3. augusta sēde
Stenogramma

Turpinājums. Sākums “LV” nr.118.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

M.Gailis (Ministru prezidents). Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godājamie deputāti! Vispirms atļaujiet man atgādināt Latvijas telekomunikāciju modernizācijas projekta tapšanas vēsturi. Saskaņā ar starptautiskajā praksē pieņemtajām normām notika starptautisks konkurss starp diviem nopietniem konkurentiem — “Hansatel” un “TILTS Communications”. Uzvarētājs tika izvēlēts ļoti rūpīgas atlases rezultātā. Projektus izskatīja konkursa komisija, neatkarīgie eksperti un “Lattelekom” speciālisti, tie tika apspriesti arī valdības sēdēs. Uzvarētājs tika noteikts, balsojot visiem konkursa komisijas locekļiem un valdības locekļiem. Galvenie Latvijas valdības mērķi, savulaik strādājot pie “jumta līguma” ar “TILTS Communications”, bija sekojoši. Pirmkārt, iegūt pēc iespējas augstāku ārzemju investīciju. Otrkārt, īsā laikā modernizēt visu Latvijas telekomunikāciju infrastruktūru. “Jumta līgumā”, kas parakstīts starp Latvijas valdību un “TILTS Communications”, šie mērķi ir sasniegti, un tas pilnībā balansē abu pušu intereses. “Lattelekom” audita apstiprinātie gada finansu rezultāti raksturo “Lattelekom” kā finansiāli stabilu uzņēmumu. Bieži diskutētā problēma par to, ka “Lattelekom” projekta dinamikas saglabāšanai izmanto kredītus, ir normāla pasaules prakse līdzīgu uzņēmumu darbībā. Projekta galvenie sasniegumi ir sekojoši. Pusotrā gadā apgūts investīciju apjoms 62 miljonu latu vērtībā, kā rezultātā Rīgā uzsākušas darbu trīs jaunas ciparu centrāles, tajā skaitā viena starptautiskā. Starptautisko sakaru kanālu nodrošināšanai ekspluatācijā nodota satelītu zemes stacija, zemūdens optiskās šķiedras kabelis Zviedrija—Latvija un mikroviļņu līnija Rīga—Tallina. Kurzemē ekspluatācijā nodots optiskās šķiedras kabeļa rietumu loks 718 kilometru garumā. Līdz šim brīdim “Lattelekom” ciparu centrālēm ir pieslēgti 23 tūkstoši abonentu. Jaunās centrāles, kas uzstādītas pēdējo 18 mēnešu laikā, ir radījušas potenciālu iespēju papildus pieslēgt 48 tūkstošus klientu jaunajām ciparu līnijām. Vēl šogad paredzēts ierīkot ciparu centrāles Rīgā, Cēsīs un Ventspilī, kuras ievērojami uzlabos sakaru kvalitāti minētajās pilsētās un to apkārtnē. Līdz šim “Lattelekom” Rīgā ir uzstādījis vairāk nekā 200 modernu telekaršu telefonu. Ievērojot projekta mērogus, augsto tehniskās sarežģītības pakāpi un ļoti īsos realizācijas termiņus, protams, jārēķinās ar to, ka rodas grūtības un problēmas. Un, protams, ir pamatoti pārmetumi par dažu līguma punktu neizpildi. Nav izdevies īstenot paredzēto taksofonu uzstādīšanas grafiku, tehnisku un organizatorisku iemeslu dēļ aizkavējas lauku telekomunikāciju radiosistēmas realizācija. Ievērojot telefona tīklu augsto nolietošanās pakāpi, ne vienmēr izdodas savlaicīgi nodrošināt vajadzīgo pakalpojumu kvalitāti. Un šeit tiešām “Lattelekom” ir steidzīgi jāuzlabo savs darbs.

Godātie deputāti! Neapšaubāmi izšķiršanās par tik nopietnu un tālredzīgu projektu kā iesāktā Latvijas telekomunikāciju sistēmas modernizācija liecina par mūsu valsts briedumu un gribu nākotnē līdzināties vismodernākajām sabiedrībām. Tā ir ķīla Latvijas attīstībai, pamats, uz kura var tālāk attīstīties saimniecība, zinātne un izglītība. Kā jau ikkatru projektu, arī šo, laikam ejot uz priekšu un uzkrājot darba pieredzi, ir iespējams uzlabot. Esmu pārliecināts, ka te lieti noderēs arī Saeimas komisijas paveiktais, tomēr es nekādi nevaru pievienoties tām balsīm, kas pilnībā apšauba šī projekta lietderību. Tas ir ceļš uz pagātni, no kuras mēs ar tādām pūlēm cenšamies attālināties. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Sinka, “Tēvzemei un brīvībai”. Lūdzu!

 

J.Sinka (TB). Dāmas un kungi! Daudz jau ir teikts, un te tikai pāris punktu varbūt no otra gala, ko Lucāna kungs teica un sākumā Laviņas kundze. Lucāna kungs mūs baida ar to, ka pēc dažiem gadiem “Lattelekom” pārvērtīšoties par Lielbritānijas firmu, Laviņas kundze saka, ka viss ir labi, kā ir bijis, apmēram tā. Tātad es baidīšu jūs ar to iespēju, bet daudzi varbūt nebaidās, ka pēc kāda laika mēs vispār atgriezīsimies Krievijā. Un tad jau būs labi, mums nevajadzētu tagad to moderno telefona tīklu, un sevišķi VDK par to ļoti priecātos, jo tagad modernajiem tīkliem atkal jaunas galvas sāpes — kā tur pieslēgties un kā katru numuru noklausīties.

Latvijai ir absolūti nepieciešama moderna telekomunikāciju sistēma. Padārga, un šis tas varbūt ir jāuzlabo līguma izpildes laikā, par to es tagad nediskutēšu, bet tas, ka līgumam jāturpina sava darbība, ir absolūti nepieciešams, viņš nedrīkst tagad apstāties. Jo, domājot par Latvijas, modernas Latvijas nākotni, Latviju Eiropā, moderna telekomunikāciju sistēma ir dzīvības jautājums mūsu tautsaimniecībā. Tālrunis, tālsarunas ir ļoti dārgas, jā, Lucāna kungs, arī es dzīvoju tur, kamēr vēl man nav dzīvokļa, un arī es saņēmu rēķinu. Un arī es biju, tā sakot, inficēts ar to, ka šeit, Rīgā, Latvijā, nebija jāmaksā par vietējām sarunām, tas ir pilnīgi nereāli. Nekur citur pasaulē tāda lēta tālruņa nav, un par katru minūti, par katru pusminūti jāmaksā, par to ir katram runātājam jāpadomā. Ir ārkārtīgi ekonomiski jārunā, un bieži vien var pateikt absolūti nepieciešamo tiešām sekunžu laikā, nav jārunā minūtēm vai pat stundām, kā to daži dara, un es to zinu. Tātad ir laiks pienācis padomāt, ka katra lieta, ko mēs tagad gribam iegūt, maksā naudu, mēs nevaram dzīvot tādā nereālā padomiskā gaisotnē. Jā, toreiz nemaksāja vietējās sarunas, maksāja tālsarunas, kuras gāja cauri Maskavas centrālei, kuras visi te attiecīgie noklausījās, un tā tālāk. Dzīvojot Eiropā, domājot par Eiropas Savienību un citām Eiropas institūcijām, moderna telekomunikāciju sistēma ir absolūti nepieciešama, un tādēļ es nedomāju, ka būtu vērts mest sprunguļus riteņos un to visu apturēt. Padomājiet par to! Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies deputāti runāt? Lūdzu! Aivars Kreituss, Demokrātiskā partija “Saimnieks”!

 

A.Kreituss (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Es neaizkavēšu ilgi jūsu uzmanību, jo es domāju, ka būtībā viss ir pateikts. Un pateikts tika jau iepriekšējā reizē, kad tika analizēti cipari, un es nedomāju, ka šeit sēdošie zālē ir pret mūsu telefona tīklu modernizāciju pasaules standartu līmenī. Bet, noklausoties, piemēram, Sinkas kunga runu, tomēr dažus vārdus gribas teikt, jo cilvēki, kas klausās, var padomāt, ka mēs tiešām šeit viena daļa negribam runāt par telefoniem, gribam gandrīz vai atgriezties pie sazināšanās, rādoties ar pirkstiem vai ar spoguļiem. Es domāju, ka tā tas nav un ka šādai runāšanai, kādu mēs tikko dzirdējām, ir viens konkrēts mērķis — novērst runu no tiem cipariem, no tās lielās naudas tērēšanas, kāda patiesībā notiek. Un mūsu mērķis runājot ir atkal parādīt, kā šī nauda tiek tērēta, un sagaidīt šeit atbildes uz to. Diemžēl mēs atbildes neesam saņēmuši, piemēram, uz tādu jautājumu — kāpēc 15 miljoni dolāru bija jāsamaksā advokātu firmai? Neviens šeit nav nācis priekšā un paskaidrojis, kā šie 150 tūkstoši izaug uz 15 miljoniem. Tādu atbildi mēs neesam sagaidījuši. Otrkārt, mēs neesam arī sagaidījuši skaidru atbildi — kāpēc vienai daļai speciālistu ir jāsaņem 18 tūkstoši dolāru mēnesī alga. Arī par šīm milzīgajām algām šeit nav runa bijusi. Tāpat mēs neesam saņēmuši atbildi uz veselu virkni citu ciparu. Es varu pieminēt, garām ejot, arī tādu lietu, kas nepatīk, protams, divām partijām, — “Latvijas ceļam” 60 tūkstošu sponsorēšanu un LNNK — 40 tūkstošu sponsorēšanu, jo LNNK, redz, nav valdošajā koalīcijā, viņiem iedeva bišķiņ mazāk, bet par mutes turēšanu, savādāk es to nosaukt nevaru. Par mutes turēšanu un nemēģināšanu šos ciparus, kurus es tikko piesaucu, noskaidrot un skaidri un gaiši uz viņiem atbildēt. Tātad vēlreiz — mēs neviens neesam pret telekomunikāciju tīkla modernizēšanu, bet mēs gribam dzirdēt šo milzīgo tēriņu izskaidrojumu, tāpat kā mēs gribam dzirdēt paskaidrojumus, kāpēc atkal sagaidāmas cenu palielināšanas tepat rudenī jau, no 1.septembra. Mēs gribam dzirdēt paskaidrojumus, vai ir grūtā finansiālā stāvoklī vai nav, piemēram, “Lattelekom” pašreiz. Tos datus, kas bija publicēti nupat avīzē, — neviens neiznāk šeit priekšā un nemēģina ar cipariem skaidri un gaiši atspēkot. Arī to nemēģina darīt. Mums mēģina iestāstīt, ka mums ir jādzīvo Eiropas un pasaules līmenī un ka šī firma ir vienīgā, kas to nodrošinās. Es atkal gribētu teikt pretī, ka mums ir milzīga rūpnīca VEF, tā varētu daudz ko no tā, ko šeit ved iekšā, ražot un, ja viņa nevar to ražot šodien un uzreiz, tad viņa varētu ražot, ja viņai piesaistītu to naudu, kas šeit tiek tērēta šā projekta ietvaros. Tātad mūsu rūpe ir pavisam konkrēta — lai nauda, kas šeit grozās, vairāk paliktu pašā Latvijā, paliktu tās cilvēkiem, strādniekiem, kuriem šodien tās algas nav. Tajā vietā pretim es noklausos šeit kaut kādu nekonkrētu runāšanu par to, ka mēs gribam dzīvot Krievijā, kura nekādi nav pamatota.

Jums piedāvā Eiropas standartus, jums piedāvā Eiropas cenas, bet neviens nepiedāvā pensionāram Vācijas vidējo pensiju. Vācijā vidējā pensija pensionāram ir 3200 markas, un es gribētu redzēt, kā Sinkas kungs to mēģinātu piedāvāt. Viņš, protams, var nākt tribīnē un apstrīdēt, ka par dažām markām šī summa ir zemāka. To var, protams, mēģināt darīt, bet kā šeit pacelt pensijas, — neviens šeit priekšā nenāk un to nepasaka. Nākamās runas tūlīt būs par budžeta izpildīšanas iespējām vai par grūtībām, vai par nodokļiem. Tātad no kurienes radīsies sociālajā budžetā vai budžetā vispār nauda, ja mēs nemēģināsim no šādām milzīgām investīcijām kaut daļu dabūt savu uzņēmumu atbalstīšanai, ražošanas atbalstīšanai un pēc tam nodokļu iekasēšanai. Es domāju, ka mēs dažreiz šeit pilnīgi absurdas runas runājam. Un tāpēc es gribētu lūgt deputātus nesākt slavināt tikai... Man vienmēr ir interesanti noklausīties, kad es dzirdu — Zviedrijā ir tā, Amerikā ir tā un Vācijā ir tā. Jā, ir tā, bet, lūdzu, uzreiz pasakiet, kādas tur ir vidējās algas, un atnāciet pasakiet, kāds ir bezdarbnieku pabalsts Amerikā. Es jums to varu nosaukt, un, kad jūs dzirdēsiet šos milzīgi lielos ciparus, tad redzēsim, ko jūs varēsiet atbildēt tiem daudzajiem pensionāriem, kuriem nekādu cerību nav, kad viņu pensijas palielinās. Un ar šādu pieeju vispār neko palielināt nevar, ja mēs nemēģinām tās investīcijas, kas ienāk Latvijā, pagriezt Latvijas interesēs. Tātad es domāju, ka mēs visi esam par telefona tīkla modernizāciju, bet mēs gribam dzirdēt atbildes par konkrētiem cipariem, kā viņi ir iztērēti un kāpēc viņi ir iztērēti. Un šeit tās atbildes neviens nedod. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāt Lamberg, vai jūs 10 minūtes izmantosiet? Lūdzu! Aristids Lambergs — Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.

 

A.Lambergs (LNNK). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Ir tiešām jāsaka, ka daži no mūsu deputātiem savās runās šeit apzināti sagroza faktus un pauž netaisnību. Es gribētu teikt, arī jūs, Kreitusa kungs, ļoti labi zināt, kas ir fakti, ja. Latvijas Nacionālā neatkarības kustība nav saņēmusi nevienu santīmu, nevienu dolāru no “Lattelekom”. Nav saņēmusi! Nav saņēmusi, Kreitusa kungs un pārējie, nav! Ir saņēmusi gan ziedojumu pagājušajā gadā, jā, es saņēmu ziedojumu no diviem latviešu advokātiem, kuri strādāja šinī Kerola Bredika un Makdans firmās, un, ja jūs uzskatāt, ka LNNK to ir saņēmusi par mutes turēšanu, kāpēc tad LNNK tūlīt paziņoja, ka tāda nauda ir ienākusi? Ja tā būtu par mutes turēšanu, tad mēs arī turētu muti un nevienam neteiktu, ka tāda nauda ir ienākusi. Bet tika paziņots, tūlīt publiski tika paziņots, lai lieta būtu skaidra. Un šis politiskais ziedojums bija uz pašvaldību vēlēšanām likuma robežās atļauts, nekādas nelikumības nebija un iztaisīt, ka LNNK ir saņēmusi kaut kādu naudu no “Lattelekom”, — tā nav taisnība. Un lai vienreiz izbeigtu šitās, jāsaka tiešām, nekorektās rīcības daži deputāti, kā arī daži preses avoti! (No zāles deputāts A.Kiršteins: Kreituss — melis!”) To es...

Nākamais. Man personīgi ir nepieciešams šad tad sazināties ar ārzemēm. Kāda bija procedūra gadu atpakaļ? Jāpiezvana uz “Lattelekom” uz speciālu numuru un jāpiesaka saruna. Dažreiz es pieteicu sarunu 9 vakarā, man pateica, ka es dabūšu sarunu pāri par 12 naktī. Jāgaida bija stundām, lai dabūtu ārzemju sarunas. Paldies Dievam, tagad, dzīvojot Saeimas viesnīcā, Saeimas telefona numuri ir pieslēgti ciparu tīklam. Es varu no savas Saeimas viesnīcas istabiņas uzgriezt numuru bez “Lattelekom” operatora starpniecības un momentāni saņemt... es tieku savienots ar ārzemēm. Es uzskatu, ka tas ir progress. Labas telekomunikācijas ir pamats ekonomiskajai attīstībai Latvijā. Ir arī progress, ja var ieiet telefona būdiņā un ar Latkartes starpniecību sazvanīt arī kuru katru vietu pasaulē. Tas ir progress. Un nestrādā vecās analogās līnijas, kuras tiek mainītas. Jaunās līnijas visas strādā labi. Es uzsaktu, ka “Lattelekom” projekts ir labs, ir jāizdara dažas izmaiņas, uzlabojumi, bet vispārīgi es neatkārtošu to, ko teica Sinkas kungs. Es atbalstu absolūti to, ko teica Sinkas kungs un daudzi citi šeit, bet nevaru atbalstīt totālus melus un demagoģiju, kas ir vērsta pret LNNK. Paldies par uzmanību! (No zāles deputāts A.Kiršteins: “Parasta lieta Saeimā — ko tu gribi?”)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tiešām Kārtības rullis atļauj starpsaucienus, bet kā sēdes vadītājs es nevaru atbalstīt visu to, kas, kā jūs jūtat, tagad mums sākas.

Jūs izmantosiet piecas minūtes? Lūdzu, Aivars Kreituss — otrreiz!

 

A.Kreituss (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie kolēģi! Es esmu spiests atbildēt. Es mēģināšu korektā formā. Šeit tāda runāšana, es domāju, ir pilnīgi nevietā, tāda lēta taisnošanās, kādu mēs tikko dzirdējām. Jo, kā mēs labi zinām, tad Lamberga kungs bija “Lattelekom” direktoru padomes loceklis, pie tam pa kluso, bez Saeimas atļaujas, un tikai pēc prokuratūras iejaukšanās, kad viņš gāja un ilgi un dikti taisnojās un atmaksāja tur pa kluso saņemto naudu atpakaļ, tikai pēc tam viņš no šīs direktoru padomes izstājās un viņa vietā tur iegāja cits cilvēks. Tā ka es domāju, ka šeit tāda lēta taisnošanās ir pilnīgi nevietā, un es domāju, ka mans, ja tā teikt, apvainojums par 40 tūkstošu saņemšanu ir pilnīgi vietā, jo nav jau svarīgi, vai saņem caur atbalstošo advokātu firmu vai to sanem pa tiešo no “Lattelekom”. Fakts ir fakts. Un tāpēc mums ir jādzird arī Latvijai šī ekonomiski neizdevīgā projekta tik kaismīga aizstāvēšana šeit.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Dzintars Ābiķis, “Latvijas ceļa” deputāts. Vārds paziņojumam! Pēc tam — Juris Sinka.

 

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas locekļi! Es gribētu atgādināt, ka mums tūlīt būs komisijas sēde pusvienpadsmitos komisijas telpās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Sinka, “Tēvzemei un brīvībai” deputāts. Vārds paziņojumam!

 

J.Sinka (TB). Laipni lūdzu Čečenijas atbalsta grupas locekļus uz īsām pārrunām tepat Prezidija zālē tūlīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tagad lūdzu uzmanību paziņojumam par to, ka mēs visi sirsnīgi sveicam Alfredu Čepāni — Demokrātiskās partijas “Saimnieks” deputātu — dzimšanas dienā!

Lūdzu reģistrēties! Irēnu Folkmani, Saeimas sekretāra biedri, lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies tikai divi deputāti: Mārtiņš Ādams Kalniņš un Valdis Pavlovskis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(P ā r t r a u k u m s )

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Turpinām izskatīt Parlamentārās izmeklēšanas komisijas SIA “Lattelekom” izveidošanas darbības izvērtēšanai lēmuma projektu. Turpinās debates.

Ilmārs Dāliņš, “Tēvzemei un brīvībai”, lūdzu! Pēc tam — Andrejs Krastiņš.

 

I.Dāliņš (TB). Cienītais Prezidij, cienītie kolēģi! Es par šo tematu sāku interesēties jau iepriekšējās Milberga kunga komisijas laikā un es domāju, ka tik tiešām būtu vērts iejaukties šajā lietā, un aizstāvēt Latvijas intereses. Es nonācu šinī komisijā, un faktiski manas balsošanas rezultāts ir bijis pretējs tam, ko es oriģināli vēlējos, bet zināmā mērā tomēr tā tas bija jādara. Es nevarēju pieņemt to, ka mēs lauzīsim šo līgumu un tad atdosim tās sistēmas izveidi zināmā mērā tādai internacionālai grupai Stokholmā, kas kādu gadu mācīsies Latvijas likumus un tad neatkarīgi no tā, vai mēs kaut ko vēlamies vai nevēlamies, lems par mūsu telefona sistēmu. Būtu tomēr arī svarīgi piekrist, kas ir zināmā mērā arī vairākuma ideja, turpināt šo līgumu. Un es atbalstu šo lietu, ka šis projekts ir jāturpina.

Uz ko es gribētu vērst jūsu uzmanību? Ir šinī procesā ļoti nepatīkami tādi maldināšanas mēģinājumi notikuši. Zināmā mērā no abām pusēm, bet vairāk tagad pēdējā laikā uzkrīt tas, kas, piemēram, ar tādiem paņēmieniem kā līknes parādījās “Neatkarīgajā “Cīņā”. Jūs varbūt atceraties, bija tāda līkne, kura it kā nākot no Zinātņu akadēmijas, ko man piegādāja. Tad to Zinātņu akadēmijas līkni pēc tam uzlaboja, bija parādīts, ka pirmajā rāvienā it kā 2003. gadā būšot rezultāts, ka prasīšot 26 procentus no Latvijas kopprodukta. Tad, kad sāka rēķināt, kā tas notiks, tad izrādījās, ka tas ir nepareizi. Tad to līkni uzlaboja, it kā nonāca pie 6 procentiem. Nu, mans ieteikums būtu tāds, ka šitādas tehniskas lietas vajadzētu publicēt zinātniskos žurnālos, kur tās izvērtē, kā tas parasti ir, neatkarīgas grupas cilvēki, kas ir speciālisti, viņi ir zināmā mērā anonīmi. Un tad, pēc tam šos faktus, šos tehniskos faktus zināmā mērā arī var izvērtēt neatkarīgi no tā, vai viņi ir pareizi vai nepareizi. Bet to nevajadzētu parastā ikdienā tautai dot izvērtēšanai caur vienkāršu laikrakstu. Tas parasti nedarbojas. Ja jau mēs visu zinātni tā sāksim taisīt, šeit, Latvijā, un visur citur pasaulē, mēs nonāksim pie tādas pašas absurdas situācijas, kādā mēs esam tagad, — mums milzīgi ilgi jādiskutē, vai tas ir lietderīgi vai nelietderīgi no tehniskā un ekonomiskā viedokļa.

Es domāju, to es gribētu uzsvērt, ka tāda neatkarīga izvērtēšana , pirmkārt, būtu nepieciešama.

Otrs, par ko es centos un gribēju pārliecināts būt — vai Latvija pati to varēja izdarīt. Nu, un tur ir tāds jautājums. Viens no tiem ir VEF un “Alfa” kombinācija. Un es ņēmu vērā savu ārzemju pieredzi un tā tālāk, un liekās, ka tik tiešām latviešiem ir speciālisti, kuri nodarbojas teorētiskā laukā. Varbūt es atteikšos minēt tieši tos vārdus, bet viņi, piemēram, ir publicējuši grāmatu, tās publicēšana ir izdevusies bez viņu līdzekļu pielietošanas un tā zināmā mērā ir zinātnisks darbs, kura vērtību nevar apšaubīt, tas ir vērtīgs. Bet viņi nevarētu tomēr, viņi paši atzīst, ja viņiem atdotu to telefona projektu, Latvijā uzlabot visus sistēmu, viņi to nevarētu izvest cauri. Tad, otrkārt, VEF neiesniedza konkursa kārtībā un arī neviena cita grupa neiesniedza nekādus piedāvājumus, konkrētus plānus, kaut vai mums komisijā neparādīja vākus, kurā tas plāns būtu iekšā, un neteica — te nu mēs esam, mums ir šāds un šāds plāns, sasauciet ekspertus, izvērtējiet, un tad mēs to līgumu varbūt varam lauzt. Un tad mēs varam iet tālāk. Bet lauzt līgumu bez kaut kāda plāna — to šinīs apstākļos ir grūti pieņemt. Tiešām grūti pieņemt. Ja nu mēs gribam to lauzt, tad vajadzētu būt kaut kādam skaidram citādam alternatīvam projektam, kuru var tad likt lietā. Bet atdot, teiksim, šķīrējtiesai uz kaut kādu ilgāku laiku, es domāju, ka tas aizņemtu veselu gadu, — tas būtu briesmīgi un tad mēs nezinātu, ko mēs dabūsim tai vietā.

Tad vēl viena lieta, ko es gribētu uzsvērt. Un tas ir tas, ka šī ciparu sistēmas tehnoloģija vispār, es nerunāju par telefona sistēmu vien, telefona sistēma ir viena no tām izpausmēm, kurās ciparu sistēma tiek lietota, un ir daudz citu... jūs visi pazīstat tagadējos datorus, skaitļotājus jeb kompjūterus, kuri ir attīstījušies šīs te tehnoloģijas gaitā. Visa šī nozare taču ir kaut kas līdzīgs tam, kas ēgiptiešiem bija piramīdas. Un ja Latvija, šī mazā mūsu dzimtene, tik tiešām mēģinātu visu ko darīt pati, tad mēs būtu milzīgās sprukās, jo mēs nevaram sacensties ar visu pasauli tehnoloģijā plašā apmērā. Var būt, ka ar to telefona sistēmu kaut kas būtu iespējams, bet tagad, kad visi citi pasaulē prasa tai pieslēgties un grib, lai būtu attiecīgas sistēmas, mums tās saražot un iztaisīt būtu tā, ka mēs sāktu atkal izgudrot velosipēdu un tā tālāk. Tā ka to vajadzētu padomāt, jo šis ir viens no cilvēces lielākajiem sasniegumiem. Tas, ka tagad vairs, piemēram, kvadrātsaknes vilkšana, reizināšana un dalīšana nav jādara uz papīra ar zīmuli, bet to var izdarīt, nospiežot dažas podziņas, un tas skaitlis būs akurāts.

Un beigās drusciņ par algām. Nelaimīgā kārtā tā telefona sistēma ir iznākusi dārga, un tā ir pēc Rietumu cenu parauga vai, teiksim, Rietumu standarta. Un algas nav gājušas augšā. Tā ir tiešām ļoti liela nelaime, un to vajadzētu kaut kā izlabot. Citādāk, ja skatās Rīgas ielās, mēs redzam, cik daudz mašīnu vairs nav bijušās krievu, Padomju Savienības ražojumus. Kaut vai arī attiecībā uz telefona sistēmu varam minēt to pašu Latvijas mikrobusiņu, kuru ražoja, un it kā tagad viņš, salīdzinot ar ārzemju mašīnām, vairs nemaz... Nevar domāt konkrēti, vai tik tiešām ar to telefona sistēmu nav kaut kas līdzīgs.

Tad attiecībā uz pārējām lietām. 1991. gadā mēs daži braucām uz šejieni un gribējām te pastāstīt par Rietumu zinātni, un to mēs arī darījām. Nelaimīgā kārtā, kad mēs atbraucām, pēc kāda laika atklājās, ka iemaksas, tā piedalīšanās nauda ir it kā aizgājusi garām un daži no mūsu tautiešiem it kā ir dabūjuši kaut kādu peļņu. Ne tieši pievākuši to naudu, bet izmantojuši sakarā ar to. Turpretī Igaunijā, ja tāds kaut kas notiktu, tad būtu gandrīz milzīga valdības krīze. Mum tomēr tas ir nepatīkami, ka mūsu tautieši to izmanto, jo mēs braucām toreiz daudzi, kas strādājām Amerikā dažādos uzņēmumos, kuri saistīti ar valdību un drošību, mēs bijām spiesti riskēt ar savām darba vietām, kad mēs to darījām. Tas ir ļoti nepatīkami, ka tas ir noticis. Un tagad, ja jūs salīdzināt, kas ir noticis ar to slaveno banku, kura — mēs nevarējām izskaidrot, kāpēc tādus augstus procentus maksā, izrādās, ka tagad tas ir diezgan skaidrs, kā tas ir noticis. Vai tad arī, ja mēs būtu paši taisījuši to telefona sistēmu, zināma korupcija nebūtu sākusies? Un to nu arī vajadzētu novērst.

Es gribētu beigt ar to, ka tik tiešām būtu šis līgums jāuzlabo maksimāli. Bet tas būtu jādara ārpus šīm oficiālajām debatēm, sarunās ar to angļu firmu vai ar dāņu firmu, privātās sarunās, lai viņi redz, cik tālu var iet. Apspriesties, vai nevar tos uzlabojumus panākt ar viņu piekrišanu, nevis mēģināt diktēt, jo mēs viens otram braucam garām un rādām dūres. Un it nekas līdz ar to nenotiek. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

A.Krastiņš (LNNK). Godātais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es varbūt nebūtu šodien gājis šeit tribīnē, jo debates ir ļoti garas un plašas, izteikti dažādi politiski un nepolitiski viedokļi, bet, atklāti sakot, man šeit viens no iemesliem bija, ka tā ir iespēja tomēr savu viedokli, savas partijas viedokli, frakcijas viedokli paust masu informācijas līdzekļos. Jo tikko šeit no Saeimas tribīnes norunā kaut ko, kas nepatīk zināmiem politiskiem spēkiem, tā acumirklī “Cīņā” parādās milzīgs raksts ar portretu. Dabīgos apstākļos prasa milzīgu naudu, lai publicētu avīzē šādu rakstu. Tāpēc es domāju savu kolēģu piemēram sekot, varbūt arī man laimēsies šajā sakarībā.

Un otrs iemesls tāds mazsvarīgāks gan, protams, bija tas, ka šeit uzstājās Kreitusa kungs, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” pārstāvis, ar kārtējo “iznīcinošo” runu par LNNK un viņas dalībniekiem. Un man vienkārši palika tā ļoti skumji, kāda tomēr prakse ir dažām partijām mūsu parlamentā, mūsu Saeimā. Jo Kreitusa kungs ir pilnīgi pārliecināts, ka LNNK ir samaksāts, kā viņš pats izteicās, par mutes turēšanu. Nu, tas laikam ir no personīgās pieredzes, jo laikam arī ir samaksāts par mutes brūķēšanu un papīra smērēšanu. Iepriekš jau es šeit atbildēju, atbildēja gan arī Lamberga kungs, kurš uzreiz atkal saņēma iznīcinošu kritiku. Tāpēc es domāju... Te bija izsaucieni, kas apvainoja Kreitusa kungu, ka viņš nav īsti godīgi runājis. Es juridiskā valodā gribētu pateikt, ka Kreitusa kungs šeit no tribīnes apzināti sagrozīja faktus, pie tam pauda tādu viedokli, ka Lamberga kungam, LNNK frakcijas pārstāvim, būtu kaut kāda saistība ar prokuratūru, kas viņam ir aizliegusi kaut kur tur strādāt un tamlīdzīgi. Es neteikšu to vārdu, ko šeit izsaucienā teica Kiršteina kungs, es teikšu, ka Kreitusa kungs kārtējo reizi runāja nepatiesību. Nu, tas varbūt ir tāds parlamentārās un politiskās darbības stils — runāt nepatiesību. Patiesība ir tāda, ka Lamberga kungu šajā “Lattelekom” direktoru padomē izvirzīja kā Latvijas Republikas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja vietnieku, pie tam izvirzīja ar balsojumu šajā komisijā. Un komisijā ir pārstāvji no visām Saeimas frakcijām, lielākās daļas Saeimas frakciju, kādas toreiz bija. Tā ka šis nozīmējums bija ne jau Lamberga kunga nozīmējums vai LNNK nozīmējums, bet komisijas nozīmējums, par kuru nobalsoja.

Kas seko tālāk? Tālāk seko visas šīs insinuācijas presē par “Lattelekom” līgumu, kurām, dabīgi, ir viens vienīgs mērķis. Protams, tur ir arī citi, daudz savtīgāki un sīkāki mērķi, bet mērķis, es domāju, ir viens. Mērķis ir tāds, ka Latvijai nedrīkst būt telekomunikāciju sakari, kuri ir tieši saistīti ar Rietumiem un kuriem nav izeja caur Maskavu, nedrīkst būt telekomunikāciju sakari, kas balstās uz modernu Rietumu tehnoloģiju, un Latvijas telekomunikāciju sakari nedrīkst kļūt neatkarīgi. Un jūs paši zināt, no kā — no Austrumu kaimiņa. Un šeit es gribētu teikt vienu nelielu piemēru. Savā laikā, kad pēc 1991.gada augusta bija iespēja pārņemt sakaru tīklus, darbojās un arī tagad vēl darbojas tā saucamais trīsciparu valdības telefons, kuru daudzi šeit klātesošie lieto. Un toreiz šajā Valdemāra ielā, šajā speciālajā telefona centrālē tika runāts par to, kādā veidā tas ir saistīts, vai tas valdības tīkls nav saistīts kaut kādā veidā ar krievu armiju un tamlīdzīgi. Nu, it kā ne, viss ir kārtībā, viss ir ļoti droši. Bet tikai tad, kad pārņēma namu Alberta ielā 13, kur bija Baltijas robežapsardzības štābs un viss pārējais, izrādījās, ka visi šie valdības sakari tiešā ceļā notiek šajā Baltijas robežapsardzības štābā un tālāk iet uz visu pārējo PSRS tīklu. Viens otrs politiķis ar lielām ambīcijām mūs aicina lietot vecos Valsts drošības komitejas kabeļus, sakot, ka tie ir ļoti labi. Es arī esmu pilnīgi pārliecināts, ka tie ir ļoti labi un taisnā ceļā iet no mums, kā saka, līdz tiem cilvēkiem, kurus interesē, kādā veidā tiek organizēti telekomunikāciju sakari.

Kāds te ir sakars? Es domāju, te balsojums ir ļoti vienkāršs. Ja mēs nobalsojam par komisijas variantu, kas ir arī kompromisa variants, jo paredz zināmu analīzi un tālāko darbību gan vēl ar šo līgumu, gan visu pārējo, zināmu uzraudzību, mēs nobalsojam par neatkarīgu Latvijas telekomunikāciju tīklu, kas domāts tādai Latvijai, kura ir neatkarīga valsts ar orientāciju uz Rietumiem un ar mērķi ieiet Rietumu politiskajās, drošības un saimnieciskajās organizācijās. Ja mēs nobalsojam par kādiem citiem variantiem, par ko šeit runāja kreisie politiskie spēki vai vismaz uz to pusi orientētie, tad mēs nobalsojam par šī te procesa izbeigšanos, par pakāpenisku pāreju uz tāda tipa komunikāciju sistēmu, ko visveiksmīgāk var kontrolēt mūsu Austrumu kaimiņš un uz viņu orientētie politiskie un ekonomiskie spēki. Balsojums ir pavisam vienkāršs, bet ar lielu politisku būtību. Es domāju, to ļoti labi tagad varēs redzēt gan mūsu vēlētāji, gan ierēdņi, kas ar to ir saistīti, gan speciālisti, ko pārstāv katrs cilvēks, kas nospiedīs šo podziņu. Un tāpēc, es domāju, abstrahēsimies no visiem tiem personīgajiem apvainojumiem, kas šeit bija, no aizrādījumiem, no nepatiesām ziņām, kas šeit tika paustas par vienu vai otru politisko spēku vai personu, un, domājot tieši par mūsu Latvijas valsts statusu, nobalsosim par šo komisijas variantu. Un šeit es vēl gribētu piebilst, un tas nav nebūt retoriski un tamlīdzīgi — es vienmēr tagad, pēdējos gados, skatoties uz politiķiem, žurnālistiem un tamlīdzīgiem, mēģinu viņus iedalīt divās kategorijās. Vieni ir tie, kas par mūsu zemi, par Latviju saka — mūsu valsts, otri ir tie, kas saka — mūsu republika. Es domāju, ka, nobalsojot par šo komisijas variantu, mēs nobalsosim par mūsu valsti. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tupešu Jānis — pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

 

J.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienītais sēdes vadītāj! Godājamie deputāti un deputātes! Esmu tikpat liels speciālists šajā jomā kā gandrīz visi iepriekšējie runātāji, tādēļ arī es atļaušos runāt. Bet runāšu kā īslaicīgs politiķis, un runāšu par principu, proti, par principu, kas attiecas tieši uz “Lattelekom”. Un šis princips ir tāds — vai tas ir valstī, vai tas ir sportā, vai tas ir komandā, ja paši nevar kaut ko izdarīt vai pats nevar kaut ko izdarīt, tad aicina palīgā kādu, kas var izdarīt. Proti, jo mēs ātrāk ļausim nākt palīgā — vai tās ir aviolīnijas, vai tā ir gāze, vai tā ir “Latvijas nafta” vai daudzas citas lietas — jo ātrāk tiksim vienreiz vaļā no tās valsts, kura šeit tiek pieminēta atkal un atkal. Un tā valsts tiks vaļā no tām struktūrām, kuras mēs šeit pieminam reizi pēc reizes, paturēdama regulāciju, paturēdama kontroli, bet tiksim vaļā, ļausim viņām atdalīties. Bet mēs turpinām un turpinām slaukt to zelta govi, ko mēs saucam par valsti. Taču viņai pupi ir sen jau sausi, atvainojos! Un turpinām to darīt. Bet tās telītes ganās, tās telītes tur ganās jau, un radīsim apstākļus, kas ļautu viņām dzīvot. Un tas attiecas tieši uz “Lattelekom”, tas attiecas uz naftu, tas attiecas uz struktūrām, kas šeit jau ir minētas. Neder tādi salīdzinājumi, ka šeit viens deputāts jau otro reizi piesauca Ameriku, piesauca Rietumvāciju, piesauca citas valstis. Kāpēc tajā pašā laikā mēs nepiesaucam Sansalvadoru vai Bangladešu, vai Baltkrieviju? Mums nepatīk to pateikt, bet, salīdzinot ar divām trešdaļām iedzīvotāju pasaulē, mēs dzīvojam paradīzē. Un var mani citēt — paradīzē, salīdzinot ar divām trešdaļām iedzīvotāju, taisni tajās jomās, kuras mēs šeit minam. Un domāsim par valsti, nevis divus mēnešus uz priekšu, kā mēs šeit darām, bet domāsim par valsti sešus gadus uz priekšu! Varbūt paaudzi uz priekšu! Un, ja paši nevaram, tad ļausim citiem to darīt bet paturēsim kontroli un paturēsim regulāciju, nevis mūsu valsts, mūsu republikas, arī tās, bet mūsu Latvijas labad! Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu!

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Tā kā Saeima turpina savas aktīvās rūpes par sievieti un šodien mēs spriedīsim par to, ka sievietēm vienīgajām Latvijā ir uzticēts turpināt darbu un pensijas saņemt piecus gadus vēlāk atšķirībā no vīriešiem, tad es domāju, ka arī šinī diskusijā varbūt būtu vērts mums, sievietēm, mazliet pielikt punktu tam, kas te notiek, un savilkt galus kopā. Un tāpēc man ir dziļi patīkami dzirdēt, ka LNNK pārstāvis Krastiņa kungs aicina balsot par komisijas lēmumu,atšķirībā no savas frakcijas vadītāja Kiršteina kunga, kurš komisiju nolika pagājušajā sēdē līdz ar zemi. Tikai man ir skumji klausīties, ka Krastiņa kungs analizē politiķus, laikam pats sevi pie viņiem nepieskaitīdams. Tas ir skumji, ka Krastiņa kungam “valsts” un “republika” ir dažādi jēdzieni. Tad jāsaka vēlreiz — skumji, jo dažādi jēdzieni tie bija tikai sociālisma apstākļos. Šodien mēs sakām “Latvijas Republika” vai “Latvijas valsts” un lietojam šos jēdzienus identiski.

Nākamais moments. Ir ļoti patīkami, ka šeit, tribīnē, beidzot ir izskanējis godīgi un skaidri - kas par ko un cik ir saņēmis. Tikai viens precizējošs moments, Lamberga kungs, direktoru padomē jūs komandēja, bet jums neviens neteica, jūsu komisija nezināja, kā komisijā tika ziņots, ka direktoru padomes dalībnieka alga ir no 500 līdz 800 latu. Un jūs šo algu godīgi atmaksājāt atpakaļ. Tas bija godīgs darbs. Bet atmaksājāt atpakaļ tikai tad, kad Saeima sāka izskatīt, vai jums ir tiesības saņemt šo algu, ja jūs zināt, ka pēc Saeimas Kārtības ruļļa un pēc tiem noteikumiem algotu darbu drīkst darīt tikai zinātnieki un radošie darbinieki. Bet tas ir labi, ka jūs to atzināt, jūs to godīgi pateicāt. Un es domāju, ka mēs varētu pavilkt svītru šim strīdam. Nauda ir saskaitīta, katram tā ir ieguldīta tur, kur viņš to ir ieguldījis, un ar to viss ir beidzies.

Es gribētu teikt vēl vienu lietu. Mīļie kolēģi! Mani šausmīgi pārsteidz mūsu ģeogrāfiskie jēdzieni. Tad, kad mēs runājām par radio un televīzijas likumu, tad ar mūsu Nacionālā bloka atbalstu mēs nobalsojām, ka 80 procenti raidījumu būs Eiropā veidoti, nenoskaidrojot, kas ir Eiropa. Cik es zinu, šodien, Eiropas robeža nav no Urālu kalniem pārcelta uz Vācijas-Polijas robežu. Līdz ar to jūs toreiz pieļāvāt, ka 80 procenti var būt Maskavā veidoti raidījumi. Jums tas neradīja ne pārdomas, ne aizdomas, ka varētu būt kaut kas cits, jo Maskava arī ir Eiropā. Tagad jūs sakāt — Austrumi, Krievija, bet man Austrumos no Latvijas atrodas arī Japāna. Ko nu lai dara? Kādus jēdzienus lai mēs šeit lietojam? Un tāpēc es gribu jums teikt vienu - pārdomājiet, pirms jūs svaidāties: Austrumi - Rietumi. Ja jums šis krievu bieds ir visi Austrumi pasaulē, tad padomājiet, vai jūs neesat pārāk pārbijušies, jo es jums vēlreiz atkārtoju - arī Japāna atrodas uz austrumiem no Latvijas. Un tāpēc šodien pārdomājiet vēlreiz, varbūt patiešām ir vērts ieklausīties komisijā, kas ir strādājusi, nolikt malā ambīcijas un padomāt par to - kas, kam un cik maksā. Nevis slavināt Rietumus vai Austrumus, nevis mēģināt izdomāt jaunu ģeogrāfiju, jaunus biedus un cilvēkiem teikt: “Tagad jūs Austrumos apēdīs!”. Japāņi neēd cilvēkus.

Un tāpēc es jūs aicinu - pārdomājiet vēlreiz, cik Latvijas cilvēks ir spējīgs maksāt. Jo mēs varam gribēt mēnesi uznest uz zemes un nolikt Latvijā virs Prezidenta pils. Bet mums nav ne šīs iespējas, ne šīs naudas, lai to izdarītu. Un tāpēc es jūs lūdzu vēlreiz - izlasiet kārtīgi un padomājiet par komisijas priekšlikumu, kāds tas ir izskanējis. Un padomajiet par tiem cilvēkiem, kuriem ir jāmaksā šī nauda atbilstoši inflācijas līmenim.

Un kuriem algas un pensijas nepieaug atbilstoši inflācijas līmenim. Padomājiet reāli par tiem, kuru lielākajai masai būs šis naudas maks jāattaisa un būs jāmaksā. Un pēc tam spriediet par to, uz kuru pusi kurš kuru aicina. Nolieciet malā politiskās ambīcijas un domājiet par cilvēkiem, kuriem būs jāpiepilda “Lattelekom” kase, jo ir skaidrs viens — parādnieku skaits “Lattelekom” augs tieši tāpat kā nenomaksāto rēķinu skaits par siltumu Latvijā. Un mēs nonāksim pie tā. Vai patiešām, kā vakar mums bija diskusijā ar Bērziņa kungu radio jānoskaidro, vai patiešām jūs gribat nonākt pie tā, ka Latvijā telefons būs tikai elitārs priekšmets, lai Lamberga kungs piezvanītu uz Ameriku, bet es nevarētu piezvanīt uz Jūrmalu, jo ar Jūrmalu sakari šodien nestrādā. (No zāles deputāts A.Kiršteins: “Varēs Lamberga kungam piezvanīt!” Deputāte I.Kreituse: “Es nevēlos viņam zvanīt!”)

Sēdes vadītājs. Diemžēl, deputāt Lucān, es nevaru jums vairāk dot vārdu, jo jūs šajā lietā jau divas reizes esat runājis un Kārtības rullis trešo reizi neparedz runāt. (No zāles deputāts J.Lucāns: “Es neizmantoju visu laiku — trīs minūtes palika!”) Ja runājam par laiku, tad diemžēl sēdes vadītājs pārkāpa Kārtības rulli un otrreiz runājot jums iedeva 15 minūtes. Tiešām nepārkāpsim Kārtības rulli, jo mūsu labā un sliktā prakse liecina tikai par vienu — tad sarežģījumi rodas vēl lielāki. Aristids Lambergs, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība - otrreiz, piecas minūtes!

 

A.Lambergs (LNNK). Jā, es domāju, ka ir varbūt pienācis laiks pavilk strīpu, bet, pirms mēs pavelkam strīpu, man ir atkal jālabo — šajā gadījumā deputāti Kreitusi. Kamēr es pārstāvēju Saeimu padomē, padomes loceklim alga bija 250 latu. Man liekas, to jūs zinājāt, ne 500 vai 800 latu. Varbūt tā ir šodien, es nezinu, bet es nestrādāju padomē no pagājušā gada decembra, un tad bija 250. Un nebija arī 11 tūkstoši, kā jau to ir ļoti negodīgi publicējusi viena avīze. Tā ka nevajag tiešām... tiešām nevajag Demokrātiskās partijas “Saimnieks” pārstāvjiem apzināti paust nepareizu informāciju. Līdz ar to es ceru, ka mēs varam pavilkt strīpu šai lietai un paldies par jūsu uzmanību! (No zāles deputāts A.Kiršteins: “Kā tu sevi izcelsi, ja nemelosi...”)

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies deputāti runāt? Debates pabeigtas šajā jautājumā. Lūdzu zvanu! (No zāles deputāts A.Panteļejevs: “Referents runās!”) Referents vēlas vārdu. Lūdzu! Deputāts Bordāns, “Latvijas ceļš”.

 

J.Bordāns (LC). Godātie kolēģi! Kreituses kundze un Lamberga kungs šeit divas reizes pavilka svītru, es trešo un pēdējo reizi mēģināšu pavilkt svītru šīm debatēm. Paldies par jūsu ieinteresētību un uzstāšanos! Es tiešām arī jūs aicinātu balsot par komisijas variantu, jo visas debates un viss šis darbs un laiks, kas tika pavadīts pie “Lattelekom” tēmas apspriešanas, lika man secināt, ka mūsu komisijas darbs ir tomēr kopējiem spēkiem gājis pareizā gultnē un pieņemts ir acīmredzot vispareizākais mūsu komisijas lēmums. Tās ir manas domas, un es aicinātu jūs balsot par to. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atļaujiet jums atgādināt Kārtības ruļļa 89.pantu un teikt sekojošo. Kārtības rullis nenosaka kārtību, kādā izskatāmi lēmumu projekti. Līdz šim mūsu prakse ir bijusi tāda, ka mēs arī uz lēmumu projektiem esam attiecinājuši to praksi, kādā mēs izskatām likumprojektus. Ja iesniegti vairāki likumprojektu varianti, Saeima pēc debatēm par visiem likumprojektiem lemj, kuru no tiem pieņems pirmajā lasījumā. Tas uz mums neattiecas, jo mums ir lēmuma projekts. Balsojami visi līdz debašu beigām neatsauktie likumprojekti to iesniegšanas secībā. Ar šo pantu es gribēju atgādināt, ka mums līdz šim arī tāda prakse ir bijusi, ka mēs esam balsojuši iesniegšanas secībā. Iesniegšanas secība šeit ir atzīmēta arī darba kārtībā. Pirmais ir balsojams Parlamentārās izmeklēšanas komisijas SIA “Lattelekom” izveidošanas un darbības izvērtēšanai iesniegtais lēmuma projekts. Otrais - deputātu Rozentāla, Kokina, Lucāna, Jurkovska, Staša, Berķa, Resnā, Prēdeles, Putniņa un Grīga iesniegtais projekts. Trešais - deputātu Elferta, Graudiņa, Zvaigznes, Lībanes, Glāzīša, Bunkša, Andersona, Ābiķa, Endziņa un Birznieces iesniegtais projekts. Un ceturtais - vēlreiz deputātu Rozentāla, Kokina, Lucāna, Jurkovska, Staša, Berķa, Resnā, Rugātes, Prēdeles un Kalniņa iesniegtais projekts. Tāda ir secība.

Par balsošanas motīviem nevar diemžēl runāt, pēc tam var. Jūs jau pagājušā sēdē iesniedzāt paziņojumu par balsošanas motīviem. Pēc tam, kad ir nobalsots, var. Tādu lietu paredz Kārtības rullis. Pirmais - tad... Vai pret procedūru nav iebilžu deputātiem? Nav.

Lūdzu, tad balsosim par pirmo lēmuma projektu sakarā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisijas SIA “Lattelekom” izveidošanas un darbības izvērtēšanai ziņojumu. Iesniedz Parlamentārā izmeklēšanas komisija SIA “Lattelekom”... vienu mirklīti... izveidošanas un darbības izvērtēšanai. Es ļoti atvainojos, deputāti Kide, Bresis, Urbanovičs, Kaža un Folkmane šim dokumentam nr.532 ir iesnieguši papildinājumu - papildināt ar trešo punktu šādā redakcijā: izskatīt Parlamentārās izmeklēšanas komisijas SIA “Lattelekom”... lēmumā, dokuments nr.532 Ministru kabineta izteiktos priekšlikumus un divu mēnešu laikā sniegt Saeimā ziņojumu par šī lēmuma izpildi. Līdz ar to, godātie deputāti, atkal attiecinot likumprojektu izskatīšanas lietas, papildinājumi būtu jabalso pirms, mūsu prakse līdz šim ir tāda bijusi. Ko darīt, es nezinu, bet secība ir tāda, ka mēs tagad balsosim par šo papildinājumu un pēc tam par dokumentu nr.532 — par komisijas iesniegto lēmuma projektu. Vai pret procedūru nav iebilžu? Nav. Lūdzu tad balsosim deputātu Kides, Breša, Urbanoviča, Kažas un Folkmanes priekšlikumu papildināt ar 3.punktu šādā redakcijā: izskatīt Parlamentārās izmeklēšanas komisijas SIA “Lattelekom”... lēmumā Ministru kabineta izteiktos priekšlikumus un divu mēneša laikā Saeimā sniegt ziņojumu par šī lēmuma izpildi. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 38, atturas - 18. Papildinājums nav pieņemts. Tagad, lūdzu, balsosim par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas SIA “Lattelekom” izveidošanas un darbības izvērtēšanai iesniegto lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 7, atturas - 2. Šis lēmuma projekts ir akceptēts un līdz ar to kļūst par Saeimas lēmumu. Līdz ar to pārejie lēmumi nav izskatāmi, tas ir, nav balsojami.

 

Tagad par Saeimas darba kārtību 3.augusta sēdei . Te ir sasniegti daudzi un dažādi iesniegumi. Daži dublējas - frakcijas iesniegums ar komisijas iesniegumu, vai tas ir varbūt nepareizs vārds, bet katrā ziņā kā vieni, tā otri ir iesnieguši par vienu un to pašu jautājumu. Bet pirmais iesniegšanas secībā būtu šīs: Sociālo un darba lietu komisija lūdz Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīt likumprojektus “Par valsts pensijām” - 45.jautājums, “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” - 46.jautājums, un “Par sociālo drošību” pēc darba kārtības 13.punkta. Iebilžu nav. Līdz ar to šis priekšlikums pieņemts. Deputāts Andris Rozentāls - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

 

A.Rozentāls (LZS). Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man, konsultējoties ar vairākiem deputātiem, ir priekšlikums strādāt atlikušo laiku bez izmaiņām, izskatīt dienas kārtību tādu, kāda viņa ir izveidojusies, lai mēs šādā nepārtrauktā pārkārtošanas ciklā nenonāktu pie lielākā paradoksa, ka 6.Saeimā būs jāizskata 5.Saeimas ziemas sesijas materiāli. Es esmu pret šādām izmaiņām, lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Par darba kārtību, par katru jautājumu var debatēt, tur nav noteikts. Vai ir noteikts? Jā, situācija ir labāka, viens — “par”, viens — “pret”. Bet deputāts Rozentāls bija “pret”, tātad viens var runāt “par”. Lūdzu, Pēteris Elferts, “Latvijas ceļš”, un piecas minūtes, lūdzu!

 

P.Elferts (LC). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Pagājušo nedēļu Sociālo un darba lietu komisija iesniedza līdzīga rakstura priekšlikumu — izskatīt jauno valsts pensiju likumu un nelaimes gadījumu apdrošināšanas likumu tieši pēc likumprojekta “Par sociālo palīdzību”. Šie likumprojekti, manuprāt, ir ļoti svarīgi, un mums vajadzētu tiem uzlikt zināmā mērā tādu prioritātes zīmogu, jo tādā veidā mēs varētu izskatīt šos sociālos likumprojektus šajā sasaukumā. Un, manuprāt, tas ir visu mūsu interesēs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Vai vēlreiz ir jānolasa, lūdzu! Nav jālasa. Lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 9, atturas - 22. Ir pieņemts priekšlikums, tātad pēc darba kārtības 13.punkta, lūdzu, rakstiet iekšā, lai mēs pēc tam...

Nākamais iesniegšanas secībā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtais priekšlikums. “Lūdzu pārcelt Saeimas 3.augusta sēdes darba kārtības 53.jautājumu — likumprojektu “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām” uz V sadaļu un izskatīt to kā sadaļas pirmo darba kārtības jautājumu. Esmu pārliecināts, ka šā likumprojekta izskatīšana prasīs ne vairāk kā 15 minūtes.” Tā lūdz komisijas priekšsēdētājs. Deputāts Andris Rozentāls iebilda pret visām izmaiņām, tāpēc ir balsojums par visām izmaiņām. Tātad “pret” bija, var runāt viens “par”. Lūdzu, Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.

 

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Mēs šodien likumprojektu “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām” otrajā lasījumā kā steidzamu vienkārši nevaram nepieņemt, jo šādu lēmumu mēs esam pieņēmuši, ka šodien šis likumprojekts otrajā, beidzamajā lasījumā ir jāpieņem. Un, ja šo priekšlikumu nepieņems, ņemot vērā šo lielo sociālo bloku, mums būs jāstrādā ļoti ilgi, lai šo likumprojektu pieņemtu. Šā likumprojekta izsksatīšana prasīs dažas minūtes laika. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Būtība ir tāda, ka šis jautājums ir balsojams, un te ir uzrakstīts — kā sadaļas pirmo darba kārtības jautājumu. Katrs nākamais balsojums var būt kā šīs sadaļas pirmais darba kārtības jautājums, tāpēc šeit nekādu pretrunu nav ar to, kas ir iebalsots. Vai vēlreiz jānolasa? Tātad likumprojektu “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām” pārcelt uz V sadaļu un izskatīt kā sadaļas pirmo darba kārtības jautājumu. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam!

Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 2, atturas - 18. Pieņemts. Lūdzu, izdariet izmaiņas!

Tālāk Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina grozīt Saeimas darba kārtību un izskatīt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā” trešajā lasījumā pēc darba kārtības IV sadaļas. Tas nāk tad pirms piektās sadaļas.

Lūdzu, Dzintars Ābiķis, “Latvijas ceļa” deputāts, komisijas vārdā!

 

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Rozentāla kungs! Es jums gribu atgādināt, ka mums tomēr Latvijā ir nozares, kas savā darbībā ir saistītas ar zināmu cikliskumu, un jokā, ka izglītības darbiniekiem gads sākas nevis 1.janvārī kā visiem, bet 1.septembrī, ir liela daļa patiesības. Tāpēc es ļoti lūdzu atbalstīt priekšlikumu izskatīt šo jautājumu pēc iespējas ātrāk. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Formāli vairāk runāt nevar, deputāte Seile! Tad mani nepareizi šeit informēja Juridiskais birojs. Viens - “par”, viens - “pret”.

(No zāles deputāts G.Bērziņš: “66.panta kārtībā — kā lieta tālāk virzāma!”)

Uzskatīsim, ka Rozentāla kungs nav runājis, un tagad... Līdz ar to viens ir runājis “par”, viens var runāt “pret”. Bet debates gan nav paredzētas, kā jūs, Gundar Bērziņ, piedāvājat!

Anna Seile, lūdzu! Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.

 

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Izglītībai ir vajadzīga liela prioritāte, bet vēl vairāk tai ir vajadzīgs jauns Izglītības likums, kurš ir jau sagatavots, un tādēļ, kā mēs jau par to runājām iepriekšējās Saeimas sēdēs, nevajag “lāpīt vecos podus, bet taisīt jaunus!” It sevišķi tāpēc, ka jauna Saeima tuvojas.

Bet, es gribu atgādināt, ka dienas kārtības sākumā jau ar trešo plenārsēdi ir pilnīgi nepieciešami likumu grozījumi, kuri vienmēr tiek iebalsoti kā pirmie, bet kaut kādas bezdelīgas vienmēr aizskrien šiem likumiem garām. Tie ir grozījumi zemes likumos. Zemes reforma ir iestrēgusi, naudiņu nedod un nu vēl neizdara pilnīgi nepieciešamus grozījumus. Ja jau zemes reforma sākās kā viens no pirmajiem privatizācijas aktiem jau 1990.gadā, skaidrs, ka situācija mainās un ir atrastas arī kļūdas, un tās operatīvi ir jālabo. Es lūdzu noraidīt šo ierosinājumu izskatīt Izglītības likuma “vecos lāpījumus” pirms zemes reformas likumiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Gundars Bērziņš, Zemnieku savienība, lūdzu!

 

G.Bērziņš (LZS). Es lūdzu vārdu 66.panta kārtībā par to, kā lieta tālāk virzāma.

Sēdes vadītājs. Bet mums nekādu problēmu nav, kā viņu virzīt tālāk. Ir jābalso. Ir jābalso! (Smiekli zālē.)

Lūdzu, godātie deputāti! Balsosim par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu Izglītības likumu trešajā lasījumā izskatīt pēc darba kārtības IV sadaļas “Patstāvīgie priekšlikumi” 12.punkta. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 10, atturas - 27. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu, izdariet izmaiņas darba kārtībā!

Tālāk — frakcijas “Latvijas ceļš” deputātu iesniegums. Priekšvēlēšanu aģitācija jau ir izskatīta. Palikuši “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnešu skaitu”, “Grozījumi likumā “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju”, “Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā”. Tas ir izskatīts.

“Izskatīt V sadaļā pirms 13.darba kārtības punkta likumprojektu par sociālo palīdzību”. Kas tad mums te sanāk tagad? Varbūt kāds vēlas runāt?

Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība!

 

G.Bērziņš (LZS). Man gan te iepriekš liedza 66.panta kārtībā, kaut gan šis arī ir jautājums. Un es domāju, ka ir tiesības runāt arī par iepriekšējo. Bet es tikai gribu norādīt, ka daži likumprojekti stāv jau trīs četrus mēnešus dienas kārtībā. Un viens no būtiskākajiem, piemēram, ir 19. dienas kārtības punkts, kas stāv no 5. maija, — likums par korupcijas novēršanu. Kāpēc, ierosinot šo likumu, mēs tomēr tā baidāmies un nepārtraukti ceļam priekšā citus likumus? Tātad viņš ir iesniegts 5.maijā. Šis likumprojekts stāv, un mēs netiekam pie tā izskatīšanas.

Otrajā lappusē arī ir likumprojekti, kas stāv... Piemēram, par labības tirgu, labības valsts rezervi. Bet labības kulšana jau ir sākusies, un ir tikai otrais lasījums. Šo lietu mēs esam nogremdējuši, tātad uz šo sezonu tas vairs nestāsies spēkā.

Nākamais likums ir par cukuru, kas arī stāv vairāk nekā trīs mēnešus. Manuprāt, šeit ir vienkārši nopietni jādomā par to, kā organizēt plenārsēžu darbu. Tautsaimniecības komisija un arī Zemnieku savienības frakcija ir izteikusi priekšlikumu - strādāt divas pilnas dienas, jo komisijās strādāt, ja šeit ir tāds likumprojektu sastrēgums plenārsēdēs, ir diezgan bezjēdzīgi. Katru reizi, piekopjot šādu bezjēdzīgu praksi, pārkārtojot dienas kārtību, pārceļot šos jautājumus, mēs radām haosu, un tas. manuprāt, likumdošanā nav vajadzīgs. Tāpēc es aicinu neatbalstīt to, jo redzējāt, cik garš un nepārdomāts bija saraksts. Varbūt sīkāki jautājumi tiek pārcelti uz priekšu un tiek dzīti speciāli likumi, kas saistīti ar kādas atsevišķas partijas interesēm. Manuprāt, Saeima ir nākusi kopā, lai strādātu likumdošanas procesā. Un, ja šeit šie likumprojekti nevar tikt izskatīti četrus mēnešus un iekļauti dienas kārtībā, tas liecina, ka kaut kas nav kārtībā ar šo jautājumu izskatīšanu. Es domāju, ka vajadzētu runāt par to un domāt, kādā veidā šo lietu kārtot, lai šie likumprojekti negulētu mūsu mapēs četrus piecus mēnešus un faktiski tiktu bremzēta to izskatīšana, nevis nepātraukti 10 vai 15 jautājumus pārcelt priekšā pirmajiem likumprojektiem, kas tiek izskatīti. Pie tam bieži vien tie ir ļoti apjomīgi - par pensijām, par sociālo drošību tātad, un ir tiesības speciālu plenārsēdi, ārkārtas plenārsēdi kaut kādai speciālai tēmai sasaukt. Bet šoreiz es tiešām aicinu neatbalstīt, jo daži šie būtiskie likumprojekti, ko es nosaucu, - korupcija, labības tirgus, cukurs, stāv četrus mēnešus un gaida savas izskatīšanas kārtu. Pagodināsim arī šos likumus ar savu uzmanību un izskatīšanu!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godātie kolēģi deputāti! Es pilnībā pievienojos Gundaram Bērziņam, jo tas, ko viņš teica par mūsu darba kārtības grozīšanu, tādu haotismu, tas pilnībā atbilst patiesībai. Bet es gribu tomēr, lai šoreiz Saeima atbalstītu “Latvijas ceļa” frakcijas priekšlikumu, jo tie trīs likumprojekti, kurus mēs ierosinām pacelt nedaudz uz augšu, ir tādi nelieli grozījumi, kuru izskatīšana prasīs ļoti maz laika. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Es gribu jūs informēt, ka šodien pēdējā pārtraukumā būs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde un mēs izskatīsim jautājumu par to, vai neierosināt nākošo trešdien vēl vienu ārkārtas sēdi korupcijas novēršanas likuma izskatīšanai. Jo patiešām Gundaram Bērziņam ir taisnība. Šis likumprojekts ir ļoti ilgi darba kārtībā pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par frakcijas “Latvijas ceļš” ierosinātajām izmaiņām darba kārtībā. Vai vēlreiz ir jānolasa, godātie deputāti, jums? Nevajag. Lūdzu, balsosim! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 16, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

Vai par darba kārtību vēl ir iesniegti kādi priekšlikumi? Jā, ir. Jā, jā, ir! Deputāti Māris Grīnblats, Juris Sinka, Aleksandrs Pētersons, Oskars Grīgs un Ilmārs Dāliņš lūdz likumprojektu “Likums par bankas “Baltija” sanāciju un bankrotu” izskatīt pirms darba kārtības V sadaļas izskatīšanas.Vai kāds vēlas runāt? Māris Grīnblats, “Tēvzemei un brīvībai”. Lūdzu!

 

M.Grīnblats (TB). Godātie deputāti! Kā zināms, šis projekts tika sagatavots un iesniegts Saeimā jūnija beigās, bet ārkārtas sesija to skatīja krietni vēlāk, tajā brīdī, kad arī valdība bija pieņēmusi trīs likumprojektus, kuri attiecas uz komercbankām, kā Ministru kabineta noteikumus. Un tagad šie noteikumi ir akceptēti arī Saeimā pirmajā lasījumā. Tā kā mūsu projekts daļēji attiecas uz to, lai atsevišķas normas būtu stingrākas, un tajā pašā laikā šim projektam ir jābūt saskaņotam ar tiem noteikumiem, ko Saeima ir akceptējusi pirmajā lasījumā, tad būtu loģiski, ja šis projekts, ko Budžeta un finansu komisija pirmajā lasījumā ir atzinusi par pieņemamu, tiktu akceptēts un vienlaicīgi uz otro lasījumu tiktu gatavoti gan vieni, gan otri. Lai nebūtu tā, ka šis projekts par banku “Baltija” laika ziņā pārāk stipri nobīdās no tā, ka otrajā lasījumā tiek sagatavoti arī noteikumi par komercbankām, par uzraudzību un sanāciju, par noguldījumu apdrošināšanu. Būtībā tas temats ir viens un tas pats. Tāpēc es ieteiktu pārcelt uz sākumu. Loģiski, ka uz otro lasījumu ir vajadzīgi daudzi grozījumi, to mēs pilnībā atzīstam, bet tas tiešam būtu otrā lasījuma jautājums. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo frakcijas priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 14, atturas - 35. Priekšlikums nav pieņemts. Vai visi iesniegumi ir izskatīti? Bet vēl jau nav bijuši Prezidija ziņojumi par jūsu priekšlikumiem.

Lūdzu, deputāts Zaščerinskis, Tautsaimnieku politiskā apvienība!

 

J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.pantu likumprojekti, ko iesniegusi komisija, var tikt izskatīti, nenosūtot atpakaļ komisijai. Šajā sakarībā Tautsaimniecības komisija lūdz likumprojektu “Grozījumi Augstākās padomes Prezidija lēmumā “Par īpaši aizsargājamo dabas objektu teritorijām Latvijas Republikas lauku apvidos”” ieslēgt dienas kārtībā pēc 49.panta. Kontekstā ar iepriekš minēto likumprojektu šis likumprojekts aizņems burtiski vienu līdz divas minūtes. Atsevišķi tas aizņems daudz ievērojamāku laiku.

Sēdes vadītājs. Es vēlreiz atkārtoju — šis likumprojekts nav vēl nodots komisijai. Kolēģi, tādās reizēs vajag uzklausīt Saeimas Prezidija ziņojumus, un, kad Saeima pieņem lēmumu nodot komisijām, pēc tam izskata šāda veida priekšlikumus, jo mums nav pamata izskatīt, jums vēl nav nodots viņš atpakaļ. Varbūt ka viņu nodos, nu, teorētiski, kādai citai komisijai... Tāpēc mēs nevaram tagad izskatīt.

Vai vēl kādi iesniegumi nav izskatīti? Ir visi izskatīti. Līdz ar to sākam izskatīt darba kārtībā iekļautos jautājumus.

 

Pirmais. Prezidija ziņojumi. “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” . Iesniedz deputāti Kreituss, Čepānis, Brūvers, Kaža un Kreituse. Vai ir iebildes un papildinājumi? Lūdzu, Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

 

A.Kiršteins (LNNK). Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Šī gada 12. maijā LNNK frakcija iesniedza grozījumus likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”. Un ir dīvaini, ka līdz šim laikam komisija nebija uzskatījusi par vajadzīgu iekļaut viņus dienas kārtībā... ierosināt iekļaut viņus dienas kārtībā. Atcerieties - 12. maijā! Mūsu ierosinājums bija drusciņ plašāks nekā šeit iesniegtais, jo mums bija ne tikai pateikts, ka papildināt 6. panta 14. punktu ar vārdiem, ka “maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem, izņemot maksu par telefonu”, bet vēl bija ierosinājums likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” 6. pantā ieviest jaunu 26. punktu šādā redakcijā: “neņemt šos nodoklus arī no parku, apstādījumu un labiekārtošanas objektu uzturēšanas”. Līdz ar to es domāju, ka mūsu, LNNK, iesniegtais projekts 12. maijā ir daudz plašāks un pilnīgāks un vajadzētu viņu izskatīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Es varu tikai paskaidrot, ka deputātiem iesniedzējiem ir tiesības pieprasīt oficiāli Prezidijam ieslēgt darba kārtībā, ja komisija to nedara. Tāda oficiāla iesnieguma nav bijis un tāpēc viņa arī nav darba kārtībā. Es šeit runāju par Prezidija ierosināto... Bet tagad balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu nosaukto deputātu iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Pēc tam, kad ir debates, labāk nobalsot, lai nebūtu nekādu pārpratumu. Lūdzu rezultātu! 49 - par, 2 - pret, 18 - atturas. Ir pieņemts.

Godātie deputāti, būtu pareizi, ja komisija saņemtu tūlīt, kaut gan iesniegšanas secība ir citāda, bet acīmredzot komisijai būtu vērtīgi saņemt tūlīt arī dokumentus par šiem grozījumiem likumā par pievienotās vērtības nodokli, ko ir iesniedzis Valsts prezidents likumdošanas iniciatīvas kārtībā un Saeimas Prezidijs ierosina izskatīt. Jums izsniegts Saeimas Prezidija atzinums, kurā tas ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā par pievienotās vērtības nodokli” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā. Vai ir kādas iebildes deputātiem? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu Budžeta un finansu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija. Līdz ar to komisijai jau ir šie trīs projekti, un tālākais ir komisijas ziņā. Un, ja ir kādas iebildes par neizskatīšanu, tad tās oficiāli iesniegt Prezidijā un, protams, Prezidijs iekļaus darba kārtībā šo jautājumu. Es šeit domāju iesniedzējus...

 

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Augstākās padomes Prezidija lēmumā “Par īpaši aizsargājamo dabas objektu teritorijām Latvijas Republikas lauku apvidos””. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija iesniedz. Nav iebilžu deputātiem. Līdz ar to nododam Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosakām, ka tā ir atbildīgā komisija.

Un tagad vārdu lūdz komisijas priekšsēdētājs deputāts Zaščerinskis, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

 

J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi! Lai neatkārtotos, es varbūt gribētu lūgt ieslēgt šīsdienas darba kārtībā pēc iesniegumā norādītā punkta.

Sēdes vadītājs. Atkārtojiet, lūdzu, kurš tas būtu!

 

J.Zaščerinskis. 49.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Šis priekšlikums pieņemts.

 

Nākamais ir likumprojekts “Izmaiņas likumā “Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju”” . Deputāti Stašs, Folkmane, Lucāns, Kide, Jurkovskis. Nav iebilžu? Līdz ar to Saeima nolemj nodot likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību”” . Nav iebilžu? Līdz ar to Saeima nolemj to nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finansu komisijai un nosaka, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

 

Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodokli” . Deputāti Bunkšs, Poča, Sāmīte, Panteļējevs, Gundars Bērziņš.

Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Mums sākas dīvaina prakse. Pagājušajā plenārsēdē mēs šo īpašuma nodokli noraidījām ar balsu vairākumu. Un tieši tādā pašā izskatā šis projekts atkal atgriežas, lai viņu iekļautu dienas kārtībā šodien. Un tāpēc es uzskatu, ka laikam ir mazliet jāpamato stingrāk, kāpēc iepriekšējā plenārsēdē Nacionālā neatkarības kustība un visi pārējie, kas atbalstīja viņas priekšlikumu, noraidīja šo īpašuma nodokli. Protams, ir jāgatavo valsts budžets un ir jāzina, kādi nodokļi būs nākošajā gadā, lai sagatavotu ieņēmumu daļu valsts budžetam. Šajā gadījumā slēptais mērķis manā izpratnē ir tāds, lai pašvaldībām palielinātu ienākumus no šiem nodokļiem, kas saistīti ar īpašumu. Tajā pašā laikā visiem zināmā mērā normālais likums par zemi, par zemes nodokli un īpašuma nodokli, kurš jau ir iestrādāts, tiek atcelti. Es jums pateikšu vienu piemēru, kas notiks, ja mēs nobalsosim par šādu īpašuma nodokli, kāds ir paredzēts. Valsts par saviem īpašumiem nemaksās, Valsts īpašuma fonds varēs iznomāt savus īpašumus daudziem citiem, un, ja šis darījums nebūs oficiāli noformēts, viņi atļaus šo valsts zemi, valsts namus izmantot kādai juridiskai firmai vai privātpersonai un nodoklis par to nebūs jāmaksā, jo valstij, Valsts īpašuma fondam un pašām pašvaldībām ir iestrādātas visas atlaides.

Tajā pašā laikā privātpersonām, arī juridiskajām personām par savu zemes īpašumu, par savu namīpašumu būs jāmaksā šie nodokļi pilnā apmērā. Jā, ir iestrādātas dažas atlaides. Es jums pateikšu vēl tikai vienu piemēru, jo gribas runāt īsāk, lai šajās plenārsēdēs mēs tiktu arī pie konkrēto likumu apspriešanas. Un tāpēc es jums pasaku, ka gadījumā ja zemes nodoklis ir tikai 200 lati, tādā gadījumā šis jaunais īpašuma nodoklis ir normāls — 2 lati gadā. To visi var samaksāt. Bet tiklīdz uz šī viena zemes hektāra ir virsū mežs, kuru varbūt nenocirtīs ne šajā, ne nākošajā gadā, tad jau ir jāmaksā apmēram 20 lati gadā par katru hektāru. Un tagad parēķināsim. Šo mežu var nocirst tikai vienreiz. Un tad, kad viņu nocērt, ir jāmaksā visi citi nodokļi, tajā skaitā apgrozījuma un peļņas nodokļi, bet samaksāt... (Starpsauciens no zāles: “Celmu nauda...”) celmu nauda nav jāmaksā... zemniekam, kuram varbūt ir 30 hektāru meža, kurš to ir tikko atguvis, samaksāt 20 latus par katru hektāru, nav iespējams. Un ir ļoti daudzas šādas nesakārtotas normas. Es atkārtoti lūdzu jūs šo neizsvērto, nesagatavoto likumu neiekļaut darba kārtībā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs! Jūs kā deputāts vai kā ministrs?

 

J.Bunkšs. Kā deputāts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

 

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti! Šajā varbūt cieņas uzskaitījumā es vēlētos pateikt, ka ļoti es cienu arī klasiķus, un es šoreiz vienu no mūsu Saeimas klasiķiem ļoti vēlētos citēt. Respektīvi, nevajag lāpīt vecos likumus, bet vajag taisīt jaunu likumus. 3. augustā, pulksten 11.46, deputāte Seile. Un tieši šis ir tas gadījums, kad es aicinātu šo... es nedaudz pārfrazēju, es domāju, ka tieši arī šeit bija domāts par likumiem, tātad šis ir tas gadījums, kad mums tiešām nevajadzētu lāpīt vecos likumus un citus vecos, teiksim, rīkus, bet, ja ir iespēja izveidot jaunu, tad šo iespēju arī izmantot.

Pirmkārt, es rūpīgi iepazinos ar to paketi... ar to stenogrammu un tiem argumentiem, kādi izskanēja arī pagājušajā sēdē, kur mēs izskatījām nekustamā īpašuma nodokli. Un šeit viens no tādiem argumentiem bija tas, ka šis likumprojekts izjauc valsts nodokļu paketi. Es gribētu teikt un uzsvērt vēl vienreiz, ka šis likums par nekustamā īpašuma nodokli ir īpaša pakete, kura attiecas uz tiem nodokļu veidiem, kuri ir pašvaldību nodokļi, kurus mēs ar likumu esam nodevuši pašvaldību kasē un pašvaldību ieņēmumiem. Līdz ar to šeit mums nevajadzētu skatīt tieši tādā saistībā, ka, teiksim, pieņemot šo likumprojektu, varētu izjaukt valsts nodokļu paketi. Nebūt tā nav. Pie tam es gribētu oponēt arī šodienas, teiksim, izteikumam, kas šeit izskanēja, it kā šis likumprojekts jau būtu pieņemts. Šobrīd ir tikai priekšlikums šo likumprojektu nodot izskatīšanai komisijām.

Kāpēc neder vecie likumi, kuri šobrīd darbojas? Nu, pirmkārt, es te varētu atrast arī vienu tādu spilgtu raksturojošu citātu no pašreiz spēkā esošā īpašuma nodokļa 4. panta 1. punkta, kurā ir teikts: ar īpašuma nodokli netiek aplikti fiziskām personām piederoše īpašumi, ja tos neizmanto uzņēmējdarbībā. Un tas ir līdz ar citām normām, kurās noteikts, ka īpašuma nodoklis tiek noteikts uz ražošanas pamatlīdzekļiem. Tās ir tās galvenās, manuprāt, konceptuālās iebildes, kuru dēļ mums no šāda veida likumiem būtu nepieciešams atkāpties un ar šāda veida nodokļiem būtu jāapliek nevis ražošana, bet patēriņš.

Tālāk. Vēl kas attiecas tātad uz šo momentu, ka ar jaunā likuma pieņemšanu mēs veicinātu uzņēmējdarbību, gribu arī teikt, ka, protams, var strīdēties par to, kādi un kādiem un objektiem būtu piemērojami atvieglojumi. Tie atvieglojumi, kuri pašreiz ir iestrādāti piedāvātajā likumprojektā, protams, ir zināms kompromiss, un, tālāk izskatot šo likumprojektu, gatavojot nākošajiem lasījumiem, šeit ir iespējams ar Saeimas lēmumu izvētīt, kuri no šiem atvieglojumiem ir pamatoti, kuri nav pamatoti. Tāda mūsu prakse ir, un, teiksim, varbūt man arī pret atsevišķiem punktiem ir savi iebildumi, kaut gan, teiksim, likumprojektu kopumā atbalstu. Bet teiksim, jaunsagatavotā likumprojekta 1. panta 4. punkts par to, ka ar īpašuma nodokli, nekustamā īpašuma nodokli nav apliekama neizmantojamā zeme, manuprāt, arī ir zināmā mērā ļoti diskutabls. Un noteikti šajā sakarībā, ja viņš nonāks līdz otrajam lasījumam, es iesniegšu arī savus priekšlikumus, kas šeit būtu labojams.

Tālāk es gribētu uzsvērt vēl vienreiz to, ka šie ir pašvaldību likumi un ka ne par velti tāpēc Pašvaldību savienība, pašvaldības, pašvaldību finansu un ekonomikas komiteja ļoti gaida un ir atbalstījusi šo likumprojektu. Protams, arī ar saviem priekšlikumiem un iebildēm.

Šeit es gribētu atgriezties pie tā, ka šis likums ir paketē ar pārējiem pašvaldību nodokļiem. Tātad konkrēti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Zinot, piemēram, ka pilsētu zemēs pēc kadastrālās vērtības ir ļoti lielas atšķirības starp tām zemēm, kuras atrodas pilsētas centrā un kuras atrodas nomalē, pašvaldībām ir visas tiesības veicināt to uzņēmējdarbību, kura ir pašvaldībām nepieciešama un dot atbrīvojumus. Pie tam tādā gadījumā, ja uzņēmējs, kurš ienāk uz šīm dārgajām zemēm, ja tā drīkstētu izteikties, nodrošina jaunu darba vietu izveidošanu, līdz ar to radot iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieaugumu, tādā gadījumā šīs atlaides pilnībā kompensētu un noteikti pārsniegtu tos pašvaldību ieņēmumus, kuri viņām šobrīd ir tik ļoti nepieciešami.

Nav arī īsti precīzi pagājušajā sesijā izskanējušie apgalvojumi, ka nav nekādu aprēķinu. Šobrīd gan Finansu ministrija, gan Valsts zemes dienests ir veicis aprēķinus, ir prognozes. Piemēram, varam nosaukt pavisam konkrētu skaitli, ka attiecībā uz to nekustamā īpašuma daļu, uz kuru attiecas zemes nodoklis, šis vērtējums gadam - 1996. gadam - ir 20,8 miljoni. Šo skaitli mēs varam salīdzināt ar to kontingentu, kuru mēs lietojam šajā gadā attiecībā uz zemes nodokli, kas ir 12 miljoni latu. Ja mēs paņemam kopā ar īpašuma nodokli šo zemes nodokli, tad šī gada prognozes — 27 miljoni latu — vismaz kā šobrīd šo nodokļu izspēte rāda, acīmredzot tie 27 miljoni latu ir noteikti šajā gadā par augstu un droši vien šajā gadā varētu arī šie nodokļi nepildīties. Un tāpēc arī pamatota, manuprāt, ir likumprojektā iekļautā norma, ka šis nodoklis līdz 2000. gadam tiek noteikts pamatā tikai zemei, ne pārējam nekustamajam īpašumam. Šajā gadījumā nenotiks dramatiskas izmaiņas, kopējā kontingentā šie skaitļi ir salīdzināmi un apmēram šis 21 miljons, līdz 23 — 24 miljoniem arī ir stabili.

Ņoti būtisks arguments ir arī tas, ka tuvojas tomēr 1996. gads un Saeima, nākamā Saeima uzsāks darbu pašās gada beigās, bet par to, kā pašvaldības dzīvos nākošajā gadā, jāsāk domāt šodien. Ieviešot kā pamatu nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanai kadastra vērtību, būs daudz precīzāk iespējams jau plānot nākošo gadu un neatkarīgi no Saeimas lēmumiem, neatkarīgi no valsts budžeta, pašvaldībām būs iespēja prognozēt un plānot tieši to savu ieņēmumu daļu, kas ir atkarīga tikai no viņām pašām. Tas arī ir viens tāds ļoti būtisks arguments tam, ka šis nodoklis ir nepieciešams.

Vecā kārtība, kad zemes nodoklis tika noteikts pēc pagasta vidējā novertējuma ballēs, arī šobrīd rada, manuprāt, nepamatotu nodokļa iekasēšanu un problēmas nodokļa maksājumos, jo atsevišķos pagastos šis zemes vērtējums ballēs, ja salīdzinām šīs nabadzīgākās zemes ar bagātākajām, viens otru pārsniedz 18 reizes un respektīvi, protams, tie zemes īpašnieki, kuri šobrīd atrodas uz šīm nabadzīgākajām zemēm, maksā nepamatoti lielu zemes nodokli šobrīd. Jaunajā likumā ir precīzi noteikts, ka nevis pēc vidējiem rādītājiem pagastā, bet pēc konkrētās zemes kadastrālās vērtības.

Vēl būtisks jautājums, ar kuru mēs esam saskārušies un kurš ir saistīts ar pašvaldību finansēm, ir tas, ka, nosakot zemes kadastrālo vērtību, tiek izvērtēta arī šīs zemes atrašanās vieta. Tas ir tas jautājums, par kuru mēs ar Kristīgo demokrātu savienības frakciju esam diskutējuši, un mums ir tik ļoti nepieciešams šo vērtējumu iekļaut tieši šajā finansu izlīdzināšanas sistēmā. Ieviešot zemes kadastrālo vērtību, principā šis priekšlikums tiek pieņemts un zemes novietojums, attālums no Rīgas , no centriem, arī ir ņemts vērā.

Gatavojot likumu tālāk nākošajiem lasījumiem pēc šīs diskusijas pirmajā lasījumā, protams, pārejas noteikumos var noteikt arī citas normas. Un, teiksim, kas attiecas uz īpašuma nodokli, arī no īpašuma nodokļa, ja tas nepieciešams, varbūt nav jāatsakās uzreiz, teiksim, šo likumu pieņemot, bet tam var paredzēt arī zināmu laika periodu, ja rodas šaubas, ka pašvaldību ieņēmumi varētu samazināties.

Zemes kadastrs šobrīd ir pabeigts visās Latvijas lielajās pilsētās, izņemot tikai divas pilsētas - Rīgu un Pilteni, un tāpēc pārejas noteikumos ir iestrādāts, kā rīkoties šajā gadījumā. Kas attiecas uz lauku zemēm, tad arī principā, kamēr mēs diskutēsim, es ceru, par šo likumprojektu, ar likumu spēku būs iespējams noteikt pavisam konkrētus termiņus, kad šie darbi būtu pabeidzami. Un es redzu, ka viņi ir pabeidzami lauku teritorijās. Un lielākajai daļai lauku teritoriju šie skaitļi principā ir skaidri. Pie tam es gribētu teikt, ka precīzi katram pagastam ir noteikti šobrīd arī salīdzinošie koeficienti, cik lielā mērā varētu mainīties šī nodokļa bāze vai kontingents gadījumā, ja tiek ieviesta zemes kadastrālā vērtība kā galvenā bāze nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanai.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, es neuzliku laiku...

 

J.Bunkšs. Es beidzu tūlīt... Tāpēc es aicinu vēl vienu reizi, lai nebūtu šīs diskusijas dažādās darba grupās bezgalīgas, - šobrīd zināmā mērā tās diskusijas, kas ir bijušas valdības darba grupās, nonākušas, manuprāt, arī zināmā strupceļā, ir nepieciešams paplašināt šo diskusiju loku, un šobrīd ir nepieciešama varbūt Saeimas autoritāte, ar kuru tātad ir nosakāmi tie vai citi atvieglojumi, nosakāmi termiņi, kuros šim likumam jāstājas spēkā. Tāpēc es lūdzu šo likumprojektu nodot izskatīšanai komisijām. Paldies!

Sēdes vadītājs. I.Kalniņš, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

I.Kalniņš (LNNK). Par procedūru. Godājamais priekšsēdētāj! Godājamā Saeima! Tā kā zālē bija ievērojams troksnis un lielāko daļu no runas bija grūti saklausīt, varbūt varētu palūgt Bunkša kungu vēlreiz atkārtot savu runu. (Zālē liels troksnis.)

Sēdes vadītājs. Bet, protams, es varētu sākt diskusiju par dažādām problēmām kā sēdes vadītājs. Vispirms, ja deputāts nav pieteicies, kā lai es viņu izsaucu uz tribīni? Bet viss sākās acīmredzot ar to, ka sēdes vadītājs neieslēdza laiku un deputāts Bunkšs to ļaunprātīgi izmantoja. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Deputāt Bunkš, bet tiešām Kārtības rullis jums neparedz nemaz runāt. Deputāts Jānis Bunkšs, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

J.Bunkšs (LC). Cienījamie kolēģi! Es noteikti atvainojos visiem tiem deputātiem, kuri trokšņa dēļ nedzirdēja manu runu, es ceru, ka stenogrammu jūs izlasīsiet. Un es atvainojos par to, ka es neesmu ieslēdzis šo laika režīmu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu - likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodokli” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 25, atturas - 19. Nav pieņemts Prezidija atzinums un līdz ar to šis likumprojekts ir noraidīts.

 

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām””. Deputāti Sāmīte, Zvaigzne, Panteļējevs, Andersons, Elferts. Deputātiem iebilžu nav. Papildinājumu nekādu arī nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

 

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Iesniedz deputāti Sāmīte, Zvaigzne, Panteļējevs, Andersons, Elferts. Deputātiem iebilžu nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Tālāk pie Prezidija ziņojumiem Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs un Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs iesnieguši priekšlikumu grozīt Saeimas šā gada 27.jūlija sēdes lēmumu “Par Satversmes 81.panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu nr.204 “Noteikumi par Valsts cilvēktiesību biroju” nodošanu komisijām un ierosināt Saeimai nodot minētos noteikumus Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Cilvēktiesību komisijai, nosakot ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Iepriekšējais lēmums bija, ka atbildīgā komisija ir Juridiskā komisija. Vai deputāti piekrīt šiem abu komisiju priekšsēdētāju ierosinājumiem? Nav iebilžu. Līdz ar to Saeima pieņem šo priekšlikumu.

 

Vēl pie Prezidija ziņojumiem pienāktos man nolasīt jums vēstuli, kuru mums ir atsūtījis Māris Gailis - Ministru prezidents , kurā viņš saka: “Informēju, ka sakarā ar Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotajiem Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumiem nr.204 “Noteikumi par Valsts cilvēktiesību biroju”, kurus 1995.gada 27.jūlijā ir akceptējusi Saeima, tiek likvidēts cilvēktiesību valsts ministra amats, kuru ieņēma Jānis Ārvaldis Tupesis.”

Tāda sajūta, ka jūs ar mani tagad runājat... Bet tas uz sēdes vadītāju, kā saprotat, neattiecas. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Aivars Endziņš lūdz vārdu paziņojumam. Lūdzu!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu informēt Starpparlamentārās savienības cīņai pret antisemītismu Latvijas Saeimas grupas locekļus, ka pulksten 15.00, tātad nākamajā starpbrīdī, tepat blakus, Prezidija sēžu zālē, mums būs sanāksme. Paldies!

Sēdes vadītājs. Reģistrējamies! Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies četri deputāti: Mārtiņš Ādams Kalniņš, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis un Indra Sāmīte.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Ieņemiet vietas! Turpinām izskatīt darba kārtību. Nākamais ir deputātu jautājumi . Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani!

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Saeimas deputātu Odiseja Kostandas, Joahima Zīgerista, Andra Saulīša, Janīnas Kušneres un Aleksandra Pētersona jautājumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Gailim par bankas “Parex” finansiālo stāvokli.

Sēdes vadītājs. Deputātu jautājumi nododami Ministru prezidentam Mārim Gailim. Tālāk, lūdzu!

 

I.Folkmane. Prezidijs ir saņēmis vēl deputātu jautājumu, kuru ir parakstījuši deputāti Stašs, Urbanovičs, Rozentāls, Prēdele un Resnais. Jautājums adresēts Latvijas Republikas zemkopības ministram Ārijam Ūdrim.

Sēdes vadītājs. Deputātu jautājumu zemkopības ministram Ūdrim: “Vai ir lietderīgi veikt iznomātās graudu novākšanas un apstrādes tehnikas atņemšanu zemniekiem tieši tagad, ražas novākšanas laikā? Vai Zemkopības ministrija neredz kādu citu risinājumu, izņemot iznomātās tehnikas atņemšanu zemniekiem, izmantojot viņu juridisko nezināšanu no agrolīzinga puses.” Godātie deputāti, saskaņā ar Kārtības rulli ir jāformulē deputātu jautājums, jo Prezidijam bija aizrādījumi, kas mēs visas detaļas nolasīt nevaram. Tas ir iesniegts deputātiem, bet tad ir gūtības noformulēt, par ko ir jautājums. Tātad arī šo deputātu Staša, Urbanoviča, Rozentāla, Prēdeles un Gunāra Resnā jautājumu nododam zemkopības ministram Ūdrim. Tālāk, lūdzu!

 

I.Folkmane. Nākamais jautājums ir adresēts Ministru prezidentam Mārim Gailim un labklājības ministram Andrim Bērziņam, un jautājums ir par Baldones sanatorijas turpmāko likteni. Šo jautājumu ir parakstījuši deputāti Berķis, Rozentāls, Kokins, Gundars Bērziņš un Pauls Putniņš.

Sēdes vadītājs. Šo jautājumu nododam Ministru prezidentam Mārim Gailim un labklājības ministram Andrim Bērziņam.

 

I.Folkmane. Deputātu jautājums satiksmes ministram Andrim Gūtmanim par SIA “Lattelekom” finansiālo stāvokli. Šo jautājumu ir iesnieguši deputāti Kreituss, Čepānis, Brūvers, Ilga Kreituse un Ēriks Kaža.

Sēdes vadītājs. Šo deputātu jautājumu nododam satiksmes ministram Andrim Gūtmanim. Tālāk, lūdzu!

 

I.Folkmane. Nākamais jautājums arī nav noformulēts, bet es viņu īsumā nolasīšu. Lūdzam darīt zināmu Saeimai, no kādiem finansiālo līdzekļu avotiem Ministru kabinets gatavojas uzsākt depozītnoguldījumu kompensāciju izmaksas maksātnespējīgo banku noguldītājiem. Jautājums ir adresēts Ministru prezidentam Mārim Gailim, to iesniedz deputāti Grīnblats, Sinka, Pētersons, Grīgs un Dāliņš.

Sēdes vadītājs. Jautājumu nododam Ministru prezidentam Mārim Gailim.

 

Tālāk - pieprasījumi . Iesniegšanas secībā pirmais ir deputātu Gundara Bērziņa, Kokina, Rozentāla, Tomiņa, Lakševica, Rugātes, Paula Putniņa, nesalasāms paraksts, bet laikam, deputāta Resnā, Prēdeles un Novakšānova jautājums Ministru prezidentam Mārim Gailim par to, kad tiks dzēsts dotāciju parāds lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem. (Starpsauciens no zāles: “Pieprasījums!”) Tas ir pieprasījums. Saskaņā ar Kārtības rulli šo pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Nākamais deputātu pieprasījums - deputāti Grīnblats, Sinka, Pētersons, Grīgs, Rugāte, Žīgurs, Tabūns, Kokins, Straume un Lakševics ir iesnieguši steidzamu pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Gailim, kurā viņi pieprasa paskaidrot, kāpēc valdība nepilda Saeimas 1995.gada 25.maija lēmumu. Sakarā ar to, ka šis pieprasījums ir steidzams, viens runā “par”, viens — “pret”, un pēc tam balsojums par steidzamību. Māris Grīnblats, “Tēvzemei un brīvībai”. Lūdzu!

 

M.Grīnblats (TB). Godātie deputāti! Šā gada 25.maijā Saeima ar ļoti lielu balsu pārsvaru, tikai dažiem atturoties, uzdeva valdībai lēmuma veidā izstrādāt 1996.gada valsts budžetu tā, lai pedagogu vidējās darba algas būtu pielīdzinātas valsts civildienesta ierēdņu vidējām darba algām. Vairāku mēnešu laikā nebija nekādas skaidrības, vai tiešām kaut kādas pārgrozības 1996.gada valsts budžetā ir notikušas, tādēļ valdībai tika iesniegts jautājums. Diemžēl uz šo jautājumu atbildēja nevis Ministru prezidents, jo būtībā jau bija runa nevis par atsevišķu ministriju, bet par valdības viedokli kopumā, atbildēja jaunais izglītības ministrs, un, mūsuprāt, tā atbilde bija pārāk izvairīga. Proti, tādā veidā, ka līdzekļu nav. Bet runa jau bija, kādā veidā valdība pilda vai nepilda Saeimas lēmumu, un, ja nepilda, tad uz kādas motivācijas pamata. Ja tiek uzskatīts, ka šis Saeimas lēmums, par kuru, kā es teicu, nobalsoja gandrīz vienprātīgi, bija populistisks, tīrs priekšvēlēšanu gājiens, tad tā arī vajadzēja pateikt jebkurā gadījumā, nevis sniegt izvairīgu atbildi attiecībā uz valsts budžetu, par kura slikto stāvokli mēs tāpat visi esam informēti. Tādēļ, tā kā ar atbildi uz jautājumu esam pilnīgi neapmierināti, ir iesniegts šis pieprasījums, un arī lai Saeima atbalstītu tā steidzamību un nodotu to valdībai, un mēs varētu pēc nedēļas noklausīties, kāda tad ir šī situācija. Kāpēc pilda un kāpēc nepilda, un ko visu var darīt šajā lietā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par šī pieprasījuma steidzamību! Balsosim. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 4. Steidzamība pieņemta. Vai kāds vēlas runāt? Ministru prezidents Māris Gailis, lūdzu!

 

M.Gailis (Ministru prezidents). Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es tiešām atvainojos, ja ir radies priekšstats, ka mēs negatavojamies pildīt Saeimas lēmumu. Protams, mēs pildīsim Saeimas lēmumu, bet šis jautājums nav tik ļoti vienkāršs, mums ir jāsaskaņo šī pielīdzināšana ar skolotāju, izglītības darbinieku arodbiedrību, un tas ir tas, ko mēs gatavojamies darīt. Tātad, iesniedzot budžeta projektu 1996.gadam, šis jūsu iesniegtais priekšlikums tur arī tiks atainots. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par šī pieprasījuma pieņemšanu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 25, atturas - 10. Pieprasījums ir noraidīts.

Līdz ar to visi jautājumi un pieprasījumi ir izskatīti.

 

Nākamā sadaļa ir “Patstāvīgie priekšlikumi” . Lēmuma projekts “Par bankas prezidenta atcelšanu no amata”. Iesniedz deputāti Bukovskis, Urbanovičs, Kuprijanova, Jurkāns, Milbergs, Čepānis, Lucāns, Jurkovskis, Kreituss, Bartaševičs. Vai deputāti iesniedzēji vēlas runāt? Lūdzu, deputāts Bukovskis, Tautas saskaņas partijas frakcija!

 

I.Bukovskis (TSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es apmēram zinu uz šo brīdi balsošanas rezultātus. Repšes kungs var nomierināties un neuztraukties, viņš paliek savā vietā, bet es gribētu te izkliedēt te vienu mītu, kurš pastāvīgi turas sabiedrībā, — ka Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše ir garants stabilam latam. Es gribu to izkliedēt un pateikt, ka ir galīgi vienalga, kas tur sēdēs - Bērziņš vai Repše, vai Vītoliņš. Tam nav galīgi nekāda sakara ar lata stabilitāti. Un es to gribu pierādīt pēc Latvijas Bankas monetārajiem biļeteniem un statistiskiem datiem par eksportu un importu. Ko mēs uz šo brīdi redzam? Pēc statistiskajiem datiem pagājušajā gadā imports pārsniedza eksportu par 140 miljoniem latu. Tas nozīmē, ka mēs dabūjam mazāk naudas, nekā mums vajag, lai samaksātu par precēm ārzemēs, ko mēs saņēmām. Ir deficīts. Tas no kaut kurienes ir jāsedz. Tā pati starpība šogad par pirmajiem pieciem mēnešiem sastāda mīnus 79 miljonus latu.

Ko mēs redzam tālāk? Tālāk mēs redzam, kādā veidā samazinās Latvijas bankas tīrie ārējie aktīvi. Ja mēs pateiksim, ka uz gada sākumu tīrie ārējie aktīvi sastādīja 252 miljonus latu, tad uz šo brīdi, pēc pieciem mēnešiem, tīrie ārējie aktīvi sastāda 192 miljonus. Tikai maija mēnesī starpība starp valūtas pirkšanu un pārdošanu sastādīja 37,2 miljonus latu. Ja mēs katru mēnesi tādos tempos maksāsim no rezervēm naudu, turot to latu, tad pēc trijiem mēnešiem mums nekas vairs nepaliks rezervēs un lats kritīs, kā arī kritīs visa tautsaimniecība. Ja par pagājušo gadu lata nodrošinājums ar ārējiem aktīviem sastādīja apmēram 90 procentus, tad uz šo brīdi šis nodrošinājums sastāda apmēram 60 procentus. Ja mēs paskatāmies, kādā tendencē iet tas kritums — pirmajā ceturksnī mīnuss sastādīja 21 miljonu, bet jau vienā pašā maija mēnesī mīnuss bija 37 miljoni. Tā ka jūs redzat, kādā progresijā tas attīstās. Ko tas nozīmē? Paies vēl mazdrusciņ laika, nekādu eksportu pa trijiem mēnešiem mēs te nevaram uztaisīt. Mums ir vai nu jāvelk dzeloņdrāti uz robežām un jāaizliedz importēt vai, lai latu noturētu, mums jāapmierina tas pieprasījums, kurš ir pēc dolāriem. Vai - trešais variants - ja mēs to neapmierinām, tad uz dolāru deficīta rēķina dolāra komerckurss pret latu sāk celties un aiziet stihiska inflācija. Tā ka es gribētu pateikt, ka vienīgais, ko var darīt Latvijas Bankas prezidents, — viņš var vai nu izmaksāt rezerves uz pieprasījumu vai viņas nemaksāt, bet no tā nekas nemainās, jo dolāru pieprasījums jebkurā veidā aug. Vienīgais, es ļoti negribētu, lai daži cilvēki pēc pāris mēnešiem aizejot, kad kritīs lats un būs krīze ekonomikā, pateiks, ka “tā nav mana vaina. Kad es tur biju, viss bija kārtībā! Es pēkšņi aizgāju un tie, kas tur ir atnākuši, to ir izdarījuši”. Tāpēc es ļoti gribētu, lai Repšes kungs paliktu amatā, un man būs ļoti interesanti viņu paklausīties gada beigās. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

 

J.Lucāns (TPA). Cienījamie deputāti! Kopš Saeima ir sanākusi, šāds jautājums vēl nekad šeit nav apspriests. Un es domāju, ka tas ir diezgan simptomātiski. It īpaši, ja to visu skatās uz tāda fona, kādā atrodas Latvijas tautsaimniecība. Bet man gribas piezīmēt, ka runāt par Latvijas Bankas politiku nedrīkst, atraujot to no vispārējās tautsaimniecības politikas. No tās ekonomiskās politikas, ko valstī realizē. Un šajā ziņā, iekams izteikt tiešus pārmetumus Latvijas Bankai, es gribētu tomēr nosaukt galvenās, manuprāt, kļūdas, kas līdz šim ir pielaistas pēc 1991.gada valsts saimnieciskajā politikā. Es tikai veikšu īsu uzskaitījumu, lai būtu skaidrība, kāds ir fons, uz kura mēs šobrīd iztirzājam Latvijas Bankas politiku.

Tātad pirmais, ko es gribētu atzīmēt kā vispārēju iezīmi, tā ir liberālā politika visus šos gadus tās visprimitīvākajā izpratnē.

Tālāk - brīvā tirgus lomas pārmērīga paaugstināšana un valsts regulēšanas iespēju pilnīga ignorēšana.

Trešais - privatizācija kā pašmērķis, bez analīzes, atraujot to no rezultātu ekonomiskās prognozes.

Ceturtais - nihilistiska attieksme pret valsts kapitālu (es gribētu piezīmēt, ka, izņemot Gaiļa valdību, kas sāka šim jautājumam piešķirt zināmu nozīmi, bet nepietiekami aktīvi un nepietiekami droši, acīmredzot pretrunu dēļ frakcijas iekšpusē), kļūdaina lauksaimniecības ieskaitīšana bezperspektīvajās nozarēs pēc nemākulīgi izvestas agrārās reformas, eksporta interešu ignorēšana, pilnīga neizpratne par valsts monetārās politikas ietekmi uz ražošanas sfēru, iekšējo tirgu un ārējās tirdzniecības deficītu, nespēja sakārtot valsts robežas, nespēja cīnīties ar “ēnu ekonomiku” un pret noziedzīgo struktūru plašu veidošanos, nespēja izstrādāt valsts ekonomiskās attīstības koncepciju, nodokļu sistēmas izteikti fiskālais raksturs bez ekonomiskas motivācijas - tie būtu galvenie, manuprāt, kļūdainie motīvi, kas valsti ir noveduši tanī stāvoklī, kurā valsts pašreiz atrodas. Ja šos punktus mēs skatītu tādā nozīmē, kādā mērā tie attiecas uz Latvijas Banku, tad tiešā veidā mēs varētu attiecināt tikai vienu punktu. Bet Latvijas Bankas monetārā politika savukārt ļoti nopietni ietekmē daudzus punktus. Es gribu minēt šeit eksportu, vietējo ražošanu, iekšējā tirgus ietilpību un muitas problēmas. Lai mana uzstāšanās būtu pietiekami argumentēta, es gribētu citēt dažus punktus likumā “Par Latvijas Banku”, kurus Latvijas Banka faktiski nav pildījusi vai pildījusi pavirši, kā rezultātā šobrīd ir ekonomiskas sekas. Kā pirmo var minēt 3.pantu, kur rakstīts apmēram tā: “Latvijas Banka savā darbībā veicina brīvu konkurenci, resursu efektīvu piešķiršanu un apriti, finansu sistēmas stabilitāti.” Es gribētu pakavēties pie resursu efektīvas piešķiršanas un aprites. Latvija šajos gados ir saņēmusi diezgan daudz ārvalstu kredītu resursu. Lūk, es šeit nekad neesmu dzirdējis, cik efektīvi, ar kādu atbildības sajūtu, ar kādu atdevi ir izmantoti šie resursi, kas ir Latvijai piešķirti. Latvijas Bankas analīze šajā jautājumā nekad šajā zālē nav skanējusi.

4.pants - “Latvijas Banka kā vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli valstī atzīst Latvijas naudu, tātad Latvijas latu.” Es saīsinu mazliet tekstu. Pie šī punkta mēs atgriezīsimies mazliet tālāk, kad runāsim par naudas tirgu.

5.pants - “Latvijas Banka, saņemot konkrētas valdības pilnvaras, var darboties kā valdības finansu aģents banku darījumos.” Es uzstādu jautājumu - kāpēc ir pazaudēti budžeta līdzekļi, ja Latvijas Banka varēja uzstāties kā aģents valdības finansu darījumos?

12.pants - “Valdībai atvērtajos kontos Latvijas Banka uzglabā valsts budžeta un speciālo fondu līdzekļus un veic budžeta līdzekļu pārskaitījumus bez maksas. Latvijas Republikas Finansu ministrija ir tiesīga jebkurā laikā saņemt ziņas par valsts budžeta līdzekļiem, kā arī pārbaudīt to izlietojumu.” Jūs mani atvainojiet, cienījamie deputāti, man nav skaidrs, kādā veidā var uzskatīt, ka šis punkts likumā “Par Latvijas Banku” ir kaut kādā veidā pildīts. Jo mēs zinām, ka budžeta līdzekļi ir pazaudēti, un es nezinu, vai šajā zālē šobrīd ir atrodams cilvēks, kas var pateikt, cik tad beigu beigās budžeta līdzekļu valsts šajā gadā ir pazaudējusi, kur un kādās bankās. Un, protams, arī pašvaldību budžeta līdzekļus.

20.pants. To es mazliet atslodzei. “Rīcības kapitālu banka izlieto savu darbinieku sociālo vajadzību apmierināšanai un pamatlīdzekļu iegādei saskaņā ar bankas padomes apstiprināto tāmi. Peļņas atlikums ieskaitāms pamatkapitālā, līdz tas sasniedz šā likuma 18.pantā noteikto apjomu. Pēc šā nosacījuma izpildes peļņas atlikums ieskaitāms valsts ieņēmumos.” Es gribētu dzirdēt, vai kaut reizi Latvijas Bankā ar šādu nolūku ir izdarīta revīzija un kādi ir šīs revīzijas rezultāti. Man liekas, ka Saeimai būtu tiesības zināt šos revīzijas rezultātus. Bet mēs nekā tamlīdzīga neesam ne redzējuši, ne dzirdējuši. Tātad kāpēc šis jautājums atkal netiek pildīts?

Vēl minēšu dažus pantus. 40.pants - “Latvijas Bankas makroekonomiskās analīzes dienests savāc, apstrādā un publicē statistikas datus par banku operācijām un finansu operācijām Latvijas Republikā, kā arī seko ekonomiskajiem un finansiālajiem apstākļiem ārvalstīs un analizē to ietekmi uz Latvijas Republiku.” Es uzstādu jautājumu - kāpēc mēs tikai no avīzēm uzzinājām, ka “Baltijas” banka, teiksim, ir tirgojusies ar Latvijas kredītiem, ar Latvijas kredītu ņēmēju, teiksim, kā ķīlas lietojusi Latvijas kredītņēmēju? Kāpēc, teiksim, ir ieķīlāti Latvijas valsts īpašumi? Kāpēc neviens to šeit nezina? Kāpēc Latvijas Banka laikus nedeva šos signālus, ka notiek nelikumības? Kāpēc, teiksim, ir šie skandāli ap “Ventspils naftu” un tamlīdzīgi?

41.pants - “Sadarbībā ar Latvijas Bankas revīzijas dienestu makroekonomiskās analīzes dienests, balstoties uz attiecīgiem statistikas datiem, seko komercbanku un citu kredītiestāžu darbībai nolūkā savlaicīgi prognozēt iespējamās negatīvās novirzes tajā un sniegt aktuālu informāciju Latvijas Bankas padomei par finansu un kredīta apstākļiem Latvijā.” Ja reiz banka visu to ir darījusi, kāpēc, viņa, teiksim, nevarēja informēt valdību un Saeimu, kādas katastrofas ir gaidāmas. Kāpēc mēs tikai konstatējām faktus, bet nekad nevarējām apsteigt notikumus?

43.pants - “Latvijas Bankas saimnieciskās darbības un dokumentu revīziju veic Revīzijas komisija, kuras personālsastāvu apstiprina Latvijas Republikas Valsts kontrole. Pēc revīzijas rezultātu izskatīšanas Latvijas Bankas padome apstiprina bankas gada pārskatu, kurš pēc tam publicējams vispārējai zināšanai kopā ar gada bilanci.” Vai ir notikusi, vai ir šāda revīzija bijusi Latvijas Bankā? Kādi ir šīs revīzijas rezultāti? Redziet, tie ir tikai likuma “Par Latvijas Banku” pārkāpumi. Tie ir tie pamatmotīvi, kuru dēļ es arī esmu parakstījis šo papīru par bankas prezidenta un viceprezidenta demisiju.

Es gribu mazliet vēl parunāt par monetāro politiku. Tātad 4.pantā ir rakstīts, ka lats ir vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis Latvijā. Es gribu uz šā fona uzstādīt jautājumu apmēram šādi: kā tas ir iespējams, ja lats ir vienīgais maksāšanas līdzeklis Latvijā, ka kopš lata ieviešanas tā vērtība ir pieaugusi apmēram par 40 procentiem attiecībā pret dolāru, bet tajā pašā laikā pirktspēja ir zudusi par 75 procentiem. Es citādāk to nevaru izskaidrot, kā vienīgi ar to, ka Latvijā lats nav vienīgais maksāšanas līdzeklis, ka paralēli tam ir vēl citas naudas, ar kurām notiek maksāšana, un tās oficiāli cirkulē, un viss tas tā notiek, un Latvijas Banka faktiski naudas situāciju valstī nepārvalda. Bet Latvijas Bankai ir tikai ilūzija, ka viņa to dara. Man bailes, ka tai vienkārši šobrīd atļauj to darīt, bet tikpat labi var neatļaut to darīt. Redziet, un mani šāds stāvoklis baida, ja es nezinu, kāpēc tas notiek. Un mēs šajā zālē nekad neesam dzirdējuši izskaidrojumu, kāpēc tas notiek.

Otrs motīvs attiecībā pret monetāro politiku, kas saistās ar robežām un muitu, un kukuļņemšanu, un visu pārējo, visas negācijas, kas ap to vijas. Es uzstādīšu šādu primitīvu jautājumu. Sakiet, kā tas var būt, ka no Latvijas brauc ekskursantu autobuss uz Lietuvu, kur viņi sapērk preces, pēc tam brauc atpakaļ uz Latviju, par 300 latiem drīkst ievest, un pēc tam tirgū tirgojas ar šīm mantām. Un daudziem cilvēkiem tas ir vienīgais eksistences līdzeklis.

Es uzstādu jautājumu: kā tas ir iespējams, ja mūsu realizētā monetārā politika ir pareiza? Redziet, te mēs pienākam pie tā tradicionālā jautājuma - vai valsts realizētā monetārā politika ir pareiza? Es gribu, lai šajā zālē man pierāda, kāpēc, piemēram, Latvijas viesnīcas, kas būtībā ir Latvijas eksports, Latvijas viesnīcas ir visdārgākās no Baltijas valstu viesnīcām? Kāpēc tā? Ja mēs šo analoģiju ņemam uz priekšu, mēģinām attiecināt uz citām lietām, tad mēs varam teikt puslīdz droši, ka arī “Latvijas nafta”, “Latvenergo” un tamlīdzīgas iestādes cieš no šā paša sindroma, sakarā ar šo pašu sindromu, un nevar būt tāds stāvoklis, ka gadiem ilgi mēs par šīm lietām nerunājam un nediskutējam. Ir vienreiz par šo lietu jāsāk nopietni diskutēt, jo tā nav vienkārša lieta.

Un pēdējais. Šie 370 miljoni rezervju, kas ir uzkrātas uz lielu upuru rēķina. Tas ir, lielā mērā noplicināti ražotāji, inflācijas laikā aplaupīta tauta. Tas viss ir izdarīts. Šīs rezerves ir uzkrātas. Šobrīd mēs jau 100 miljonus piecu mēnešu laikā no šīm rezervēm esam pazaudējuši. Un uzskatām par normālu, ka kāds atsevišķs cilvēks šajā brīdī izlems, ko tad darīt ar nākošajiem 100 miljoniem. Bet kas notiks pēc tam, kad mēs pazaudēsim nākošajos piecos mēnešos vēl 100 miljonus? Es uzstādu jautājumu — kādā veidā Latvija tad vispār varēs realizēt kaut kādu naudas politiku, ja nebūs vairs šo rezervju? Kādā veidā iziet no šī stāvokļa? Lūk, šeit prasās pēc nopietniem lēmumiem šīsdienas sēdē. Bet man ir tāda sajūta...

Sēdes vadītājs. Cik laika papildus jums vēl vajag?

 

J.Lucāns. Man dažiem ierosinājumiem vajadzētu divas minūtes.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Kamēr mēs lemsim par šīm divām minūtēm, tikmēr deputāts Lucāns vienas minūtes laikā pastāstīs tālāko. Lūdzu!

 

J.Lucāns. Man bija ierosinājums, ka šīs sēdes rezultātā mums vajadzētu izdarīt varbūt dažus nopietnus secinājumus:

1) nākošajā sēdē vienu sēdes daļu veltīt Latvijas Bankas vadības ziņojumam par valūtas rezervju stāvokli un veicamajiem pasākumiem to aizsardzībai;

2) līdz turpmākajam šādus ziņojumus noklausīties katra mēneša pirmajā nedēļā;

3) visdrīzākajā laikā Saeimas sēdē noklausīties valdības un Latvijas Bankas sastādītu kopēju ziņojumu par apgrozības līdzekļu atjaunošanas iespējām ražotājiem. Visdrīzākajā laikā! Un ziņojumu par to, kur un kā turpmāk tiks glabāti valsts budžeta līdzekļi, lai nodrošinātos pret pazušanu, kā arī precīzu informāciju par to, cik tad budžeta līdzekļu kopumā valstī jau ir pazaudēti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts, “Latvijas ceļš”. Lūdzu! Pēc tam - Andris Ameriks.

 

A.Seiksts (LC). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Lucāna kunga referātā bija dziļas un saturīgas domas, bet nebija atbildes uz vienu jautājumu - ko dos lēmuma apstiprināšana? Ko praktiski dos? Šobrīd ir moderni skatīties kolēģu kabatās, partiju kabatās, skaitīt, cik kas kam devis un kā. Un, lai izgaisinātu šaubas, tad es pateikšu. Man šeit pārmest nevarēs neko, jo man nav noguldījuma — man kauns par to — nevienā bankā! Un man nevarēs pārmest sadarbību, apšaubāmu sadarbību ar Latvijas Banku, jo ir jautājumi, kur man ir bijušas ārkārtīgi nopietnas pretrunas un strīdi ar Repšes kungu. Kaut vai, ja atceramies vagona lietu. Naudas vagona lietu. (Starpsauciens no zāles: “Naudas vagona...”) Arī tad, kad jutu, ka figurē krimināli momenti, ja kolēģi atceras, arī prokurora piedalīšanos es prasīju. Neskatoties uz visu to, es kategoriski iestājos pret šā lēmuma apstiprināšanu. Un, lai man nepārmet jaukšanos finansiālajā ekvilibristikā, tad es ar finansiāliem apsvērumiem neoperēšu, bet teikšu tikai sekojošo. Proti, man nav pārliecības, pirmkārt, par to, ko dos rūpniekiem un produkcijas eksportētājiem bankas prezidenta un viņa vietnieka atbrīvošana no amata, ja vispār to procedūra atļauj, bet mani māc šaubas, vai par to visvairāk nepriecāsies “melnās” naudas turētāji? Un, kamēr man ir šaubas, kas par to var priecāties, es negribu viņiem sagādāt šo prieku. Vēl jo vairāk — pēc pāris mēnešiem nāks cita valdība, nāks izmaiņas finansu politikā, un es absolūti nekādu jēgu nesaskatu šobrīd apstiprināt šos lēmumus. Tāpēc tas, par ko savā referātā runāja Lucāna kungs, ir ļoti skaisti, bet tas nav šā lēmuma priekšmets. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks, Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu! Pēc tam - Ruta Marjaša.

 

A.Ameriks (TSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis jautājums ir pietiekami diskutēts pašreiz presē, radio. Bet es gribu runāt, pirmkārt, par to, ka man šķiet, Latvijā, mazajā Latvijā, mēs sākam ieviest jaunu jēdzienu - svētais. Tas nozīmē, ka kādu mēs nedrīkstam kritizēt, kāds šobrīd tiek gatavots iesvētīšanai svēto kārtā. Jo, kā zināms, svētais nekļūdās, svētais nemaldās un viss, ko viņš dara, ir pareizi. Šeit kā svēto, es, bez šaubām, ja kāds to vēl nesaprot, domāju Repšes kungu. Bez šaubām, arī viņa komandas locekli Rimšēvicu.

Varētu piekrist Repšes kungam vienā jautājumā par to, ka viņš kādreiz pamatojot savu monetāro politiku, saka, ka viņam ir pietiekami liels valūtas daudzums, lai nodrošinātu latu. Un viņš to dara, un šī monetārā politika ir devusi savus rezultātus, tas ir jāatzīst. Tas ir ļoti pozitīvi. Taču ir viens būtisks jautājums. Vai pa šiem gadiem, kopš ir ieviests lats, tas ir, ja nemaldos, no 1992.gada, vai šis lats ir bijis stabils? Zināmā mērā uz šo jautājumu var teikt - jā, viņš ir bijis stabils, bet kļuvis pret dolāru dārgāks par 40 procentiem apmēram. Vienalga, vai šobrīd lats tiek devalvēts, vai tas paliek dārgāks pret kādu konkrētu valūtu, tas ir process, un šeit trīs gadu etaps ir pietiekami garš, lai šobrīd šie procenti vispār spētu ietekmēt kā uzņēmēju, tā pakalpojumu cenas. Mēs esam raduši skatīties gan pa labi, gan pa kreisi, kas notiek Igaunijā vai Lietuvā. Jā, arī Igaunijā tika ieviesta sava valūta - krona. Jā, tur tika izmantota cita metodoloģija. Bet šajā laikā Igaunijā arī šī krona ir bijusi stabila un nav mainījusies laika gaitā, kā tas ir noticis ar latu. Lats, praktiski paliekot nepārtraukti dārgāks, zināmā mērā arī ietekmēja šo eksporta-importa struktūru, daļai tas nesa peļņu, daļai tas nesa zaudējumus. Bet zināmā mērā tas radīja arī bažas par to, ka nav īsti skaidrs, vai turpmāk un kādā virzienā šī monetārā politika virzīsies.

Mēs šobrīd runājam par to, ka konkrēta atbildība par to, kas pašreiz notiek banku sistēmā, finansu sistēmā republikā, tomēr kādam būtu jāuzņemas. Iespējams, ka tā varētu būt valdība, kurai nebija pieredzes, vai tā varētu būt Latvijas Bankas vadība, kurai arī nebija pieredzes paredzēt šādu situāciju. Taču, ņemot vērā, ka pašreizējais budžeta deficīts sastāda 40 miljonus latu, un uz gada beigām ir grūti paredzēt, vai tas kļūs mazāks, tātad zināmā mērā, runājot objektīvi, un es šeit piekrītu savam kolēģim Bukovska kungam, nav pat svarīgi šobrīd, kurš ir pie bankas stūres. Latvijas Bankas. Vai tas ir Repšes kungs vai kāds cits. Jautājums praktiski ir par perspektīvu, ko grib zināt visi. Un mēs galīgi negribētu, lai pēkšņi mēs atklātu, ka mēs nespējam segt šo budžeta deficītu, ka mūsu ārējais parāds ir pieaudzis tik liels, ka mēs arī nespējam nodrošināt vairs tā normālu atmaksu. Un tādā gadījumā tik tiešām ir vecais jautājums: kad tas notiks? Zināmā mērā Tautas saskaņas partija vienmēr ir iestājusies par to, lai mums būtu stabils lats. Stabils. Un lai mēs varētu prognozēt šā lata kursu ne tikai viena kvartāla, viena ceturkšņa ietvaros, bet uz ilgāku laiku. Pa šiem trim gadiem lata kurss ir izmainījies. Šajā gadījumā, bez šaubām, var teikt - kāds no tā ir ieguvis, kāds no tā ir zaudējis. Mēs pamatā gribam panākt tikai vienu: mēs gribam, lai mūsu Latvijas ekonomika būtu stabila, lai mūsu Latvijas uzņēmēji un tie, kas nodarbojas ar ekonomiku, būtu garantēti pret šādām izmaiņām, varbūt arī Latvijas Bankas politiku nākotnē panākt to, lai lats paliktu vēl dārgāks. Bet tādā gadījumā tas tik tiešām ir jautājums par perspektīvu.

Šobrīd, iestājoties par šiem priekšlikumiem, kas ir noteikti, mēs pirmkārt runājam par to, kāda šobrīd ir reālā situācija ar komercbankām, kāda ir reālā situācija pašreiz ar finansu sistēmu. Es domāju, ka neviens cits kā Latvijas Bankas vadība katru mēnesi, katru ceturksni saņēma finansu atskaites par to pašu banku “Baltija”. Jā, varbūt citiem tās nebija pieejamas, jo tā ir komercinformācija, kuru tik tiešām nevar un arī nevarēja visu dot zināšanai, bet Latvijas Bankas vadībai tā bija zināma. Tieši tāpat, kā bija zināms, ka šī bankas “Baltija” monetārā politika jeb finansu politika iet pilnīgi perpendikulāri Latvijas Bankas politikai tajā ziņā, ka vieni gāja speciāli uz to, ka tik tiešām lats sagrūs, lata kurss kritīs, bet Latvijas Banka gāja strikti ar nostāju, ka lats paliks dārgāks. Šajā gadījumā šīs atskaites jeb šī finansu informācija, pirmkārt, nonāca pie Latvijas Bankas vadības, un šajā gadījumā šī prognoze varēja būt. Jā, var pateikt šobrīd, ka tik tiešām pietrūka pieredzes, nevarēja paredzēt, ka tas notiks tik strauji. Bet banka “Baltija” jau nebija pirmā banka, kura šādā veidā kļuva maksātnespējīga. Pirms tam bija vesela rinda banku, varbūt ne tik lielas kā “Baltija”. Un pašreiz jau ir runa, ka aiz “Baltijas” seko nākošās pāris bankas - mazas, kurām ir tieši tādas pašas problēmas.

Jautājums ir tikai par vienu - vai šobrīd, pašreiz mēs varam atzīt, ka mēs visi esam kļūdījušies un visi kolektīvi, kā tas agrākajos laikos bija, nesam atbildību par šo situāciju, vai tomēr mēs prasām kādu konkrētu atbildību tam, kam šī darba joma bija paredzēta pat ar likumu, ar mūsu likumu “Par Latvijas Banku”. Un tomēr pajautājām kāpēc šāda situācija ir izveidojusies. Mēs šobrīd neprasām, lai tiktu speciāli nomainīts viens cilvēks pret otru vai tiktu rīkots kāds konkurss. Mēs negribam, lai kāds cilvēks tiktu iekļauts Latvijā svēto kārtā, uzskatot ka viņa taisnība ir vienīgā un pareizā. Un visi pārējie, kuri izsakās pret jeb domā savādāk, tie atkal rīkojas nepareizi vai arī kaitnieciski, vai tas vēl kaut kā savādāk noformulēts.

Šajā gadījumā jautājums ir tikai par vienu - jautājums ir par atbildību par savu rīcību. Šajā ziņā tieši tāpēc ir šis priekšlikums, kas saistīts ar Latvijas Bankas vadību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša, “Latvijas ceļš”. Lūdzu! Pēc tam - Aivars Kreituss.

 

R.Marjaša (LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Uzklausot visus iepriekšējos runātājus par šo jautājumu un īpaši pēdējo runātāju, es sapratu, ka galvenais motīvs, izsakot neuzticību Repšes kungam ir tas, lai viņš netiktu uzskatīts par svētu. Bet nu tas ir tā. Bet, ja runā par nopietniem motīviem, tad te izskanēja kādi divi, cik es sapratu, jo rakstiski tas nekur formulēts nav. Tātad viens ir - viņam tiek pārmests, ka viņš joprojām mākslīgi uztur stabilo latu, un otrs - pārmetumi par to, ka tika pielaista šāda katastrofāla situācija ar komercbankām. Kas attiecas uz lata stabilitāti, es neesmu speciāliste, es tikai, vienkāršiem vārdiem runājot, varu pateikt, kā es to jautājumu izprotu. Tagad, kad lats, kā šeit saka, ir mākslīgi stabils, viss ir dārgs, bet, ja viņš paliks lētāks, tad viss kļūs vēl dārgāks. Nu, tā es vismaz saprotu to, un man liekas, ka tas ir skaidrs katram, ka inflācija izraisīs ļoti grūti prognozējamas sekas.

Bet es galvenokārt gribētu tomēr pievērsties tam otram motīvam, un, jāsaka, es gribu sākt ar to, ka mana pozīcija banku krīzes lietās ir dusmīga pozīcija. Vispirms tādēļ, ka es esmu bankas “Baltija” nelaimīgo noguldītāju vidū, kur ir visi mani uzkrājumi vecumdienām, tajā skaitā cerības kādreiz varbūt atpūsties civilizēti. Bet otrs - kā deputāts, kurš jūtas no paša sākuma jau zināmā mērā vīlies, ka likums, kuru mēs esam pieņēmuši arī ar manu līdzdalību Augstākajā padomē par Latvijas bankām, taču bija paredzējis, ka Latvijas Banka ir garants tam, ka mūsu komercbankas, kredītiestādes strādā normāli, un mēs visi naivi cerējām, ka tiešām pietiek ar to, ka likumā par Latvijas bankām tas ir uzrakstīts, ka viņiem ir jāveic uzraudzība, ka viņiem ir tiesības vajadzības gadījumā atņemt licenci, piespiest samazināt depozītu procentus, pat aizliegt pieņemt depozītu noguldījumus. Un mēs bijām tādā naivā cerībā, ka, lūk, ar to pietiek. Pie tam es gribu pateikt, ka pie šī likuma izstrādāšanas un tālāk arī pēc tam mums taču bija padomnieki no Rietumiem, pieredzējuši cilvēki finansēs, bankās, bet arī viņiem tā šķita, jo acīmredzot tika prognozēta kaut kāda līdzīga sistēma normālai finansu sistēmai Rietumos, kur kriminālais elements bankās varbūt parādās, bet, nu, kā izņēmums. Bet kas izrādījās pie mums?

Būtībā es piekrītu tiem, kuri presē un arī tā izsakās un kuriem ir pilnīga taisnība, ka pamatā mūsu banku sistēma tika veidota no kriminālelementiem. To pierāda šodien visi notikumi. Un citādi droši vien nevarēja būt, jo mēs nākam no padomju sistēmas, kur bija “ēnu ekonomika”, kur sakrāt naudu, lai pēc tam startētu kaut kādā veidā bankās, varēja tikai kriminālā veidā, kur šī “ēnu ekonomika” bija cieši savīta ar kriminālajiem elementiem un arī citiem, varbūt Latvijai šodien naidīgiem spēkiem. Un pie tādiem apstākļiem tagad kļūst skaidrs, ka mēs naivi cerējām, ka šis likums, šīs normas, kas ietvertas likumā par Latvijas Banku, var mūs garantēt pret tādām kataklizmām, kādas pašlaik ir notikušas.

Protams, varētu pateikt, ka Latvijas Bankas prezidentam, Latvijas Bankas vadībai varbūt ātrāk nekā mums, jo viņiem tas darbības lauks bija daudz šaurāks nekā mums šeit, Saeimā, vajadzēja iniciēt un ne tikai iniciēt, bet varbūt arī pieprasīt pieņemt citus normatīvus aktus, kas palīdzētu viņiem rīkoties varbūt efektīvāk. Tas ir cits jautājums. Bet tagad, cienījamie kolēģi, ir pagājis laiks kopš maija mēneša bēdīgi slavenajiem notikumiem bankā “Baltija”. Es savā laikā uzrakstīju vienu dusmīgu rakstu, kuru ļoti laipni publicēja manis visnotaļ cienītā “Lauku Avīze”, un es nevienu savu vārdu neņemšu šodien atpakaļ, tikai es tagad vērtēju visus šo notikumus dinamikā. Un es lūdzu jūs padomāt tagad par to, ka šodien, kad apsūdzētie bankas “Baltija” lietā ir pieķerti faktiski ar pierādījumiem pie rokas, viņi ir sarīkojuši riņķveida aizsardzību, kurā tiek apgalvots, ka vainīgi ir absolūti visi, tikai ne viņi, vainīgs ir Repše, vainīgs ir Gailis, vainīgi ir visi, un pat tiek izmantots tāds arguments, it kā šeit ir genocīda elementi. Un man jums jāsaka, ka Izraēlas laikrakstos, krievvalodīgajos, ir izraisījusies pat diskusija par šo jautājumu. Viens laikraksts publicē Laventa kunga interviju par to, ka viņš ir godīgs, bet valdība viņam seko un viņu diskreditē viņa tautības dēļ, kas man bija liels brīnums, jo personīgi es, būdama advokāte, 1980.gadā redzēju Laventa kunga pasi, toreiz viņam bija 19 gadu, kurā bija rakstīts, ka viņš pēc tautības ir gruzīns un dzimis Anapā. Nu, bet tas nu būtu tā. Otra avīze Izraēlā oponē šai avīzei un raksta - kas par muļķībām, vai tad Latvijas valdība ir pašnāvnieki, ka tikai aiz antisemītisma iztaisa paši sev finansiālu krahu un pēc tam nezina, kur meklēt naudu slimnīcu uzturēšanai un pašvaldību vajadzībām. Redziet, kāda rezonanse, un tā ir tā riņķveida aizsardzība šajā lietā. Un tagad padomāsim - tas ir apstākļos, kad faktiski ir pieķerti pie rokas. Bet kas būtu, ja, teiksim, marta mēnesī Repšes kungs būtu devis rīkojumu atņemt bankai “Baltija” licenci? Jeb kaut vai apturējis depozītnoguldījumu pieņemšanu? Kāda ķēdes reakcija sekotu ekonomiskā ziņā, finansiālā ziņā, un kas tad būtu vainojams? Un tad jau nu pilnīgi neko nevarētu teikt. Tiešām, ej un pierādi, jo ar bankām ir tā kā ar bitēm... Redziet, tādēļ es domāju, es pat nešaubos un man pat tagad ir zināms, ka bija sarunas, tika aicināti šie cilvēki jau pavasarī un varbūt ātrāk uz Latvijas Banku, bet sajūta bija tāda, ka darīt acīmredzot ir ļoti bīstami kaut ko, jo neaizmirsīsim, ka Repše tomēr nav prokurors, Repše ir tikai bankas prezidents. Mums, protams, bija agrāk jādomā un tagad ir stipri jādomā par tām juridiskajām svirām, par tiem normatīvajiem aktiem, kas ir piemēroti šai konkrētajai Latvijas situācijai. Mācība tā būs mums visiem, ne tikai mums, bet arī nākamajiem Saeimas deputātiem, es nešaubos - arī Repšem, bet šeit man tiešām gribētos šobrīd nostāties Repšes aizstāvībā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss, Demokrātiskā partija “Saimnieks”! Pēc tam - Aristids Lambergs.

 

A.Kreituss (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Vispirms man liekas, ka mēs būtībā varbūt arī daļa apzināti jaucam kopā divus jautājumus. Mēs te daudz runājām par lata stabilitāti, un tas ir priekš runāšanas pateicīgs temats. Es arī varētu šo jautājumu gari un plaši mēģināt iztirzāt un pierādīt, kā tas ir saistīts ar tautsaimniecības attīstību, un sākt prasīt, kāpēc tad “Lattelekom”, piemēram, var visos savos papīros ierakstīt, ka viens lats ir 78 santīmus vērts, 78 centus vērts. Kāpēc “Lattelekom” to var darīt, ja? Tas man būtu viens tāds jautājums, piemēram, Repšes kungam, bet tas būtībā neattiecas uz šodienas sarunu. Es domāju, ka šodienas sarunai vajadzētu būt pavisam konkrētai un tikai par vienu jautājumu — par šo izveidojušos situāciju, ka milzīgs daudzums cilvēku ir zaudējuši savu naudu. Un būtībā, kā mēs redzam šodien, ir iesācies augusts, tātad viņi to naudu ir zaudējuši tiešām jau. Nu, tā ka es domāju, ka augustā neviens no viņiem nekā nedabūs. Un to, ka nedabūs augustā, to mēs teicām jau maijā, par to mēs runājām Budžeta komisijā jau pirms 23.maija, ka šādā veidā nevar rīkoties, ieejot bankā un apstādinot viņas darbību, ka būs lieli zaudējumi būtībā un patiesībā beigās nebūs vieta, no kurienes naudu ņemt.

Es domāju, ka Repšes kungs daudz labāk par mūsu premjeru zina, ka Starptautiskais valūtas fonds un ar to saistītās organizācijas neatļaus naudu izmantot šādiem mērķiem. Tāpat es domāju, ka viņš nevar iznākt priekšā un pateikt — ziniet, es redzu — no tās un tās vietas rītā ir jādod premjeram, šodienas valdībai nauda, es pateikšu viņai priekšā, no kurienes ir jārodas naudai, un viņa varēs... valdība varēs vismaz apsolītos 200 latus augustā kādam izmaksāt. Es domāju, ka iznākt priekšā un pateikt šādu lietu nevar, bet drīzāk var iznākt priekšā bankas prezidents un pateikt — tā nav mana darīšana. Tā nav mana darīšana, par to atbild valdība, viņi paši solīja, es nesolīju. Un tas tikai lieku reizi apstiprina to mūsu teikto, mūsu partijas teikto, šoreiz Demokrātiskās partijas “Saimnieks” teikto, ka Latvijas Banka ir valsts valstī. Un šeit paceļas jautājums, vai tas ir normāli vai tas nav normāli. No Latvijas Bankas prezidenta pozīcijām, es domāju, viņš uzskata, ka tas ir normāli un to vienmēr var visādi nopamatot ar nepieciešamību. Un normāli tas ir tāpēc, ka valdības mainās un Saeima arī var mainīties. Un, lai nebūtu dažādu tādu uzbrukumu un pārmetumu, piemēram, kādus es taisu šodien, tad tas ir normāli, ka Latvijas Banka var rīkoties, kā viņa grib. Un tas ir atbilstoši likumam par Latvijas Banku. Protams, paceļas jautājums par to, ka šajā likumā tiks ielabots šis tas iekšā, es domāju, ka tas notiks, un visai drīz, bet tomēr... Bet tomēr šajā situācijā iznāk, ka Latvijas banka var rīkoties pat tā, ka viņa savu peļņu nemaksā budžetā, un atkal Latvijas Bankas prezidents var Budžeta komisijā iznākt priekšā un, ja vajag, viņš, protams, iznāks priekšā arī šeit un uzskaitīs vismaz trīs punktus, kāpēc viņš var peļņu budžetā nemaksāt. Ir jāceļ lielas naudas krātuves, ir jāpērk visāda tehnika, pamatā aizsardzības tehnika... Nu, es neesmu par šiem jautājumiem speciālists, es domāju, ka par to citi varētu runāt — cik tas ir vajadzīgi un cik nevajadzīgi, bet principā ir lieli naudas tēriņi uz visām pusēm, tikai ne iekš budžeta. Un līdz ar to es vēlreiz varu apstiprināt, ka Lavijas Banka ir valsts valstī, kas nestrādā kopā ar valdību un nedomā par to, kā tautsaimniecība var attīstīties. Ja šādi mēs nostādām jautājumu, tad mēs esam pie tā stāvokļa, pie kāda mēs šodien esam.

Latvijas Banka var iznākt priekšā prezidenta personā un, protams, noziņot, kādu līniju viņa ir stingri turējusi un ka tas ir atbilstoši likumam par Latvijas Banku un ko viņa ir darījusi, un valdība atkal savas problēmas risina par sevi. Beidzas tas, protams, ar tādu, es pat teiktu, jocīgu lietu, ka ņem un aizdod Latvijas valdībai, budžetam 20 miljonus un nez kāpēc paprasa par šiem miljoniem 25 procentus gadā. Es atkal nesaprotu, kāpēc 25 procentus gadā var valsts banka paprasīt, ja viņa redz, ka tā ir pilnīga valdības darbības izputināšana un pilnīga budžeta pataisīšana par tādu, kuru nekādos rāmjos iedzīt atpakaļ nevar kā izpildāmu. Tātad galvenais jautājums šodien ir par to — par atbildību par banku krīzi. Es domāju, ka šai atbildībai ir jābūt visnotaļ ļoti nopietnai, un es labprāt vienreiz dzirdētu no Repšes kunga, ka viņš iznāktu priekšā un pateiktu — jā, 1993.gadā mēs solījām to un to. Man ir, piemēram, šie citāti no avīzēm, kur ir rakstīts, ka Latvijas Banka garantē, nelieciet tajās firmās, kas sola lielus procentus, tās tur ir tādas un šitādas, apšaubāmas, valdība viņas nevar savaldīt, nav tur atbilstoši likumi vēl pieņemti, bet Latvijas Banka komercbankai ir devusi licenci, tad tur jūs naudiņu varat droši nest, un neejiet uz apšaubāmām firmām. Tie ir Latvijas Bankas darbinieka vārdi. Tātad, ja es vismaz dzirdētu, ka iznāktu priekšā prezidents un teiktu, jā, to mēs solījām, mēs garantējām, bet, redziet, mēs sadūrāmies ar veselu virkni grūtību, mēs nenovērtējām tos, kas mums stāv pretim, mēs nenovērtējām to, ka viņi tur dažādi, tā un savādāk, blēdās, un mūsu Rietumu padomnieki arī mums pietiekami padomus nedeva, un to, kas blakus notiek citās postkomunisma zemēs, mēs vienkārši neredzējām, jo mums bija acis ciet, mēs neredzējām, ka tur tāda banku sagrūšana tāpat notiek, ja, un mēs tāpēc savlaicīgi mērus nepieņēmām, ka mums bija vienākārši acis ciet, tad es vismaz saprastu, bet, ja mēģina šo jautājumu nostādīt tā, ka visi apkārt ir vainīgi, izņemot Latvijas Banku, kurai nebija par šo jautājumu jāatbild, tad es gribētu teikt - nē! Atbilstoši likumdošanai - bija gan! Un atbilstoši tam, ko paši solīja avīzēs, bija vēl vairāk. Un tātad ir arī morālā atbildība, ne tikai tāda atbildība, kas ir tīri juridiska. Un šī atbildība, es domāju, ir ļoti nopietna pašreiz, jo pašreiz ir izveidojusies tiešām situācija, kura, manā izpratnē, ir jārisina bankai ar valdību kopīgi. Kad tad un kāda veidā kaut 100 lati tiks kādam atdoti. Vai tad Latvijas Bankas prezidentam par šo jautājumu nav neviens vārds vispār nevienam jāsaka? Te ir jārunā tikai Gailim, jāiznāk priekšā un kārtējo reizi jāpasola? Tagad ir jāpasaka — ziniet, viņi bija vainīgi no valūtas fonda, viņi tur man to gaisu samaisīja un naudu nedeva, nu labi, būs varbūt kaut kas septembrī.

Tāpēc es domāju, ka mēs būtībā, runājot te par lata stabilitāti un citiem jautājumiem, novirzāmies no galvenās tēmas. Mēs novirzāmies no tēmas, cik un kādā mērā Latvijas Bankas vadība bija atbildīga par šo krīzes situāciju valstī ar bankām kopumā. Un es, kā vienmēr, skatos uz atbildību, izejot no tā, kas ir kādā iestādē galvenais. Un nevis no tā, ka tur uzraudzības daļas priekšniece ir atcelta no amata vai, teiksim, vietnieku mēģināts vairāk vainot. Nē, es domāju, ka jārunā ir par to cilvēku, kurš ir galvenais. Un, ja tas cilvēks nevienā sarunā, arī Budžeta komisijā, nevar skaidri un gaiši pa punktiem noskaitīt, kāpēc un kur ir pielaistas kļūdas, un pateikt, ka tas turpmāk nenotiks, bet runā tikai par to, kur tērēs peļņu, kas Latvijas Bankai ir un turpmāk būs, un parāda to, ka šī peļņa nekādā veidā budžetā neienāks, tad man tiešām rodas ļoti lielas šaubas par atbilstību ieņemamajam amatam, neskatoties uz visiem pārējiem lielajiem nopelniem, kuri daudziem patīk. Jo es gribētu redzēt, kā un kas uz priekšdienām mainīsies gan ar budžetu, gan ar visu pārējo tautsaimniecībā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

A.Lambergs (LNNK). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šodien, kad mums visapkārt ir nekārtības, liekas, ka viss brūk, gāžas un plīst un nekas nestrādā, un meklējam atbildes, tomēr man liekas, mēs varam teikt un redzēt, ka tomēr kaut kas mūsu valstī strādā. Kā spīdošs piemērs ir mūsu centrālā banka. Man šķiet, ka nevarētu noliegt šīs bankas panākumus, stabilizējot latu un iegūstot internacionālo prestižu Latvijai. Tādēļ arī Repšes kungs kā šīs bankas vadītājs internacionālajās finansu apvienībās nesen ir atzīts kā tā saucamais “manager”, tātad šī gada ievērojamākā finansu persona. Un Latvijas Bankas un Repšes kunga darbība ir internacionāli atzīta kā sekmīga, kā paraugs citām valstīm, kuras nāk no komunistiskā bloka. Tādēļ, godātie deputāti, kungi un dāmas, man ir sakāms viens — ka Repšes noņemšana ir saistīta ar lata devalvāciju, ar šīs cēlās Latvijas Bankas prestiža zudumu. Man ir sakāms viens — dāmas un kungi, rokas nost no Repšes! Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es ilgi nekavēšu jūsu uzmanību, jo, atklāti teikšu, neuzskatu sevi par izcilu banku lietu speciālistu. Bet tomēr dažus vārdus es gribētu piebilst.

Neapšaubāmi banku uzraudzība no Latvijas Bankas puses nav bijusi pietiekama. It īpaši tas attiecas uz Latvijas Bankas iniciatīvām likumdošanas jomā. Bet tomēr mums neapšaubāmi visiem Latvijas Bankas darbs ir jāskatās kopumā, un pirmkārt jau tas, kā Latvijas Bankas darbs ietekmē tautsaimniecības situāciju Latvijā. Un, piedodiet man, mīļie kolēģi, par atklātību! Es tomēr daudz labprātāk uzklausu, piedodiet man vēlreiz par atklātību, sekmīgi strādājošu uzņēmēju secinājumus nekā varbūt arī plaši pazīstamu politiķu secinājumus. Un iesaku visiem lasīt tādu laikrakstu kā “Lauku Avīze”. Es domāju, ka katrs sevi cienošs politiķis šo laikrakstu lasa, un “Lauku Avīze” ļoti regulāri pēdējā laikā publicē intervijas ar uzņēmējiem, kuri darbojas sekmīgi. Es atkārtoju, kuri nečīkst, bet darbojas sekmīgi. Un, lūk, ko saka viens no manis ļoti cienītiem uzņēmējiem, tas ir Latgales uzņēmējs, ko jūs lielākā daļa noteikti zināt - Voldemārs Šļakota. Kad korespondents viņam jautā, kura politiķa darbībai jūs vairāk vai mazāk uzticaties, tad Šļakota atbild šādus vārdus: “Vienu cilvēku es gribētu atbalstīt un viņam uzticēties, un te man būtu jānosauc Repše, ja vien viņam nepiemistu intelektuālā augstprātība, proti, Dieva tā Kunga pravietis viņš tomēr nav. Viņa ieturētais monetārais kurss, stingrā nostāja ir visnotaļ apsveicama. Taču, ja tiek runāts, ka lats ir valūta un kā tāds absolūti nav saistāms ar tautsaimniecību, ka banka ir kaut kas ārpus valsts, tad tas vairs nav tik apsveicami.” Tātad neapšaubāmi kopumā mēs varam secināt, ka... Un šādus vārdus nesaka viens, tamlīdzīgus vārdus saka arī daudzi citi uzņēmēji, un nepārprotami derētu viņos ieklausīties, ka kopumā Repšes kunga darbība, neskatoties uz atsevišķiem trūkumiem, neapšaubāmi ir jāvērtē valstiski kopumā, un, kopumā ņemot, neapšaubāmi tā ir vairāk ar plus zīmi, pozitīva. Tāpēc es nekādā gadījumā neatbalstīšu Repšes kunga atstādināšanu no amata. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai visi deputāti ir pieteikušies? Nav vēl visi pieteikušies. Vārdu lūdz Ilga Kreituse. Lūdzu! Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu!

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Es gribu uzdot jautājumu valdībai un Latvijas Bankas vadībai. Mēs vairākkārt Saeimā esam atmetuši atpakaļ nekvalitatīvus, analfabētiski uzrakstītus lēmumu un likumu projektus. Es neesmu dzirdējusi, ka kaut viens ierēdnis būtu par to saukts pie atbildības vai atbrīvots no darba. Valstī ir banku krīze. Valstī ir ekonomiskā krīze. Lūdzu, iznāciet, valdības pārstāvji un bankas pārstāvji priekšā un pasakiet, kas pie tā ir vainīgs! Ja mēs ejam uz Eiropas Savienību, ja mēs esam tirgus attiecībās, izbeigsim kolektīvās atbildības principu. Es nejūtos vainīga par to! Iznāciet priekšā un nosauciet, kuras personas pie tā ir vainojamas un kādu sodu viņas par to pelna! Ja mums ir šāda valsts, kurā valda likumība un personiska atbildība, tad, lūdzu, pasakiet to! Ja nav, tad turpināsim tā, kā tas ir - viens kaut ko teica, jā, bet viņš labosies. Otrs kaut ko teica - un atkal labosies. Kurš ir vainīgs pie šīs situācijas? Pasakiet to! Ja tā ir valdība un finansu ministrs, pasakiet! Ja tā ir Latvijas valsts banka - pasakiet to! Kāpēc šeit ir liekas diskusijas un lieku asumu uzkūdīšana? Varbūt vienreiz iziesim no elementāra principa - cilvēks dara darbu tā, kā viņam ir noteikts ar likumu, un atbild tā, kā no viņa prasa likums, nevis laipo.

Un tīri sievišķīgs jautājums tiem kungiem, kas veido finanses un latu Latvijā, - kad man beidzot kāds paskaidros, kāpēc es veikalā arvien mazāk un mazāk preču varu nopirkt par stabilo latu? (Starpsauciens no zāles: “Nav stabila lata!”)

Sēdes vadītājs. Juris Sinka, “Tēvzemei un brīvībai”. Lūdzu!

 

J.Sinka (TB). Priekšsēža kungs, dāmas un kungi! Man būtu pretjautājums Kreituses kundzei kā vīrietim. Kāpēc viņa vēlas, lai pašreizējais bankas prezidents aiziet? Es arī esmu tādā neizpratnē. Kāpēc tieši? Labi.

Bet viņa, tas ir, Kreituses kundze, runāja arī par lata pirktspējas krišanos, par to runāja Lucāna kungs. Lai Lucāna kungs piedod man, bet viņš tiešām nav vainīgs, jo viņš neapzinās kādreiz, ka viņš runā tādā padomiskā didaktiskumā. Didaktiku es stingru sajutu arī Bukovska kunga runā un tāpatās Amerika kunga runā. Viņi visi ir ārkārtīgi gudri un skaidri zina, ka tagad vienīgais, kas mums ir darāms mūsu vispārējā finansiālajā stāvoklī, ir atcelt Latvijas Bankas prezidentu. Un tad jau viss būs labi, protams, vai ne? Tikai man jāgudro, kurš tad nu būtu tas vislabākais pēcnācējs. Kuram tad nu būtu tas gods, kurš te pēc tam pateiktu - nu, tagad, no šī brīža lata pirktspēja ir augusi. Tā ir dzīves dārdzība, tā ir tāda... Un es visu laiku neteikšu tā, kā te bieži cilvēki saka, ieskaitot Ābiķa kungu, - piedodiet man, piedodiet... Es tagad piedošanu neprasīšu jums. Bet ir jāsaka, ka tā ir zināmā mērā tāda ekonomiskas miglas pūšana mums, pārējiem, acīs...

Ko nozīmē pirktspējas zaudējums? Nu tad es pateikšu tā: nopērciet par latiem šodien doičmarkas un izbrauciet ārā no Latvijas, un tā pirktspēja būs atgūta. Pirktspēju zaudē arī doičmarka, kad viņa ienāk šeit, Latvijā. Pirktspēju zaudē Francijas franki. Tātad tas nav tikai lats. Lūdzu, nerunājiet to, jo jūs te varat apmainīt pēc ļoti izdevīga kursa. Tā ir vispārējās dzīves dārdzības pieaugšana. Tā ir savāda inflācija. Tā nav tā vispārējā inflācija, kas tiešām te notiktu, ja latu devalvētu un nākošajā dienā pensionāriem trīskāršotu pensijas un visiem algotajiem darbiniekiem dubultotu algas. Un beigās jūsu kurpju pāris, jūsu cimdu pāris maksātu varbūt desmitreiz vairāk. Un ko tad? Tā tas agrāk bija.

Es nedomāju, ka šeit galvenā vaina ir Latvijas Bankai. Es domāju, par spīti šiem mūsu diezgan sliktajiem saimnieciskajiem apstākļiem mūsu banka vēl turas. Labi, mēs varbūt varam runāt par kontroles, efektīvas kontroles nepielietošanu bankas “Baltija” jautājumā. Noteikumi ir - tik un tik rezervju un tā tālāk. Ja tā banka krimināli neievēro šos noteikumus, nu tad bija visu laiku jāseko tam pakaļ. Vai Repšes kungs pats to varēja izdarīt? Vai tieši Latvijas Banka? Tas ir jautājums. Varbūt tas ir nākotnes jautājums. Un te man liekas, ka mēs nonākam pie tā galvenā punkta, ko neviens līdz šim nav minējis, un tā ir emisija. Un emisijai varbūt ir citādas nozīmes arī, bet es šajā gadījumā tiešām runāju par naudas izdošanu, iespiešanu un apgrozībā laišanu un naudas daudzuma turēšanu stingros grožos. Un tas ir līdz šim noticis un vēl tagad notiek.

Un ko te Bukovska kungs teica, tas viss, un daži citi momenti var tiešām iespaidot pasaules nostāju pret latu, un tā var būt negatīva. Bet par spīti tam, kas jau ir noticis, lats vēl turas, un par to, man šķiet, es esmu pārliecināts, mums jāpateicas mūsu bankas prezidentam. Bet galu galā, protams, garā skatījumā tā būs mūsu saimniecība, mūsu spējas eksportēt. It kā es tagad runātu par elementārām lietām, bet man jārunā, kad es dzirdu visas šīs didaktiskās pamācības. Tad beigās tas arī ir - ja mūsu saimniecība būs stipra un mēs daudz varēsim eksportēt, tad arī nebūs tā jācīnās, lai uzturētu mūsu lata stabilitāti. Viņš bija apbrīnojami stabils trīsdesmitajos gados, piemēram. Un mums uzkrājās zelta rezerves, un tas viss bija, pateicoties mūsu eksportam lielā mērā. Tagad ir visādi tumši strāvojumi, tumšs monetārais fons, kā te labprāt lieto... Labi, savās studijās man bija jālieto angļu valoda. Bet ir interesanti, kā tagad ir piesārņota latviešu valoda ar šitiem izteicieniem - “fiskāls”, “monetārs” un tā tālāk. Ir tādi strāvojumi, ir tranzīts, kas uztur arī varbūt pa daļai to latu un uztur tās milzīgi augstās likmes, kuras ir jāmaksā, un kas ir atbildīgs lielā mērā, sadarbojoties ar vadību, par “Baltijas” bankas tagadējo krīzi. Taču pamatā tā ir saimniecība, kurai būtu jāatbalsta lats. Bet, kas attiecas uz Latvijas Banku, viņa ir iespējami labās rokās. Tas ir cilvēks, kas, pats fiziķis būdams, ir ar mieru bijis mācīties, ir ar mieru bijis lasīt un lasījis, es zinu, labas tautsaimniecības grāmatas. Un es tajā ziņā viņu apsveicu, ka viņam ir bijusi tā dūša atzīt, ka viņš arī kaut ko nezina. Bet man liekas, viņa zināšanas ir augušas. Es izklausos tagad ļoti aizbildniecisks. Lai Repšes kungs man piedod, bet es domāju, ka acumirklī es neredzu šeit nevienu citu, kas varētu pašlaik ieņemt viņa vietu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns, Tautsaimnieku politiskā apvienība - otrreiz! Piecas minūtes. Pēc tam - Aleksandrs Kiršteins.

 

J.Lucāns (TPA). Cienījamie deputāti! Protams, ir ļoti grūti pēc Sinkas kunga ļoti kompetentās uzstāšanās šeit runāt vēl par banku lietām, kad es esmu sapratis, ka slēdziens ir skaidrs un viennozīmīgs. Redziet, es gribētu atgādināt tikai vienu - sauciet to par padomju didaktiku vai kā citādāk. Cienījamais Sinkas kungs, es šeit gribēju sagaidīt atbildi tikai uz dažiem jautājumiem. Pirmais - vai desmit likuma pantu pārkāpumi, ko es jums pacentos šeit nodemonstrēt, ir kaut kas vai nav nekas? Tātad desmit Bankas likuma pārkāpumi. Ir desmit. (Starpsauciens no zāles: “Vienpadsmit!”) Varbūt citam vienpadsmit. Es saskaitīju desmit. Lai būtu tā. Miljoni pazaudētu valsts budžeta līdzekļu, par kuriem atkal nav nekādas atbildības. Neviens nezina, kurš ir šeit vainīgais. Ir pārkāpums vai nav pārkāpums? Ja tā, ja, teiksim, nav pārkāpums, tādā gadījumā, jūs mani atvainojiet, nākošreiz būs vēl sliktāk. Un visbeidzot -