Latvija un Norvēģija — Eiropas drošības arhitektūrā Latvijā — Norvēģijas aizsardzības ministrs

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 9.augustā, Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs un Saeimas Iekšlietu un aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Andris Līgotnis tikās ar Norvēģijas Karalistes aizsardzības ministru Jorgenu Kosmo un delegāciju, kas viņu pavadīja.

Sveicot viesus Saeimā, A.Gorbunovs pateicās par politisko atbalstu, ko Norvēģija sniedza Latvijai neatkarības nostiprināšanas laikā, kā arī atzinīgi novērtēja Norvēģijas materiālo palīdzību Latvijas aizsardzības spēkiem un iespēju gūt pieredzi semināros. Arī J.Kosmo atzina, ka starp abu valstu aizsardzības ministrijām ir nodibināti labi kontakti un uzsākta veiksmīga sadarbība speciālistu apmaiņas jomā. 9.augustā Aizsardzības ministrijā parakstītais sadarbības līgums starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un Norvēģijas Karalistes Aizsardzības ministriju ir labs pamats abu valstu turpmākai sadarbībai drošības jomā, uzsvēra aizsardzības ministrs.

Saeimas priekšsēdētājs A.Gorbunovs informēja par darbu likumdošanas jomā, kas saistīts ar aizsardzības spēkiem un struktūrām, kā arī Latvijas iesaistīšanos starptautiskajās institūcijās.

Tikšanās laikā tika apspriests jautājums par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos miera uzturēšanas vienībā Horvātijā. Norvēģijas aizsardzības ministrs J.Kosmo uzsvēra, ka Saeimas pozitīvs balsojums šajā jautājumā tiktu pozitīvi uztverts Rietumeiropas politiskajās aprindās. Līdz ar to Latvija parādītu, ka tā ir gatava izveidot šādu vienību un Latvijā ir kereivji, kas grib veikt šo pienākumu. Tas ir būtisks jautājums, un jūsu pozitīvs lēmums var palīdzēt risināt jūsu drošības jautājumu Eiropā, teica J.Kosmo.

Ar savstarpēju izpratni tika runāts arī par Eiropas drošības jautājumiem nākotnē. Tikšanās dalībnieki vienprātīgi atzina, ka nākotnes dimensijā ir jārada tāda drošības sistēma Eiropā, kurā nav robežšķirtnes starp Austrumiem un Rietumiem. Savukārt Saeimas priekšsēdētājs A.Gorbunovs uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta, lai drošība veidotos nevis uz konfrontācijas, bet līgumu un sadarbības pamata. Lai arī kādi akcenti tiktu likti vēlēšanu rezultātā, valsts drošības jautājums un iesākto reformu turpināšana netiek apstrīdēta ne no viena politiskā spēkā. Tāpēc uz Latvijas un Norvēģijas sadarbības perspektīvu aizsardzības jomā var skatīties gan ar gandarījumu, gan pārliecību, teica Saeimas priekšsēdētājs.

Saeimas ziņu dienests
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Pie Ministru prezidenta un aizsardzības ministra vietas izpildītāja, un preses konferencē

Vakar, 9.augustā, Latvijā oficiālā vizītē ieradās Norvēģijas Karalistes aizsardzības ministrs Jorgens Kosmo.

Jorgens Kosmo dzimis 1947.gadā Nordlandē. Pēc vidusskolas beigšanas viņš desmit gadus bija strādnieks celtniecības firmā. Šajā laikā viņš divdesmit trīs gadu vecumā pievērsās sabiedriskajam darbam, iesaistoties celtniecības strādnieku arodbiedrībā. 1974.gadā Jorgens Kosmo tika ievēlēts šīs apvienības jaunatnes padomē, pēc tam arī Norvēģijas Arodbiedrību konfederācijas ģenerālajā padomē. 1975.gadā Jorgens Kosmo kļuva par Hortenas Darba partijas priekšsēdētāju. Divus gadus vēlāk viņš tika ievēlēts Hortenas municipālajā padomē. 1984.gadā J.Kosmo kļuva par šīs pilsētas galvu. Vienlaikus Jorgens Kosmo darbojās Norvēģijas parlamentā, un no 1989.līdz 1993.gadam vadīja parlamenta juridisko komisiju. 1993.gada 2.aprīlī Jorgens Kosmo tika iecelts par Norvēģijas Karalistes aizsardzības ministru.

Vizītes laikā mūsu valstī Jorgens Kosmo tikās ar Latvijas Republikas Ministru prezidentu un aizsardzības ministru Māri Gaili un Saeimas priekšsēdētāju Anatoliju Gorbunovu, apmeklēja Nacionālo bruņoto spēku Ādažu mācību bataljonu un iepazinās ar Baltijas bataljona mācību un sadzīves apstākļiem. Vakar pēc tikšanās Māris Gailis un Jorgens Kosmo parakstīja līgumu par abu valstu kontaktiem un sadarbību aizsardzības jautājumos ( šo līguma tekstu redakcija gatavo publicēšanai atsevišķi nākamajā numurā ).

Pēc līguma parakstīšanas, tiekoties ar žurnālistiem preses konferencē, Māris Gailis un Jorgens Kosmo augstu novērtēja šo dokumentu, kas, pēc M.Gaiļa domām, būtiski sekmēs abu valstu tālāko militāro sadarbību. Tas sekmēs arī Latvijas tuvināšanos NATO. Māris Gailis atgādināja, ka viens no biežāk lietotajiem argumentiem pret Latvijas uzņemšanu NATO ir — ka šādā gadījumā radīsies tieša NATO robeža ar Krieviju. Taču arguments neiztur kritiku, jo tāda robeža jau pastāv — Norvēģija ir NATO valsts, un ziemeļaustrumos tā robežojas ar Krieviju.

Mūsu valsts Ministru prezidents un aizsardzības ministrs izteica cerību, ka Saeima akceptēs Latvijas karavīru nosūtīšanu Dānijas bataljona sastāvā ANO miera spēku rīcībā uz Horvātiju. “Ir pienācis laiks arī Latvijai dot savu ieguldījumu starptautiskajā miera nostiprināšanā,” teica Māris Gailis.

Savukārt Norvēģijas aizsardzības ministrs, uzrunājot Ministru prezidentu Māri Gaili un visus klātesošos, pateicās par iespēju iepazīties ar Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kā arī izteica gandarījumu par parakstīto līgumu, kas dos jaunas iespējas attīstīt abu valstu militāro sadarbību, vispirms jau personāla apmācīšanā. “Tas, ka jūsu parlaments lemj par latviešu karavītu nosūtīšanu uz Horvātiju, liecina, ka Baltijas bataljons kļuvis par nopietnu, vērā ņemamu faktoru,” uzsvēra Jorgens Kosmo.

Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, vai un kad pēc Norvēģijas aizsardzības ministra domām Latvija varētu kļūt par NATO locekli, Jorgens Kosmo teica, ka tas esot grūts jautājums. Uz to šobrīd vēl nav iespējams dot konkrētu atbildi. “Pašlaik situācija Eiropā mainās. Tiek radīta jauna Eiropas drošības “arhitektūra”, kas cilvēkiem dos jaunas, lielākas drošības garantijas. Tiek domāts arī par jaunu NATO pārvaldes formu. Šim jautājumam ir daudzi aspekti — gan ekonomiski, gan sociāli, gan militāri, un visi tie jāatrisina atbilstoši jaunajai situācijai Eiropā,” atbildēja ministrs. Viņš uzsvēra, ka šobrīd galvenā “platforma”, uz kuru balstīties Latvijai tās ceļā NATO, ir ar citām Eiropas institūcijām noslēgtie līgumi un aktīva darbība NATO programmas “Partnerattiecības mieram” ietvaros. “Svarīgi saprast, ka viss pašlaik notiekošais ir process un nozīmīgāka par konkrētu parakstītu dokumentu ceļā uz NATO ir reālā sadarbība un tādējādi iegūtais starptautiskais atbalsts,” piebilda Jorgens Kosmo. Viņš arī žurnālistiem pavēstīja, ka NATO valdības struktūras pašlaik veic pētījumu par šīs organizācijas eventuālās paplašināšanas iespējām. Kad tas būs gatavs, ar rezultātiem tiks iepazīstinātas visas NATO dalībvalstis un partnervalstis, tātad arī Latvija. Un tad skaidrāk iezīmēsies mūsu valsts perspektīvas ceļā uz NATO.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors