Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) noguldījums — kredīta atlikums, kurš radies no naudas līdzekļu ieskaitīšanas noguldītāja kontā vai no kredītiestādes ikdienas darījumiem un kuru noguldījumu piesaistītājam ir pienākums atmaksāt saskaņā ar likuma vai līguma noteikumiem, tai skaitā termiņa noguldījums un krājkonta noguldījums. Par noguldījumu nav uzskatāms tāds kredīta atlikums, kura:

a) esamību var pierādīt vienīgi ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 3.panta otrajā daļā minētajiem finanšu instrumentiem, izņemot finanšu instrumentu, kas ir krājprodukts, kuru pierāda ar konkrētai personai izsniegtu apliecinājumu,

b) pamatsumma nav atmaksājama nominālvērtībā,

c) pamatsumma ir atmaksājama nominālvērtībā tikai saskaņā ar konkrētu garantiju vai vienošanos, ko nodrošina kredītiestāde vai trešā persona;

2) atbilstīgais noguldījums — noguldījums, izņemot tādus noguldījumus, par kuriem saskaņā ar šā likuma noteikumiem neizmaksā garantēto atlīdzību;

3) segtais noguldījums — atbilstīgā noguldījuma daļa, ko noguldījumu nepieejamības gadījumā izmaksā kā garantēto atlīdzību šajā likumā noteiktajā kārtībā un apmērā, ietverot tajā arī par veikto noguldījumu uzkrātos procentus;

4) kopīgais noguldījums — noguldījums, kuru kopīgi izdarījušas divas vai vairākas personas vai tiesības uz kura izmantošanu divām vai vairākām personām ir nostiprinātas ar noguldījumu piesaistītāju rakstveidā noslēgtā līgumā;

5) noguldījumu piesaistītājs — Latvijā reģistrēta kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība, ārvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāle Latvijā, Eiropas Savienības dalībvalstī (turpmāk — dalībvalsts) reģistrētas kredītiestādes filiāle Latvijā, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedalās noguldījumu garantiju fondā;

6) noguldījumu nepieejamība — noguldījumu piesaistītāja nespēja izmaksāt noguldījumus, ja ir iestājies vismaz viens šajā punktā minētais apstāklis vai vairāki šādi apstākļi neatkarīgi no to iestāšanās secības:

a) tiesa pasludinājusi noguldījumu piesaistītāju par maksātnespējīgu,

b) Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk — Komisija) ir anulējusi atļauju (licenci) kredītiestādes vai krājaizdevu sabiedrības darbībai,

c) Komisija ir konstatējusi, ka noguldījumu piesaistītājs nespēj izmaksāt noguldītājam noguldījumu, un pieņēmusi lēmumu par noguldījumu nepieejamības iestāšanos;

7) noguldītājs — persona vai — kopīgā noguldījuma gadījumā — katra no personām, kurām ir noguldījums noguldījumu piesaistītājā;

8) noguldījumu garantiju fonds — mantas kopums, kuru veido noguldījumu piesaistītāju veiktie maksājumi un kura pārvaldīšanu nodrošina Komisija;

9) mērķapjoms — noguldījumu garantiju fondā pieejamo līdzekļu summa, kas uzkrājama šajā likumā noteiktajā kārtībā;

10) pieejami finanšu līdzekļi — nauda, noguldījumi un zema riska aktīvi, kurus iespējams realizēt septiņās darbdienās;

11) maksājumu saistības — noguldījumu piesaistītāja maksājumu saistības pret noguldījumu garantiju fondu, kas pilnībā nodrošinātas ar zema riska aktīviem, ja uz nodrošinājumu neattiecas nekāds trešo personu apgrūtinājums.

(2) Citi likumā lietotie termini atbilst terminiem, kas lietoti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija regulā (ES) Nr.575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza regulu (ES) Nr.648/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ).

2.pants. Likuma mērķis un tā darbības subjekti

(1) Šā likuma mērķis ir veicināt drošas un stabilas noguldījumu garantiju sistēmas darbību, kas paaugstinātu noguldītāju uzticību finanšu sektoram kopumā.

(2) Šis likums nosaka garantiju vispārīgos principus attiecībā uz noguldījumiem noguldījumu piesaistītājos, noguldījumu garantiju fonda veidošanas, pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību, kā arī noguldījumu garantiju fondu savstarpējo sadarbību.

(3) Šā likuma noteikumi ir attiecināmi uz:

1) Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un to filiālēm, krājaizdevu sabiedrībām, kā arī ārvalstīs reģistrētu kredītiestāžu filiālēm Latvijā;

2) dalībvalstīs reģistrētu kredītiestāžu filiālēm Latvijā, ja tās piedalās noguldījumu garantiju fondā.

(4) Šā panta trešajā daļā minētie noguldījumu piesaistītāji nav tiesīgi pieņemt noguldījumus, ja tie nepiedalās noguldījumu garantiju fondā vai citas dalībvalsts noguldījumu garantiju fondā.

(5) Ja šā likuma noteikumi attiecināmi uz dalībvalstīs reģistrētu kredītiestāžu filiālēm Latvijā, noguldījumu nepieejamība iestājas ar brīdi, kad tā iestājusies atbilstoši attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem.

(6) Šā likuma noteikumi nav attiecināmi uz dalībvalstīs reģistrētu kredītiestāžu filiālēm Latvijā, ja šo valstu normatīvie akti paredz noguldījumu garantēšanu kredītiestāžu filiālēs citās valstīs, ieskaitot Latviju, un aptver visus šajā likumā paredzētos noguldījumus, turklāt garantētā atlīdzība nav mazāka par šajā likumā noteikto garantēto atlīdzību.

(7) Šā likuma noteikumi nav attiecināmi uz noguldījumu piesaistītāju, kuram līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.

(8) Lēmumu par noguldījumu nepieejamības iestāšanos Komisija pieņem piecu darbdienu laikā no dienas, kad tā konstatējusi noguldījumu piesaistītāja nespēju izmaksāt noguldījumus.

3.pants. Garantētā atlīdzība

(1) Neatkarīgi no noguldījuma izdarīšanas dienas garantētā atlīdzība vienam noguldītājam par noguldījumu piesaistītājā izdarīto noguldījumu ir atbilstīgā noguldījuma apmērā, bet ne vairāk kā 100 000 euro.

(2) Noguldītāja tiesības uz garantēto atlīdzību un tās viņa saistības pret noguldījumu piesaistītāju, kuru izpildes termiņš iestāsies līdz dienai vai dienā, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, tiek savstarpēji dzēstas ar ieskaitu, un to ņem vērā, aprēķinot garantēto atlīdzību.

(3) Garantēto atlīdzību izmaksā euro.

(4) Noguldītājs zaudē prasījuma tiesības pret noguldījumu garantiju fondu par garantētās atlīdzības izmaksu dienā, kad pabeigts noguldījumu piesaistītāja likvidācijas process, bet ne vēlāk kā piecus gadus pēc dienas, kad izbeigušies apstākļi, kas ir pamats šā likuma 27.panta pirmajā daļā noteiktajam garantētās atlīdzības izmaksas atteikumam.

4.pants. Papildu garantētā atlīdzība

(1) Papildus šā likuma 3.panta pirmajā daļā noteiktajam garantētā atlīdzība vienam noguldītājam tiek nodrošināta ne vairāk kā 200 000 euro apmērā triju mēnešu laikā no sākotnējā noguldījuma izdarīšanas dienas par fizisko personu noguldījumiem:

1) kurus veido naudas summas no darījumiem ar personai piederošu dzīvošanai paredzētu nekustamo īpašumu;

2) kurus veido personai izmaksāti sociālie pabalsti, kompensācijas un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos citiem sociāliem mērķiem paredzēti noguldījumi;

3) kuri izmaksāti kā kompensācija par krimināla rakstura kaitējumu vai personas nepatiesu notiesāšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Noguldītājs iesniedz noguldījumu piesaistītājam nepieciešamo informāciju, kas apliecina noguldījuma atbilstību šā panta pirmās daļas nosacījumiem.

5.pants. Garantētā atlīdzība par kopīgo noguldījumu vai vairākiem noguldījumiem

(1) Garantētā atlīdzība par kopīgo noguldījumu tiek izmaksāta katrai kopīgo noguldījumu izdarījušajai personai atbilstoši tās noguldījuma daļai, kas noteikta ar noguldījumu piesaistītāju noslēgtajā līgumā. Ja katras personas daļa kopīgajā noguldījumā nav noteikta, kopīgais noguldījums sadalāms vienlīdzīgās daļās.

(2) Ja noguldītājs pārvalda citai personai pienākošos līdzekļus noguldījumu piesaistītājā, garantēto atlīdzību ir tiesības saņemt šai personai, kura var pierādīt savas prasījuma tiesības uz noguldītāja pārvaldītajiem līdzekļiem ar nosacījumu, ka noguldījumu piesaistītājs šo personu ir identificējis pirms noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienas.

(3) Vairāki noguldījumi vai vairākas kopīgā noguldījuma daļas neatkarīgi no noguldījuma valūtas tiek summētas kā atbilstīgais noguldījums, lai aprēķinātu vienu segto noguldījumu.

6.pants. Komisijas kompetence

(1) Komisija nodrošina noguldījumu piesaistītāju uzraudzību atbilstoši šā likuma normām, līdzekļu uzkrāšanu noguldījumu garantiju fondā, noguldījumu garantiju fonda pārvaldīšanu un garantētās atlīdzības izmaksu, kā arī īsteno kreditoru prasījuma tiesības pret noguldījumu piesaistītāju izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā.

(2) Komisija ne retāk kā reizi trijos gados veic noguldījumu garantiju fonda stresa testu.

(3) Informācija, kas iegūta stresa testu veikšanai, izmantojama vienīgi šo testu analīzei.

(4) Komisija reizi gadā līdz 1.jūlijam sagatavo pārskatu par noguldījumu garantiju fonda darbību un publicē to savā mājaslapā internetā.

7.pants. Pienākums iesniegt informāciju Konsultatīvajai finanšu un kapitāla tirgus padomei

Komisija informāciju par noguldījumu garantiju fonda līdzekļu uzkrāšanu un garantētās atlīdzības izmaksu iesniedz Konsultatīvajai finanšu un kapitāla tirgus padomei.

8.pants. Maksājumi noguldījumu garantiju fondā

(1) Noguldījumu garantiju fondu veido noguldījumu piesaistītāju maksājumi šajā likumā noteiktajā apmērā un kārtībā.

(2) Kredītiestāde mēneša laikā pēc tam, kad saņēmusi atļauju (licenci) kredītiestādes darbībai, veic noguldījumu garantiju fondā vienreizēju sākotnējo maksājumu 1,5 procentu apmērā no sākotnējā kapitāla, ārvalsts kredītiestādes filiāle mēneša laikā pēc tam, kad saņēmusi atļauju (licenci) kredītiestādes darbībai, veic noguldījumu garantiju fondā vienreizēju sākotnējo maksājumu 150 000 euro apmērā, bet krājaizdevu sabiedrība mēneša laikā pēc tam, kad saņēmusi atļauju (licenci) krājaizdevu sabiedrības darbībai, veic noguldījumu garantiju fondā vienreizēju sākotnējo maksājumu 150 euro apmērā.

(3) Noguldījumu piesaistītājs reizi ceturksnī veic noguldījumu garantiju fondā maksājumu 0,05 procentu apmērā no segto noguldījumu vidējā atlikuma noguldījumu piesaistītājā iepriekšējā ceturksnī. Komisija nosaka konkrēta noguldījumu piesaistītāja maksājumam piemērojamo korekcijas koeficientu. Nosakot maksājumam piemērojamo korekcijas koeficientu, Komisija ņem vērā noguldījumu piesaistītāja kapitāla pietiekamības, likviditātes, lielo riska darījumu rādītājus, noguldījumu piesaistītāja kredītportfeļa kvalitāti iepriekšējā kalendāra gadā, kā arī noguldījumu piesaistītāja komercdarbības plānu un stratēģiju.

(4) Dalībvalsts kredītiestādes filiāle, kura piedalās noguldījumu garantiju fondā, reizi ceturksnī veic noguldījumu garantiju fondā maksājumu 0,05 procentu apmērā no filiāles piesaistīto segto noguldījumu vidējā atlikuma iepriekšējā ceturksnī.

(5) Piemērojot korekcijas koeficientu, noguldījumu garantiju fondā veicamo maksājumu nedrīkst samazināt vairāk par 25 procentiem un nedrīkst palielināt vairāk par 100 procentiem.

(6) Noguldījumu piesaistītājs maksājumus veic euro.

(7) Noguldījumu piesaistītājs veic maksājumus noguldījumu garantiju fondā līdz brīdim, kad iemaksātā summa sasniedz apmēru, kas nodrošina šajā likumā garantētās atlīdzības izmaksu tiem šā noguldījumu piesaistītāja noguldītājiem, kuriem saskaņā ar šo likumu ir tiesības uz šādu atlīdzību.

(8) Noguldījumu piesaistītājs, aprēķinot noguldījumu garantiju fondā veicamos maksājumus, ņem vērā šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto segto noguldījumu apmēru, kas nepārsniedz 100 000 euro.

9.pants. Noguldījumu garantiju fonda mērķapjoms un maksājumu saistības

(1) Komisija nodrošina, ka noguldījumu garantiju fonda mērķapjoms nav mazāks par 0,8 procentiem no noguldījumu garantiju fonda dalībnieku segto noguldījumu apmēra.

(2) Pēc tam, kad noguldījumu garantiju fonds ir sasniedzis mērķapjomu un ir veiktas izmaksas no noguldījumu garantiju fonda, kā rezultātā noguldījumu garantiju fondā pieejamie finanšu līdzekļi ir kļuvuši mazāk kā 0,53 procenti no noguldījumu garantiju fonda dalībnieku segto noguldījumu kopsummas, Komisija regulāro noguldījumu garantiju fondā veicamo maksājumu nosaka tādā apmērā, lai šā panta pirmajā daļā minēto mērķapjomu sasniegtu ne ilgāk kā sešos gados.

(3) Komisija, nosakot regulāros noguldījumu garantiju fondā veicamos maksājumus šajā pantā noteiktā mērķapjoma sasniegšanai, ņem vērā tautsaimniecības cikla fāzi, kā arī ietekmi, ko noguldījumu piesaistītājam var radīt procikliskie maksājumi noguldījumu garantiju fondā.

(4) Noguldījumu garantiju fondā esošie finanšu līdzekļi var ietvert noguldījumu piesaistītāju maksājumu saistības ne vairāk kā 30 procentu apmērā no noguldījumu garantiju fondā pieejamo līdzekļu kopsummas.

(5) Komisija izdod normatīvos noteikumus par kārtību, kādā noguldījumu piesaistītāju maksājumu saistības iekļaujamas noguldījumu garantiju fondā.

10.pants. Papildu maksājumi noguldījumu garantiju fondā

(1) Ja noguldījumu garantiju fondā nepietiek finanšu līdzekļu, lai izmaksātu garantēto atlīdzību noguldītājiem, Komisija pieprasa, lai noguldījumu piesaistītājs tās noteiktajā termiņā veic noguldījumu garantiju fondā papildu maksājumus, kas nepārsniedz 0,5 procentus no noguldījumu piesaistītāja segtajiem noguldījumiem iepriekšējā kalendāra gada beigās. Ja Komisija konstatē ārkārtas apstākļus, tā ir tiesīga palielināt papildu maksājumu apmēru.

(2) Ja Komisija konstatē, ka noguldījumu piesaistītāju papildu maksājumu veikšana noguldījumu garantiju fondā apdraud vai var apdraudēt stabilu finanšu sektora darbību, apdraud vai var apdraudēt noguldījumu piesaistītāja maksātspēju vai likviditāti, Komisija lemj par papildu maksājumu pilnīgu vai daļēju atlikšanu līdz brīdim, kad šādu papildu maksājumu veikšana vairs neapdraud noguldījumu piesaistītāja maksātspēju vai likviditāti.

11.pants. Korekcijas koeficienta noteikšana

Komisija nosaka kārtību, kādā aprēķināmi noguldījumu piesaistītāja maksājumi noguldījumu garantiju fondā, kā arī katru gadu līdz 1.martam informē noguldījumu piesaistītāju par tā maksājumam piemēroto korekcijas koeficientu. Ja noguldījumu piesaistītājs pārsūdz Komisijas lēmumu par tā maksājumam piemēroto korekcijas koeficientu, līdz galīgā lēmuma pieņemšanai tiesā noguldījumu piesaistītājs veic maksājumu 0,05 procentu apmērā no segto noguldījumu vidējā atlikuma noguldījumu piesaistītājā iepriekšējā ceturksnī.

12.pants. Zvērināta revidenta pārbaude

(1) Kredītiestāde vai tās filiāle nodrošina, ka zvērināts revidents reizi gadā, veicot gada pārskata revīziju, vienlaikus pārbauda, vai noguldījumu piesaistītāja pārskats par segtajiem noguldījumiem un maksājumiem noguldījumu garantiju fondā sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem. Zvērināts revidents pārbaudi veic saskaņā ar likumu "Par zvērinātiem revidentiem" un iesniedz Komisijai rakstveida ziņojumu par šajā pantā minēto pārbaudi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās prasības ir attiecināmas arī uz krājaizdevu sabiedrību, ja tās aktīvi pārskata gada beigās pārsniedz 400 000 euro.

13.pants. Segto noguldījumu vidējā atlikuma aprēķināšana

Segto noguldījumu vidējo atlikumu iepriekšējā ceturksnī aprēķina kā attiecīgā ceturkšņa triju mēnešu pārskatos par segtajiem noguldījumiem uzrādīto segto noguldījumu atlikumu vidējo aritmētisko lielumu.

14.pants. Termiņš maksājumiem noguldījumu garantiju fondā un maksājumu tiesiskais statuss

(1) Noguldījumu piesaistītājs līdz katra ceturkšņa pirmā mēneša 20.datumam veic maksājumus noguldījumu garantiju fondā šā likuma 8.pantā noteiktajā apmērā, ieskaitot līdzekļus kontā Latvijas Bankā.

(2) Noguldījumu piesaistītāja maksājumi noguldījumu garantiju fondā nav uzskatāmi par Komisijas saistībām pret noguldījumu piesaistītāju un nav atmaksājami.

(3) Noguldījumu piesaistītāja maksājumi noguldījumu garantiju fondā ir iekļaujami noguldījumu piesaistītāja izdevumos.

15.pants. Soda nauda

(1) Noguldījumu piesaistītājam ir pienākums aprēķināt un samaksāt soda naudu par summām, ko veido maksājumi, kas noteiktajā termiņā nav veikti noguldījumu garantiju fondā. Šī soda nauda iemaksājama kontā Latvijas Bankā.

(2) Soda nauda par summām, kas noteiktajā termiņā nav iemaksātas noguldījumu garantiju fondā, ir 0,05 procenti no termiņā nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu. Soda nauda aprēķināma par laiku, par kuru noguldījumu piesaistītājs nav veicis aprēķināto katra ceturkšņa maksājumu.

(3) Ja dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāle Latvijā vai ārvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāle Latvijā nokavējusi noteikto maksājuma termiņu vairāk par 30 dienām, Komisija nekavējoties par to informē attiecīgā noguldījumu piesaistītāja uzraudzības institūciju.

16.pants. Noguldījumu garantiju fonda pārvaldīšana

(1) Noguldījumu garantiju fonda līdzekļus izlieto garantētās atlīdzības izmaksām, no valsts budžeta šajā likumā noteikto garantēto atlīdzību izmaksai aizdoto līdzekļu atmaksai, maksājumiem noregulējuma instrumentu piemērošanas finansēšanai atbilstoši kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanu un noregulēšanu reglamentējošām tiesību normām, kā arī samaksai pārvaldītājam, ja saskaņā ar šā panta trešo daļu noguldījumu garantiju fonda pārvaldīšana nodota citam pārvaldītājam.

(2) Noguldījumu garantiju fondu pārvalda saskaņā ar Komisijas normatīvajiem noteikumiem. Noguldījumu garantiju fonda līdzekļus iegulda tā, lai risks būtu neliels, bet ieguldījumi — pietiekami diversificēti. Noguldījumu garantiju fonda līdzekļus glabā kontā Latvijas Bankā.

(3) Saskaņā ar Komisijas lēmumu noguldījumu garantiju fonda pārvaldīšanu, noslēdzot attiecīgu līgumu, var nodot citam pārvaldītājam.

(4) Ienākumus (augļus), kas iegūti, pārvaldot noguldījumu garantiju fondu, ieskaita šajā fondā.

(5) Citus Komisijas līdzekļus, kas nav noguldījumu garantiju fonda līdzekļi, aizliegts izmantot šā panta pirmajā daļā minētajam mērķim.

17.pants. Pienākums iesniegt informāciju par atbilstīgajiem noguldījumiem

(1) Noguldījumu piesaistītājs savos grāmatvedības reģistros pastāvīgi nodrošina informāciju par atbilstīgajiem noguldījumiem, to noguldītājiem un segto noguldījumu apmēru. Informāciju atjauno vismaz reizi dienā tā, lai grāmatvedības reģistri atspoguļotu aktuālo garantētās atlīdzības apmēru.

(2) Komisija izdod normatīvos noteikumus, kuros nosaka apjomu, kādā tai sniedzama informācija par garantēto atlīdzību, prasības attiecībā uz šīs informācijas apkopošanu un tās iesniegšanas kārtību.

18.pants. Pienākums iesniegt informāciju Eiropas Banku iestādei

(1) Komisija informē Eiropas Banku iestādi par tā noguldījumu garantiju fonda izcelsmes dalībvalsti, kura dalībniece ir attiecīgā kredītiestāde.

(2) Komisija katru gadu līdz 31.martam informē Eiropas Banku iestādi par segto noguldījumu kopējo apmēru un par noguldījumu garantiju fondā pieejamo finanšu līdzekļu apmēru iepriekšējā gada 31.decembrī.

19.pants. Garantētās atlīdzības izmaksas vispārīgie noteikumi

(1) Garantēto atlīdzību izmaksā noguldītājam, kuram atbilstoši šā likuma noteikumiem ir tiesības uz garantētās atlīdzības saņemšanu. Garantētās atlīdzības izmaksas nosakāmas atbilstoši informācijai, kāda ir noguldījumu piesaistītāja grāmatvedības reģistros noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienā. Noguldītājam nav nepieciešams iesniegt noguldījumu piesaistītājam iesniegumu vai citus dokumentus, kas pamato noguldītāja tiesības uz garantēto atlīdzību.

(2) Noguldījumu piesaistītājs sagatavo to noguldītāju sarakstu, kuriem izmaksājama garantētā atlīdzība. Sarakstā iekļauj noguldītājus, kuriem atbilstoši šā likuma noteikumiem ir tiesības uz garantēto atlīdzību, un ietver informāciju, kāda tā ir dienā, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība. Noguldījumu piesaistītājs sarakstu iesniedz Komisijai ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc noguldījumu nepieejamības iestāšanās.

(3) Komisija vai tās pilnvarota persona garantēto atlīdzību noguldītājiem izmaksā saskaņā ar šā panta otrajā daļā minēto sarakstu.

(4) Ja zvērināts tiesu izpildītājs vai nodokļu (nodevu) administrācija pret noguldītāja naudas līdzekļiem ir vērsusi piedziņu, piedzenamās summas izmaksā attiecīgi zvērinātam tiesu izpildītājam vai nodokļu (nodevu) administrācijai.

20.pants. Garantētās atlīdzības pārmaksa

(1) Ja Komisija, noguldījumu piesaistītājs, tā pilnvarnieks, administrators vai likvidators konstatē, ka garantētā atlīdzība izmaksāta personai, kurai saskaņā ar šā likuma noteikumiem nebija tiesību uz garantēto atlīdzību, vai arī tā izmaksāta lielākā apmērā, personai ir pienākums atmaksāt nepamatoti izmaksāto garantēto atlīdzību atbilstoši Komisijas, noguldījumu piesaistītāja, tā pilnvarnieka, administratora vai likvidatora pieprasījumam.

(2) Ja persona šā panta pirmajā daļā minēto atlīdzību neatmaksā brīvprātīgi, Komisijai, noguldījumu piesaistītājam, tā pilnvarniekam, administratoram vai likvidatoram ir pienākums celt prasību par minēto līdzekļu atmaksu noguldījumu garantiju fondam.

21.pants. Līgums par līdzekļu aizdevumu noguldījumu garantiju fondam

(1) Ja noguldījumu garantiju fondā nepietiek līdzekļu garantētās atlīdzības izmaksām saskaņā ar šo likumu, Komisija var noslēgt aizdevuma līgumu par trūkstošās summas aizņemšanos no noguldījumu piesaistītāja vai citas dalībvalsts noguldījumu garantiju fonda.

(2) Noguldījumu piesaistītājs var piedāvāt Komisijai aizņemties no tā garantētās atlīdzības izmaksām nepieciešamo trūkstošo summu tikai tādā gadījumā, ja aizdevuma līguma noslēgšana ar Komisiju neietekmēs attiecīgā noguldījumu piesaistītāja spēju ievērot normatīvajos aktos noteiktās tā darbību regulējošās prasības.

(3) Izraugoties noguldījumu piesaistītāju vai citas dalībvalsts noguldījumu garantiju fondu, ar kuru tiks noslēgts aizdevuma līgums par garantētās atlīdzības izmaksām nepieciešamo trūkstošo summu, nav piemērojami Publisko iepirkumu likuma noteikumi. Komisija izraugās to noguldījumu piesaistītāju vai citas dalībvalsts noguldījumu garantiju fondu, kurš Komisijai piedāvā zemāko aizdevuma procentu likmi. Ja izteiktie piedāvājumi ir vienādi, Komisija izvēlas to piedāvājumu, kurš iesniegts pirmais.

(4) Ja triju darbdienu laikā no noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienas Komisija nesaņem no noguldījumu piesaistītāja vai citu dalībvalstu noguldījumu garantiju fondiem piedāvājumus aizdot garantētās atlīdzības izmaksām nepieciešamo trūkstošo summu vai konstatē, ka izteiktie piedāvājumi neatbilst šā panta otrās daļas nosacījumiem vai nenodrošina labvēlīgāko un ekonomiskāko risinājumu noguldītāju vai noguldījumu garantiju fonda interesēm, vai nenoslēdz aizdevuma līgumu citu pamatotu apstākļu dēļ ne ar vienu no noguldījumu piesaistītājiem vai citu dalībvalstu noguldījumu garantiju fondiem, Komisija nekavējoties informē Finanšu ministriju par noguldījumu garantiju fondā esošo līdzekļu nepietiekamību. Valsts budžeta līdzekļi šajā likumā noteiktās garantētās atlīdzības izmaksai tiek piešķirti apropriācijas kārtībā vai aizdevuma veidā, ievērojot Likumā par budžetu un finanšu vadību noteikto kārtību. Finanšu ministrija nodrošina šajā likumā noteiktās garantētās atlīdzības izmaksai piešķirto valsts budžeta līdzekļu pieejamību noguldījumu garantiju fondam tā, lai garantētās atlīdzības izmaksas tiktu veiktas šajā likumā noteiktajā termiņā.

(5) Naudas līdzekļus, kurus garantētās atlīdzības izmaksām ir aizdevis noguldījumu piesaistītājs vai citas dalībvalsts noguldījumu garantiju fonds, kā arī valsts budžeta aizdevumu Komisija atmaksā no noguldījumu garantiju fonda.

22.pants. Komisijas prasījuma tiesības pret noguldījumu piesaistītāju

(1) Pēc tam, kad noguldītājiem izmaksāta garantētā atlīdzība, Komisija izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā iegūst prasījuma tiesības pret noguldījumu piesaistītāju. Noguldījumu piesaistītājs sedz prasījumu saskaņā ar Komisijas iesniegto aprēķinu. Regresa kārtībā iegūtie līdzekļi ieskaitāmi noguldījumu garantiju fondā.

(2) Noguldījumu piesaistītāja maksātnespējas gadījumā Komisijas iesniegtais aprēķins kā kreditora prasība par noguldījumu garantiju fonda līdzekļu atmaksu izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā apmierināms prioritārā kārtībā pirms citu noguldījumu piesaistītāja kreditoru prasībām.

23.pants. Noguldījumi, par kuriem netiek izmaksāta garantētā atlīdzība

Garantētā atlīdzība netiek izmaksāta par:

1) kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību noguldījumiem;

2) finanšu iestāžu noguldījumiem;

3) tādu pašvaldību, kuru gada budžets pārsniedz 500 000 euro, un tiešās pārvaldes iestāžu noguldījumiem;

4) noguldījumiem, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai atzīstami par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, ja stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums;

5) noguldījumiem, kuru noguldītājs kā klients nav identificēts atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma noteikumiem;

6) noguldījumiem, kas saskaņā ar likumu veido noguldījumu piesaistītāja pašu kapitālu;

7) apdrošināšanas sabiedrību noguldījumiem;

8) ieguldījumu brokeru sabiedrību noguldījumiem;

9) ieguldījumu pārvaldes sabiedrību noguldījumiem;

10) privāto pensiju fondu noguldījumiem;

11) alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku noguldījumiem;

12) kredītiestādes emitētiem parāda vērtspapīriem, kā arī saistībām, kas rodas no tās vekseļiem, tai skaitā pārvedu vekseļiem;

13) noguldījumiem, ar kuriem pēdējo divu gadu laikā no noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienas nav veikti nekādi darījumi un kuru vērtība ir mazāka par 10 euro.

24.pants. Garantētā atlīdzība par noguldījumiem ārvalstu valūtā

Noguldījumi ārvalstu valūtā garantētās atlīdzības izmaksai tiek pārrēķināti euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalsts valūtas kursu noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienā.

25.pants. Garantētās atlīdzības izmaksas veids un kārtība

(1) Garantētās atlīdzības izmaksu šā likuma 26.pantā minētajā termiņā nodrošina vienā no šādiem veidiem:

1) garantēto atlīdzību izmaksā no noguldījumu garantiju fonda ar vienas vai vairāku Komisijas izraudzītu kredītiestāžu starpniecību;

2) garantēto atlīdzību izmaksā ar tās personas starpniecību, kurai noguldījumu piesaistītājs segtos noguldījumus garantētās atlīdzības apmērā kredītiestādes uzņēmuma pārejas gadījumā nodevis kā kredītiestādes uzņēmumu saskaņā ar Kredītiestāžu likumu;

3) garantēto atlīdzību izmaksā ar Komisijas starpniecību;

4) garantēto atlīdzību no noguldījumu piesaistītāja un noguldījumu garantiju fonda līdzekļiem izmaksā ar tā noguldījumu piesaistītāja starpniecību, kuram iestājusies noguldījumu nepieejamība.

(2) Ja saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punktu garantētās atlīdzības izmaksas nodrošināšanai noguldījumu piesaistītāja nodotie segtie noguldījumi nav segti ar ekvivalentā apmērā nodotiem noguldījumu piesaistītāja aktīviem, Komisija var lemt par garantētās atlīdzības izmaksai trūkstošo līdzekļu piešķiršanu segto noguldījumu ieguvējam no noguldījumu garantiju fonda.

(3) Ja garantēto atlīdzību izmaksā no noguldījumu piesaistītāja līdzekļiem saskaņā ar šā panta pirmās daļas 4.punktu un noguldījumu piesaistītājs garantētās atlīdzības izmaksu vēl nav pabeidzis, bet tai paredzētos finanšu līdzekļus nodod noguldījumu garantiju fondam, šie līdzekļi ir iekļaujami noguldījumu garantiju fonda ieņēmumos.

(4) Komisija, izraugoties kredītiestādi, ar kuras starpniecību izmaksājama garantētā atlīdzība, nepiemēro Publisko iepirkumu likuma noteikumus. Lai nodrošinātu noguldītāju intereses, Komisija izraugās kredītiestādi, kura paredz noguldītājiem labvēlīgākos garantētās atlīdzības saņemšanas nosacījumus.

(5) Nodrošinot garantētās atlīdzības izmaksu ar vienas vai vairāku Komisijas izraudzītu kredītiestāžu starpniecību, Komisija noslēdz līgumu ar kredītiestādi. Līgumā var paredzēt maksājumu par garantētās atlīdzības izmaksas nodrošināšanas rezultātā šai kredītiestādei piesaistītajiem klientiem, un šo maksājumu ieskaita noguldījumu garantiju fondā. Šāda maksājuma apmērs nosakāms atkarībā no to noguldītāju skaita, kuri, saņemot garantēto atlīdzību, ir izteikuši vēlēšanos kļūt un kļuvuši par konkrētās kredītiestādes klientiem, vai arī to nosaka, pamatojoties uz citiem finansiāliem faktoriem.

(6) Komisija lemj par garantētās atlīdzības izmaksas veidu un kārtību, tai skaitā par to, ka noguldījumu piesaistītājs, kuram iestājusies noguldījumu nepieejamība, var veikt daļēju vai pilnīgu garantētās atlīdzības izmaksu, ja Komisija ir konstatējusi, ka noguldījumu piesaistītājam ir pietiekami finanšu līdzekļi, kā arī par garantētās atlīdzības izmaksas laiku un vietu un šo informāciju publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī ievieto Komisijas izveidotajā mājaslapā internetā.

(7) Ja Komisijas izdotais administratīvais akts par garantētās atlīdzības izmaksas veidu un kārtību tiek pārsūdzēts, tas neaptur šā akta darbību.

26.pants. Garantētās atlīdzības izmaksas uzsākšana un daļēja garantētās atlīdzības izmaksa

(1) Garantētā atlīdzība ir pieejama, sākot no astotās darbdienas pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība.

(2) Pirms tiek pieņemts lēmums par garantētās atlīdzības izmaksu pilnā apmērā, Komisija ir tiesīga lemt par daļēju garantētās atlīdzības izmaksu vienam noguldītājam ne mazāk kā 100 euro apmērā, bet ne vairāk kā segtā noguldījuma apmērā.

27.pants. Gadījumi, kad ir tiesības atteikt garantētās atlīdzības izmaksu

(1) Garantētās atlīdzības izmaksu vai daļēju tās izmaksu noguldītājam var atteikt šādos gadījumos:

1) pastāv juridisks strīds par personas tiesībām uz noguldījumu vai tiesībām saņemt garantēto atlīdzību;

2) saskaņā ar normatīvajiem aktiem noguldījumu izmaksai ir noteikti ierobežojumi;

3) pret personu ir sākts kriminālprocess par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un nav stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums.

(2) Atsakot garantētās atlīdzības izmaksu vai daļēju tās izmaksu, Komisija uzdod noguldījumu piesaistītājam veikt attiecīgas izmaiņas garantētās atlīdzības saņēmēju sarakstā.

(3) Izbeidzoties apstākļiem, kas ir bijuši par pamatu atteikumam personai izmaksāt garantēto atlīdzību vai tās daļu šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, Komisija uzdod noguldījumu piesaistītājam veikt attiecīgas izmaiņas garantētās atlīdzības saņēmēju sarakstā.

28.pants. Noguldītāja informēšanas pienākums

(1) Noguldījumu piesaistītājam pirms darījumu attiecību uzsākšanas ar noguldītāju ir pienākums tam sniegt:

1) informāciju par garantētās atlīdzības apmēru;

2) informāciju par garantētās atlīdzības izmaksas kārtību un termiņu;

3) informāciju par prasījumu saistību savstarpējo ieskaitu iespējamību;

4) noguldījumu garantiju fonda kontaktinformāciju.

(2) Veidlapas paraugu šā panta pirmajā daļā minētās informācijas sniegšanai un vispārējās informācijas sniegšanai par noguldījumiem, par kuriem saskaņā ar šā likuma 23.pantu garantēto atlīdzību neizmaksā, apstiprina Komisija. Noguldījumu piesaistītājs saņem noguldītāja apliecinājumu par attiecīgās informācijas saņemšanu.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto veidlapu noguldījumu piesaistītājs noguldītājam dara pieejamu, izmantojot attālinātos finanšu pakalpojumus (internetbanku) vai vienu reizi gadā pēc noguldītāja pieprasījuma izsniedzot to noguldītājam papīra formā.

29.pants. Noguldītāja papildu informēšanas pienākums

Noguldījumu piesaistītāja reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā vai izslēdzot to no dalības noguldījumu garantiju fondā, papildus šā likuma 28.pantā noteiktajam noguldītāja informēšanas pienākumam noguldījumu piesaistītājs informāciju par noguldījumu piesaistītāja reorganizāciju, likvidāciju vai izslēgšanu no dalības noguldījumu garantiju fondā noguldītājam dara pieejamu, izmantojot noguldījumu piesaistītāja un noguldītāja noslēgto līgumu par attālināto finanšu pakalpojuma sniegšanu.

30.pants. Noguldītāja tiesības kredītiestādes reorganizācijas gadījumā

Kredītiestādes reorganizācijas gadījumā kredītiestādes noguldītājiem, kuru noguldījumi tiek pārvesti uz citu kredītiestādi, ir tiesības triju mēnešu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža pārvest savus noguldījumus un procentu maksājumus par tiem uz citu noguldītāja izraudzītu kredītiestādi bez komisijas maksas.

31.pants. Sūdzību izskatīšana un sarakste ar noguldītāju

(1) Sūdzības saistībā ar personas atzīšanu par noguldītāju, kuram izmaksājama garantētā atlīdzība, kā arī garantētās atlīdzības apmēru un izmaksāšanas termiņiem izskata Komisija. Tā savā lēmumā ietver faktu konstatējumu, piemēroto tiesību normu uzskaitījumu un informāciju par sūdzības iesniedzēja tiesībām saņemt garantēto atlīdzību.

(2) Sarakste ar citas dalībvalsts noguldītāju, kurš izdarījis noguldījumu kredītiestādē, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību, tiek veikta finanšu sfērā starptautiski atzītā valodā.

32.pants. Komisijas izdoto administratīvo aktu pārsūdzēšana

Komisijas administratīvo aktu, kas izdots saskaņā ar šo likumu, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

33.pants. Garantētās atlīdzības izmaksa dalībvalstu ietvaros

(1) Garantētās atlīdzības izmaksai par Latvijā reģistrētas kredītiestādes filiāles noguldījumiem citā dalībvalstī nepieciešamos finanšu līdzekļus Komisija attiecīgās dalībvalsts noguldījumu garantiju fonda pārvaldītāja iestādei nodrošina no noguldījumu garantiju fonda un sedz administratīvās izmaksas, kas saistītas ar garantētās atlīdzības izmaksu, kā arī sniedz norādījumus par garantētās atlīdzības izmaksas kārtību.

(2) Garantētās atlīdzības izmaksa par dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāles noguldījumu Latvijā tiek sākta pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi no attiecīgās dalībvalsts noguldījumu garantiju fonda pārvaldītāja iestādes nepieciešamos finanšu līdzekļus un norādījumus par garantētās atlīdzības izmaksas kārtību. Citas dalībvalsts noguldījumu garantiju fonda pārvaldītāja iestāde sedz Komisijai radušās administratīvās izmaksas, kas saistītas ar garantētās atlīdzības izmaksu.

(3) Pirms tiek sākta garantētās atlīdzības izmaksa dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāles noguldītājiem, Komisija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tās izveidotajā mājaslapā internetā publicē informāciju par garantētās atlīdzības izmaksas laiku un vietu.

(4) Ja Komisija ir izpildījusi visus attiecīgās dalībvalsts noguldījumu garantiju fonda pārvaldītāja iestādes sniegtos norādījumus, uzskatāms, ka Komisija ir rīkojusies labā ticībā un nav atbildīga par zaudējumiem, kas varētu rasties saistībā ar garantētās atlīdzības izmaksas nodrošināšanu dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāles Latvijā noguldītājiem.

34.pants. Sadarbības līguma slēgšana

(1) Komisija nodrošina sadarbības līguma slēgšanu ar citu dalībvalstu noguldījumu garantiju fondu pārvaldītāja iestādēm par savstarpējās informācijas apmaiņas kārtību un garantētās atlīdzības izmaksas kārtību, lai nodrošinātu efektīvu noguldījumu garantiju fondu darbību. Pirms līguma slēgšanas Komisija pārliecinās, ka attiecīgās dalībvalsts noguldījumu garantiju fondu pārvaldītāja iestādes normatīvie akti paredz līdzvērtīgu atbildību par ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu. Saņemto informāciju attiecīgās dalībvalsts noguldījumu garantiju fonda pārvaldītāja iestāde ir tiesīga izpaust vienīgi ar Komisijas rakstveida piekrišanu un vienīgi nolūkam, kādam šī piekrišana ir dota.

(2) Komisija informē Eiropas Banku iestādi par šā panta pirmajā daļā minētā sadarbības līguma noslēgšanu.

(3) Ja Komisija un citas dalībvalsts noguldījumu garantiju fonda pārvaldītāja iestāde nespēj vienoties par sadarbības līguma noteikumiem vai arī pusēm rodas strīds par sadarbības līguma piemērošanu, līguma puses var nodot strīdu izskatīšanai Eiropas Banku iestādei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra regulas (ES) Nr.1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza lēmumu Nr.716/2009/EK un atceļ Komisijas lēmumu 2009/78/EK 19.pantu.

(4) Sadarbības līguma nenoslēgšana neietekmē noguldītāju tiesības uz garantētās atlīdzības izmaksu.

35.pants. Pievienošanās citas dalībvalsts noguldījumu garantiju fondam

(1) Ja kredītiestāde vai tās filiāle vēlas pievienoties citas dalībvalsts noguldījumu garantiju fondam, tā informē Komisiju par savu nodomu vismaz sešus mēnešus iepriekš. Līdz dienai, kad kredītiestāde vai tās filiāle ir pārtraukusi savu darbību Latvijas teritorijā un pievienojusies citas dalībvalsts noguldījumu garantiju fondam, tā turpina veikt maksājumus noguldījumu garantiju fondā.

(2) Ja Latvijā reģistrēta kredītiestāde vairs nav noguldījumu garantiju fonda dalībniece un pievienojas citas valsts noguldījumu garantiju fondam, Komisijai ir pienākums pārskaitīt uz attiecīgās dalībvalsts noguldījumu garantiju fondu visus maksājumus, ko kredītiestāde veikusi noguldījumu garantiju fondā divpadsmit mēnešu laikā pirms pievienošanās citas dalībvalsts noguldījumu garantiju fondam, izņemot šajā likumā noteiktajā kārtībā kredītiestādes veiktos papildu maksājumus noguldījumu garantiju fondā un samaksātās soda naudas.

(3) Ja Latvijā reģistrētas kredītiestādes filiāle veic darbību citā dalībvalstī un pievienojas attiecīgās dalībvalsts noguldījumu garantiju fondam, Komisijai ir pienākums pārskaitīt uz attiecīgās dalībvalsts noguldījumu garantiju fondu visus maksājumus, ko kredītiestāde veikusi noguldījumu garantiju fondā proporcionāli pārvesto segto noguldījumu summai divpadsmit mēnešu laikā pirms pievienošanās citas dalībvalsts noguldījumu garantiju fondam, izņemot šajā likumā noteiktajā kārtībā kredītiestādes veiktos papildu maksājumus noguldījumu garantiju fondā un samaksātās soda naudas.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Noguldījumu garantiju likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 13.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 22.nr.; 2007, 9.nr.; 2008, 22.nr.; 2009, 6., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 205.nr.; 2013, 192.nr.; 2014, 105.nr.).

2. Tiesiskajām attiecībām, kas radušās saistībā ar garantētās atlīdzības izmaksu līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, piemēro tās noguldījumu garantiju regulējošās tiesību normas, atbilstoši kurām noguldījumu piesaistītājam tika konstatēta noguldījumu nepieejamība.

3. Komisija līdz 2015.gada 3.jūlijam informē Eiropas Banku iestādi par iestādi, kas ir atbildīga par noguldījumu garantiju fondu.

4. Šā likuma 6.panta otrajā daļā noteikto stresa testu Komisija pirmoreiz veic līdz 2017.gada 3.jūlijam.

5. Šā likuma 9.panta pirmajā daļā norādīto noguldījumu garantiju fonda mērķapjomu Komisija sasniedz līdz 2024.gada 3.jūlijam.

6. Šā likuma 22.panta otrā daļa attiecībā uz krājaizdevu sabiedrībām stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Maksātnespējas likumā.

7. Šā likuma 9.panta ceturtā daļa stājas spēkā 2015.gada 3.jūlijā.

8. Šā likuma 28.pants stājas spēkā 2015.gada 1.oktobrī. Noguldītājiem, ar kuriem darījuma attiecības ir uzsāktas pirms šā likuma 28.panta spēkā stāšanās un kuriem nav sniegta šajā pantā minētā informācija, noguldījumu piesaistītājs sniedz attiecīgo informāciju līdz 2015.gada 30.decembrim, izvietojot to noguldījumu piesaistītāja mājaslapā internetā, vai pēc noguldītāja pieprasījuma izsniedz papīra formā.

9. Komisija līdz 2015.gada 3.jūlijam informē Eiropas Banku iestādi par Komisijas apstiprinātajām uz risku balstītajām metodēm, lai noteiktu un aprēķinātu noguldījumu garantiju fonda dalībnieku uz risku balstītos maksājumus.

10. Šā likuma 26.panta pirmajā daļā minēto garantētās atlīdzības izmaksas termiņu piemēro, sākot ar 2024.gada 1.janvāri.

11. Šā likuma 8.panta trešajā daļā minēto maksājumu noguldījumu garantiju fondā noguldījumu piesaistītājs atbilstoši šā likuma 14.pantam pirmoreiz veic līdz 2015.gada 20.oktobrim.

12. Ja pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas noguldījumu piesaistītājam noguldījumu nepieejamība ir iestājusies līdz 2018.gada 31.decembrim, garantētās atlīdzības izmaksa uzsākama 20 darbdienu laikā.

13. Ja pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas noguldījumu piesaistītājam noguldījumu nepieejamība ir iestājusies no 2019.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim, garantētās atlīdzības izmaksa uzsākama 15 darbdienu laikā.

14. Ja pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas noguldījumu piesaistītājam noguldījumu nepieejamība ir iestājusies no 2021.gada 1.janvāra līdz 2023.gada 31.decembrim, garantētās atlīdzības izmaksa uzsākama 10 darbdienu laikā.

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 16.aprīļa direktīvas 2014/49/ES par noguldījumu garantiju sistēmām (pārstrādāta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ).

Likums stājas spēkā 2015.gada 1.jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2015.gada 4.jūnijā.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2015.gada 18.jūnijā