STATISTIKA

Par demogrāfisko situāciju

1994. gads Latvijā visā pēckara periodā raksturīgs ar savdabīgiem “rekordiem” demogrāfiskajā situācijā — tika reģistrēts viszemākais dzimušo skaits (24256 cilvēki) un augstākais mirušo skaits (41757 cilvēki). Sākot ar 1991. gadu, iedzīvotāju skaits valstī katru gadu samazinās. Pēdējos 4 gados tas samazinājies par vairāk nekā 138 tūkstošiem cilvēku. Kopš 1991. gada ar mīnus zīmi ir arī iedzīvotāju skaita izmaiņu galvenais komponents — dabiskais pieaugums, t.i., mirušo skaits pārsniedz dzimušo skaitu. Valsts ekonomikas krīze ir cēlonis laulības un dzimstības intensitātes samazinājumam un mirstības pieaugumam.

Latvijas iedzīvotāju kopskaitā 20,7% ir bērni vecumā līdz 15 gadiem. Darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars (sievietes — 15 — 54 gadi, vīrieši — 15 — 59 gadi) ir 56,8%, virs darbspējas vecuma iedzīvotāji — 22,5%. Statistikas dati liecina par nelielām izmaiņām Latvijas iedzīvotāju nacionālajā sastāvā pēdējos gados. Latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pieaudzis no 52% pēdējās tautas skaitīšanas laikā 1989. gadā līdz 54,8% 1995. gada sākumā.

Vīriešu un sieviešu proporcijas Latvijas iedzīvotāju kopskaitā ir attiecīgi 46,3% un 53,7%. Vecumā līdz 30 gadiem katrā viengadīgajā vecuma grupā vīriešu ir vairāk nekā sieviešu, vecākās iedzīvotāju grupās sievietes jau ir pārsvarā. Vecumā virs 70 gadiem ir krasa disproporcija — sieviešu skaits ir 2,6 reizes lielāks par tā paša vecuma vīriešu skaitu.

1994. gadā Latvijā tika reģistrētas tikai 11572 laulības, kas ir par 3023 jeb 21% mazāk nekā iepriekšējā — 1993. gadā. Laulību noslēgšanas koeficients samazinājies no 9,7 uz 1000 iedzīvotājiem 1987. gadā līdz 4,5 — 1994. gadā, t.i., vairāk nekā 2 reizes. Sieviešu vidējais vecums, stājoties pirmajā laulībā, ir 22,5 gadi, vīriešu — 24,3 gadi. Apmēram 34% laulību reģistrētas starp dažādu tautību partneriem. 1994. gadā tika šķirtas 8416 laulības, kas ir par 1862 jeb 18% vairāk nekā 1993. gadā. Aizvadītajā gadā šķirto laulību skaits uz 1000 reģistrētām laulībām bija 727. Uz 1000 iedzīvotājiem vidēji tikai šķirtas 3,3 laulības. Līdzīgi kā daudzās Eiropas valstīs arī Latvijā pēdējos gados biežāka kļūst personu kopdzīve bez juridiskas laulības reģistrācijas. Par to liecina, piemēram, 20 — 24% nereģistrētās laulībās dzimušo bērnu.

1994. gadā Latvijā, kā iepriekš minēts, piedzima tikai 24256 bērni. 1987. gadā, piemēram, pasaulē nāca 42135 bērni. Dzimstības līmenis, salīdzinot ar 1987. gadu, kad dzimstība bija visaugstākā visā pēckara periodā, samazinājies par 41% galvenokārt sakarā ar slikto situāciju valsts ekonomikā. Pirmo un otro bērnu īpatsvars dzimušo kopskaitā ir 82%, trešo bērnu — 11%. No 1994. gadā dzimušajiem bērniem 64,9% pēc mātes tautības bija latvieši.

1994. gadā Latvijā nomira 41757 cilvēki, 1987. gadā — 32150. Mirstības koeficients pēdējā gada laikā pieaudzis no 15,2 cilvēkiem uz 1000 iedzīvotājiem līdz 16,4. Paredzamais mūža ilgums vīriešiem ir 60,7 gadi un sievietēm — 72,9 gadi. Pērn zīdaiņu mirstības rādītājs — 15,5 uz 1000 dzimušajiem — ir samazinājies salīdzinājumā ar 15,9 1993. gadā. 56% mirušo 1994. gadā nēves cēlonis bija asinsrites sistēmas slimības. Mirstība no tām turpina pieaugt. Šī parādība ir ļoti satraucoša, jo te redzama būtiska starpība, salīdzinot ar citu Eiropas attīstīto valstu mirstības rādītājiem. Pieaugusi arī mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem, it sevišķi darbspējas vecuma vīriešu vidū. Mirstība no nedabiskiem nāves cēloņiem Latvijā ir daudz augstāka nekā citās Eiropas valstīs.

Valsts iedzīvotāju skaitu un sastāvu ietekmē arī migrācija. 1994. gadā statistika reģistrēja par 18,8 tūkstošiem vairāk emigrantu nekā imigrantu.

1995. gada I pusgada demogrāfiskie rādītāji liecina par situācijas tālāku pasliktināšanos. Reģistrēti 10,1 tūkst. dzimušo un 20,4 tūkst. mirušo. Dzimstības līmenis joprojām samazinās — 10,5 un 8,1 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem attiecīgi 1994. gadā un 1995. gadā. Mirstības līmenis ir stabilizējies — 16,5 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem 1994. gada 1. pirmajā pusgadā un 16,3 — šī gada pirmajos 6 mēnešos.

Sagaidāms, ka mirušo skaita pārsvars pār dzimušo skaitu šogad būs vēl lielāks nekā 1994. gadā, jo šai pusgadā tas veido gandrīz 60% no pagājušā gada apjoma (–10,2 tūkst.). Arī laulību noslēgšanas līmenis 1995. gadā palicis stabili zems — 3,7 laulības uz 1000 iedzīvotājiem šī gada 6 mēnešos pret 3,8 — attiecīgajā periodā pagājušajā gadā.

Valsts statistikas komitejas Iedzīvotāju statistikas daļa, E.Seņkāne