LATVIJAS BANKAS ZIŅAS

Par turpmāko kārtību

Ar šo informējam, ka, sākot ar 9. augustu, Latvijas Banka maina ārzemju konvertējamo valūtu pirkšanas un pārdošanas kursu noteikšanas kārtību. Turpmāk šie kursi tiks noteikti katras darbdienas sākumā un tiks attiecināti uz šo darbdienu.

Bet konvertējamo valūtu un zelta kursu, nekonvertējamo valūtu kursu, kā arī valsts parādzīmju likmju noteikšanas kārtība paliek iepriekšējā. Visi šie materiāli adresātiem tiks piegādāti parastajā laikā.

Tuvāka informācija — pa tālruni 323687.

Ar cieņu, —

Latvijas Bankas preses sekretārs E.Vējiņš

Konvertējamo valūtu kursi

Latvijas Banka 10.08.95. nosaka šādus konvertējamo valūtu kursus:

Latvijas Bankas prezidents E.Repše
Valūtas operāciju pārvaldes vadītājs R.Grava

Nekonvertējamo valūtu kursi

Latvijas Banka periodā no 14.08.95. līdz 20.08.95. nosaka šādus nekonvertējamo valūtu kursus latos:

*BNV — bezskaidrās naudas vienība

Latvijas Bankas prezidents E.Repše
Valūtas operāciju pārvaldes vadītājs R.Grava

Konvertējamo valūtu pirkšanas-pārdošanas kursi

Latvijas Banka 09.08.95. 8:30 pērk un pārdod šādas valūtas bezskaidrā naudā komercbankām un to nodaļām pēc šādiem kursiem latos:

Latvijas Banka 13.07.95 pārdod komercbankām un to nodaļām un privātpersonām skaidras naudas ASV dolārus pēc kursa: 1 USD = 0,531 Ls. Latvijas Bankas prezidents E.Repše

Valūtas operāciju pārvaldes vadītājs R.Grava

Valsts parādzīmju likmes

Latvijas Banka 10.08.95. pērk un pārdod valsts parādzīmes ar šādām likmēm:

Parādzīmju cena tiek aprēķināta atkarībā no dienu skaita līdz dzēšanas termiņam.

Latvijas Bankas prezidenta vietnieks I.Rimšēvičs

Monetārās politikas pārvaldes Vērtspapīru daļas vadītājs U. Paukšens

Par Latvijas Banku un par likumu “Par Latvijas Banku”

Savā runā Saeimas 3.augusta plenārsēdē jautājumā par E.Repšes un I.Rimšēviča demisiju deputāts J.Lucāns apgalvoja, ka Latvijas Banka neievērojot likumu "Par Latvijas Banku". Deputāts nosauca šī likuma pantus, kuri it kā tiekot pārkāpti. Kategoriski tam nepiekrītot, konkrēti varam sacīt sekojošo.

3.pants

“[..] Latvijas Banka savā darbībā veicina brīvu konkurenci, resursu efektīvu piešķiršanu un apriti, finansu sistēmas stabilitāti, koordināciju un uzraudzību.”

Lucāna kungs pievēršas ārvalstu kredītresursiem un žēlojas, ka nekad nav dzirdējis, “cik efektīvi, ar kādu atbildības sajūtu, ar kādu atdevi ir izmantoti šie resursi,..”.

Komentārs

Latvijas Banka kā valdības finansu aģents tikai apkalpo Latvijai piešķirtos ārvalstu kredītus, nevis nosaka to izmantošanas principus un saņēmējus. Kredītu izsniegšana notiek pēc Finansu ministrijas izstrādātiem un Ministru kabineta apstiprinātiem noteikumiem (Latvijas Banka var izteikt savus priekšlikumus un to vairākkārt ir darījusi). Saskaņā ar pašreiz spēkā esošajiem noteikumiem kredītu saņēmējus nosaka tikai Finansu ministrija.

Latvijas Banka iespēju robežās ir veikusi ārvalstu aizdevumu izmantošanas analīzi un, pretēji J.Lucāna apgalvojumam, vairākkārt publiski paudusi savu nostāju jautājumā par valdības garantēto ārzemju kredītu izmantošanu, kā arī par Latvijas ārējā parāda samazināšanu.

4.pants

“Latvijas Bankai ir monopoltiesības izlaist nacionālo naudu — banknotes un monētas kā vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli valstī. [..]”

J.Lucāns: “..Latvijā lats nav vienīgais maksāšanas līdzeklis, ka paralēli tam ir vēl citas naudas, ar kurām notiek maksāšana, un tās oficiāli cirkulē, un viss tas tā notiek, un Latvijas Banka faktiski naudas situāciju valstī nepārvalda.”

Komentārs

Tikai Latvijas Banka izlaiž nacionālo naudu Latvijā. Lats ir vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis valstī. Tas ir obligāti jāpieņem visos maksājumos Latvijas teritorijā. Citu valūtu pieņemšana ir maksājuma saņēmēja brīvprātīga izvēle. Likums ir ievērots.

5.pants

“[..] Latvijas Banka, saņemot konkrētas valdības pilnvaras, var darboties kā valdības finansu aģents banku darījumos.”

Lucāna kungs uzstāda jautājumu, “kāpēc ir pazaudēti budžeta līdzekļi, ja Latvijas Banka varēja uzstāties kā aģents valdības finansu darījumos”.

Komentārs

Likuma pants dod Latvijas Bankai tiesības darboties kā valdības finansu aģentam, nevis lemt par valdības līdzekļu izvietošanu. Latvijas Banka darbojas kā valdības finansu aģents, kad saņem konkrētas valdības pilnvaras. Budžeta naudu iespējams glabāt arī Latvijas Bankā.

12.pants

“[..] Valdībai atvērtajos kontos Latvijas Banka uzglabā valsts budžeta un speciālo fondu līdzekļus un veic budžeta līdzekļu pārskaitījumus bez maksas. Latvijas Republikas Finansu ministrija ir tiesīga jebkurā laikā saņemt ziņas par valsts budžeta līdzekļiem, kā arī pārbaudīt to izlietojumu.”

Lucāna kungs pauž sašutumu par savu neziņu:”.. man nav skaidrs, kādā veidā var uzskatīt, ka šis punkts likumā “Par Latvijas Banku” ir kaut kādā veidā pildīts.”

Komentārs

Nezināšana ir deputāta personīga lieta un nedod tiesības apvainot citus likuma pārkāpumos. Latvijas Banka pilda šī likuma panta prasības: uzglabā valsts budžeta līdzekļus, veic nepieciešamos pārskaitījumus bez maksas un katru dienu iesniedz atskaites Finansu ministrijai par budžeta kontu atlikumiem Latvijas Bankā. Turklāt — Latvijas Banka rīkojas ar tajā noguldītajiem budžeta līdzekļiem tikai un vienīgi ar valdības ziņu.

20.pants

“[..] Rīcības kapitālu banka izlieto savu darbinieku sociālo vajadzību apmierināšanai un pamatlīdzekļu iegādei saskaņā ar bankas padomes apstiprināto tāmi. Peļņas atlikums ieskaitāms pamatkapitālā, līdz tas sasniedz šī likuma 18.pantā noteikto apjomu. Pēc šā nosacījuma izpildes peļņas atlikums ieskaitāms valsts ieņēmumos.”

43.pants

“[..] Latvijas Bankas saimnieciskās darbības un dokumentu revīziju veic revīzijas komisija, kuras personālsastāvu apstiprina Latvijas Republikas Valsts kon-trole. Pēc revīzijas rezultātu izskatīšanas Latvijas Bankas padome apstiprina bankas gada pārskatu, kurš pēc tam publicējams vispārējai zināšanai kopā ar gada bilanci.”

J.Lucāns:

“Es gribētu dzirdēt, vai kaut reizi Latvijas Bankā ar šādu nolūku ir izdarīta revīzija un kādi ir šīs revīzijas rezultāti. [..] Bet mēs nekā tamlīdzīga neesam ne redzējuši, ne dzirdējuši,..”

“Vai ir noticis, vai ir šāda revīzija bijusi Latvijas Bankā? Kādi ir šīs revīzijas rezultāti?”

Komentārs

J.Lucāna nezināšana šajā jautājumā ir pārsteidzoša. Katru gadu Latvijas Bankā revīziju veic Latvijas Republikas Valsts kontrole un pēdējos divus gadus — arī starptautiska auditorfirma. Ar revīzijas rezultātiem ikviens interesents var iepazīties Latvijas Bankas gada pārskatos, kuri plaši pieejami sabiedrībai Latvijā (atrodami arī bibliotēkās) un ārzemēs. Turklāt katrs Saeimas deputāts, arī J.Lucāns, tos saņem personīgi.

  40.pants

“Latvijas Bankas makroekonomiskās analīzes dienests savāc, apstrādā un publicē statistikas datus par bankas operācijām un finansu operācijām Latvijas Republikā, kā arī seko ekonomiskajiem un finansiālajiem apstākļiem ārvalstīs un analizē to ietekmi uz Latvijas Republiku.”

J.Lucāna jautājums: “..kāpēc mēs tikai no avīzēm uzzinājām, ka “Baltijas Banka”, teiksim, ir tirgojusies ar Latvijas kredītiem, .. kā ķīlas lietojusi Latvijas kredītņēmēju. Kāpēc, teiksim, ir ieķīlāti Latvijas valsts īpašumi? Kāpēc neviens to šeit nezin? Kāpēc Latvijas Banka laikus nedeva šos signālus, ka notiek nelikumības?”

Komentārs

J.Lucāna daudzie retoriskie jautājumi uz šo likuma pantu nemaz neattiecas. Apstrādātie statistikas dati, par kuriem runāts likuma pantā, tiek publicēti sabiedrībai plaši pieejamajos (arī bibliotēkās) Latvijas Bankas mēneša monetārajos biļetenos, ceturkšņa monetārajos apskatos, gada pārskatos un speciālās publikācijās presē.

41.pants

“Sadarbībā ar Latvijas Bankas revīzijas dienestu makroekonomiskās analīzes dienests, balstoties uz attiecīgiem statistikas datiem, seko komercbanku un citu kredītiestāžu darbībai nolūkā savlaicīgi prognozēt iespējamās negatīvās novirzes tajā un sniegt aktuālu informāciju Latvijas Bankas padomei par finansu un kredīta apstākļiem Latvijā.”

J.Lucāns: “Ja reiz banka to visu ir darījusi, kāpēc viņa, teiksim, nevarēja informēt valdību un Saeimu, kādas katastrofas ir gaidāmas.”

Komentārs

Arī šī likuma panta prasības Latvijas Banka ir ievērojusi. Deputāts Lucāns pārmet, ka nav informēta Saeima, bet to likums neparedz. Mūsuprāt, pat Saeimas deputātiem nav tiesību tik vieglprātīgi svaidīties ar vārdiem, apvainojot citus likumpārkāpumos.

E.Vējiņš,
Latvijas Bankas preses sekretārs

1995.gada 9.augustā