|
RĪKI
Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumi Nr. 294 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 16.06.2015., Nr. 116 https://www.vestnesis.lv/op/2015/116.7
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Ministru kabineta noteikumi Nr.297Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 12.augusta noteikumos Nr.471 "Parakstu vākšanas tiešsaistes sistēmu drošības un tehniskās prasības" Vēl šajā numurā16.06.2015., Nr. 116 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 294 Pieņemts: 09.06.2015. OP numurs: 2015/116.7 |
Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 6 Pēdējās nedēļas laikā 17 Visi
Ministru kabineta noteikumi Nr.294
Rīgā 2015.gada 9.jūnijā (prot. Nr.28 20.§)
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
5.panta pirmās daļas 3.punktu
1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija".
2. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu.
3. Nacionālā standartizācijas institūcija tīmekļa vietnē www.lvs.lv publicē to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro Latvijas būvnormatīva LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija" izpildei.
4. Būvprojekti, kuri noteiktā kārtībā izstrādāti vai iesniegti saskaņošanai būvvaldē līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai atbilstoši attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, nav jāpārstrādā atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija" noteiktajām prasībām.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola
Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2015.gada 9.jūnija
noteikumiem Nr.294
I. Vispārīgie jautājumi
1. Būvnormatīvs nosaka prasības elektroietaišu (līdz 1 kV) projektēšanai un ierīkošanai, lai nodrošinātu cilvēku un vides aizsardzību pret elektriskās strāvas, zibens strāvas un zibens izlādes izraisītas pārsprieguma strāvas triecieniem, ugunsgrēku, sprādzieniem (eksplozijām), apdegumiem un elektriski darbināmu mašīnu negaidītu mehānisku kustību, kā arī lai nodrošinātu elektroietaišu funkcionēšanu atbilstoši paredzētajam mērķim. Būvnormatīvs neietver detalizētas tehniskās prasības, kas mainās tehnikas attīstības radīto modifikāciju dēļ.
2. Būvnormatīvā lietotie termini:
2.1. normāls darba režīms – darba apstākļi, kādiem paredzēta attiecīgā iekārta vai ietaise;
2.2. nenormāls darba režīms – darba apstākļi, kas atšķiras no tiem, kādiem paredzēta attiecīgā iekārta vai ietaise (piemēram, vides apstākļi, spriegums, mehāniskās vai elektriskās slodzes);
2.3. zibensaizsardzības sistēma – vienota sistēma, kas paredzēta ēkas, tās atsevišķo daļu, elektroietaišu un citu tajā esošu objektu aizsardzībai pret zibensizlādes tiešu iedarbi un kas ietver ārējo un iekšējo zibensaizsardzību, kā arī pārspriegumaizsardzības ierīces.
3. Būvnormatīvs attiecas uz:
3.1. maiņstrāvas ķēdēm ar nominālo spriegumu līdz 1000 V (ieskaitot) vai līdzstrāvas ķēdēm ar nominālo spriegumu līdz 1500 V (ieskaitot);
3.2. aparātu iekšējai elektroinstalācijai nepiederošām ķēdēm, kuru spriegums ir lielāks par 1000 V un kas ir daļa no ietaisēm, kuru barošanas maiņspriegums nepārsniedz 1000 V;
3.3. elektroinstalāciju, kas neietilpst ierīču sastāvā;
3.4. ugunsaizsardzības sistēmu elektroinstalāciju;
3.5. ārpus ēkām ierīkojamām tieši ar ēku saistītām elektroietaisēm;
3.6. fiksētām elektronisko sakaru, signalizācijas un vadības ķēdēm, izņemot aparātu iekšējo elektroinstalāciju;
3.7. ēku zibensaizsardzību un pārspriegumaizsardzību.
4. Būvnormatīvs neattiecas uz:
4.1. dzelzceļa transporta un elektriskā transporta iekārtām (ieskaitot ritošo sastāvu un signāliekārtas);
4.2. automašīnu (ieskaitot elektromobiļus), kuģu un lidaparātu elektroiekārtām;
4.3. ietaisēm raktuvēs, kā arī pārvietojamās un stacionārās jūras platformās;
4.4. radiointerferences slāpēšanas iekārtām (izņemot iekārtas, kas saistītas ar ietaišu drošību);
4.5. elektriskajiem ganiem (žogiem).
5. Ēku iekšējo elektroinstalāciju projektē saskaņā ar šo būvnormatīvu un citiem normatīvajiem aktiem būvniecības jomā.
6. Ēku iekšējās elektroinstalācijas projektēšanā piemēro standartus, kuru sarakstu tīmekļa vietnē www.lvs.lv ir publicējusi Nacionālā standartizācijas institūcija.
II. Pamatprasības
7. Elektroietaises projektē, ierīko un pārbauda atbilstošs būvspeciālists, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
8. Elektroietaises projektē un ierīko tā, lai panāktu to drošu lietošanu un nepieļautu aizdegšanās, eksplozijas, cilvēku un mājdzīvnieku veselībai un dzīvībai bīstama strāvas trieciena, apdeguma vai cita veida risku.
9. Projektējot elektroietaises, ņem vērā informāciju par pieejamo elektroapgādi:
9.1. strāvas veidu;
9.2. strāvas vadītāju veidu un skaitu, barojošā elektrotīkla sistēmas veidu;
9.3. elektroapgādē lietotajiem aizsardzības pasākumiem, zemēšanas sistēmu;
9.4. elektroapgādes uzņēmuma īpašajām prasībām;
9.5. spriegumu un sprieguma novirzēm (šī būvnormatīva 1. pielikuma 1. un 2. tabula);
9.6. frekvenci un frekvences novirzēm;
9.7. maksimālo pieļaujamo strāvas stiprumu;
9.8. paredzamo īsslēguma strāvu;
9.9. iespējamā elektroapgādes pārtraukuma ilgumu.
10. Elektroapgaismei, elektroapgādei, vadībai, signalizācijai, elektroniskajiem sakariem un citām vajadzībām nepieciešamo elektrisko ķēžu skaitu un veidu nosaka, ņemot vērā:
10.1. elektrisko slodžu izvietojumu;
10.2. dažādās ķēdēs sagaidāmās slodzes;
10.3. slodzes mainību diennaktī un gadā;
10.4. apkārtējās vides apstākļus;
10.5. prasības vadībai, signalizācijai, elektroniskajiem sakariem un informācijas tehnoloģijām;
10.6. dažādus īpašus nosacījumus.
11. Projektējot avārijas elektroapgādi, apzina:
11.1. no avārijas elektroapgādes avota barojamās ķēdes;
11.2. apgādes avotu (veids, raksturojums);
11.3. nosacījumus, kas jāievēro, lai nepieļautu kļūdainu sprieguma padevi dažādiem avotiem pieslēgtām ķēdēm.
12. Elektroiekārtas ierīko tā, lai:
12.1. būtu pietiekami daudz vietas elektroiekārtas sākotnējai ierīkošanai un vēlākai atsevišķu elementu nomainīšanai;
12.2. būtu brīva pieeja elektroiekārtām ekspluatācijas, pārbaužu, inspicēšanas, apkalpošanas un remonta laikā. Minimālos attālumus ekspluatācijas un apkalpošanas ejās nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 2. pielikumam.
13. Elektroiekārtai jābūt piemērotai barojošā tīkla maksimālajam stabilajam spriegumam (maiņsprieguma efektīvajai vērtībai) un paredzamajiem pārspriegumiem.
14. Elektroiekārtai jānodrošina lielākās ilgstoši iespējamās strāvas plūšana iekārtā normālā darba režīmā, kā arī – noteiktu laiku – strāvas plūšana iekārtā nenormālā darba režīmā (piemēram, aizsardzības ierīču darbības laikā).
15. Ja elektroiekārtas raksturlielumi ir atkarīgi no frekvences, elektroiekārtas nominālajai frekvencei jāatbilst frekvencei, kāda iespējama ķēdē.
16. Elektroiekārtas jaudas raksturlielumiem jānodrošina tai paredzēto uzdevumu izpilde normālā darba režīmā, ņemot vērā noslodzes koeficientu.
17. Elektroiekārtas ugunsaizsardzības līmenim jābūt tādam, lai tā izturētu paredzamās mehāniskās un elektriskās slodzes, kā arī vides apstākļus, kas raksturīgi iekārtas uzstādīšanas vietai (šī būvnormatīva 3. pielikums).
18. Elektroiekārtu, kas pēc izpildījuma neatbilst uzstādīšanas vietas vides apstākļiem, drīkst ierīkot un lietot tikai tad, ja izmanto atbilstošu aizsardzību, kas nodrošina elektroiekārtas normālu ekspluatāciju saskaņā ar tās ierīkošanas un ekspluatācijas tehniskajiem noteikumiem.
19. Elektroiekārta normālā darba režīmā (ieskaitot komutācijas darbības) nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt citas elektroiekārtas vai pasliktināt elektroapgādi.
20. Strāvas vadītāja šķērsgriezuma laukumu izvēlas, ņemot vērā:
20.1. strāvas vadītājam pieļaujamo maksimālo temperatūru (šī būvnormatīva 4. pielikuma 1. tabula);
20.2. pieļaujamo sprieguma kritumu;
20.3. sagaidāmās elektromehāniskās slodzes un citas mehāniskās slodzes, kādām strāvas vadītājs var tikt pakļauts, ja rodas īsslēgums;
20.4. maksimālo pilno pretestību, kas nepieciešama, lai nodrošinātu zemesslēgumaizsardzības un īsslēgumaizsardzības pareizu darbību.
21. Minimālos strāvas vadītāju šķērsgriezuma laukumus nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 4. pielikuma 2. tabulai. Zemētāju šķērsgriezuma laukumus un minimālos aizsargvadītāju šķērsgriezuma laukumus nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 4. pielikuma 3. un 4. tabulai.
22. Lai nodrošinātu sistēmas ekonomiskāku režīmu, var piemērot lielākus šķērsgriezuma laukumus, nekā nepieciešams drošībai.
23. Elektroinstalācijas veids un ierīkošanas metodes ir atkarīgas no:
23.1. ierīkošanas vietas (piemēram, telpu, ēku, zonu) ugunsbīstamības un sprādzienbīstamības;
23.2. ierīkošanai paredzēto sienu vai citu ēkas daļu raksturojuma;
23.3. cilvēku un mājdzīvnieku piekļūšanas iespējas elektroinstalācijai;
23.4. sprieguma;
23.5. sagaidāmajām elektromehāniskajām slodzēm, ja rodas īsslēgums;
23.6. citām spriedzēm (piemēram, mehāniskām, termiskām, ar atklātu liesmu saistītām spriedzēm), kurām elektroinstalācija var tikt pakļauta tās ierīkošanas vai ekspluatācijas laikā.
24. Telpu klasifikāciju un raksturojumu, izvēloties elektroinstalācijas veidu un ierīkošanas metodes, nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 3. pielikumam.
25. Aizsardzības ierīču raksturlielumus izvēlas, pamatojoties uz tām paredzēto uzdevumu, kas var būt aizsardzība pret:
25.1. pārstrāvu (pārslodzes vai īsslēguma strāva);
25.2. zemesslēguma strāvu vai pārspriegumu;
25.3. sprieguma pazeminājumu vai pazušanu;
25.4. zibens strāvu un pārspriegumu.
26. Aizsardzības ierīcēm jāiedarbojas, kad tiek sasniegtas noteiktas strāvas, sprieguma un laika vērtības, kas atbilst attiecīgajiem ķēžu raksturojumiem un bīstamības pakāpēm.
27. Atbilstoši piemērojamiem standartiem īpašas prasības elektroietaisēm attiecināmas šādās vietās:
27.1. telpās ar vannu vai dušu;
27.2. peldbaseinos un citos baseinos;
27.3. vietās, kur atrodas saunu sildierīces;
27.4. būvobjektos;
27.5. lauksaimniecības un dārzkopības platībās;
27.6. šaurās vietās ar strāvvadošu norobežojumu;
27.7. dzīvojamos treileros un to stāvlaukumos;
27.8. atrakciju parkos, izstādēs, skatēs un stendos;
27.9. āra apgaismes ierīcēs;
27.10. griestu un grīdu apsildes sistēmās;
27.11. ugunsbīstamās un sprādzienbīstamās telpās, ēkās un zonās.
28. Vietās, kur nepieciešama tūlītēja elektroapgādes pārtraukšana, lai nepieļautu cilvēku vai īpašuma apdraudējumu, ierīko viegli pamanāmu, efektīvi un ātri iedarbināmu izslēgšanas ierīci.
29. Apkalpošanai, pārbaudēm, bojājuma noteikšanai vai remontam paredzamas izslēgšanas ierīces, kas nodrošina iespēju izslēgt elektroietaisi, attiecīgo ķēdi vai atsevišķus aparātu elementus.
30. Elektroietaisi ierīko tā, lai starp dažādām ēkas elektroietaisēm un neelektriskām ietaisēm nerastos savstarpēji nelabvēlīga ietekme, ņemot vērā to elektromagnētisko saderību.
III. Elektroietaišu ierīkošana
31. Ikvienai atsevišķai elektroiekārtai, ko izmanto elektroietaisēs, jāatbilst attiecīgo piemērojamo standartu prasībām. Ja atsevišķai iekārtai nav noteikti piemērojamie standarti, šo iekārtu izvēlas, vienojoties pasūtītājam un uzstādītājam.
32. Elektroiekārtas atbilstoši tajās izmantotajai aizsardzībai pret elektriskās strāvas triecienu klasificē saskaņā ar šī būvnormatīva 5. pielikumu.
33. Elektroietaišu ierīkošanā izmanto piemērotus materiālus.
34. Ierīkojot elektroiekārtas, jāpanāk drošs kontakts (elektriskās ķēdes elementu elektrisks savienojums ar pietiekami mazu un stabilu pārejas pretestību) savienojumos starp strāvas vadītājiem, kā arī starp strāvas vadītājiem un elektroiekārtām.
35. Ierīkojot elektroietaises, nedrīkst pasliktināt elektroiekārtu parametrus un tām paredzētos dzesēšanas apstākļus.
36. Cilvēkus un mājdzīvniekus no tieša kontakta ar spriegumaktīvām ietaises daļām aizsargā, izmantojot vienu no šādām metodēm:
36.1. nepieļauj strāvas plūšanu caur cilvēka vai mājdzīvnieka ķermeni;
36.2. ierobežo strāvas plūšanu caur cilvēka vai mājdzīvnieka ķermeni līdz vērtībai, kas ir mazāka par pieļaujamo elektriskās strāvas trieciena vērtību.
37. Cilvēkus un mājdzīvniekus aizsargā pret nelaimes gadījumiem, kas rodas netiešā kontaktā (ar ietaises daļām, kas vada strāvu un parastos apstākļos nav spriegumaktīvas, bet var kļūt spriegumaktīvas izolācijas bojājuma, īsslēguma vai cita negadījuma dēļ), izmantojot vienu no šādām metodēm:
37.1. neļauj bojājuma strāvai plūst caur cilvēka vai mājdzīvnieka ķermeni;
37.2. ierobežo bojājuma strāvu, kas plūst caur ķermeni, līdz vērtībai, kas ir mazāka par pieļaujamo elektriskās strāvas trieciena vērtību (potenciālu izlīdzināšanas metode);
37.3. attiecīgajos piemērojamos standartos noteiktajā laikā automātiski pārtrauc elektroapgādi, ja ir radies bojājums, kas var izraisīt strāvas plūšanu caur ķermeni, kurš ir kontaktā ar atklātām strāvvadošām daļām, ja šīs strāvas vērtība ir vienāda ar pieļaujamo elektriskās strāvas trieciena vērtību vai lielāka par to.
38. Elektroietaisi ierīko tā, lai novērstu degtspējīgu materiālu aizdegšanās risku augstas temperatūras vai elektriskā loka dēļ, kā arī ugunsgrēka un sprādzienu izcelšanos sprādzienbīstamās zonās un apdegumu risku cilvēkiem un mājdzīvniekiem. Visas elektroiekārtas, kuras var radīt augstu temperatūru vai elektrisko loku, aizsargā vai novieto drošā attālumā, lai novērstu ugunsnedrošu materiālu aizdegšanās iespēju. Ja elektroiekārtas atklāto daļu temperatūra var radīt traumas cilvēkiem, tad šīs daļas aizsargā vai novieto drošā attālumā, lai novērstu nejaušu saskari ar tām.
39. Rokassniedziena attālumā pieejamo elektroiekārtas daļu temperatūras robežas normālā darba režīmā nedrīkst pārsniegt šī būvnormatīva 6. pielikuma 1. tabulā minētos lielumus.
40. Cilvēkus un vidi aizsargā pret nelaimes gadījumiem, kas rodas no augstas temperatūras vai elektromehāniskas slodzes, ko izraisa pārstrāva spriegumaktīvos vadītājos, izmantojot vienu no šādām metodēm:
40.1. automātiski atslēdz pārstrāvu, pirms tā sasniedz bīstamu vērtību, ņemot vērā pārstrāvas plūšanas ilgumu;
40.2. ierobežo maksimālo pārstrāvu līdz drošai strāvas vērtībai un plūšanas ilgumam.
41. Elektroiekārtas daļām, kas vada strāvu un parastos apstākļos nav spriegumaktīvas, bet pa kurām iespējama bojājuma strāvas (īpaši zemesslēguma strāvas un noplūdes strāvas) plūšana, jāspēj vadīt šo strāvu, nesasniedzot bīstami augstu temperatūru.
IV. Zibensaizsardzības ierīkošana
42. Zibensaizsardzības sistēmu paredz, lai novērstu zibens iedarbības radītu elektrisko un elektronisko iekārtu pārspriegumu, kā arī tā radītos riskus ēkas daļām un cilvēku dzīvībai. Zibensaizsardzības sistēmu projektē un ierīko, nodrošinot šajā būvnormatīvā noteikto ēkas zibensaizsardzības līmeni vai atbilstoši piemērojamiem standartiem.
43. Zibensaizsardzības sistēmu iedala klasēs, raksturojot varbūtību, ar kādu zibensstrāvas parametru kopuma iespējamās vērtības dabā novērojamām zibensizlādēm nepārsniedz šo parametru maksimālās un minimālās aplēses vērtības. Noteiktas četras zibensaizsardzības sistēmas klases, kas nodrošina ēkas zibensaizsardzības līmeni šādā apmērā:
43.1. I klase – 98 %;
43.2. II klase – 95 %;
43.3. III klase – 90 %;
43.4. IV klase – 80 %.
44. Zibensaizsardzību obligāti paredz trešās grupas ēkās. Pārējos gadījumos zibensaizsardzības ierīkošanas nepieciešamību nosaka, ņemot vērā ēkas raksturlielumus un riska kritērijus, kas noteikti piemērojamā standartā LVS EN 62305-2:2012 "Zibensaizsardzība. 2. daļa: Riska pārvaldība (IEC 62305-2:2010, modificēts)".
45. I klases zibensaizsardzības sistēmu paredz:
45.1. gaisa satiksmes vadības ēkās;
45.2. viegli uzliesmojošu šķidrumu (uzliesmošanas temperatūra mazāka par 55 oC) noliktavās un ražošanas ēkās;
45.3. amonija nitrāta un citu sprāgstvielu noliktavās, kā arī citās ēkās ar sprādzienbīstamu vidi;
45.4. elevatoros un citās ēkās beramo vielu uzglabāšanai – telpās, kurās ugunsslodze lielāka par 1200 MJ/m2;
45.5. rūpniecības ražošanas ēkās, kurās ugunsslodze lielāka par 1200 MJ/m2;
45.6. ķīmiskās rūpniecības un naftas ķīmiskās pārstrādes uzņēmumu sprādzienbīstamās zonās;
45.7. ēkās ar degošas gāzes iekārtām, kuras paredzētas ēkas apkures nodrošināšanai, uzstādot iekārtas šo ēku sprādzienbīstamās zonās;
45.8. radioaktīvo un bīstamo atkritumu glabātavās.
46. Vismaz II klases zibensaizsardzības sistēmu paredz:
46.1. slimnīcās;
46.2. dzemdību namos;
46.3. ūdens atrakciju parkiem un atklātajiem baseiniem;
46.4. informācijas tehnoloģiju, dispečeru un citos vadības centros (tai skaitā hidrotehniskajos dispečervadības centros);
46.5. degvielas uzpildes staciju ēkās, izņemot klientu apkalpošanas ēkas;
46.6. degošu šķidrumu (uzliesmošanas temperatūra lielāka par 55 oC) noliktavās;
46.7. ķīmiskās rūpniecības un naftas ķīmiskās pārstrādes uzņēmumu ēkās un to zonās, kas nav noteiktas šī būvnormatīva 45. punktā;
46.8. vēja ģeneratoriem;
46.9. telesignalizācijas torņiem, tālsakaru torņiem;
46.10. biogāzes ražošanas uzņēmumos.
47. Vismaz III klases zibensaizsardzības sistēmu paredz:
47.1. dzīvojamās ēkās;
47.2. izmitināšanai paredzētajās ēkās;
47.3. ēkās, kas tiek izmantotas visu diennakti un kurās uzturas aprūpējami vai izolējami lietotāji, un kuras nav minētas šī būvnormatīva 46. punktā;
47.4. publisko pasākumu ēkās;
47.5. skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs;
47.6. lidostu pasažieru termināļos;
47.7. slēgto baseinu ēkās;
47.8. konstrukciju ēkās no elastīga apvalka;
47.9. pieminekļu aizsardzībai pakļautās ēkās ar vēsturisku nozīmi vai kultūras priekšmetu glabāšanai paredzētās ēkās;
47.10. ēkās, kas parasti tiek izmantotas dienā un kurās pastāvīgi uzturas lietotāji, kas pārzina telpas, un kuras nav minētas šī būvnormatīva 46. punktā;
47.11. rūpniecības ražošanas ēkās, kurās pastāvīgi uzturas lietotāji, kas pārzina telpas, un kuras nav minētas šī būvnormatīva 45. un 46. punktā;
47.12. divu un vairāk nekā divu stāvu garāžu virszemes autostāvvietās, tai skaitā iebūvētās.
48. Zibensaizsardzības sistēmu var neierīkot ēkās, kuras pilnībā atrodas citas ēkas zibensaizsardzības zonā, kas noteikta atbilstoši piemērojamiem standartiem.
49. Divām vai vairākām ēkām, kuras ir savstarpēji saistītas (būvtehniski un funkcionāli), prasības attiecībā uz zibensaizsardzības līmeni ir vienotas, un zibensaizsardzības līmenis tām jānodrošina atbilstoši ēkai, kurai noteikta augstāka zibensaizsardzības sistēmas klase.
50. Ēkā, kura atbilst vairākiem šajā būvnormatīvā minētajiem ēkas izmantošanas mērķiem, zibensaizsardzības līmenis jānodrošina atbilstoši mērķim, kuram noteikta augstāka zibensaizsardzības sistēmas klase.
V. Elektroietaišu ierīkošanas darbu pieņemšana
51. Elektroietaišu ierīkošanas darbus pieņem pasūtītājs vai sadales tīkla īpašnieks atbilstoši būvniecības ieceres dokumentācijai, ievērojot normatīvo aktu un standartu prasības, kas piemērojami attiecīgajām elektroietaisēm.
52. Elektroietaises pieslēdz sadales elektrotīklam pēc salīdzināšanas ar būvniecības ieceres dokumentāciju un pēc ierīkoto sistēmu un elektrotīkla parametru pārbaudēm. Elektroiekārtas pārbauda pirms to nodošanas ekspluatācijā, kā arī pēc izdarītām nozīmīgām izmaiņām, lai pārliecinātos, vai darbs ir veikts atbilstoši šī būvnormatīva un attiecīgo piemērojamo standartu prasībām.
53. Ēkas, kuru sastāvā ir elektroietaises, pieņem ekspluatācijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvniecības jomā. Pieņemšanas aktam pievieno protokolu ar šādiem dokumentiem (ja attiecīgie darbi ir veikti):
53.1. autoruzraudzības kārtībā koriģētu būvniecības ieceres dokumentācijas rasējumu komplektu un detalizētus rasējumus;
53.2. ierīkoto iekārtu pases un izmantoto materiālu atbilstības apliecinājumus;
53.3. segto darbu pieņemšanas aktus par elektroietaišu ierīkošanu;
53.4. apstiprinātus atzinumus par vadu un kabeļu elektriskās pretestības pārbaudi, par pilnas elektriskās pretestības mērījumiem cilpai "fāze–nulle", par zemējumu kontūru noplūdes elektriskās pretestības pārbaudi un par saites elektriskās pretestības pārbaudi starp zemētājiem un sazemējamajiem elementiem;
53.5. ietaises automātiskās regulēšanas un elektriskās komutācijas shēmas;
53.6. sistēmu lietošanas aprakstu un drošības tehnikas instrukcijas;
53.7. personāla apmācību protokolus par sistēmu ekspluatāciju.
54. Elektroietaisēm pirms to pieņemšanas ekspluatācijā pārbauda izolācijas pretestību. Elektroietaišu elektriskās izolācijas pretestības minimālā vērtība noteikta šī būvnormatīva 6. pielikuma 2. tabulā.
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola
1.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 261-15
"Ēku iekšējā elektroinstalācija"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2015.gada 9.jūnija noteikumiem Nr.294)
1. Elektroietaišu maiņsprieguma klases atbilstoši nominālajam spriegumam noteiktas 1. tabulā.
Maiņsprieguma diapazoni (efektīvās vērtības)
1. tabula
| Klase | Tieši zemētas sistēmas | Ar zemi tieši nesavienotas sistēmas starp fāzēm |
|
| starp fāzi un zemi | starp fāzēm | ||
| I | U < 50 | U < 50 | U < 50 |
| II | 50 < U < 600 | 50 < U < 1000 | 50 < U < 1000 |
2. Elektroietaišu līdzsprieguma klases atbilstoši nominālajam spriegumam noteiktas 2. tabulā.
Līdzsprieguma diapazoni bezpulsāciju līdzstrāvai
2. tabula
| Klase | Tieši zemētas sistēmas | Ar zemi tieši nesavienotas sistēmas starp poliem |
|
| starp polu un zemi | starp poliem | ||
| I | U < 120V | U < 120V | U < 120V |
| II | 120V < U < 900V | 120V < U < 1500V | 120V < U < 1500V |
Piezīmes.
1. U – ietaises nominālais spriegums.
2. Atsevišķos gadījumos iespējams ieviest sprieguma papildu starpdiapazonus.
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola
2.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 261-15
"Ēku iekšējā elektroinstalācija"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2015.gada 9.jūnija noteikumiem Nr.294)
1. Ja aizsardzību nodrošina, izmantojot pārvietojamus šķēršļus, ievēro šādus attālumus (pēc visu paneļu daļu samontēšanas un aizvēršanas):
1.1. minimālais ejas platums starp šķēršļiem vai slēdžu rokturiem vai starp šķēršļiem vai slēdžu rokturiem un sienu – 700 mm;
1.2. minimālais attālums starp grīdu un griestu pārsegumu – 2000 mm.
2. Vietās, kur nav veikti aizsardzības pasākumi, ekspluatācijas un apkalpošanas ejās ievēro šādus attālumus:
2.1. ja neaizsargātās spriegumam pieslēgtās daļas ir izvietotas tikai vienā ejas pusē:
2.1.1. minimālais ejas platums starp sienu un neaizsargāto spriegumam pieslēgto daļu – 1000 mm;
2.1.2. minimālais brīvais laukums vadības rokturu priekšā – 700 mm;
2.2. ja neaizsargātās spriegumam pieslēgtās daļas ir izvietotas abās ejas pusēs:
2.2.1. minimālais ejas platums starp strāvas vadītājiem un spriegumam pieslēgtajām daļām abās pusēs:
2.2.1.1. ekspluatācijas ejās – 1200 mm, ja pirms apkalpošanas darbu uzsākšanas ir ierīkotas aizsargbarjeras, vai 1500 mm, ja barjeras nav ierīkotas;
2.2.1.2. ejās, kas paredzētas tikai apkalpošanai, – 1000 mm. Ja ekspluatācijas eju izmanto arī kā apkalpošanas eju, pirms apkalpošanas darbu uzsākšanas ierīko aizsargbarjeras. Ja aizsargbarjeras nav ierīkotas, minimālajam attālumam jābūt 1500 mm;
2.2.2. minimālais brīvais laukums starp vadības svirām:
2.2.2.1. apkalpošanas ejā – 900 mm;
2.2.2.2. ekspluatācijas ejā – 1100 mm;
2.3. minimālais attālums no grīdas līdz spriegumam pieslēgtām daļām – 2300 mm.
3. Ekspluatācijas un apkalpošanas ejām, kuras ir garākas par 20 metriem, nepieciešama pieeja no abiem to galiem.
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola
3.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 261-15
"Ēku iekšējā elektroinstalācija"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2015.gada 9.jūnija noteikumiem Nr.294)
I. Vispārīgais jautājums
1. Katram ārējās ietekmes apstāklim ir piešķirts apzīmējums (klases kods), kas sastāv no diviem lieliem burtiem un skaitļa (minētos apzīmējumus nav paredzēts lietot iekārtu marķēšanā):
1.1. pirmais burts raksturo ārējās ietekmes vispārīgo kategoriju (piemēram, A – vides apstākļi, B – izmantošanas apstākļi, C – ēku izpildījums);
1.2. otrais burts raksturo ārējās ietekmes veidu;
1.3. skaitlis raksturo katras ārējās ietekmes klasi.
II. Apkārtējās vides temperatūra
1. tabula
| Nr. p. k. |
Klases kods |
Vides apstākļu raksturojums (apkārtējās vides temperatūras diapazonu augšējā un apakšējā robeža) |
| 1. | AA1 | - 60 °C līdz + 5 °C |
| 2. | AA2 | - 40 °C līdz + 5 °C |
| 3. | AA3 | - 25 °C līdz + 5 °C |
| 4. | AA4 | - 5 °C līdz + 40 °C |
| 5. | AA5 | + 5 °C līdz + 40 °C |
| 6. | AA6 | + 5 °C līdz + 60 °C |
Piezīmes.
1. Par iekārtas apkārtējās vides temperatūru uzskata temperatūru vietā, kur jāuzstāda iekārta. Ņem vērā visu tajā pašā vietā uzstādīto darbojošos iekārtu termisko ietekmi, bet neņem vērā pašas ierīkojamās iekārtas termisko ietekmi.
2. Apkārtējā gaisa temperatūras klases izmanto, ja nav mitruma ietekmes.
3. Vidējā temperatūra 24 stundu periodā nedrīkst pārsniegt robežu 5 °C zemāk par augšējo temperatūras diapazonu.
4. Lai noteiktu dažus vides apstākļus, var būt nepieciešams kombinēt divus temperatūras diapazonus. Ietaises, kas pakļautas temperatūrām, kuras neietilpst noteiktajos diapazonos, vērtē atsevišķi.
III. Augstums
2. tabula
| Nr. p. k. |
Kods | Raksturojums |
| 1. | AC1 | Augstums līdz 2000 m virs jūras līmeņa |
| 2. | AC2 | Augstums, kas pārsniedz 2000 m virs jūras līmeņa |
IV. Ūdens
3. tabula
| Nr. p. k. |
Klases kods | Apzīmējums | Raksturojums | Elektroietaises izmantošanas apstākļi |
| 1. | AD1 | Neievērojama | Ūdens klātbūtnes varbūtība ir nenozīmīga | Vietas, kur uz sienām parasti neparādās ūdens pēdas, bet tās var īslaicīgi parādīties, piemēram, kondensāta veidā, ko laba ventilācija ātri nožāvē |
| 2. | AD2 | Brīvi krītoši pilieni | Brīvi krītošu pilienu varbūtība | Vietas, kur ūdens tvaiks dažkārt kondensējas pilienu veidā vai kur dažkārt var parādīties tvaiks |
| 3. | AD3 | Šaltis | Iespējamība, ka ūdens krīt līdz 60° leņķī attiecībā pret vertikāli | Vietas, kur izsmidzināts ūdens veido nepārtrauktu ūdens kārtiņu uz grīdām un/vai sienām |
| 4. | AD4 | Šļakatas | Šļakatu iespējamība no jebkuras puses | Vietas, kur iekārtas (piemēram, ārējā apgaismojuma ierīces, būvlaukumu iekārtas) var būt pakļautas ūdens šļakatām |
| 5. | AD5 | Strūklas | Ūdens strūklu iespējamība no jebkuras puses | Vietas, kur regulāri lieto ūdeni, izmantojot šļūtenes (piemēram, laukumi, automašīnu mazgātavas) |
| 6. | AD6 | Viļņi | Ūdens viļņu iespējamība | Dambji, pludmales, būvētas krastmalas un līdzīgas vietas |
| 7. | AD7 | Iegremdēšana | Iespējamība, ka iekārtu reizēm daļēji vai pilnīgi pārklāj ūdens | Vietas, kas var tikt applūdinātas un/vai kur ūdens līmenis var būt ne vairāk kā 150 mm virs iekārtas augstākā punkta, bet iekārtas zemākā daļa atrodas ne dziļāk kā 1 m zem ūdens virsmas |
| 8. | AD8 | Nogremdēšana | Iespējamība, ka iekārtu pastāvīgi un pilnīgi pārklāj ūdens | Vietas, kurās elektroiekārtas pastāvīgi un pilnīgi pārklāj ūdens, kura spiediens pārsniedz 0,1 bar, piemēram, peldbaseini |
V. Svešķermeņi
4. tabula
| Nr. p. k. |
Klases kods | Apzīmējums | Raksturojums | Piemēri |
| 1. | AE1 | Neievērojama | Putekļu vai cietu svešķermeņu daudzums vai veids ir nenozīmīgs | |
| 2. | AE2 | Mazi priekšmeti | Cietu svešķermeņu klātbūtne, kuru mazākais izmērs nepārsniedz 2,5 mm | Piemēram, darba aprīkojumā un mazos priekšmetos |
| 3. | AE3 | Ļoti mazi priekšmeti | Cietu svešķermeņu klātbūtne, kuru mazākais izmērs nepārsniedz 1 mm | Piemēram, vados |
| 4. | AE4 | Viegls putekļu nosēdums | 10 < putekļu nosēdums < 35 mg/m2 dienā |
|
| 5. | AE5 | Vidējs putekļu nosēdums | 35 < putekļu nosēdums < 350 mg/m2 dienā |
|
| 6. | AE6 | Liels putekļu nosēdums | 350 < putekļu nosēdums < 1000 mg/m2 dienā |
VI. Korozija
5. tabula
| Nr. p. k. |
Klases kods | Apzīmējums | Raksturojums | Elektroietaises izmantošanas apstākļi |
| 1. | AF1 | Neievērojama | Korozīvu vai piesārņojošu vielu daudzums vai veids nav nozīmīgs | |
| 2. | AF2 | Atmosfēriska | Gaisā esošu korozīvu vai piesārņojošu vielu klātbūtne ir nozīmīga | Vietas pie jūras vai netālu no rūpnieciskajām zonām, kuras rada ievērojamu atmosfēras piesārņojumu, piemēram, ķīmiskās rūpnīcas, cementa rūpnīcas, kā arī ražotnes, kurās rodas abrazīvi, dielektriski vai strāvvadoši putekļi |
| 3. | AF3 | Pārejoša vai gadījuma rakstura | Korozīvu vai piesārņojošu vielu klātbūtne, kuras tiek lietotas vai ražotas | Vietas, kur daži ķīmiski produkti tiek lietoti mazos daudzumos un tikai nejauši var nonākt kontaktā ar elektroiekārtām, piemēram, ražotņu laboratorijas vai citas vietas, kur tiek lietoti ogļūdeņraži (katlutelpas, garāžas un līdzīgas vietas) |
| 4. | AF4 | Pastāvīga | Korozīvu vai piesārņojošu vielu pastāvīga klātbūtne ievērojamā daudzumā | Piemēram, ķīmiskās ražotnes |
VII. Mehāniskās slodzes
6. tabula
| Nr. p. k. |
Klases kods | Apzīmējums | Raksturojums | Elektroietaises izmantošanas apstākļi |
| 1. | Trieciens | |||
| 1.1. | AG1 | Vājas iedarbības | Sadzīves un līdzīgi apstākļi | |
| 1.2. | AG2 | Vidējas iedarbības | Parasti ražošanas apstākļi | |
| 1.3. | AG3 | Stipras iedarbības | Smagi ražošanas apstākļi | |
| 2. | Vibrācija | |||
| 2.1. | AH1 | Vāja | Sadzīves un līdzīgi apstākļi, kur vibrācijas ietekme kopumā ir neievērojama | |
| 2.2. | AH2 | Vidēja | Parasti ražošanas apstākļi | |
| 2.3. | AH3 | Stipra | Rūpnieciskās ietaises, kas pakļautas stiprai vibrācijai | |
VIII. Floras un mikroorganismu klātbūtne
7. tabula
| Nr. p. k. |
Klases kods | Apzīmējums | Raksturojums | Piezīmes |
| 1. | AK1 | Nav bīstama | Floras un/vai mikroorganismu klātbūtne nav bīstama | |
| 2. | AK2 | Ir bīstama | Floras un/vai mikroorganismu klātbūtne ir bīstama | Bīstamība ir atkarīga no vietējiem apstākļiem un no floras veida. Jāatšķir kaitīgas veģetācijas attīstība un apstākļi, kas veicina mikroorganismu vairošanos |
IX. Faunas klātbūtne
8. tabula
| Nr. p. k. |
Klases kods | Apzīmējums | Raksturojums | Piezīmes |
| 1. | AL1 | Nav bīstama | Faunas (kukaiņi, putni, mazi dzīvnieki) klātbūtne nav bīstama | |
| 2. | AL2 | Ir bīstama | Faunas (kukaiņi, putni, mazi dzīvnieki) klātbūtne ir bīstama | Bīstamība ir atkarīga no faunas
veida. Jāatšķir bīstams kukaiņu daudzums vai agresivitāte un bīstams mazu dzīvnieku daudzums vai agresivitāte |
X. Elektromagnētiska, elektrostatiska vai jonizējoša ietekme
9. tabula
| Nr. p. k. |
Klases kods | Apzīmējums | Raksturojums | Elektroietaises izmantošanas apstākļi |
| 1. | AM1 | Neievērojama | Nav klīstošu strāvu, elektromagnētiskā starojuma, elektrostatisko lauku, jonizējošā starojuma vai indukcijas kaitīgās ietekmes | |
| 2. | AM2 | Klīstošās strāvas | Klīstošo strāvu kaitīgā ietekme | |
| 3. | AM3 | Elektromagnētisms | Elektromagnētiskā starojuma kaitīgā ietekme | |
| 4. | AM4 | Jonizācija | Jonizējošā starojuma kaitīgā ietekme | |
| 5. | AM5 | Elektrostatisms | Elektrostatiskā lauka kaitīgā ietekme | |
| 6. | AM6 | Indukcija | Inducēto strāvu kaitīgā ietekme |
XI. Saules starojums
10. tabula
| Nr. p. k. |
Klases kods | Apzīmējums | Raksturojums | Elektroietaises izmantošanas apstākļi |
| 1. | AN1 | Zema | Intensitāte < 500 W/m2 | |
| 2. | AN2 | Vidēja | 500 < intensitāte <700 W/m2 | |
| 3. | AN3 | Augsta | 700 < intensitāte <1120 W/m2 |
XII. Seismika
11. tabula
| Nr. p. k. |
Klases kods | Apzīmējums | Raksturojums | Piezīmes |
| 1. | AP1 | Neievērojama | Paātrinājums < 30 Gal | 1 Gal = 1 cm/s2 |
| 2. | AP2 | Zema | 30 < paātrinājums < 300 Gal | |
| 3. | AP3 | Vidēja | 300 < paātrinājums < 600 Gal | |
| 4. | AP4 | Liela | 600 < paātrinājums | Neattiecas uz vibrāciju, kas var
izraisīt ēku sabrukšanu. Frekvence nav ņemta vērā, tomēr, ja seismiskais vilnis rezonē ar ēku, seismiskā ietekme īpaši jāievēro. Vispārīgā gadījumā seismiskā paātrinājuma frekvence ir starp 0 Hz un 10 Hz |
XIII. Zibens
12. tabula
| Nr. p. k. |
Klases kods | Apzīmējums | Raksturojums | Elektroietaises izmantošanas apstākļi |
| 1. | AQ1 | Neievērojama | < 25 dienas gadā | |
| 2. | AQ2 | Netieša | > 25 dienas gadā. Bīstamību var radīt elektroietaises ierīkošanas veids |
Ietaišu elektroapgāde pa
gaisvadu līnijām. Attiecas uz reģioniem ar īpaši augstu pērkona negaisu aktivitātes līmeni |
| 3. | AQ3 | Tieša | Bīstama, ja iekārta tieši pakļauta zibens spērienam | Ietaišu daļas, kas izvietotas
ārpus ēkām. Attiecas uz reģioniem ar īpaši augstu pērkona negaisu aktivitātes līmeni |
XIV. Gaisa kustība
13. tabula
| Nr. p. k. |
Klases kods | Apzīmējums | Raksturojums | Elektroietaises izmantošanas apstākļi |
| 1. | AR1 | Lēna | Ātrums < 1 m/s | |
| 2. | AR2 | Vidēja | 1 m/s < ātrums < 5 m/s | |
| 3. | AR3 | Ātra | 5 m/s < ātrums < 10 m/s |
XV. Vējš
14. tabula
| Nr. p. k. |
Klases kods | Apzīmējums | Raksturojums | Elektroietaises izmantošanas apstākļi |
| 1. | AS1 | Lēns | Ātrums < 20 m/s | |
| 2. | AS2 | Vidējs | 20 m/s < ātrums < 30 m/s |
XVI. Izmantošana
15. tabula
| Nr. p. k. |
Klases kods | Apzīmējums | Raksturojums | Elektroietaises izmantošanas apstākļi |
| 1. | Cilvēki | |||
| 1.1. | BA1 | Neapmācīti | Darbam ar elektroietaisēm neapmācīti cilvēki | |
| 1.2. | BA2 | Bērni | Bērnu uzturēšanās vietas, piemēram, bērnistabas (izņemot cilvēku mājokļus), mazu bērnu novietnes | |
| 1.3. | BA3 | Personas ar funkcionāliem traucējumiem | Cilvēki, kas nespēj pilnībā pārvaldīt savas fiziskās vai intelektuālās spējas (slimi vai veci cilvēki) | Slimnīcas |
| 1.4. | BA4 | Apmācīti | Atbilstoši apmācīti cilvēki (ekspluatācijas un apkalpojošais personāls) vai cilvēki, kurus uzrauga apmācītas personas, lai tie izvairītos no briesmām, kādas var radīt elektrība | Elektroiekārtu ekspluatācijas zonas |
| 1.5. | BA5 | Speciālisti | Personas ar tehniskām zināšanām vai pietiekamu pieredzi, lai izvairītos no briesmām, kādas var radīt elektrība (inženieri un tehniķi) | Slēgtas elektroiekārtu ekspluatācijas zonas |
| 2. | Kontakts ar zemi | |||
| 2.1. | BC1 | Nav | Cilvēki apstākļos, kur netiek vadīta strāva | Vietas, kas nevada strāvu |
| 2.2. | BC2 | Reti | Cilvēki, kas parastos apstākļos nenonāk kontaktā ar strāvvadošām daļām vai nestāv uz strāvvadošām virsmām | |
| 2.3. | BC3 | Bieži | Cilvēki, kas ir saskarē ar strāvvadošām daļām vai bieži stāv uz strāvvadošām virsmām | Vietas ar vairākām strāvvadošām daļām vai ar lielu virsmas laukumu |
| 2.4. | BC4 | Pastāvīgi | Cilvēki, kas pastāvīgi ir kontaktā ar metāliskām konstrukcijām un kam ir ierobežota iespēja pārtraukt šo kontaktu | Metāliski apvalki, piemēram, katlu un tvertņu korpusi |
| 3. | Evakuācija | |||
| 3.1. | BD1 | Normāla | Neliels cilvēku blīvums telpā, viegli evakuācijas apstākļi | Normāla vai neliela augstuma dzīvojamās ēkas |
| 3.2. | BD2 | Apgrūtināta | Neliels cilvēku blīvums telpā, apgrūtināti evakuācijas apstākļi | Augstceltnes |
| 3.3. | BD3 | Pārpildīta | Liels cilvēku blīvums telpā, viegli evakuācijas apstākļi | Publiskas vietas (piemēram, teātri, kinoteātri, lielveikali) |
| 3.4. | BD4 | Apgrūtināta un pārpildīta | Liels cilvēku blīvums telpā, grūti evakuācijas apstākļi | Publiskas vietas augstceltnēs (piemēram, viesnīcas, slimnīcas) |
| 4. | Materiāli | |||
| 4.1. | BE1 | Bez aizdegšanās riska | ||
| 4.2. | BE2 | Ugunsnedroši | Degtspējīgu materiālu ražošana, apstrāde vai uzglabāšana, putekļu klātbūtne | Noliktavas, kokapstrādes darbnīcas, papīrfabrikas |
| 4.3. | BE3 | Sprādzienbīstami | Sprādzienbīstamu materiālu vai materiālu ar zemu uzliesmošanas temperatūru apstrāde vai uzglabāšana, sprādzienbīstamu putekļu klātbūtne | Naftas pārstrādes rūpnīcas, ogļūdeņražu krātuves |
| 4.4. | BE4 | Produkcijas sabojāšanas risks | Vaļēju pārtikas produktu, farmaceitisku izstrādājumu un līdzīgu nenosegtu produktu klātbūtne | Piemēram, pārtikas ražotnes,
virtuves. Jānosaka piesardzības pasākumi, lai elektroietaišu bojājuma gadījumā (plīstot lampai) apstrādājamie materiāli netiktu sabojāti |
XVII. Konstrukcijas un ēkas
16. tabula
| Nr. p. k. |
Klases kods | Apzīmējums | Raksturojums | Elektroietaises izmantošanas apstākļi |
| 1. | Būvmateriāli | |||
| 1.1. | CA1 | Degtnespējīgi | Iedarbojoties aizdedzināšanas avotam, neaizdegas, negruzd un nepārogļojas | Konstrukcijas no degtnespējīgiem materiāliem |
| 1.2. | CA2 | Degtspējīgi | Iedarbojoties aizdedzināšanas avotam, aizdegas, gruzd vai pārogļojas un pēc aizdedzināšanas avota iedarbības izbeigšanās turpina degt, gruzdēt vai pārogļoties | Konstrukcijas no degtspējīgiem materiāliem, piemēram, koka ēkas |
| 2. | Ēkas izvietojums | |||
| 2.1. | CB1 | Ēka bez ievērojama aizdegšanās un uguns izplatīšanās riska | ||
| 2.2. | CB2 | Ēka ar augstu uguns izplatīšanās risku un iespējamām briesmām ugunsgrēka gadījumā | Ēkas, kuru forma un izmēri sekmē uguns izplatīšanos (piemēram, skursteņa efekts) | Augstceltnes. Piespiedu ventilācijas sistēmas |
| 2.3. | CB3 | Konstruktīvās nobīdes | Risks, kas saistīts ar konstrukciju kustībām (piemēram, nobīde starp ēkas dažādām daļām, starp ēku un grunti vai ēkas pamatu nosēšanās) | Ēkas ar ievērojamu garumu vai ēkas, kas būvētas uz nestabilas grunts |
| 2.4. | CB4 | Elastīgas vai nestabilas konstrukcijas | Neizturīgas vai kustībām (piemēram, svārstībām) pakļautas konstrukcijas | Nojumes, ar gaisu pildītu balstu konstrukcijas, piekaramie griesti, pārvietojamas šķērssienas, ietaises, kas projektētas kā konstruktīvi pašnesošas |
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola
4.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 261-15
"Ēku iekšējā elektroinstalācija"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2015.gada 9.jūnija noteikumiem Nr.294)
1. Maksimālā strāvas vadītāju darba temperatūra atkarībā no to izolācijas tipa
1. tabula
| Nr. p. k. |
Izolācijas tips | Maksimālā temperatūra1 |
| 1. | Polivinilhlorīds (PVC) | 70 °C (vadītājam) |
| 2. | Krusta tinuma polietilēns (XLPE) un etilēnpropilēna gumija (EPR) | 90 °C (vadītājam) |
| 3. | Minerālizolācija (pārklāta ar PVC vai ir iespējama pieskaršanās tai) | 70 °C (aizsargapvalkam) |
| 4. | Minerālizolācija (nepārklāta, nav iespējama pieskaršanās tai, neatrodas kontaktā ar degošu materiālu) | 105 °C (aizsargapvalkam)2 |
Piezīmes.
1 Ja strāvas vadītāja darba temperatūra pārsniedz 70 °C, jāpārliecinās, ka vadītājam pievienotā iekārta ir paredzēta tik augstām temperatūrām savienojumu vietās.
2 Atsevišķu tipu kabeļiem pieļaujama augstāka darba temperatūra atbilstoši kabeļa pases datos minētajai pieļaujamajai temperatūrai, kā arī kabeļa pievienojumiem, apkārtējās vides apstākļiem un citām ārējām ietekmēm.
2. Minimālie strāvas vadītāju šķērsgriezuma laukumi
2. tabula
| Nr. p. k. |
Elektroinstalācijas sistēmas tips | Ķēdes lietojuma joma | Strāvas vadītāji | ||
| materiāls | šķērsgriezuma laukums (mm2) | ||||
| 1. | Nostiprinātas (fiksētas) ietaises | izolēti kabeļi un vadītāji | apgaismojums un jaudas pārvade | varš alumīnijs |
1,52,51 |
| signalizācija un vadība | varš | 0,52 | |||
| neizolēti vadītāji | jaudas pārvade | varš alumīnijs |
1016 | ||
| signalizācija un vadība | varš | 4 | |||
| 2. | Elastīgi savienojumi no izolētiem kabeļiem vai strāvas vadītājiem | noteiktas iekārtas barošana | Saskaņā ar attiecīgo standartu | ||
| citi lietojuma veidi | varš | 0,753 | |||
| īpašas nozīmes īpaši zema sprieguma ķēdes | 0,75 | ||||
Piezīmes.
1 Alumīnija strāvas vadītāju savienošanas elementiem jābūt pārbaudītiem un īpaši šim mērķim paredzētiem.
2 Elektronisko iekārtu vadības un signalizācijas ķēdēs atļauts izmantot strāvas vadītājus ar minimālo šķērsgriezuma laukumu 0,1 mm2.
3 Elektrisko iekārtu vadības un signalizācijas ķēdēs strāvas vadītājus ar minimālo šķērsgriezuma laukumu 0,1 mm2 atļauts izmantot lokanajos kabeļos ar vismaz septiņiem strāvas vadītājiem.
3. Zemētāju minimālie šķērsgriezuma laukumi zemē
3. tabula
| Nr. p. k. |
Aizsardzība pret koroziju | Mehāniski aizsargāti | Mehāniski neaizsargāti |
| 1. | Aizsargāti pret koroziju ar apvalku | Pēc aprēķina, ņemot vērā iespējamo bojājuma strāvu un tās plūšanas ilgumu, kā arī vadītāja materiālu un izolāciju | 16 mm2 (varš) 16 mm2 (galvanizēts tērauds) |
| 2. | Nav aizsargāti pret koroziju | 25 mm2 (varš) 50 mm2 (galvanizēts tērauds) |
|
4. Aizsargvadītāju minimālie šķērsgriezuma laukumi atkarībā no fāzes strāvas vadītāja šķērsgriezuma
4. tabula
| Ietaises fāzes strāvas vadītāja šķērsgriezuma laukums S (mm2) |
Atbilstošā aizsargvadītāja minimālais šķērsgriezuma
laukums Spf (mm2) |
| S < 1616 < S < 35S > 35 | S16S/2* |
Piezīmes.
1. Tabulā minētās vērtības ir lietojamas tikai tad, ja aizsargvadītājs ir izgatavots no tā paša materiāla kā fāzes strāvas vadītāji. Ja tā nav, aizsargvadītāja šķērsgriezuma laukums jānosaka tāds, lai iegūtu vadītspēju, kas ir līdzvērtīga tai, kādu iegūst, izmantojot tabulu.
2. * Ja S/2 neatbilst standarta šķērsgriezumam, izvēlas strāvas vadītāju ar tuvāko lielāko šķērsgriezumu.
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola
5.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 261-15
"Ēku iekšējā elektroinstalācija"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2015.gada 9.jūnija noteikumiem Nr.294)
| Nr. p. k. |
Klase | Aizsardzība pret elektriskās strāvas triecienu |
| 1. | 0 | Elektroiekārtas, kurās aizsardzība pret elektrošoku tiek nodrošināta ar pamatizolāciju (nav noteikta kārtība, kādā pieejamās strāvvadošās daļas (ja tādas ir) jāpievieno aizsargvadītājam, kas ir elektroietaises fiksētas elektroinstalācijas sastāvdaļa). Aizsardzību pamatizolācijas bojājuma gadījumā nodrošina apkārtējā vide |
| 2. | I | Elektroiekārtas, kurās aizsardzība pret
elektrošoku tiek nodrošināta ar pamatizolāciju un papildu drošības
pasākumiem, pievienojot pieejamas strāvvadošās daļas aizsargvadītājam,
kas ir elektroietaises fiksētas elektroinstalācijas sastāvdaļa. Piezīme. Iekārtām, kuras paredzētas lietošanai ar elastīgu kabeli, šie aizsardzības pasākumi ietver arī aizsargvadītāja izveidi, kas ir elastīgā kabeļa sastāvdaļa |
| 3. | II | Elektroiekārtas, kurās aizsardzība pret
elektrošoku tiek nodrošināta ar pamatizolāciju un papildu drošības
pasākumiem, izmantojot dubultizolāciju un pastiprinātu izolāciju. Šie
pasākumi neietver zemēšanas pasākumus un nav atkarīgi no ietaises
stāvokļa. Piezīmes. 1. Atsevišķos gadījumos, piemēram, elektronisko iekārtu signālu ieejā, II klases elektroiekārtās var lietot aizsargpretestību, ja tas nesamazina drošības līmeni. 2. II klases elektroiekārtās var lietot aizsargķēžu nepārtrauktības līdzekļus, ja tie ir iekārtas sastāvdaļa un tiek izolēti no pieejamām daļām saskaņā ar II klases elektroiekārtām noteiktajām prasībām. 3. Atsevišķos gadījumos jāatšķir pilnīgi izolētas II klases elektroiekārtas no II klases elektroiekārtām metāla apvalkā. 4. II klases elektroiekārtu metāla apvalkā var apgādāt ar ierīci metāla apvalka savienošanai ar potenciālu izlīdzinošu vadītāju, ja tas noteikts attiecīgajā standartā. 5. II klases elektroiekārtu var apgādāt ar funkcionālas nozīmes zemēšanas ierīci (kas nav saistīta ar aizsardzības zemēšanas ierīci), ja tas noteikts attiecīgajā standartā |
| 4. | III | Elektroiekārtas, kurās aizsardzība pret
elektrošoku ir saistīta ar īpaši zema sprieguma barošanas tīklu no
atdalītājtransformatoriem ar nezemētu vai zemētu sekundāro ķēdi un kurās
nevar rasties spriegumi, kas ir lielāki par I sprieguma klasi. Piezīmes. 1. III klases elektroiekārtās nav jābūt aizsardzības zemējuma pievienojumiem. 2. III klases elektroiekārtu metāla apvalkā var apgādāt ar ierīci metāla apvalka savienošanai ar potenciālu izlīdzinošu strāvas vadītāju, ja tas noteikts attiecīgajā standartā. 3. III klases elektroiekārtu var apgādāt ar funkcionālas nozīmes zemēšanas ierīci (kas nav saistīta ar aizsardzības zemēšanas ierīci), ja tas noteikts attiecīgajā standartā |
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola
6.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 261-15
"Ēku iekšējā elektroinstalācija"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2015.gada 9.jūnija noteikumiem Nr.294)
1. Rokassniedziena attālumā pieejamo elektroiekārtu daļu maksimālā pieļaujamā temperatūra normālā darba režīmā
1. tabula
| Nr. p. k. |
Pieejamās daļas | Pieejamo virsmu materiāls | Maksimālā temperatūra (°C) |
| 1. | Rokā turami iekārtu vadības līdzekļi | metāliskas nemetāliskas |
55 65 |
| 2. | Daļas, kam paredzēts pieskarties, bet kas nav rokā turamas | metāliskas nemetāliskas |
70 80 |
| 3. | Daļas, kam normālos ekspluatācijas apstākļos nav nepieciešams pieskarties | metāliskas nemetāliskas |
80 90 |
2. Elektroiekārtu izolācijas pretestības minimālā vērtība
2. tabula
| Nr. p. k. |
Ķēdes nominālais spriegums (V) | Pārbaudes līdzspriegums (V) | Izolācijas pretestība (MΩ) |
| 1. | Iekārtas ar īpaši zema sprieguma barošanas tīklu no atdalītājtransformatoriem ar nezemētu vai zemētu sekundāro ķēdi (SELV un PELV) | 250 | > 0,25 |
| 2. | Līdz 500 V ieskaitot (izņemot 1. punktā minētos gadījumus) | 500 | > 0,5 |
| 3. | Vairāk nekā 500 V | 1000 | > 1,0 |
Piezīmes.
1. Mērījumus veic ar līdzstrāvu. Mērīšanas aparātiem jānodrošina tabulā minētais pārbaudes spriegums, ja strāvas slodze ir 1 mA.
2. Ja ķēde ietver elektroniskās ierīces, mērījumu laikā fāzes un neitrāles strāvas vadītāji tiek savienoti kopā.
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola