Alternatīvs likumprojekts (Saeimas dokuments nr. 907)
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāts
un kā alternatīvs Ministru kabineta noteikumiem nr. 204
“Noteikumi par Valsts cilvēktiesību biroju”
(“LV” 1995., nr.111) 1995. gada 17. augustā
iesniegts Saeimas izskatīšanai

Par Valsts cilvēktiesību biroju

1. pants. Valsts cilvēktiesību biroja mērķis un juridiskais statuss

(1) Valsts cilvēktiesību birojs (turpmāk — birojs) ir patstāvīga valsts pārvaldes iestāde, kas izveidota, lai veicinātu cilvēka un pilsoņa pamattiesību un pamatbrīvību (turpmāk — cilvēktiesības) ievērošanu Latvijas Republikā atbilstoši starptautiskajām cilvēktiesību normām, Satversmei un konstitucionālajam likumam “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi”. Šo mērķi birojs īsteno, pildot šā likuma 2. pantā norādītos uzdevumus.

(2) Birojs ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša valsts civiliestāde ar juridiskās personas tiesībām. Tam ir savs budžets, un tas darbojas saskaņā ar šo likumu.

2. pants. Biroja uzdevumi

Biroja uzdevumi ir:

1) sniegt sabiedrībai vispusīgu informāciju par cilvēktiesībām, kā arī veicināt šo tiesību izpratni un atzīšanu;

2) sniegt sabiedrībai vispusīgu informāciju par Latvijas likumdošanas aktos paredzētajām iedzīvotāju cilvēktiesībām, garantijām un pienākumiem;

3) izskatīt jebkuru sūdzību par cilvēktiesību pārkāpumu;

4) veikt cilvēktiesību ievērošanas situācijas izpēti valstī;

5) izstrādāt rekomendējošas programmas cilvēktiesību ievērošanas sekmēšanai, kā arī koordinēt citu valsts un pašvaldību iestāžu un darba grupu sagatavotās programmas cilvēktiesību jomā;

6) ne retāk kā reizi gadā sniegt Saeimai un Ministru kabinetam ziņojumu ar ieteikumiem cilvēktiesību normu pilnveidošanai un citu pasākumu veikšanai, lai novērstu cilvēktiesību pārkāpumus un veicinātu Latvijas likumdošanas aktos noteikto cilvēktiesību ievērošanu, kā arī pildītu Latvijas saistības starptautisko cilvēktiesību normu ievērošanā.

3. pants. Biroja direktors

(1) Biroju vada direktors, kuru pēc Ministru kabineta ierosinājuma uz četriem gadiem ieceļ amatā Saeima.

(2) Biroja direktoru atbrīvo un/vai atlaiž no amata Saeimas Kārtības rullī noteiktajā kārtībā.

(3) Biroja direktoru no amata atbrīvo:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) sakarā ar ievēlēšanu vai iecelšanu citā amatā;

3) sakarā ar ievēlēšanu politiskās partijas vadībā vai tās revīzijas struktūrā;

4) veselības stāvokļa dēļ;

(4) Biroja direktoru no amata atlaiž:

1) ja direktors ir notiesāts un spriedums ir stājies spēkā;

2) par likuma pārkāpumu, kas saistīts ar biroja darbu un izraisījis būtiskas nevēlamas sekas;

3) par apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar biroja direktora statusu;

4) par neatbilstību ieņemamam amatam.

(5) Biroja direktora amatalga tiek pielīdzināta valsts civildienesta pirmās kategorijas ierēdņa amatalgai.

4. pants. Biroja konsultatīvās padomes un darba grupas

(1) Birojs var veidot konsultatīvās padomes pastāvīgu jautājumu risināšanai un darba grupas atsevišķu projektu izstrādāšanai.

(2) Konsultatīvo padomju nolikumus un darba grupu uzdevumus apstiprina biroja direktors. Viņš arī apstiprina konsultatīvo padomju un darba grupu sastāvu.

5. pants. Biroja kompetence sūdzību izskatīšanā

(1) Birojs izskata sūdzības tikai par konstitucionālā likuma “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi” pārkāpumiem, kā arī par to starptautisko līgumu un cilvēktiesību jautājumos noslēgto konvenciju pārkāpumiem, kuras parakstījusi Latvijas Republika. Birojs neizskata sūdzību, ja tās izskatīšana saskaņā ar likumdošanas aktiem piekrīt tiesu iestādēm vai arī valsts vai pašvaldību iestādēm vai to amatpersonām.

(2) Sūdzību izskatīšanas kārtību reglamentē šis likums un likums “Sūdzību, iesniegumu un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās”.

(3) Pamatojoties uz iesniegto sūdzību, birojs var vērsties pie kompetentas valsts vai pašvaldības iestādes vai attiecīgās amatpersonas ar lūgumu novērst attiecīgo pārkāpumu vai tā cēloņus. Birojs ir tiesīgs pieprasīt no attiecīgās valsts vai apšvaldības iestādes vai tās amatpersonas informāciju par sūdzības izskatīšanas gaitu. Attiecīgajai iestādei vai amatpersonai obligāti rakstveidā jāinformē birojs par pieņemto lēmumu.

6. pants. Tiesības pieprasīt informāciju un paskaidrojumus

(1) Birojam ir tiesības pieprasīt nepieciešamo informāciju no jebkuras valsts un pašvaldības iestādes. No citām juridiskajām, kā arī fiziskajām personām birojs var saņemt informāciju, ja attiecīgā juridiskā vai fiziskā persona to piekrīt sniegt.

(2) Pēc biroja uzaicinājuma attiecīgajai valsts vai pašvaldības amatpersonai ir pienākums ierasties biroja noteiktajā laikā un vietā, sniegt nepieciešamos paskaidrojumus un atbildēt uz jautājumiem par izskatāmā cilvēktiesību pārkāpuma apstākļiem. Ja amatpersona nevar ierasties vai sniegt paskaidrojumu, par to jāpaziņo birojam un jānorāda iemesli. Attiecīgās valsts un pašvaldības iestādes vadītājam nav tiesību aizkavēt uzaicinātās amatpersonas ierašanos birojā.

(3) Nevienam nav tiesību aizkavēt biroju tā uzdevumu pildīšanā, kā arī sodīt, aizturēt, vajāt, fiziski vai citādi ietekmēt personu, kas sadarbojas ar biroju vai izpilda biroja norādījumus vai lēmumus. Par šajā daļā minēto noteikumu neievērošanu pārkāpēju var saukt pie atbildības likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

7. pants. Faktu konstatēšana

Lai noskaidrotu lietas apstākļus un konstatētu faktus, biroja direktors noklausās pušu un citu personu paskaidrojumus, lietpratēju atzinumus, kā arī iepazīstas ar cita veida informāciju, kas ir nepieciešama sūdzības izskatīšanai pēc būtības.

8. pants. Sūdzību izskatīšana

(1) Sūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem birojs ir tiesīgs izskatīt samierināšanas ceļā pēc tās puses lūguma, kura iesniegusi attiecīgo sūdzību.

(2) Birojs rada pusēm vienādus apstākļus viedokļu pamatošanai.

(3) Ja sūdzības izskatīšana beidzas ar pušu samierināšanu, biroja direktors par to pieņem rakstveida lēmumu, ko puses apņemas pildīt, apliecinot to ar savu parakstu.

(4) Ja nav iespējams panākt pušu samierināšanu, birojs rakstveidā paziņo pusēm savu viedokli un priekšlikumus, kuriem ir ieteikuma raksturs.

9. pants. Priekšlikumi pārkāpumu novēršanai

Birojs ir tiesīgs ieteikuma veidā izteikt fiziskajām un juridiskajām personām priekšlikumus un ierosinājumus cilvēktiesību pārkāpumu novēršanai. Ja priekšlikums nosūtīts valsts vai pašvaldības amatpersonai, tai mēneša laikā ir jāsniedz birojam rakstveida atbilde.

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru kabineta noteikumi nr. 204 “Par Valsts cilvēktiesību biroju” (“Latvijas Vēstnesis”, 1995., 111.nr.).