Projekti, koncepcijas, plāni

Noteikumu projekts

Saskaņā ar Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotajiem Ministru kabineta 1994. gada 30. augusta noteikumiem nr. 169 “Par ceļu satiksmi” Satiksmes ministrijas darba grupas un Iekšlietu ministrijas speciālistu izstrādāts un tiek gatavots Ministru kabineta izskatīšanai un akceptēšanai

Par ceļu satiksmes noteikumiem

Saturā

Noteikumos lietotie termini

1. Vispārīgie noteikumi

2. Gājēju un pasažieru pienākumi

3. Vadītāju vispārīgie pienākumi

4. Vadītāju pienākumi īpašos gadījumos

5. Vadītāja rīcība pēc ceļu satiksmes negadījuma

6. Ceļu satiksmes regulēšana

7. Braukšanas sākšana, braukšanas virziena maiņa

8. Transporta līdzekļu izkārtojums uz brauktuves

9. Braukšanas ātrums un distance

10. Apdzīšana un izmainīšanās ar pretim braucošu transporta līdzekli

11. Apstāšanās un stāvēšana

12. Braukšana krustojumos

13. Satiksme dzīvojamās zonās

14. Gājēju pārejas un sabiedriskā pasažieru transporta līdzekļu pieturas

15. Dzelzceļa pārbrauktuvju šķēršošana

16. Ārējās apgaismes ierīču lietošana

17. Skaņas signāla, avārijas gaismas signalizācijas un avārijas zīmes lietošana

18. Transporta līdzekļu vilkšana

19. Pasažieru pārvadāšana

20. Kravas pārvadāšana

21. Mācību braukšana

22. Papildus noteikumi velosipēdu un mopēdu vadītājiem

23. Papildus noteikumi pajūgu vadītājiem un dzīvnieku dzinējiem

24. Transporta līdzekļu tehniskais stāvoklis un iekārtojums

25. Transporta līdzekļu reģistrācija un numura zīmes

26. Transporta līdzekļu pazīšanas zīmes, brīdināšanas ierīces, uzraksti

un apzīmējumi

27. Ceļa zīmes un to raksturojums

28. Ceļa apzīmējumi un to raksturojums

29. Noslēguma jautājumi

Noteikumos lietotie termini

“Apdzīšana” — braukšana garām vienam vai vairākiem transporta līdzekļiem, kas saistīta ar iebraukšanu pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē) un ar tai sekojošu atgriešanos iepriekšējā joslā (brauktuves pusē).

“Apdzīvota vieta” — apbūvēta teritorija, iebraukšana kurā un izbraukšana no kuras apzīmēta ar 518. — 521. ceļa zīmēm.

“Apstāšanās” — transporta līdzekļa apturēšana uz laiku ne ilgāku par 5 minūtēm, kas nepieciešama pasažieru iekāpšanai transporta līdzeklī, izkāpšanai no transporta līdzekļa, kravas iekraušanai transporta līdzeklī vai izkraušanai no tā.

“Apsteigšana” — braukšana garām vienam vai vairākiem transporta līdzekļiem, kas nav saistīta ar iebraukšanu pretējā braukšanas joslā (braukšanas pusē).

 

“Bīstama krava” — krava, kura sprādziena, ugunsgrēka vai cita negadījuma rezultātā var izraisīt kaitējumu apkārtējai videi vai apdraudēt cilvēku dzīvību vai veselību un, kuru pārvadājot ar vienu transporta līdzekli vairāk par ierobežoto daudzumu, jāievēro attiecīgo normatīvo aktu prasības. Bīstamo vielu vai izstrādājumu daudzumu nosaka bīstamu kravu pārvadāšanas drošības noteikumi.

“Braukšanas josla” — jebkura brauktuves garenvirziena josla, kura ir pietiekami plata, lai pa to varētu braukt automobiļi vienā rindā (var būt apzīmēta ar ceļa apzīmējumiem).

“Brauktuve” — ceļa daļa, kas paredzēta transporta līdzekļu braukšanai. Ceļam var būt vairākas brauktuves, kuras norobežo sadalošās joslas.

“Ceļš” — jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela u. tml. visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas). Ceļa kompleksā ietilpst ceļš, mākslīgās būves (tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas u.tml.), ceļu inženierbūves (sabiedriskā pasažieru transporta līdzekļu pieturvietas un paviljoni, bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transporta līdzekļu stāvvietas, atpūtas laukumi, ietves un velosipēdu ceļš, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas u.tml.), ceļu aprīkojums (ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi u.tml.).

“Ceļu satiksme” — attiecības, kas rodas, pārvietojoties pa ceļiem ar transporta līdzekļiem vai bez tiem.

“Ceļu satiksmes dalībnieks” — jebkura persona, kas atrodas uz ceļa vai tieši piedalās ceļu satiksmē (gājējs, transporta līdzekļa vadītājs, pasažieris, dzīvnieku dzinējs, jātnieks u.c.).

“Ceļu satiksmes negadījums” — ceļu satiksmē noticis nelaimes gadījums, kurā iesaistīts vismaz viens transporta līdzeklis un kura rezultātā notikusi cilvēku bojāeja vai viņiem nodarīti miesas bojājumi, vai nodarīti materiāli zaudējumi fiziskai vai juridiskai personai vai videi.

“ Diennakts tumšais laiks” — laiks no vakara krēslas iestāšanās līdz rīta krēslas izzušanai.

“Dot ceļu” — prasība, kas nosaka, ka ceļu satiksmes dalībnieks nedrīkst sākt braukt (iet), turpināt braukt (iet) vai izdarīt jebkādu manevru, ja tā rezultātā citiem satiksmes dalībniekiem tiek radīti traucējumi vai viņi ir spiesti mainīt pārvietošanās virzienu vai ātrumu.

“Dzelzceļa pārbrauktuve” — jebkura ceļa krustošanās ar dzelzceļa sliežu klātni vienā līmenī. Tās robežas ir iedomātas līnijas, kas šķērso brauktuvi perpendikulāri ceļa asij no dzelzceļa pārbrauktuves barjerām; ja šādu barjeru nav — tad no 134., 135. ceļa zīmēm.

“Dzīvojamā zona” — apbūvēta teritorija (dzīvojamais masīvs, atpūtas vieta) vai tās daļa, kurā iebraukšana un izbraukšana no tās apzīmēta ar 528., 529. ceļa zīmēm.

“ Galvenais ceļš” — ceļš, kas apzīmēts ar vienu no 201., 203., 204., 205. ceļa zīmēm vai ceļš ar segumu attiecībā pret ceļu bez seguma, vai jebkurš ceļš attiecībā pret vietu, kur izbrauc no blakus teritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u. tml.). Šā termina izpratnē mazāksvarīga ceļa posma segums tieši pirms krustojuma nenozīmē, ka šis ceļš ir vienādas nozīmes ar krustojamo ceļu.

“Gājējs” — persona, kas pārvietojas pa ceļu kājām vai invalīdu ratiņos, stumj velosipēdu, mopēdu, motociklu, velk (stumj) ragaviņas, bērnu vai invalīdu ratiņus u. tml. Šis termins neattiecas uz personām, kas veic darbus uz ceļa brauktuves.

“Gājēju ceļš” — ceļš, kas paredzēts gājējiem (var būt apzīmēts ar 414. ceļa zīmi).

“Gājēju pāreja” — brauktuves daļa, kas apzīmēta ar 530., 532. ceļa zīmēm un (vai) 931., 932. ceļa apzīmējumu. Tā paredzēta gājēju pāriešanai pāri brauktuvei.

“Gājēju un velosipēdu ceļš” — ceļš, kas paredzēts gājējiem, kā arī braukšanai ar velosipēdu un mopēdu (var būt apzīmēts ar vienu no ceļa zīmēm 415. — 417.)

“Ietve” — ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem. Tā piekļaujas brauktuvei vai ir atdalīta no tās.

“Krustojums” — vieta, kur krustojas, piekļaujas vai atzarojas ceļi vienā līmenī. Tā ir norobežota ar iedomātām līnijām, kas savieno brauktuves pretējo malu noapaļojuma sākumu. Šis termins neattiecas uz vietu, kur uz brauktuves izbrauc no blakus teritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u. tml.).

“Mehāniskais transporta līdzeklis” — pašgājējs transporta līdzeklis, arī traktortehnika, kas brauc pa ceļu ar savu enerģiju, izņemot mopēdu.

“Mopēds” — divriteņu vai trīsriteņu transporta līdzeklis ar motoru, kura darba tilpums ir mazāks par 50 cm3 un paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 50 km/h.

“Motocikls” — divriteņu mehāniskais transporta līdzeklis ar blakusvāģi vai bez tā.

Šis termins attiecas arī uz sniega motocikliem un trīsriteņu mehāniskajiem transporta līdzekļiem, kuru pašmasa nepārsniedz 400 kg.

“Nepietiekama redzamība” — tādi laika apstākļi (migla, lietus, sniegs u.tml.), kas samazina redzamību uz ceļa tuvāk par 300 m; arī mijkrēslis.

“Operatīvais transporta līdzeklis” — mehāniskais transporta līdzeklis, kas piedalās ceļu satiksmē ar ieslēgtu mirgojošu zilu (sarkanu) bākuguni un noteiktu skaņas signālu.

“Pasažieris” — persona, kas atrodas transporta līdzeklī vai uz tā (izņemot transporta līdzekļa vadītāju), kā arī persona, kas iekāpj transporta līdzeklī vai uzkāpj uz tā, izkāpj no transporta līdzekļa vai nokāpj no tā.

“Pašmasa” — pilnībā nokomplektēta transporta līdzekļa masa bez vadītāja, pasažieriem un kravas.

“Piekabe (puspiekabe)” — transporta līdzeklis, kas paredzēts braukšanai savienojumā ar mehānisko transporta līdzekli. Šis termins neattiecas uz motociklu blakusvāģiem.

“Piespiedu apstāšanās” — transporta līdzekļa apturēšana sakarā ar tehnisku bojājumu vai bīstamību, ko rada vedamā krava, vadītāja vai pasažiera veselības stāvoklis vai satiksmei bīstams šķērslis uz ceļa.

“Pilna masa” — izgatavotāja noteikta transporta līdzekļa maksimālā pieļaujamā masa kopā ar vadītāju, pasažieriem un kravu. Savienotiem transporta līdzekļiem (transporta līdzekļu sastāviem), kuri virzās kā viens vesels, pilna masa ir visu to sastāvā ietilpstošo transporta līdzekļu pilnu masu summa.

“Priekšroka” — tiesības braukt (iet) iecerētajā virzienā pirmajam attiecībā pret citiem satiksmes dalībniekiem.

“Sabiedriskā pasažieru transporta līdzeklis” — autobuss, trolejbuss, tramvajs, kas brauc pa noteiktu maršrutu.

“Sadalošā josla” — ceļa daļa, kas norobežo blakus brauktuves vienu no otras un nav paredzēta transporta līdzekļu braukšanai vai to apturēšanai.

“Satiksmes regulētājs” — persona, kas regulē ceļu satiksmi un ir pilnvarota to darīt.

“Stāvēšana” — transporta līdzekļa apturēšana, ja tā nav saistīta ar pasažieru iekāpšanu transporta līdzeklī, izkāpšanu no tā vai kravas iekraušanu transporta līdzeklī vai izkraušanu no tā, kā arī transporta līdzekļa apturēšana uz laiku ilgāku par 5 minūtēm, ja tā ir saistīta ar pasažieru iekāpšanu transporta līdzeklī, izkāpšanu no tā vai kravas iekraušanu transporta līdzeklī vai izkraušanu no tā.

“Traktortehnika” — traktors, kombains vai cita speciāla pašgājēja mašīna ar iekšdedzes motoru, ja tā nav būvēta uz automobiļa bāzes.

“Tramvajs” — transporta līdzeklis, kas paredzēts braukšanai pa sliedēm savienojumā ar ārēju elektroenerģijas padeves avotu.

“Transporta līdzeklis” — ierīce, kas pēc savas konstrukcijas paredzēta braukšanai par ceļiem ar motora palīdzību vai bez tā.

“Transporta līdzekļa vadītājs” — fiziska persona, kas vada transporta līdzekli vai māca vadīt transporta līdzekli personai, kurai nav atbilstošas kategorijas transporta līdzekļa vadīšanas tiesību. Šis termins attiecas arī uz personu, kura ir vadījusi transporta līdzekli līdz tam brīdim, kamēr šo transporta līdzekli uzsāk vadīt cita persona. Šis termins neattiecas uz personu, kas pieņem valsts eksāmenu transporta līdzekļa vadītāja kvalifikācijas iegūšanai.

“Trolejbuss” — transporta līdzeklis, kas paredzēts braukšanai pa ceļu savienojumā ar ārējo elektroenerģijas padeves avotu.

“Velosipēds” — transporta līdzeklis, kuru ar savu muskuļu spēku virza cilvēks (cilvēki), kas atrodas uz tā (izņemot invalīdu ratiņus). Šis termins attiecas arī uz velomobiļiem.

“Velosipēdu ceļš” — ceļš, kas paredzēts velosipēdu un mopēdu braukšanai (var būt apzīmēts ar 413. ceļa zīmi vai ar 932., 941. ceļa apzīmējumiem).

“Vilcējs” — mehāniskais transporta līdzeklis, kas pārvietojas savienojumā ar vienu vai vairākām piekabēm.

 

Tekstiem, kas Noteikumos doti rastra iesegumā, ir rekomendējošs raksturs.

 

1. Vispārīgie noteikumi

 

1. Šie Noteikumi nosaka ceļu satiksmes kārtību Latvijas Republikā.

2. Latvijas Republikā transporta līdzekļu braukšana noteikta pa ceļa labo pusi.

3. Ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāpilda šo Noteikumu prasības, jāpilda policijas darbinieku un citu satiksmi regulēt pilnvarotu personu norādījumi, kā arī ar luksoforu signāliem, ceļa zīmēm un ceļa apzīmējumiem noteiktās prasības.

4. Katram ceļu satiksmes dalībniekam jādara viss iespējamais, lai sniegtu pirmo palīdzību ceļu satiksmes negadījumā cietušajiem.

5. Katram ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citas personas izpildīs ceļu satiksmes norisē noteiktās prasības.

 

 

Atceries! Esi pieklājīgs. Cieni sevi un citus

 

6. Ceļu satiksmes regulēšanu un uzraudzību par ceļu satiksmi veic policijas darbinieki un citas likumdošanas aktos pilnvarotas personas.

Satiksmes regulētājiem uz ceļa jābūt attiecīgā formas tērpā (tumšā diennakts laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos ar labi saredzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem), ar atšķirības zīmi, kā arī tiem jābūt klāt dienesta apliecībai.

7. Ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus.

Piezīme. Ar jēdzienu “citām personām” jāsaprot transporta, ceļu, komunālā dienesta un citu uzņēmumu un organizāciju amatpersonas, strādnieki, kas veic jebkādu darbu uz ceļiem, kā arī jebkuras personas, kas var ietekmēt noteikto ceļu satiksmes kārtību.

8. Ceļu satiksmes ierobežojumus, kuri nav paredzēti šajos Noteikumos, drīkst izdarīt tikai noteiktajā kārtībā, izmantojot ceļa zīmes, ceļa apzīmējumus un luksoforus, ierobežojošās un novirzošās ierīces saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

9. Instrukcijām un citiem normatīvajiem aktiem, kuri saistīti ar ceļu satiksmes īpatnībām (bīstamu, lielgabarīta, smagsvara u. tml. kravu pārvadāšana, atsevišķu transporta līdzekļu veidu ekspluatācija, pārvietošanās slēgtās teritorijās u. tml.), jāatbilst šo Noteikumu prasībām.

10. Šie Noteikumi attiecas arī uz ārzemēs reģistrētajiem transporta līdzekļiem, uz to vadītājiem un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem (to vidū arī uz diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību transporta līdzekļiem un to vadītājiem), tiem atrodoties Latvijas Republikā, ja starptautiskajos līgumos nav paredzēta cita kārtība.

11. Ceļu satiksmes dalībniekiem aizliegts:

— bojāt, patvaļīgi noņemt vai uzstādīt ceļa zīmes, luksoforus vai citus ceļu satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus;

— piesārņot vai piegružot brauktuvi.

Ja ceļu satiksmes dalībnieks piesārņojis vai piegružojis brauktuvi (izkritusi krava, izlijusi eļļa u.tml.), tā nekavējoties jānotīra, bet, ja tas nav iespējams, par to jābrīdina citi ceļu satiksmes dalībnieki.

12. Personas, kuras pārkāpj šo Noteikumu prasības, ir saucamas pie atbildības likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

 

2. Gājēju un pasažieru pienākumi

 

13. Gājējiem jāpārvietojas pa ietvi, gājēju ceļu vai gājēju un velosipēdu ceļu, bet kur to nav — pa ceļa nomali.

Ja ietves, gājēju ceļa vai gājēju un velosipēdu ceļa, ceļa nomales nav vai pa tām pārvietoties nav iespējams, tad gājējiem, kā arī personām, kas brauc invalīdu ratiņos, stumj motociklu, mopēdu, velosipēdu u. tml., nes lielus priekšmetus, atļauts pārvietoties pa brauktuves malu vienā rindā ( pa ceļiem, kur ir sadalošā josla — pa ārmalu).

Ārpus apdzīvotām vietām gājējiem, kuri iet pa ceļa nomali vai brauktuves malu, jāpārvietojas pretim transporta līdzekļu braukšanas virzienam, bet personām, kuras brauc ar invalīdu ratiņiem, stumj motociklu, mopēdu vai velosipēdu pa brauktuves malu vai ceļa nomali, jāpārvietojas citu transporta līdzekļu braukšanas virzienā.

14. Organizētas ļaužu grupas pa ceļu drīkst virzīties tikai pa brauktuves labo pusi transporta līdzekļu braukšanas virzienā kolonnā ne vairāk par četriem cilvēkiem rindā. Kolonnas priekšā un aizmugurē tās kreisajā pusē jāatrodas personām, kas to pavada, ar sarkaniem karodziņiem, bet tumšā diennakts laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos — ar iedegtiem lukturiem: priekšā ar baltu, aizmugurē ar sarkanu lukturi.

Bērnu grupas atļauts vest tikai gaišā diennakts laikā transporta līdzekļu braukšanas virzienā pa ietvēm, gājēju ceļiem vai gājēju un velosipēdu ceļiem, bet kur to nav — arī pa ceļa nomali kolonnā ne vairāk par diviem bērniem rindā. Kolonnas priekšā un aizmugurē tās kreisajā pusē jāatrodas pieaugušajiem, kas ar sarkaniem karodziņiem pavada kolonnu.

 

 

Atceries! Gaismu atstarojoši elementi tavā apģērbā un aksesuāros ļauj vadītājam tevi laikus pamanīt

 

15. Gājējiem jāšķērso brauktuve pa gājēju pārejām (pazemes vai virszemes), bet, ja to nav, tad krustojumos pa ietvju vai ceļa nomaļu iedomāto turpinājumu. Ja redzamības zonā gājēju pārejas vai krustojuma nav, tad brauktuvi atļauts šķērsot taisnā leņķī attiecībā pret brauktuves malu vietās, kur ceļš labi pārredzams uz abām pusēm.

16. Vietās, kur satiksmi regulē, gājējiem jāvadās pēc satiksmes regulētāja vai gājēju luksofora signāliem, bet, kur tādu nav — pēc transporta līdzekļu satiksmes regulēšanas luksofora signāliem.

Citos gadījumos gājēji drīkst iziet uz brauktuves tikai pēc tam, kad ir novērtējuši attālumu līdz transporta līdzekļiem, kas tuvojas, kā arī novērtējuši to braukšanas ātrumu un pārliecinājušies, ka brauktuves šķērsošana nav bīstama un ka netiks traucēta transporta līdzekļu satiksme.

Gājēji uz brauktuves nedrīkst kavēties vai bez vajadzības apstāties. Gājējiem, kuri nav paguvuši šķērsot brauktuvi, jāapstājas uz drošības saliņas, bet, ja tās nav, gājējiem atļauts apstāties vietā, kur transporta plūsmas sadalās pretējos virzienos.

Turpināt šķērsot brauktuvi drīkst tikai pēc pārliecināšanās, ka tas nav bīstami.

17. Gājējiem aizliegts šķērsot brauktuvi ārpus gājēju pārejas, ja ceļam ir sadalošā josla, vai vietās, kur uzstādīti nožogojumi gājējiem vai ceļu nožogojumi.

18. Ja tuvojas operatīvais transporta līdzeklis, tad gājējiem jāatturas šķērsot brauktuvi, bet gājējiem, kuri atrodas uz brauktuves, jādod ceļš šim transporta līdzeklim.

19. Gaidīt autobusu, trolejbusu, tramvaju, taksometru atļauts tikai uz iekāpšanas laukumiem, bet, kur to nav — uz ietves vai ceļa nomales.

20. Tramvaja pieturās, kur nav iekāpšanas laukumu, uziet uz brauktuves, lai iekāptu tramvajā, drīkst tikai tad, kad tramvajs pilnīgi apstājies. Pēc izkāpšanas no tramvaja gājējiem brauktuve jāatbrīvo.

21. Pasažieriem atļauts iekāpt transporta līdzeklī un izkāpt no tā tikai pēc tam, kad transporta līdzeklis pilnīgi apstājies. Tas jādara no ietves vai ceļa nomales puses.

Ja no ietves vai ceļa nomales puses iekāpt bezsliežu transporta līdzeklī vai izkāpt no tā nav iespējams, to drīkst izdarīt no brauktuves puses ar nosacījumu, ka tas nav bīstami un nerada traucējumus citu transporta līdzekļu kustībai.

22. Pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām, braukšanas laikā jābūt piesprādzētiem. Motocikla un mopēda pasažierim (pasažieriem) braukšanas laikā jābūt galvā aizsprādzētai aizsargķiverei.

23. Pasažieriem aizliegts:

— braukšanas laikā traucēt vadītāju vai novērst tā uzmanību;

— atvērt braucoša transporta līdzekļa durvis;

— atvērt stāvoša transporta līdzekļa durvis, ja tas apdraud satiksmes drošību vai traucē citus satiksmes dalībniekus;

— atstāt sēdvietu bez uzaicinājuma, ja transporta līdzeklis apturēts pēc policijas darbinieka vai zemessarga pieprasījuma.

 

3. Vadītāju vispārīgie pienākumi

 

24. Transporta līdzekļa vadītājam (turpmāk tekstā — “vadītājam”) jāievēro šo Noteikumu prasības, pārvietojoties pa ceļiem, kā arī pa citām vietām, kurās iespējama transporta līdzekļu braukšana.

25. Mehāniskā transporta līdzekļa vadītājam jābūt klāt un pēc pieprasījuma jāiedod pārbaudei policijas darbiniekiem, zemessargiem, robežsargiem (uz valsts robežas un pierobežā) un muitas darbiniekiem (muitas zonā), traktortehnikas vadītājam — arī Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas darbiniekiem, šādi dokumenti:

— dokuments par tiesībām vadīt atbilstošas kategorijas transporta līdzekli;

— transporta līdzekļu reģistrācijas dokumenti;

— transporta līdzekļa vadītāja medicīniskā karte;

— dokumenti, kuri saskaņā ar šiem Noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem vadītājam nepieciešami, lai vadītu attiecīgu (operatīvo u.tml.) transporta līdzekli vai pārvadātu attiecīgu (bīstamu, lielgabarīta, smagsvara u.tml.) kravu;

— pilnvara transporta līdzekļa lietošanai, izbraucot no Latvijas, ja nav klāt transporta līdzekļa īpašnieka. Pilnvarai ir obligāts notāra vai citas civillikuma 1474. pantā norādītās personas apliecinājums, bet, ja transporta līdzekļa īpašnieks (turētājs) ir juridiska persona, tad pilnvaru var apliecināt arī transporta līdzekļa īpašnieks (turētājs).

Mehāniskā transporta līdzekļa vadītājam, kas ierodas Latvijā no ārvalstīm, atļauts vadīt transporta līdzekli, ja vadītājam ir klāt vadītāja apliecība, kurā saskaņā ar 1968. gada Konvenciju par ceļu satiksmi norādīta atbilstoša transporta līdzekļa kategorija.

Personām, kuras pārbauda vadītāja dokumentus, pēc vadītāja pieprasījuma ir jāuzrāda dienesta apliecība.

26. Vadītāja pienākums ir:

— pirms izbraukšanas pārbaudīt, vai transporta līdzeklis ir tehniskā kārtībā un vai tas ir aprīkots saskaņā ar šo Noteikumu 179. punktā minētajām prasībām;

— ceļā sekot transporta līdzekļa tehniskajam stāvoklim;

— braucot ar mehānisko transporta līdzekli, kura konstrukcijā paredzētas

drošības jostas, būt piesprādzētam un nevest pasažierus, kuri nav piesprādzējušies.

Tas attiecas uz visiem pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām.

 

Piezīme. Nepiesprādzēties atļauts braukšanas mācību instruktoram, ja transporta līdzekli vada apmācāmais, bet apdzīvotās vietās arī sakaru dienesta transporta līdzekļu vadītājiem, kas pārvadā pastu, invalīdiem, kuri vada transporta līdzekļus ar rokas vadību, kā arī inkasācijas un taksometru vadītājiem un pasažieriem;

— braucot ar motociklu, pirms braukšanas uzsākšanas uzlikt galvā un aizsprādzēt aizsargķiveri, kā arī nevest pasažierus, kuriem nav galvā aizsprādzētas aizsargķiveres.

27. Vadītājam aizliegts:

— vadīt transporta līdzekli vai mācīt vadīt transporta līdzekli citai personai, atrodoties alkoholisko dzērienu (alkohola daudzums vadītāja organismā nedrīkst radīt tādu alkohola koncentrāciju asinīs, kas sasniedz 0,5 promiles vai tam atbilstošu koncentrāciju citās bioloģiskās vidēs), narkotisko, psihotoksisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā;

— vadīt transporta līdzekli vai mācīt vadīt transporta līdzekli personai, kurai nav atbilstošas kategorijas transporta līdzekļa vadīšanas tiesību, esot slimam vai arī tādā mērā nogurušam, ka tas var ietekmēt vadītāja darba spējas un ceļu satiksmes drošību, kā arī pēc tādu medikamentu lietošanas, kas samazina vadītāja reakcijas ātrumu un uzmanību;

— nodot transporta līdzekli vadīt personām, kas ir alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā;

— lietot alkoholiskos dzērienus, narkotiskās vai psihotoksiskās vielas pēc satiksmes negadījuma, kā arī pēc tam, kad transporta līdzeklis tiek apturēts pēc policijas darbinieka vai zemessarga pieprasījuma, līdz reibuma stāvokli konstatējošas pārbaudes izdarīšanai vai atbrīvošanai noteiktā kārtībā no šādas pārbaudes;

— nodot transporta līdzekli vadīt personām, kurām nav klāt atbilstošas kategorijas transporta līdzekļa vadītāja apliecības, izņemot mācību braucienus saskaņā ar šo Noteikumu 159. punktu;

— atstāt vadītāja vietu bez uzaicinājuma, ja transporta līdzeklis apturēts pēc policijas darbinieka vai zemessarga pieprasījuma.

 

 

Atceries! Neapdraudi citus satiksmes dalībniekus un nevadi transporta līdzekli:

— neturot rokas uz stūres rata

— runājot pa tālruni

Bez vajadzības neizdari pēkšņus manevrus

 

4. Vadītāja pienākumi īpašos gadījumos

 

28. Transporta līdzekļi ar ieslēgtu mirgojošu zilu (sarkanu) bākuguni un speciālu skaņas signālu (operatīvie transporta līdzekļi) drīkst piedalīties ceļu satiksmē, tikai pildot neatliekamus dienesta uzdevumus, lai:

— glābtu cilvēku dzīvību vai novērstu smagus veselības traucējumus;

— novērstu draudus sabiedriskai drošībai un kārtībai;

— sekotu no operatīvā transporta līdzekļa bēgošai personai;

— pārvadātu materiālās vērtības sevišķi lielos apmēros;

— pavadītu citus transporta līdzekļus (kolonnas).

Šajos gadījumos operatīvo transporta līdzekļu vadītāji drīkst neievērot šo Noteikumu prasības ar nosacījumu, ka tiek ievēroti satiksmes regulētāja signāli un nodrošināta sabiedriskā drošības un kārtība, kā arī, lai nevienam citam satiksmes dalībniekam nenodarītu zaudējumus un neviens satiksmes dalībnieks netiktu apdraudēts.

Šādas tiesības un pienākumi ir arī transporta līdzekļu vadītājiem, kuru transporta līdzekļus pavada operatīvie transporta līdzekļi.

29. Pirms pavadāmā transporta līdzekļa vai transporta līdzekļa kolonnas braucošajiem transporta līdzeklim jābrauc ar ieslēgtu mirgojošu zilu un sarkanu bākuguni, kā arī ar speciālu skaņas signālu. Šajā gadījumā aiz pavadāmā transporta līdzekļa vai transporta līdzekļu kolonnas braucošajam transporta līdzeklim jābrauc ar ieslēgtu mirgojošu zilu bākuguni.

Operatīvajiem transporta līdzekļiem un transporta līdzeklim vai transporta līdzekļu kolonnai, kuru tie pavada, jābūt iedegtiem tuvās gaismas lukturiem.

30. Ja tuvojas transporta līdzeklis ar ieslēgtu mirgojošu zilu bākuguni un speciālu skaņas signālu, tad citiem ceļu satiksmes dalībniekiem jādod tam ceļš.

31. Ja tuvojas transporta līdzeklis ar ieslēgtu mirgojošu zilu un sarkanu bākuguni un speciālu skaņas signālu, tad citiem tajā pašā virzienā braucošajiem transporta līdzekļiem (ja nav sadalošās joslas — arī pretim braucošajiem transporta līdzekļiem) jādod ceļš, apstājoties pie ietves vai uz ceļa nomales, bet, ja tā aizņemta — pēc iespējas tuvāk brauktuves labajai malai. Transporta līdzekļiem, kas tuvojas krustojumam (ceļam) no cita virziena ceļiem, jāapstājas pirms krustojamās brauktuves.

Uzsākt (turpināt) braukt drīkst tikai pēc tam, kad pabraucis garām kolonnas beigās braucošais transporta līdzeklis ar ieslēgtu mirgojošu zilu bākuguni.

32. Ieslēgtai mirgojošai zilai vai sarkanai bākugunij bez speciāla skaņas signāla ir tikai brīdinoša nozīme. To var izmantot, brīdinot par nelaimes gadījumu (ceļu satiksmes negadījumu u. tml.), kā arī, pavadot citus transporta līdzekļus (kolonnas).

Šādos gadījumos šo Noteikumu prasības nedrīkst pārkāpt, izņemot apstāšanās un stāvēšanas noteikumus. Pavadot transporta līdzekli (kolonnu), braukšanas ātrums apdzīvotās vietās nedrīkst pārsniegt maksimālo atļauto braukšanas ātrumu — vairāk par 10 km/h, bet ārpus apdzīvotām vietām — vairāk par 20 km/h.

33. Ieslēgta mirgojoša oranža (dzeltena) bākuguns nedod priekšroku, to lieto, lai pievērstu citu vadītāju uzmanību un brīdinātu tos par iespējamām briesmām. Mirgojošu oranžo (dzelteno) bākuguni obligāti jāieslēdz šādu transporta līdzekļu vadītājiem:

— kas pavada transporta līdzekļus, kuri pārvadā sevišķi smagas un lielgabarīta kravas;

— kas pavada tādu transporta līdzekļu kolonnas, kuri pārvadā sprāgstvielas, radioaktīvas vai spēcīgas iedarbības indīgas vielas;

— kas veic ceļa uzturēšanas un remonta darbus.

Ja veicot ceļa uzturēšanas vai remonta darbus, transporta līdzekļu vadītāji ieslēguši mirgojošu oranžu (dzeltenu) bākuguni, viņi drīkst neņemt vērā ar ceļa zīmēm un apzīmējumiem noteiktās prasības, kā arī atkāpties no šo Noteikumu 63., 64., 66., 67., 69. punktu prasībām ar noteikumu, ka tiek nodrošināta satiksmes drošība. Citu transporta līdzekļu vadītāji nedrīkst traucēt viņiem darbu.

Oranžu (dzeltenu) bākuguni ceļu satiksmē atļauts lietot arī tādu transporta līdzekļu, kuri pēc savas konstrukcijas ir paredzēti specifisku uzdevumu veikšanai (lielgabarīta automobiļi, traktortehnika u. tml.), vadītājiem gadījumos, kad šādu transporta līdzekļu atrašanās uz ceļa var radīt traucējumus vai bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

 

5. Vadītāja rīcība pēc ceļu satiksmes negadījuma

 

34. Vadītājam, kas saistīts ar ceļu satiksmes negadījumu, nekavējoties jāapstājas un (vai) jāpaliek negadījuma vietā, jāieslēdz avārijas gaismas signalizācija un jāizliek avārijas zīme saskaņā ar šo Noteikumu 139. punkta prasībām, bet, ja tas nav iespējams, citādā veidā jābrīdina pārējie ceļu satiksmes dalībnieki par ceļu satiksmes negadījumu.

Vadītājam ir jādara viss iespējamais, lai cietušajam sniegtu pirmo palīdzību, jāizsauc ātrā medicīniskā palīdzība, bet, ja tas nav iespējams, cietušais ar garāmbraucošu vai savu transporta līdzekli jānogādā tuvākajā medicīnas iestādē, kur jāpaziņo savs uzvārds, transporta līdzekļa valsts reģistrācijas numurs (uzrādot vadītāja apliecību vai citu personību apliecinošu dokumentu un transporta līdzekļa reģistrācijas dokumentu), un pašam jāatgriežas negadījuma vietā.

Vadītājam jādara viss iespējamais, lai negadījuma vietā saglabātu notikuma pēdas, jāpieraksta aculiecinieku vārdi, uzvārdi un adreses.

Par ceļu satiksmes negadījumu vadītājam jāpaziņo policijai un tālāk jārīkojas pēc tās norādījumiem.

Ja citiem transporta līdzekļiem nav iespējams pabraukt garām negadījuma vietai, jāatbrīvo brauktuve, liecinieku klātbūtnē iepriekš fiksējot ar negadījumu saistīto transporta līdzekļu, priekšmetu un pēdu stāvokli.

35. Ja ceļu satiksmes negadījuma rezultātā nav cietuši cilvēki, kā arī, ja transporta līdzekļiem nav bojājumu, kuru dēļ tālāk braukt aizliegts, tad vadītāji pēc savstarpējas vienošanās, iepriekš sastādot un parakstot negadījuma shēmu, kurā vismaz viens no ceļu satiksmes dalībniekiem ir apliecinājis savu izdarīto pārkāpumu, drīkst doties uz tuvāko ceļu policijas posteni vai policijas nodaļu, lai noteiktā kārtībā noformētu negadījumu.

36. Ja transporta līdzekļa vadītājs ir vienīgais ceļu satiksmes negadījuma dalībnieks, negadījuma rezultātā nav cietuši cilvēki, nav nodarīts zaudējums svešai mantai, tad vadītājs drīkst atstāt negadījuma vietu un doties uz tuvāko ceļu policijas posteni vai policijas nodaļu, lai ziņotu par notikušo.

 

6. Ceļu satiksmes regulēšana

 

37. Satiksmi regulē:

— ar luksoforiem, kuriem ir zaļas, dzeltenas, sarkanas un baltas gaismas signāli;

— satiksmes regulētāji.

38. Luksoforu signāliem ir šāda nozīme:

— zaļš signāls — atļauj kustību. Lai informētu ceļu satiksmes dalībniekus par to, ka zaļā signāla darbības laiks beidzas un drīz tiks ieslēgts aizlieguma signāls, var tikt lietots zaļš mirgojošs signāls. Lai ceļu satiksmes dalībniekus informētu par laiku (sekundēs), kas atlicis līdz zaļā signāla degšanas beigām, var tikt lietoti informācijas tablo;

— dzeltens signāls — aizliedz kustību, izņemot gadījumus, kas paredzēti šo Noteikumu 43. punktā, un brīdina par gaidāmo signālu maiņu;

— dzeltens mirgojošs signāls vai divi pārmaiņus mirgojoši dzelteni signāli — atļauj kustību un informē par neregulējamu krustojumu, gājēju pāreju, ceļu remonta darbu veikšanas vietu vai citu bīstamu ceļa posmu;

— sarkans signāls, arī mirgojošs, vai divi pārmaiņus mirgojoši sarkani signāli — aizliedz kustību;

— sarkans signāls vienlaikus ar dzeltenu signālu — aizliedz kustību un informē, ka tiks iedegts zaļš signāls;

— zaļš signāls ar bultas (bultu) attēlu uz melna fona — atļauj braukt norādītajā virzienā (virzienos). Tāda pati nozīme ir zaļai bultai luksofora papildsekcijā (bulta, kas atļauj nogriezties pa kreisi, atļauj arī apgriezties braukšanai pretējā virzienā);

— melnas bultas (bultu) kontūras uz sarkana un dzeltena signāla nemaina šo signālu nozīmi. Tās informē par atļautajiem braukšanas virzieniem, kad tiks iedegts zaļas bultas (bultu) signāls uz melna fona;

— melna bultas (bultu) kontūra uz zaļa pamatsignāla norāda, ka ir papildsekcija, kā arī atļauj braukt bultas (bultu) norādītajos virzienos.

 

Piezīmes. 1. Luksofora signāls ar cilvēka siluetu attiecas tikai uz gājējiem, turklāt zaļais signāls atļauj, sarkanais — aizliedz kustību.

2. Lai informētu neredzīgos gājējus, gājēju luksofora gaismas signāli, kas atļauj šķērsot brauktuvi, var būt papildināti ar skaņas signālu.

39. Transporta līdzekļu satiksmes regulēšanai tajās joslās, kur kustības virziens var mainīties uz pretējo, lieto maiņvirziena (reversās) satiksmes luksoforus ar sarkanu X—veida signālu un zaļu lejup vērstas bultas signālu. Šie signāli attiecīgi vai nu aizliedz vai atļauj braukt pa joslu, virs kuras tie novietoti.

Ja maiņvirziena (reversās) satiksmes luksofora signāls, kas novietots virs joslas, kura no abām pusēm apzīmēta ar 927. ceļa apzīmējumu, ir izslēgts, tad šajā joslā iebraukt aizliegts.

40. Tramvaju satiksmes regulēšanai var lietot luksoforus ar četriem baltiem gaismas signāliem, kas izvietoti “T” burta veidā.

Braukt atļauts tikai tad, ja vienlaikus ar apakšējo signālu iedegts arī viens vai vairāki augšējie signāli, no kuriem kreisais signāls atļauj braukt pa kreisi, vidējais — taisni, labais — pa labi. Ja iedegti tikai trīs augšējie signāli, tad braukt aizliegts.

41. Satiksmes regulētāju signāliem ir šāda nozīme:

Rokas paceltas sānis vai nolaistas lejā:

— no kreisā un labā sāna atļauts braukt — tramvajam taisni, bezsliežu transporta līdzekļiem taisni un pa labi, gājējiem atļauts šķērsot brauktuvi;

— no priekšpuses un no mugurpuses visiem transporta līdzekļiem braukt aizliegts un gājējiem šķērsot brauktuvi aizliegts.

Labā roka iztaisnota priekšā:

— no kreisā sāna puses tramvajam atļauts braukt pa kreisi, bezsliežu transporta līdzekļiem atļauts braukt visos virzienos;

— no priekšpuses visiem transporta līdzekļiem atļauts braukt tikai pa labi;

— no labā sāna puses un no mugurpuses visiem transporta līdzekļiem braukt aizliegts;

— gājējiem atļauts šķērsot brauktuvi aiz regulētāja muguras.

Roka pacelta augšā:

— transporta līdzekļiem braukt un gājējiem šķērsot brauktuvi aizliegts, izņemot šo Noteikumu 43. punktā minētajos gadījumos.

Satiksmes regulētājs var dot arī citus vadītājiem un gājējiem saprotamus signālus.

Labākai redzamībai satiksmes regulētājs var lietot zizli (disku ar sarkanu gaismas atstarotāju).

Lai pievērstu satiksmes dalībnieku uzmanību, satiksmes regulētājs var dot svilpes signālu.

42. Ja satiksmes regulētāja vai luksofora signāli, izņemot maiņvirziena (reversās) satiksmes luksoforu, aizliedz braukt, tad vadītājiem jāapstājas pirms stoplīnijas (929. ceļa apzīmējums ) vai 542. ceļa zīmes.

Ja nav stoplīnijas (929. ceļa apzīmējums) vai 542. ceļa zīmes, tad jāapstājas šādās vietās:

— pirms krustojumiem un citos ceļa posmos — pirms gājēju pārejas, bet vietās, kur tās nav — pirms luksofora (ja braukt aizliedz satiksmes regulētāja signāls — pirms brauktuvju krustošanās vietas) tā, lai netraucētu citus transporta līdzekļus un gājējus, kuru kustība atļauta;

— pirms dzelzceļa pārbrauktuvēm — saskaņā ar šo Noteikumu 121. punktu.

43. Vadītāji, kuri, iedegoties dzeltenam signālam vai arī brīdī, kad satiksmes regulētājs paceļ roku, tikai strauji bremzējot, spēj apturēt transporta līdzekli šo Noteikumu 42.punktā paredzētajās vietās, drīkst ceļu turpināt. Gājējiem, kuri signāla maiņas brīdī atrodas uz brauktuves, jāpabeidz to šķērsot vai jāapstājas uz drošības saliņas, bet, ja tās nav — gājējiem atļauts apstāties vietā, kur transporta līdzekļu plūsmas sadalās pretējos virzienos.

44. Transporta līdzekļu vadītājiem un gājējiem jāpakļaujas satiksmes regulētāja signāliem un norādījumiem pat tad, ja tie ir pretrunā ar luksofora signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasībām.

45. Tuvojoties stāvošam transporta līdzeklim ar ieslēgtu zilu (sarkanu) mirgojošu bākuguni, vadītājam jābrauc ar tādu ātrumu, lai nepieciešamības gadījumā varētu nekavējoties apstāties.

46. Vadītājam jāaptur transporta līdzeklis, ja persona, kas saskaņā ar šo Noteikumu 25. punktu pilnvarota pārbaudīt vadītāja dokumentus, dod norādījumus par transporta līdzekļa apturēšanu:

— ar skaļruņa palīdzību vai zižļa, kas vērsts uz konkrētu vadītāju, svārstveida kustību no policijas, zemessardzes, muitas (muitas zonā) vai robežapsardzības spēku (pierobežā) automobiļa, kam ir noteiktais operatīvā transporta līdzekļa krāsojums;

— ar zižļa, kas vērsts uz konkrētu vadītāju no blakus braucoša transporta līdzekļa, svārstveida kustību. Šajā gadījumā personai, kas aptur transporta līdzekli, jābūt tērptai attiecīgā formas tērpā;

— ar horizontāli vērstu zizli, atrodoties uz (pie) brauktuves. Vienlaikus ar otru roku var tikt doti norādījumi, konkrēti kuram no transporta līdzekļiem jāapstājas un kurā vietā jānovieto transporta līdzeklis. Šajā gadījumā personai, kas aptur transporta līdzekli, jābūt attiecīgā formas tērpā (tumšā diennakts laikā un nepietiekas redzamības apstākļos ar labi saredzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem) ar atšķirības zīmi.

 

7. Braukšanas sākšana, braukšanas virziena maiņa

 

47. Pirms jebkura manevra — braukšanas sākšanas, pārkārtošanās, nogriešanās, apgriešanās braukšanai pretējā virzienā un transporta līdzekļa apturēšanas vadītājam jāpārliecinās par satiksmes drošību un par to, vai netiks traucēti citi ceļu satiksmes dalībnieki; jāsignalizē ar gaismas virzienrādītājiem, bet, ja to nav vai tie nedarbojas — ar roku atbilstoši manevram.

48. Kreisā pagrieziena signālam atbilst plecu līmenī sānis pacelta iztaisnota kreisā roka vai arī sānis pacelta un elkonī taisnā leņķī augšup saliekta labā roka.

Labā pagrieziena signālam atbilst sānis plecu līmenī pacelta iztaisnota labā roka vai arī sānis pacelta un elkonī taisnā leņķī augšup saliekta kreisā roka.

Bremzēšanas signālam atbilst augšup pacelta kreisā vai labā roka.

49. Signāls ar gaismas virzienrādītāju vai roku jārāda laikus pirms manevra sākuma un jāpārtrauc tūlīt pēc tā pabeigšanas (signāla rādīšanu ar roku var pārtraukt tieši pirms manevra). Signāls nav jārāda gadījumos, kad tas var maldināt citus satiksmes dalībniekus.

Pirms nogriešanās pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā brīdinājuma signāls jārāda tikai pēc tam, kad vadītājs pārliecinājies, ka viņš netraucēs nevienu aiz viņa braucošu vadītāju, kas uzsācis apdzīšanas manevru.

Signāla lietošana nedod transporta līdzekļa vadītājam priekšroku un neatbrīvo viņu no pienākuma ievērot piesardzību.

 

 

Atceries! Spogulis — signāls — manevrs

 

50. Izbraucot uz ceļa no pagalmiem, stāvvietām, degvielas uzpildes stacijām un citām ceļa blakus teritorijām, vadītājam jāpalaiž garām gājēji un transporta līdzekļi, kas virzās pa ceļu.

Nobraucot no ceļa, vadītājam jāpalaiž garām gājēji, velosipēdu un mopēdu vadītāji, kuru ceļu viņš šķērso.

51. Apdzīvotās vietās transporta līdzekļa vadītājam jādod ceļš trolejbusiem un autobusiem, kuri sāk braukt no apzīmētas pieturas. Trolejbusu un autobusu vadītāji drīkst sākt braukt no pieturas tikai tad, kad ir pārliecinājušies, ka viņiem ceļš tiek dots.

52. Pārkārtojoties vadītājam jādod ceļš transporta līdzekļiem, kas brauc tajā pašā virzienā pa blakus joslu. Vienā virzienā braucošiem transporta līdzekļiem pārkārtojoties vienlaikus, vadītājam jādod ceļš transporta līdzeklim, kas atrodas pa labi.

Ārpus krustojumiem, kur tramvaja sliežu ceļa klātne šķērso bezsliežu transporta līdzekļu brauktuvi, tramvajam ir priekšroka.

 

 

Atceries! Ja pa ceļiem ar vairākām viena virziena braukšanas joslām nepārtraukta braukšana kādā no joslām nav iespējama (šķērslis, satiksmes negadījums u. tml.), tad vadies pēc principa — transporta līdzekļi brauc pēc kārtas pa vienam no katras joslas (“rāvējslēdzēja” darbības princips)

 

53. Pirms nogriešanās pa labi, pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā transporta līdzekļa vadītājam laikus uz brauktuves jāieņem attiecīgs malējais stāvoklis, kas paredzēts braukšanai attiecīgajā virzienā, izņemot gadījumus, kad nogriežas, lai iebrauktu krustojumā, kur jābrauc pa loku (409. ceļa zīme).

Jānogriežas tā, lai, izbraucot no brauktuvju krustošanās vietas, transporta līdzeklis neatrastos pretējā braukšanas virziena pusē.

Ja brauktuves vidū vienā līmenī ar brauktuvi atrodas tramvaja sliežu klātne, nogriešanās pa kreisi un apgriešanās braukšanai pretējā virzienā izdarāma no tā paša virziena tramvaja sliežu klātnes.

Ja joslu skaitu un braukšanas virzienu tajās nosaka 512., 515., 517. ceļa zīmes, nogriezties pa kreisi vai apgriezties braukšanai pretējā virzienā no tramvaja sliežu klātnes aizliegts.

Ja tramvaja sliežu klātne ir atdalīta no pārējās brauktuves vai neatrodas vienā līmenī ar to, šķērsot tramvaja sliežu klātni atļauts tikai šim nolūkam paredzētās vietās.

54. Ja transporta līdzekļa gabarītu vai citu iemeslu dēļ nav iespējams nogriezties no attiecīgā malējā stāvokļa, atļauta atkāpe no šī noteikuma, ja tas netraucē citu transporta līdzekļu kustību.

55. Nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā ārpus krustojuma, bezsliežu transporta līdzekļa vadītājam jādod ceļš pretim braucošiem un tiem transporta līdzekļiem, kas uzsākuši apdzīšanas manevru, kā arī tajā pašā virzienā braucošam tramvajam.

Ja brauktuve nav pietiekami plata, lai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā no kreisā malējā stāvokļa, to atļauts darīt no brauktuves labās malas (no labās nomales). Šādā gadījumā vadītājam, kas apgriežas braukšanai pretējā virzienā, jādod ceļš tajā pašā virzienā braucošiem un pretim braucošiem transporta līdzekļiem.

56. Gadījumos, kad transporta līdzekļu braukšanas trajektorijas krustojas, bet braukšanas secība šajos Noteikumos nav reglamentēta, ceļu dod vadītājs, kuram transporta līdzeklis tuvojas no labās puses.

57. Ja iekārtota bremzēšanas josla, tad vadītājam, kurš paredzējis nogriezties, laikus jāpārkārtojas šajā joslā; vadītājs drīkst samazināt ātrumu, tikai atrodoties uz tās.

Ja izbraukšanai uz ceļa iekārtota ieskrējiena josla, tad vadītājam jābrauc pa to un jāiekļaujas transporta līdzekļu plūsmā, dodot ceļu transporta līdzekļiem, kas brauc pa šo ceļu.

58. Apgriezties braukšanai pretējā virzienā aizliegts šādās vietās:

— uz gājēju pārejām;

— tuneļos;

— uz tiltiem, ceļa pārvadiem, estakādēm un zem tām;

— uz dzelzceļa pārbrauktuvēm;

— kur ceļa redzamība kaut vienā virzienā ir mazāka par 100 m.

59. Braucot atpakaļgaitā, vadītājs nedrīkst traucēt citus satiksmes dalībniekus. Nepieciešamības gadījumā, lai neapdraudētu satiksmes drošību, vadītājam jālūdz citu personu palīdzība.

 

8. Transporta līdzekļu izkārtojums uz brauktuves

 

60. Bezsliežu transporta līdzekļu braukšanai paredzēto joslu skaitu norāda ceļa apzīmējumi vai 510. — 517. ceļa zīmes, bet, ja to nav, braukšanas joslu skaitu nosaka paši vadītāji, ņemot vērā brauktuves platumu, automobiļa gabarītus un nepieciešamos intervālus starp transporta līdzekļiem.

61. Uz ceļiem, kur satiksme notiek divos virzienos un ir četras vai vairākas braukšanas joslas, aizliegts iebraukt tajā ceļa pusē, kura paredzēta pretim braukšanai.

62. Uz ceļiem, kur satiksme notiek divos virzienos un ir trīs braukšanas joslas, kas apzīmētas ar ceļa apzīmējumiem, no kurām vidējā josla izmantojama braukšanai abos virzienos, vidējā joslā atļauts iebraukt tikai, lai apdzītu, apbrauktu, nogrieztos pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā. Iebraukt kreisajā malējā joslā, kas paredzēta pretim braukšanai, aizliegts.

63. Ārpus apdzīvotām vietām transporta līdzeklis jāvada pēc iespējas tuvāk brauktuves labajai malai.

Apdzīvotās vietās, ja bezsliežu transporta līdzekļu braukšanai vienā virzienā ir trīs vai vairākas joslas, kreisajā malējā joslā atļauts iebraukt tikai šādos gadījumos:

— ja citās braukšanas joslās satiksme ir intensīva;

— lai nogrieztos pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā;

— lai apturētu transporta līdzekli uz vienvirziena ceļa.

Kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, apdzīvotās vietās, kur braukšanas virzienā ir trīs vai vairākas joslas, kreisajā malējā joslā atļauts iebraukt tikai šādos gadījumos:

— lai nogrieztos pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā;

— lai apturētu transporta līdzekli uz vienvirziena ceļa kravas iekraušanai vai izkraušanai.

 

 

Atceries! Vadi transporta līdzekli pēc iespējas tuvāk brauktuves labajai malai

 

64. Transporta līdzekļiem, kuriem aizliegts pārsniegt vai kuri tehnisku iemeslu dēļ nespēj pārsniegt braukšanas ātrumu 40 km/h, jābrauc tikai pa labo malējo joslu, izņemot gadījumus, kad tiek izdarīta apdzīšana, apbraukšana vai pārkārtošanās pirms nogriešanās pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā.

65. Atļauts braukt pa tramvaja sliežu ceļa klātni tajā pašā virzienā vietās, kur sliežu ceļa klātne atrodas pa kreisi no brauktuves vienā līmenī ar to, ja braukšanas joslās satiksme ir intensīva — apbraucot, apsteidzot. Šajā gadījumā nedrīkst traucēt tramvaja satiksmi.

Ja joslu skaitu un braukšanas virzienus krustojumā nosaka 512. — 517. ceļa zīmes, braukt pa tramvaja sliedēm krustojumā aizliegts.

Braukt pa tramvaja pretējā virziena sliežu ceļa klātni aizliegts.

66. Uz ceļa ar joslu sabiedriskā pasažieru transporta līdzekļiem, kas apzīmēta ar 505. ceļa zīmi un 940. ceļa apzīmējumu, un kas iekārtota brauktuves labajā pusē un nav atdalīta no pārējās brauktuves ar nepārtrauktu ceļa apzīmējuma līniju, vadītājam jānogriežas pa labi no šīs joslas. Šajā joslā atļauts arī iebraukt, lai transporta līdzeklī iekāptu pasažieri vai izkāptu no tā.

67. Braucot pa ceļiem, kuru brauktuve sadalīta joslās ar ceļa apzīmējuma līnijām, transporta līdzekļiem jābrauc stingri pa joslām. Uzbraukt uz pārtrauktajām ceļa apzīmējuma līnijām atļauts, tikai pārkārtojoties.

68. Vadītājiem, kuri nogriežas uz ceļa ar maiņvirziena (reverso) satiksmi, kas apzīmēts ar 745. ceļa zīmi, jābrauc pa labo malējo joslu. Pārkārtoties atļauts tikai pēc pabraukšanas garām maiņvirziena (reversa) satiksmes luksoforam.

69. Intensīvas satiksmes apstākļos, kad visas braukšanas joslas aizņemtas, mainīt joslu atļauts tikai, lai nogrieztos, apgrieztos braukšanai pretējā virzienā vai apstātos.

70. Pa ietvēm un gājēju ceļiem transporta līdzekļiem braukt aizliegts, izņemot ceļu uzturēšanas un komunālo dienestu transporta līdzekļus, veicot darbus uz ceļiem.

Pa gājēju ceļiem atļauts braukt arī transporta līdzekļiem, kas apkalpo tirdzniecības un citus uzņēmumus, kuri atrodas tieši pie šiem gājēju ceļiem, ar nosacījumu, ka nav citas piebraukšanas iespējas un netiek traucēta gājēju un velosipēdu braukšana un transporta līdzekļu pilna masa nepārsniedz 5 t.

 

 

Iegaumē! Ietves domātas gājējiem, nevis transporta līdzekļiem

 

9. Braukšanas ātrums un distance

71. Vadītājam transporta līdzeklis jāvada ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā satiksmes intensitāti, transporta līdzekļa un kravas īpatnības un to stāvokli, ceļa un meteoroloģiskos apstākļus, it sevišķi redzamību braukšanas virzienā.

Ja izveidojas satiksmei bīstami šķēršļi vai citas briesmas, kuras vadītājs spēj pamanīt, tad viņam jāsamazina braukšanas ātrums vai pilnīgi jāaptur transporta līdzeklis, vai arī, neradot bīstamību citiem satiksmes dalībniekiem, šķērslis jāapbrauc.

72. Apdzīvotās vietās visu transporta līdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h, bet dzīvojamā zonā — 20 km/h.

Ārpus apdzīvotām vietām transporta līdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt:

— motocikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 7,5 t un autobusiem — 90 km/h;

— automobiļiem un autobusiem, velkot piekabi, un kravas automobiļiem ar pilnu masu lielāku par 7,5 t — 80 km/h.

Piezīme. Ceļa posmos, kur uzstādītas attiecīgās ceļa zīmes, transporta līdzekļi var braukt ar ātrumu, kas nepārsniedz ceļa zīmē norādīto.

73. Citos gadījumos transporta līdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt:

— pārvadājot pasažierus furgona tipa un cita veida specializētos kravas automobiļos — 60 km/h;

— velkot mehāniskos transporta līdzekļus — 50 km/h;

— velkot šo noteikumu 183. punktā minētās piekabes — 40 km/h;

— vadot transporta līdzekli, ja vadītāja stāžs ir mazāks par 2 gadiem — 70 km/h.

74. Vadītājam aizliegts:

— pārsniegt maksimālo braukšanas ātrumu, kāds noteikts attiecīgā transporta līdzekļa tehniskajā raksturojumā;

— pārsniegt braukšanas ātrumu, kāds saskaņā ar šo Noteikumu 191. punkta prasībām norādīts pazīšanas zīmē uz transporta līdzekļa;

— traucēt ceļu satiksmi, bez vajadzības braucot ar pārāk mazu ātrumu;

— strauji bremzēt, ja tas nav nepieciešams satiksmes drošībai.

75. Vadītājam atkarībā no braukšanas ātruma jāizvēlas tāda distance, lai, priekšā braucošajam transporta līdzeklim bremzējot, būtu iespējams izvairīties no sadursmes, kā arī jāizvēlās tāds intervāls, kas nodrošina satiksmes drošību.

76. Ārpus apdzīvotām vietām vadītājiem, kuru transporta līdzekļu (transporta līdzekļu sastāvu) garums pārsniedz 12 m, starp savu un priekšā braucošu transporta līdzekli jāietur tāda distance, lai apdzenošie transporta līdzekļi varētu netraucēti pārkārtoties ceļa labajā pusē. Šī prasība nav spēkā gadījumos, kad vadītājs gatavojas izdarīt apdzīšanu, kā arī intensīvas satiksmes apstākļos.

 

10. Apdzīšana un izmainīšanās ar pretim braucošu transporta līdzekļi. Apsteigšana

77. Pirms apdzīšanas sākuma vadītājam jāpārliecinās:

— vai neviens no aiz viņa braucošajiem transporta līdzekļu vadītājiem, kuriem viņš varētu traucēt, nav sācis apdzīšanas manevru;

— vai pa to pašu joslu priekšā braucošā transporta līdzekļa vadītājs nerāda kreisā pagrieziena signālu;

— vai apdzīšanas laikā netiks traucēti pretim braucošie transporta līdzekļi;

— vai pēc apdzīšanas viņš varēs, netraucējot apdzenamo transporta līdzekli, atgriezties iepriekšējā braukšanas joslā.

 

 

Atceries! Spogulis — signāls — manevrs

Iegaumē! Ja šaubies — neapdzen

 

78. Apdzenamā transporta līdzekļa vadītājam aizliegts traucēt apdzīšanu, palielinot braukšanas ātrumu vai citādā veidā.

79. Apdzīt aizliegts šādās vietās:

— regulējamos krustojumos;

— neregulējamos krustojumos, izņemot gadījumus, kad apdzīšanu izdara uz galvenā ceļa attiecībā pret krustojamo ceļu;

— uz dzelzceļa pārbrauktuvēm un tuvāk par 100 m pirms tām;

— augšupceļu beigās, spējos pagriezienos un citos ceļa posmos, kur redzamību ierobežo apturēti transporta līdzekļi, ēkas, apstādījumi u.tml.;

— uz gājēju pārejām.

 

Piezīme. Neregulējamos krustojumos, kad galvenais ceļš krustojumā maina virzienu, apdzīt aizliegts.

80. Ja ārpus apdzīvotām vietām ceļa platums vai brauktuves stāvoklis, ņemot vērā pretim braucošo transporta līdzekļu satiksmes intensitāti, neļauj apdzīt lēni braucošu, lielgabarīta vai ar noteiktu ierobežotu ātrumu braucošu transporta līdzekli, tā vadītājam jābrauc pēc iespējas tuvāk ceļa labajai malai, bet nepieciešamības gadījumā jāapstājas un jāpalaiž garām transporta līdzekļi, kas aiz tā izveidojuši sastrēgumu.

81. Ja izmainīšanās ar pretim braucošo transporta līdzekli ir apgrūtināta, tad vadītājam, kura pusē atrodas šķērslis (kavēklis), jādod ceļš pretim braucošajam transporta līdzeklim. Ja stāvos lejupceļos, kas apzīmēti ar attiecīgām ceļa zīmēm, ir šķēršļi, ceļu dod transporta līdzekļa vadītājs, kas brauc lejup.

82. Lai pievērstu apdzenamā transporta līdzekļa vadītāja uzmanību, drīkst signalizēt ar lukturu gaismas pārslēgšanu.

83. Ārpus apdzīvotām vietām uz ceļiem ar divām vai vairākām braukšanas joslām vienā virzienā aizliegts apsteigt tajā pašā joslā priekšā braucošo transporta līdzekli pa labo pusi, izņemot gadījumu, kad tas ieslēdzis kreisā pagrieziena virzienrādītāju un uzsācis pagrieziena manevru.

 

11. Apstāšanās un stāvēšana

84. Transporta līdzekļa apstāšanās un stāvēšana atļauta ceļa labajā pusē pēc iespējas vairāk pa labi uz ceļa nomales, bet, ja tās nav — brauktuves malā.

Apdzīvotās vietās atļauts apstāties un stāvēt arī ceļa kreisajā pusē pēc iespējas vairāk pa kreisi uz ceļa nomales, bet, ja tās nav — brauktuves malā uz šādiem ceļiem:

— uz ceļiem ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā, kur brauktuves vidū nav tramvaja sliežu ceļa klātnes;

— uz vienvirziena ceļiem (kravas automobiļiem ar pilnu masu virs 3,5 t — tikai kravas iekraušanai vai izkraušanai).

85. Transporta līdzekļus atļauts apstādināt un novietot stāvēšanai vienā rindā paralēli brauktuves malai.

Divriteņu motociklus, mopēdus un velosipēdus atļauts novietot stāvēšanai divās rindās.

Stāvvietās pie ietves vai, uzbraucot uz ietves, ja stāvvieta apzīmēta ar 533. vai 534. ceļa zīmi un vienu no 827. — 832. papildzīmēm, atļauts stāvēt vieglajiem automobiļiem bez piekabēm un motocikliem, bet, ja tā apzīmēta ar 825. vai 826. papildzīmi — arī vieglajiem automobiļiem ar piekabēm, kā norādīts ar papildzīmēm un ceļa apzīmējumiem.

Uz ietvēm atļauts stāvēt velosipēdiem un mopēdiem, ja tas netraucē gājējus.

86. Ilgstoša stāvēšana (atpūta, nakšņošana u. tml.) ārpus apdzīvotām vietām atļauta tikai uz stāvlaukumiem vai ārpus ceļa robežām.

87. Vadītājs drīkst atstāt vadītāja vietu tikai tad, ja ir veikts viss nepieciešamais, lai novērstu transporta līdzekļa izkustēšanos no vietas, bet atstāt transporta līdzekli tad, ja novērsta tā lietošanas iespēja bez vadītāja ziņas.

88. Aizliegts atvērt stāvoša transporta līdzekļa durvis, ja tas apdraud satiksmes drošību vai traucē ceļu satiksmes dalībniekus.

89. Apstāties un stāvēt aizliegts:

— uz tramvaja sliežu ceļa klātnes vai tās tiešā tuvumā, ja tas traucē braukt tramvajam;

— uz dzelzceļa pārbrauktuvēm un tuneļos;

— uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem un zem tiem;

— vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un stāvošo transporta līdzekli ir mazāks par 3 m;

— uz gājēju pārejām un tuvāk par 5 m pirms tām;

— krustojumos;

— tuvāk par 5 m no šķērsojamās brauktuves malas, izņemot apstāšanos un stāvēšanu pretim sānceļam trīsvirzienu krustojumā, kur ir nepārtraukta 920. vai 921. ceļa apzīmējuma līnija vai sadalošā josla;

— tuvāk par 25 m pirms un 10 m aiz sabiedriskā pasažieru transporta pieturas vai taksometru stāvvietas rādītāja. Atļauts apstāties, ja tas nepieciešams pasažieru iekāpšanai transporta līdzeklī vai izkāpšanai no tā, ar nosacījumu, ka tas netraucē sabiedriskā pasažieru transporta līdzekļu vai taksometru satiksmi;

— vietās, kur transporta līdzeklis citiem vadītājiem aizsedz luksoforu signālus vai ceļa zīmes;

— uz ietvēm, izņemot šo Noteikumu 85.punktā minētajos gadījumos.

90. Stāvēt aizliegts:

— ārpus apdzīvotām vietām bīstamu pagriezienu un ceļa garenprofila lūzuma vietas tuvumā, kur redzamība kaut vienā virzienā ir mazāka par 100 m;

— ārpus apdzīvotām vietām tuvāk par 100 m, bet apdzīvotās vietās — tuvāk par 50 m no dzelzceļa pārbrauktuves;

— citās vietās, kur stāvošs transporta līdzeklis neļauj braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem transporta līdzekļiem vai traucē pārvietoties gājējiem.

91. Piespiedu apstāšanās gadījumā vietās, kur apstāšanās vai stāvēšana aizliegta, vadītājam jādara viss iespējamais, lai atbrīvotu brauktuvi un nogādātu transporta līdzekli vietā, kur apstāšanās un stāvēšana nav aizliegta.

 

12. Braukšana krustojumos

92. Nogriežoties pa labi vai pa kreisi, transporta līdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem un velosipēdu vadītājiem, kas šķērso brauktuvi, kurā viņš nogriežas.

93. Aizliegts iebraukt krustojumā vai brauktuvju krustošanās vietā, ja izveidojies sastrēgums, kas vadītāju var piespiest apstāties krustojumā vai brauktuvju krustošanās vietā un traucēt braukt citiem transporta līdzekļiem.

 

Regulējami krustojumi

94. Nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, kad to atļauj luksofora signāls, vadītājiem jādod ceļš transporta līdzekļiem, kas brauc no pretējā virziena taisni vai nogriežas pa labi.

Ja satiksmes regulētāja vai luksofora signāli atļauj braukt vienlaikus tramvajam un bezsliežu transporta līdzekļiem, tad priekšroka ir tramvaja vadītājam neatkarīgi no tā braukšanas virziena.

95. Braucot bultas norādītajā virzienā, kas iedegta papildsekcijā kopā ar luksofora sarkano vai dzelteno signālu, vadītājiem (arī tramvaja vadītājam) jādod ceļš no citiem virzieniem braucošajiem transporta līdzekļiem.

96. Vadītājam, kas iebraucis krustojumā laikā, kad to atļāva luksofora signāls, no krustojuma jāizbrauc iecerētajā virzienā neatkarīgi no tā luksofora signāliem, kas uzstādīts pirms izbraukšanas no krustojuma. Ja krustojumā pirms luksoforiem, kas atrodas vadītāja braukšanas ceļā, ir 542. ceļa zīme, tad vadītājam jāņem vērā katra luksofora signāli.

97. Kad luksoforā iedegas atļaujošais signāls, vadītājam jādod ceļš tiem transporta līdzekļiem, kas iebraukuši krustojumā, kad viņiem to atļāva luksofora signāls, kā arī gājējiem, kas nav paguvuši šķērsot brauktuvi.

98. Ja luksofors izslēgts vai darbojas mirgojošas dzeltenās gaismas režīmā, tad vadītājam jāvadās pēc priekšrocības ceļa zīmēm, kas uzstādītas krustojumā.

 

neregulējami krustojumi

99. Nevienādas nozīmes ceļu krustojumā transporta līdzekļa vadītājam, kurš brauc pa mazāk svarīgu ceļu, jādod ceļš transporta līdzekļiem, kas krustojumam tuvojas pa galveno ceļu.

100. Vienādas nozīmes ceļu krustojumā vadītājam jādod ceļš transporta līdzeklim, kas tuvojas no labās puses.

Tramvaja vadītājiem neatkarīgi no braukšanas virziena attiecībā pret bezsliežu transporta līdzekļiem ir priekšroka.

101. Gadījumā, kad galvenais ceļš krustojumā maina virzienu, vadītājiem, kas brauc pa galveno ceļu, savstarpēji jāvadās pēc vienādas nozīmes ceļu krustojuma pārbraukšanas noteikuma. Pēc šī noteikuma savstarpēji jāvadās arī vadītājiem, kas brauc pa mazāk svarīgu ceļu.

102. Nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, bezsliežu transporta līdzekļu vadītājiem jādod ceļš transporta līdzekļiem, kas brauc pa vienādas nozīmes ceļu pretējā virzienā taisni vai nogriežas pa labi.

Šī punkta noteikumi savstarpēji jāievēro arī tramvaju vadītājiem.

103. Vadītājam, kas uz galvenā ceļa nogriežas pa kreisi vai apgriežas braukšanai pretējā virzienā, jādod ceļš transporta līdzekļiem, kas uzsākuši apdzīšanas manevru.

104. Ja pirms krustojuma nav priekšrocības zīmju un vadītājs nevar noteikt, vai ceļam ir segums (tumšā diennakts laikā, ceļu klāj dubļi, sniegs u. tml.), vadītājam jāuzskata, ka viņš atrodas uz mazāk svarīga ceļa.

 

13. Satiksme dzīvojamās zonās

105. Dzīvojamā zonā gājējiem un velosipēdu vadītājiem ir atļauts pārvietoties pa ietvēm un pa brauktuvi tās visā platumā.

106. Dzīvojamā zonā gājējiem un velosipēdu vadītājiem ir priekšroka, taču viņiem aizliegts nepamatoti traucēt citu transporta līdzekļu braukšanu.

107. Transporta līdzekļu stāvēšana dzīvojamās zonās atļauta tikai speciāli paredzētos stāvlaukumos, ja tādu nav — vietās, kur tas netraucē gājēju vai citu transporta līdzekļu braukšanu.

108. Dzīvojamā zonā aizliegts:

— veikt mācību braucienus;

— stāvēt transporta līdzekļiem ar iedarbinātu motoru;

— iebraukt kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 5 t, kā arī traktortehnikai, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams kravas iekraušanai un izkraušanai un autobusiem, kuru garums pārsniedz 6 m, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams pasažieru iekāpšanai vai izkāpšanai no tā.

109. Izbraucot no dzīvojamās zonas, vadītājam jādod ceļš citiem satiksmes dalībniekiem.

110. Šīs nodaļas noteikumu prasības attiecas arī uz daudzdzīvokļu namu pagalmu teritorijām.

 

14. Gājēju pārejas un sabiedriskā pasažieru transporta līdzekļu pieturas

111. Transporta līdzekļa vadītājam, tuvojoties neregulējamai gājēju pārejai, jāsamazina braukšanas ātrums vai jāapstājas, lai palaistu garām gājējus, kas šķērso brauktuvi vai iziet uz tās, ja tie varētu tikt traucēti vai apdraudēti.

112. Ja transporta līdzeklis apstājies pirms neregulējamas gājēju pārejas, tad citu transporta līdzekļu vadītāji var turpināt braukt tikai tad, kad ir pārliecinājušies, ka stāvošā transporta līdzekļa priekšā neatrodas gājēji.

113. Jebkurā gadījumā, arī ārpus gājēju pārejām, vadītājam jāpalaiž garām neredzīgi gājēji, kas rāda signālu ar baltu spieķi.

114. Uz regulējamas gājēju pārejas un krustojumos, kad ir iedegts luksofora signāls vai tiek parādīts satiksmes regulētāja atļaujošais signāls, vadītājam jādod iespēja gājējiem pabeigt brauktuves šķērsošanu.

115. Aizliegts uzbraukt uz gājēju pārejas, ja aiz tās izveidojies sastrēgums, kas var piespiest vadītāju apstāties un traucēt gājēju pārvietošanos.

116. Vadītājam jādod ceļš tiem gājējiem, kuri iet tajā pašā braukšanas virzienā uz pieturā (ceļa vidū) stāvošu tramvaju vai nāk no tā.

117. Tuvojoties stāvošam transporta līdzeklim, kuram uzstādīta bērnu pārvadāšanas pazīšanas zīme, vadītājam jābrauc ar tādu ātrumu, lai nepieciešamības gadījumā varētu apstāties un palaist garām bērnus, kas šķērso brauktuvi.

 

15. Dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošana

118. Šķērsojot dzelzceļa pārbrauktuvi, vadītājam jādod ceļš vilcienam (lokomotīvei, drezīnai), kas tuvojas.

119. Pirms pārbrauktuves vadītājam jāpārliecinās, vai netuvojas vilciens, un jāvadās pēc barjeras stāvokļa, gaismas signalizācijas, ceļa zīmēm un apzīmējumiem, kā arī pēc pārbrauktuves dežuranta norādījumiem un signāliem. Aizliegts braukt, ja pārbrauktuves dežurants signalizē, nostājoties ar krūtīm vai muguru pret vadītāju ar virs galvas paceltu zizli vai sānis paceltām rokām.

120. Aizliegts uzbraukt uz pārbrauktuves, ja barjera ir aizvērta vai tā sāk aizvērties, kā arī tad, ja luksoforā deg aizlieguma signāls (neatkarīgi no barjeras stāvokļa, kā arī gadījumos, kad tās nav). Ja luksofors izslēgts, bet barjera atvērta vai tās nav, tad vadītājs drīkst sākt braukt pāri pārbrauktuvei tikai pēc tam, kad ir pārliecinājies, vai netuvojas vilciens.

121. Lai palaistu garām tuvojošos vilcienu, kā arī citos gadījumos, kad pārbrauktuvi šķērsot aizliegts, vadītājam jāapstājas pie 207. ceļa zīmes, luksofora; ja to nav — ne tuvāk par 5 m no barjeras; ja tās nav — ne tuvāk par 10 m no dzelzceļa tuvākās sliedes. Sākot braukt pēc apstāšanās, vadītājam vēlreiz jāpārliecinās, vai netuvojas vilciens.

122. Aizliegts uzbraukt uz pārbrauktuves, ja :

— aiz tās izveidojies sastrēgums, kas var piespiest vadītāju uz pārbrauktuves apstāties;

— uz tās stāv transporta līdzeklis.

Piezīme. Ja uz pārbrauktuves atrodas avarējis transporta līdzeklis, pārējiem vadītājiem jādara viss iespējamais, lai atbrīvotu pārbrauktuvi.

123. Piespiedu apstāšanās gadījumā uz pārbrauktuves vadītājam jāizsēdina pasažieri un jādara viss iespējamais, lai atbrīvotu pārbrauktuvi.

Ja transporta līdzekli no pārbrauktuves nobraukt neizdodas, tad vadītājam jārīkojas šādā veidā:

— ja iespējams, jānosūta cilvēki virzienā gar sliežu ceļu uz abām pusēm katrs 1000 m attālumā no pārbrauktuves, bet, ja ir tikai viens cilvēks, tad tajā virzienā, kur sliežu ceļš sliktāk pārredzams, paskaidrojot, ka jāsignalizē mašīnistam, lai apturētu tuvojošos vilcienu;

— jāpaliek transporta līdzekļa tuvumā un jādod vispārējas trauksmes signāls;

— parādoties vilcienam, jāskrien tam pretī, rādot apstāšanās signālu.

Piezīme. Apstāšanās signālu rāda ar rokas apļošanu, dienā — turot rokā spilgtas krāsas drānu vai citu labi saskatāmu priekšmetu, naktī — lāpu vai lukturi. Vispārējās trauksmes signāls ir skaņu signālu sērija, kas sastāv no viena gara un trijiem īsiem signāliem.

124. Vadītājam aizliegts:

— pārvest pāri pārbrauktuvei transportēšanai nesagatavotas lauksaimniecības, ceļu būves, celtniecības un citas mašīnas;

— šķērsot dzelzceļa sliežu ceļus šim nolūkam neparedzētās vietās;

— apbraukt transporta līdzekļus, kuri stāv pirms pārbrauktuves, ja kustība pāri dzelzceļa pārbrauktuvei aizliegta;

— patvaļīgi atvērt barjeru vai to apbraukt.

125. Tikai ar dzelzceļa ceļa distances priekšnieka atļauju pārbrauktuvi drīkst šķērsot šādi transporta līdzekļi:

— transporta līdzekļi, kuru gabarīti ar kravu vai bez tās platumā pārsniedz 5 m vai augstumā no brauktuves virsmas pārsniedz 4,5 m;

— transporta līdzekļi vai to sastāvi, kuru faktiskā masa pārsniedz 52 t;

— traktortehnika, kuras maksimālais iespējamais braukšanas ātrums ir mazāks par 8 km/h.

 

16. Ārējās apgaismes ieriču lietošana

126. Braucot tumšā diennakts laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, kā arī, braucot tuneļos, transporta līdzekļiem jābūt iedegtiem:

— mehāniskajiem transporta līdzekļiem priekšpusē — tuvās vai tālās gaismas lukturiem, aizmugurē — gabarītlukturiem;

— piekabēm aizmugurē — gabarītlukturiem;

— mopēdiem priekšpusē — tuvās gaismas lukturiem, aizmugurē — sarkanas gaismas lukturiem;

— velosipēdiem priekšpusē — baltas gaismas lukturim.

127. Vadītājam tālās gaismas lukturi jāpārslēdz uz tuvajiem šādos gadījumos:

— apdzīvotās vietās, ja ceļš ir pietiekami un vienmērīgi apgaismots;

— vismaz 150 m attālumā no pretim braucošā transporta līdzekļa vai arī lielākā attālumā, ja pretim braucošā transporta līdzekļa vadītājs par lukturu pārslēgšanas nepieciešamību signalizē, periodiski pārslēdzot lukturus;

— citos gadījumos, kad var apžilbināt citus vadītājus, arī tos, kuri brauc tajā pašā virzienā.

Ja vadītāju apžilbina, tad viņam jāieslēdz avārijas gaismas signalizācija un, nemainot braukšanas joslu, jāsamazina ātrums vai jāapstājas.

128. Lai pievērstu apdzenamā transporta līdzekļa vadītāja uzmanību, ar lukturu gaismām drīkst signalizēt šādā veidā:

— dienā — ar īslaicīgu gaismas lukturu ieslēgšanu;

— tumšā diennakts laikā — ar vairākkārtēju īslaicīgu tuvās — tālās gaismas lukturu pārslēgšanu ar nosacījumu, ka netiek apžilbināti citi vadītāji.

129. Apstājoties vai stāvot neapgaismotos ceļa posmos tumšā diennakts laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, mehāniskajiem transporta līdzekļiem un to piekabēm jābūt iedegtiem gabarītlukturiem.

Ja nedeg kaut viens gabarītlukturis, tad transporta līdzeklis jānobrauc no ceļa, bet, ja to izdarīt nav iespējams, tad transporta līdzeklis jāapzīmē atbilstoši šo Noteikumu 137. un 139. punktu prasībām.

Apdzīvotās vietās mehāniskajiem transporta līdzekļiem bez piekabēm gabarītlukturu vietā atļauts iedegt stāvgaismas lukturus brauktuves pusē.

Biezas miglas, intensīva lietus vai snigšanas apstākļos atļauts iedegt arī tuvās gaismas lukturus vai priekšējos un pakaļējos miglas lukturus.

130. Apdzīvotās vietās gabarītlukturus vai stāvgaismas lukturus drīkst neiedegt apgaismotos ceļa posmos, kur apturētais transporta līdzeklis citiem vadītājiem pietiekamā attālumā labi saredzams.

131. Priekšējos miglas lukturus atļauts iedegt:

— nepietiekamas redzamības apstākļos atsevišķi vai kopā ar tuvās gaismas lukturiem;

— tumšā diennakts laikā neapgaismotos ceļa posmos kopā ar tuvās gaismas lukturiem;

— tuvās gaismas lukturu vietā gadījumos, kas paredzēti šo Noteikumu 133. punktā.

Pakaļējos miglas lukturus atļauts iedegt tikai biezas miglas, intensīva lietus vai snigšanas u. tml. gadījumos.

Piezīme. Priekšējiem un pakaļējiem miglas lukturiem jāieslēdzas vienlaicīgi ar gabarītlukturiem un numura apgaismojumu.

132. Prožektorus un grozāmlukturus drīkst iedegt tikai ārpus apdzīvotām vietām, kad pretim nebrauc citi transporta līdzekļi. Apdzīvotās vietās šādas ierīces drīkst lietot tikai to transporta līdzekļu vadītāji, kuriem piešķirts operatīvo transporta līdzekļu statuss.

133. Gaišā diennakts laikā ar iedegtiem dienas gaitas vai tuvās gaismas lukturiem jābrauc:

— motocikliem un mopēdiem;

— kolonnās organizētiem transporta līdzekļiem;

— sabiedriskā pasažieru transporta līdzekļiem, kas brauc pa sabiedriskā pasažieru transporta līdzekļu joslu pretim pārējo transporta līdzekļu plūsmai;

— vedot organizētas bērnu grupas autobusos;

— vedot lielgabarīta kravas;

— vedot sprāgstvielas, radioaktīvas vai spēcīgas iedarbības indīgas vielas;

— velkot citu mehānisku transporta līdzekli;

— operatīvajiem transporta līdzekļiem.

134. Laika periodā no 1. oktobra līdz 1. aprīlim gaišā diennakts laikā mehāniskajiem transporta līdzekļiem jābrauc ar iedegtiem dienas gaitas vai tuvās gaismas lukturiem.

 

135. Velkamajam mehāniskajam transporta līdzeklim jebkurā diennakts laikā jābūt iedegtai avārijas gaismas signalizācijai. Ja avārijas gaismas signalizācijas nav vai tā nedarbojas, tad jāiededz gabarītlukturi, bet, ja arī tie nedeg, transporta līdzekļa aizmugurē jāpiestiprina avārijas zīme.

 

17. Skaņas signāla, avārijas gaismas signalizācijas un avārijas zīmes lietošana

136. Skaņas signālu atļauts lietot tikai, lai novērstu satiksmei bīstamas situācijas, bet ārpus apdzīvotām vietām arī, lai pievērstu citu satiksmes dalībnieku uzmanību.

137. Avārijas gaismas signalizācija jāieslēdz (izņemot gadījumus, ja mehāniskais transporta līdzeklis ar tādu nav aprīkots vai tā nedarbojas) un avārijas zīme uz ceļa jāizliek šādos gadījumos:

— piespiedu apstāšanās gadījumā vietās, kur apstāties vai stāvēt aizliegts vai kur ceļa pārredzamība kaut vienā virzienā ir mazāka par 100m;

— ja noticis ceļu satiksmes negadījums;

— apstājoties vai stāvot uz ceļa ārpus apdzīvotām vietām tumšā diennakts laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, ja nedeg kaut viens gabarītlukturis.

138. Braucot avārijas gaismas signalizācija jāieslēdz arī šādos gadījumos:

— ja vadītājs tiek apžilbināts;

— velkamajam mehāniskajam transporta līdzeklim.

 

Atceries! Ieslēdz avārijas gaismas signalizāciju, lai brīdinātu citus satiksmes dalībniekus par citām iespējamām briesmām (sastrēgumi, transporta līdzekļu bojājumi u. tml.)

 

139. Avārijas zīme uz ceļa jāizliek tādā attālumā no transporta līdzekļa, lai savlaicīgi nodrošinātu citu transporta līdzekļu vadītāju brīdināšanu par briesmām katrā konkrētā gadījumā. Taču jebkurā gadījumā šim attālumam no mehāniskā transporta līdzekļa jābūt šādam:

— ne mazākam par 15 m apdzīvotās vietās;

— ne mazākam par 100 m ārpus apdzīvotām vietām.

Motocikla bez blakusvāģa vadītājam avārijas zīme nav jāizliek.

Piezīme. Transporta līdzekļu vadītājiem, kuri pārvadā bīstamas kravas, piespiedu apstāšanās gadījumā uz ceļa papildus jāizliek oranžs (dzeltens) mirgojošs lukturis.

 

18. Transporta līdzekļu vilkšana

140. Mehāniskos transporta līdzekļus atļauts vilkt:

— izmantojot lokano vai cieto sakabi;

— daļēji novietojot velkamo mehānisko transporta līdzekli uz velkošā transporta līdzekļa (kravas kastē vai uz speciālas atbalstierīces).

141. Velkot ar cieto vai lokano sakabi, pie velkamā mehāniskā transporta līdzekļa stūres jābūt vadītājam, izņemot gadījumu, kad cietās sakabes konstrukcija nodrošina velkamā mehāniskā transporta līdzekļa vadāmību.

142. Cietajai sakabei starp velkošo un velkamo mehānisko transporta līdzekli jānodrošina attālums, kas ir ne lielāks par 4 m, bet lokanajai sakabei šim attālumam jābūt no 4 līdz 6 m. Lokanajai sakabei jābūt apzīmētai, lai citi satiksmes dalībnieki to varētu savlaicīgi pamanīt.

143. Aizliegts vilkt:

— vairāk nekā vienu mehānisko transporta līdzekli;

— mehānisko transporta līdzekli, kam bojāta stūres iekārta (atļauts vilkt, to daļēji novietojot uz velkošā transporta līdzekļa);

— ja tāda mehāniskā transporta līdzekļa, kam bojātas darba bremzes, faktiskā masa ir lielāka par pusi no velkošā mehāniskā transporta līdzekļa faktiskās masas;

— ar lokano sakabi, ja ir bojāta velkamā mehāniskā transporta līdzekļa darba bremžu sistēma;

— ar lokano sakabi atkalas laikā;

— ar motociklu bez blakusvāģa, kā arī motociklus bez blakusvāģa;

— piekabi, kas nav aprīkota ar darba bremzēm un kuras pilna masa ir lielāka par pusi no vilcēja pašmasas.

— vairāk nekā vienu piekabi, kā arī tumšā diennakts laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos — šo Noteikumu 183. punktā minētās piekabes.

144. Velkot ar lokano vai cieto sakabi, aizliegts vest pasažierus velkamajā autobusā, trolejbusā, kā arī velkamajā furgona tipa un cita veida specializētā kravas automobilī, kurā ierīkotas speciālas sēdvietas, bet, ja velkamais automobilis daļēji novietots uz velkošā mehāniskā transporta līdzekļa, tad pasažieriem atļauts atrasties tikai velkošā mehāniskā transporta līdzekļa kabīnē.

 

19. Pasažieru pārvadāšana

145. Transporta līdzeklī nedrīkst pārvadāt lielāku pasažieru skaitu, nekā tas norādīts transporta līdzekļa tehniskajā raksturojumā. Pasažieri jāpārvadā tā, lai tie netraucētu vadītāju un neierobežotu viņa redzamību.

146. Pasažieru pārvadāšanas kārtību sabiedriskā pasažieru transporta līdzekļos nosaka Satiksmes ministrija vai pašvaldības atbilstoši savai kompetencei.

147. Pārvadājot bērnu grupas, autobusā jāatrodas vismaz vienam pieaugušajam pavadonim. Šādam transporta līdzeklim priekšpusē un aizmugurē jāpiestiprina pazīšanas zīme atbilstoši šo Noteikumu 188.punkta prasībām.

148. Vedot bērnus transporta līdzekļos, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām, ja bērnu augums nepārsniedz 150 cm, jālieto viens no šādiem drošības līdzekļiem:

— bērnam jāatrodas speciālā bērnu sēdeklītī, kuru ar drošības jostu piesprādzē pie pasažieru sēdekļa;

— bērnam jāsēž uz paliktņa un jābūt piesprādzētam ar drošības jostu;

— bērnam jābūt piesprādzētam ar vidukļa drošības jostu, drošības jostas augšējo posmu (plecu jostu) novietojot aiz bērna muguras.

149. Aizliegts pārvadāt pasažierus kravas automobilī ārpus tā kabīnes, izņemot:

— Iekšlietu ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienību transporta līdzekļus (pasažieru pārvadāšanas kārtību šādos gadījumos nosaka šo institūciju iekšējās instrukcijas);

— furgona tipa un cita veida specializētos kravas automobiļus, kuros ir ierīkotas speciālas sēdvietas un kuri ir attiecīgajā kārtībā reģistrēti Ceļu satiksmes drošības direkcijā.

Pārvadāt pasažierus šajos gadījumos atļauts vadītājiem, kuriem ir tiesības vadīt C kategorijai atbilstošus transporta līdzekļus, bet, ja pasažieru skaits (neskaitot vadītāju) pārsniedz 8 cilvēkus — vadītājiem, kuriem ir tiesības vadīt C un attiecīgi D1 vai D kategorijām atbilstošus transporta līdzekļus.

150. Aizliegts pārvadāt pasažierus:

— ārpus traktortehnikas kabīnes, kravas piekabē, piekabē — vasarnīcā un kravas motocikla kravas kastē;

— uz motocikla aizmugurējā sēdekļa bērnus, kas nav sasnieguši 14 g. vecumu.

 

20. Kravas pārvadāšana

151. Pārvadājamās kravas (pasažieru) masa un slodzes sadalījums uz asīm nedrīkst pārsniegt transporta līdzekļu izgatavotājuzņēmuma noteiktos lielumus.

152. Kravu transporta līdzeklī novieto un nepieciešamības gadījumā nostiprina tā, lai krava

— neapdraudētu satiksmes dalībniekus, nenokristu un nevilktos pa ceļu;

— neierobežotu pārredzamību vadītājam;

— neietekmētu transporta līdzekļa stabilitāti un neapgrūtinātu tā vadīšanu;

— neaizsegtu ārējās apgaismošanas ierīces, gaismas atstarotājus, numuru un pazīšanas zīmes, kā arī netraucētu uztvert signālus, ko rāda ar roku;

— neradītu troksni, nesaceltu putekļus un nepiesārņotu apkārtējo vidi.

153. Kravas konteinerus (6, 9 un 12 m garus) atļauts pārvadāt tikai ar speciāliem konteineru pārvadājumiem paredzētiem transporta līdzekļiem, kuri ir attiecīgi reģistrēti. Konteinerus uz transporta līdzekļa jānostiprina atbilstoši spēkā esošajām valsts standarta prasībām.

154. Krava jāapzīmē atbilstoši šo Noteikumu 192. punkta prasībām, ja:

— tā izvirzīta ārpus transporta līdzekļa gabarītiem priekšpusē vai aizmugurē tālāk par 1 m;

— platumā tā izvirzīta tālāk par 0,4 m no priekšējo lukturu vai pakaļējo gabarītlukturu ārējās malas.

155. Braukšanai pa ceļiem ar transporta līdzekļiem jāsaņem atļauja Ceļu satiksmes drošības direkcijā, ja transporta līdzekļu (transporta līdzekļu sastāvu) gabarīti ar kravu vai bez tās, faktiskā masa vai ass slodze pārsniedz šādus lielumus:

— augstumā no brauktuves virsmas 4,0 m

— platumā 2,5 m

— platumā transporta līdzekļiem ar

izotermiskajiem furgoniem 2,6 m

— transporta līdzekļi garumā 12 m

— posmainie autobusi garumā 18 m

— transporta līdzekļu sastāvi garumā

ar puspiekabi 16,5 m

— transporta līdzekļu sastāvi garumā

ar piekabi (piekabēm) 18,35 m

— ar kravu, kas izvirzīta ārpus transporta līdzekļa

aizmugures galējā punkta tālāk par 2,0 m

— transporta līdzekļu vai to sastāvu 40 t

faktiskā masa braukšanai pa valsts

galvenajiem autoceļiem (apzīmēti ar

maršruta marku A), ieskaitot šo ceļu

posmus, kas ved caur apdzīvotām vietām

— transporta līdzekļu vai to sastāvu faktiskā 30 t

masa braukšanai pa pārējiem autoceļiem

— ass slodze uz jebkuru no asīm braukšanai 10 t

pa asfalta vai asfaltbetona ceļiem

— ass slodze uz jebkuru no asīm braukšanai 6 t

pa cita seguma ceļiem

Sevišķi smagu vai lielgabarītu kravu pārvadāšanas kārtību nosaka Satiksmes ministrija.

Satiksmes ministrija ar savu lēmumu laika periodā no 1. marta līdz 1. maijam un no 1. oktobra līdz 1. decembrim atsevišķos ceļa posmos, aprīkotos ar attiecīgām ceļa zīmēm, var samazināt transporta līdzekļu vai to sastāvu faktiskās masas un ass slodzes lielumus, kurus pārsniedzot transporta līdzekļiem braukšanai pa šiem ceļiem jāsaņem atļauja Ceļu satiksmes drošības direkcijā.

Piezīme. Pēc robežsargu (uz valsts robežas un pierobežā), muitas darbinieku (muitas zonā) vai policijas darbinieku pieprasījuma kravas automobiļiem un to piekabēm var tikt veikta masas pārbaude.

 

21. Mācību braukšana

156. Lai iegūtu tiesības vadīt mehāniskos transporta līdzekļus, personai ir jābūt sasniegušai šādu vecumu:

— 16 gadus — lai vadītu A1 un B1 kategoriju transporta līdzekļus;

— 18 gadus — lai vadītu A2, B un C1 kategoriju transporta līdzekļus;

— 21 gadu — lai vadītu A, C, D1, D, BE, C1E kategoriju transporta līdzekļus, kā arī tramvajus un trolejbusus;

— 16 gadus — lai vadītu riteņu traktorus ar motora jaudu līdz 150 Zs un kāpurķēžu traktorus;

— 17 gadus — lai vadītu visu veidu traktortehniku.

157. Mācību iestāžu braukšanas mācību instruktoram jābūt atbilstošās kategorijas transporta līdzekļa vadītāja un instruktora apliecībai. Individuāli mācīt braukt atļauts vadītājam, kura atbilstošās kategorijas transporta līdzekļa vadītāja stāžs ir vismaz 3 gadi.

Individuāli mācīt braukt aizliegts ar C, D1, D, C1E, D1E, DE vai CE kategoriju transporta līdzekļiem.

Mācīt personas vadīt transporta līdzekli drīkst ne agrāk kā 2 gadus pirms attiecīgās kategorijas transporta līdzekļu vadītāja apliecības iegūšanai noteiktā vecuma sasniegšanas.

158. Sākotnējai mācību braukšanai jānotiek norobežotos laukumos (autodromos).

159. Mācību braucieni pa ceļiem drīkst notikt tikai apmācītāja (transporta līdzekļa vadītāja) klātbūtnē un tikai tad, kad mācāmais pietiekami labi apguvis braukšanas iemaņas. Mācāmajam jāzina un jāievēro šo Noteikumu prasības.

 

160. Mehāniskajiem transporta līdzekļiem, kurus lieto mācību braukšanai, jābūt pazīšanas zīmei atbilstoši šo Noteikumu 190. punkta prasībām. Mācību iestāžu mehāniskajiem transporta līdzekļiem papildus jābūt aprīkotiem atbilstoši Satiksmes ministrijas noteiktajai kārtībai.

 

22. Papildus noteikumi velosipēdu un mopēdu vadītājiem

161. Braukt ar velosipēdu pa brauktuvi vai ceļa nomali atļauts personām, kas nav jaunākas par 12 gadiem, ar mopēdu — personām, kas nav jaunākas par 14 gadiem.

Šajā gadījumā velosipēda vai mopēda vadītājam jābūt klāt velosipēda (mopēda) vai jebkura mehāniskā transporta līdzekļa vadītāja apliecībai.

162. Velosipēdam un mopēdam jābūt tehniskā kārtībā.

Velosipēdam jābūt aprīkotam ar:

— bremzēm;

— skaņas signālu;

— gaismas atstarotājiem: priekšpusē ar baltu, aizmugurē ar sarkanu, abos sānos (riteņu spieķos) ar diviem oranžiem (dzelteniem);

Mopēdam jābūt aprīkotam ar:

— divām neatkarīgām bremzēm;

— skaņas signālu;

— trokšņu slāpētāju.

Piezīme. Velosipēdu un mopēdu piekabēm aizmugurē jābūt sarkanas gaismas atstarotājam.

163. Braucot ar mopēdu, jebkurā diennakts laikā priekšpusē jābūt iedegtam baltas vai dzeltenas tuvās gaismas lukturim, bet aizmugurē — sarkanas gaismas lukturim.

164. Braucot tumšā diennakts laikā neapgaismotos ceļa posmos vai nepietiekamas redzamības apstākļos pa brauktuvi vai ceļa nomali, velosipēdam priekšpusē jābūt iedegtam baltas gaismas lukturim.

165. Velosipēdu un mopēdu vadītājiem pa ceļu atļauts braukt vienā rindā pēc iespējas tuvāk brauktuves labajai malai. Netraucējot gājējus, atļauts braukt pa ceļa nomali, bet velosipēdu vadītājiem — arī pa ietvi.

166. Vietās, kur ārpus krustojumiem velosipēdu ceļš šķērso brauktuvi un ceļu satiksme netiek regulēta, velosipēdu un mopēdu vadītājiem jāpalaiž garām transporta līdzekļi, kas brauc pa šķērsojamo ceļu.

167. Nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā ārpus krustojuma, velosipēda un mopēda vadītājiem to atļauts izdarīt no brauktuves labās malas (labās nomales), dodot ceļu tajā pašā virzienā un pretim braucošajiem transporta līdzekļiem.

168. Nogriežoties pa kreisi krustojumā, velosipēda vai mopēda vadītājiem brauktuvju krustošanās vieta jāšķērso pa brauktuvju labo malu, iepriekš pārliecinoties par satiksmes drošību un dodot ceļu citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

169. Velosipēdu vai mopēdu vadītājiem aizliegts:

— braukt, neturot stūri;

— braukt, turoties pie cita braucoša transporta līdzekļa;

— pārvadāt kravu, kas traucē vadīšanu vai apdraud citus satiksmes dalībniekus;

— vest ar velosipēdu pasažierus, izņemot bērnus vecumā līdz 7 gadiem, ja ir iekārtoti papildus sēdekļi un droši kāpšļi kāju atbalstam;

— vest ar mopēdu pasažierus, ja tas nav paredzēts pasažieru pārvadāšanai;

— braukt pa ceļu, ja tam blakus atrodas velosipēdu ceļš;

— vilkt velosipēdus vai mopēdus, kā arī citus transporta līdzekļus, izņemot piekabes, kas speciāli izgatavotas šim nolūkam;

— braukt ar mopēdu bez aizsargķiveres vai ar neaizsprādzētu galvā uzliktās aizsargķiveres siksnu, kā arī vest ar mopēdu pasažierus, kas nav uzlikuši galvā aizsargķiveri vai nav aizsprādzējuši galvā uzliktās aizsargķiveres siksnu.

 

Atceries! Braucot ar velosipēdu, lieto speciālu velosipēdu vadītājiem paredzētu aizsargķiveri

Atceries! Braucot ar velosipēdu vai mopēdu, uzvelc spilgtas krāsas apģērbu ar gaismas atstarotājiem, kas ļauj citu transporta līdzekļu vadītājiem tevi savlaicīgi pamanīt

 

23. Papildus noteikumi pajūgu vadītājiem un dzīvnieku dzinējiem

170. Vadīt pajūgu, dzīt dzīvniekus pa ceļiem atļauts personām ne jaunākām par 12 gadiem.

171. Vadīt pajūgu un dzīt dzīvniekus atļauts pa ceļa nomali, bet, ja tās nav vai pa to pārvietoties nav iespējams, tad pa brauktuvi pēc iespējas tuvāk brauktuves labajai malai.

Dzīvniekus pa ceļiem atļauts dzīt tikai gaišā diennakts laikā.

172. Braucot pa ceļiem tumšā diennakts laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, pajūga priekšpusē jābūt baltiem, bet aizmugurē — sarkaniem gaismas atstarotājiem, kas novietoti labi saredzamās vietās un apzīmē pajūga (ar kravu vai bez tās) gabarītus platumā. Aizliegts aizsegt gaismas atstarotājus.

173. Pajūgu vadītājam, izbraucot no mazāk svarīga ceļa uz galvenā ceļa, vietās, kur ceļš nav pietiekami pārredzams un redzamība ierobežota (spēji ceļa pagriezieni, koki, ēkas u. tml.), dzīvnieks jāved pavadā.

174. Pajūgu vadītājiem un personām, kas dzen dzīvniekus vai ganāmpulkus, aizliegts:

— dzīt dzīvniekus pāri dzelzceļa sliežu klātnei un pāri ceļam ārpus speciāli norādītām vietām;

— atstāt dzīvniekus uz ceļa bez uzraudzības;

— dzīt dzīvniekus pa asfaltbetona un cementbetona seguma ceļiem, izņemot gadījumus, kad nepieciešams tos šķersot.

 

24. Transporta līdzekļu tehniskais stāvoklis un iekārtojums

175. Latvijas Republikas teritorijā ceļu satiksmē atļauts izmantot noteiktā kārtībā reģistrētus transporta līdzekļus, kuru konstrukcija un tehniskais stāvoklis atbilst Latvijas Republikā obligāto standartu un normatīvu prasībām, kuriem ir veikta valsts tehniskā apskate un attiecībā uz kuriem ir izdarīta to īpašnieka (turētāja) civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana. Prasības attiecībā uz mehānisko transporta līdzekļu (izņemot traktortehniku) un to piekabju tehnisko stāvokli nosaka Satiksmes ministrija, prasības attiecībā uz traktortehnikas un tās piekabju tehnisko stāvokli nosaka Zemkopības ministrija.

Uz transporta līdzekļa jābūt noteikta parauga vizuālai informācijai (uzlīmēm) par izdarīto valsts tehnisko apskati un transporta līdzekļa īpašnieka (turētāja) civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.

176. Trolejbusu, tramvaju, traktortehnikas un to piekabju tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam jāatbilst šo transporta līdzekļu tehniskās ekspluatācijas noteikumu prasībām.

177. Automobiļu, autobusu, piekabju un motociklu tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam jāatbilst noteikumu ėķPar transporta līdzekļu tehnisko stāvokliķķ prasībām.

178. Ar mehānisko transporta līdzekli braukt aizliegts, ja tam ir šādi bojājumi:

— tumšā diennakts laikā nedeg kaut viens tuvās gaismas lukturis vai pakaļējais apakšējais gabarītlukturis;

— nepietiekamas redzamības apstākļos nedeg kaut viens tuvās gaismas lukturis un nedeg kaut viens miglas lukturis vai kaut viens pakaļējais apakšējais gabarītlukturis;

— tumšā diennakts laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos nedeg neviens no bremzēšanas signāllukturiem vai neviens no numura zīmes apgaismojuma lukturiem;

— stūres iekārta vadītājam nedod iespēju izdarīt manevru;

— darba bremžu sistēma vadītājam nedod iespēju apturēt transporta līdzekli;

— riteņiem, to stiprinājumam vai riteņu balstiekārtām ir bojājumi, kuru dēļ vadītājs nevar nodrošināt nemainīgu taisnvirziena kustību vai izdarīt manevru;

— vilcēja un piekabes (puspiekabes) sakabes ierīcei ir bojājumi, kas braukšanas laikā var izraisīt sakabes pārrāvumu;

— lietus vai snigšanas laikā nedarbojas priekšējā stikla tīrītājs vadītāja pusē.

Piezīmes. 1. Ja tumšā diennakts laikā nedeg tuvās gaismas lukturi (lukturis), atļauts atgriezties stāvvietā vai remontvietā, iededzot miglas lukturus.

2. Ja tumšā diennakts laikā nedeg labais tuvās gaismas lukturis, atļauts atgriezties stāvvietā vai remontvietā.

3. Ja tumšā diennakts laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos nedeg kaut viens pakaļējais gabarītlukturis vai bremzēšanas signāllukturis, stāvvietā vai remontvietā atļauts atgriezties, ieslēdzot avārijas gaismas signalizāciju, bet, ja tās nav vai tā nedarbojas, piestiprinot transporta līdzekļa (izņemot motociklus ar blakusvāģi) aizmugurē avārijas zīmi.

179. Autobusiem, vieglajiem un kravas automobiļiem, kā arī motocikliem ar blakusvāģi jābūt aprīkotiem ar:

— avārijas zīmi;

— medicīnisko aptieciņu (autobusiem ar sēdvietu skaitu lielāku par 25 vietām — ar divām aptieciņām);

— ugunsdzēšamo aparātu (autobusiem ar pilnu masu virs 5 t — ar diviem aparātiem);

— konstrukcijā paredzētajām drošības jostām.

Piezīme. Motocikli ar blakusvāģi nav jāaprīko ar ugunsdzēšamo aparātu un drošības jostām.

180. Aizliegts braukt ar transporta līdzekli, kas aprīkots ar:

— spoguļstikliem;

— ierīcēm (antiradaru u. tml.), kas var uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus vai radīt traucējumus šo mērierīču darbībai;

— speciālu operatīvajiem transporta līdzekļiem paredzētu bākuguni vai skaņas signālu, kā arī, ja izmantotas ar Valsts standartu šiem transporta līdzekļiem noteiktās krāsu kombinācijas (šis nosacījums neattiecas uz transporta līdzekļiem, kas reģistrēti kā operatīvie transporta līdzekļi).

 

25. Transporta līdzekļu reģistrācija un numura zīmes

181. Mehāniskie transporta līdzekļi un to piekabes, kas iesaistīti ceļu satiksmē, piecu dienu laikā no to iegādes (ievešanas) brīža jāreģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcijā, traktortehnika un tās piekabes — Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā. Tāpat piecu dienu laikā jāveic šo transporta līdzekļu pārreģistrācija, ja izmainās kaut viens no uzskaites tehniskajiem datiem vai datiem par to īpašnieku.

No ārvalstīm uz laiku ievestie mehāniskie transporta līdzekļi un to piekabes, kas atrodas Latvijas Republikā ilgāk par trīs mēnešiem un piedalās ceļu satiksmē, noteiktajā kārtībā jāreģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcijā.

Mehānisko transporta līdzekļu un to piekabju (izņemot traktortehnikas) reģistrācijas kārtību nosaka Satiksmes ministrija, traktortehnikas un tās piekabju reģistrācijas kārtību nosaka Zemkopības ministrija.

182. Latvijā nereģistrē transporta līdzekļus, kas ceļu satiksmē pēc savas konstrukcijas paredzēti braukšanai pa ceļa kreiso pusi.

Šī prasība neattiecas uz Latvijas pasta transporta līdzekļiem un no ārvalstīm uz laiku ievestajiem transporta līdzekļiem, kā arī uz Latvijā iepriekš reģistrētajiem transporta līdzekļiem.

183. Latvijā nav jāreģistrē piekabes — tehnoloģiskie agregāti (kompresori, ģeneratori u.tml.), vienasu piekabes — cisternas, kā arī dzīvojamie vagoniņi, kuru konstrukcijā nav paredzētas ārējās apgaismes ierīces un darba bremžu sistēma un kas ir paredzēti īslaicīgai braukšanai pa ceļiem.

184. Mehāniskajiem transporta līdzekļiem, izņemot motociklus un traktortehniku, jābūt divām valsts standartā noteiktajām valsts reģistrācijas numura zīmēm, motocikliem, traktortehnikai un piekabēm — vienai valsts reģistrācijas numura zīmei, kas atbilst reģistrācijas dokumentiem un ir piestiprinātas šim nolūkam paredzētajās vietās. Stāvoša transporta līdzekļa numura zīmes simboliem skaidrā dienas laikā jābūt salasāmiem vismaz no 40 m attāluma.

Aizliegts braukt bez numura zīmēm un aizsegt tās ar aizsargmateriāliem.

Piezīme. Bez numura zīmēm atļauts braukt uz reģistrācijas vietu šo Noteikumu 181. punktā noteiktajā termiņā.

185. Uz tramvajiem un trolejbusiem jābūt uzkrāsotiem reģistrācijas numuriem.

 

26. transporta līdzekļu pazīšanas zīmes, brīdināšanas ierīces, uzraksti un apzīmējumi

186. Latvijas Republikā pastāvīgi reģistrētiem transporta līdzekļiem, kas šķērso valsts robežu, aizmugurē jābūt piestiprinātai valsts atšķirības zīmei — 175 mm platai un 115 mm augstai baltai elipsei ar 4 mm platu melnu apmali 2 mm attālumā no ārējās malas. Uz zīmes attēloti melni burti ėķLVķķ, kuru augstums ir 60 mm.

187. Mehāniskie transporta līdzekļi, kuriem uzstādītas riepas ar rādzēm, no aizmugures jāapzīmē ar pazīšanas zīmi — baltu vienādmalu trīsstūri (malas garums no 200 līdz 300 mm atkarībā no transporta līdzekļa veida) ar sarkanu apmali (apmales platums — 1/10 no malas garuma), uz kura attēlots melnas krāsas riepas fragments ar trijām izvirzītām rādzēm.

188. Pārvadājot bērnu grupas, autobusa priekšpusē un aizmugurē jābūt piestiprinātai dzeltenai kvadrātveida pazīšanas zīmei (malas garums — no 250 līdz 300 mm — atkarībā no transporta līdzekļa veida) ar sarkanu apmali (apmales platums — 1/10 no malas garuma) un 323. ceļa zīmes simbolu melnā krāsā.

189. Automobiļiem, kurus vada kurlmēmi vai nedzirdīgi vadītāji, priekšpusē un aizmugurē jābūt piestiprinātai dzeltenai apļveida pazīšanas zīmei (diametrs 160 mm), uz kuras attēlotie trīs melnie apļi (diametrs 40 mm) veido vienādmalu trīsstūri, kura virsotne vērsta lejup.

190. Mehāniskajiem transporta līdzekļiem un to piekabēm, kurus lieto mācību braukšanai, izņemot motociklus, jābūt aprīkotiem ar pazīšanas zīmi — baltu vienādmalu trīsstūri (malas garums no 200 līdz 300 mm — atkarībā no transporta līdzekļa veida) ar sarkanu apmali (apmales platums 1/10 no malas garuma), uz kura attēlots melns ėķMķķ burts.

Izgaismota pazīšanas zīme jānovieto uz kabīnes vai salona jumta (autobusiem apgaismotu pazīšanas zīmi atļauts novietot aiz priekšējā stikla vai maršruta plāksnes vietā). Autobusiem, kravas automobiļiem un to piekabēm aizmugurē papildus jāpiestiprina no gaismu atstarojoša materiāla izgatavota pazīšanas zīme.

Automobiļus, kurus izmanto individuālai mācību braukšanai, pazīšanas zīmes atļauts piestiprināt tikai iekšpusē pie priekšējā un aizmugures stikla.

191. Transporta līdzekļiem, ja to vadītāja stāžs ir mazāks par diviem gadiem, transporta līdzekļiem, ar kuriem pārvadā sevišķi smagas vai lielgabarīta kravas, kā arī transporta līdzekļiem, kuru tehniskajā raksturojumā noteikts mazāks maksimālais braukšanas ātrums, nekā norādīts šo Noteikumu 72. punktā, transporta līdzekļa aizmugurē kreisajā pusē jāpiestiprina (jāuzkrāso) braukšanas ātruma ierobežojuma pazīšanas zīme — 323. ceļa zīmes krāsains attēls ar norādītu atļauto braukšanas ātrumu (diametrs no 160 līdz 250 mm — atkarībā no transporta līdzekļa veida, apmales platums 1/10 no diametra garuma).

192. Ārpus transporta līdzekļa gabarītiem izvirzīta krava vai transporta līdzekļa daļas šo Noteikumu 154. punktā norādītajos gadījumos gaišā diennakts laikā jāapzīmē ar 400 x 400 mm signālplāksnītēm vai karodziņiem (signālplāksnītēm un karodziņiem abās pusēs pa diagonāli novilktas balti sarkanas 50 mm platas svītras), tumšā diennakts laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos — ar gaismas atstarotājiem vai iedegtiem lukturiem — priekšpusē ar baltiem, aizmugurē ar sarkaniem, sānos ar oranžiem (dzelteniem).

193. Transporta līdzeklim, ar kuru pārvadā bīstamas kravas, priekšpusē un aizmugurē jāpiestiprina pazīšanas zīme — oranžs taisnstūris (malu garumi 400 x 300 mm) ar melnu 15 mm platu apmali, uz kura var būt norādīti bīstamības un vielas identifikācijas numuri.

194. Mehāniskajiem transporta līdzekļiem ar piekabēm (izņemot autobusus), kuru garums pārsniedz 12 m, aizmugurē jāpiestiprina viena horizontāla (1130 — 2300 mm gara) vai divas (565 — 1130 mm garas) horizontālas vai vertikālas pazīšanas zīmes — oranži gaismu atstarojoši taisnstūri (195 — 230 mm platumā) ar 40 mm platu sarkanu fluoriscējošu apmali, kas novietoti simetriski pret transporta līdzekļa asi ar apakšējo malu ne zemāk par 500 mm un ne augstāk par 1500 mm no ceļa virsmas.

195. Transporta līdzekļiem (izņemot autobusus un vilcējus ar seglu iekārtu) bez piekabēm, kuru garums pārsniedz 12 m, jāpiestiprina pazīšanas zīmes, kuru garumi un novietošanas nosacījumi atbilst šo Noteikumu 194. punkta prasībām; to platumam jābūt no 130 līdz 150 mm, ar slīpām sarkanām fluoriscējošām paralēlām svītrām (450 leņķī ar kāpumu transporta līdzekļa ass virzienā). Svītru un starpsvītru platums nedrīkst būt lielāks par 100 mm. Starpsvītru materiālam jābūt izgatavotam no oranža gaismu atstarojoša materiāla.

196. Mehāniskajiem transporta līdzekļiem, kuru konstrukcijā paredzētais ātrums nepārsniedz 30 km/h, kā arī to piekabēm aizmugurē jāpiestiprina pazīšanas zīme — sarkans fluoriscējošs vienādmalu trīsstūris ar dzeltenu vai sarkanu gaismu atstarojošu apmali (trīsstūra malas garums — 350 — 365 mm, apmales platums — 45 — 48 mm).

197. Automobiļiem, kurus vada I vai II grupas invalīdi, kā arī automobiļiem, kuri aprīkoti ar speciālu rokas vadību un kurus vada III grupas invalīdi, atļauts uzstādīt pazīšanas zīmi — dzeltenu kvadrātu (malas garums 150 mm, uz kura attēlots 836. papildzīmes simbols).

198. Avārijas zīmei jāatbilst prasībām, kas paredzētas spēkā esošajā Valsts standartā.