Ministru kabineta rīkojums Nr.331

Rīgā 2015.gada 29.jūnijā (prot. Nr.28 28.§)

1. Apstiprināt Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.–2020. gadam īstenošanas plānu 2015.–2017. gadam (turpmāk – plāns).

2. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā.

3. Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām līdz 2018. gada 30. jūnijam atbilstoši kompetencei iesniegt Izglītības un zinātnes ministrijā informāciju par plāna pasākumu īstenošanu.

4. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un līdz 2018. gada 30. septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna īstenošanu.

5. 2015. gadā plānu īstenot likumā "Par valsts budžetu 2015. gadam" piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros.

6. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2016. gadā plānā paredzētajiem uzdevumiem, ja tie nodrošinās strukturālo reformu īstenošanu, skatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2016. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām.

7. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2017. gadā plānā paredzēto uzdevumu nodrošināšanai skatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2017. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām un iesniegtajiem papildu finansējuma pieprasījumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile

(Ministru kabineta
2015.gada 29.jūnija
rīkojums Nr.331)

Rīga 2015

Lietotie saīsinājumi

I. IEVADS

2014.gada 22.maijā Saeima apstiprināja Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam (turpmāk – pamatnostādnes). Pamatnostādnēs noteikts izglītības attīstības politikas virsmērķis – kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei. Pamatnostādņu apakšmērķi noteikti saskaņā ar iepriekšējā plānošanas perioda analīzē konstatēto problemātiku un izaicinājumiem nākotnē:

1. Izglītības vide: paaugstināt izglītības vides kvalitāti, veicot satura pilnveidi un attīstot atbilstošu infrastruktūru.

2. Indivīdu prasmes: veicināt vērtībizglītībā balstītu indivīda profesionālo un sociālo prasmju attīstību dzīvei un konkurētspējai darba vidē.

3. Efektīva pārvaldība: uzlabot resursu pārvaldības efektivitāti, attīstot izglītības iestāžu institucionālo izcilību.

Saskaņā ar pamatnostādnēm ir izstrādāts Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.–2020.gadam īstenošanas plāns 2015.–2017.gadam (turpmāk – plāns).

Plāns ietver uzdevumus un veicamos pasākumus šādos rīcības virzienos:

1. Uz zināšanu sabiedrībā pieprasītām kompetencēm orientēta, inovāciju un veselīga dzīvesveida veicinoša izglītības satura pilnveide;

2. Pedagogu un akadēmiskā personāla motivācijas un profesionālās kapacitātes paaugstināšana;

3. 21.gadsimtam atbilstīgas izglītības vides un izglītības procesa nodrošināšana.

4. Iekļaujošās izglītības principa īstenošana un sociālās atstumtības riska mazināšana;

5. Karjeras izglītības sistēmas attīstība un pakalpojumu pieejamība;

6. Priekšlaicīgi mācības pametušo un izglītību neieguvušo skaita samazināšana;

7. Ārpus formālās izglītības iespēju un pieejamības bērniem un jauniešiem paplašināšana;

8. Izglītības iespēju paplašināšana pieaugušajiem;

9. Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas pilnveide;

10. Efektīvu izglītības finanšu resursu pārvaldība;

11. Izglītības iestāžu tīkla sakārtošana;

12. Izglītības starptautiskā konkurētspēja.

II. PLĀNA MĒRĶIS, RĪCĪBAS VIRZIENI UN UZDEVUMI

Plāna mērķis ir veicināt kvalitatīvu un iekļaujoša izglītību personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei. Plāns nosaka veicamos uzdevumus šādos rīcības virzienos:

1.1.rīcības virziens: Uz zināšanu sabiedrībā pieprasītām kompetencēm orientēta, inovāciju un veselīga dzīvesveida veicinoša izglītības satura pilnveide

1.1.1. Kompetenču pieejā pilnveidota vispārējās izglītības satura izstrāde;

1.1.2. Pamatizglītības (7.–9.klase) posma satura ieviešana;

1.1.3. Jauna valsts vispārējās vidējās izglītības standarta izstrāde;

1.1.4. Digitālo mācību līdzekļu izstrāde;

1.1.5. Cilvēkdrošības mācību materiālu izstrāde;

1.1.6. Atbalsts darba vidē balstītu mācību un prakses attīstībai profesionālajā izglītībā;

1.1.7. Finansējuma nodrošināšana mācību līdzekļu iegādei;

1.1.8. Profesionālās izglītības paraugprogrammu izstrāde;

1.1.9. Atbalsts praktiskajām mācībām un mācību praksēm profesionālajā izglītībā;

1.1.10. Augstākās izglītības studiju programmu struktūras un satura pilnveide;

1.1.11. Augstākās izglītības nozaru pārstrukturizācija;

1.1.12. Doktorantūras studiju programmu un zinātniskās darbības kvalitātes paaugstināšana.

1.2.rīcības virziens: Pedagogu un akadēmiskā personāla motivācijas un profesionālās kapacitātes paaugstināšana

1.2.1. Pedagogu kvalitātes, atalgojuma un motivācijas sistēmas ieviešana;

1.2.2. Atbalsts profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu profesionālās un prakšu vadītāju pedagoģiskās kompetences pilnveidei darba vietā sadarbībā ar Latvijas darba devējiem;

1.2.3. Profesionālās izglītības iestāžu kapacitātes stiprināšana pieaugušo izglītībā (profesionālās izglītības iestāžu administratīvā un pedagoģiskā personāla kompetences pilnveide);

1.2.4. Atbalsta nodrošināšana e-twinning projektu īstenošanai;

1.2.5. Atbalsts jaunajiem pedagogiem vidējās izglītības pakāpē;

1.2.6. Akadēmiskā personāla motivācijas paaugstināšana;

1.2.7. Administratīvā, pedagoģiskā un akadēmiskā personāla profesionālās izglītības un augstākās izglītības iestādēs kompetences pilnveide mācību organizācijas, metodiskos jautājumos un tehnoloģiju attīstības kontekstā.

1.3.rīcības virziens: 21.gadsimtam atbilstīgas izglītības vides un izglītības procesa nodrošināšana

1.3.1. Atbalsts pašvaldību izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai un vispārējās izglītības mācību vides uzlabošanai;

1.3.2. Profesionālās izglītības mācību vides uzlabošana atbilstoši tautsaimniecības nozaru attīstībai;

1.3.3. Augstākās izglītības institūciju resursu mērķtiecīga izmantošana, veicinot STEM studiju un zinātniskā darba teritoriāli telpisko koncentrēšanos un materiālās un tehniskās bāzes modernizēšanu, t.sk. reģionos un medicīnas un radošo industriju jomās;

1.3.4. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM programmu, t.sk. medicīnas un radošo industriju jomās, īstenošanai nepieciešamo mācību vides uzlabošana koledžās atbilstoši tautsaimniecību nozaru attīstībai.

1.4.rīcības virziens: Iekļaujošās izglītības principa īstenošana un sociālās atstumtības riska mazināšana

1.4.1. Skolotāja palīgi un pedagoga palīgi: atalgojuma nodrošināšana skolotāju un pedagogu palīgiem valsts un pašvaldību vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs;

1.4.2. Jauniešu ar speciālām vajadzībām integrācija izglītības iestādē;

1.4.3. Preventīvu pasākumu īstenošana izglītības pieejamībai un agrīnas skolas pamešanas mazināšanai, īpaši nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem profesionālās un vispārējās izglītības iestādēs;

1.4.4. Nozares ekspertu, VISC un pašvaldību līmeņa speciālistu izpētes pasākumi ar mērķi veicināt agrīnu, savlaicīgu speciālo izglītības vajadzību diagnostiku dažādās izglītības pakāpēs (izņemot augstāko izglītību);

1.4.5. Atbalsta personāla – psihologs, logopēds, speciālais pedagogs – pieejamības nodrošināšana izglītības iestādēs, īpaši pirmsskolas un pamatizglītības posmā;

1.4.6. Sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu iesaiste neformālās izglītības programmās;

1.4.7. Atbalsts augstākās izglītības iegūšanai sociāli mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām;

1.4.8. Atbalsts jaunajiem pedagogiem vidējās izglītības pakāpē, pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas pedagogu profesionālās kompetences pilnveide.

2.1.rīcības virziens: Karjeras izglītības sistēmas attīstība un pakalpojumu pieejamība

2.1.1. Karjeras izglītības pakalpojumu pieejamības nodrošināšana izglītojamajiem.

2.2.rīcības virziens: Priekšlaicīgi mācības pametušo un izglītību neieguvušo skaita samazināšana

2.2.1. Preventīvu pasākumu īstenošana izglītības pieejamībai un agrīnas skolas pamešanas mazināšanai, īpaši nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem profesionālās un vispārējās izglītības iestādēs;

2.2.2. Atbalsts priekšlaicīgi izglītības sistēmu atstāšanas riskam pakļautiem jauniešiem, piešķirot mērķstipendijas sākotnējās profesionālās izglītības un kvalifikācijas ieguvei;

2.2.3. Obligātā izglītības vecumā esošo bērnu, kuri nav reģistrēti nevienas izglītības iestādes sarakstā, uzskaites sistēmas pilnveide;

2.2.4. Veikt analītisko izpēti par agrīni skolu pametušajiem jauniešiem;

2.2.5. Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas sistēmas ietvaros;

2.2.6. Atbalsts jauniešu, kas nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu, iesaistīšanai pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros.

2.3.rīcības virziens: Ārpus formālās izglītības iespēju un pieejamības bērniem un jauniešiem paplašināšana

2.3.1. Motivēt bērnus un jauniešus līdzdalībai neformālās t.sk. interešu izglītības pasākumos;

2.3.2. Stiprināt skolēnu pilsonisko apziņu;

2.3.3. Atbalsta sistēmas izveide izglītojamo individuālo spēju attīstībai;

2.3.4. Kultūrizglītības pakalpojumu pieejamības nodrošināšana pamata un vidējās izglītības pakāpē;

2.3.5. Veicināt bērnu un jauniešu nacionālās identitātes veidošanos;

2.3.6. Jauniešu dalības nodrošināšana Baltijas studentu dziesmu un deju svētkos "Gaudeamus";

2.3.7. Atklātu projektu konkursu organizēšana jauniešu centros;

2.3.8. Atbalsts neformālās izglītības projektu īstenošanai;

2.3.9. Jauniešu apmācību, mācību, mobilitātes un pieredzes apmaiņas īstenošana vietējā, reģionālā, nacionālā līmenī un/vai starptautiskā līmenī;

2.3.10. Darbā ar jaunatni iesaistīto personu profesionālās kompetences pilnveides nodrošināšana;

2.3.11. Atbalstīt pasākumus jauniešu brīvprātīgā darba veicināšanai;

2.3.12. Atbalsts diasporai latviešu valodas un kultūras apguvei;

2.3.13. Normatīvā regulējuma pilnveidošana, identificējot jauniešu neformālās izglītības definīciju un nosakot jauniešu neformālās izglītības programmas veidu Izglītības likumā;

2.3.14. Veicināt jauniešu neformālās izglītības prasmju atzīšanas un novērtēšanas sistēmas attīstību.

2.4.rīcības virziens: Izglītības iespēju paplašināšana pieaugušajiem

2.4.1. Normatīvā regulējuma pilnveidošana pieaugušo izglītības atbalsta nodrošināšanai;

2.4.2. Pieaugušo izglītības nodrošināšana nodarbināto personu profesionālās kompetences un kvalifikācijas pilnveidei;

2.4.3. Atbalsts darba devējiem formālās un neformālās izglītības nodrošināšanai nodarbinātajiem;

2.4.4. Profesionālās izglītības iestāžu kapacitātes stiprināšana pieaugušo izglītībā;

2.4.5. Paplašināt informācijas pieejamību par ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu;

2.4.6. Atbalsts darba vidē balstītu mācību un praksē balstītu mācību attīstībai profesionālajā izglītībā;

2.4.7. Eiropas Kopīgajām pamatnostādnēm (EKP) atbilstošu latviešu valodas kā otrās un kā svešvalodas prasmju līmeņu pilnveide;

2.4.8. Pieaugušo izglītotāju (iestādes, organizācijas) starptautiskas sadarbības veicināšana.

3.1.rīcības virziens: Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas pilnveide

3.1.1. Valsts pārbaudījumu sistēmas un satura pārskatīšana vispārējā vidējā izglītībā;

3.1.2. Valsts diagnosticējošo darbu 8., 9., 10., 11.klasē organizēšana STEM mācību priekšmetos;

3.1.3. Profesionālās un vispārējās izglītības iestāžu vadītāju novērtēšanas sistēmas izstrāde;

3.1.4. Izglītības kvalitātes monitoringa veikšana;

3.1.5. Valsts izglītības informācijas sistēmas pilnveide;

3.1.6. Profesionālās izglītības iestāžu kapacitātes stiprināšana pieaugušo izglītībā sadarbībā ar darba devējiem;

3.1.7. Vienotas augstākās izglītības informatīvās sistēmas izveide;

3.1.8. Atbalsts starptautiski konkurētspējīgas nacionālās augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūras darbībai.

3.2.rīcības virziens: Efektīvu izglītības finanšu resursu pārvaldība

3.2.1. Jauna pedagogu darba samaksas modeļa izstrāde un īstenošana, pamatojoties uz esošā finansēšanas modeļa izvērtējumu;

3.2.2. Atbalsts valsts ģimnāzijām reģionālā metodiskā centra funkciju veikšanai;

3.2.3. Speciālās izglītības, t.sk. izglītības iestāžu un pasākumu, finansēšanas modeļu attīstība;

3.2.4. Profesionālās izglītības finansēšana, nodrošinot profesionālās izglītības programmu īstenošanai nepieciešamo izmaksu minimumu 100% apmērā;

3.2.5. Jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa izstrāde un ieviešana.

3.3.rīcības virziens: Izglītības iestāžu tīkla sakārtošana

3.3.1. Atbalsts pašvaldību izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai un vispārējās izglītības mācību vides uzlabošanai.

3.4.rīcības virziens: Izglītības starptautiskā konkurētspēja

3.4.1. Starptautiskās mobilitātes un pārrobežu sadarbības atbalsta pasākumu īstenošana;

3.4.2. Pedagogu, akadēmiskā personāla, pieaugušo izglītības personāla profesionālās pilnveides un starptautiskās pieredzes apmaiņas nodrošināšana;

3.4.3. Atbalsts augstākās izglītības un profesionālās izglītības starptautisko ekspertu (Boloņas, ECVET ekspertu) aktivitātēm;

3.4.4. Atbalsts latviešu valodas un kultūras apguvei ārvalstu augstskolās;

3.4.5. Atbalsts starptautisko kopīgo studiju programmu (maģistrantūra) izveidei un īstenošanai;

3.4.6. Atbalsts Latvijas augstākās izglītības iestāžu, t.sk. koledžu savstarpējai sadarbībai;

3.4.7. Atbalsts augstākās izglītības iestāžu, tajā skaitā koledžu, pārvaldības pilnveidošanai, akadēmiskās kapacitātes stiprināšanai un institucionālās izcilības veicināšanai;

3.4.8. Mācību un studiju starptautiskās mobilitātes, mācību un studiju starptautiskās prakses nodrošināšana;

3.4.9. Atbalsts ārvalstu studentiem augstākās izglītības iegūšanai Latvijā – stipendiju nodrošināšana ārvalstu studentiem;

3.4.10. Augstākās izglītības modernizācija ES partnervalstīs.

Plāna mērķa sasniegšanai plānotie politikas rezultāti 2017.gadā, kas ir arī noteikti gan Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020.gadam, gan "Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei":

- bērnu, kas iesaistīti pirmsskolas izglītībā vecumā no 4 gadiem līdz obligātās pamatizglītības (1. klase) sākšanas vecumam, skaita īpatsvars (%) – 89%;

- skolēnu proporcija vispārējā un profesionālajā izglītībā vidējās izglītības pakāpē – 55/45%;

- jauniešu lasītprasmes (15.–16.g.v.) līmenis OECD PISA standartā – augstākie kompetenču līmeņi (5. un 6. līmenis) – 5%;

- jauniešu lasītprasmes (15.–16.g.v.) līmenis OECD PISA standartā – zemākie kompetenču līmeņi (1. līmenis) – 15%;

- skolu nepabeigušo un izglītībā neiesaistīto iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā 18–24 gadi (%) – 10,2%;

- pieaugušo izglītībā iesaistīto personu īpatsvars 25–64 gadu vecumā (%) – 9,5%;

- grādu vai kvalifikāciju ieguvušo studentu skaits augstskolās un koledžās (tūkst.cilv.) – 24,1;

- augstākā izglītība: iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā 30–34 gadi ar augstāko izglītību (%) – 38%.

Pirms tiek uzsākta atsevišķo Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēto specifisko atbalsta mērķu īstenošana, tiks nodrošināta Partnerības līgumā Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodam noteikto ex-ante nosacījumu izpilde, kā arī tā 11.pielikumā "Rīcības plāns izglītības infrastruktūras kartējuma izstrādei" noteikto nosacījumu izpilde.

III. PĀRSKATA SNIEGŠANAS UN NOVĒRTĒŠANAS KĀRTĪBA

Izglītības un zinātnes ministrija sagatavos un līdz 2018.gada 30.septembrim iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna īstenošanu.

IV. VEICAMIE PASĀKUMI

* tiks iesniegti IZM priekšlikumi jaunajām politikas iniciatīvām saskaņā ar MK noteikto likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2016.gadam" sagatavošanas grafiku.

¹ SAM: attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu, īstenošanas periods indikatīvi: 2015.gada III cet. – 2021.gada II cet.; īstenotāji: indikatīvi Valsts izglītības satura centrs sadarbībā pašvaldību atbildīgajām institūcijām izglītības jomā, augstākās izglītības iestādēm (1.pasākums), komersanti (2.pasākums); kopējais indikatīvais finansējums – 18 182 071 EUR, t.sk. 1.pasākumam 13 960 884 EUR, ietverot ESF finansējumu 11 866 751 EUR, VB finansējumu 2 094 133 EUR apmērā; kopējā SAM starpposma vērtība 2018.gada beigās indikatīvi 5 454 621 EUR.

² SAM: nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrai, īstenošanas periods indikatīvi: 2015.gada IV cet – 2020.gada IV cet.; īstenotāji indikatīvi: Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar Akadēmiskās informācijas centru, IKVD, LDDK, LBAS, LTRK, Latvijas Amatniecības kameru; kopējais indikatīvais finansējums – 12 936 510 EUR, t.sk. ESF finansējums 10 996 033 EUR, VB finansējums 1 940 477 EUR apmērā; starpposma vērtība 2018.gadam – 5 821 430 EUR.

³ SAM: palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās mācības vai darba devēja vadītās mācībās un mācību praksēs, īstenošanas periods indikatīvi: 2016.gada I cet – 2022.gada II cet.; īstenotāji indikatīvi: Latvijas Darba devēju konfederācija sadarbībā ar profesionālās izglītības kompetences centriem, valsts padotībā esošām profesionālās izglītības iestādēm, pašvaldībām; kopējais indikatīvais finansējums – 21 937 153 EUR, t.sk. ESF finansējums 18 646 580 EUR, VB finansējums 3 290 573 EUR apmērā; starpposma vērtība 2018.gadam – indikatīvi 6 581 145 EUR.

⁴ SAM 8.5.1. ietvaros iesaistīto audzēkņu skaits nav izdalīts atsevišķi pa gadiem. Tiešie darbības rezultāti norādīti kā starpposma vērtība uz 2018.gadu, pieņemot, ka līdz 2018.gadam darba vidē balstītās mācībās vai amata mācībās būs sasniegti 40% no kopējiem sasniedzamajiem rezultātiem, kas kopā paredz iesaistīt 3150 audzēkņu, un mācību praksē uzņēmumos būs sasniegti 20% no kopējiem sasniedzamajiem rezultātiem, kas kopā paredz iesaistīt 25 671 audzēkņu.

⁵ SAM: nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās, kas ietver atbalstu e-risinājumu, t.sk. e-koplietošanas mehānismu un starpinstitūciju sadarbības risinājumu, attīstībai; īstenotāji indikatīvi: augstākās izglītības institūcijas, tai skaitā koledžas, sadarbībā ar augstākās izglītības institūcijām, tai skaitā koledžām, zinātniskajām institūcijām; īstenošanas periods indikatīvi: 2016.gada IV cet. – 2020.gada IV cet.; kopējais finansējums 20 000 000 EUR, t.sk. ESF finansējums 17 000 000 EUR, VB finansējums 3 000 000 EUR apmērā; starpposma vērtība 2018.gada beigās – 6 000 000 EUR.

⁶ SAM: samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu, īstenošanas periods indikatīvi: 2017.gada III cet. – 2023.gada IV cet.; īstenotāji indikatīvi: augstākās izglītības institūcijas, tai skaitā koledžas, sadarbībā ar augstākās izglītības institūcijām, tai skaitā koledžām, zinātniskajām institūcijām; kopējais finansējums indikatīvi – 10 815 000 EUR, t.sk. ESF finansējums 9 192 750 EUR, VB finansējums 1 622 250 EUR apmērā; starpposma vērtība 2018.gada beigās – 2 163 000 EUR.

⁷ SAM 1.1.1. "Uzlabot P&I infrastruktūru un spēju attīstīt P&I izcilību, kā arī veicināt kompetences centru, it īpaši Eiropas nozīmes centru, izveidi" 1.1.1.3.pasākums "Inovācijas granti studentiem", īstenošanas periods indikatīvi: 2016.gada III cet. – 2023.gada IV cet.; īstenotāji indikatīvi: augstskolas, augstskolu zinātniskie institūti sadarbībā ar zinātniskāsm institūcijām, komersanti; kopējais finansējums indikatīvi – 34 000 000 EUR, t.sk. ERAF finansējums – 28 900 000 EUR, VB finansējums – 1 972 000 EUR, privātais finansējums – 3 128 000 EUR, starpposma vērtība 2018.gada beigās – 5 162 313 EUR.

⁸ atbalsts personālam starptautiskajai mācību mobilitātei Erasmus+ ietvaros norādīts 3.4.2.uzdevumā.

⁹ SAM: nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu efektīvu pārvaldību un iesaistītā personāla profesionālās kompetences pilnveidi, īstenošanas periods indikatīvi: 2015.gada IV cet. – 2022.gada III cet.; īstenotāji indikatīvi: Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar profesionālās izglītības kompetences centriem un koledžām, kuras īsteno sākotnējās profesionālās izglītības programmas, augstākas izglītības iestādēm, LDDK, LBAS, LTRK, Latvijas Amatniecības kameru, IKVD; kopējais finansējums indikatīvi – 6 490 095 EUR, t.sk. ESF finansējums 5 516 580 EUR, VB finansējums 973 515 EUR; starpposma vērtība 2018.gadam – 973 514 EUR.

¹⁰ SAM: stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās, īstenošanas periods indikatīvi: 2017.gada III cet. – 2023.gada I cet.; īstenotāji indikatīvi: augstākās izglītības institūcijas, tai skaitā koledžas, sadarbībā ar augstākās izglītības institūcijām, tai skaitā koledžām, zinātniskām institūcijām; kopējais finansējums indikatīvi – 34 340 686 EUR, t.sk. ESF finansējums 29 189 583 EUR, VB finansējums 5 151 103 EUR; starpposma vērtība 2018.gada beigās – 4 000 000 EUR.

¹¹ atbalsts personālam starptautiskajai mācību mobilitātei Erasmus+ ietvaros norādīts 3.4.2.uzdevumā

¹² SAM: uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi, īstenošanas periods: 2016.gada II cet – 2020.gada IV cet.; īstenotāji: indikatīvi pašvaldības un to apvienības; kopējais finansējums indikatīvi – 162 810 957 EUR, t.sk. ERAF 138 389 313 EUR, pašvaldību finansējums 24 421 644 EUR, starpposma vērtība 2018.gadam – 49 200 000 EUR. Kopumā plānots pabeigt 100 – 115 vispārējās izglītības iestāžu (t.sk. sākumskolu, pamatskolu, vidusskolu) modernizāciju.

¹³ KM investīciju ieguldījumu apstiprinājuma sniegšanai plānots izveidot Kultūrizglītības padomi, nodrošinot tajā nozaru ekspertu un kultūrizglītības darba tirgus pārstāvju līdzdalību.

¹⁴ Saskaņā ar MK 24.02.2015. sēdes protokola. Nr.10 42§ 3.punktā noteikto.

¹⁵ SAM: palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaits, īstenošanas periods indikatīvi: 2016.gada II cet. – 2020.gada IV cet.; īstenotāji indikatīvi: profesionālās izglītības iestādes, pašvaldības; kopējais finansējums indikatīvi – 104 786 645, t.sk. ERAF finansējums 89 068 648; VB finansējums 15 717 997 EUR; starposma vērtība 2018.gadam 59 728 388 EUR; līdz 2018.gadam pilnībā modernizētas 8 no 18 plānotajām profesionālās izglītības iestādēm.

¹⁶ SAM: palielināt modernizēto STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu; īstenošanas periods indikatīvi: 2016.gada IV cet. – 2019.gada IV cet.; īstenotāji indikatīvi: augstskolas, kas īsteno STEM, t.sk. medicīnas un radošas industrijas, studiju programmas; kopējais indikatīvais finansējums – 44 641 656 EUR, t.sk. ERAF finansējums 37 945 407 EUR, VB finansējums 6 696 249 EUR; starpposma vērtība 2018.gada beigās – indikatīvi 11 160 414 EUR.

¹⁷ SAM: uzlabot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju mācību vidi koledžās; īstenošanas periods indikatīvi: 2016.gada I cet. – 2019.gada II cet.; īstenotāji indikatīvi: koledžas, kas īsteno STEM, t.sk. medicīnas un radošas industrijas, pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas un profesionālās vidējās izglītības programmas; kopējais finansējums indikatīvi – 14 185 198 EUR, t.sk. ERAF finansējums 12 057 418 EUR; VB finansējums 2 127 780 EUR; starpposma vērtība 2018.gada beigās – 3 546 299.50 EUR.

¹⁸ SAM: palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai; īstenošanas periods indikatīvi: 2016.gada I cet. – 2020.gada IV cet..; īstenotāji: indikatīvi VISC sadarbībā ar augstākās izglītības iestādēm, biedrībām un nodibinājumiem (1.kārta), pašvaldības vai to apvienības, valsts dibinātas vispārējās izglītības iestādes (2., 3.kārta) sadarbībā ar izglītības iestādēm un biedrībām un nodibinājumiem; kopējais indikatīvais finansējums – 28 517 288 EUR, t.sk. ESF finansējums 24 239 694 EUR, VB finansējums 4 277 594 EUR, starpposma vērtība 2018.gadam – indikatīvi 4 500 000 EUR.

¹⁹ SAM: Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus; atbildīgās institūcijas un īstenošanas periods tiks definēts pēc izpētes par agrīnas mācību pamešanas iemesliem. Indikatīvais uzsākšanas laiks 2016.g. SAM indikatīvais finansējums ir 57 540 405 euro, t.sk. 48 909 344 euro, valsts budžeta līdzfinansējums 8 631 061 euro.

²⁰ SAM: uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs; indikatīvi 2016.gada II cet. – 2022.gada IV cet.; īstenotāji indikatīvi: VIAA sadarbībā ar izglītības iestādēm, VISC un pašvaldībām; kopējais finansējums indikatīvi – 23 080 688 EUR, t.sk. ESF finansējums 19 618 584 EUR, VB finansējums 3 462 104 EUR, starpposma vērtība 2018.gadam – 6 924 206 EUR.

²¹ SAM: palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros; īstenošanas periods: 2014.gada I cet. – 2018.gada II cet.; īstenotāji: Valsts izglītības attīstības aģentūra sadarbībā ar profesionālām izglītības iestādēm; kopējais finansējums 29 421 641 EUR, t.sk. JNI finansējums 13 495 078 EUR, ESF finansējums 13 537 578 EUR, VB finansējums 2 388 985 EUR.

²² jaunieši, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu („Not in Education, Employment, or Training")

²³ SAM: attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā; īstenošanas periods: 2014.gada IV cet. – 2018.gada IV cet.; īstenotāji: Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra sadarbībā ar pašvaldībām; kopējais indikatīvais finansējums – 9 000 000 EUR, t.sk. ESF 7 650 000 EUR, VB 1 350 000 EUR.

²⁴ SAM: pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci; īstenošanas periods indikatīvi: 2016.gada II cet. – 2022.gada II cet. (2.pasākums); īstenotāji indikatīvi: NVA (1.pasākums) Valsts izglītības attīstības aģentūra sadarbībā ar plānošanas reģioniem, pašvaldībām, LDDK, LTRK, profesionālās izglītības kompetences centriem un koledžām (2.pasākums), kopējais finansējums indikatīvi – 27 034 565 EUR, t.sk. ESF finansējums 22 979 380 EUR, VB finansējums 4 055 185 EUR; starpposma vērtība 2018.gadam 12 165 554 EUR.

²⁵ Darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.2.1.1.1.apakšaktivitāte "Nozaru kvalifikāciju sistēmas izveide un profesionālās izglītības pārstrukturizācija"

²⁶ SAM: ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu: īstenošanas periods indikatīvi: 2015.gada IV cet. – 2023; īstenotāji: indikatīvi IZM sadarbībā ar zinātniskām institūcijām un augstākās izglītības iestādēm, vispārējās un profesionālās izglītības iestādēm; kopējais finansējums indikatīvi – 9 214 359 EUR, t.sk. ESF finansējums 7 832 205 EUR, VB finansējums 1 382 154 EUR; starpposma vērtība 2018.gadam – 1 569 205 EUR.

²⁷ SAM: nodrošināt atbalstu EQAR aģentūrai izvirzīto prasību izpildei, īstenošanas periods indikatīvi: 2015.gada IV cet. – 2019.gada II cet.; īstenotāji indikatīvi: nacionālā augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūra sadarbībā ar Augstākās izglītības padomi, Lietuvas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas centru, pilotakreditāciju īstenošanā iesaistītajām augstākās izglītības institūcijām; kopējais finansējums indikatīvi – 1 500 000 EUR, t.sk. ESF finansējums 1 275 000 EUR, VB finansējums 225 000 EUR; starpposma vērtība 2018.gada beigās – 1 200 000 EUR.

²⁸ SAM 1.1.1. Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā, pasākums 1.1.1.2. "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts", īstenošanas periods indikatīvi: 2016.gada I cet. – 2023.gada IV cet.; īstenotāji indikatīvi: zinātniskās institūcijas, komersanti sadarbībā ar zinātniskām institūcijām, ārvalsts zinātniskām institūcijām, augstākās izglītības institūcijām, komersantiem, ārvalsts komersantiem, kopējais finansējums indikatīvi: 64 029 231 EUR, t.sk. ERAF finansējums 54 424 846EUR, VB finansējums 6 404 385 EUR, privātais finansējums 3 200 000 EUR; starpposma vērtība 2018.gada beigās – 13,26 MEUR.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile

(Ministru kabineta
2015.gada 29.jūnija
rīkojums Nr.331)

Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.–2020. gadam īstenošanas plāns 2015.–2017. gadam (turpmāk – plāns) ir politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, lai nodrošinātu Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam noteiktā mērķa sasniegšanu, īstenojot plānā iekļautos uzdevumus un pasākumus.

Plānā paredzētie pasākumi secīgi turpina iepriekšējā plānošanas periodā uzsāktās reformas izglītības jomā, sasaistot nacionālā līmeņa mērķus ar Eiropas Savienības attīstības prioritātēm.

Izglītības nozares attīstība ir cieši saistīta ar valsts un sabiedrības sociālekonomiskajiem procesiem – reģionālajām atšķirībām, demogrāfisko situāciju (sabiedrības novecošanos), ilgstoši zemo dzimstības līmeni, iedzīvotāju emigrāciju. Plānā iekļautie pasākumi paredz to risinājumus.

Viens no galvenajiem izaicinājumiem ir prognozējamais vidējās izglītības skolēnu un studējošo skaita samazinājums. Tādēļ skolu un augstskolu tīklu nepieciešams pārdomāti un tālredzīgi pilnveidot, lai pieejamie resursi tiktu izmantoti maksimāli efektīvi, nodrošinot izglītības pieejamību. Iegūstot izglītību, jauniešiem jābūt konkurētspējīgiem darba tirgū, tādēļ nepieciešams pārskatīt mācību saturu vispārējā un profesionālajā izglītībā. Savukārt mācību satura izmaiņu sekmīga ieviešana atkarīga no atbalsta pedagogu profesionālajai pilnveidei un inovācijām mācību metodoloģijā, tai skaitā paplašinot mūsdienu tehnoloģiju izmantošanu. Profesionālās izglītības prestiža un pievilcības stiprināšanai būtiska nozīme ir modernas infrastruktūras un aprīkojuma nodrošinājumam.

Pamatnostādņu mērķis - kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei.

Mērķa sasniegšanai ir izvirzīti trīs apakšmērķi:

1) izglītības vide: paaugstināt izglītības vides kvalitāti, veicot satura pilnveidi un attīstot atbilstošu infrastruktūru;

2) indivīdu prasmes: veicināt vērtībizglītībā balstītu indivīda profesionālo un sociālo prasmju attīstību dzīvei un konkurētspējai darba vidē;

3) efektīva pārvaldība: uzlabot resursu pārvaldības efektivitāti, attīstot izglītības iestāžu institucionālo izcilību.

Pamatnostādnēs definētā mērķa un apakšmērķu sasniegšanai ir noteikti 12 rīcības virzieni. Kompleksie risinājumi ietekmēs izglītojamo motivāciju mācīties, kā arī sasniegumu pozitīvo dinamiku un individuālo izaugsmi. Lai palielinātu profesionālās izglītības pievilcību, gan sasaistē ar darba tirgus vajadzībām un prognozēm, gan ieviešot darba vidē balstītas mācības, gan stiprinot pieaugušo iesaisti, tiks palielināta jauniešu nodarbinātība un veicināta pieaugušo konkurētspēja darba tirgū. Paaugstinot pedagogu profesionālo kompetenci, tai skaitā izveidojot un ieviešot efektīvu resursu pārvaldību, kā arī izstrādājot jaunu finansēšanas modeli un mehānismu, tiks veicināta izglītības kvalitātes paaugstināšanās. Lai sekmētu izglītības pieejamību un iekļaujošas izglītības principa īstenošanu, tiks sniegts atbalsts modernas mācību vides, tai skaitā infrastruktūras, izveidei. Tiks nodrošinātas daudzveidīgas iespējas personu individuālo prasmju un spēju pilnveidei, kā arī sekmēta iesaiste kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un pilsoniskajās aktivitātēs.

Valsts politikas prioritārais virziens augstākajā izglītībā būs atbalsts pasākumiem, kas veicina dažādu veidu ciešāku sadarbību kopīgu programmu izstrādē un īstenošanā (sākot ar augstākā līmeņa – doktorantūras – kopīgu studiju programmu izveidi), kvalitātes nodrošināšanas sistēmu attīstību, internacionalizāciju, darba tirgus vajadzību ievērošanu studiju saturā un augstākās izglītības pieejamību un resursu koncentrēšanu, tai skaitā izstrādājot jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas motivēs minēto uzdevumu sasniegšanu.

Plāns īstenojams kārtējam gadam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļu ietvaros. Jautājumu par plānā ietverto pasākumu īstenošanai papildus nepieciešamo finansējumu 2016. gadā 61 900 644,00 euro apmērā un 2017. gadā 67 097 673,00 euro apmērā izskatīs, sagatavojot vidēja termiņa budžeta likumprojektu un valsts budžeta likumprojektu kārtējam gadam, vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem atbilstoši attiecīgā gada valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile