19.jūlija sesija. 26.jūlija sēde

Stenogramma

Sēdes vadītājs. ... Ir iebilde. Lūdzu, Zigurds Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība! Atklājam debates.

 

Z.Tomiņš (LZS). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Izskatot šo likumprojektu par enerģētiku pirmajā lasījumā, varbūt debatēs nepiedalījos, jo konkrētā likuma būtību izsaka tā panti. Man bija iespēja piedalīties vienreiz darba grupas laikā, un es arī izteicu savus iebildumus. Un tāpēc šodien es varbūt sīkāk izteikšos par konkrētiem likumprojekta pantiem. Un vēl jo vairāk, redzot valdības pēdējās aktivitātes enerģētikas sektorā attiecībā uz nacionālas nozīmes uzņēmumiem, tādiem kā “Latvenergo”, “Latvijas gāze”, “Ventspils nafta”, saistībā ar iespējamo privatizāciju. Ja sabiedrībā, Saeimā tika neviennozīmīgi uzņemta “Lattelekom” izveidošana, veicot privatizāciju ar investīciju un kapitālu piesaistīšanas metodi, tad iepriekš minētie uzņēmumi var tikt, kā mēs redzam, privatizēti, vienkārši izpārdodot to daļas, lai par iegūtajiem līdzekļiem, domājams, īslaicīgi segtu budžetu vai budžeta problēmas. Es domāju, ka tā ir īslaicīga politika, jo šie uzņēmumi ir peļņu nesoši un tādi paliks arī nākotnē. Pēc Valsts īpašuma fonda datiem vislielāko peļņu no valsts īpašumā esošajiem uzņēmumiem 1995.gada pirmajos trijos mēnešos deva tieši enerģētikas sektora uzņēmumi “Latvijas gāze”, “Latvijas nafta”, “Latvenergo”, “Ventspils nafta”, arī “Latrostrans”. Tātad milzīgas summas, un šo uzņēmumu peļņa veido 90 procentus no Valsts īpašuma fondā esošo uzņēmumu nopelnītā. Un šodien iet runa jau valdības aizkulisēs, ka šie uzņēmumi varētu tikt pārdoti ne tikai ar investīciju piesaistīšanas, ieguldījumu piesaistīšanas metodi, bet arī izpārdodot to daļas. Un es nedomāju, ka šo uzņēmumu akcijas iegūs iedzīvotāji par privatizācijas sertifikātiem, ja nu vienīgi nelielu daļu. Un tāpēc uzskatu par nepieciešamu izteikt savus secinājumus par šā likumprojekta 2.pantu, kuram, kā Graudiņa kungs teica, būtu jāizsaka šī likuma jēga. Tātad, respektīvi, šis 2.pants - citēju: “Šis likums nosaka uzņēmumu pienākumus un tiesības energoapgādē, lai aizsargātu enerģijas patērētāju intereses, veicinātu uzņēmējdarbību šajā jomā, kā arī nodrošinātu valsts enerģētikas politikas realizāciju.” Man jāatzīst, ka likumdošanā pēdējā laikā sen nav, tēlaini izsakoties, tik skaists nekas redzēts, šeit ir pateikta it kā visa šī likuma kvintesence. Tātad likumā būšot gan noteiktas uzņēmēju tiesības un pienākumi, gan aizsargātas enerģijas patērētāju intereses, gan veicināta uzņēmējdarbība šajā jomā. Un, kā redzam, pat nodrošināta valsts enerģētikas politikas realizācija vai, kā enerģētikas valsts ministrs ierosina, nodrošināta energoapgādes atbilstība valsts enerģētikas politikai. Labi pateikts, bet kur tad galu galā ir tā valsts enerģētikas politika? Un laikam to arī nesagaidīsim, vismaz no šīs valdības. Pagājušā gada septembrī laikrakstā “Labrīt” Andra Pētersona rakstā varējām lasīt... raksts bija ar nosaukumu “Top Latvijas nacionālā erneģētikas programma”, varējām lasīt, ka diemžēl valsts enerģētikas atveseļošanas recepti izstrādā lēni, ka pusgada laikā ir sagatavots tikai šīs programmas uzmetums un ka programmas izstrādāšanai no budžeta nepieciešami vēl 50 tūkstoši latu. Toties palīdzot “Latvenergo” un “Latvijas gāzei”, bet līdz ar to jaunajā programmā būšot pārstāvētas viņu intereses. Vēl vairāk - trīs no pieciem enerģētikas programmas vadības grupas locekļiem ir ieinteresēti abu dabisko monopolu attīstībā. Un secināts (citēju): diemžēl valsts pati pašlaik nezina, ko darīt ar savu mantu, tās attīstības programma joprojām nav izstrādāta, ir tapuši tikai prioritārie tautsaimniecības attīstības virzieni un līdzīgu plānu drupatas. Nu, es uzskatītu par tādām drupatām arī valdības enerģētikas politiku, politiku enerģētikas sektorā.

Tagad par šajā pantā minētajām uzņēmēju tiesībām un pienākumiem. Likumprojektā gan vairāk plaši runāts par padomes tiesībām, uzņēmēju pakļautību, sodiem un pienākumiem pret regulēšanas padomi un pat par enerģētikas valsts ministra tiesībām, tādā veidā paplašinot likumu par ministriju, kabineta iekārtu, ministriem doto kompetenci. Bet pašu uzņēmēju tiesības atrunātas ja nu 25.pantā, kur iet runa par servitūta tiesībām energoapgādē, jo arī 31.panta ceturto daļu ir ierosināts izslēgt. Pienākumi toties ir skaidri definēti - nodrošināt enerģijas patērētāju intereses un apmierināt to pamatotās prasības. Ko nu vairāk var vēlēties? Kā mēs visi saprotam, tad šis likums ir speciālais jeb īpašais likums un tieši šajā 2.pantā ir jābūt pateiktam, kas tad galu galā ir šajā likumā. Un tam, šim speciālajam likumam, protams, būtu jābūt pakārtotam “jumta likumam” jeb valsts enerģētikas politikas koncepcijai un saskaņotam ar to. Un pēc šiem likumiem un koncepcijas jeb “masterplāna” būtu vieglāk vadīties, izstrādājot, veidojot šī speciālā likuma attiecīgās institūcijas un dodot tām atbilstošas un funkcijas pilnvaras. Un padomes pamatfunkcijām būtu jābūt dabisko un mākslīgo monopolu regulēšanai, konkurences jautājumu risināšanai, kā arī strukturālu izmaiņu veicināšanai enerģētikā. Tātad konkurences jautājumi. Tie joprojām ir ierobežoti vertikālās integrācijas apstākļos. Strukturālās izmaiņas. Kādā virzienā? Tieši tam ir nepieciešama valsts enerģētikas politika jeb programma, un pie tam es uzskatu, ka šai programmai būtu jābūt apstiprinātai Saeimā. Likumprojektā un šajā pantā, kas saskan ar to, būtu jāparāda, kā tad tiks regulētas šīs metodes, kāds būs ekonomiskās regulēšanas mehānisms, piemēram, nacionālā monopola gadījumā. Tas nav pateikts. Neparādās likumprojektā arī regulēšanas kompetence valsts monopoliem un pašvaldību uzņēmumiem, kuru regulēšanai valsts līmenī nav objektīva pamata. Valstij vairāk būtu jārūpējas par iedzīvotāju maksātspēju un sociālajām programmām, nevis par lēmumu pieņemšanu uz pašvaldību rēķina.

Ko tad 2. pants definē? Definē šo speciālo likumu, un tālāk visā likumā, izņemot neskaidras padomes funkcijas un energoapgādes uzņēmumu licencēšanas tehniskos parametrus, diemžēl seko tikai atsauces uz vispārējiem likumiem. Paskatāmies to pašu 3.pantu - “Energoapgādes uzņēmējdarbības tiesiskais pamats”. Tiesiskās attiecības, kas veidojas, veicot energoapgādi, un tā tālāk, Latvijas Republikā nosaka Civillikums, likums par uzņēmējdarbību un citi likumi. Tātad ne jau šis īpašais likums nosaka attiecības uzņēmējdarbības regulēšanā enerģētikā. Paskatāmies 4.panta otro daļu — padome ir valsts pārvaldes institūcija, kas regulē energoapgādi saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem. Protams, bet izrādās, ka ne šis likums būs tas, kas noteiks. Un paskatāmies 33.pantu — personas, kas pārkāpušas likumdošanas aktos noteiktās prasības attiecībā uz energoapgādi, saucamas pie atbildības saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Un tā joprojām.

Šis pants diemžēl neatbilst likumprojekta jēgai. Un, pirms balsot par šī panta un citām izmaiņām, mums varbūt būtu katram personīgi jāizlemj, vai vispār šajā iesniegtajā likumprojektā jāveic kādas izmaiņas, jo, ja jau valdība tik ilgstoši pie viņa ir strādājusi un iztērējusi, kā mēs zinām, vairākus desmitus, pat simtus tūkstošus latu, var būt, ka šis likumprojekts jāatstāj tāds kā simbols par šīs valdības darbu. Runājot par konkrētajiem priekšlikumiem, kas šeit ir trīs, tad jāapzinās, ka šis pants runā, kā jau es minēju, par kaut ko citu nekā pats likumprojekts pēc būtības. Līdz ar to nav atbalstāma neviena no iesniegtajām redakcijām, tai skaitā pirmajā lasījumā kopumā pieņemtā redakcija. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti ir pieteikušies runāt? Nav. Lūdzu referentu! Pabeidzam debates, un, ja referents vēlas komentēt, lūdzu, īsi!

 

M.Graudiņš. Jā, cienījamais priekšsēdētāja kungs! Es gribētu īsumā komentēt un pateikties Tomiņa kungam par viņa interesantajām piezīmēm. Tās gan, kā jūs manījāt, bija vispārējas dabas un attiecās uz visu likumprojektu. Varbūt laika trūkuma dēļ Tomiņa kungs atsevišķus priekšlikumus nepaspēja iesniegt komisijai izskatīšanai agrāk un to varētu darīt trešajam lasījumam, bet šobrīd mums būs jāierobežojas un es ieteiktu ierobežot mūsu debates ar tiem punktiem, kuri šobrīd ir iesniegti mums izskatīšanai. Turklāt es lūgtu nejaukt arī citas lietas, kuras nav iekļautas šajā likumprojektā, piemēram, Latvijas valdības darba grupas darbību attiecībā uz iespējamu daļēju “Latvijas gāzes” privatizāciju, kur apmēram 20 procenti no “Latvijas gāzes” varētu tikt pārdoti gan par naudu, gan par sertifikātiem Latvijas valsts pilsoņiem vai arī stratēģiskam Rietumu ieguldītājam, lai nodrošinātu un nostabilizētu mūsu neatkarību. Piemēram, ja gribam būvēt gāzes vadu no Norvēģijas uz Latviju, lai pavairotu mūsu iespējas neatkarīgi iegūt gāzi, tad katrā ziņā Norvēģijas valsts firma varētu būt interesants partneris šajā jomā. Es lūdzu šobrīd nejaukt šīs lietas kopā un lūdzu pieņemt komisijas ieteikto variantu par likuma uzdevumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Te gan jāpiebilst, ka šis pants ir uzrakstīts tādās plašās kategorijās, ka deputāts Tomiņš pilnīgi pamatoti varēja runāt visas 15 minūtes par enerģētikas attīstību. Es to teicu, aizstāvot deputātu, nevis izsakot viņam piezīmi. (Starpsauciens no zāles: “Bet cerams, ka vairāk viņš nerunās!”) Lūdzu, par procedūru tātad. Balsosim par komisijas redakciju, kurā viņa ir ņēmusi vērā enerģētikas valsts ministra Ozoliņa un deputāta Spuģa priekšlikumus. Nav iebilžu? Nav. Lūdzu, balsojam par šo 2.panta redakciju! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — nav, atturas — 14. Pieņemts.

Nākamais būtu 4.pants.

 

M.Graudiņš. Jā, priekšsēdētāja kungs! 4.panta pirmajā daļā ir divi priekšlikumi. Komisija ir atbalstījusi valsts ministra Ozoliņa priekšlikumu, kurš skan: “Regulēšanu energoapgādē realizē energoapgādes regulēšanas padome (turpmāk tekstā “padome”)”. Kādēļ netika atbalstīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikums, ka: “valsts pārvalde energoapgādes jautājumos…” un tā tālāk? Tādēļ, lai izvairītos no potenciāliem konstitucionāliem sarežģījumiem, lai ļoti noteikti un definitīvi šī energoapgādes padome tiktu dēvēta par valsts institūciju, nevis par pārvaldes iestādi, kura būtu pakļauta Ministru kabinetam.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas vērtējumam un priekšlikumam? Komisija uztur visus savus priekšlikumus un lūdz balsot. Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu, un balsosim! Lūdzu, balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšlikumu — 4.panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā: “Valsts pārvaldi energoapgādes jautājumos Latvijas Republikā realizē energoapgādes regulēšanas valsts padome (turpmāk tekstā padome)”. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 14, atturas — 12. Pieņemta Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas redakcija.

 

M.Graudiņš. Tālāk 4.panta otrajā daļā komisija un darba grupa ir ierosinājusi pieņemt šādu redakciju: “Padome ir valsts institūcija, kas regulē energoapgādi saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu. Padome tiek finansēta no valsts budžeta.” Kādēļ pretstatā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un Juridiskās komisijas iebildumiem tautsaimniecības komisija to pieņēmusi un akceptējusi atbalstīšanai? Proti, lai šī institūcija varētu tiešām neatkarīgi darboties. Tā nedrīkst būt pakļauta atsevišķam Ministru kabineta resoram, tas ir, ministrijai. Un, lai viņa tiešām būtu neatkarīga institūcija, kas atbild Saeimai, kura, kā redzams turpmākajā pantā, būs atbildīga par šīs padomes locekļu iecelšanu un par viņu atcelšanu, tad viņa mums ir jānodēvē par valsts institūciju un jāgarantē šai institūcijai finansēšana no valsts budžeta līdzekļiem. Tādēļ komisija ieteica atbalstīt darba grupas un valsts ministra Ozoliņa variantu 4.panta otrās daļas redakcijai.

Sēdes vadītājs. Mums ir balsojami divi priekšlikumi — Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšlikums un atbildīgās komisijas priekšlikums. Deputāts Karnups, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Pēc tam — deputāts Tomiņš.

 

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi! Mēs esam jau balsojuši par to, ka valsts pārvaldi energoapgādes jautājumus Latvijas Republikā realizē energoapgādes regulēšanas valsts padome, turpmāk teikts “padome”. Otrā daļa paskaidro mazliet par formu. Bet to formu zināmā mērā mēs esam jau ar pirmo balsojumu pieņēmuši. Tā ka loģiski būtu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikto otrās daļas redakciju, kas turpina to pašu domu un jēgu, ko mēs jau esam nobalsojuši. Es domāju, ka šis princips, ka sāk veidot visādas padomes un komisijas, kas ir ārpus jebkādas kontroles, nav laba parādība, un es šajā gadījumā domāju, ka mums vajadzētu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

 

Z.Tomiņš (LZS). Godātie deputāti! Pēc likumprojekta koncepcijas, veidojot padomi, diemžēl ir eklektiski mēģināts savienot dažādu valstu modeļus. Tā, Dānijas modeļa cenu un tarifu komitejas funkciju mēģināts apvienot ar enerģētikas aģentūras uzdevumiem un pienākumiem. Un galu galā šis veidojums mūsu likumprojektā ir nokristīts par padomi, kā tas ir Lielbritānijā.

Par statusu. Mans uzskats, ka padomei ir jābūt valsts pārvaldes iestādei vai institūcijai, kura atrastos Ekonomikas ministrijas pārraudzībā un kuras nolikumu apstiprinātu Ministru kabinets. Šādā veidā tiktu atrisināta arī pretruna un funkciju pārsegšanās ar Latvijas enerģētikas aģentūru. Ja jūs palasīsiet šīs aģentūras nolikumu un tā apstiprināšanas kārtību, redzēsiet, ka līdz šim ap 50 procentiem šīs padomes funkciju izpildīja Latvijas enerģētikas aģentūra. Un šī enerģētikas aģentūra atrodas joprojām Ekonomikas ministrijas pārraudzībā un, es citēju, nodarbojas ar Latvijas enerģētikas politikas un stratēģijas nodrošināšanu, likumdošanas aktu, plānu un projektu sagatavošanu, kā arī kārtējo problēmu risināšanu enerģētikā. Un kārtējās problēmas tātad ir tie 50 procenti. Nav arī pieļaujama valsts izveidošana valstī, jo šai padomei nedrīkstētu būt augstāks statuss par to pašu Valsts monopoluzraudzības komiteju un attiecīgajām institūcijām. Bez tam, paaugstinot šīs padomes statusu, tajā skaitā ar izveidošanas principiem, tātad ar Saeimas dalību tās izveidošanā, mēs varam iegūt Latvijas Bankas fenomenu. Valdība kā izpildvara enerģētikas sektorā nevarēs nest pilnu atbildību. Un šeit tā dīvaini izskanēja tas, ka jābūt neatkarīgai. No kā neatkarīgai? Nevarēs nest atbildību par valsts politikas realizēšanu. Tāpēc, runājot jau kontekstā ar šī panta trešo daļu, uzskatu, ka padomes priekšsēdētājs jāaicina Ministru kabinetam pēc ekonomikas ministra ierosinājuma, kā to liek priekšā gan šajā pantā, gan nākošajā pantā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Nav vēlēšanās. Debates beidzam. Pirms referents runā, saka galavārdu... Godātie kolēģi! Šeit ir visai sarežģīta lieta no tā viedokļa, ka te ir tā uzrakstīts, ka visādi var tulkot šīs lietas. No vienas puses, tiešām, ja ir pieņemta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcijā 4.panta pirmā daļa, ka “valsts pārvaldi energoapgādes jautājumos Latvijas Republikā realizē energoapgādes regulēšanas valsts padome (turpmāk padome)”, līdz ar to šajā pantā it kā vajadzētu būt pašam par sevi saprotamam, ka šī koncepcija jau ir akceptēta, un tālāk visur vajadzētu rakstīt tiešām attiecīgi tā, kā tas ir balsojumā. Bet Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija akceptējusi redakciju, ka “padome ir valsts institūcija, kas regulē energoapgādi saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu”. Un šādos gadījumos tomēr vajadzētu balsot, lai būtu pavisam skaidrs, jo šeit šo vārdu dažāda kārtība pēc tam var dažādi tikt iztulkota. Vai jums nav iebilžu, ja es varbūt par procedūru pateikšu un jūs pēc tam varēsiet komentēt, godātais referent, proti, ka vispirms balsosim acīmredzot šeit iesniegšanas secībā, kā šeit uzrādīts, jo atbildīgās komisijas redakcija ir balsojama pēdējā. Lūdzu!

 

M.Graudiņš. Mans lūgums būtu tomēr... nu ja, jūs varat izšķirties, saprotams, kādā secībā balsot. Es domāju, ka varētu tomēr balsot par komisijas variantu kā pirmo. Katrā ziņā šis iepriekšējais balsojums, manuprāt, neizslēdz mums iespēju dēvēt šo padomi par valsts institūciju. Es tieši varētu vispārīgāk komentēt — attīstība, rakstot šo likumprojektu, ir bijusi tīri interesanta šajā ziņā, jo, lūk, tieši šis process, kur darba grupa un Tautsaimniecības komisija ir centusies paplašināt Saeimas iespējas un tādā veidā paplašināt, radīt tiešākas iespējas sabiedrībai kontrolēt šo padomi, ir bijis process, kurā mēs esam centušies Saeimai radīt gan lielākas iespējas noteikt šo padomes locekļu sastāvu, gan arī lielākas iespējas Saeimai atcelt šos padomes locekļus. Un, lūk, tas process ir tapis lielā mērā sakarā ar opozīcijas pārstāvju iebildumiem, ka šī padome varētu būt politizēta, varētu būt pārāk pakļauta tikai tā laika Latvijas valdībai. Un, lūk, tagad mēs piedzīvojam procesu, kur opozīcijas pārstāvji pēc tam, kad darba grupa ir paplašinājusi Saeimai iespējas noteikt šīs padomes sastāvu, tagad atkal mēģina sašaurināt šīs padomes... nu, teiksim, Saeimas iespējas kontrolēt šo padomi un atvēlēt tikai Ministru kabinetam iespējas pārraudzīt šo padomi, jo konstitūcijā ir teikts, ka valsts pārvaldes iestādes ir padotas Ministru kabinetam. Tieši tāpēc šis likums ir tik daudz aizkavējies, ka mēs gribējām paplašināt Saeimai iespējas noteikt pašai šo padomes sastāvu.

Un tāpēc es lūgtu, ja jums ir šis 626. dokuments, varbūt sekot līdzi šiem priekšlikumiem un paraudzīties, kā tie patiesībā varētu saskanēt ar turpmākajiem pantiem, kur mēs gribam nodrošinat tieši Saeimai un sabiedrībai tiešākas iespējas kontrolēt šo padomi, jo mēs redzam, ka atsevišķos gadījumos, kā attiecībā uz Latvijas Banku un citur, Saeimai trūkušas iespējas pietiekami kontrolēt šāda rakstura padomes darbību.

Tādēļ turpmākajos pantos arī ir normas, kuras nodrošinātu šīs padomes lielāku neatkarību, lielāku atbilstību sabiedrības interesēm. Bet, ja mēs gribam iet atpakaļ uz to pusi, ka tikai Ministru kabinets un atsevišķas ministrijas pilnīgi pārrauga un kontrolē šo padomi un līdz ar to tarifus, kurus varēs noteikt “Latvijas gāze”, “Latvenergo” un citi monopoluzņēmumi, tad tiešām mums ir jāpieņem šis virziens, kuru ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Bet Tautsaimniecības komisija ir gājusi uz šo vispārējo pieeju, radot Saeimai lielākas iespējas kontrolēt padomes darbību un līdz ar to nosaucot šo padomi par valsts institūciju.

Tādēļ es beidzu un lūdzu balsot par Tautsaimniecības komisijas ieteikto variantu.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš — par procedūru, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Es lūgtu tomēr, lai referents neizmantotu savu galavārdu Saeimas maldināšanai, jo tūlīt tālāk ir konkrēti un skaidri rakstīts, ka kabinets tādā vai citādā gadījumā, gan vienā priekšlikumā, gan otrā apstiprina padomes sastāvu. Un nevis Saeima, kā viņš to saka tagad, apgalvodams, ka ir gribējuši paplašināt. Es nesaprotu šo loģiku, kāpēc šāda maldināšana notiek.

Sēdes vadītājs. Pieņemsim, ka maldināšana ir procedūra. Lūdzu zvanu! Es šeit par formu runāju, nevis par būtību. Par procedūru kā deputāts jūs drīkstat. Par procedūru deputāts Māris Graudiņš, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

Nedaudz uzgaidiet, lūdzu, kolēģi!

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Labrīt! Lūdzu, ieņemiet vietas! Saeimas 3.augusta sēdi paziņoju par atklātu. Mēs turpinām izskatīt iepriekšējā sēdē nepabeigto jautājumu - lēmuma projekts “Sakarā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisijas SIA “Lattelekom” izveidošanas un darbības izvērtēšanai” ziņojumu.

Turpinām debates. Pēteris Tabūns, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

P. Tabūns (LNNK). Cienījamie kolēģi! Sākšu ar pamatnostādni. Jā, Latvijai ir vajadzīga teicama, moderna telekomunikāciju sistēma. Un nevis pēc 20, ne 30 gadiem, bet ātri. Skaidrs, ka mēs paši diemžēl, lai arī kā gribētu, to veikt nevaram. Diemžēl nevaram. Investīcijas šajā nozarē bija vajdzīgas, tās meklēja valdība, atrada, un tika noslēgts attiecīgais līgums. Sācies darbs. Ir diezgan lieli ieguldījumi. Diemžēl jau izjūtam arī padārdzinājumus telefona izmantošanā. Vēl lielāki ir draudi, ka būs jāmaksā vēl vairāk par telefona izmantošanu - līdz 4 procentiem no nacionālā ienākuma. Es domāju, ka nevajag uztvert sāpīgi to, ka sabiedrība izrāda tik lielu interesi par šā projekta - jā, dārgā projekta - realizēšanos. Pat ja ir pārspīlējumi spriedumos, es domāju, ka tas ir ļoti normāli. Es jau sākumā pateikšu to, ka es neesmu un nekad neesmu bijis par līguma laušanu kā daudzkārt ir izskanējis par to sabiedrībā un pat komisijā. Absolūti ne! Bet par līguma attiecīgu pantu grozīšanu gan es iestājos. Taču mani kārtējo reizi pārsteidz “Latvijas ceļa” deputātu nekonstruktīvā rīcība. Lūk, kāpēc. Komisija strādāja četrus mēnešus, godprātīgi pētīja un izpētīja, gan ne līdz galam, detaļās, jo nebijām speciālisti šajā sarežģītajā nozarē. Tādēļ radās ļoti loģisks secinājums - papētīt vēl papildus, lai nebūtu kļūmīgu secinājumu.

Ko piedāvā pozīcija un pieci deputāti, kas parakstījuši attiecīgo lēmumu, - Panteļējeva kungs, Bunkša kungs, Elferta kungs, Glāzīša kungs un Zvaigznes kungs? Viņi piedāvā lēmumu. Un es esmu pārliecināts, ka viņi nav iedziļinājušies šajā lietā, to vienkārši nevarēja izdarīt, jo mēs komisijā šos četrus mēnešus vienīgi klausījāmies visus cilvēkus, kuri ir saistīti ar šo lietu. Lūk, šajā lēmumā rakstīts - “pieņemt zināšanai izmeklēšanas komisijas ziņojumu”. Bet, ko nozīmē “pieņemt zināšanai”? To, ka šo ziņojumu ieliks plauktā, lai uz tā krājas putekļi. Lietas, tā sakot, lai iet, kā gājušas. Protams, ir vēl ieviests šeit punkts: divreiz gadā noklausīties “Lattelekom” ziņojumu par darbu. Vēl pāris nenozīmīgu vai maznozīmīgu punktu, un, kā saka, punkts. Komisijas secinājumi viņus īpaši neinteresē. Norakt, un cauri! Galvenais - glābt “mundiera godu”, nepieļaut, ka kāds apšauba kaut punktu līgumā. Tas, kungi, nav nopietni, nav atbildīgi pret valsti. Es skaidri un gaiši to saku! Un pret iedzīvotājiem. Jo līgumā ir punkti, kas Latvijai nav izdevīgi! Par to jau tika runāts iepriekšējā sēdē debatēs. Pat bīstami! Tādēļ tie nopietni izanalizējami un novēršami. Gan iespēja pazaudēt kontrolpaketi - 51 procentu, gan punkti - par iekārtu piegādēm, kas pilnībā uzticētas ārzemju partneriem. Par to viņiem tiek dots papildus peļņā 5 procenti bez īpašas izvērtēšanas un bez konkursa. Gan nesamērīgi augstie tarifu un likmju “griesti” - 4 procenti, kā jau es teicu, no nacionālā ienākuma, kas mūsu nabadzības apstākļos ir ļoti augsti. Ja to pasaulē šur tur pieļauj, tad pie mums tas nav pieļaujams, vismaz nav pieļaujams tuvākajos gados.

Es atzīmēšu, ka pērn šī akciju sabiedrība, šī SIA ir guvusi peļņu par 30 procentiem vairāk, nekā bija paredzēts, sakarā ar valūtas starpību. Bet tarifi diemžēl aug.

Nākamais. Pilnīga vadības nodošana angļiem modernizācijas plānu realizēšanā, par to desmit gadus maksājot attiecīgi 72 miljonus dolāru. Lielas algas ar visādām privilēģijām. Jāpiemin valsts, tātad Latvijas, rūpniecības neiesaistīšana projekta realizēšanā. Es vēl neesmu pieminējis to, ka līgumā paredzētais lielā mērā nepildās. Par to ir jābūt attiecīgām sankcijām, kas paredzētas līgumā, bet mūsu pusē klusē un pretenzijas neuzrāda.

Dažus punktus nosaukšu. Nav vienota attīstības plāna. Diemžēl nav. Laikus netika uzstādīti taksofoni. Mēs zinām, ka bija paredzēti 1400. Tagad gan Rīgas centrā mēs jau redzam vienu daļu, bet netika uzstādīti. Tad vajadzēja uzrēķināt - piestādīt rēķinu. Diemžēl mūsu puse to nedarīja.

Lauku apvidu radiosistēmas absolūti netiek izveidotas. Pasūtīja “Philips” markas aparatūru, un viens telefons laukos izmaksātu 1000 dolāru. Tad sakiet, kurš no zemniekiem un cik daudzi šādus tik dārgus telefonus varētu iegādāties?

Norēķinu centrs. Vai ir norēķinu centrs? Nav norēķinu centra. Tehniskā auditorpārbaude ir organizēta? Nav.

Par darba vietām. Bija runa, ka paplašināsies darba vietas. Diemžēl samazinās. Šogad ir paredzēts atbrīvot no darba 800 cilvēku. Nav pieslēgti 20 tūkstoši jauno ciparu līniju. Tātad neizpilde, un līgums paredz attiecīgi sankcijas - finansiālas sankcijas. Sakiet, nosauktie “Latvijas ceļa” deputāti, vai tad drīkst aprobežoties ar “pieņemt zināšanai”? Šo līgumu ārzemnieki slēdz, ne jau lai kā “labie onkuļi” mums sniegtu kaut kādu dāvanu. Tas maksā ļoti dārgi. Un, kā jau biznesā, protams, lai nopelnītu. Ja kolēģus neinteresē, varbūt man, cienījamais vadītāj, aiziet no tribīnes? (Zālē liels troksnis.)

Sēdes vadītājs. Sēdes vadītājs par interesi vai neinteresi atbildēt nevar, bet par klusumu gan. Aicinu būt klusākus deputātus!

 

P.Tabūns. Tas jau arī ir tas. Jo daudziem jau laikam ir skaidrs. Tā, kā šeit rakstīts šo deputātu attiecīgajā lēmumā. Es turpinu.

Tātad mums neviens negrasās dot dāvanas. Nu, tad mēs darīsim tā, lai šo telekomunikāciju sistēmu mēs iegūtu, protams, bet ar izdevīgiem noteikumiem. Pēc iespējas izdevīgākiem noteikumiem, nevis bārstot miljonus pa labi un pa kreisi. Gan jau iedzīvotāji un nākamās paaudzes atmaksās un atlīdzinās! Tas iztukšo viņu maciņu, un par to ir jādomā.

Paziņojumā, ko parakstījis satiksmes ministrs Gūtmaņa kungs, - ieskataties 459.dokumentā - ir rakstīts 2.lapaspusē: “Latvijas valdībai nav pienākums, bet tikai tiesības pārdot savu daļu, un tā var kaut šodien paziņot, ka nepārdos savu daļu ārzemniekiem.” Lūk, to arī prasa komisija. Jāzdara šāds labojums. Kāpēc tad noliegt to? Turpat rakstīts, ka “Tiltam” neesot nekādas ekonomiskas intereses iegādāties šo daļu. Tas ir - Latvijas daļu. 51 procentu. Jo likums “Par telekomunikācijām”, attiecīgais 1992.gada lēmums “Par telekomunikāciju principiem” to neļaujot.

Pirmkārt, ekonomiskas intereses ir, Gūtmaņa kungs! Otrkārt, starptautiskie līgumi ir prioritāri, salīdzinot ar Latvijas likumiem par telekomunikācijām.

Un vēl. Šā dokumenta 3.lappusē satiksmes ministra Gūtmaņa kunga viedoklis ir izteikts. Es palasīšu: “Satiksmes ministrija kopā ar “Lattelekom” meklē projekta realizācijas optimālos ceļus un ir gatava iesniegt” - ieklausieties! - “līguma partneriem arī Saeimas akceptētus priekšlikumus par līguma grozīšanu vai papildināšanu.” Parlamentārās izmeklēšanas komisijas lēmuma projektā ir ierosināts risināt jautājumus par valdības komandas papildināšanu, projekta palētināšanu, kredītu saņemšanas ierobežošanu, abonentu tarifu kontroli un citus”. Tie ir svarīgi un aktuāli jautājumi. Lūk, tā raksta Gūtmaņa kungs. Tātad satiksmes ministrs ir gatavs līguma partneriem, tātad ārzemniekiem, Saeimas akceptētus priekšlikumus par līguma grozīšanu vai papildināšanu iesniegt un piekrīt šim variantam. Ja reiz tā saka ministrs, tad es saprotu, ka viņš atzīst, ka pamats tam ir. Un tam daudzi arī piekrīt no “Lattelekom” vadītājiem un viņu padomniekiem arī juridiskajos jautājumos. Bet iesniegums, šeit “Latvijas ceļa” deputātu lēmums, saka: “Viss ir kārtībā!”

Man te jāsaka, diemžēl, Gūtmaņa kungs aplami ir secinājis kaut ko citu šīs rindkopas beigās - ka jaunas komisijas izveidošana nav nepieciešama. Es nolasīšu šo vienu teikumu: “Diemžēl, neskatoties uz to, ka komisijai, kas strādāja vairāk nekā trīs mēnešus, tika iesniegti dokumenti vairāk nekā 600 lappušu apjomā, noklausīti 20 speciālisti, komisijas locekļu priekšlikumi nav pietiekami konkrēti. Tāpēc Satiksmes ministrija uzskata, ka jaunas komisijas izveidošana nav nepieciešama.”

Bet, Gūtmaņa kungs, jūsu rakstītais, ka tie ir svarīgi un aktuāli jautājumi, liecina, ka papildu komisija, vai precīzāk, darba grupa ir tieši vajadzīga, lai konkretizētu, lai precīzi uzrakstītu un vispirms atrastu tos punktus, kuri ir jākoriģē. Un tas, ka komisijas locekļu priekšlikumi nav pietiekami konkrēti, tieši apliecina, ka šāda grupa ir vajadzīga, lai darbu pabeigtu, lai mēs iegūtu patiesu vērtējumu.

Mans secinājums...

Sēdes vadītājs. Cik jums vēl laika, lūdzu, vajag?

 

P.Tabūns. Divas minūtes.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Lūdzu!

 

P.Tabūns. Mans secinājums ir, ka Latvija puse ir pārāk delikāta, kautrīga, lai saviem partneriem prasītu to, kas ir paredzēts līgumā. Prasītu pildīt līguma punktus un, ja nepilda, prasītu par to attiecīgu atlīdzinājumu. Un Latvijas puse no tā tikai iegūtu.

Es varētu minēt daudz faktu un pierādījumu nupat sacītajam no komisijas protokoliem, kur ir visu šai līgumā iesaistīto personu izteikumi un tā tālāk. Viss ir ļoti precīzi uzrakstīts. Tāpēc es neaizkavēšu jūsu uzmanību. Mēs, komisija, ļoti nopietni strādājām, un šie secinājumi, kas ir izdarīti komisijas lēmumā, es domāju, ir patiešām optimāli un pieņemami.

Un tāpēc es ierosinu atbalstīt komisijas lēmumu, lai pēc tam izveidotā darba grupa precizētu mūsu komisijas slēdzienu, izdarītu papildinājumus vai atteiktos no attiecīgajiem punktiem vai kāda punkta šajā lēmumā un rezultātā telekomunikāciju sistēma Latvijā taptu ātrāk, būtu labāka un mazāk sāpīgi skartu iedzīvotājus. To rosinu darīt mūsu, nevis ārzemju partneru labā, un esmu pārliecināts, ka viņi — ārzemju partneri — sapratīs, ko un kāpēc mēs vēlamies, un ka viņi piekritīs šiem attiecīgajiem grozījumiem šajā līgumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Larisa Laviņa, “Līdztiesība”. Lūdzu! Pēc tam — deputāts Bordāns.

 

L.Laviņa (L). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka tas, ka mēs šeit pēc ilga laika, strādājot un kaislībās laiku pavadot, beidzot esam nonākuši līdz lēmuma projekta pieņemšanai par “Lattelekom” darbības izvērtēšanu, liecina arī par ko citu. Par to, ka šeit, zālē, sēdošie un arī tie, kas kādreiz sēdēja pirms mums šajā zālē, nav bijuši vienaldzīgi pret šīm “Lattelekom” attīstības vai neattīstības lietām.

Un “Lattelekom” darbības izvērtēšanas komisijā nepārpotami atklājās skaitļi un fakti , kas liecina, ka mēs runājam ne tikai par ekonomiskām lietām, par valsts telekomunikāciju modernizēšanu, mēs esam spiesti runāt arī par to, ka “Lattelekom” savā laikā ir finansējusi priekšvēlēšanu kampaņu, atvēlot 40 tūkstošus dolārus tagadējai Saeimas frakcijai LNNK un 60 tūkstošus dolāru “Latvijas ceļam”. Tāpēc nebūt nav tik viennozīmīga šeit zālē sēdošo attieksme, un mēs runājam par visu ko, tikai piemirstot, ka mums ir jāatrisina stratēģiski svarīgas valsts nozares tālākā pastāvēšana un attīstība.

Kas attiecas uz līgumā minēto modernizācijas plānu, tad visiem, manuprāt, ir saprotams, ka līguma prasību lielākā daļa gluži vienkārši nav izpildīta. Un šeit arī argumenti par to, ka tas viss notiek un notiks arī nākotnē, salīdzinot ar faktiem neiztur nekādu kritiku, jo netika pieslēgti 20 tūkstoši jauno ciparu līniju, tas ir, netika nodrošināti 20 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ar telefona sakariem. Uz pašreizējo brīdi ir pieslēgta tikai viena desmitā daļa no pagājušā gada plāna. Ja jau mēs neesam tikuši galā ar līgumā paredzētajiem pagājušā gada uzdevumiem, kāds tad ir pamats domāt, ka tas viss tiks atrisināts pēkšņi pēc mūsu šim diskusijām un lēmuma pieņemšanas, pozitīva lēmuma pieņemšanas gadījumā šeit, Saeimā.

Interesanta ir visa attīstības vēsture. Jau 1994. gadā martā Zinātņu akadēmijas ekspertu slēdzienā, kas tika veikts profesora Guļāna vadībā, ir nepārprotami dotas norādes uz likumu pārkāpumiem, uz Latvijas valsts interešu ignorēšanu un uz “Lattelekom” darbības nopietna izvērtējuma nepieciešamību. Šinī ekspertu slēdzienā cita starpā ir teikts: “Nesaprotama un nepieņemama ir “Lattelekom” pilnīga nodošana “TILTS Communications” pārvaldīšanā, turklāt neparedzot tās materiālo atbildību par sistēmas funkcionēšanas tehniskajiem un it īpaši ekonomiskajiem rezultātiem. “Nodot vadību “TILTS Communications” ziņā, Latvijas puse piekritusi veidot vadības komandu no 38 ārzemju speciālistiem, kas pārņem visu galveno “Lattelekom” struktūru vadību. Tā piekritusi uz Latvijas rēķina maksāt tiem fantastiskas, izejot no vietējiem apstākļiem, algas. Vidējā mēneša alga 1995. gadā — 17 760 dolāru un 2003. gadā — 41 580 dolāru. Tātad jau sākuma stadijā šo pieaicināto ārzemnieku alga apmēram 20 reizes pārsniegs Latvijas Valsts prezidenta atalgojumu. Katram no šiem speciālistiem Latvija nodrošinās jaunu, ik pa trim gadiem nomaināmu vieglo automobili. To iegādei vadības līguma darbības laikā būs jāizlieto 2,5 līdz 3 miljoni dolāru, neskaitot ekspluatācijas izdevumus. Un kopsummā šī vadības nodošana ārzemju konsorcijam Latvijai izmaksās apmēram 67 līdz 68 miljonus dolāru algās plus automobiļos. Šī summa jāuzskata par tīro zaudējumu, jo Latvijā ir pietiekami kvalificēti speciālisti, lai reāli vadītu šo sistēmu un nodrošinātu tās saprātīgu modernizāciju. Par to liecina “Lattelekom” sakaru līdzekļu rūpniecības un speciālistu sagatavošanas sistēmas darba rezultāti iepriekšējos gados. Pat bez šādas pieredzes noraidāma nihilistiskā dogma, ka pašu tauta ir mazāk spējīga nekā citas vidēji sarežģītu projektu realizācijā.

Un mēs jau zinām, ka uz “Lattelekom” nemitīgi ierodas viesstrādnieki jeb vieslektori, kas mūsu darbiniekiem māca ābeces patiesības, kuras viņi mācījušies savulaik mūsu augstskolās otrā kursa līmenī.

Un interesanta ir arī tāda lieta, ka finansu direktors raksta pieprasījumu valsts pilnvarotajam: sakarā ar to, ka Latvijas likumdošanā nav paredzēta kārtība, kādā atmaksājamas komandējumu izmaksas ārzemju partneriem, kuri nesaņem samaksu par darbu Latvijā, lūdzu izskatīt un pieņemt pozitīvu lēmumu par ārzemju komandējumu apmaksām Latvijā. Direktoru valde tiek lūgta pilnvarot finansu direktoru iepriekš apstiprināt katru mēnesi nozīmīgākos ārzemju komandējumus. Arzemju speciālistu sarakstam, uz kuriem tas attiecas, ir jābūt pievienotam šai pilnvarai. Līdz ar to mēs redzam, ka parādās arī tādi momenti, kas nebūt nav paredzēti “jumta līgumā”, bet viņi katrā ziņā ir izpildīti un samaksāti.

Par visām šīm lietām ļoti labi bija informēta arī Latvijas puse direktoru padomē. Savulaik Videnieka kunga vadībā, jūtot un secinot, ka 1994. gada otrajā pusē “TILTS” vadība līdz pat 1994. gada septembrim nespēja nodrošināt akceptējamu uzņēmuma vienotas attīstības plānu kopā ar desmit gadu finansu plānu, latviešu, somu un angļu vadošie darbinieki un eksperti 1994. gada septembrī—oktobrī Videnieka vadībā izanalizēja modernizācijas plāna gaitu, tā izmaksas un rezultātā deva priekšlikumus projekta un investīciju efektivitātes celšanai attiecīgi par 1994. gada un 1995. gada rādītājiem, iegūstot 35 miljonu latu ekonomiju. Ar šiem priekšlikumiem ieteikts atteikties no ļoti dārgām iekārtām, piemēram, “Philips” lauku radio sistēmām, kas katram Latvijas zemniekam izmaksātu 1000 dolāru uz līniju, atrodot tā vietā alternatīvas, samazināt uzstādāmo ļoti dārgo taksofonu un to kabīņu skaitu, jo nebūt ne visi šie taksofoni Latvijas apstākļos ir vajadzīgi. Kārtīgi izpētīt tirgu un, galvenais, maksimāli nodrošināt jauno līniju pieslēgšanu, kā arī vecajām analogajām līnijām nodrošināt tiešos starptautiskos sakarus.

Šie gala aprēķini ar iespējamo līdzekļu ekonomiju 1994.—1995. gadā tika iesniegti direktoru padomes “TILTS” pusei, un 1994. gada 14. oktobrī uz Londonu tika izsaukts Videnieka kungs, kam sekoja mūsu ministra Gūtmaņa kunga vēstule par Videnieka atbrīvošanu pēc “TILTS” pieprasījuma.

Ir interesanti, ka mēs šeit runājam par Latvijas valsts neatkarību. Man gan liekas, ka tā ir vislielākā atkarība, ja lēmumu par mūsu vadošo uzņēmumu vadītāju pieņem Londonā un akceptē Rīgā, nevis otrādi. Un ir interesanti... Man palicis atmiņā arī lielā sakaru speciālista Rozīša kunga teiktais mūsu Saeimas izmeklēšanas komisijā, ka ar šo tā saucamo modernizācijas projektu mēs esam nonākuši tik tālu, ka Latvijas telekomunikāciju sistēmu ir pilnībā iespējams kontrolēt no Londonas. Par to arī mums šeit vajadzētu runāt, un par to mums arī šeit vajadzētu domāt, ja mēs esam nopietni ieinteresēti Latvijas stratēģisko nozaru attīstībā un Latvijas patstāvības saglabāšanā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. “Latvijas ceļa” deputāts Bordāns, pēc tam — Edvīns Kide.

 

J.Bordāns (LC). Godātie kolēģi! Gribētu izteikt dažus secinājumus, kas man ir radušies, strādājot par izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju, un vēlētos arī jums izteikt savu viedokli par “Lattelekom” problēmu.

Sākumā es gribētu pateikt, ka, manuprāt, lielā mērā to toni, kādu izvēlas katrs no šeit uzstājušamies runātājiem, nosaka tas, pie kādas ekonomiskas koncepcijas viņš pieturas savā darbībā, kādi uzskati viņam ir par to, kādai būtu jāveidojas Latvijai nākotnē. Un gribētu arī teikt, ka šāda atšķirība uzskatos nav tikai politiķu vidū, ko mēs redzam šeit, Saeimā, bet arī speciālistu vidū un konkrēti šeit sakaru speciālistu vidū. Tāpēc gan komisijas darba gaitā, gan, kā esmu vērojis, arī presē mēs redzam, ka arī speciālisti sakaru jomā, kurus nevar uzskatīt par amatieriem, vairāki no viņiem ir ieguvuši zinātniskos grādus, ir galēji pretējos viedokļos attiecībā uz “Lattelekom” projektu. Šajā sakarā es citēšu laikrakstā “Sakaru Vēstis” 1994. gada marta numurā publicētos viedokļus. Šeit ir īss pārpublicējums no avīzes “Dienas Bizness” - ko saka VEF ģenerāldirektors Edvīns Laucis un Latvijas sakaru institūta direktors Leonīds Misulovins. Lauča kungs uzsver, ka Latvijā šodien pirmajā vietā ir revolucionārs lozungs graut lielos rūpniecības uzņēmumus, jo tie taču ir orientēti uz Austrumiem. Protams, ļoti patīkami, ja topošo biznesmeņu rīcībā būs modernākais telekomunikāciju tīkls pasaulē, bet cik tas reāli maksās un par kā naudu tiks pirkts, un kas sagaida Latvijas tīklu pēc 20 gadiem - monopoldarbības laika beigās? Viņš arī uzsver, ka satiksmes ministra un ekonomikas ministra parakstītajā līgumā ar konsorciju “TILTS Communications” Latvijas telekomunikāciju rūpniecība ir padarīta atkarīga no ārzemju firmu piedāvājumiem tirgus attiecību ietvaros.

Un otrs viedoklis. To izsaka Leonīds Misulovins, kā jau es teicu, Latvijas sakaru institūta direktors. Konkursa gaitā cīnījās divas koncepcijas. Viena paredz Latvijā izveidot modernāko elektronisko ciparu sakaru sistēmu astoņos gados, otra - veco sistēmu pielāpīšanu. Latvijas apstākļos, ņemot vērā kompakto teritoriju un diemžēl sociālisma palieku slikto tīklu un veco centrāļu slikto tehnisko līmeni, variantam ar forsētu visas valsts sakaru sistēmas digitalizāciju ir redzamas priekšrocības. Latvijas sakarnieku un to speciālistu, kas būtu iesaistīti šī projekta realizācijā, tehniskais līmenis pielīdzināsies pasaules līmenim. Vāroties savā sulā, tas īsā laikā nekad nevarētu notikt.

Apmēram arī no šādiem viedokļiem un pēc šādas robežšķirtnes dalījās izmeklēšanas komisijas locekļu viedokļi, kas nebija vienprātīgi un brīžiem, kā to varēja manīt arī no ziņojumā ietvertajām tēzēm, bija krasi atšķirīgi. Taču es gribētu uzsvērt, ka komisija nonāca galu galā pie galīgā rezultāta, pie tā, kas tika atspoguļots ziņojumā un ietverts tēzēs, ka līgums nav laužams. Līgums nav traktējams kā Latvijai skaidri neizdevīgs un paverdzinošs arī pie tā, ka vairākas pirmajā gadā paredzētas darbības no “Lattelekom” puses nav izpildītas.

Mani uzskati, ko vajadzētu turpmāk darīt. Pirmkārt, lai mūsu runas neizklausītos un nekļūtu par vienkārši populistisku uzstāšanos pirmsvēlēšanu cīņā, bet tiešām būtu orientētas uz Latvijai visizdevīgāko veidu, būtu jāievēro tas, ka mēs nevaram par juridiski definētām lietām runāt abstrakti un runāt absolūti nekompetenti. Un tāpēc varbūt es citēšu atsevišķas vietas no “jumta līguma”, kuras vairāku apsvērumu dēļ nekur netiek publicētas, nekur netiek uzrādītas, par tām netiek runāts. Un es pilnīgi saprotu Latvijas iedzīvotājus, kuri ir pilnīgā neizpratnē, kā šādus dokumentus var parakstīt Latvijas valdība un kas notiks ar Latvijas sakaru sistēmu un Latvijas rūpniecību.

Un tātad, ko tad īsā kopsavilkumā nosaka “jumta līguma” noteikumi. Tās būtu konsorcija “TILTS” saistības, kas ir ietvertas pantos 3.2., 8.1., 8.2. “TILTS” iegulda 60 miljonus ASV dolāru pamatkapitālā. “TILTS” veicina 240 miljonu kapitālieguldījumu izmantošanas programmu. “TILTS” sedz bez atmaksas samaksu par projekta izstrādāšanu un sniedz izpildes garantiju. “TILTS” veic attiecīgajā pantā paredzētos uzdevumus, kurā ir ietverti visi modernizācijai uzskaitītie pasākumi, izpildiekārtu piegādes. Un “TILTS”, pirmkārt, apgalvo, ka viņš var uzņemties risku ieguldīt investīcijas “Lattelekom” uzņēmumā. Šis teikums pilnīgi pierāda to, ka mēs nevaram būt, ka Latvija nav atbildīga par to, ka konsorcijs “TILTS” kaut ko nav aprēķinājis un viņam šobrīd ir nepieciešamas lielākas izmaksas, nekā tas bija paredzams. Un no tā ir jāsecina, ka nevis Latvija cietīs zaudējumus, bet Latvija ir piesaistījusi tādu ārvalstu partneri, kurš ir ar savu parakstu apliecinājis, ka viņš veiks visas nepieciešamās investīcijas, viņš radīs iespējas atrast šīs investīcijas, ieguldīt tehnoloģiju tādējādi, lai izpildītu visus “jumta līgumā” paredzētos noteikumus. Ja jebkuru no šiem noteikumiem “Lattelekom” neizpilda, “TILTS” uzņemas par to atbildību. Kas šajā gadījumā mums, Latvijai, ir izdevīgi? Tas, ka atšķirībā varbūt no daudziem citiem monopoluzņēmumiem, ja mēs runājam par “Latvijas gāzi” vai par jebkuru Latvijas enerģētikas nozarē, projekta neizpildīšanas gadījumā mēs zinām, no kā mēs varam prasīt atbildību, kur ņemt līdzekļus, un tie nav obligāti no tarifu izmaksām. Bet tādos gadījumos, teiksim, kā, piemēram, kur nav izstrādāta konkrēti nozares attīstības programma, kaut vai enerģētikā, jebkuras izmaksas būs jāsedz nemitīgi no tarifu paaugstināšanas, mums jebkurā gadījumā vajadzēs pieprasīt, tiks pieprasīts no iedzīvotājiem šīs piemaksas, kaut kādu papildu veida darbību un tamlīdzīgi. Šajā “Lattelekom” gadījumā nekas tamlīdzīgs nav nepieciešams, jo ir konkrēts projekts un konkrēti noteikumi, kur ir konstatēts, kādā veidā tiek piesaistītas investīcijas un kādā veidā tas tiek atmaksāts.

Vēl nedaudz par garantijām, kuras iegūst Latvija. Līguma noteikumos ir teikts, ka “TILTS” mātes uzņēmums garantē saistību izpildi ar savu kapitālu, nevis, kā daudzreiz ticis apgalvots, ka “TILTS” atbild tikai ar 45 tūkstošiem ASV dolāru, kapitālu, kas ir inkorporēts Dānijas uzņēmumā. Punkts 12.2, manuprāt, ir ļoti būtisks. Gadījumā, kad “Tilts” būtiski pārkāpj līgumu, Latvijas Republikai un “Lattelekom” ir tiesības celt prasību uz izpildes garantijas pamata, un tad “TILTS” ir atbildīgs par zaudējumu atlīdzināšanu.

Vēl pāris atzinumu, ko es esmu guvis komisijas izmeklēšanas laikā. Ja mēs runājam par parlamentāro izmeklēšanu, nevis par, es atvainojos “matu skaldīšanu” un runāšanu, ka ir līgums, bet varēja viņš būt arī labāks, tad ir jāatzīmē daži būtiski svarīgi fakti. Izmeklēšanas gaitā neatklājās, ka jebkāda Latvijas valsts amatpersona ir veikusi darbības, kas ir klaji neizdevīgas Latvijas valstij, nostādījušas to paverdzinošā situācijā un šādā veidā guvušas sev kādu labumu. Tas ir attiecībā uz korupciju. Un, ja šādi fakti nav konstatēti, tad par to mēs nevaram runāt un tik vienkārši apvainot valsts amatpersonas šeit no tribīnes. Varbūt es esmu salīdzinoši nesen šajā namā, bet man tas liekas dīvaini. Varbūt šeit ir pieņemts jebkādā veidā, bez pamatotiem faktiem apvainot jebkuru cilvēku. Es savā jurista praksē esmu pieradis, ka to nevar atļauties, jo šajā gadījumā man automātiski būs jāatbild tiesas priekšā un jāsniedz attiecīgi fakti.

Ja runā par turpmākajām nepieciešamajām darbībām, tad manuprāt, nevis jānostāda ļoti bīstamā situācijā “Lattelekom” puses, Latvijas puse uzņēmumā “Lattelekom”, runājot, ka otrs partneris, es uzsveru - partneris, nevis ienaidnieks, konsorcijs “TILTS” izmanto savu darbību, lai krāptu Latviju, lai gūtu nepamatotu peļņu. Šādā veidā Latvijas partneris tiek nostādīts situācijā, kad viņš būs spiests atbildēt arī tieši tāpat tiesas priekšā un sniegt zināmu pamatojumu, kāpēc tas ir radies. Un, ja šāda pamatojuma nebūs, tad attiecīgi Latvijai būs jāmaksā konsorcijam “TILTS” par to, ka tam ir radušies visi šie zaudējumi. Jo nav tālu tas brīdis, kad konsorcijs “TILTS” varēs paziņot, ka viņš tālāk neieguldīs, jo Latvijas valsts vairs nesniedz nekādas garantijas, ka viņš varēs realizēt savu projektu. Ir vairāki punkti, kas tiešām nebija izpildīti pirmā gada plānā, un, manuprāt, tieši par to ir jārunā. Un jārunā par konkrētām lietām, kas nav izpildītas, un jārunā par to, kādā veidā piespiest gan “Lattelekom” uzņēmumu visu, gan attiecīgi abus “Lattelekom” partnerus izpildīt visas projektā paredzētās prasības. Un tas nozīmē darboties speciālistiem, meklēt visas iespējas un atrast risinājumu.

Kālab komisijas ziņojumā nebija konkrēti norādītas atbildes, kādi punkti ir jālabo un kādi nav jālabo? Es uzskatu, ka tas nebija tāpēc, ka komisijas locekļi nevēlējās strādāt, ka viņi vēlējās novelt uz kādu citu atbildību. Manuprāt, vienkārši šeit atspoguļojās tas, ko Parlamentārā izmeklēšanas komisija var izdarīt un ko Parlamentārajai izmeklēšanas komisijai nav pa spēkam izdarīt, kas vispār nav viņas kompetencē. Lai spriestu, cik pamatoti ir tarifi, lai spriestu, vai investīcijas ir pamatotas vai nepamatotas, ir jādarbojas speciālistiem un jādarbojas tiem cilvēkiem, kas diendienā strādā šajā uzņēmumā. Un tikai viņi varēs atrast pareizo risinājumu. Pretējā gadījumā politiķu spriedelējumi par to, vai mums ir labas vai sliktas ārvalstu investīcijas, noved pie absolūti tukša rezultāta un pie tā, ka mēs esam zaudējuši milzum daudz laika nelietderīgi.

Un, manuprāt, varbūt galvenais, pēdējais. Gan komisijas ziņojumā atzīmēts, gan arī mans uzskats ir tāds, ka projekts jāatbalsta visiem spēkiem, lai viņš nepārtrauktu darboties, ir jādarbojas tanī virzienā, lai mēs panāktu jebkuru līguma punkta izpildi. Un, grozot līgumu vai runājot par šī līguma grozīšanu, nevar runāt vienkārši, ka mums ir jāgroza līgums, mēs tūlīt ķersimies klāt un to darīsim, bet juridiski ir konkrētas normas, kādā veidā to darīt. Un “jumta līgumā” ir paredzēti punkti, pēc cik ilga perioda tiek pārskatīts līgums, kādā veidā komisijas strādā, kādā veidā strādā partneri. Un ir jāvadās pēc konkrētā līguma noteikumiem. Un tad mēs varēsim panākt varbūt ne tikai to, kā mēs dzirdam reklāmā, ka “Lattelekom” pietuvina mūs pasaulei, bet arī dzirdēsim, ka Latgale — Balvi un Rēzekne, un vēl attālāki nostūri šajos rajonos — tiek pietuvināti Rīgai un līdz ar to arī visai pasaulei. Tas būtu viss mans viedoklis, un es lūgtu gan pie balsošanas, gan arī pie tālāko runātāju uzstāšanās ņemt vērā to, ka mēs šeit esam atbildīgi par to, lai netiktu izteikti klaji nepamatoti spriedelējumi un tādā veidā nolikts zem sitiena viss projekts un arī Latvijas attīstība. Paldies!

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide, Tautsaimnieku politiskā apvienība, lūdzu! Pēc tam — deputāts Lucāns.

 

E.Kide (TPA). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es īsti nezinu, vai mēs esam jau kaut kur nosvinējuši gadadienu vai divas gadadienas “Telekom” projekta analīzei. “Telekom” projekta analīzei, kas varbūt ir parakstīts vienas stundas laikā vai arī 10 minūšu laikā. Un pēc tam gadu vai divus gan ekspertu komisijas, gan speciālisti, gan politiķi spriež par to, kas ir izdarīts. Un man ir bažas, ka mēs pašlaik izskatām “Telekom” projektu un esam šo laiku patērējuši “Telekom” analīzei, šī projekta analīzei, bet ka mums vēl stāv priekšā daudzi “telekomi”, kur mums vajadzēs tērēt enerģiju un konstatēt, ka esam 10 minūtēs vai stundas laikā parakstījuši nepieņemamus līgumus, kas nes zaudējumus valstij un nes zaudējumus tautai. Un tādēļ es negribu šoreiz te runāt tik daudz par “Telekom” problēmu, kā nedaudz vispārināt vispār mūsu pieeju valstiski stratēģisku objektu privatizācijas jomā, lai novērstu tās bažas, par kurām es tikko kā runāju. Manuprāt, pašlaik ir vairākas raksturīgas iezīmes valstiski svarīgu objektu privatizācijā, kas var radīt šādas pašas sekas kā piemērs ar “Telekom”. Un es viņas dažas nosaukšu, tas ir, manā skatījumā.

Pamatā ir tendence un tieksme Privatizācijas aģentūrai privatizēt objektus, kuri ir valstij ļoti svarīgi stratēģiski un kuri nes valsts kasē ļoti daudz naudas. Visi tie objekti, kuri nes valsts kasē naudu, visi virmo gaisā, tie steidzīgi, steidzīgi, tikpat steidzīgi kā toreiz “Telekom”, ir jāprivatizē. Pavisam otrajā plānā tiek atstāti objekti, kuri sen sen gaida privatizāciju un kurus varbūt varētu noprivatizēt par vienu latu, diviem latiem vai piemaksājot klāt, lai šis objekts sāktu darboties un arī valsts kasei nestu naudu. Ja ļoti steidzīgi privatizēs objektus, kuri nes šodien valsts kasei naudu, bet nepārdomāti privatizēs, tad mūsu budžets no tukša pārvērtīsies par pavisam tukšu. Kas tad ir šie objekti? Jūs jūtat, ka virmo gaisā tieksme privatizēt naftas koridoru, naftas koncernu. Tas jau bija “Dienas Biznesā”. Aprunājoties ar “Latvijas ceļa” politiķiem, protams, tādas tieksmes izdevās nobremzēt. Bet tas ir galvenais objekts, kas nes mums naudu budžetā. Jūs jau redzējāt, ka parādījās privatizācijas projektā ar steigu Latvijas kuģniecības privatizācija. Arī to mums, tautsaimniekiem, pēc tādiem noteikumiem, kādi bija iecerēti, izdevās apturēt, lai izanalizētu situāciju, kas ir kuģniecībā, kas ir kuģniecības saistībās ar Baltijas banku, un lai mēs neparakstītu neizdevīgus privatizācijas noteikumus un faktiski nelikvidētu un nesadalītu pirmreizinātājos Latvijas kuģniecību kā tādu. Man nācās būt zvejniecības un kuģniecības pārstāvju konferencē, kuru organizēja Privatizācijas aģentūra, un tur tika konstatēts, ka visa zvejas flote, visi pārstrādes uzņēmumi, palaižoties stihiskai privatizācijai, nekontrolētai privatizācijai, ir faktiski sadalīti pirmreizinātājos, nenes vairs naudu, un faktiski zvejas flote kā tāda nacionāla flote mums gandrīz vairs nav. Ja mēs vēl to izdarīsim ar kuģniecību...

Tad tālāk. Virmo gaisā tieksme steidzīgi “Latvenergo” privatizēt. “Latvijas gāze” jau tiek privatizēta, varbūt labi, bet mēs nezinām kā, uz kādiem noteikumiem un cik izdevīgi valstij. Lūk, šādi te stratēģiski objekti tiek privatizēti lielā steigā. “Latavio”, tas ir, visas gaisa trases, viss gaisa tranzīts, jau stāv priekšā uz privatizāciju, nevis rūpnīcu monstri, kuri vairs nenes nekādus ienākumus. Tas ir pirmais.

Otra iezīme šajā privatizācijas procesā, manuprāt, ir tāda, ka pamatā tiek ievērotas pie privatizācijas dažādu politisko grupējumu un kompāniju intereses, bet nekādi es nesaredzu, ka tiktu ievērotas valsts intereses. Par to liecina tas, ka šodien dažādi parlamenta politiskie grupējumi diametrāli pretēji spriež kaut vai par “Lattelekom” projektu. Diametrāli pretēji. Un šeit skaidri redzamas intereses. Jūs atceraties, kā Tautsaimnieku politiskā apvienība cīnījās, lai vismaz uz laiku “Unibanka” šajā finansu krīzes situācijā paliktu valsts rīcībā kā instruments finansu krīzes pārvarēšanai un valsts interešu realizācijai. Un politiskie spēki to noraidīja — nevajagot skatīties šeit, parlamentā. Tas liecina, ka nav lobija valsts interesēm, ir lobijs kompāniju interesēm, ir lobiji dažādām... Lobijs nav slikts, bet jābūt lobijam arī valsts interesēm. Man kaut kā šķiet, ka Tautsaimnieku politiskā apvienība ir palikusi viena no tām, kas ir zināms lobijs valsts interesēm. Tā nav valsts abstrakta lieta. Valsts ir valsts maks. Un vai šodien ir ko izmaksāt tautai pensijas vai algas no šā valsts maka? Šodien jau, tas ir, vakar, es skatījos — piketē par “Latvijas gāzes” privatizāciju pie Ministru kabineta, jau maznodrošinātie sāk skatīt, kas notiek ar tiem objektiem, kuri viņiem nes naudu kasē. Vispirms mums, Saeimai, ir jāpaskatās, un pēc tam lai maznodrošinātie, kas varbūt ekonomiku nepārzina, dzirdētu, ko mēs par to lemjam.

Tālāk. Kas trešais ir raksturīgs Privatizācijas aģentūrā? Šie projekti, kas tiek pasniegti, faktiski ir samērā pavirši. Bieži vien nekompetenti sastādīti un tik lielā, lielā sasteigtībā, ka nezina, kurš ir ko parakstījis un vai vispār ir parakstījis. Piesaukšu piemēru. Tad, kad “Dienas Biznesā” parādījās projekts, it kā tiks privatizēts viss naftas koridors — koncerns, jau bija Ministru kabineta noteikumi publicēti, protams, bez parakstiem, bet apakšā parakstījies ekonomikas ministrs un premjers, taču nebija parakstu klāt, tikai tās vietas, ka parakstīts, tad neviens nezināja, no kurienes tas dokuments parādījies presē. Arī “Telekom” projekts raksturīgs ar sasteigtību. Un “Latavio” projekts arī raksturīgs ar tādu pašu sasteigtību.

Nākamā iezīme. Kāda ir iezīme nākamo stratēģisko objektu privatizācijā? Tā ir tāda, ka noprivatizēsim “gardākos kumosus”, labākos objektus, kas nes valsts kasē naudu, un atstāsim šiem objektiem parādus, ko dzēsīs budžets. Pievedīšu piemēru. Privatizējot “Unibanku”, jūs visi zināt, paliek parāds uz mūsu naba-dzīgo budžetu — 25 miljoni, bet faktiski ar procentiem — līdz 50 miljoniem!

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Lūdzu, runājiet par tēmu!

 

E.Kide. Es sākumā, Gorbunova kungs, teicu, ka es gribu novērst bažas par nākamo šādu pašu objektu privatizāciju, bet es centīšos par tēmu.

Par parādu. Tiek atstāti G—24 kredītu parādi uz šiem objektiem, uz šo objektu neizdevīgākajām daļām un izdevīgākās daļas tiek privatizētas.

Vēl viena lieta. Tas arī par “Lattelekom”. Netiek dots tautsaimnieciskais pamatojums projektam. Es arī par “Lattelekom” neesmu redzējis tautsaimniecisko projektu, ka tas ir izdevīgs, ka tautai izdevīgs un Latvijai izdevīgs. Es redzu pats savu izdevīgumu, ka es maksāju jau par telefona sarunām 20 latus mēnesī par to, ka sarunas palikušas sliktākas. (Starpsauciens no zāles: “Var būt, ka pietiks?”) Varbūt es sabiezinu tās krāsas, bet tas tā ir. Kā jau te tika teikts, varbūt drīz zemnieki nemaz nevarēs telefonu vairs atļauties kā tādu. Kādēļ tas tā ir? Jeb kā kādreiz saka — kas vainīgs? Es negribu teikt — kas vainīgs. Manuprāt, tas ir ielikts mūsu tiesiskās likumdošanas pamatos par privatizāciju. Proti, kādreiz Lagzdiņa kungs nāca ar projektu un tautsaimnieki to atbalstīja, ka Privatizācijas aģentūrai jābūt institūcijai, kas aizstāv arī valsts intereses. Nē, viņu izveidoja par akciju sabiedrību, kurai galvenā funkcija ir dabūt atskaitījumus un izdevīgu peļņu. Protams, ka šī akciju sabiedrība — Privatizācijas aģentūra — arī darbojas pēc principa: jo izdevīgāks objekts, jo lielāki atskaitījumi, jo viņai lielāka pelņa. Algas viņi nosaka paši sev, un viņiem tas ir izdevīgi. Nav lobisma. Lagzdiņa variantā toreiz bija lobisms priekš valsts institūcijām.

Vai mēs šo likumu pārskatīsim? Redzams, ka nepārskatīsim. Ko tad vajadzētu tomēr darīt? Mums, Tautsaimnieku politiskajai apvienībai, arvien vairāk rodas pārliecība, ka par valstiski stratēģiskajiem objektiem, kuru privatizācija ir neizdevīga, var apdraudēt valsts ekonomiku un vispār valsts ekonomisko suverenitāti, vajadzētu šo projektu ekonomisko pamatojumu, tautsaimniecisko pamatojumu izskatīt šeit, Saeimā, nevis cīnīties gadu pēc tam, kad tas projekts ir pieņemts un izrādās, ka tas tautsaimniecībai galīgi nav izdevīgs. Mēs domājam arī ar šādiem labojumiem likumprojektā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju” nākt.

Ko tad darīt ar “Lattelekom”? Man liekas, ka šeit jau runāja par to, ka nedrīkst pārtraukt šādu projektu, kurš patiešām ir liels, kurā ir milzu ieguldījumi un kura pārtraukšana varētu radīt investīcijām ļoti neizdevīgu situāciju Latvijā. Bet es aicinu balsot deputātus par Tautsaimnieku politiskās apvienības dokumentu, tas ir, dokuments nr. 614, kurā šī komisija izvirza Ministru kabinetam veselu virkni ieteikumu pārskatīt šo projektu, lai to mīkstinātu un padarītu izdevīgāku valstij. Tas nenozīmē, ka Ministru kabinetam visu to vajadzētu ņemt vērā. Tur var būt izmaiņas. Bet tā ir laba griba, ieteikums tomēr pārskatīt šo projektu, nevis lauzt šo projektu, nevis atteikties no šī projekta, bet gan viņu pilnveidot tā, lai Latvijas valsts intereses, kur tas ir iespējams, vēl varētu tikt realizētas.

Ja šis lēmuma projekts tiks pieņemts, es domāju, ka valdība ar labu gribu arī pacentīsies izdarīt tā, lai to, ko var izdarīt, vēl izdarītu. Domāju, ka valdība padomās arī par to, lai par nākamajiem stratēģiski svarīgajiem objektiem jau iepriekš tas viss tiktu izdarīts un izanalizēts kopā ar ekspertiem, nevis pēc tam, kad “vilciens jau sen ir aizgājis” un faktiski gandrīz neko izdarīt nevar. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Esiet tik laipns, precizējiet dokumenta numuru! Man ir nr.532a. Precizējiet sava iesnieguma numuru sekretariātā!

Juris Sinka — par procedūras pārkāpumiem!

 

J.Sinka (TB). Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Mēs tikko nupat noklausījāmies — tas bija četrpadsmit ar pusi minūtes vismaz — runu par pavisam citu tematu. To varētu dažādi nosaukt, cita starpā, par Tautsaimniecības vai Tautsaimnieku politiskās apvienības vēlēšanu kampaņas runu vai citādi. Vai Kides kunga konceptiem par privatizāciju vai viņu nevajag vai vajag, vai tas ir valsts interesēs vai nav. Bet nu galīgi, pieminot pāris reizes, un vairāk nekā par šo tematu. Es domāju, ka tā nevajadzētu rīkoties, kā Kides kungs to dara, un ļaunprātīgi nevajadzētu izmantot šo platformu, runājot pavisam par citu tematu.

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns, Tautsaimnieku politiskā apvienība.

 

J.Lucāns (TPA). Cienījamie deputāti! Liekas, ka šī saruna tuvojas noslēgumam, un man gribas izteikt vēl dažas atziņas, kuras es nepaspēju pirmās uzstāšanās laikā pateikt jautājumā par “Lattelekom”.

Šeit Bordāna kungs mūs mēģināja pārliecināt, cik projekts ir labs un pareizs. Par to komisijā mūs mēģināja pārliecināt gan Karlsona kungs, gan Bāra kungs no šīs juridiskās firmas, kas šo izcilo projektu vadīja. Diemžēl šī pārliecība nerodas. Es domāju, ka arī pats Bordāna kungs, šo analīzi darot, nonāca pretrunās, pieminot kaut vai 12.pantu, kur ir rakstīts, ka “TILTS” atbild par izpildi. Es gribu uzstādīt tādu pavisam primitīvu jautājumu — kāda atbildība “TILTAM” ir iestājusies par to, ka pagājušā gada plāns nav izpildīts? Un kāda atbildība iestāsies par to, ka arī šā gada plāns netiks izpildīts? Tas jau ir redzams šodien. Redziet, šādu paskaidrojumu es šeit neesmu dzirdējis. Un līdz ar to 12.punktu, es domāju, Bordāna kungs, nebija izdevīgi šajā gadījumā pieminēt. Es dzirdēju arī tādu teicienu, ka komisijas locekļi nevēlējās strādāt. Es gribu teikt tā, ka nevis komisijas locekļi nevēlējās strādāt, bet daudzos gadījumos komisijā bija tāds stāvoklis, ka komisijas locekļu padarīto kopsummā nevēlējās pieņemt. Lūk, šis stāvoklis bija. Tāpēc acīmredzot būtu jāpadomā par to, kā pareizi noformulēt šādas lietas.

Cik tad dārgs ir šis “Lattelekom” projekts? Es domāju, ka pie šā jautājuma mēs atgriezīsimies vēl un vēl. Bet nu jau mums ir pirmie simptomi, kas rāda, cik patiesībā dārgs tas būs nākotnē. Tie deputāti, kas kopmītnē Valdemāra ielā dzīvo, tie jau ir saņēmuši par vairākiem mēnešiem rēķinus. Un šo rēķinu vidējais apjoms, vismaz man, ir apmēram piecas reizes augstāks, nekā bija līdz šim. Tas ir vēl tikai sākums. Es gribu iepriecināt klātesošos, ka “Lattelekom” kompānija ir domājusi 20 gadu laikā savākt Latvijā no iedzīvotājiem vairāk nekā 2 miljardus latu. Vairāk nekā 2 miljardus! Parēķiniet un salīdziniet to ar šo summu ar gada budžetu! Tas ir apmēram piecu gadu Latvijas budžets. Es domāju, ka šis cipars vien varētu būt pārdomu vērts.

Protams, var šo apspriešanu arī padarīt par farsu, kā to pagājušajā sēdē centās izdarīt Kiršteina kungs ar savu monologu, kurš pēc saviem uzbūves principiem bija pielīdzināms Juhana Smūla “Pulkveža atraitnes” monologiem, bet, salīdzinot ar “Pulkveža atraitni”, Kiršteina kunga monologi, protams, bija nesalīdzināmi pārāki. Tā ka es domāju, te derētu padomāt, vai nav vērts tieši šajā rakstniecības jomā vairāk nodarboties, jo tur ir talants! Tas ir skaidri redzams. Tas būtu labi, bet, kas attiecas uz padomju inženieru vērtējumu, starp citu, Kiršteina kungs acīmredzot to domāja arī par sevi. Šeit, man liekas, ja jūs par sevi esat tik sliktās domās, nebūtu bijis vajadzīgs varbūt attiecināt tās uz visiem inženieriem, jo starp padomju inženieriem ir arī normāli cilvēki.

Un šajā sakarībā es gribu vienkārši pieminēt vienu no šiem inženieriem, kas vērtēja šo projektu. Tas ir inženierziņātņu doktors Teodors Rozītis. Zinātnieks, kuru pazīst Eiropa telekomunikāciju jomā. Zinātnieks, kura izgudrojumus šobrīd ievieš Vācijas telekomunikāciju ražotāju firmas. Man liekas, ka būtu ļoti neērti šo vispārinājumu tādā veidā pielietot. Tā ka šajā ziņā mani šis cinisms zināmā mērā aizskāra.

Mani pārsteidz nihilisms, kas valda šobrīd Latvijas valdībā attiecībā pret Latvijas zinātniekiem. Latvijas zinātnieki jau sen šo projektu vērtē kā ļoti apgrūtinošu Latvijas ekonomikai. Sen viņi to teica. Un ne visi šie zinātnieki ir tādi, kas pierādīja tikai to, ko funkcionāri gribēja pagājušajos laikos. Starp viņiem bija arī nopietni zinātnieki. Diemžēl šis zinātnieku vērtējums ir aizgājis garām. Nav pieņemts. Es domāju, ka Saeimai šī kļūda jālabo un šis projekts vēlreiz jānodod zinātnieku vērtējumam. Tikai Saeimai ir jāgarantē, lai šiem zinātniekiem pēc tam, pēc šā vērtējuma, neiestātos viņu dzīvē kaut kādas nelabvēlīgas sekas.

Pēdējais. Iekams jūs nospiedīsit pogu “par” vai “pret” jaunas izmeklēšanas uzsākšanu šajā jautājumā, es gribu sacīt vienu, proti, ka “Lattelekom” kompānija strauji tuvojas “Saulrieta” nodaļas realizācijai. Strauji tuvojas “Saulrieta” nodaļas realizācijai. Es gribu teikt — neizbēgami tuvojas “Saulrieta” nodaļas realizācijai. Es domāju, ka zīmīgi izvēlēts šis nosaukums — saulriets. Ja mēs šodien šajā zālē neizlemsim, kā aizliksim šķēršļus šī “Saulrieta” realizācijai, tad pēc dažiem gadiem un ne vairāk “Lattelekom” būs angļu firma. Un mēs ar savu rīcību būsim izšķīruši šo jautājumu tādā virzienā. Es lūdzu vēlreiz deputātus pārdomāt šo iespēju! Paldies!

Sēdes vadītājs. Ministru prezidents Māris Gailis, lūdzu! Pēc tam — Juris Sinka.

Turpinājums nākamajos numuros

 

 

M.Gailis (Ministru prezidents). Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godājamie deputāti! Vispirms atļaujiet man atgādināt Latvijas telekomunikāciju modernizācijas projekta tapšanas vēsturi. Saskaņā ar starptautiskajā praksē pieņemtajām normām notika starptautisks konkurss starp diviem nopietniem konkurentiem — “Hansatel” un “TILTS Communications”. Uzvarētājs tika izvēlēts ļoti rūpīgas atlases rezultātā. Projektus izskatīja konkursa komisija, neatkarīgie eksperti un “Lattelekom” speciālisti, tie tika apspriesti arī valdības sēdēs. Uzvarētājs tika noteikts, balsojot visiem konkursa komisijas locekļiem un valdības locekļiem. Galvenie Latvijas valdības mērķi, savulaik strādājot pie “jumta līguma” ar “TILTS Communications”, bija sekojoši. Pirmkārt, iegūt pēc iespējas augstāku ārzemju investīciju. Otrkārt, īsā laikā modernizēt visu Latvijas telekomunikāciju infrastruktūru. “Jumta līgumā”, kas parakstīts starp Latvijas valdību un “TILTS Communications”, šie mērķi ir sasniegti, un tas pilnībā balansē abu pušu intereses. “Lattelekom” audita apstiprinātie gada finansu rezultāti raksturo “Lattelekom” kā finansiāli stabilu uzņēmumu. Bieži diskutētā problēma par to, ka “Lattelekom” projekta dinamikas saglabāšanai izmanto kredītus, ir normāla pasaules prakse līdzīgu uzņēmumu darbībā. Projekta galvenie sasniegumi ir sekojoši. Pusotrā gadā apgūts investīciju apjoms 62 miljonu latu vērtībā, kā rezultātā Rīgā uzsākušas darbu trīs jaunas ciparu centrāles, tajā skaitā viena starptautiskā. Starptautisko sakaru kanālu nodrošināšanai ekspluatācijā nodota satelītu zemes stacija, zemūdens optiskās šķiedras kabelis Zviedrija—Latvija un mikroviļņu līnija Rīga—Tallina. Kurzemē ekspluatācijā nodots optiskās šķiedras kabeļa rietumu loks 718 kilometru garumā. Līdz šim brīdim “Lattelekom” ciparu centrālēm ir pieslēgti 23 tūkstoši