Ministru kabineta noteikumi Nr.251

Rīgā 2015.gada 26.maijā (prot. Nr.26 22.§)

Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma
4.panta ceturto daļu un 13.panta trešās daļas 3.punktu

1. Noteikumi nosaka medus kvalitātes, klasifikācijas un papildu marķējuma prasības, kā arī kārtību, kādā novērtējama medus atbilstība noteiktajām prasībām.

2. Medus ir dabīga, salda viela, ko bite (Apis mellifera) ražo no augu nektāra vai augu dzīvo daļu sekrēta, vai tādiem sūcējinsektu izdalījumiem uz augu dzīvajām daļām, kurus tā vāc un pārveido, papildinot ar savām īpašām vielām, nogulsnē, dehidrē, uzglabā un atstāj medus šūnās nobriest un nogatavoties.

3. Putekšņus, kas ir dabīgs, medum raksturīgs komponents, neuzskata par medus sastāvdaļu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (turpmāk – regula Nr. 1169/2011) 2. panta 2. punkta "f" apakšpunkta izpratnē.

4. Pēc izcelsmes medus ir:

4.1. nektāra medus jeb ziedu medus, ko iegūst no augu nektāra;

4.2. izsvīduma–lapu medus, ko iegūst galvenokārt no sūcējinsektu izdalījumiem uz augu dzīvajām daļām vai no augu dzīvo daļu sekrēta.

5. Pēc ražošanas veida medus ir:

5.1. šūnu medus, ko bites glabā pašu darinātās jaunās bezperu kāru šūnās vai kārēs, kuras darinātas no mākslīgām bišu vaska šūnu plāksnēm, un ko izplata aizvākotās veselās kārēs vai šādu kāru daļās;

5.2. šūnu gabalu medus jeb medus ar šūnu daļām ir medus ar vienu vai vairākiem šūnu medus gabaliem;

5.3. tecināts medus, ko iegūst, tecinot atvākotas bezperu kāru šūnas;

5.4. izsviests medus, ko iegūst, centrifugējot atvākotas bezperu kāru šūnas;

5.5. spiests medus, ko iegūst, spiežot atvākotas bezperu kāru šūnas, kuras nesilda vai silda temperatūrā, kas nepārsniedz 45 °C;

5.6. filtrēts medus, ko iegūst, atdalot svešas neorganiskas vai organiskas vielas tā, ka tiek atdalīts būtisks putekšņu daudzums;

5.7. rūpnieciskais medus, kas ir pārkarsēts vai ir ar neraksturīgu garšu vai smaržu, vai ir sācis rūgt, vai sarūdzis un kas ir piemērots rūpnieciskai izmantošanai vai ir sastāvdaļa citos pārtikas produktos, kurus pārstrādā.

6. Medus atbilst šādām kvalitātes prasībām:

6.1. pēc konsistences medus var būt šķidrs, viskozs, daļēji vai pilnībā kristalizējies;

6.2. medus krāsa var būt no gandrīz bezkrāsainas līdz tumši brūnai atkarībā no bišu ievāktā nektāra vai lapu izsvīduma veida;

6.3. medum ir tam raksturīgā garša un smarža, un to nosaka augu nektārs, no kura bite to ir ievākusi;

6.4. medus sastāv no dažādu veidu cukura, galvenokārt fruktozes un glikozes, un tā sastāvs ir atkarīgs no ievāktā augu nektāra veida;

6.5. medum ir tam raksturīgā garša un smarža, bez svešas, neraksturīgas garšas vai smaržas piejaukuma, izņemot šo noteikumu 5.7. apakšpunktā minēto medu;

6.6. medum nav konstatējamas rūgšanas pazīmes, kā arī tam nedrīkst būt mākslīgi mainīts skābums, izņemot šo noteikumu 5.7. apakšpunktā minēto medu;

6.7. medus satur dabīgos enzīmus, un tas nedrīkst būt pārkarsēts tā, ka dabīgie enzīmi ir iznīcināti vai kļuvuši neaktīvi, izņemot šo noteikumu 5.7. apakšpunktā minēto medu;

6.8. medus nesatur vai gandrīz nemaz nesatur organisku un neorganisku vielu piejaukumus, kas nav raksturīgi tā dabīgajam sastāvam.

7. No medus nedrīkst atdalīt ne putekšņus, ne citas tā raksturīgās sastāvdaļas, ja vien tas nav šo noteikumu 5.6. apakšpunktā minētais medus un ja putekšņi vai medus raksturīgās sastāvdaļas atdalās līdz ar organisko un neorganisko piemaisījumu atdalīšanu.

8. Ja medus tiek piedāvāts galapatērētājam vai izmantots kā sastāvdaļa pārtikas produktu ražošanai, medum nedrīkst pievienot citas pārtikas sastāvdaļas, tostarp pārtikas piedevas.

9. Lai novērtētu medus atbilstību šo noteikumu prasībām, ja iespējams, izmanto starptautiski atzītas, validētas analīzes metodes.

10. Medu marķē saskaņā ar Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu prasībām.

11. Atbilstoši medus ražošanas un izcelsmes veidam marķējumā izmanto šādus produktu nosaukumus:

11.1. medus;

11.2. nektāra medus jeb ziedu medus;

11.3. izsvīduma–lapu medus;

11.4. šūnu medus;

11.5. šūnu gabalu medus jeb medus ar šūnu daļām;

11.6. tecināts medus;

11.7. izsviests medus;

11.8. spiests medus;

11.9. filtrēts medus;

11.10. rūpnieciskais medus.

12. Šo noteikumu 11.2., 11.3., 11.6., 11.7. un 11.8. apakšpunktā minēto produktu nosaukumus marķējumā var aizstāt ar vienkāršu produkta nosaukumu "medus".

13. Rūpnieciskā medus marķējumā vārdus "paredzēts tikai termiskai apstrādei" novieto tuvu produkta nosaukumam.

14. Produkta nosaukumu, ja vien tas nav šo noteikumu 11.9. un 11.10. apakšpunktā minētais produkts, var papildināt ar šādu informāciju:

14.1. par ziedu vai augu izcelsmi, ja produkts pilnībā vai galvenokārt iegūts no attiecīgajiem ziediem vai augiem un tam piemīt minēto ziedu un augu organoleptiskās, fizikāli ķīmiskās un mikroskopiskās īpašības;

14.2. par reģionālo, teritoriālo vai topogrāfisko izcelsmi, ja produkts iegūts tikai norādītajā vietā;

14.3. par kvalitātes rādītājiem saskaņā ar šo noteikumu pielikumu.

15. Ja rūpnieciskais medus ir kāda salikta pārtikas produkta sastāvdaļa, tad šā saliktā produkta nosaukumā termina "rūpnieciskais medus" vietā var lietot terminu "medus", bet sastāvdaļu sarakstā norāda vārdus "rūpnieciskais medus".

16. Marķējumā norāda medus izcelsmes valsti vai valstis.

17. Ja medus izcelsmes valsts ir vairāk nekā viena Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešā valsts, norādi par izcelsmes valstīm var aizstāt ar vienu no šādām norādēm:

17.1. "ES valstīs ražota medus maisījums";

17.2. "ārpus ES valstīm ražota medus maisījums";

17.3. "ES valstīs un ārpus ES valstīm ražota medus maisījums".

18. Filtrētajam medum un rūpnieciskajam medum uz konteineriem, pakām un tirdzniecības dokumentos skaidri norāda pilnu produkta nosaukumu atbilstoši šo noteikumu 11.9. un 11.10. apakšpunktam.

19. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003. gada 16. septembra noteikumus Nr. 522 "Kvalitātes, klasifikācijas un marķējuma prasības medum" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 129. nr.; 2004, 69. nr.; 2008, 113. nr.).

20. Līdz 2015. gada 23. jūnijam, ja produkts iegūts vairākās Eiropas Kopienas dalībvalstīs vai trešajā valstī, norādi par izcelsmi var aizstāt ar vienu no šādām norādēm:

20.1. "EK valstīs ražota medus maisījums";

20.2. "Ārpus EK valstīm ražota medus maisījums";

20.3. "EK valstīs un ārpus EK valstīm ražota medus maisījums".

21. Šo noteikumu 17. punkts stājas spēkā 2015. gada 24. jūnijā.

22. Medu, kas laists tirgū vai marķēts pirms 2015. gada 24. jūnija un neatbilst šo noteikumu 17. punktā minētajām prasībām, atļauts izplatīt, līdz beidzas tā krājumi.

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2001. gada 20. decembra Direktīvas 2001/110/EK, kas attiecas uz medu;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvas Nr. 2014/63/ES, ar kuru groza Padomes Direktīvu 2001/110/EK, kas attiecas uz medu.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

Pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 26.maija
noteikumiem Nr.251

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs