Lietpratēju vēstules

Dokuments nr.707b

Par Aglonas svētvietu

Latvijas Kultūras ministrijai, god. Jānim Dripes k-gam,
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, god. Paulam Putniņa k-gam

Ar šo vēstuli vēlamies paust savu attieksmi un viedokli jautājumā par nacionālās svētvietas statusa piešķiršanu valsts nozīmes kultūras piemineklim — Aglonas bazilikai un tās klostera kompleksam.

LDPAB Valde uzskata, ka jautājums nav viennozīmīgi traktējams un izšķirams steigā vai arī aizklāti, kā to liecina Saeimas deputātu grupas aktivitātes. Mūsuprāt, Aglonas bazilikai jau ir katoļu konfesijas lielākās svētvietas statuss, kuru nespēj ietekmēt nedz izceļot, nedz gremdējot nekādi dekrēti vai lēmumi. Taču uzskatām, ka šobrīdējā bazilikas statusa mākslīga izcelšana valsts mērogā būtu vienīgi politisks akts, kādam savas svētvietas būtu gatavas piedāvāt arī pārējās lielākās Latvijas konfesijas.

1990.gadu sākumā veiktajos Aglonas bazilikas rekonstrukcijas pasākumos izdarītās kļūdas ir neatgriezeniski degradējušas izcilo baroka arhitektūras ansambli un tradicionālo Latgales ainavu ar zemas kvalitātes celtnieciskiem un arhitektoniskiem jaundarinājumiem, kā arī ar sasteigtu un metodoloģiski kļūdainu restaurāciju. Šo apstākli uzskatām par būtisku un diskutējamu plašākā auditorijā, lai turpmāk no līdzīgām kļūdām izvairītos un nemēģinātu tās slēpt zem politiskas neaizskaramības statusa.

Aicinām sasaukt Latvijas sakrālās kultūras attīstības un aizsardzības jautājumiem veltītu zinātniski praktisku konferenci, lai diskusiju kārtā izvērtētu līdzšinējos sasniegumus un zaudējumus, kā arī lai nepieļautu konfesionāla voluntārisma postu Latvijas kultūras mantojumam. Piedāvājam arī savu palīdzību.

Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības

1995.gada 22.maijā ` Valdes priekšsēdētājs Ojārs Spārītis

Dokuments nr.707

Par likumprojektu “Par Aglonas svētvietu”

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija izskatīja likumprojektu “Par Aglonas svētvietu”.

Inspekcija informē, ka valsts nozīmes kultūras pieminekļa — Aglonas Bazilikas un klostera kompleksa aizsardzību jau nosaka Latvijas Republikas likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” normas. Sagatavotajā likumprojektā ir mēģināts apvienot vienā likumā Aglonas bazilikas kā svētvietas, kultūras pieminekļa izmantošanas un apsaimniekošanas problēmas, atrisināt šī kompleksa finansēšanu un reglamentēt fizisku un juridisku personu uzturēšanās noteikumus Aglonas svētvietas teritorijā.

Ņemot vērā minēto, Inspekcija uzskata, ka nav nepieciešams pieņemt īpašu likumu, kurš regulētu arī ar kultūras pieminekļu aizsardzību saistītos jautājumus.

Risinot daudzās problēmas, kas rodas svētceļnieku saplūduma dēļ reliģisku svētceļojumu laikā, Preiļu rajona Aglonas pagasta padome ar 1995.gada 27.jūlija lēmumu ir noteikusi īpaša režīma zonu Aglonā ik gadus Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku laikā, ar kuru tiek atrisināti virkne jautājumu, kuri reglamentēti arī minētajā likumprojektā.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas
1995.gada 9.augustā vadītājs Juris Dambis