Ministru kabineta noteikumi Nr.243

Rīgā 2015.gada 19.maijā (prot. Nr.25 29.§)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un
Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda
vadības likuma 20.panta 13.punktu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" 6.1.5. specifiskā atbalsta mērķi "Valsts galveno autoceļu segu pārbūve, nestspējas palielināšana" (turpmāk – specifiskais atbalsta mērķis);

1.2. specifiskā atbalsta mērķi;

1.3. specifiskā atbalsta mērķim pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Kohēzijas fonda projekta iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs);

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienošanās par projekta īstenošanu vienpusējā uzteikuma nosacījumus.

2. Specifiskā atbalsta mērķis ir uzlabot kvalitāti valsts galvenajiem autoceļiem, kas atrodas TEN-T autoceļu tīklā, veicot valsts autoceļu infrastruktūras saglabāšanas pasākumus, tai skaitā valsts galveno autoceļu pārbūvi, virsmas nestspējas stiprināšanu, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu.

3. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir satiksmes dalībnieki.

4. Specifiskā atbalsta mērķi īsteno līdz 2023. gada 31. decembrim, sasniedzot šādus rādītājus:

4.1. iznākuma rādītājs – pārbūvēti vai modernizēti valsts galvenie autoceļi 345 km garumā, tai skaitā līdz 2018. gada 31. decembrim izsludināti būvniecības iepirkumi 50 % apmērā no kopējo pārbūvējamo ceļa posmu (TEN-T) skaita;

4.2. rezultāta rādītājs – samazināts to valsts galveno autoceļu īpatsvars, kas ir sliktā un ļoti sliktā stāvoklī, no 46,3 % līdz 10 % no kopējā valsts galveno autoceļu tīkla;

4.3. finanšu rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi 108 762 302 euro apmērā;

4.4. nacionālā līmeņa rādītāji:

4.4.1. uzskaitīts vidējais laika ietaupījums sekundēs uz vienu kilometru, pārbūvējot valsts nozīmes galvenos autoceļus ar asfalta segumu;

4.4.2. uzskaitīta vidējā satiksmes intensitāte jeb automašīnu skaits diennaktī, tai skaitā kravas transportlīdzekļi, pārbūvētajos ceļu posmos gadu pēc posma nodošanas ekspluatācijā.

5. Specifiskā atbalsta mērķi īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

6. Specifiskā atbalsta mērķa ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Satiksmes ministrija.

7. Specifiskā atbalsta mērķim plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 256 999 769 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 218 449 803 euro un valsts budžeta finansējums – 38 549 966 euro.

8. Maksimālais attiecināmais Kohēzijas fonda finansējuma apmērs ir 85 % no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.

9. Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2018. gada 31. decembrim, lai slēgtu vienošanās par projektu īstenošanu, ir 241 100 041 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums –204 935 035 euro un valsts budžeta finansējums – 36 165 006 euro, paredzot šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāja plānojumu 324 km garumā. No 2019. gada 1. janvāra atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par snieguma ietvara izpildi var ierosināt palielināt pieejamo attiecināmo finansējumu līdz šo noteikumu 7. punktā minētajam apmēram.

10. Projekta iesniedzējs ir Satiksmes ministrija, kuras vārdā atbilstoši likuma "Par autoceļiem" 7. panta trešajai daļai un Satiksmes ministrijas deleģēšanas līgumam darbojas valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts ceļi", kas veiks Satiksmes ministrijas kā Eiropas Savienības fondu projekta iesniedzēja funkcijas.

11. Projekta iesniedzējs, kas pēc projekta apstiprināšanas ir arī finansējuma saņēmējs (turpmāk – finansējuma saņēmējs), sagatavo un iesniedz sadarbības iestādē projekta iesniegumu saskaņā ar projekta iesniegumu atlases nolikuma prasībām, pievienojot projektam veikto izmaksu un ieguvumu analīzi.

12. Specifiskā atbalsta mērķa ietvaros atbalstāmās darbības ir valsts galveno autoceļu TEN-T tīklā pārbūve, virsmas nestspējas stiprināšana, vienlaikus uzlabojot ceļu satiksmes drošību.

13. Specifiskā atbalsta mērķa ietvaros plāno tiešās attiecināmās izmaksas:

13.1. būvniecības īstenošanai tieši nepieciešamās zemes iegādes izmaksas ne vairāk kā 10 % apmērā no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas;

13.2. būvlaukuma ierīkošanas un novākšanas izmaksas;

13.3. apbraucamo ceļu būvniecības, nojaukšanas un uzturēšanas izmaksas pamatceļa būvniecības laikā;

13.4. pievadceļu uzturēšanas izmaksas pamatceļa būvniecības laikā;

13.5. pamatceļa būvniecības izmaksas;

13.6. ceļa kompleksam piegulošo inženiertīklu būvniecības izmaksas (izmaksas attiecināmas tikai tādā gadījumā, ja tiek nodrošināts sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinums, kurā konstatēts, ka, projekta ietvaros veicot plānotos ieguldījumus noteiktās teritorijās, nav iespējams izvairīties no minētās infrastruktūras bojāšanas vai pārbūves, vienlaikus nodrošinot atbilstību valsts atbalsta regulējumam) ne vairāk kā 10 % apmērā no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas;

13.7. satiksmes mezglu izveides un likvidācijas izmaksas, lai nodrošinātu satiksmei drošus pievienojumus pamatceļam;

13.8. ar pamatceļa būvniecību saistīto vietējo ceļu tīkla pārbūves izmaksas, ja tie nedalāmi saistīti ar projekta īstenošanu;

13.9. ar velosipēdistu un gājēju ceļu izbūvi saistītās izmaksas, lai novērstu infrastruktūras pārrāvumus, ja minētajām darbībām nav nepieciešama zemes iegāde;

13.10. labiekārtošanas izmaksas (autobusu pieturvietas, apgaismojuma līnijas, apzaļumošana, lietusūdens savākšanas un attīrīšanas iekārtu izbūve atbilstoši būvprojekta risinājumam);

13.11. satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzstādīšanas un atjaunošanas izmaksas (piemēram, ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi);

13.12. satiksmes vadības aprīkojuma uzstādīšanas un atjaunošanas izmaksas (piemēram, meteoroloģiskās stacijas, kas nepieciešamas konkrētā ceļa posma seguma stāvokļa noteikšanai, un satiksmes intensitātes uzskaites punkti);

13.13. būvdarbu uzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;

13.14. informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana;

13.15. pasākumu izmaksas vides aizsardzības prasību nodrošināšanai, ciktāl to paredz normatīvie akti vides aizsardzības jomā;

13.16. ceļu drošības audita un ekspertīžu izmaksas;

13.17. projektēšanas izmaksas;

13.18. projekta attiecināmo izmaksu rezerve ne vairāk kā 10 % apmērā no attiecināmo būvniecības izmaksu kopsummas, ja projekta apstiprināšanas brīdī nav apstiprināts būvprojekts.

14. Šo noteikumu 13.3., 13.4., 13.7., 13.8., 13.9. un 13.10. apakšpunktā minētās izmaksas kopā nepārsniedz 10 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

15. Šo noteikumu 13.13., 13.16. un 13.17. apakšpunktā minētās izmaksas kopā nepārsniedz 10 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

16. Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas šo noteikumu 13. punktā minētajām izmaksu pozīcijām ir attiecināmas, ja tās nav atmaksājamas nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

17. Specifiskā atbalsta mērķa atbalstāmo darbību ietvaros radušās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām finansēšanai no Kohēzijas fonda un valsts budžeta līdzfinansējuma, ja tās atbilst šo noteikumu 13. punktā minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās ne agrāk kā 2014. gada 1. janvārī.

IV. Specifiskā atbalsta mērķa un projekta īstenošanas nosacījumi

18. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:

18.1. nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas valsts autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai valsts budžetā paredzēto līdzekļu ietvaros atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli;

18.2. nodrošina projekta īstenošanas rezultātā radīto vērtību uzturēšanu, laikus plānojot uzturēšanas un periodiskus nodilušo konstrukciju atjaunošanas darbus un finansējuma piešķiršanu šiem darbiem turpmākos 20 gadus pēc projekta īstenošanas valsts autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai valsts budžetā paredzēto līdzekļu ietvaros atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli;

18.3. uzkrāj datus par projekta ietekmi uz šo noteikumu 4.1., 4.2. un 4.4. apakšpunktā minētajiem rādītājiem un nodrošina vienotu metodoloģiju rādītāju uzskaitei projektos;

18.4. nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, un normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana;

18.5. savā tīmekļa vietnē ne retāk kā reizi trijos mēnešos ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu;

18.6. nodrošina, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī tos nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem.

19. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtās vienošanās par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

19.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta mērķa iznākuma un uzraudzības rādītāju sasniegšanu;

19.2. citos gadījumos, ko paredz vienošanās par projekta īstenošanu.

20. Specifiskā atbalsta mērķa ietvaros projektu īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim.

21. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Satiksmes ministra vietā –
labklājības ministrs Uldis Augulis