Ministru atbildes

Dokuments nr.837a

Par fizisko personu noguldījumu kompensāciju izmaksām

Latvijas Republikas Saeimai

Atbildot uz Saeimas deputātu 1995. gada 3. augusta jautājumu, Finansu ministrija paskaidro:

1. Fizisko personu noguldījumu kompensāciju izmaksu pēc Banku aģentūras izveidošanas veiks Banku aģentūra no fizisko personu noguldījumu kompensācijas fonda līdzekļiem.

2. Līdz Banku aģentūras izveidošanai līdzekļus fizisko personu noguldījumu kompensāciju izmaksai Finansu ministrija piesaistīs patstāvīgi, katrā konkrētajā gadījumā saņemot Ministru kabineta atļauju.

3. Uzsākot fizisko personu noguldījumu kompensāciju izmaksu augusta otrajā pusē, pirmo maksātnespējīgo vai bankrotējušo komercbanku noguldītājiem tiks izmantoti administratoru atgūtie līdzekļi.

4. Gadījumos, kad nepietiks administratoru atgūto līdzekļu fizisko personu noguldījumu kompensāciju izmaksu uzsākšanai, jo līdzekļu atgūšanas process ir laikā visai izstiepts, Finansu ministrija pieļauj iespēju kredīta pielietošanai.

1995. gada 7. augustā Finansu ministre I.Sāmīte

Dokumenti ar nr. 807a

Par deputātu pieprasījumu par a/s “Parekss banka”

Saeimas Kancelejai

Ministru prezidentam M. Gaiļa kungam

Atbildot uz Saeimas deputātu grupas 1995. gada 3. augusta vēstuli nr. 4123–k par a/s “Parekss banka” finansiālo situāciju, Finansu ministrija paskaidro, ka komercbanku uzraudzību Latvijā veic Latvijas Banka. Finansu ministrija saņēmusi šādu informāciju deputātu grupu interesējošos jautājumos (pielikums).

1995. gada 8. augustā Finansu ministre I.Sāmīte

Par a/s “Parekss banka”

LR finansu ministrei I.Sāmītes kundzei

Atbildot uz Saeimas deputātu vēstulē Ministru prezidentam M.Gailim uzdotajiem jautājumiem:

1. No š. g. 24. maija līdz 9. jūnijam Latvijas Bankas darbinieki veica pārbaudi a/s “Parekss banka”. Informācija par to, ka bankai būtu finansiālas grūtības, netika atklāta.

2. Latvijas Banka neuzskata, ka pēc 6. Saeimas vēlēšanām a/s “Parekss banka” varētu nokļūt tādā situācijā, kādā šobrīd ir a/s “Banka Baltija”.

3. Latvijas Bankai ir zināms, cik liels skaits privātpersonu un juridisko personu rēķinu ir atvērti a/s “Parekss banka”. Saskaņā ar LR likumdošanu šī ir konfidenciāla informācija, kuru Latvijas Bankai nav tiesību izplatīt. Presē tika publicēta a/s “Parekss banka” bilance uz š.g. 30. jūniju. Šie bilances dati atbilst informācijai, kāda tika iesniegta Latvijas Bankā.

Latvijas Bankas prezidents E.Repše
Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes vadītājs A.Šteinbergs

1995. gada 7. augustā

Dokuments nr.835a

Par SIA “Lattelekom” finansiālo stāvokli

LR Saeimas deputātiem

1. Valsts kontrolei bija tikšanās ar SIA “Lattelekom” vadību, kurā tika pārrunāts firmas stāvoklis. Pēc Valsts kontroles lūguma SIA “Lattelekom” nosūtīja dažādu dokumentāciju, ieskaitot “jumta līgumu”, SIA “Lattelekom” reģistrācijas dokumentus, pirmā darbības gada atskaiti u.c. Pamatojoties uz šiem dokumentiem, Valsts kontrole sastādīja atskaiti par SIA “Lattelekom” vērtējuma rezultātiem, kurā ietverts Saeimas jautājumā minētais citāts par SIA “Lattelekom” budžetu. Ar nosūtītajiem dokumentiem Valsts kontrole strādāja patstāvīgi, nekonsultējoties ar “Lattelekom”. Diemžēl Valsts kontroles atskaites punkts 2.10. atsaucas uz SIA “Lattelekom” 1995.gada aprīlī iesniegtajiem datiem, kuros netika atspoguļota informācija par SIA “Lattelekom” budžetu, tas arī netika īpaši pieprasīts. SIA “Lattelekom” rakstiski un telefoniski ir ierosinājusi Valsts kontrolei rast iespēju augšminēto atskaiti precizēt.

2. Jā, patiesi, saskaņā ar Latvijas grāmatvedības normām SIA “Lattelekom” par 1994.gadu ir uzkrāti zaudējumi 15,8 miljonu LVL apmērā. Tomēr tā ir tikai daļa ainas. Nozīmīgākie skaitļi no SIA “Lattelekom” rezultātiem ir sekojoši:

saskaņā ar Latvijas likumdošanu un grāmatvedības standartiem:

darbības zaudējumi ir 12,7 miljoni LVL,

nesadalītie zaudējumi ir 15,8 miljoni LVL.

Saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem:

darbības peļņa ir 2,6 miljoni LVL,

nesadalītie zaudējumi ir 0,1 miljons LVL.

Galvenā atšķirība rodas koncesijas skaidrojuma dēļ vietējā un starptautiskajā atskaitē. Koncesija 70,5 miljonu LVL apmērā radās, kad SIA “Lattelekom” tika pārveidots par akciju sabiedrību ar ārvalstu kapitālu. Valsts ieguldījuma vērtība sakaru uzņēmumā tika palielināta no 29,5 miljoniem LVL, kas tika segta ar aktīviem, līdz 100,1 miljonam LVL, nosakot valsts firmas tirgus vērtību. Atšķirība starp aktīviem un tirgus vērtību ir koncesija, nemateriālo vērtību veids, kurš fiziski neeksistē. Atbilstoši Latvijas grāmatvedības normām tā ir jānoraksta piecu gadu laikā ar vērtību 14,1 miljoni LVL gadā. Ja šo amortizāciju neņemtu vērā, darbības peļņa saskaņā ar Latvijas grāmatvedības principiem būtu 1,3 miljoni LVL.

Jāatzīmē, ka rezultātus, ko sagatavoja valdība un apstiprināja SIA “Lattelekom” direktoru padome, ir pārbaudījis zvērināts revidents Māris Bergmanis un starptautiskā auditoru firma “Price Waterhouse”.

3. Kā jau tika atzīmēts, finansu atskaiti sagatavoja atbilstoši Latvijas likumdošanai un grāmatvedības standartiem. Protams, šī atskaite netika mākslīgi rādīta, un,. kā jau tika minēts iepriekšējā atbildē, to pārbaudīja gan Latvijas, gan starptautiskie auditori.

4. SIA “Lattelekom” finansu rezultāti par 1994.gadu saskaņā ar Latvijas likumdošanu un grāmatvedības standartiem ir doti atbildē uz 2.jautājumu.

5. SIA “Lattelekom” nav valsts uzņēmums, tādēļ līdzekļus no valsts budžeta tā nesaņem. Valstij ar SIA “Lattelekom” ir akcionāru attiecības. Saskaņā ar “jumta līguma” noteikumiem valstij netiek prasīts segt zaudējumus. Firmas finansējumu, jo īpaši modernizācijas plānam, nodrošina ārvalstu investori. SIA “Lattelekom” galvenie zaudējumi saskaņā ar Latvijas likumdošanu un grāmatvedības standartiem ir amortizācijas atskaitījumi par nemateriālo vērtību, un tādēļ tie neparādās naudas plūsmā.

Visi Saeimas deputāti mēneša laikā saņems SIA “Lattelekom” oficiālo atskaiti par 1994.gadu, kurā tiks atspoguļoti detalizēti finansiālie rezultāti.

Ar cieņu,—

1995.gada 8.augustā satiksmes ministrs Andris Gūtmanis

Dokuments nr. 834a

Par Baldones sanatorijas turpmāko likteni

Saeimas Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputātiem

A.Berķa kungam, A.Rozentāla kungam, J.Kokina kungam,

G.Bērziņa kungam, P.Putniņa kungam

Ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1995.gada 2.maija rīkojumu nr.223 sanatorija “Baldone” ir iekļauta privatizējamo objektu sarakstā, un Labklājības ministrija atkārtoti ir piekritusi sanatorijas “Baldone” iekļaušanai privatizējamo objektu sarakstā, ja pēc sanatorijas privatizēšanas tiek garantēta sanatorijas darbības profila saglabāšana.

Sanatorijas privatizācija tiek veikta saskaņā ar 1994.gada 17.februāra likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”.

Uz šo brīdi ir izdarītas sekojošas privatizācijas procesa darbības:

— saskaņā ar augšminētā likuma 13.pantu Labklājības ministrija ir nodevusi un Privatizācijas aģentūra ir pieņēmusi sanatoriju “Baldone” savā valdījumā;

— laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 1995.gada 4.jūlija numurā publicēts paziņojums par sanatorijas “Baldone” privatizācijas uzsākšanu. Analoga satura paziņojums publicēts Rīgas rajona laikrakstā.

Datu par saņemtajiem privatizācijas priekšlikumiem Labklājības ministrijas rīcībā šobrīd nav (tiem saskaņā ar likumu ir konfidenciāls raksturs), bet uzskatām, ka sanatorijas privatizācija uz augstākminētajiem noteikumiem nodrošinās tās kā dziednīcas saglabāšanu Latvijas kūrorta kompleksā.

Attiecībā uz Latvijas kūrortu un sanatoriju saglabāšanu un pārstrukturēšanu Labklājības ministrija paredz:

1. Paturēt savā pārziņā tās iestādes, kuras nodrošina invalīdu, pensionāru un dažādas traumas guvušo iedzīvotāju atveseļošanu un rehabilitāciju.

2. Nodot atsevišķus kūrortu vai sanatoriju objektus tām pašvaldībām, kuras šiem objektiem grib un var nodrošināt tūlītēju to funkcionēšanu saistībā ar iedzīvotāju sociālo palīdzību, aizsardzību, tūrisma un sporta infrastruktūru.

3. Nodot Finansu ministrijas Valsts īpašuma fondam vai Privatizācijas aģentūrai tās sanatorijas un pansionātus, kuru tālākai funkcionēšanai ir nepieciešamas investīcijas, jauna tipa iekšējā darba organizācija, tādējādi nodrošinot to pārstrukturēšanu un iesaistīšanu saimnieciskajā apritē.

1995.gada 8.augustā Labklājības ministrs A.Bērziņš

Dokumenti ar nr. 836a

Par SIA “Agrolīzings” iznomāto tehniku

Latvijas Republikas Saeimai

Šobrīd SIA “Agrolīzings” pēc Saimnieciskās tiesas lēmuma ir atzīts par maksātnespējīgu un nodots Latvijas Republikas Finansu ministrijas pārvaldīšanā. Finansu ministrija ir iecēlusi valsts administratoru, kurš kārto visus jautājumus, kas saistīti ar SIA “Agrolīzings” darbību.

Pēc Zemkopības ministrijā esošās informācijas 1992. gadā uz noslēgtā līguma pamata SIA “Agrolīzings” no Somijas “Finnish Export Credit” saņēma šādu tehniku, kuru iznomāja zemnieku saimniecībām un citiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem:

— graudaugu kombainus “Sampo Rosenlew” — 90 gab.

— graudu kaltes “Mepu” — 60 gab.

— traktorus “Valmet” — 90 gab.

Šī tehnika tika iznomāta ar izpirkšanas tiesībām, noslēdzot līgumu, kurā tika paredzēti maksāšanas termiņi. Sakarā ar Latvijas lauksaimniecībā izveidojušos situāciju, kad nav iespējams gūt ienākumus, kas nodrošinātu Somijas tehnikas izpirkšanu, līzinga ņēmēji nebija spējīgi savlaicīgi norēķināties, kā bija paredzēts līgumos. Lai uzlabotu savu finansiālo situāciju, SIA “Agrolīzings” administrators līdz š.g. 1. augustam ir iesniedzis tiesā prasības par līgumu izbeigšanu:

— par graudaugu kombainiem “Sampo Rosenlew” — 32 prasības;

— par graudu kaltēm “Mepu” — 18 prasības;

— par traktoriem “Valmet” — 15 prasības.

No šīm iesniegtām prasībām līdz š.g. 1. augustam ir izskatītas lietas un pieņemti lēmumi par līgumu pārtraukšanu ar šādas tehnikas atsavināšanu:

— graudaugu kombaini “Sampo Rosenlew” — 3 gab.;

— graudu kaltes “Mepu” — nav;

— traktori “Valmet” — 1 gab.

Lai tiktu izmantota tehnika, kas ir atsavināta ar tiesas lēmumiem, kā arī tā, no kuras ir atteikušies līzinga ņēmēji, SIA “Agrolīzings” ir izstrādājis sezonas līgumu noteikumus graudaugu kombainu un graudu kalšu nomai. Līdz š.g. 5. augustam bija noslēgti sezonas nomas līgumi:

— par graudaugu kombainiem — 19 līgumi;

— par graudu kaltēm — 3 līgumi.

SIA “Agrolīzings” turpinās sezonas līgumu slēgšanu par brīvo tehniku, ja būs pieprasītāji.

Sakarā ar to, ka ir panākta vienošanās ar Somijas valdību par kredīta termiņa pagarināšanu līdz 10.12.2004., Zemkopības ministrija 21.07.95. sagatavoja un iesniedza Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojuma projektu.

Zemkopības ministrija uzskata, ka ir nepieciešams veikt šādus pasākumus:

1. Finansu ministrijai apturēt uz laiku līdz š.g. 1. oktobrim SIA “Agrolīzings” tiesā celtās prasības pret zemniekiem un pārējiem līzinga ņēmējiem par graudu kombainu, pārvietojamo graudu kalšu un traktoru nomas maksas un soda naudas piedziņu.

2. SIA “Agrolīzings” pēc š.g. 1. oktobra individuāli izskatīt katru noslēgto līzinga līgumu, izvērtējot esošo līgumu nosacījumus un izpildes reālās iespējas, pieaicinot attiecīgus ekspertus.

3. Pēc 2. punkta izpildes pārslēgt līzinga līgumus, pagarinot tā darbības termiņus saskaņā ar Latvijas Republikas un Somijas valdības vienošanos.

Minētais Ministru kabineta rīkojuma projekts 24.07.1995. tika izsūtīts arī Finansu, Ekonomikas un Tieslietu ministrijām ar lūgumu izskatīt un dot priekšlikumus, taču līdz šim nekādi ierosinājumi šā jautājuma atrisināšanai nav saņemti.

1995. gada 8. augustā Zemkopības ministrs Ā.Ūdris