Rīgā 2015.gada 19.maijā

Par biedrības "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā" iesniegto likumprojektu "Likums "Par Saeimas deputātu, ministru un valsts sekretāru personisko materiālo atbildību""

I.

1. 2015.gada 9.aprīlī biedrība "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā", reģ. Nr.40008218958, adrese: L.Paegles iela 13/15-1, Liepāja, LV–3401, (turpmāk – Iesniedzējs) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza iesniegumu un likumprojektu "Likums "Par Saeimas deputātu, ministru un valsts sekretāru personisko materiālo atbildību"" (turpmāk – Likumprojekts) (pielikumā). Iniciatīvas grupas iesniegumam pievienotas arī biedrības reģistrācijas apliecības, dibinātāju lēmuma un Uzņēmumu reģistra lēmuma kopijas.

Iesniegumā Iesniedzējs lūdz reģistrēt Likumprojektu parakstu vākšanai, norādot, ka "Likuma projektā ir iestrādāts 2.pants, kurā deleģē Ministru kabinetam izstrādāt likuma piemērošanas kārtību. Tādējādi, novērsta tiek nepilnība, kas bija motīvs atteikumam reģistrēt likuma projektu 20.02.2015. redakcijā. Civiltiesiskā materiālā atbildība nav sods, tā atšķiras no kriminālās, administratīvās un disciplinārās atbildības."

2. Centrālās vēlēšanu komisijas 2015.gada 19.maija sēdē Iesniedzēja pārstāvis Ivars Redisons paskaidroja, ka Iesniedzēja mērķis esot panākt, lai nebūtu nekvalitatīvu normatīvo aktu, ko ierosina dažādas amatpersonas un lai tie, kuri vīzē un virza šādu normatīvo aktu projektus, zinātu, ka par to būs atbildība. Bez tam, pieredze liecinot, ka ir gadījumi, kad sāk vākt vēlētāju parakstus, bet Saeima apsteidz šo procesu un attiecīgo likumu pati izlabo. Uzskata, ka likumprojekts nav pretrunā Satversmes 28.pantam. I.Redisons arī apliecināja, ka tad, ja tiktu piedāvāts labāk noformulēts likumprojekta teksts, iesniedzējs piekristu labot iesniegto likumprojektu.

3. Saskaņā ar likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23.panta ceturto daļu Centrālā vēlēšanu komisija 45 dienu laikā pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) reģistrēt likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu;

2) noteikt termiņu iesniegumā un likumprojektā vai Satversmes grozījumu projektā konstatēto trūkumu novēršanai;

3) atteikt likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos.

Šā panta piektā daļa nosaka, ka Centrālā vēlēšanu komisija atsaka likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju, ja:

1) iniciatīvas grupa neatbilst šā panta otrās daļas prasībām;

2) likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāts.

Latvijas Republikas Satversmes 64.pants noteic, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros. Savukārt 78.pants paredz, ka ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts Prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.

Satversmes 73.pantā ir noteikts, kādus jautājumus nevar nodot tautas nobalsošanā – tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm.

4. Likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" ceturtā nodaļa "Likumu ierosināšana" nosaka kārtību, kā tauta īsteno likumdošanas tiesības.

5. Centrālās vēlēšanu komisijas pienākumi un tiesības ir noteikti likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju". Minētā likuma 4.pants nosaka – Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina Saeimas vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma un likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" izpildi, kā arī šo likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu un kontrolē šo likumu precīzu izpildi. Veicot savus pienākumus un realizējot tiesības, Centrālā vēlēšanu komisija rīkojas spēkā esošo normatīvo aktu ietvaros. Minētā likuma 6.pantā ir noteikts, starp citiem pienākumiem un tiesībām, ka Centrālā vēlēšanu komisija – ir tiesīga izskatīt jebkuru ar vēlēšanu vai tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas sagatavošanu un vadīšanu saistītu jautājumu; pilda citus likumos noteiktos pienākumus.

6. Likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23.pants uzliek tieši Centrālajai vēlēšanu komisijai pienākumu reģistrēt vai atteikt likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju. Pildot šo pienākumu, ir jāpārbauda –

pirmkārt, vai likumprojekta iesniedzējs atbilst likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23.panta otrās daļas jēdzienam "iniciatīvas grupa";

otrkārt, vai iesniegtais likumprojekts pēc formas vai satura ir pilnībā izstrādāts.

II.

Izvērtējusi Likumprojektu un uzklausījusi Iesniedzēja viedokli, Centrālā vēlēšanu komisija konstatē:

7. Iesniegumu ar lūgumu reģistrēt parakstu vākšanai Likumprojektu iesniegusi biedrība "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā". Saskaņā ar likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23.panta otrās daļas 2.punktu, iniciatīvas grupa var būt Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktajā kārtībā izveidota un reģistrēta ne mazāk kā 10 vēlētāju izveidota biedrība. Iesniegumam ir pievienots Likumprojekts, biedrības "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā" reģistrāciju apliecinošu dokumentu kopijas ar vienoto reģistrācijas numuru 40008218958.

Tādējādi Likumprojekta iesniedzējs atbilst likuma prasībām un ir tiesīgs iesniegt likumprojektu reģistrācijai ar mērķi uzsākt parakstu vākšanu.

8. Centrālajai vēlēšanu komisijai jāpārliecinās, ka iesniegtais Likumprojekts pēc formas vai satura ir pilnībā izstrādāts. Ja tas kaut vai kādā daļā neatbilst jēdzienam pilnībā izstrādāts, tad šo trūkumu novērst nav iespējams un jāatzīst, ka likumprojekts kopumā neatbilst Satversmes 78.panta prasībām.

8.1. Likumprojekts ir pilnībā izstrādāts pēc formas, ir izstrādāts likumprojekta formā un tādējādi formas ziņā ir atbilstošs Satversmes 78.pantam.

8.2. Lai noteiktu, vai Likumprojekts ir pilnībā izstrādāts pēc satura, Centrālajai vēlēšanu komisijai cita starpā jāpārbauda, vai Likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nenonāktu pretrunā ar Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām (Satversmes tiesas 2012.gada 19.decembra lēmums par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2012-03-01, 18.3.punkts).

9. Likumprojekta 1.pants paredz, ka Saeimas deputāti, ministri, parlamentārie sekretāri, valsts sekretāri un valsts sekretāru vietnieki ir personīgi materiāli atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies kā sekas lēmumiem, kuras pieņēmušas, parakstījušas vai vizējušas šīs amatpersonas.

10. Satversmes 28.pants nosaka, ka Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par amatu izpildot izteiktām domām nevar saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā. Saeimas locekli var saukt pie tiesas atbildības, ja viņš, kaut arī amatu izpildot, izplata: 1) godu aizskarošas ziņas, zinādams, ka tās nepatiesas, vai 2) godu aizskarošas ziņas par privātu vai ģimenes dzīvi. Tādējādi Likumprojekts nonāk pretrunā ar Satversmes 28.pantā nostiprināto deputātu neatbildības principu, kas paredz, ka deputātus par balsošanas ceļā pieņemtajiem lēmumiem nevar saukt pie atbildības.

Šādu pretrunu Centrālā vēlēšanu komisija jau konstatēja ar 2015.gada 2.aprīļa lēmumu Nr.3, izskatot 20.02.2015. Iesniedzēja iesniegto likumprojektu "Likums "Par Saeimas deputātu, ministru un valsts sekretāru personisko materiālo atbildību"".

11. Likumprojekta 2.pants nosaka, ka "Materiālās atbildības piemērošanas kārtību izstrādā Ministru kabinets atsevišķa likumprojekta veidā, kuru iesniedz Saeimā sešu mēnešu laikā".

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka no tiesiskās noteiktības principa izriet prasība, ka "tiesību normai, kas nosaka personas pamattiesību ierobežojumus, jābūt skaidrai un pēc iespējas precīzai. [..] Tiesību normas izdevēja pienākums ir rūpēties par to, lai tiesību norma tiktu formulēta tik nepārprotami, ka to varētu pareizi interpretēt un piemērot, bet indivīds varētu apzināties tās piemērošanas tiesiskās sekas" (sk. Satversmes tiesas 2013.gada 28.jūnija sprieduma lietā Nr.2012-26-03 14.punktu un tajā ietvertās atsauces uz citiem Satversmes tiesas spriedumiem).

Likumprojektā tiesiskās noteiktības princips nav ievērots. Tā teksts pēc būtības ir tēze vai mērķis, bet nav definēts mehānisms, kā to sasniegt. Likumprojekts ir deklaratīvs un neskaidrs, jo tajā nav norādīts, vai atbildība iestājas par zaudējumiem, kas lēmuma pieņemšanas rezultātā ir radušies valstij vai arī jebkurai citai personai, nav noteikta procedūra zaudējumu konstatēšanai un Likumprojekta regulējuma izpildei. Ne likumprojekta 1.pants, ne arī 2.pantā paredzētais uzdevums Ministru kabinetam izstrādāt likumprojektu par materiālās atbildības piemērošanas kārtību, nerada skaidrību par to, kādas tiesiskās sekas varētu rasties Likumprojekta pieņemšanas gadījumā. Ministru kabinetam tiktu uzticētas tiesības izstrādāt likumprojektu pēc saviem ieskatiem, pēc iesniegšanas Saeimā Likumprojekts varētu tikt vēl arī būtiski grozīts. Attiecīgi, ja Iesniedzēja sagatavotais Likumprojekts tiktu reģistrēts parakstu vākšanai, vēlētājiem nebūtu nekādas skaidrības par parakstīšanas sekām, tas pats arī tautas nobalsošanas sarīkošanas gadījumā. Eiropas Padomes Venēcijas komisija Labas prakses kodeksā referendumu jautājumos (2008.g., Nr.371/2006) 3.1.p. norāda, ka referenduma dalībniekiem jābūt informētiem par referenduma raksturu un tā iespējamām sekām, attiecīgi likumprojektu tekstiem jābūt skaidri saprotamiem.

12. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka "Vēlētāji, realizējot likumdošanas iniciatīvas tiesības, piedalās likumdošanas procesā un ne vien bauda likumdevējam Satversmē noteiktās tiesības, bet arī uzņemas likumdevējam noteiktos pienākumus. [..]Līdz ar to ne vien likumdevējam, kas likumdošanas tiesības realizē pastāvīgi, – Saeimai –, bet arī likumdevējam, kas likumdošanas tiesības īsteno atsevišķos gadījumos, – tautai – ir pienākums ievērot augstākā juridiskā spēka normas un respektēt tajās nostiprinātās konstitucionālās vērtības. [..] Neviena konstitucionālā institūcija, arī tauta, realizējot tai piešķirtās tiesības, nav tiesīga pārkāpt Satversmi." (Satversmes tiesas 2012.gada 19.decembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā N.2012-03-01 18.3.punkts).

Tādējādi Centrālā vēlēšanu komisija nevar piekrist Iesniedzēja uzskatam, ka likumprojektu kas iesniegts Centrālajai vēlēšanu komisijai reģistrēšanai, tā izskatīšanas gaitā varētu uzlabot. Centrālajai vēlēšanu komisijai jālemj par Iesniedzēja sagatavoto Likumprojektu, un tieši Iesniedzējs ir atbildīgs par likumprojekta pilnīgu izstrādi.

13. Ievērojot augstāk minēto, Centrālā vēlēšanu komisija konstatē, ka Likumprojekts acīmredzami nav pilnīgi izstrādāts pēc satura un neatbilst Satversmes 78.pantam.

III.

Pamatojoties uz likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23.panta ceturtās daļas 3.punktu un piektās daļas 2.punktu, Centrālā vēlēšanu komisija

nolemj:

atteikt likumprojekta "Likums "Par Saeimas deputātu, ministru un valsts sekretāru personisko materiālo atbildību"" reģistrāciju.

Šo lēmumu viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā (Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV–1511).

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs A.Cimdars

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāra p.i. Dz.Kusiņa

Likums "Par Saeimas deputātu, ministru un valsts sekretāru personisko materiālo atbildību"

1.pants. Saeimas deputāti, ministri, parlamentārie sekretāri, valsts sekretāri un valsts sekretāru vietnieki ir personīgi materiāli atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies kā sekas lēmumiem, kurus pieņēmušas, parakstījušas vai vizējušas šīs amatpersonas.

2.pants. Materiālās atbildības piemērošanas kārtību izstrādā Ministru kabinets atsevišķa likumprojekta veidā, kuru iesniedz Saeimā sešu mēnešu laikā.

Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā.