Ministru kabineta noteikumi Nr.266

Rīgā 2015.gada 2.jūnijā (prot. Nr.27 14.§)

Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1036 "Audžuģimenes noteikumi"

Izdoti saskaņā ar Bāriņtiesu likuma
25.panta trešo daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumos Nr. 1036 "Audžuģimenes noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 207. nr.; 2009, 103., 206. nr.; 2010, 40. nr.; 2011, 205. nr.; 2013, 118., 173. nr.) grozījumu un izteikt 2. pielikumu šādā redakcijā:

"2.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 19.decembra
noteikumiem Nr.1036

Piecu soļu interaktīvā audžuģimeņu mācību programma

I. Mācību programmas apraksts

1. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību – vismaz pamatizglītība.

2. Programmas īstenošanas ilgums – 98 akadēmiskās stundas.

3. Mācību forma – klātiene, aktīva iesaistīšanās grupas darba procesā. Rokasgrāmatas kā mācību praktiskā materiāla izmantošana. Nodarbības vada divi speciālisti kopā. Praktiskajās nodarbībās piedalās mentors (audžuģimene ar pieredzi vai speciālists darbā ar audžuģimenēm).

4. Programmas teorētiskā bāze un metodoloģija:

4.1. programmas teorētiskās bāzes veidošanā izmantotās teorijas:

4.1.1. sadarbības teorija. Teorijas pamatnostādnes:

4.1.1.1. skaidri apzināties darbības mērķi un to, kas ir laba prakse;

4.1.1.2. svarīga ir apmācības dalībnieku loma un ieguldījums novērtēšanā;

4.1.1.3. visu iesaistīto apmācības dalībnieku līdzdalība;

4.1.1.4. motivācija mācīties, pilnveidoties un padziļināt izpratni par sevi;

4.1.1.5. būt atbildīgam pret citiem mācību dalībniekiem un mācību procesu;

4.1.2. kognitīvi biheiviorālā teorija. Teorijas pamatnostādnes:

4.1.2.1. uzsver domāšanas procesa ciešo saistību ar cilvēka uzvedību;

4.1.2.2. terapeitiski orientēta pieeja, kas saistīta ar cilvēka domāšanas mainīšanu, sākot ar cilvēka paša uztveri par sevi;

4.1.2.3. fokuss tiek vērsts uz izturēšanos konkrētā brīdī, kas atklāj, ko cilvēks grib saprast vai mainīt, un to raksturo princips "šeit un tagad";

4.1.3. resiliences jeb dzīvesspēka teorija. Teorijas pamatnostādnes:

4.1.3.1. fokuss tiek vērsts uz personas vai sociālās sistēmas (piemēram, ģimenes) spēju, neraugoties uz grūtiem dzīves apstākļiem, attīstīties sociāli akceptētā ceļā;

4.1.3.2. uzsver cilvēka dabiskā iekšējā resursa (dzīvesspēka) potenciālu vai spēju pārvarēt krīzes, zaudējumus, kritiskas dzīves situācijas un pieredzes gūšanu no pārdzīvotajiem notikumiem, kas stiprina ego resursus un attīsta vajadzību sadarboties un dalīties savā pieredzē;

4.1.3.3. fokuss uz katra cilvēka līdzvērtību un pieņemšanu;

4.1.3.4. dzīvesspēka pilnveidošanā svarīgākie faktori:

4.1.3.4.1. attiecības. Savstarpējās attiecības, kas sniedz gandarījumu, veicina izpratni un sniedz atbalstu apkārtējiem;

4.1.3.4.2. iniciatīva. Spēja piedāvāt situācijas risinājumus un izlēmīgi rīkoties;

4.1.3.4.3. neatkarība. Gatavība uzņemties atbildību par notiekošo un patstāvīgi risināt svarīgos jautājumus;

4.1.3.4.4. morāle. Izvēloties rīcības veidus, tiek ņemta vērā citu cilvēku labsajūta;

4.1.3.4.5. atzīšana/atklāsme. No pieredzes tiek gūta dziļāka izpratne par sevi un citiem, attīstot līdzjūtību un iecietību;

4.1.3.4.6. kreativitāte. Radoša iztēles un zināšanu lietošana, izpaužot sevi un atgūstoties pēc dzīves sarežģījumiem;

4.1.3.4.7. humors. Spēja pamanīt un pasmieties vai paraudzīties uz lietām no citas puses;

4.1.4. humānistiskā teorija (K. Rodžerss). Teorijas pamatnostādnes:

4.1.4.1. attīstošas un pozitīvas vides radīšana;

4.1.4.2. humānisms un savstarpēja pieņemšana kā drošas vides kritērijs;

4.1.4.3. akcents uz atbalstu un brīvu pašizpausmi;

4.2. mācību programmā lietojamās praktiskās metodes. Piecu soļu mācību metode – grupu darbs, kurā integrētas radošās, interaktīvās mācību metodes, interaktīvi pieredžu izglītības, pieaugušo izglītības uzdevumi ar pēcrefleksijas un summētās teorijas elementiem (balstoties uz piedzīvoto, reflektē un izdara kopsavilkumu).

5. Dokuments, kas apliecina sekmīgu audžuģimenes mācību programmas apguvi, – apliecība.

6. Programmas pamatmērķis – izglītības procesā sniegt iespēju apgūt zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, lai profesionāli pildītu audžuģimenes pienākumus saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumiem Nr. 1036 "Audžuģimenes noteikumi".

7. Programmas vispārīgie mērķi – izglītības procesā sniegt iespēju audžuģimenēm apgūt zināšanas un prasmes:

7.1. par ārpusģimenes aprūpes tiesisko regulējumu;

7.2. par bērna attīstību un atbalstu;

7.3. par attiecību grūtību pārvarēšanu ģimenē;

7.4. par saskarsmi ģimenē;

7.5. par bērna aprūpi;

7.6. par attiecībām starp bērnu un bioloģisko vecāku;

7.7. par labas ģimenes pieredzi bērnam;

7.8. par spēju strādāt komandā.

8. Programmas specifiskie mērķi – izglītības procesā sniegt iespēju apgūt zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu bārenim vai bez vecāku gādības palikušajam bērnam nepieciešamo aprūpi, kā arī atbalstu un palīdzību, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts vai viņam tiek nodibināta aizbildnība.

9. Programmas apguves kvalitātes novērtēšana – izglītojamie, kuri apguvuši izglītības programmu un ieguvuši nepieciešamo zināšanu un prasmju novērtējumu, kārto noslēguma pārbaudījumu, kas ietver daudzpakāpju novērtēšanu:

9.1. pašvērtējums;

9.2. eksperta (pasniedzēja) atgriezeniskā saite;

9.3. grupas atgriezeniskā saite;

9.4. gala pārbaudījums – zināšanu tests un sociālās situācijas analīze;

9.5. vismaz 90 % apmeklējums/dalība grupas procesā.

10. Apliecību par audžuģimenes mācību programmas apguvi saņem persona, kura eksāmenā ieguvusi ne mazāk kā 7 balles (10 ballu vērtējuma skalā) un pozitīvu vērtējumu pārējās noslēguma pārbaudījuma pozīcijās.

II. Mācību plāns

III. Mācību programmas īstenošanai nepieciešamās pedagogu kvalifikācijas apraksts

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Labklājības ministrs Uldis Augulis