Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 6 Pēdējās nedēļas laikā 17 Visi
Ministru kabineta noteikumi Nr.266
Rīgā 2015.gada 2.jūnijā (prot. Nr.27 14.§)
Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1036 "Audžuģimenes noteikumi"
Izdoti saskaņā ar Bāriņtiesu likuma
25.panta trešo daļu
Izdarīt Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumos Nr. 1036 "Audžuģimenes noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 207. nr.; 2009, 103., 206. nr.; 2010, 40. nr.; 2011, 205. nr.; 2013, 118., 173. nr.) grozījumu un izteikt 2. pielikumu šādā redakcijā:
"2.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 19.decembra
noteikumiem Nr.1036
Piecu soļu interaktīvā audžuģimeņu mācību programma
I. Mācību programmas apraksts
1. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību – vismaz pamatizglītība.
2. Programmas īstenošanas ilgums – 98 akadēmiskās stundas.
3. Mācību forma – klātiene, aktīva iesaistīšanās grupas darba procesā. Rokasgrāmatas kā mācību praktiskā materiāla izmantošana. Nodarbības vada divi speciālisti kopā. Praktiskajās nodarbībās piedalās mentors (audžuģimene ar pieredzi vai speciālists darbā ar audžuģimenēm).
4. Programmas teorētiskā bāze un metodoloģija:
4.1. programmas teorētiskās bāzes veidošanā izmantotās teorijas:
4.1.1. sadarbības teorija. Teorijas pamatnostādnes:
4.1.1.1. skaidri apzināties darbības mērķi un to, kas ir laba prakse;
4.1.1.2. svarīga ir apmācības dalībnieku loma un ieguldījums novērtēšanā;
4.1.1.3. visu iesaistīto apmācības dalībnieku līdzdalība;
4.1.1.4. motivācija mācīties, pilnveidoties un padziļināt izpratni par sevi;
4.1.1.5. būt atbildīgam pret citiem mācību dalībniekiem un mācību procesu;
4.1.2. kognitīvi biheiviorālā teorija. Teorijas pamatnostādnes:
4.1.2.1. uzsver domāšanas procesa ciešo saistību ar cilvēka uzvedību;
4.1.2.2. terapeitiski orientēta pieeja, kas saistīta ar cilvēka domāšanas mainīšanu, sākot ar cilvēka paša uztveri par sevi;
4.1.2.3. fokuss tiek vērsts uz izturēšanos konkrētā brīdī, kas atklāj, ko cilvēks grib saprast vai mainīt, un to raksturo princips "šeit un tagad";
4.1.3. resiliences jeb dzīvesspēka teorija. Teorijas pamatnostādnes:
4.1.3.1. fokuss tiek vērsts uz personas vai sociālās sistēmas (piemēram, ģimenes) spēju, neraugoties uz grūtiem dzīves apstākļiem, attīstīties sociāli akceptētā ceļā;
4.1.3.2. uzsver cilvēka dabiskā iekšējā resursa (dzīvesspēka) potenciālu vai spēju pārvarēt krīzes, zaudējumus, kritiskas dzīves situācijas un pieredzes gūšanu no pārdzīvotajiem notikumiem, kas stiprina ego resursus un attīsta vajadzību sadarboties un dalīties savā pieredzē;
4.1.3.3. fokuss uz katra cilvēka līdzvērtību un pieņemšanu;
4.1.3.4. dzīvesspēka pilnveidošanā svarīgākie faktori:
4.1.3.4.1. attiecības. Savstarpējās attiecības, kas sniedz gandarījumu, veicina izpratni un sniedz atbalstu apkārtējiem;
4.1.3.4.2. iniciatīva. Spēja piedāvāt situācijas risinājumus un izlēmīgi rīkoties;
4.1.3.4.3. neatkarība. Gatavība uzņemties atbildību par notiekošo un patstāvīgi risināt svarīgos jautājumus;
4.1.3.4.4. morāle. Izvēloties rīcības veidus, tiek ņemta vērā citu cilvēku labsajūta;
4.1.3.4.5. atzīšana/atklāsme. No pieredzes tiek gūta dziļāka izpratne par sevi un citiem, attīstot līdzjūtību un iecietību;
4.1.3.4.6. kreativitāte. Radoša iztēles un zināšanu lietošana, izpaužot sevi un atgūstoties pēc dzīves sarežģījumiem;
4.1.3.4.7. humors. Spēja pamanīt un pasmieties vai paraudzīties uz lietām no citas puses;
4.1.4. humānistiskā teorija (K. Rodžerss). Teorijas pamatnostādnes:
4.1.4.1. attīstošas un pozitīvas vides radīšana;
4.1.4.2. humānisms un savstarpēja pieņemšana kā drošas vides kritērijs;
4.1.4.3. akcents uz atbalstu un brīvu pašizpausmi;
4.2. mācību programmā lietojamās praktiskās metodes. Piecu soļu mācību metode – grupu darbs, kurā integrētas radošās, interaktīvās mācību metodes, interaktīvi pieredžu izglītības, pieaugušo izglītības uzdevumi ar pēcrefleksijas un summētās teorijas elementiem (balstoties uz piedzīvoto, reflektē un izdara kopsavilkumu).
Nr. |
Metode |
Metodes apraksts |
1. | Darbs grupā | Mērķis – prasmju veidošana. Paredzamais laiks – 20 līdz 30 min. Grupu darba priekšnosacījums ir iesaistīt darbā visus dalībniekus. Nozīmīgs ir katra grupas dalībnieka ieguldījums, tiek attīstītas sadarbības prasmes, dalībnieki papildina viens otru, rada drošības izjūtu. Mācoties grupās, dalībnieki ne tikai labāk apgūst nepieciešamās prasmes, bet vienlaikus arī iemācās respektēt otra dalībnieka viedokli un intereses |
2. | Refleksija | Mērķis – savu izjūtu, viedokļa izvērtējums
un izteikšana vārdos. Paredzamais laiks – atbilstoši nepieciešamībai. Ar refleksijas palīdzību dalībnieki un nodarbību vadītāji var iegūt informāciju par savu rīcību, kā arī informāciju par grupas noskaņojumu. Veicina pašizpausmes spējas, spēju konstruktīvi paust savu viedokli, kā arī prasmi runāt par sevi un piedzīvoto. Refleksiju kā atgriezenisko saiti izmanto pēc uzdevumu veikšanas vai mācību dienas nobeigumā |
3. | Sociālo gadījumu analīze | Mērķis – izpratnes veicināšana par
audžuģimenes darba uzdevumiem. Paredzamais laiks – 30 līdz 45 min. Analizē situācijas no audžuģimeņu darba prakses, attīsta spēju apzināties bērna vajadzības un veicina aktīvu domu apmaiņu par rīcības modeļiem, rosina atvērtību un diskusiju |
4. | Lomu spēle | Mērķis – situāciju simulēšana. Paredzamais laiks – 30 līdz 40 min. Reālās dzīves situācijas imitācija, kuru raksturo iezīme – mācīšanās no pieredzes. Lomu spēles pamatā ir reālas dzīves situācijas. Procesā tiek noskaidrotas vērtības un viedokļi, kritiski aplūkotas dažādas sociālas u. c. problēmas. Izmantojot lomu spēli, tiek meklēts risinājums problēmām un plānota darbība, pilnveidotas grupas dalībnieku sadarbības prasmes |
5. | Sociālā spēle | Mērķis – prasmju veidošana. Paredzamais laiks – 30 līdz 40 min. Darbību kopums, ko parasti veic ar iepriekšēju nodomu (sagatavošanu), lai sasniegtu mērķi. Spēle veicina nepieciešamo sociālo zināšanu un prasmju apgūšanu "šeit un tagad" apstākļos |
6. | Simulācijas spēles | Mērķis – prasmju attīstīšana dabiski
pietuvinātā vidē. Paredzamais laiks – 45 līdz 60 min. Mākslīgi radīti vides apstākļi, kuros var iejusties maksimāli pietuvināti reālai dzīvei, veicinot situāciju piedzīvošanu un piedzīvotā analīzi |
7. | Grupas diskusija | Mērķis – viedokļu apmaiņa Paredzamais laiks – 20 līdz 30 min. Sadarbība grupā, kad dalībnieki kopīgi mēģina rast atbildes uz viņiem būtiskiem jautājumiem vai meklē risinājumus problēmām, izsverot dažādus faktus, pieņēmumus, izteikumus, pieredzi, perspektīvas. Diskusijā ir iespēja piedalīties visiem dalībniekiem |
8. | Lekcija ar uzdevumu | Mērķis – iedziļināšanās tēmā. Paredzamais laiks – 30 līdz 45 min. Lekcijas uzdevums ir izskaidrot tēmu un radīt interesi dalībniekos. Izskaidrot nozīmē palīdzēt, izprast izvēlēto tēmu, problēmas un sakarības. Lai grupas dalībniekiem atvieglotu uztveri, lekcijas izklāsts ir iestrādāts vizuāli atraktīvā prezentācijā, kas ir vieglāk uztverama. Prezentācija var tikt papildināta ar videomateriāliem. Lekcija ir apvienota ar praktisku metožu/uzdevumu izmantošanu |
9. | Latvijas situācijai adaptēta rokasgrāmata | Mērķis – papildināt nodarbībās iegūtās zināšanas, veicināt konkrētu tēmu apguvi un mājasdarbu izpildi |
10. | Mājas uzdevumi | Mērķis – nostiprināt nodarbībās apgūtās zināšanas, veicināt mācīšanās nepārtrauktību apmācību kursa gaitā, veicināt pašizziņu un izpēti |
5. Dokuments, kas apliecina sekmīgu audžuģimenes mācību programmas apguvi, – apliecība.
6. Programmas pamatmērķis – izglītības procesā sniegt iespēju apgūt zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, lai profesionāli pildītu audžuģimenes pienākumus saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumiem Nr. 1036 "Audžuģimenes noteikumi".
7. Programmas vispārīgie mērķi – izglītības procesā sniegt iespēju audžuģimenēm apgūt zināšanas un prasmes:
7.1. par ārpusģimenes aprūpes tiesisko regulējumu;
7.2. par bērna attīstību un atbalstu;
7.3. par attiecību grūtību pārvarēšanu ģimenē;
7.4. par saskarsmi ģimenē;
7.5. par bērna aprūpi;
7.6. par attiecībām starp bērnu un bioloģisko vecāku;
7.7. par labas ģimenes pieredzi bērnam;
7.8. par spēju strādāt komandā.
8. Programmas specifiskie mērķi – izglītības procesā sniegt iespēju apgūt zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu bārenim vai bez vecāku gādības palikušajam bērnam nepieciešamo aprūpi, kā arī atbalstu un palīdzību, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts vai viņam tiek nodibināta aizbildnība.
9. Programmas apguves kvalitātes novērtēšana – izglītojamie, kuri apguvuši izglītības programmu un ieguvuši nepieciešamo zināšanu un prasmju novērtējumu, kārto noslēguma pārbaudījumu, kas ietver daudzpakāpju novērtēšanu:
9.1. pašvērtējums;
9.2. eksperta (pasniedzēja) atgriezeniskā saite;
9.3. grupas atgriezeniskā saite;
9.4. gala pārbaudījums – zināšanu tests un sociālās situācijas analīze;
9.5. vismaz 90 % apmeklējums/dalība grupas procesā.
10. Apliecību par audžuģimenes mācību programmas apguvi saņem persona, kura eksāmenā ieguvusi ne mazāk kā 7 balles (10 ballu vērtējuma skalā) un pozitīvu vērtējumu pārējās noslēguma pārbaudījuma pozīcijās.
II. Mācību plāns
Nr. |
Tēmas |
Kontaktstundu skaits |
||
teorija |
praktiskās nodarbības |
kopā |
||
1. solis. Droša vide, bērna gaidīšana (sevis izzināšana) |
||||
1. | Ievadlekcija: | |||
1.1. | audžuģimenes apmācības programmas pamatprincipi, plāns, saturs | |||
1.2. | ievads apmācības programmā | |||
2. |
Audžuģimenes – dažādās alternatīvas aprūpes formas: |
|||
2.1. | pieci iemesli, lai būtu audžuģimene | |||
2.2. | audžuģimene kā alternatīva ģimenes aprūpes forma – vēsture, esošās ārpusģimenes aprūpes formas, situācija Latvijā | |||
Mācību metodes: lekcija ar uzdevumiem, darbs grupā, refleksija, grupas diskusija, rokasgrāmata, mājasdarbs |
||||
3. |
Ievads audžuģimeņu kompetencēs: |
|||
3.1. | kompetenču atpazīšana | |||
3.2. | prasmju un attieksmju viedokļa veidošana | |||
3.3. | kompetenču pašizvērtēšana | |||
3.4. | savu izvēļu apzināšanās uzdevums (notikumi dzīvē, vērtības, informācija, gaidas, cerības, mērķi, problēmas un šķēršļi, bailes, nosacījumi manām izvēlēm), radošs, ar domu, kā es nonācu līdz šai izvēlei un kas ir manu izvēļu pamatā | |||
Mācību metodes: darbs grupā, refleksija, grupas diskusija, rokasgrāmata, mājasdarbs. Mentora atbalsts – dalībnieku prasmju attīstīšana, sniedzot atbalstu apmācības procesā |
||||
4 |
6 |
10 |
||
4. | Droša vide un bērna gaidīšana: | |||
4.1. | drošas un atbalstošas vides izveide | |||
4.2. | refleksija – pašanalīze, pašizziņa, pašvērtējums | |||
4.3. | mikro-, mezo- un makrovides jēdzieni. Vides ietekme uz pieaugušajiem ģimenes locekļiem un bērniem | |||
4.4. | sociālās izslēgšanas fenomens – kā tas ietekmē bērnu, audžubērnu, ģimeni un audžuģimeni | |||
4.5. | bērnu interešu aizstāvība konfliktu risināšanā, izmantojot asercijas pieeju | |||
4.6. | audžugimeņu kompetenču izstrāde un apzināšana | |||
Mācību metodes: sociālā spēle, darbs grupā, refleksija, grupas diskusija, rokasgrāmata, mājasdarbs. Mentora atbalsts – jautāšanas tehniku izmantošana, lai veicinātu domāšanas procesus, kas palīdz saskatīt risinājumus un rīcības |
||||
4 |
6 |
10 |
||
5. | Tiesiskais regulējums: | |||
5.1. | bērna ārpusģimenes aprūpes tiesiskais regulējums | |||
5.2. | audžuģimenes tiesības un pienākumi | |||
5.3. | valsts un pašvaldību sociālo un bērna tiesību aizsardzības institūciju sistēma | |||
6. |
Bērna tiesības un pienākumi: |
|||
6.1. | bērna pamattiesības, tiesību garantijas un tiesību ierobežojumi | |||
6.2. | bērna pienākumi | |||
6.3. | ārpusģimenes aprūpē esoša bērna tiesības | |||
Mācību metodes: lekcija ar uzdevumiem, darbs grupā, sociālo gadījumu analīze, refleksija, grupas diskusija, rokasgrāmata, mājasdarbs. Mentora atbalsts – dalīšanās pieredzē |
||||
4 |
6 |
10 |
||
2. solis. Bērna ienākšana un sagaidīšana |
||||
7. | Ģimenes sistēma un attiecības tajā: | |||
7.1. | kas ir ģimenes sistēma, ģimenes dzīves cikli | |||
7.2. | audžuģimenes sistēma un audžubērna vieta tajā | |||
7.3. | audžuģimenes un bioloģiskās ģimenes saskarsme, attiecības, rūpes par bērnu | |||
7.4. | audžuģimenes ABC | |||
Mācību metodes: lekcija ar uzdevumiem, darbs grupā, sociālo gadījumu analīze, refleksija, grupas diskusija, lomu spēle, rokasgrāmata, mājasdarbs. Mentora atbalsts – dalīšanās pieredzē |
||||
4 |
6 |
10 |
||
8. | Piesaiste, adaptācijas periods un sākotnējā sadarbība: | |||
8.1. | piesaiste, tās nozīme, nostiprināšanās un attiecību veidošanās | |||
8.2. | piesaistes traucējumi, iespējamās sekas | |||
8.3. | bērna attīstība, rakstura, temperamenta veidošanās | |||
8.4. | attīstības kavēšanās, ar to saistītās grūtības | |||
8.5. | veselīga spēlēšanās bērna attīstības veicināšanai, attiecību veidošanai | |||
Mācību metodes: lekcija ar uzdevumiem, darbs grupā, sociālo gadījumu analīze, refleksija, grupas diskusija, simulāciju spēle, rokasgrāmata, mājasdarbs. Mentora atbalsts – radošu paņēmienu un tehnikas lietošana |
||||
4 |
6 |
10 |
||
9. | Bērna aprūpe: | |||
9.1. | bērna aprūpes īpatnības dažādos vecumposmos | |||
9.2. | aprūpes īpatnības bērnam ar īpašām vajadzībām | |||
9.3. | uztura un higiēnas prasības | |||
9.4. | pirmā medicīniskā palīdzība | |||
Mācību metodes: lekcija ar uzdevumiem, darbs grupā, sociālo gadījumu analīze, refleksija, grupas diskusija, rokasgrāmata, mājasdarbs. Mentora atbalsts – dalīšanās pieredzē |
||||
2 |
6 |
8 |
||
3. solis. Bērna ikdiena audžuģimenē |
||||
10. | Mērķa grupas raksturojums/vardarbībā cietuša bērna portrets: | |||
10.1. | vardarbības traumatiskās sekas un to ietekme uz bērna rakstura veidošanos, rakstura veidošanās pamatposmi, agrīnās attiecību vides loma bērna rakstura veidošanā | |||
10.2. | vardarbība bērna attiecību pieredzē, vardarbības ietekme uz bērna attīstību | |||
10.3. | vardarbības problēmas izplatība un vardarbības veidi | |||
10.4. | vardarbībā cietuša bērna specifiskās vajadzības un saskarsmes pamatnosacījumi | |||
10.5. | uz bērnu centrēta pieeja bērna aprūpē, aprūpes standarti | |||
Mācību metodes: lekcija ar uzdevumiem, darbs grupā, sociālo gadījumu analīze, refleksija, grupas diskusija, lomu spēle, sociālā spēle, rokasgrāmata, mājasdarbs. Mentora atbalsts – dalīšanās pieredzē |
||||
4 |
6 |
10 |
||
11. | Saskarsme un konflikti ar bērnu, disciplinēšana: | |||
11.1. | komunikācijas un emociju loma saskarsmē | |||
11.2. | bērna vajadzības, saskarsmes līmeņi, informatīvais lauks | |||
11.3. | ikdienas saskarsmes paņēmieni bērna atbalstīšanai | |||
11.4. | konflikti attiecību veidošanā, to risināšanas iespējas | |||
11.5. | saskarsmes veidošana ar bērnu, kuram ir īpašas vajadzības | |||
12. |
Bērna emocionālo attiecību aprūpe (aprūpe slimības laikā u. c.) |
|||
Mācību metodes: lekcija ar uzdevumiem, darbs grupā, sociālo gadījumu analīze, refleksija, grupas diskusija, lomu spēle, simulāciju spēle, rokasgrāmata, mājasdarbs. Mentora atbalsts – dalībnieku iedrošināšana turpināt potenciālo audžuvecāku kompetenču pilnveidi |
||||
4 |
6 |
10 |
||
4. solis. Šķiršanās no bērna |
||||
13. | Sērošana/atlaišana/bērna turpmākais ceļš: | |||
13.1. | krīzes kā zaudējumi, dzīves krīzes, krīžu pārvarēšana | |||
13.2. | šķiršanās un sēras, sērošanas posmi, bērna sagatavošana adopcijai, šķiršanās no bērna, bērna atgriešanās bioloģiskajā ģimenē, audžuvecāka uzdevumi | |||
13.3. | emocionālā izdegšana | |||
13.4. | emocionālā līdzsvara priekšnosacījumi, pašpalīdzības ABC un atbalsta resursi | |||
Mācību metodes: lekcija ar uzdevumiem, darbs grupā, sociālo gadījumu analīze, refleksija, grupas diskusija, sociālā spēle, lomu spēle, rokasgrāmata, mājasdarbs. Mentora atbalsts – dalīšanās pieredzē |
||||
4 |
6 |
10 |
||
5. solis. Noslēgums |
||||
14. | Noslēguma pārbaudījums, izvērtēšana, profesionālā kompetence |
8 |
8 |
|
Mācību metodes: darbs grupā, refleksija, grupas diskusija |
||||
Kopā kontaktstundas 1 personai |
34 |
62 |
96 |
|
15. | Individuālās konsultācijas |
2 |
2 |
|
Kopā mācību procesā |
98 |
III. Mācību programmas īstenošanai nepieciešamās pedagogu kvalifikācijas apraksts
Nr. |
Tēma |
Prasības pedagoga izglītībai |
1. | Audžuģimenes – dažādās alternatīvas aprūpes formas | Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, jurisprudencē, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai maģistra grāds psiholoģijā |
2. | Ievads audžuģimeņu kompetencēs | |
3. | Droša vide un bērna gaidīšana | |
4. | Ģimenes sistēma un attiecības tajā | |
5. | Piesaiste, adaptācijas periods un sākotnējā sadarbība | |
6. | Mērķa grupas raksturojums/vardarbībā cietušā bērna portrets | |
7. | Saskarsme un konflikti ar bērnu, disciplinēšana | |
8. | Bērna emocionālo attiecību aprūpe | |
9. | Sērošana/atlaišana/bērna turpmākais ceļš | |
10. | Tiesiskais regulējums | Otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība jurisprudencē un pieredze bērnu tiesību aizsardzības jomā |
11. | Bērna tiesības un pienākumi | |
12. | Bērna aprūpe | Otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība medicīnā" |
Ministru prezidente Laimdota Straujuma
Labklājības ministrs Uldis Augulis