ka viņš varēs paņemt visu sistēmu.

Piektkārt — modernizācijas projekta vadībai ir jābūt tādai, kas ļauj pilnvērtīgi aizstāvēt Latvijas intereses.

Un sestkārt — Latvijas iedzīvotājiem jābūt spējīgiem maksāt par sniegtajiem pakalpojumiem pēc sistēmas modernizācijas.

Protams, šo nosacījumu sarakstu varētu turpināt, bet aprobežosimies ar šiem svarīgākajiem. Vairāku mēnešu darbs komisijā, daudzu ekspertu ziņojumu noklausīšanās, konfidenciālās tikšanās ar daudziem zinātniekiem un “Lattelekom” darbiniekiem, kuri demokrātiskai valstij nepiedienīgā veidā negribēja, lai viņu vārdi tiktu pieminēti, vedina uz nopietnām pārdomām. Zinātnieki savu īpatnējo nostāju pamatoja tādējādi, ka, atklājot savus vārdus Gūtmaņa kunga laikā, viņi varētu ieiet vēsturē kā bijušie zinātnieki. Nezinu, cik pamatotas šīs bažas, bet patiesības labā jāsaka, ka radās iespaids, ka “TILTS Communications” vara caur Gūtmaņa kungu sniedzas tālu. Domāju, ka šis ir īpašas uzmanības vērts apstāklis nākamajai īstajai izmeklēšanas komisijai. Jo vairāk tāpēc, ka šīs bažas ir zināmā mērā ar pamatu. Piemērs — atlika Videnieka kungam, bijušajam “Lattelekom” prezidentam, sacelties pret “TILTS” nodomiem un mēģināt sākt vadīt “Lattelekom”, aizstāvot Latvijas intereses tieši salētināšanas virzienā, kad Videnieka kungam Gūtmaņa kungs nekavējoties “ļāva” aiziet no prezidenta amata pat bez atlūguma rakstīšanas. Es atļāvos atgādināt šo sīko epizodi, kur gāja runa tikai par nieka 30 miljonu latu ekonomiju, lai piesaistītu Saeimas uzmanību.

Tātad atgriezīsimies pie Latvijas interesēm. Kā tad tika realizēti šie loģiskie Latvijas interešu nosacījumi? Lai arī cik paradoksāli tas izklausītos, nevienā punktā Latvijas intereses nav realizētas, izņemot daļēji 1.punktu, kas runā par modernizāciju. Bet arī tikai daļēji, jo pēc inženierzinātņu doktora Rozīša kunga ieskata pie mums ieviešamā tehnoloģija bija jauna pirms 20 gadiem.

Kas attiecas uz projekta iespējamo lētumu, tad šeit gribu atsaukties uz profesora Guļāna analīzi, kurš pierādīja, ka projekts ir nesamērojami dārgs salīdzinājumā ar valsts un valsts iedzīvotāju reālajām un reāli paredzamajām ekonomiskajām iespējām tuvākajos gados. Šeit nedaudz ir jāiztirzā projekta finansēšanas iecere, lai deputātiem būtu saprotama situācija.

Tātad sākotnējā iecere ir bijusi sekojoša. Ap 150 miljonu dolāru kapitālieguldījumu sākuma etapā iegulda “TILTS”, turpmākajā laikā līdz apmēram 1997.gadam modernizācija turpinās no šī starta kapitāla un “Lattelekom” peļņas un vēlāk vēl paredzēti daži miljoni kredītu, ko garantētu kreditoriem “TILTS” ar savu kapitālu. Šis visumā saprotamais plāns, izrādās, nespēj pastāvēt pat pirmo gadu, un “Lattelekom” iekļūšana parādos ir sākusies jau pagājušajā gadā. Un 1997.gadā parādi sasniegs vismaz 70 miljonus. Tātad jau pirmā nopietnā atkāpe no projekta. Jau pašā sākumā. Un piedevām jaunākā informācija ir tāda, ka arī šie skaitļi var izrādīties pārāk mazi, ka situācija šajā sistēmā ir ekonomiski vēl sliktāka.

Kādi ir cēloņi šādam stāvoklim? To ir visai daudz, tāpēc minēšu tikai galvenos.

Pirmais — ieprojektētie kapitālieguldījumi pēc elektronikas speciālista Smilgas kunga aprēķiniem ir par 350 miljoniem dolāru lielāki, nekā bija nepieciešams.

Otrais — “TILTA” sākotnējie ieguldījumi ap 90 miljonu apjomā ir izlietoti nepiedodami izšķērdīgi, tas ir, dārgais angļu speciālistu vadības aparāts un tā uzturēšana — algas līdz 18 000 dolāru mēnesī, nevajadzīgi dārgā apmācību sistēma, ko varēja augstākā kvalitātē (uzsveru šo teicienu: augstākā kvalitātē) realizēt Rīgas Tehniskā universitāte, nesamērīgi dārgās iekārtas, kas izriet praktiski no pilnīgas Latvijas interešu ignorēšanas, pret ko ir protestējis pat viens no somu direktoriem, modernizācijas pat anekdotiski nekompetentā vadība, kas noved pie 1994.gada saistību neizpildes, nepieslēdzot 40 000 abonentu negūstot attiecīgus ienākumus. Lūk, otra jau ļoti būtiska atkāpe no projekta sākuma gara.

Protams, ļoti dārgās taksofonu iekārtas, kuras šobrīd netiek uzstādītas vēl joprojām savas nepiemērotības dēļ, tātad bez sertifikācijas saņemtas šeit. Izteikti dārgie, izcili dārgie “Philips” sistēmas radiotelefoni, kurus lētākus, pieejamākus patērētājiem varēja ražot šeit pat VEFā.

Visam tam gribu pievienot vēl savu īpašo viedokli. “TILTS” realizē īpašu ekonomisko politiku, kuras mērķis ir iespējami drīz saņemt “Lattelekom” īpašuma lielāko daļu un tādējādi kļūt par monopoluzņēmuma īpašnieku vismaz uz 20 gadiem, kas līgumā ir nostiprināts.

Kas attiecas uz Latvijas zinātniskā un ražošanas potenciāla izmantošanu projekta realizācijai, jāsaka, ka tas ir viens no visgrūtāk saprotamajiem stāvokļiem. No vienas puses, analīze rāda pilnīgu Latvijas valdības neieinteresētību šī potenciāla izmantošanā, pat projekta ekspertīze netika izvesta. Tas beidzies ar to, ka pat telefona kabīnes ieved no ārzemēm par 1400 latiem gabalā, bet šeit tikai samontē. Liekas, man šeit nav īpaši jāpierāda, ka daudzas Latvijas rūpnīcas labprāt izpildītu šo kabīņu būvi ne sliktākā kvalitātē, jo vajadzīgi tūkstoši kabīņu.

No otras puses, visai īpatnējs ir angļu ekspertu vērtējums konkursa laikā (es uzsveru — angļu ekspertu vērtējums konkursa laikā), ko Latvijas valdība akceptējusi tieši šajā jomā. “Hansatel” projekts, kur bija tiešām reāli priekšlikumi realizācijai Latvijā, tika novērtēts zemāk kā “TILTA” priekšlikumi, no kuriem neko pat negatavojas realizēt. Visai interesanti, ka ne valdība, ne “Lattelekom” vadība pret to neprotestē, bet “TILTA” pozīciju dedzīgi aizstāvēja visās komisijas sēdēs.

Kas attiecas uz ceturto interešu punktu — par Latvijas īpašuma tiesībām uz “Lattelekom”, tad atliek tikai konstatēt, ka ar latviešu izcelsmes advokātu Bāra un Karlsona kungu palīdzību un Latvijas valdības atbalstu “TILTS” ir pratis iestrādāt projektā tādus nosacījumus, kas garantē “Lattelekom” nonākšanu tā pilnīgā īpašumā, ne tikai vadībā. Ir runa par nodaļu “Saulriets” “jumta līgumā”, kur paredzēta “Lattelekom” Latvijas īpašuma daļu pārdošana, ja tas ir nepieciešams projekta realizācijas kreditēšanas nodrošināšanai. Šī nevainīgā norma, ko Bāra kungs raksturoja kā formālu un nenozīmīgu, redzot, kā tas viss norit dzīvē, rada pārliecību, ka “Lattelekom” pārņemšana pilnīgā “TILTA” valdījumā ir tikai neliela laika jautājums, ja Latvija jau šodien nesāks nopietni aizstāvēt savas intereses. Diemžēl tādi ir fakti, kas, tā sakot, vedina tādā veidā domāt. Un arī pēdējie notikumi šajā uzņēmumā, kas saistīti ar naudas trūkumu un pārējo liecina par to pašu. Tieši par to pašu. Saprotot visu to, nav grūti izskaidrot “TILTS” devīgumu, samaksājot Bāra kunga firmai par pakalpojumiem 15 miljonus, kur pēc lietpratēju domām būtu pieticis ar 3 miljoniem. Savukārt saprotamāks kļūst Bāra kunga firmas devīgums, aplaimojot, piemēram, “Latvijas ceļa” partijas vēlēšanu kampaņu ar kādiem 60 tūkstošiem dolāru. Un kopumā saprotamākas, liekas, kļūst Latvijas valdības īpatnējās pozīcijas šajā jautājumā. Domāju, ka visi šie jautājumi ir nākamās izmeklēšanas komisijas īpašas uzmanības vērti, nebaidoties izdarīt nepatīkamus slēdzienus par dažu valdības locekļu īpatnējo nostāju Latvijas interešu aizstāvībā.

Kas attiecas uz “Lattelekom” projekta realizācijas vadību, tad komisijai nācās sadurties ar pilnīgi bezcerīgu stāvokli. “Lattelekom” it kā Latvijai nodrošinātā vadība ar balsu pārsvaru atbilstoši īpašuma tiesībām faktiski šobrīd ir pilnīgi bezspēcīga “TILTS” ieceltā finansu direktora priekšā. Liekas, Strautmaņa kungs kā prezidents un Bērziņa kungs kā valsts pilnvarnieks ir no Videnieka kunga liktenīgā piemēra izdarījuši “pareizos secinājumus”. Un viņi “nepīkst” pretī Džefrija kungam, jo Gūtmaņa kungs var kļūt dusmīgs. Liekas, ka šajā jautājumā Saeimai jāizdara savi secinājumi, ja Saeima patiesi grib iestāties par Latvijas interesēm.

Un visbeidzot - par “mazo cilvēku”, kā Birkava kungs teica savas valdīšanas laikā. Kas tad viņam būs jāmaksā. Pagaidām tie ir 4 procenti no kopprodukta, ko “TILTS” paredzējis savākt. Pasaules prakse ir ap 2-2,5 procenti, citādi cilvēks sāk ekonomēt, viņš savas lietas sāk kārtot no darba telefona un tā tālāk. Protams, to visu varētu uzskatīt par ievērības necienīgu sīkumu, ja vien tas viss nesaistītos ar kopprodukta prognozēm un ja tas viss kopumā nekalpotu par starta pozīciju “Saulrieta” realizācijā, jo tieši šīs projekta daļas kļūdainība iedzīs “Lattelekom” parādos un nodos “TILTS” pilnīgā valdījumā. Jo trūkstošā nauda, ko nevarēs maksāt abonenti būs jāsedz ar kredītiem, un šī kreditēšana jau ir sākusies. Un nav grūti paredzēt, ka šī kreditēšana nebūs bezgalīga, jo, teiksim, Latvijas īpašuma daļa ir arī apmēram ap 150 miljonu dolāru, tātad līdz 150 miljonu dolāru mēs varētu cerēt, ka šāda kreditēšana varētu būt un tālāk būs jāatdod īpašums. Un tas ir loģiski.

Un vēl viens sīkums. Projekts paredz stingru darbavietu skaita saglabāšanu “Lattelekom”. Bet savukārt uzņēmuma direktors saņem jo lielākas prēmijas, jo vairāk cilvēku atbrīvo no darba. Šogad esot paredzēts atbrīvot 800 un no tiem tikai 400 esot pensionāri, ar vārdu sakot, pensionēšanas vecuma cilvēki.

Un tomēr es gribētu teikt tā, ka līgums, slikts vai labs, ir tomēr līgums, tāpēc ar to jokoties nedrīkst. Un, ja domājam aizstāvēt Latvijas intereses, tad projekts ir nopietni jāuzlabo, neizslēdzot iepriekš teikto. Domāju, tam par ieganstu var kalpot projektā iestrādātais maldīgums, kā tas ir paredzēts mūsu likumdošanā. Šāds maldīgums projektā ir iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, deputāt Lucān, dzirdot tik draudīgus signālus, jums būtu jālūdz laiks papildus. Piecas minūtes deputāts Lucāns vēl lūdz. Nav iebildumu? Nav. Lūdzu!

 

J.Lucāns. Tātad, kāds ir šis projektā iestrādātais maldīgums. Pirmais. Kopprodukta prognoze un lata kursa prognoze, uz kā balstās viss ekonomiskais aprēķins, ir acīm redzami kļūdaina un nepildās tādā veidā, kā tas ir paredzēts. Līdz ar to ir iemesls runāt par šādu maldīgumu. Otrkārt - ir virkne interesantu nekorektumu projektā, ko ir atraduši un gatavi atklāt Latvijas zinātnieki, ja garantēs Saeima viņu nesodāmību par to. Uzsvēru šo tēzi - ja garantēs Saeima viņu nesodāmību par to. Treškārt un visbeidzot — pagājušā gada saistību lielā neizpilde, par ko sabiedrībai “TILTS” būtu jākompensē Latvijai, un paredzamā vēl lielākā neizpilde šogad. Tas ir attiecībā uz projektā paredzēto izpildes līmeni.

Pēc manām domām stāvoklis nav tik bezcerīgs, ja grib aizstāvēt Latvijas intereses šodien, bet esmu pārliecināts, ka neko vairs nebūs iespējams darīt pēc pāris gadiem, kad “Lattelekom” būs angļu firma. Tātad beidzot es gribētu sekojošus secinājumus izteikt:

1. “Lattelekom” modernizācijas projekts neapšaubāmi respektē visas “TILTS Communication” intereses, bet maksimāli ignorē Latvijas intereses.

2. “Lattelekom” projekts ir nepiedodami dārgs.

3. Ir visas pazīmes, kas liecina, ka “Lattelekom” var kļūt par gadsimta afēru Latvijā, tāpēc valdības goda aizstāvēšanai ir vajadzīga jauna un jau speciāla komisija, kas pierādītu, ka viss līdz šim sacītais ir pārpratums, taču Saeimai ir jākļūst par garantu šo speciālistu darbībai.

Nekavējoties ir jāpanāk, pirmkārt, projekta realizācijas vadības līdzsvara atjaunošana, nomainot Latvijas puses vadību un varbūt arī kādu ministru. Jāpanāk izteikti neizdevīgo nosacījumu koriģēšana. Piemēram, par iekārtu piegādēm ir vajadzīga obligāti konkursi, jo šobrīd iekārtas piegādā iespējami dārgas. Kaimiņi lietuvieši, piemēram, taksofonus pērk uz pusi lētākus, jā, starptautiskos taksofonus uz pusi lētākus nekā Latvijai piegādā “TILTS” ar savām organizācijām.

Trešais. Jāizslēdz pilnībā iespēja Latvijai pazaudēt kontroli pār “Lattelekom”. Šis “Saulrieta” punkts ir jāizmet no līguma projekta ārā. Ja reiz Gūtmaņa kungs apgalvo, ka viņš nekad nedarbosies, tad viņu tur arī nevajag. Izsviedīsim ārā! Un jāsāk nopietna izmeklēšana visa “Lattelekom” projekta sakarā. Bet tas pēc manām domām jau jādara nākamajai Saeimai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Pēc tam - Ilga Kreituse.

 

A.Berķis (LZS). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Man par šo lietu ir visai pretrunīgs viedoklis, jo es atceros, ka vēl Augstākās padomes laikā šeit nāca tāpat zinātnieki un sabiedrības pārstāvji un lūdza darīt visu iespējamo, lai tiktu lauzts līgums ar zviedru firmu. Un tas pats Radioelektronikas tehnoloģijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Smilga un Juris Ivars Bārs, un vēl citi arī panāca to, ka šis kontrakts tika lauzts un tika slēgts jauns līgums, kurš atkal izrādās nederīgs un atkal tātad ir pārskatāms. Šajā gadījumā mums tomēr ir jāapzinās, ka līgums ir līgums, kurā katra puse cenšās panākt sev iespējamo, katra kaut kur piekāpjās, katra kaut ko panāk, un tad ir līgums kā kompromiss. Un tikai tāpēc jau šis līgums tiek slēgts, lai šos kompromisus nostiprinātu. Ja līgumu atkal un atkal tiek lauzti, tad nekādi darījumi, protams, nav iespējami un nekāds nopietns partneris tāds līguma lauzējs, protams, nav. Tāpēc es arī viennozīmīgi izsaku viedokli, ka, protams, līgums nevar tikt lauzts. Es arī domāju, ka ir beidzot jāsaprot tas, ka mēs esam nokļuvuši vai atgriezušies kapitālisma pasaulē, par ko tik daudz lasīja mūsu politekonomijas pasniedzēji, kur ir šie firmu noslēpumi, kur cilvēks, kas iesaistījies firmās darbā, paraksta kontraktu, ka viņš glabās firmas noslēpumus. Un, ja viņš grib šajā darbā palikt, tad viņš ir spiests šo kontraktu pildīt. Ja viņš grib šo kontraktu lauzt, tad diez vai viņam ir pamats prasīt saudzību vai apelēt pie Saeimas. Tā ka tur tad ir jāizšķiras starp savām un valsts interesēm un jāparāda, cik drosmīgs katrs esam. Un tur ir arī, protams, firmas peļņas intereses. Runājot ar diezgan daudziem ārzemju speciālistiem, es esmu sapratis, ka šī firma, protams, slēgs līgumu ar savām meitas firmām un pirks iekārtas no tām, bet nepirks no citas firmas, kura tās pašas iekārtas piedāvā lētāk, jo pirmajā variantā šai firmai tomēr ir lielāka peļņa un lielāks ieguvums.

Tās visas acīmredzot ir tādas ābeces patiesības, kuras mums, kā saka, uzspiedīs un kurām mēs nespēsim pretoties. Un ir tikai viena lieta, kur mēs varam prasīt pavisam reāli, lai šis līgums tomēr tiek pārskatīts, un tas ir tads gadījums, kad šis līgums reāli netiek pildīts. Un mums par laimi vai par nelaimi tāda iespēja tomēr ir, jo kā jau bija atzīmēts izmeklēšanas komisijas ziņojumā un kā teica arī Lucāna kungs, ir šis galvenais līgums un ir tam pievienotie pielikumi, un ir rakstīts, ka vienīgi gadījumā, ja “TILTS” būtiski pārkāpj līgumu, Latvijas Republikai un “Lattelekom” ir tiesības celt prasību uz izpildes garantiju pamata, un tad “TILTS” ir atbildīgs par zaudējumu atlīdzību Latvijas Republikai un “Lattelekom” saskaņā ar darījuma dokumenta noteikumiem. Un par būtisku līgumu pārkāpumu uzskatāmi arī gadījumi, kad “TILTS” neizpilda modernizācijas plāna pamatelementus, kā paredzēts, un tur minēti veseli panti, un kā detalizēti noteikts pielikumā “A1”. Un tālāk ir arī šis pielikums, kur minēts, cik nav uzstādīts, cik nav pieslēgts no 20 000 paredzētajiem pieslēgumiem līnijās, cik faktiski ir izpildīts un kā nav veikusies paredzētā lauku telefonizācija, un kā nav uzstādīts vajadzīgais tālsarunu līniju skaits, un tā tālāk. Tas ir viss šajā pielikumā iekšā, un uz šī pamata, es domāju, mēs arī varam runāt ar “TILTS” un līdz ar to panākt arī atbilstoši citādus noteikumus sev labvēlīgākus. Ir tiesa, ka, pārskatot šo līgumu, skaidri redzams, ka “TILTS” ir panācis sev izdevīgus noteikumus, bet par Latvijas pusi un par Latvijas kā valsts vispārīgajām interesēm, protams, domāts ir mazāk. Nu, kaut vai minēsim tādu gandrīz anekdotisku gadījumu, ka šīm tālsarunu kabīnēm pat cementa pamatne tiek gatavota Vācijā. Kad to atved šeit, tad tā jau daudzkārt ir salūzusi, jo tā nemaz nav tik izturīga. Lai nu ko, bet vismaz vienkāršu betona pamatni arī Latvijā varēja izliet. Tas ir arī līguma slēgšanā ar somu strādniekiem, ar somu firmām par to, ko varēja veikt Latvijas strādnieki, tas ir daudzos citos gadījumos.

Runājot par izglītību. Nu, ir izglītības centrs Bulduros. Tajā pašā laikā mūsu pašu Tehniskajā universitātē ir atbilstoša sakaru fakultāte, kura ir ieinteresēta Latvijas pusē un kurā ir spējīgi cilvēki, kas varētu gatavot speciālistus un varētu vienlaikus šo speciālistu apmācību saistīt ar tām modernajām iekārtām, kas ienāk, veidojot, teiksim, jauno telefonizācijas sistēmu, jauno sakaru sistēmu. Šīs iekārtas nav izmantotas, jo, lūk, firmai ir daudz izdevīgāk nošķirties, atsevišķi izveidot mazu centriņu Bulduros, paaicināt tur speciālistus, kuri jau pirmo kursu izgājuši varbūt arī tajā pašā Tehniskajā universitātē un, lūk, tad tur gatavot savus speciālistus. Tā ka tas viss parāda firmas attieksmi pret valsti. Valsts, protams, nav ērta partnere, un no tās ir jātiek vaļā.

Ka pārmetumi ir pamatoti, tas ir arī redzams. Piemēram, nu, šeit ir manā rīcībā viens no dokumentiem, ko, protams redzējusi arī komisija, — “Lattelekom” direktoru padomes Latvijas puses locekļu tikšanās ar galveno funkcionālo daļu un struktūrvienību vadītājiem 1994.gada 26.augustā. Un lasām pārmetumus par tehnisko politiku, nav savstarpējas izpratnes tehniskās politikas veidošanā, partneri pieņem lēmumus, nekonsultējoties ar Latvijas speciālistiem un neievērojot vietējos apstākļus, dažkārt pat pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem un instrukcijām, ko partneri nezina. Kopīga komanda nav izveidota, partneri neiedziļinās mūsu problēmās. Nevar viens pret vienu pārcelt pie mums Rietumu vadīšanas metodes. Šobrīd it kā strādājam divās dimensijās, nav savstarpējas saiknes starp modernizācijas plāna virzieniem, partneru menedžeriem, ir šaura specializācija, nav atbildības par visu darbu kopumā, netiek paredzēti līdzekļi analogā tīkla uzturēšanai un attīstībai, vadības zonu direktoriem un izpilddirektoriem ir tikai virspusīgs priekšstats par notiekošo, uz konkrētiem jautājumiem atbildēt nevar. Ne visi partneru speciālisti ir pietiekami profesionāli sagatavoti, traucē augstāk minētā ārzemēs parastā šaurā specializācija, kas neļauj aptvert kopumā problēmas, darbu apgrūtina arī neskaidrības struktūrās un tā tālāk. Vārdu sakot, viss tas, kas ir zināms, viss tas, kas ir izmeklēšanas komisijas rīcībā, tas kas ir arī attiecīgajiem deputātiem nodots un teikts, tas tomēr liecina, ka, maksimāli pašreiz izmantojot visu neizpildīto, to, kas līgumā paredzēts, ir jāmēģina, ir jāiet un jāpārskata līgums un jāizpilda tie noteikumi, ko mēs, Zemnieku savienība, esam paredzējuši savā lēmuma projektā, kurš ir, mūsuprāt, precīzāks un radikālāks nekā ir izmeklēšanas komisijas izveidotais lēmuma projekts un krietni radikālāks nekā “Latvijas ceļa” deputātu izvirzītais variants. Es nepārlasīšu visus šos priekšlikumus, tie ir visi jūsu priekšā, un radikālākais tur ir, ka mēs tomēr prasām arī, ņemot vērā Parlamentārās izmeklēšanas komisijas SIA “Lattelekom” izveidošanas un darbības izvērtēšanai rīcībā nonākušos faktus par pašreizējā “Lattelekom” prezidenta Strautmaņa un valsts pilnvarnieka Bērziņa neapmierinošo darbību Latvijas puses interešu aizstāvībā, uzraugot “Lattelekom” darbību, lūgt Ministru kabinetu nozīmēt divus jaunus uzņēmuma direktoru padomes locekļus no Latvijas puses Strautmaņa un Bērziņā vietā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”! Pēc tam — Aleksandrs Kiršteins.

 

I.Kreituse (DPS).Cienījamie kolēģi! Mums ir izveidojusies tāda savāda situācija, visu laiku, ja darbojās komisijas, tad bija komisijas lēmums. To nu balsoja “par” vai “pret”, bet tagad izrādās, ka nav nemaz vajadzīga komisija, ka sanāk 10 deputāti, pieņem savu lēmumu, paraksta un iesniedz Saeimā. Un mani visvairāk pārsteidza viena “Latvijas ceļa” deputāta paraksts zem šī lēmuma. Tas ir Glāzīša kunga paraksts, viņš nebija parlamentā, kad vispār šo jautājumu pieņēma izskatīt, un atnāca uz parlamentu piecas dienas pirms šī lēmuma projekta parakstīšanas. Ja šādi ir darba tempi un, kā saka, informētības pakāpe, tad es domāju, ka mēs visi šeit neesam nekas pret šādu darba tempu. Tas ir tā, runājot par lēmumu projektiem. Bet es tā jūtu, ka manā rīcībā ir dokumenti, kas nav citu komisijas locekļu rīcībā, un šeit man jāsaka ļoti liels paldies Černaja kungam, jo es iepazinos ar Valsts kontroles pārvaldes materiāliem. Un mani teorētiskie spriedumi un pieņēmumi par “Lattelekom” Černaja kunga atskaitē ir saņēmuši pilnīgu materiālu pamatojumu.

Pirmais. Komisija patiešām saņēma ļoti daudz dokumentu. Tikai uzreiz jāsaka, ka lielākā daļa dokumentu bija angļu valodā un nebija tulkoti latviski. Tāpēc pirmais, kam būtu jāpievērš uzmanība un kam būtu jāiekasē soda naudas no “Lattelekom”, tā būtu Valodas inspekcija. Jo man liekas, ka angļu valoda ir tieši tāda pati svešvaloda Latvijā kā krievu valoda un šiem tulkojumiem būtu jābūt. Bet izrādās, ka tas, ka mēs nesaņēmām visu prasīto dokumentāciju, nav nekas. Valsts kontroles komisijas slēdzienā ir norādīts, ka Valsts kontroles komisija ir secinājusi 1995.gada 3.aprīlī, ka veselai rindai dokumentu, kurus tā ir izskatījusi, nav nepieciešamo amatpersonu apstiprinājuma, paraksta, tātad dokumenti vispārībā darbojas bez paraksta. Citēju:

1. “Jumta līguma” 1994.gada 11.janvāra labojums.

2.Grozījumi Latvijas–Dānijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Lattelekom” statūtos.

3. Vadības līgums un tā tālāk. Astoņi dokumenti, uz kuriem nav amatpersonu paraksta. Kā rīkoties tālāk? Kā vērtēt šos dokumentus? Un vai komisija, kura saņem šādus dokumentus, var pieņemt kvalitatīvu, pareizu lēmumu?

Otrs jautājums, uz kuru mēs tā arī nesaņēmām atbildi. Kāpēc “TILTS Communications” tik vienkārši piekrita samaksāt 15 miljonus advokātu kantorim? Tā ir grandioza summa ne tikai Latvijas apstākļos, bet arī ārzemēs. Un izskaidrojums varētu būt tikai pavisam vienkāršs: tā bija maksa par to, ka “TILTS Communications” saņēma monopoltiesības iepirkt iekārtas, kabeļus un visu, kas ir saistīts ar telefona tīklu pārveidošanu Latvijā. Saņemot šīs monopoltiesības, viņi vienlaicīgi saņēma arī 5 procentus, kā lai saka, “cash”, ja tulkojam — skaidro naudu savā kabatā no visas iepirktās iekārtas kopsummas. Un te ir skaidrs, ka šie 15 miljoni atpelnīsies ne jau 10 gados, kā ir jāizpilda šis līgums.

Domājot vēl par kaut ko citu, mēs nesen iepazināmies ar Lagzdiņa kunga likumprojektu “Par īpašumu legalizāciju”. Tur bija rakstīts, ka jāatskaitās būs par visiem īpašumiem, kas iegūti no 1990.gada 4.maija. Un tad es sāku skatīties cauri, kas tad īsti strādā šajā advokātu kantorī? Un viens no juristiem, kas izstrādāja šī līguma projektu un līdz ar to piedalījās šo 15 miljonu saņemšanā, ir Justs Karlsons. Berga bazāra mantinieks. Man būtu liels lūgums “Latvijas ceļam” mums norādīt, cik viņi maksā Justam Karlsonam par sava biroja telpām, kas atrodas viņa īpašumā. Kāda ir šīs samaksas summa?

Tāpat cik likumīgi ir tas, ka ilgāku laiku Justa Karlsona īpašumos strādā galvenā arhitekte, kura ir mūsu premjera sieva. Vai tā ir ieinteresētība vai tā nav ieinteresētība? Kā tas viss saistās kopā? Es šeit negribu nevienu apvainot, es tikai gribētu dzirdēt, kā tas ir interpretējams un izskatāms kopā ar Lagzdiņa kunga priekšlikumiem.

Nākamais jautājums. Valsts kontroles komisija apstiprināja to, ko izteica mūsu komisijā Latvijas speciālisti, ka iegādātās iekārtas nav vienmēr lietderīgas un nav bijušas tās, kas ir nepieciešamas Latvijai. Un izteikta tika doma — to izteica Rozīša kungs, — ka koncerna “Alkatel” piegādes Rietumos jau skaitās novecojušas. Priekš mums tās ir modernākās, bet nevis pasaulē. It īpaši elektroniskā vadības sistēma. Ņoti dārgas ir lauku telefonizācijas iekārtas, kuras izrādījās Latvijai nepiemērotas. Un Valsts kontroles komisija to apstiprina. Un te nu ir atbilde Berķa kungam.

Izskatot SIA “Lattelekom” pirmā gada darbības pārskatu, konstatēts, kā tika pildītas “Lattelekom” tīkla fiziskās uzlabošanas saistības. Nebija izpildītas vairākas saistības, tai skaitā modernu taksofonu pakalpojumu ieviešana, kā arī daudzpunktu radiosistēmas lauku abonementu realizācija. Mēs komisijā tā arī nesaņēmām atbildi uz to, vai kāds kaut vai par santīmu ir par to sodīts materiāli, vai kāds ir atstājis tāpēc posteni, ka nav izpildītas šīs saistības. It īpaši, ja mēs runājam par lauku telefonizāciju.

Nākamais moments. Komisija tā arī nesaņēma atbildi, cik naudas ir ieguldīts jaunajās līnijās, cik veco līniju uzturēšanā. To mums tā arī neizdevās nekādā veidā — ne latviski, ne angliski — izmānīt no tiem cilvēkiem, kas runāja “Lattelekom” sēdēs. Un tā arī mums šī skaidrība par 70 miljoniem mīnusā neradās. Kāpēc ir tik liela uzmanība šim mīnusam? Tāpēc, ka projektā nav mīnusi paredzēti, bet ir paredzēti tikai plusi. Un kāpēc jautājums ir aktuāls? Kurš ir vainīgs? Latvijas puse, kas iedeva nepareizu informāciju, ja tā tas ir noticis, vai otra puse — “TILTS Communications”, kas nemācēja novērtēt Latvijas rīcībā esošo informāciju un nemācēja pieņemt pareizus secinājumus.

To, ka šī situācija ir reizēm traģikomiska, liecina viens cits dokuments. Komisija tomēr saņēma vienu atskaiti no “Lattelekom” par izdevumiem. Es jums, kolēģi, atļaušos nocitēt pāris rindiņu no šīs atskaites, varbūt jums ir gaišākas galvas un jūs sapratīsiet, ko nozīmē šādi izdevumi firmām?

1) apgērbu inventarizācija — 98 000 latu;

2) amortizācijas inventarizācija — 90 000 latu;

3) formas — 116 000 latu;

4) apmācība (dzīvošana, ceļošana) — 429 000 latu;

5) citas izmaksas — 319 000 latu. Un tā tālāk.

Es līdz šim brīdim neesmu sapratusi, ne kas ir apģērbu inventarizācija, ne kas ir amortizācijas inventarizācija. Un nesaprotu arī, kas ir vienkārši “formas”? Agrāk bija — formas tērpi. Vai arī formas, uz kurām rakstīja padomju laikā. Tā arī neesmu sapratusi, kur šie, jāsaka godīgi, tūkstošiem un tūkstošiem latu ir aizgājuši un kam iztērēti?

Tālāk. Cik mēs zinām, piecus mēnešus darbojas ciparu centrāles. Tie, kas pirmos mēnešus bija pie ciparu centrālēm, bija ļoti priecīgi. Viņi nesaņēma nekādus rēķinus, jo izrādījās pavisam elementāri — nekvalitatīva norēķinu sistēma, kas nedarbojās. Es personīgi esmu saņēmusi piecas abonentu sūdzības par to, ka viņiem ir nepareizi aprēķināta telefona maksa. Visas piecas nosūtīju “Lattelekom” valdei. Uz visām piecām pienāca atbilde — jā, jums ir nepareizi aprēķināta maksa! Aprēķinos kļūda svārstās līdz pusei no summas, kas jāmaksā. Tātad tas pierāda, ka šī sistēma nedarbojas, un man gribas teikt: pirms maksājiet — pārbaudiet, var izrādīties, ka jums arī pārdesmit latu ietaupās un paliek jūsu makā.

Un pēdējais. Ne pēdējais, bet tāds viens no sarežģītākajiem un grūtākajiem jautājumiem, kas ir bijuši, ir jautājums par to, cik liels tarifs ir jāmaksā un kāpēc. Komisijā tika viennozīmīgi pateikts, ka tarifam būs jābūt 4 procentiem no 117 latiem, kas ir vidējais ieņēmums uz ģimeni. Tas ir, 5,16 lati, ja jūs runājat ne vairāk par 5 – 6 minūtēm dienā un vienu republikānisko tālsarunu. Ja jūs runāsit ap 20 minūtēm dienā, tad jūs maksāsiet vismaz 14 latus. No kurienes ir šie 117 lati, grūti pateikt, jo oficiālajā statistikā vidējais ģimenes ienākums 1994.gadā bija 99 lati. Kā parāda statistika, tad 30 procentiem ģimeņu vidējais ienākums ir līdz 80 latiem un 20 procentiem — līdz 100 latiem. Tātad visus šos cilvēkus pie šāda aprēķina — 4 procenti no 117 — jūs varat izskaitīt ārā un atzīt par maksātnespējīgiem. Bet pārdomas vēl bija tādas. Kāpēc ir noteikts šāds tarifs un no kurienes ir ņemta līgumā noteiktā konstantā dolāra un lata attiecība? Tur nav 0,5! Līgumā ir noteikts, ka dolārs pret latu mainās pēc kursa 0,78. Komisijā mēs nekādi nevarējām saprast, kāpēc neviens mums nevarēja atbildēt. Tagad es noliecu galvu Bērziņa kunga priekšā, “Lattelekom” valsts pilnvarnieka un valdes locekļa priekšā, kurš atsūtīja paskaidrojumu uz šo manu jautājumu. Un paskaidrojums ir satriecošs. Un es varu teikt, viņš ir izracis blakus mums citiem “reālu kapu” Eināram Repšem. Jo Bērziņa kungs — Latvijas izcelsmes angļu speciālists, ir uzrakstījis ļoti vienkārši, ka šāda lieta un šāds kurss ir noteikts tāpēc, ka lata reālā vērtība Latvijā visu laiku pazeminās. Jo Amerikā inflācija ir 4 procenti, bet Latvijā — 34 procenti. Tāpēc viņi ir spiesti ņemt to vērā. Un viņi uzskata, ka lata pārdošanas vērtība valūtas kursā nav tā reālā vērtība valstī, kurā tā ir nacionālā valūta. Varbūt, kolēģi, tagad visi kopā padomāsim par to, kā tas ir iespējams un kāpēc tāda situācija izveidojusies!

Arī Valsts kontroles komisija ir bijusi ļoti korekta un atzinusi viennozīmīgi, ka situācija ap “Lattelekom” naudu veidojās traģiska. Es jums atļaušos nocitēt: “Projektētais kapitālieguldījumu apjoms desmit gados — 613 miljonu dolāru — vairākkārt pārsniedz “TILTS Communicationn” ieguldījumu — 160 miljonus dolāru. Starpību iecerēts segt no ārējiem aizņēmumiem un investīcijām. Tātad 452,7 miljonus dolāru. Aizņēmumi, investīcijas, kas būs jāsedz no peļņas.

Valsts kontroles komisija atzīst, ka faktiski vajadzība ir ievērojami lielāka, jo par aizņemtajiem līdzekļiem jāmaksā procenti. Kā galvenais naudas ieguves avots ir minēta sniegto pakapojumu maksas palielināšana. Šajā gadījumā — tarifu paaugstināšana. Bet izrādās, ka komisija nesaņēma pilnīgu informāciju par to, kā tiks aprēķināti tarifi. Valsts kontroles komisija mums paskaidroja sīkāk, ka saskaņotie tarifi, tātad tas, ko es jums teicu, katru ceturksni tiks mainīti atbilstoši vispārējam inflācijas koeficientam un lata devalvācijai.

Tātad vispirms Valsts kontroles komisija paskaidro par lata devalvāciju, ko atbalsta “Lattelekom”. Un, otrkārt, ka tarifi augs reizē ar inflāciju. Mani interesē, kuram alga valstī aug reizē ar inflāciju? Vai pensija aug reizē ar inflāciju? Kas vēl pieaug? Kādi ieņēmumi vēl? Bērnu pabalsti pieaug reizē ar inflāciju? Bet telefona tarifi pieaugs reizē ar inflācijas izmaiņām katru ceturksni.

Līdz ar to es gribu kolēģus aicināt pārdomāt reālo situāciju, kāda ir valstī, kāda tā ir izveidojusies ap telefona tīkliem, un atbalstīt komisijas lēmumu. Līgums nav jālauž, bet līgums ir krietni jāpārskata. Un pirmais un svarīgākais ir jautājums par 5 procentu peļņu, ar monopoltiesībām iepērkot iekārtas no ārzemju firmām. Šā punkta pārskatīšanu, stingru šā punkta pārskatīšanu, kategoriski pieprasīja Kulberga kungs, kad bija atnācis uz mūsu komisiju. Jo savādāk Latvijas ražotājam telefonizācijas tīklā neiekļūt.

Ir vēl atsevišķi punkti arī par tarifiem. Tāpēc man ir lūgums: kolēģi, kas nestrādāja komisijā, it īpaši tie, kas Saeimā ienāca pēdējā brīdī, atsauciet savu parakstu un noņemiet šo lēmuma projektu, jo savādāk mēs par katru komisiju sāksim rakstīt piecus sešus lēmuma projektus, ja mēs sadalīsimies pa 10 deputātiem grupās. Un izdomājiet un pārskatiet vēlreiz komisijas lēmumu! Lūdzam jūsu atbalstu!

Sēdes vadītājs. Deputāt Kirštein, jūs izmantosit astoņas minūtes, jo pēc tam mums ir jābalso. Lūdzu!

 

A.Kiršteins (LLNK). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es saprotu, ka mums ir divas lietas. Tātad viena lieta, ka mums nevajag neko, kas ir saistīts ar moderno infrastruktūru. Un otra, ka, kā es sapratu no dažādiem rakstiem, arī šeit tika pieminēts, visas organizācijas — sabiedriskās un politiskās — dalās divās daļās. Un arī ziedotāji dalās labajos un sliktajos. Es gan neesmu redzējis sarakstu, bet man ir skaidrs, ka visi tie, kas ir ziedojuši LNNK, ir nekur nederīgi blēži, visi tie, kas finansē organizāciju “Saimnieks” ir kristāltīrie enģeļi.

Es mēģināšu nedaudz varbūt tuvāk paskaidrot savu tēzi tālākajā gaitā, bet man ir skaidrs, ka viss, kas ir saistīts ar pakalpojumu eksportu kādreiz un kas bija slēpts, Latvijā slepens un atradās Maskavas pārziņā, ir dzelzceļa ienākumi, noliktavas, preču sadalīšana, ostas, aviolīnijas. Tātad viss, kas ir saistīts ar pakalpojumu eksportu, bija slepens. Un kā tāds arī daudzu bijušo padomju ekonomistu aprēķinos tas vispār netiek ieskaitīts. Latvijā ekonomisti nezina, ka čehu tirdzniecības bilances deficīts vienā mēnesī ir 400 miljoni, bet viņi sedz to no tūrisma ienākumiem, tāpat kā Latvija var segt no pakalpojumu eksporta. Tas, ka šīs ostas daudziem traucē šeit, ir skaidrs. Bet neviens taču neteiks: “Nost ar Latvijas ostām! Nost ar modernu infrastruktūru! Nost ar telekomunikācijām!”. Pagriezīsim šo lietu drusciņ savādāk! Viss jau ir labi. Bet saprotiet, nāks kaut kāds neredzēts padomju inženieris, kas ir beidzis 1960.gadā padomju skolu, kur lietoja ar roku griežamu telefona aparātu, un viņš pārspēs “Alkatel”, kas gadā tikai zinātniskiem pētījumiem ziedo 3 miljardus dolāru. Mums ir vesela rinda “sprigulīšu” izstrādāto nacionālo projektu, kuru princips ir faktiski viens un izsakāms divos teikumos. Savākt pēc iespējas vairāk depozītu, labākajā gadījumā, teiksim, par kaut kādu trešo daļu vērtības pārdot to visu Krievijas bankai, pa ceļam ieraujot kādus 100 miljonus, sliktākajā gadījumā paņemt 80 procentus uzreiz un pazust uz neatgriešanos. Es pagaidām nevienu liela mēroga nacionālo projektu neesmu redzējis. Bet es ceru, ka drīz mēs “Neatkarīgajā Cīņā” no žurnālista Zaļūkšņa to visu izlasīsim.

Tagad nākošais. Skaidrs, ka Latvija ar savu ģeogrāfisko vietu ir nostājusies teiksim, nu, starp Krieviju un Atlantijas okeānu un pinas te visiem pa kājām. Un ļoti precīzi ir formulējis izcils autors, putrotājs, diemžēl jāsaka, Bojāra kungs, kurš saka tā: “Bet vēl septiņus gadus (es citēju no “Neatkarīgās Cīņas”) mēs taču varējām izmantot vecos VDK kabeļus.” Nu te taču viss ir pateikts! Nu prīmā! Veci VDK kabeļi, lēti, labi, jāmaksā nekas nav. Tas, ka telefoni pļerkst un atslēdzas no datoriem, tas ir normāli. Priekš kam vispār mums dators ir vajadzīgs? Mēs taču esam, ziniet, pieticīga tautiņa, mums nevajag datoru, un es saprotu, mums viņu arī nav uz robežām. Mašīnu nozog, un pazūd ar galiem. Un arī nebūs. Bet tas arī nav tik svarīgi.

Tātad, vienu vārdu sakot, es sapratu no visa teiktā, ka Latvijai nevajag pirmās šķiras telekomunikāciju projekta. Tas nu man ir skaidrs, ka mēs varam iztikt vēl lēti un labi, un kaut kā kulties cauri tos septiņus gadus. Kas pēc tam? Kaut vai ūdens plūdi. Tad būs pavisam cita Saeima un valdība.

Nākošais. Es, protams, ticu Lucāna kungam un, kā jau es teicu, es ļoti ticu arī “Neatkarīgajai Cīņai” vai tagad “Neatkarīgajai Rīta Avīzei”. Bet nav skaidrs viens. Ja mums ir tik daudz labu projektu, kāpēc visa šī kreisā fronte neliekas ne zinis par tiem 20 projektiem, kuri vispār netiek realizēti. Es jums dažus nosaukšu, cienījamie kungi! Nevienu neuztrauc mūsu izcilo speciālistu radītais, kā jau es teicu, teiksim, bankas “Baltija” grandiozais depozītu projekts, ko, starp citu, “Neatkarīgā Cīņa” ļoti pašreiz aizstāv un arī slavē, ka tas viss labs bijis, bet tur kaut kādi ļaunprāši tagad grib nogremdēt to visu. Tur taču vēl var 5 miljonus iekasēt un tos 400 miljonus atdot! Protams, devalvējot latu. Kāpēc nevienu neuztrauc lieliskie Latvijas dzelzceļi? Tur taču ir milzīgas iespējas visu ko uzlabot. Bet es kaut kā neredzu nevienu deputātu, kas te uzstātos ar tik grandioziem projektiem. Paņemiet šos kredītus un reorganizējiet! Cik daudz runu bija par to, ka nevajag nekādu reorganizāciju aviācijā, nevajag SAS, nevajag tur kaut kādu “Lufthansu”, vilciens ir aizgājis. Tāpēc, ka ir arī projekts, ka Tallina būs reģionālais centrs ar simtiem miljonu dolāru ieguldījumu.

Banka “Baltija” attīstīja savas aviolīnijas un lidos ar kura tur gada lidmašīnām, ko nekur vairs nelaiž iekšā. Bet ideālu, saprotiet, telekomunikāciju nebūs, prāmji nebrauc no Skandināvijas. Piedošanu, brauc “Iļjičs”, visiem tik ļoti dārgais kuģis, kas pieder, izrādās, Sanktpēterburgai, ar balalaikām, un tur visi tie zviedri un skandināvi, kas brauc uz Latviju, tā arī nesaprot, uz kurieni viņi brauc. Bet tas visiem ir ļoti labi, tas visus apmierina un neviens vispār te nenāk ne ar kādām idejām. Aprakstiet taču šos lieliskos projektus latviešu inženieru vadībā, kur, es saku, ir simtiem neizmantotu iespēju. Es absolūti nesaprotu.

Bet nu viens projekts ir radies. Skaidrs, ka viņš nekur neder. Kāpēc? Tāpēc, ka viņu nav iztaisījuši, teiksim, vācieši vai nav uzvarējuši konkursā vācieši vai zviedri. Mēs uzreiz viņus varētu lamāt kā vēsturiskos ienaidniekus un daudz ko pierakstīt. Tagad, teiksim, ir tur briti un somi. Par vēsturiskiem ienaidniekiem viņus grūti nosaukt. Ne tur tie automāti nopirkti, ne tā nauda. Advokātiem samaksāti pieci miljoni. Pašmāju advokāti būtu par pieciem miljoniem uztaisījuši. Tiesa gan, nederīgu projektu, bet tas jau neko nenozīmē. Nav tik svarīgi!

Tagad tālāk. Protams, lielo uzņēmumu privatizācija, tas ir blefs. Galvenais ir sasniegts. Nav ārzemju kapitālieguldījumu. Polija dabūja savā laikā 30 miljonus, kurus viņa norakstīja un tagad, pēc tam dabūja vēl kādus 40 miljardus, nevis miljonus, un ir šīs Centrāleiropas motors ar 7 procentiem ekonomikas pieauguma. Bet mums galvenais — lai nebūtu šo kapitālieguldījumu. Mums vajag apkarot infrastruktūru, kapitālieguldījumus, visu pārējo.

Tagad nākošais, ko es vēl gribēju pateikt. Vietējie ētikas principi. Šodien “Neatkarīgajā Cīņa” es izlasīju vienu “grandiozu” rakstu, kur ir pateikts, ka “Lattelekom” vadība nekur neder, jo tur ir finansu direktora pavēle — nepirkt datorus, nešķiesties ar naudu. Un kārtējais žurnālists tur, kā nu bija, raksta tā, ka tas neatbilst vietējiem ētikas principiem. Es domāju — kas tie vietējie ētikas principi? Beigās es sapratu, tie ir paņemt tos depozītus, nopirkt “mersedesu” un pazust. Bet to jau es pieminēju. Tātad izrādās, ka trūkst naudas, jo, lūk, tur tieši ir pateikts, ka šo rajonu jeb nodaļu vadītāji nespēj iesniegt prognozes par naudas plūsmām. Tāpat šie nabaga padomju inženieri. Es domāju, ka jebkurš, vai te atnāktu vācietis vai polis, vai ķīnietis, vai, teiksim, tibetietis, apmulstu, jo viņš nezināja veco PSRS principu — ja ir kaut kas slikts, reizini ar divi un pieliec nulli galā. Visas telekomunikācijas ir sapuvušas apmēram 20 reizes vairāk, nekā visos šajos projektos bija uzrādīts, šie lieliskie padomju inženieri tur bija parādījuši. Es pats esmu redzējis sapuvušus telefona stabus, kas ir apgāzušies. Es domāju, ka vislielākajos murgos nevar rādīties tāds stāvoklis, kāds ir ar šīm telekomunikācijām. Protams, mēs paši to ātri un bez naudas atrisināsim. Es tam tiešām ticu, un lai Dievs dod nākošajai valdībai. Un es ceru, ka tā būs tiešām saimnieks un atrisinās.

Tagad pēdējais, ko es vēl gribēju pateikt. Tātad vēlēšanu likums...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Cik minūtes jums papildus vajag?

 

A.Kiršteins. Man? Trīs.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Lūdzu!

 

A.Kiršteins. Tātad jautājums — kur tad bija šie lieliskie latviešu inženieri, kad vajadzēja konstatēt, ka šis stāvoklis ir 10 reizes sliktāks, nekā viņš ir. Kur viņi bija?

Nākošais jautājums — vēlēšanu likumā mēs steidzīgi ierakstīsim, lai gan, ja nopietni runā, tad LNNK bija priekšlikums, ka vajadzētu ieviest šo sistēmu — no valsts budžeta finansēt vēlēšanu kampaņu. Jā, pensionāri kliedz, ka tas ir dārgi, bet tas neļauj spekulēt, teiksim, dažādiem spekulantiem, ka, lūk, LNNK ir saņēmusi, tiesa gan, ne no “Telekom”, lai gan arī to pamanījās ierakstīt “Neatkarīgā Cīņa” savā laikā, bet gan no advokātu firmas. Tad arī ierakstām vēlēšanu likumā to firmu sarakstu, tās labās, kuras drīkst finansēt vēlēšanu kampaņu, un slikto firmu sarakstu, kuras nedrīkst finansēt vēlēšanu kampaņu. Vai arī pieņemam likumu, ko mēs ierosinājām, ka Saeima, teiksim, atļauj zināmu summu izlietot visiem vienādi, vai pēc iegūtu balsu skaita, vai kaut kā savādāk, pēc biedru skaita. Bet tad skaidri un gaiši to pasakām. Nevis te nākam un sakām tā: “Redziet, tas birojs ir tajā rajonā un tur tam māsīca ir tur un tur.” Runājam tātad par telekomunikācijām.

Es domāju tā — lai jaunā valdība, protams, es ceru, ka tā nebūs LNNK valdība, lai viņa arī uzlabo to visu. Bet secinājumi ir tādi. Tātad pirmais. Es gribētu tomēr redzēt vienu lielisku projektu, ko šī kreisā fronte ir izstrādājusi. Varbūt tas ir — es zinu tikai vienu, privatizācijas atcelšanas un lata devalvācijas projekts. Lai nebūtu jāatdod tā nauda, kas ir aizņemta no šiem depozītu noguldītājiem. Es citus projektus te neesmu dzirdējis.

Otrs projekts, ko es esmu dzirdējis, — varbūt vajadzētu atcelt latu un nosaukt nacionālo valūtu “santīms”, lai viens dolārs būtu 52 santīmi. Japāņiem 8 jēnas. Tad eksports būtu fantastisks.

Trešais projekts… Protams, ja “Latvijas gāze” un “Latvenergo” turpinās kreditēt visus šos padomju monstrus, tad, protams, mēs nekādu naudu neatradīsim. Ja es ticētu, ka ir projekti, kā beidzot pabeigt šo liela mēroga privatizāciju, tad es ticētu, ka mums ir brīva nauda un kredīti nav vajadzīgi, un mēs varam modernizēt arī telekomunikācijas. Es šos projektus neesmu redzējis pašreiz, kā privatizē tos lielos objektus.

Un pēdējais, ko es pateikšu, — mēs, LNNK, atbalstījām pretēji arī tam, ko rakstīja “Neatkarīgā Cīņa” vai “Rīta Avīze”, mēs atbalstījām šo komisijas ziņojumu kā tādu. Protams, valdībai ir jākontrolē, un tā tālāk. Bet tagad vilciens ir aizgājis. Plus, teiksim, ja es esmu uzzinājis daudz ko interesantu. Ja kāds žurnālists ietaisa parādu 100 tūkstoši, tas nebūtu nekas bīstams — paņemt kredītu, ja viņš tur, teiksim, neveiksmīgi ar uzņēmējdarbību ir nodarbojies, jo kaut kā ekonomikai ir jāmācās. Bet, ja viņš pārdodas uz visu mūžu šīs naudas dēļ un raksta muļķības, man ir žēl šīs avīzes, kas šādas muļķības raksta. Un es tagad aicinu, es gribu skaidri pateikt, ka man ir žēl šīs “Neatkarīgās Cīņas”, kura ir nosaukusies par “Neatkarīgo Rīta Avīzi”, jo viņa ir kļuvusi par kaut kādu vislatvijas vientiešu muļķošanas tribīni un neko normālu viņa vairs neraksta diemžēl. Es ceru, ka īpašnieki izdarīs kaut kādus secinājumus.

Un pēdējais. Es, piemēram, vairs negribu balsot, lai gan frakcija nobalsoja, bet man roka neceļas vairs balsot ne par vienu no šiem četriem projektiem. Pirmkārt, tāpēc, kā jau es minēju, ka es neko labāku te neredzu. Otrkārt, pēc diviem mēnešiem būs jauna valdība. Skaidrs, ka viņa atradīs varbūt lētākus aparātus un viņa to kontrolēs bez visiem šiem lēmumiem, ko mēs te būsim pieņēmuši.

Un pēdējais, ko es gribu pateikt, — es domāju, ka mums vajadzētu vairāk uztraukties, kāpēc Vjetnama pēdējos divos gados pārņem bez kaut kādas iepriekšējas pieredzes Kanādas un Amerikas tekstilrūpniecības tirgu, kāpēc šajā situācijā nauda miljardiem aiziet uz Velsu pēdējos divos gados un simtiem miljonu uz Igauniju. Un kāpēc mūs absolūti neuztrauc tas, ka šī nauda ir pilnīgi apstājusies nākt uz Latviju. Bet mēs sēžam un fantazējam, kā samazināt kapitālieguldījumus. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Deputāti Gundars Bērziņš, Tomiņš, Rozentāls, Prēdele un Putniņš ierosina turpināt plenārsēdi bez pārtraukumiem un starpbrīžiem līdz ziņojuma — 35.dienas kārtības punkta — izskatīšanai. Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 31, atturas — 24. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu vēlreiz zvanu reģistrācijai! Reģistrējamies! Reģistrācija! Saeimas sekretāra biedri lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies! Lūdzu uzmanību!

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Nav reģistrējušies šādi deputāti: Andris Ameriks, Dzintars Ābiķis, Aivars Berķis... Preses konferencē Berķa kungs. Vilnis Edvīns Bresis, Imants Daudišs, Māris Grīnblats... arī preses konferencē, Andris Grots, Andris Gūtmanis... zālē, Jānis Jurkāns, Edvīns Kide... preses konferencē, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Aristids Lambergs, Ruta Marjaša, Andrejs Panteļējevs... preses konferencē, Valdis Pavlovskis, Aida Prēdele... preses konferencē, Andris Rozentāls... arī preses konferencē, Modris Spuģis, Anita Stankēviča, Pēteris Tabūns...zālē, Alfrēds Žīgurs... arī zālē.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Plenārsēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā plenārsēde 3.augustā pulksten 9.00.