|
RĪKI
Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija rīkojums Nr. 280 "Par Pasākumu plānu 2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanai un organizēšanai". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 4.06.2015., Nr. 108 https://www.vestnesis.lv/op/2015/108.7
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Ministru kabineta rīkojums Nr.281Par valsts budžeta ilgtermiņa saistībām jaunajai politikas iniciatīvai "2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošana un organizēšana" un datu apstrādei līdz 2023.gadam Vēl šajā numurā04.06.2015., Nr. 108 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 280 Pieņemts: 02.06.2015. OP numurs: 2015/108.7 |
Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 13 Pēdējās nedēļas laikā 99 Visi
Ministru kabineta rīkojums Nr.280
Rīgā 2015.gada 2.jūnijā (prot. Nr.21 22.§)
1. Apstiprināt Pasākumu plānu 2021. gada tautas skaitīšanas sagatavošanai un organizēšanai (turpmāk – plāns).
2. Plānā minētajām atbildīgajām institūcijām nodrošināt plānā paredzēto pasākumu izpildi noteiktajos termiņos atbilstoši tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, Eiropas Savienības politiku instrumentiem un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem.
3. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto pasākumu izpildei 2017. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu 2017. gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam sagatavošanas procesā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām un papildu finansējuma pieprasījumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām, tai skaitā paredzot finansējumu:
3.1. Iekšlietu ministrijai (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei) 2017. gadā – 85 372 euro apmērā;
3.2. Tieslietu ministrijai (Valsts zemes dienestam) 2017. gadā – 683 066 euro apmērā, 2018. gadā – 558 691 euro apmērā, 2019. gadā – 431 976 euro apmērā, 2020. gadā – 624 459 euro apmērā un 2021. gadā – 722 307 euro apmērā (tai skaitā pašvaldību veicamo darbu finansēšanai 2017. gadā – 219 236 euro apmērā, 2018. gadā – 175 939 euro apmērā, 2019. gadā – 73 537 euro apmērā un 2020. gadā – 73 537 euro apmērā).
4. Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Iekšlietu ministriju sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt pieteikumu starpnozaru jaunajai politikas iniciatīvai "2021. gada tautas skaitīšanas sagatavošana un organizēšana", pievienojot pamatojošos aprēķinus.
5. Pēc tam kad Ministru kabinetā pieņemts lēmums par papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršanu jaunajai politikas iniciatīvai "2021. gada tautas skaitīšanas sagatavošana un organizēšana", Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par ilgtermiņa saistību iekļaušanu Tieslietu ministrijas budžetā 2017. gadam un turpmākajiem gadiem, paredzot tās likumprojektā par valsts budžetu 2017. gadam.
6. Atbildīgajām institūcijām katru gadu (sākot ar 2016. gadu) līdz 1. februārim iesniegt Ekonomikas ministrijā informāciju par plānā paredzēto pasākumu izpildi.
7. Ekonomikas ministrijas izveidotajai darba grupai priekšlikumu izstrādei nākamās tautas skaitīšanas organizēšanas pilnveidošanai katru gadu (sākot ar 2016. gadu) līdz 1. martam, pamatojoties uz atbildīgo institūciju iesniegto informāciju, sagatavot un iesniegt Ekonomikas ministrijā informatīvā ziņojuma projektu par plānā paredzēto pasākumu izpildi.
8. Ekonomikas ministrijai katru gadu (sākot ar 2016. gadu) līdz 15. martam iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plānā paredzēto pasākumu izpildi.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola
(Ministru kabineta
2015.gada 2.jūnija
rīkojums Nr.280)
Rīga, 2015
Lietotie saīsinājumi
| ATIS
BIS CSP DVI EM EK ERAF ES euro IeM IS IZM LAD LDC LDDK LIKTA LPS NĪVK IS NVA NVD PMLP SOPA SPKC TM VARAM VID VI VM VSAA VZD |
Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēma
Būvniecības informācijas sistēma Centrālā statistikas pārvalde Datu valsts inspekcija Ekonomikas ministrija Eiropas Kopiena Eiropas reģionālās attīstības fonds Eiropas Savienība Eiro Iekšlietu ministrija Informācijas sistēma Izglītības un zinātnes ministrija Lauku atbalsta dienests Lauksaimniecības datu centrs Latvijas Darba devēju konfederācija Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija Latvijas Pašvaldību savienība Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma Nodarbinātības valsts aģentūra Nacionālais veselības dienests Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde Sociālās palīdzības administrēšanas informācijas sistēma Slimību profilakses un kontroles centrs Tieslietu ministrija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Valsts ieņēmumu dienests Veselības inspekcija Veselības ministrija Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Valsts zemes dienests |
1. Kopsavilkums
Plāns izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2013.gada 16.aprīļa sēdes protokola Nr.20 48.§ 4.punktu, kas uzdod Ekonomikas ministrijas izveidotajai darba grupai priekšlikumu izstrādei nākamās tautas skaitīšanas organizēšanas pilnveidošanai turpināt darbu pastāvīgi, izstrādājot detalizētāku 2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanas un organizēšanas pasākumu plānu.
Plāna izstrāde ir tieši saistīta ar Ministru kabineta sēdē 2013.gada 16.aprīlī apstiprināto Ekonomikas ministrijas sagatavoto Informatīvo ziņojumu "Par nākamās, 2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanas pilnveidošanu" (turpmāk - informatīvais ziņojums), kurā ir sniegts ieskats par esošo situāciju statistikai izmantojamo administratīvo datu avotu pieejamībā, kā arī atspoguļoti priekšlikumi risinājumiem darbības uzlabošanai administratīvo datu izmantošanā.
Plānā atbilstoši informatīvajā ziņojumā identificētajiem projektiem, kas sekmēs tautas skaitīšanas programmas rādītāju iegūšanu no administratīvajiem avotiem, iekļauti rīcības virzieni un konkrēti pasākumi, to īstenošanai nepieciešamais finansējums un tā avoti, sagaidāmie rezultatīvie rādītāji, norādīti pasākumu īstenošanas termiņi un noteiktas atbildīgās un iesaistītās institūcijas.
2011.gada tautas skaitīšanas sagatavošanas un īstenošanas faktiskie izdevumi bija 7,6 milj. euro. Attiecībā uz 2021.gada tautas skaitīšanai nepieciešamo papildu finansējumu noteikti vairāki varianti:
1) ja tā tiktu veikta ar tādu pašu metodi kā 2011.gada tautas skaitīšana, izdevumi veidotu 10,0 milj. euro;
2) ja tā tiktu veikta, balstoties tikai uz administratīvo datu avotiem (visu šajā Informatīvajā ziņojumā ietverto pasākumu īstenošana) – 5,8 milj. euro.
Plāna pasākumi nodrošinās ne tikai iespēju visu 2021.gada tautas skaitīšanas programmā ietverto informāciju par mājokļiem iegūt no administratīvajiem datu avotiem. Papildus tie sekmēs būvju datu apjoma un kvalitātes uzlabošanos, kas pēc VZD vērtējuma veido papildus nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus 14,2 milj. euro apmērā;
2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanas un organizēšanas pasākumi ir izskatīti Ekonomikas ministrijas izveidotajā starpministriju (starpinstitūciju) darba grupā, kuras darbā iesaistījās pārstāvji no EM, CSP, VARAM, IZM, TM, VM, PMLP, VZD, VID, NVA, NVD, SPKC, VSAA, LIKTA, VI, LPS, LDDK un DVI. Darba grupu vada Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs.
Pasākumi nodrošinās Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 9.jūlija Regulas (EK) Nr.763/2008 par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu (turpmāk - Regula (EK) Nr.763/2008), ar ko noteikts pamata jeb obligāto tematu loks ES dalībvalstīm, u.c. prasību izpildi.
2. Plāna mērķis un rīcības virzieni
Plāna mērķis ir izvirzīts atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra protokola Nr. 10 37.§ – izstrādāt priekšlikumus nākamās tautas skaitīšanas organizēšanas pilnveidošanai, lai 2021.gada tautas skaitīšanu varētu veikt, visu nepieciešamo informāciju iegūstot no administratīvajiem reģistriem un citām datu bāzēm, kā arī izmantojot regulārajos CSP veicamajos apsekojumos iegūto informāciju, atsakoties no iedzīvotāju aptaujas internetā vai viņu dzīvesvietās.
Plānā (1.tabulā) ir iekļauti konkrēti pasākumi, kas sakārtoti atbilstoši divām tautas skaitīšanā apsekojamām grupām – iedzīvotājiem un mājokļiem, kā arī ņemot vērā galveno atbildīgo institūciju par konkrētā pasākuma izpildi. Pasākumu īstenošana tieši nodrošina rīcības virzienu un to risinājumu praktisku ieviešanu. Rīcības virzieni:
1) Iedzīvotāju skaitīšana atbilstoši Regulas (EK) Nr. 763/2008 prasībām – noteiktas institūcijas, kas nodrošina informāciju jautājumos, kas attiecas uz personas datiem;
2) Mājokļu skaitīšana atbilstoši Regulas (EK) Nr. 763/2008 prasībām – noteiktas institūcijas, kas nodrošina informāciju, kas attiecas uz mājokļu datiem.
1.tabula
3. 2021.gada iedzīvotāju un mājokļu skaitīšana, izmantojot administratīvos datu avotus
| PLĀNĀ NOTEIKTAIS MĒRĶIS: Nodrošināt 2021.gada iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanas veikšanu, visu nepieciešamo informāciju iegūstot no administratīvajiem reģistriem un citām datu bāzēm, atsakoties no iedzīvotāju aptaujas internetā vai viņu dzīvesvietās (Ministru kabineta 16.04.2013. sēdes protokola Nr. 20 48.§) |
| Nr.p.k | Pasākums | Izpildes termiņš | Atbildīgā institūcija un iesaistītās institūcijas | Tiešie darbības rezultāti | Finansējums, euro un tā avoti |
| 1. RĪCĪBAS VIRZIENS: Iedzīvotāju skaitīšanai nepieciešamās informācijas nodrošināšana saskaņā ar Regulu (EK) Nr.763/2008 | |||||
| Noteikt institūcijas, termiņus un finansējuma avotus, lai nodrošinātu iespēju visu 2021.gada tautas skaitīšanas programmā ietverto informāciju par iedzīvotājiem iegūt no administratīvajiem datu avotiem | |||||
| 1.1. | Sociālajai statistikai, tai skaitā 2021.gada tautas skaitīšanas programmas izpildei un ikgadējai iedzīvotāju skaita novērtēšanai, nepieciešamās datu noliktavas (datu apstrādes sistēmas) izveide un uzturēšana. | 31.12.2021. | CSP sadarbībā ar PMLP, VID, VSAA, IZM, LAD, LDC, NVD, NVA, SOPA, pašvaldībām, augstākās izglītības iestādēm (līdz augstskolu reģistra izveidei) | 1. Izstrādāts jauna Statistikas likuma projekts, kurš pēc tā
pieņemšanas Saeimā reglamentēs arī tautas skaitīšanu veikšanu
Latvijā (izskatīts Ministru kabineta sēdē 2014.gada 3.jūnijā,
TA-638). Līdz ar šī likuma spēkā stāšanos spēku zaudēs Tautas
skaitīšanas likums;
2. Papildināta esošās datu apstrādes sistēmas funkciju funkcionalitāte – definētas sarežģītas saites starp tabulām viena avota ietvaros vai starp vairākiem avotiem; automātiskā datu labošana – datu versijas datu labošanas funkcionalitāte papildināta ar automātisko datu labošanu; nodrošināta datu avota tabulu attēlošana un saišu aprakstīšana ar grafiskiem rīkiem; 3. Izstrādātas jaunas funkcijas datu apstrādes sistēmā - iespējama agregētu datu apstrāde; attīstīta atskaišu funkcionalitāte; nodrošināta kopējā klasifikatoru izmantošana; sistēmā iestrādāti unikālie identifikatori; nodrošināta vairāku periodu datu analīze; pieejami dažādi kvalitātes un kvantitātes protokoli un atskaites; 4. Izveidota datu apstrādes sistēma datu iegūšanai no administratīvajiem datu avotiem, apkopošanai un analīzei, lai nodrošinātu kvalitatīvu datu iegūšanu par iedzīvotāju skaitu Latvijā un tās administratīvajās teritorijās katra gada sākumā tādējādi radot pamatu kvalitatīvu datu iegūšanai par iedzīvotājiem 2021.gada tautas skaitīšanā. Informāciju par iedzīvotāju etnokultūras rādītājiem (valoda, kas tiek lietota mājās, citu valodu prasme un latviešu valodas paveida – latgaliešu valodas lietošana) nebūs iespējams iegūt, izmantojot Ministru kabineta 2013.gada 16.aprīļa sēdē (protokols Nr. 20, 48.§) atbalstīto nākamās tautas skaitīšanas veikšanas galveno metodi - izmantojot administratīvo datu avotus, kura ir daudz ekonomiskāka no valsts budžeta nepieciešamo finanšu resursu ziņā. Lai iegūtu kopsavilkuma informāciju par valodu prasmi un lietošanu, šie jautājumi, atbilstoši tautas skaitīšanas programmai, tiks iekļauti CSP veicamajos regulārajos 2021. gada izlasveida apsekojumos. Datu iegūšana par iedzīvotāju tautību var tikt iekļauta nākamās tautas skaitīšanas programmā, jo šie dati ir iegūstami no PMLP administratīvā Iedzīvotāju reģistra. Ieinteresētajām institūcijām jāiesniedz priekšlikumi nākamās tautas skaitīšanas programmas izstrādāšanas posmā. |
2015.gadā CSP šī uzdevuma izpildei piešķirts budžeta finansējums 142 287 euro, 2016.gadā – 142 287 euro, 2017.gadā - 142 287 euro. CSP budžeta finansējums, kas paredzēts ilgtermiņa saistībās, 2018.-2021.gadā ik gadu 142 287 euro. |
| 1.2. | Latvijas un tās administratīvo teritoriju pastāvīgo iedzīvotāju skaita ikgadējs novērtējums; rezultātu nodošana datu lietotājiem Latvijā, Eiropas Savienības Statistikas birojam "Eurostat", starptautiskajām organizācijām. | 30.06.2015.;
30.06.2016.; 30.06.2017.; 30.06.2018.; 30.06.2019.; 30.06.2020. |
CSP | Datu lietotājiem, Eiropas Savienības Statistikas birojam "Eurostat"
un starptautiskajām organizācijām pieejami precīzāki statistikas
dati par Latvijas un tās administratīvo teritoriju pastāvīgo
iedzīvotāju skaitu u.c. iedzīvotājus raksturojoši rādītāji, kas
iegūti ar CSP izstrādāto un pilnveidoto metodi. Tā balstās uz
statistisko klasifikāciju, kuras mērķis ir sadalīt Latvijas
Iedzīvotāju reģistrā reģistrētos iedzīvotājus divās klasēs (grupās)
– faktiski dzīvo Latvijā (Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji) vai
faktiski dzīvo ārzemēs. Statistiskās klasifikācijas modelis ir
izveidots, izmantojot loģistiskās regresijas analīzi. Izmantojot
administratīvo reģistru datus, par katru Latvijas Iedzīvotāju
reģistrā reģistrēto personu ir izveidoti vairāk nekā 200
raksturojošie mainīgie.
Modeļa rezultāts ir varbūtība (skaitlis intervālā no nulles līdz viens), kas raksturo iespējamību personai būt par Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju. Jāņem vērā, ka tas, ja persona ir kādā no reģistriem, nebūt nenozīmē, ka viņš tiks ieskaitīts Latvijas pastāvīgajos iedzīvotājos, tas tikai palielina šādu varbūtību. Lai izvērtētu Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju dzīvesvietu Latvijā, tiek ņemta vērā 2011.gada tautas skaitīšanā norādītā faktiskā dzīvesvieta un Iedzīvotāju reģistrā reģistrētās dzīvesvietas izmaiņas laikā pēc 2011.gada 1.marta. |
CSP budžeta ietvaros. |
| 1.3. | 2015.gada mikro tautas skaitīšanas organizēšana un veikšana, lai pareizi novērtētu iedzīvotāju skaitu valstī un valsts administratīvajās teritorijās. | 30.06.2016. | CSP | Sagatavota un veikta mikro tautas skaitīšana un izanalizēti tās rezultāti. Pārbaudīta no administratīvo datu avotiem iegūstamās informācijas pieejamība, pilnīgums un kvalitāte ikgadējā iedzīvotāju skaita novērtējumam, lai precīzi noteiktu iedzīvotāju skaitu valstī un valsts administratīvajās teritorijās, kas ir 2021.gada tautas skaitīšanas galvenais rādītājs. | 2015.gadā CSP budžeta ietvaros un 69 169 euro no jaunās politikas iniciatīvas "2021.gada tautas skaitīšanas
sagatavošana un organizēšana" finansējuma.
2016.gadā CSP budžeta ietvaros. |
| 1.4. | Rādītāju sistēmas izveidošana atbilstošās informācijas iegūšanai 2021.gada tautas skaitīšanas programmā paredzētās informācijas nodrošināšanai. | 31.12.2020. | CSP | Izstrādāta metodoloģija, lai iegūtu informāciju par tautas skaitīšanas programmā iekļautajiem rādītājiem un iedzīvotāju grupām, par kurām nav pilnīgas informācijas administratīvajos reģistros (par imigrantu iegūto izglītības līmeni un iepriekšējo nodarbošanos; radniecības un kopdzīves partneru definēšanai; nodarbinātības vēstures datu novērtēšanai pamatdarba atrašanās vietas (adreses) noteikšanai u. c.) | Informācija par CSP nepieciešamo budžeta finansējumu ietverta 1.5.punktā. |
| 1.5. | 2021.gada tautas skaitīšanas organizēšana un veikšana, iegūto datu apstrāde un izplatīšana. | 31.03.2024. | CSP | Izstrādāta programmatūra, izveidotas tautas skaitīšanas datu un meta datu bāzes, izveidotas kopsavilkuma tabulas. Latvijas un ārvalstu datu lietotājiem, Eiropas Savienības statistikas birojam "Eurostat" un starptautiskajām organizācijām pieejami 2021.gada tautas skaitīšanas dati par iedzīvotājiem un mājokļiem. | 2016.gadā CSP šī uzdevuma izpildei piešķirts budžeta finansējums
72 730 euro, 2017.gadā – 81 102 euro.
CSP budžeta finansējums, kas paredzēts ilgtermiņa saistībās, 2018.gadā - 115 451 euro, 2019.gadā - 113 971 euro, 2020.gadā – 303 686 euro, 2021.gadā - 291 846 euro, 2022.gadā – 291 846 euro, 2023.gadā - 127 105 euro. 2024.gadā CSP budžeta ietvaros. |
| 1.6. | Augstskolu studentu un koledžu audzēkņu un šo mācību iestāžu beidzēju reģistra izveide. Automatizētas datu apmaiņas starp VIIS un augstākās izglītības iestāžu informācijas sistēmām nodrošināšana. Datu, kas nepieciešami 2021.gada tautas skaitīšanas programmā paredzētās informācijas nodrošināšana, sagatavošana un nosūtīšana CSP. | 31.12.2016. | IZM | Izveidots augstākās izglītības iestādēs studējošo reģistrs, uzsākta
datu uzkrāšana par studējošajiem un augstākās izglītības iestāžu
beidzējiem, lai nodrošinātu izglītības jomu ar pilnīgu un
kvalitatīvu informāciju, kā arī CSP 2021.gada tautas skaitīšanas
programmā paredzētās informācijas nodrošināšanai par iedzīvotāju
augstāko iegūto izglītības līmeni.
Izglītības iestādes studējošo reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa. Valsts izglītības informācijas sistēma ir izveidota saskaņā ar 2010.gada 17.augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr. 788 "Valsts izglītības informācijas sistēmas saturs, uzturēšanas un aktualizācijas kārtība". Sagatavojot iepriekšminēto normatīvo aktu un veicot darbības, kas tajā noteiktas, sistēmas uzturētājs – Izglītības un zinātnes ministrija, ir izvērtējis personas datu apstrādes atbilstību Fizisko personu datu aizsardzības likumam. |
Pēc ERAF projekta "Valsts izglītības informācijas sistēmas 3. kārta" (izmaksas pilnībā tiek segtas no ERAF līdzekļiem - 213 742 euro apmērā) pabeigšanas, sistēmas uzturēšana tiks nodrošināta IZM budžeta programmā 07.00.00 piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.". |
| 1.7. | PMLP Iedzīvotāju reģistra IS programmatūras pilnveidošana ar mērķi nodrošināt kvalitatīvu informāciju, kas nepieciešama 2021.gada tautas skaitīšanas programmā paredzētās informācijas iegūšanai un ikgadējo iedzīvotāju skaita novērtējumu veikšanai. | 31.12.2016. | PMLP | Pilnveidota PMLP Iedzīvotāju reģistra IS programmatūra ar mērķi nodrošināt kvalitatīvu informāciju, kas nepieciešama 2021.gada tautas skaitīšanas programmā paredzētās informācijas iegūšanai un ikgadējo iedzīvotāju skaita novērtējumu veikšanai. Uzlabota adrešu datu kvalitāte un pieejamība statistikas vajadzībām, pilnveidota esošā programmatūra, lai samazinātu operatoru manuālā darba apjomu adrešu nosaukumu maiņas apstrādē, papildinātu datu kvalitātes pārbaudes saskarnēs; izveidota regulāri darbināma programmatūra, lai atrastu un pievienotu Adrešu reģistra kodu Iedzīvotāju reģistrā iekļautajām adresēm, kurām kods trūkst, lai aktualizētu adreses nosaukumu Iedzīvotāju reģistrā iekļautajām adresēm, kurām norādīts Adrešu reģistra kods, lai apvienotu adreses ar vienādu nosaukumu, papildinātu ārējās saskarnes un datu izlādes statistikas vajadzībām ar informāciju par adreses elementu (novads, pagasts, pilsēta, ciems, iela) Adrešu reģistra kodu, kā arī deklarētās dzīvesvietas automātiskai anulēšanai, ja zudis tiesiskais statuss Latvijā. | PMLP nepieciešams papildu budžeta finansējums 2017.gadā – 85 372 euro.
Jautājums par 2017.–2019.gada pasākumu īstenošanai papildus nepieciešamo finansējumu risināms vidējā termiņa budžeta ietvara projekta 2017., 2018. un 2019.gadam un valsts budžeta projekta 2017.gadam sagatavošanas procesā. Priekšlikumu par PMLP nepieciešamo finansējumu 2017.gadam IeM savlaicīgi iekļauj EM izstrādātajā starpnozaru jaunajā politikas iniciatīvā "2021. gada tautas skaitīšanas sagatavošana un organizēšana". |
| 2. RĪCĪBAS VIRZIENS: Mājokļu skaitīšanai nepieciešamās informācijas nodrošināšana saskaņā ar Regulu (EK) Nr.763/2008 | |||||
| Noteikt institūcijas, termiņus un finansējuma avotus, lai nodrošinātu iespēju visu 2021.gada tautas skaitīšanas programmā ietverto informāciju par mājokļiem iegūt no administratīvajiem datu avotiem | |||||
| 2.1. | Sociālajai statistikai, tai skaitā 2021.gada tautas skaitīšanas programmas izpildei par iedzīvotāju mājokļiem, nepieciešamās datu noliktavas izveide un uzturēšana. | 31.12.2021. | CSP | Izstrādātas jaunas funkcijas datu apstrādes sistēmā datu iegūšanai
no administratīvajiem datu avotiem, radot pamatu kvalitatīvu datu
iegūšanai par mājokļiem 2021.gada tautas skaitīšanā.
Datu apstrādes sistēma ir valsts informācijas sistēmas "Centrālās statistikas pārvaldes informācijas sistēma" sastāvdaļa. Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likumam datu pārzinis, uzsākot fizisko personu datu apstrādi, nodrošina, ka tā tiek veikta atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā. Plāna sagatavošanas stadijā CSP neplāno uzsākt jaunu fizisko personu datu apstrādi. Brīdī, kad CSP uzsāks fizisko personu datu apstrādi, par šo faktu tiks iekļauts ieraksts Valsts statistiskās informācijas programmā, kuras sagatavošanas stadijā tiek novērtēta fizisko personu datu apstrādes nepieciešamība (mērķis) un apjoms. |
Informācija par CSP budžeta finansējumu ietverta 1.1.punktā. |
| 2.2. | Labiekārtojumu (inženiertehniskā aprīkojuma) klasifikācijas precizēšana (vairāku esošo MK noteikumu izmaiņas), saskaņošana starp ieinteresētajām pusēm. Jaunās klasifikācijas ieviešana saistītajās IS un esošo datu konvertācija. Izmaiņu iestrādāšana NĪVK IS. | 31.12.2017. | VZD sadarbībā ar EM, pašvaldībām | Labiekārtojumu (inženiertehniskā aprīkojuma) klasifikācija vienādota visos reģistros tautas skaitīšanai un citiem mērķiem (būvniecības procesam, NĪVK IS). Panākta novecojušo labiekārtojumu veidu izslēgšana un papildināšana ar trūkstošajiem mūsdienīgiem labiekārtojumu veidiem, nodrošinot nepieciešamo informāciju tautas skaitīšanas un īpašuma kadastrālās vērtēšanas vajadzībām. | VZD nepieciešams papildu budžeta finansējums 2017.gadā – 8 415 euro
Jautājums par 2017.–2019.gada pasākumu īstenošanai papildus nepieciešamo finansējumu risināms vidējā termiņa budžeta ietvara projekta 2017., 2018. un 2019.gadam un valsts budžeta projekta 2017.gadam sagatavošanas procesā. Priekšlikumu par VZD nepieciešamo finansējumu 2017.gadam TM savlaicīgi iekļauj EM izstrādātajā starpnozaru jaunajā politikas iniciatīvā "2021. gada tautas skaitīšanas sagatavošana un organizēšana". |
| 2.3. | Aktu par būvju pieņemšanu ekspluatācijā saņemšana no valsts un pašvaldību institūciju arhīviem pēc pašvaldību arhīvos esošo aktu apzināšanas, iegūstot informāciju par būvju ekspluatācijā pieņemšanas gadiem un reģistrējot NĪVKIS. | 31.12.2021. | VZD sadarbībā ar pašvaldībām u. c. institūcijām | Būvju dati NĪVK IS papildināti ar to ekspluatācijā pieņemšanas gadiem un to labiekārtojumiem (no pašvaldību sastādītiem un dokumenta formā sagatavotiem sarakstiem), nodrošinot tautas skaitīšanai un īpašuma kadastrālās vērtēšanas modeļu pilnveidošanai nepieciešamos datus. | VZD nepieciešams papildu budžeta finansējums 2017.gadā –
77 688euro, t. sk. pašvaldību veicamo darbu finansēšanai -
73 537 euro, 2018.gadā – 269 828 euro, t.
sk. pašvaldību veicamo darbu finansēšanai - 73 537 euro, 2019.gadā – 162 712
euro, t. sk. pašvaldību veicamo darbu
finansēšanai –73 537 euro,
2020.gadā – 162 712 euro, t. sk. pašvaldību veicamo darbu finansēšanai – 73 537 euro, 2021.gadā – 89 175 euro. Jautājums par 2017.gada pasākumu īstenošanai papildus nepieciešamo finansējumu risināms vidējā termiņa budžeta ietvara projekta 2017., 2018. un 2019.gadam sagatavošanas procesā. Priekšlikumu par VZD nepieciešamo finansējumu 2017.gadam un turpmākajiem gadiem TM savlaicīgi iekļauj EM izstrādātajā starpnozaru jaunajā politikas iniciatīvā "2021. gada tautas skaitīšanas sagatavošana un organizēšana". Gadījumā, ja Ministru kabinets atbalstīs papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršanu jaunajai politikas iniciatīvai "2021. gada tautas skaitīšanas sagatavošana un organizēšana", tad EM sadarbībā ar TM sagatavo un noteiktajā kārtībā iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par ilgtermiņa saistību iekļaušanu TM budžetā 2017. gadam un turpmākajiem gadiem, paredzot tās likumprojektā par valsts budžetu 2017. gadam. |
| 2.4. | Dabā esošo, bet NĪVK IS nereģistrēto būvju reģistrācija:
2.4.1. Datu sagatavošana, izmantojot jaunākos tālizpētes datus un dabā esošo, bet NĪVK IS nereģistrēto būvju atlase un nosūtīšana pašvaldībām; 2.4.2. Normatīvā akta izstrāde, nosakot, ka pašvaldības izskata sarakstus un nodrošina īpašnieka rīcību būves reģistrēšanai un būvju deklarācijas iesniegšanu VZD; 2.4.3. Būvju reģistrācija NĪVK IS no pašvaldību iesniegtajām deklarācijām. |
31.12.2021. | VZD sadarbībā ar pašvaldībām un īpašniekiem | 1. Reģistrējot Kadastra informācijas sistēmā nereģistrētas, bet
apvidū esošas būves, pašvaldībām radīta iespēja piemērot taisnīgāku
nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanu un iegūt lielākus ieņēmumus
pašvaldību budžetos;
2. Ar mūsdienīgām un ekonomiskām tehnoloģijām konstatētas NĪVK IS nereģistrētās dabā esošās būves, nodrošinot nepieciešamos datus tautas skaitīšanai. Nodrošināta regulāra VZD informācijas sniegšana pašvaldībām par to administratīvajās teritorijās esošām būvēm, kuras reāli ir apvidū, bet nav reģistrētas NĪVK IS kopā ar uzaicinājumiem būvju īpašniekiem veikt to reģistrāciju NĪVK IS; 3. Normatīvos iestrādāti principi tālizpētes datu izmantošanai kadastra datu aktualitātes nodrošināšanai, deklarējamo datu sastāvs saskaņots ar īpašuma kadastrālās vērtēšanas modeļu pilnveidošanas vajadzībām; 4. Iegūti precīzi dati par faktisko apbūvi valstī, kas ir ļoti būtiski, lai varētu veikt tautas skaitīšanu, izmantojot tikai reģistru datus, kā arī svarīgi tautsaimniecības nozaru pārraudzībai un to attīstības plānošanai. |
VZD nepieciešams papildu budžeta finansējums 2017.gadā – 570 132 euro, t. sk. pašvaldību veicamo darbu finansēšanai – 145 699
euro, 2018.gadā - 257 260 euro, t. sk. pašvaldību veicamo
darbu finansēšanai – 102 402 euro, 2019.gadā – 154 858 euro, 2020.gadā – 154 858
euro, 2021.gadā - 154 858 euro,
Jautājums par Gadījumā, ja Ministru kabinets atbalstīs papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršanu jaunajai politikas iniciatīvai "2021. gada tautas skaitīšanas sagatavošana un organizēšana", tad EM sadarbībā ar TM sagatavo un noteiktajā kārtībā iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par ilgtermiņa saistību iekļaušanu TM budžetā 2017. gadam un turpmākajiem gadiem, paredzot tās likumprojektā par valsts budžetu 2017. gadam. |
| 2.5. | Būvju deklarēšanas sistēmas izveide un ieviešana, lai personas (ēku un būvju īpašnieki) sniegtu datus VZD būvju datu aktualizācijai, t. sk. par labiekārtojumu (inženiertehnisko aprīkojumu) NĪVK IS; E-pakalpojuma izstrāde un ieviešana elektroniskai aktuālo datu iesniegšanai. | 31.12.2021. | VZD | Izveidota un ieviesta Būvju deklarēšanas sistēma, radot pamatu novecojušo labiekārtojumu datu aktualizēšanai tautas skaitīšanas vajadzībām un kvalitatīvāku (nekustamā īpašuma tirgum atbilstošāku) kadastrālo vērtību noteikšanai. | VZD nepieciešams papildu budžeta finansējums 2019.gadā - 82 803 euro,
2020.gadā - 306 889 euro, 2021.gadā – 478 274 euro.
Jautājums par 2018.–2021.gada pasākumu īstenošanai papildus nepieciešamo finansējumu savlaicīgi jāiekļauj Ekonomikas ministrijas izstrādātajā starpnozaru jaunajā politikas iniciatīvā. |
| 2.6. | ATIS un NĪVK IS šķelšana labiekārtojumu iegūšanai;
Inženierkomunikāciju datu iegūšana no lielajiem inženierkomunikāciju turētājiem, lai veiktu analīzi un iegūtu datus par labiekārtojumiem (inženiertehnisko aprīkojumu) NĪVK IS reģistrētajām būvēm. |
31.12.2019. | VZD | No inženierkomunikāciju turētāju iesniegtajiem datiem iegūta aktuāla informācija par labiekārtojumu pieslēgumu konkrētām ēkām, nodrošinot tautas skaitīšanas vajadzības un kvalitatīvāku (nekustamā īpašuma tirgum atbilstošāku) kadastrālo vērtību noteikšanu. | VZD nepieciešams papildu budžeta finansējums 2017.gadā – 26 831 euro, 2018.gadā – 31 603
euro, 2019.gadā – 31 603 euro.
Jautājums par 2017.gada pasākumu īstenošanai papildus nepieciešamo finansējumu risināms vidējā termiņa budžeta ietvara projekta 2017., 2018. un 2019.gadam un valsts budžeta projekta 2017.gadam sagatavošanas procesā. Priekšlikumu par VZD nepieciešamo finansējumu 2017.gadam un turpmākajiem gadiem TM savlaicīgi iekļauj EM izstrādātajā starpnozaru jaunajā politikas iniciatīvā "2021. gada tautas skaitīšanas sagatavošana un organizēšana". Gadījumā, ja Ministru kabinets atbalstīs papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršanu jaunajai politikas iniciatīvai "2021. gada tautas skaitīšanas sagatavošana un organizēšana", tad EM sadarbībā ar TM sagatavo un noteiktajā kārtībā iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par ilgtermiņa saistību iekļaušanu TM budžetā 2017. gadam un turpmākajiem gadiem, paredzot tās likumprojektā par valsts budžetu 2017. gadam. |
| 2.7. | BIS izveidošana. | 31.12.2016. | EM | Kvalitatīvu datu iegūšana par celtniecības stadijā esošiem un jauniem ekspluatācijā nodotiem mājokļiem (ēkas uzcelšanas gads, tips, apkures veids, ūdens apgādes sistēma, labierīcības, kopējā platība, u.c.) 2021.gada tautas skaitīšanai. | EM budžeta ietvaros |
| 2.8. | Jaunās Labiekārtojumu (inženiertehniskā aprīkojuma) klasifikācijas ieviešana BIS un esošo datu konvertācija. | 31.12.2017. | EM | Izstrādāta un ieviesta jauna Labiekārtojumu (inženiertehniskā aprīkojuma) klasifikācija BIS, radot pamatu kvalitatīvu datu iegūšanai par mājokļiem 2021.gada tautas skaitīšanā. | EM budžeta ietvaros |
4. Plāna ieviešanai nepieciešamais finansējums
2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanas un organizēšanas pasākumu veiksmīga īstenošana būs atkarīga no pieejamajiem finanšu resursiem. Plānā iekļauts laika periods līdz 2024.gadam, jo Regulas (EK) Nr.763/2008 5.panta 2.punktā noteikts, ka Dalībvalstis nosūta Komisijai (Eurostat) apstiprinātus galīgos kopsavilkuma datus, kā arī meta datus 27 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām (t. i. 2021.gada tautas skaitīšanas dati un meta dati jānosūta līdz 2024.gada marta beigām).
Ministrijas un citas atbildīgās institūcijās 2015.gadā iespēju robežās īstenos 2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanas un organizēšanas pasākumus vai veiks priekšdarbus pasākumu ieviešanai tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, jo 2015.gadā līdzekļi piešķirti tikai Ekonomikas ministrijai (Centrālajai statistikas pārvaldei).
Jautājums par 2017.–2019.gada pasākumu īstenošanai papildus nepieciešamo finansējumu jāskata Ministru kabinetā vidējā termiņa budžeta ietvara projekta 2017., 2018. un 2019.gadam un valsts budžeta projekta 2017.gadam sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām un iesniegtajiem papildu finansējuma pieprasījumiem, atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. EM sadarbībā ar TM un IeM sagatavo un noteiktajā kārtībā iesniedz pieteikumu starpnozaru jaunajai politikas iniciatīvai "2021. gada tautas skaitīšanas sagatavošana un organizēšana", pievienojot pamatojošos aprēķinus.
Gadījumā, ja Ministru kabinets atbalstīs papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršanu jaunajai politikas iniciatīvai "2021. gada tautas skaitīšanas sagatavošana un organizēšana", EM sadarbībā ar TM sagatavo un noteiktajā kārtībā iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par ilgtermiņa saistību iekļaušanu TM budžetā 2017. gadam un turpmākajiem gadiem, paredzot tās likumprojektā par valsts budžetu 2017. gadam. 2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanas un organizēšanas pasākumiem nepieciešamais papildu finansējums 2015.–2017.gadam, kā arī laika periodam līdz 2023.gadam sniegts 2. un 3.tabulā.
CSP nepieciešamais finansējums 2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanai un veikšanai ir 2 462 915 euro, t. i., 3,1 reizi mazāks salīdzinājumā ar 2011.gada tautas skaitīšanas izmaksām.
Papildu finansējums IZM, PMLP, VZD un EM sekmēs pilnīgas un kvalitatīvas informācijas iegūšanu 2021.gada tautas skaitīšanai, bet vienlaicīgi tie nodrošinās to kompetencē ietilpstošo pamatfunkciju kvalitātes uzlabošanu.
Saskaņā ar VZD vērtējumu papildus nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi Pasākumu plānā 2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanai un organizēšanai ietverto pasākumu būvju datu apjoma un kvalitātes uzlabošanas izpildes rezultātā prognozējami trīs virzienos:
‒ Par dabā eksistējošām būvēm, kas līdz šim nav reģistrētas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastrs), izmantojot tālizpētes datus. Prognozējot nereģistrēto būvju apjomus, ņemti vērā VZD 2012.gadā veiktās kadastra kartes un topogrāfisko plānu šķelšanas rezultātā iegūtie dati par dabā esošām, bet Kadastrā nereģistrētām ēkām. Rezultātā atklātas 80 000 Kadastrā nereģistrētas ēkas. Attiecinot šo nereģistrēto ēku īpatsvaru uz apbūvētajām zemes vienībām, var prognozēt, ka Kadastrā nereģistrēto ēku kopskaits visā valsts teritorijā varētu sasniegt 140 000 vienības.
‒ Par būtiski pārbūvētām un uzlabotām būvēm, kuru dati Kadastrā nav aktualizēti, izmantojot tālizpētes datus un būvju datu deklarēšanas sistēmu. Pētījums par būtiski pārbūvētu un Kadastrā nereģistrētu ēku daudzumu līdz šim nav veikts. Tomēr par šādu gadījumu izplatību liecina LPS vairākkārtīgie ierosinājumi uzlabot būvju datu aktualitāti nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām, kā arī Valsts kontroles revīzijas ziņojumā "Valsts zemes dienesta sniegto pakalpojumu pieejamība, kvalitāte un atbilstība normatīvo aktu prasībām" izdarītie secinājumi, ka "pastāv risks, ka kadastra objektu raksturojošie dati neatbilst faktiskajam nekustamā īpašuma stāvoklim", jo "portālā www.kadastrs.lv uzrādītajā informācijā 26 procentos no izlases kārtībā pārbaudītajiem nekustamajiem īpašumiem ir konstatētas neatbilstības". Lai prognozētu iespējamo nodokļa ieņēmumu pieaugumu, nepieciešams pētījums par Kadastrā reģistrēto būvju datu atbilstību faktiskajam stāvoklim. Bez minētā pētījuma iespējams tikai secināt, ka plānoto pasākumu veikšanas rezultātā arī šajā būvju grupā nodokļa ieņēmumi palielināsies.
‒ Pielietojot uzlabotus kadastrālās vērtēšanas modeļus, kam nepieciešami precīzāki būvju dati, izmantojot pašvaldību būvvalžu arhīvu dokumentus, būvju datu deklarēšanas sistēmu, kā arī Apgrūtināto teritoriju un Kadastra informācijas sistēmu šķelšanu. Nodokļa pieauguma prognozē izmantojot kadastrā reģistrēto ēku sadalījumu pa galvenajiem lietošanas veidiem, katra lietošanas veida ēkas vidējo kadastrālo vērtību un katram būvju lietošanas veidam piemērojamo nodokļa un prognozēto nereģistrēto ēku skaitu, iespējamais nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums paredzams 8,4 miljonu euro apmērā.
Iegūstot precīzākus būvi raksturojošos datus, piemēram, ekspluatācijā pieņemšanas gadu, radīsies iespēja atsevišķām būvju grupām piemērot detalizētākus vērtēšanas modeļus. Līdz šim viena no kadastrālās vērtēšanas problēmām ir nepieciešamība diferencēt atbilstoši tirgum kadastrālo vērtību jaunuzceltām, nesen uzceltām vai pilnībā renovētām kvalitatīvām ēkām. Minēto diferencēšanu veikt kavē detalizētu un aktuālu datu nepietiekamība Kadastrā. Atrisinot datu ieguves jautājumu, tikai daudzdzīvokļu māju segmentā vien, pielietojot detalizētāku vērtēšanas modeli tā sauktajiem "jaunajiem projektiem" (pēc 2000.gada būvētas ēkas) var prognozēt 5,8 miljonu euro nodokļa ieņēmumu pieaugumu.
Kopējā potenciāli iekasējamā nekustamā īpašuma nodokļa summa, ko VZD uz prognozētās un kadastra informācijas sistēmā vēl nereģistrētās informācijas pamata ir spējis aprēķināt, sastāda 14,2 miljonus euro.
Pašvaldībām nepieciešamais finansējums 2016.–2021.gadam tiks precizēts Ministru kabinetam iesniedzamajā ikgadējā ziņojumā par 2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanas un organizēšanas pasākumu plānā paredzēto pasākumu izpildi.
2.tabula
2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanas un organizēšanas pasākumiem nepieciešamais finansējums 2015.–2017.gadam, kā arī laika periodam līdz 2023.gadam
| Atbildīgā institūcija | Pasākuma Nr. p. k. | 2015.gads, euro | 2016.gads, euro | 2017.gads, euro | 2018.-2021.gads, euro | 2022.-2023.gads, euro | 2015.–2023.gads, euro |
| CSP | Kopā | 211 456 | 215 017 | 223 389 | 1 394 102 | 418 951 | 2 462 915 |
| 1.1. | 142 287 | 142 287 | 142 287 | 569 148 | 996 009 | ||
| 1.3. | 69 169 | 69 169 | |||||
| 1.5. | 72 730 | 81 102 | 824 954 | 418 951 | 1 397 737 | ||
| IZM | Kopā | 213 742* | 213 742* | ||||
| 1.6. | 213 742* | 213 742* | |||||
| PMLP | Kopā | 85 372 | 85 372 | ||||
| 1.7. | 85 372 | 85 372 | |||||
| VZD | Kopā | 683 066 | 2 337 433 | 3 020 499 | |||
| 2.2. | 8 415 | 8 415 | |||||
| 2.3. | 77 688 | 684 427 | 762 115 | ||||
| t.sk. pašval-dību veicamo darbu finansēšanai | 2.3. | 73 537 | 220 611 | 294 148 | |||
| 2.4. | 570 132 | 721 834 | 1 291 966 | ||||
| t.sk. pašval-dību veicamo darbu finansēšanai | 2.4. | 145 699 | 102 402 | 248 101 | |||
| 2.5. | 567 966 | 867 966 | |||||
| 2.6. | 26 831 | 63 206 | 90 037 | ||||
| KOPĀ | 425 198 | 215 017 | 991 827 | 3 731 535 | 418 951 | 5 782 528 |
_________________________
* ERAF finansējums.
3.tabula
2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanas un organizēšanas pasākumiem
nepieciešamais papildu finansējums
2015.–2023.gadam vairākos variantos
| Rādītāji | 2021.gada tautas skaitīšana | ||
| 2011.gada tautas skaitīšana (faktiskie izdevumi, tūkst. euro) | 1.variants Ja tā tiktu veikta ar tādu pašu metodi kā 2011.gada tautas skaitīšana (tūkst. euro) |
2.variants Ja tā tiktu veikta, balstoties tikai uz administratīvo datu avotiem (šī Informatīvā ziņojuma pasākumu īstenošana1; tūkst. euro) |
|
| 2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanai un veikšanai nepieciešamais finansējums- kopā | 7554,6 | 9960,1 | 5782,5 |
| Tai skaitā: | |||
| No valsts budžeta | 7554,6 | 9960,1 | 5568,8 |
| No citiem avotiem (IZM; ERAF finansējums) | 0 | 0 | 213,7 |
| 2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanai un veikšanai nepieciešamais finansējums pa ministrijām un institūcijām: | |||
| CSP - kopā | 7554,6 | 9960,1 | 2462,9 |
| Tai skaitā: | |||
| Kārtējie izdevumi | 7097,4 | 9357,3 | 1453,4 |
| No tiem: | |||
| Atlīdzība | 496,3 | 654,3 | 1121,6 |
| Preces un pakalpojumi | 6601,1 | 8703,0 | 331,8 |
| Kapitālie izdevumi | 457,2 | 602,8 | 1009,5 |
| Citas ministrijas un institūcijas - nepieciešamais finansējums saistībā ar 2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanu: | |||
| IZM (ERAF finansējums) | 0 | 0 | 213,7 |
| IeM (PMLP) | 0 | 0 | 85,4 |
| TM (VZD) | 0 | 0 | 3020,5 |
| Tai skaitā: | |||
| VZD veicamo darbu finansēšanai | 0 | 0 | 2478,3 |
| Pašvaldību veicamo darbu finansēšanai VZD atbildībā esošo pasākumu nodrošināšanai | 0 | 0 | 542,2 |
5. Plāna novērtēšanas un atskaitīšanās kārtība
Pasākumu plāna 2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanai un organizēšanai 1.tabulā ir norādīti pasākumu izpildes termiņi, atbildīgās un iesaistītās institūcijas, sasniedzamie darbības rezultāti un nepieciešamais finansējums.
Ministru kabineta 2013.gada 16.aprīļa sēdes protokola Nr. 20 48.§ 4.punktā dots uzdevums ar 2014.gadu reizi gadā līdz 1.oktobrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvu ziņojumu par sasniegtajiem rezultātiem. Lai sasaistītu plāna izpildi ar valsts budžeta izstrādes un saskaņošanas procesu, ikgadējā informatīvā ziņojuma par sasniegtajiem rezultātiem plāna izpildē termiņu nepieciešams pārcelt uz 15.martu.
Ministrijas un citas par pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas katru gadu (sākot ar 2016.) līdz 1.februārim iesniedz Ekonomikas ministrijai informāciju par pasākumu plānā 2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanai un organizēšanai paredzēto pasākumu izpildi, kā arī iesniedz precizētus finansiālā pamatojuma aprēķinus.
EM izveidotā darba grupa nākamās tautas skaitīšanas organizēšanas pilnveidošanai katru gadu (sākot ar 2016.) līdz 1.martam iesniedz informatīvā ziņojuma par pasākumu plānā 2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanai un organizēšanai paredzēto pasākumu izpildi projektu Ekonomikas ministrijai.
Ekonomikas ministrija katru gadu (sākot ar 2016.) līdz 15.martam iesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pasākumu plānā 2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanai un organizēšanai paredzēto pasākumu izpildi.
1 Plāna pasākumi nodrošinās ne tikai iespēju visu 2021.gada tautas skaitīšanas programmā ietverto informāciju par mājokļiem iegūt no administratīvajiem datu avotiem. Papildus tie sekmēs būvju datu apjoma un kvalitātes uzlabošanos, kas pēc VZD vērtējuma veido papildus nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus 14,2 milj. euro apmērā.
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola