• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mūsu maizes cena. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.08.1995., Nr. 118 https://www.vestnesis.lv/ta/id/27433

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par 1995.gada ražas valsts rezerves graudu iepirkšanas līgumiem

Vēl šajā numurā

09.08.1995., Nr. 118

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

MINISTRIJU ZIŅAS

Mūsu maizes cena

Aizvadīto ceturtdien, 3. augustā, Zemkopības ministrijas rīkotajā preses konferencē žurnālisti pamatoti uzdeva šo jautājumu. Graudu bilance būs zināma 1. oktobrī. Taču patlaban, kad jau nokultas pirmās 10000 tonnas labības un redzams, ka ražība ir prognozējama zemāka nekā pērn vasarājiem — 14 līdz 15 cnt no hektāra (1994. gadā — 18 cnt no ha), ziemājiem — 24 līdz 25 cnt no hektāra.

Kopējā bilance — nepieciešamība sēklai, pārtikai, pārstrādei un lopbarībai ir viens miljons tonnu graudu, bet patlaban prognozējamā kopraža — 670 000 līdz 700 000 tonnu graudu.

Kā atzina zemkopības ministrs Ārijs Ūdris, tad jau patlaban maizes klaips vidēji ir par diviem līdz astoņiem santīmiem dārgāks nekā pērn šajā laikā. Un to nebūt nenosaka graudu pietiekamība, bet gan drīzāk inflācija.

Līdz jaunajam gadam maizītei pašaudzētās labības pietiks, un tad tikai būs redzams, par kādu cenu nāksies to iepirkt. (Nav jau noslēpums, ka ukraiņi piedāvā graudus par 80 dolāriem tonnā.)

Patlaban labības iepirkšanā iesaistījušies turpat vai visi pārstrādes uzņēmumi. Kā informēja Latvijas labības inspekcijas direktors Laimonis Kauss, tad “Rīgas dzirnavnieks” jau iepircis 5100 t graudu. Tas patlaban ir vislielākais daudzums. Runājot par graudu kvalitāti, tā ir labāka nekā pērn. Piemēram, lipekļa ir par vienu līdz diviem procentiem vairāk un pārbaudītajos paraugos svārstās no 16 līdz 28 procentiem. Ir gan bijuši arī pirmie arbitrāžas strīdi Rēzeknē. Diemžēl javērš uzmanība arī uz graudu slimībām, jo tāda labība nav izmantojama ne pārtikai, ne rūpnieciskajai ražošanai.

Latvijā ir atestētas 20 laboratorijas, strīdus gadījumos var griezties arī Latvijas labības inspekcijā.

1. augustā zemnieku saimniecības un selekcijas stacijas saņēmušas subsīdijas 500000 latu apmērā. Un tam vajadzētu sekmēt ziemāju sēju. Nelieli daudzumi sēklas ir valsts rezerves fondos, toties plašs ir selekcijas izmēģinājumu saimniecību piedāvātais augstvērtīgas ziemāju sēklas klāsts.

Kopumā valstī cukura ražošana, graudu un gaļas tirgus atzīstams par sakārtotu. Zemniekiem nevajadzētu bažīties par to, ka nebūs pircēju izaudzētajam.

Nesaskaņas par līguma nekorekto izpildi radušās ar firmu “MAN”, kurai Zemkopības ministrijas vārdā 1. augustā nosūtīta pretenzija. (Skat. pielikumā)

Ingrīda Rumbēna,
“LV” nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!